EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.6.2024

COM(2024) 267 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par turpmāko rīcību attiecībā uz budžeta izpildes apstiprināšanu 2022. finanšu gadā

Ziņojums par turpmāko rīcību attiecībā uz pieprasījumiem no Eiropas Parlamenta tā rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu un no Padomes tās ieteikumā par budžeta izpildes apstiprināšanu 2022. finanšu gadā

1.Ievads

Ņemot vērā Padomes ieteikumu, Eiropas Parlaments 2024. gada 11. aprīlī nolēma sniegt Komisijai apstiprinājumu par ES budžeta izpildi 2022. gadā. Šis bija pēdējais 2019.–2024. gada sasaukuma lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu.

Pēdējo piecu gadu laikā ES ir panākusi ievērojamu progresu ES budžeta izpildē.

-ES budžets tika izmantots kā instruments krīžu risināšanai, jo īpaši pateicoties elastībai un pārdalei, kas kohēzijas politikas finansējuma ietvaros tika ieviesta gan Covid-19 pandēmijas, gan Krievijas agresijas kara pret Ukrainu laikā.

-ES budžets tika pastiprināts arī ar jaunu instrumentu — Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) — ar jaunu īstenošanas modeli, kas budžeta izdevumu centrā izvirza sniegumu. ANM tiek finansēts, izmantojot ES aizņēmumus vēl nepieredzētā apmērā.

-Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, likumdevēji 2023. gada decembrī panāca politisku vienošanos par Finanšu regulas pārstrādāšanu. Pārskatītais teksts ietvers: i) lielāku pārredzamību attiecībā uz ES līdzekļu saņēmējiem (izmantojot centralizētu Komisijas tīmekļa vietni); ii) agrīnas atklāšanas un izslēgšanas sistēmas attiecināšanu uz dalītas pārvaldības fondiem, lai labāk aizsargātu ES budžetu pret krāpšanu un pārkāpumiem; iii) precīzākus noteikumus par interešu konfliktiem un iv) papildu līdzekļus, lai novērstu ES līdzekļu izmaksāšanu personām vai vienībām, kas neievēro ES vērtības.

-ES ievērojami pastiprināja savu instrumentu kopumu, lai aizsargātu ES budžetu no krāpniekiem, jo īpaši: i) izveidojot Eiropas Prokuratūru (EPPO), kas darbojas kopš 2021. gada jūnija; ii) pieņemot Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai 2019. gadā un īstenojot to visā sasaukuma laikā; iii) pieņemot korupcijas apkarošanas tiesību aktu kopumu, kas ietver Komisijas priekšlikumu direktīvai par korupcijas apkarošanu 1 , izmantojot krimināltiesības, un kopēju paziņojumu 2 , ar ko ierosina sankciju režīmu pret nopietnām korupcijas darbībām, kas veiktas ārpus ES; vai iv) nesen panākot vienošanos par Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulu un direktīvu.

-ES ir gatava aizsargāt ES budžetu no tiesiskuma principu pārkāpumiem. Šā sasaukuma nozīmīgākā norise šajā ziņā ir Nosacītības regulas 3 stāšanās spēkā 2021. gada janvārī un kopš tā laika tās piemērošana.

-Komisija arī ievērojami uzlaboja uzraudzību un ziņošanu par sava budžeta sasniegumiem. Parlaments, Padome un Komisija ir apņēmušies vismaz 30 % no visa finansējuma, kas pieejams daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2021.–2027. gadam un NextGenerationEU ietvaros, tērēt klimata problēmu risināšanai, un Komisija ir ieviesusi stabilu uzraudzības metodiku, lai nodrošinātu, ka ES pilda savu apņemšanos.

Šīs pozitīvās norises atspoguļo pastāvīgo un konstruktīvo sadarbību starp Eiropas Parlamentu, Padomi, Komisiju, kā arī ar Eiropas Revīzijas palātu (ERP).

Šis ziņojums par turpmāko rīcību saistībā ar 2022. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūru ir daļa no integrētajiem finanšu un pārskatatbildības ziņojumiem, un tajā ir apkopotas darbības, ko Komisija veikusi, reaģējot uz: i) Eiropas Parlamenta pieprasījumiem rezolūcijas par budžeta izpildes apstiprināšanu 4 iedaļā “Politiskās prioritātes” un ii) Padomes galvenajiem pieprasījumiem ieteikumā par budžeta izpildes apstiprināšanu 5 . Komisija uz visiem konkrētajiem ieteikumiem atbildēs ar detalizētāku un jaunāko informāciju šogad vēlāk, kad sāksies 2023. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra.

2.ES līdzekļu izlietojuma uzraudzība

Komisija uzskata, ka ES līdzekļu izlietojuma uzraudzība sadarbībā ar valstu iestādēm un īstenošanas partneriem ir ārkārtīgi svarīga un tai atvēl ievērojamus resursus.

a.Izdevumi, kas atbilst ES vērtībām, tostarp tiesiskumam

Komisija piekrīt Parlamenta aicinājumam Komisijai “pilnībā izmantot pieejamos instrumentus, lai novērstu acīmredzamu Savienības vērtību nopietna pārkāpuma risku, un nekavējoties izmantot Nosacītības regulu, ja tiesiskuma pārkāpumi var ietekmēt Savienības finanšu intereses” 6 , jo īpaši uzraugot situāciju visās dalībvalstīs, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu tiesiskuma principu pārkāpumus, kas ietilpst regulas darbības jomā, un turpinās to darīt. Komisija 2024. gada 12. janvārī publicēja ziņojumu par Nosacītības regulas piemērošanu 7 .

Līdz šim vienīgā procedūra, kas sākta saskaņā ar Nosacītības regulu, attiecas uz Ungāriju. Komisija 2023. gada 13. decembrī atkārtoti novērtēja Ungārijas situāciju un konstatēja, ka Ungārija nav pieņēmusi jaunus korektīvus pasākumus, kas pienācīgi atrisinātu neatrisinātos jautājumus. Tāpēc risks ES budžetam nav mainījies, kopš Padome 2022. gada decembrī pieņēma lēmumu par budžeta aizsardzības pasākumiem. Attiecīgi Komisija secināja, ka Padomes pasākumiem būtu jāpaliek spēkā. Komisijas atkārtotajā novērtējumā ir uzskaitīti visi jautājumi, kuros joprojām ir nepieciešami korektīvi pasākumi, tostarp uzlabojumi, kas saistīti ar Ungārijas Integritātes iestādes pilnvarām un sabiedrības interešu trastu situāciju.

Komisija ņem vērā apsvērumu Parlamenta rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu, kurā Komisija tiek mudināta “nodrošināt vienotu, visaptverošu un integrētu pieeju dažādiem fondiem un likumdošanas instrumentiem un izvairīties no tehnokrātiskas un pretrunīgas pieejas attiecībā uz dažādiem finanšu instrumentiem” 8 .

Trīs galvenie instrumenti, kas tiek izmantoti, lai aizsargātu ES budžetu no tiesiskuma principa pārkāpumiem, ir šādi: i) Nosacītības regula; ii) horizontālais veicinošais nosacījums attiecībā uz ES Pamattiesību hartu saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu 9 un iii) atskaites punkti un mērķrādītāji, kas risina tiesiskuma problēmas saskaņā ar valstu atveseļošanas un noturības plāniem (ANP).

Saskaņā ar likumdevēju lēmumu šiem instrumentiem ir atšķirīgi mērķi, darbības jomas un tiesiskie regulējumi. Piemēram, horizontālais veicinošais nosacījums attiecībā uz ES Pamattiesību hartu 10 attiecas tikai uz astoņiem ES fondiem, ko reglamentē Kopīgo noteikumu regula. Turklāt nosacījums attiecībā uz hartu neaizsargā ES budžetu pret tādu pašu ļaunprātīgu izmantošanu kā Nosacītības regula, lai gan pastāv pārklāšanās. Tajā pašā laikā Nosacītības regulu var izmantot tikai tad, ja Komisija konstatē, ka citi instrumenti neaizsargās ES budžetu efektīvāk.

Ungārijas gadījumā Komisija 2023. gada decembrī uzskatīja, ka Ungārija ir pieņēmusi nepieciešamās tiesu reformas, kas ļauj Komisijai secināt, ka horizontālais veicinošais nosacījums attiecībā uz hartu tiesu neatkarības jomā ir izpildīts. Tomēr Ungārija joprojām neievēroja citas horizontālā veicinošā nosacījuma attiecībā uz hartu jomas, kas saistītas ar akadēmisko brīvību, patvēruma tiesībām un LGBTIQ tiesībām. Komisija ir arī konstatējusi, ka Ungārija joprojām neievēro vairākus tematiskos veicinošos nosacījumus.

Kā minēts iepriekš, saskaņā ar Nosacītības regulu Komisija secināja, ka Padomes pasākumiem būtu jāpaliek spēkā, ņemot vērā to, ka Ungārija nav atrisinājusi visus neatrisinātos jautājumus.

Visbeidzot, Ungārija savā ANP apņēmās izpildīt 27 “īpašus atskaites punktus”, lai nodrošinātu ES finanšu interešu aizsardzību un stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību. Šie 27 īpašie atskaites punkti ietver īpašus atskaites punktus attiecībā uz tiesu iestāžu neatkarību, kas atbilst pasākumiem, kurus Ungārijai pieprasījusi Komisija saskaņā ar horizontālajiem veicinošajiem nosacījumiem attiecībā uz hartu, un 21 īpašu atskaites punktu, kas atbilst korektīvajiem pasākumiem, kurus Ungārija apņēmās veikt saskaņā ar Nosacītības regulā paredzēto procedūru. Pārējie divi īpašie atskaites punkti ir saistīti ar pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot ANP īstenošanas revīziju un kontroli. Maksājuma pieprasījumu nevar apmierināt, kamēr nav izpildīti īpašie atskaites punkti.

Komisija turpinās rūpīgi piemērot tās rīcībā esošo instrumentu kopumu, lai aizsargātu ES budžetu no tiesiskuma principu pārkāpumiem. Gatavojot nākamo ES ilgtermiņa budžetu, Komisija ņems vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot pašreizējo instrumentu kopumu.

b.Budžeta aizsardzība pret krāpniekiem

Komisija ņem vērā Parlamenta aicinājumu “vēl vairāk stiprināt EPPO un OLAF kapacitāti, kā arī šo struktūru savstarpējo sadarbību, un labāk definēt to kompetences” 11 .

-EPPO un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) kapacitāte

Neraugoties uz ļoti stingriem budžeta ierobežojumiem budžeta pozīcijās “Noturība un vērtības” (EPPO) un “Eiropas publiskā pārvalde” (OLAF), EPPO tika nostiprināta ar 33 papildu amata vietām 2024. gadā, kopumā sasniedzot 232 amata vietas centrālajā birojā. Tas ietver resursus, ko Komisija 2024. gada 9. aprīlī ierosināja budžeta grozījuma Nr. 3/2024 projektā, lai nodrošinātu: i) Polijas dalību EPPO un ii) gaidāmo Zviedrijas dalību turpmākajos mēnešos. EPPO nostiprināšanā ar papildu amata vietām ir ņemts vērā EPPO operatīvo darbību ievērojamais pieaugums kopš tās darbības sākšanas 2021. gada jūnijā, un 2023. gada beigās īstenošanas posmā bija 1927 izmeklēšanas.

Attiecībā uz OLAF 2024. gada budžetā ir paredzēti divi papildu ārštata darbinieki, kas pārgrupēti no citām Komisijas daļām, lai uzraudzītu līdzekļu plūsmu uz Ukrainu.

-Sadarbība starp EPPO, OLAF un citiem krāpšanas apkarošanas dalībniekiem

EPPO un OLAF sadarbība nodrošina to attiecīgo pilnvaru papildināmību un novērš darba dublēšanos. EPPO un OLAF kopā ar citiem krāpšanas apkarošanas dalībniekiem 12 katru gadu intensīvi sadarbojas par desmitiem lietu. OLAF kopā ar valstu iestādēm un citām ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām informē EPPO, ja tās konstatē aizdomas par nodarījumu, kas ir EPPO kompetencē. Turklāt OLAF vairākās lietās papildina un veicina EPPO izmeklēšanu operatīvo efektivitāti, veicot papildu administratīvas izmeklēšanas un vajadzības gadījumā sniedzot tam atbalstu.

Pēc gandrīz trīs sadarbības gadiem ir vairāki veiksmes stāsti.

·72 gadījumos OLAF ir sācis papildu izmeklēšanu pēc EPPO izmeklēšanas sākšanas. Līdz šim tas ir devis ieteikumus atgūt gandrīz 300 miljonus EUR. 

·26 gadījumos OLAF piedāvāja EPPO operatīvo atbalstu, tostarp EPPO iegūto pierādījumu kriminālistikas analīzi, kas savukārt ir iekļauta krimināllietā.

Lai vēl vairāk stiprinātu to sadarbību, 2024. gada 22. un 23. aprīlī notika OLAF un EPPO operatīvās partnerības konference. EPPO Eiropas deleģētie prokurori un OLAF izmeklētāji apmainījās ar savu attiecīgo pieredzi un iespējamiem turpmākiem uzlabojumiem, ko tie varētu veikt savā sadarbībā.

Turklāt saskaņā ar OLAF regulu 13 un EPPO regulu 14 abu tiesību aktu kopumu īstenošana būtu jāizvērtē līdz 2026. gada 1. jūnijam. EPPO un OLAF sadarbības efektivitāte un lietderība būs svarīga abu regulu notiekošo izvērtējumu daļa. Tādējādi šie izvērtējumi pēc iespējas tiks sinhronizēti satura un laika ziņā, lai nodrošinātu sinerģiju un izvairītos no pārklāšanās un pretrunām.

-Finanšu regulas pārskatīšana un cīņa pret krāpšanu

Visbeidzot, Finanšu regulas mērķorientētā pārskatīšana, par ko tika panākta politiska vienošanās 2023. gada decembrī, stiprinās ES budžeta aizsardzību: i) nodrošinot ES finansējuma saņēmēju un faktisko īpašnieku datu standartizētu elektronisko uzskaiti un glabāšanu un ii) visos budžeta pārvaldības veidos obligāti izmantojot integrētu IT sistēmu saņēmēju un faktisko īpašnieku datizracei un riska novērtēšanai, sākot no DFS pēc 2027. gada.

c.Izdevumu kļūdu ierobežošana

Komisija piekrīt Parlamenta apsvērumam, ka “izdevumu jomas, uz kurām attiecas sarežģītāki noteikumi un atbilstības kritēriji, ir pakļautas lielākam kļūdu riskam” 15 .

Lielākā daļa Komisijas darbību izdevumu kļūdu ierobežošanai, kas bieži ietver noteikumu vienkāršošanu, tiek veiktas izdevumu programmas līmenī, jo katra izdevumu programma atšķiras īstenošanas modeļa un kontroles sistēmas ziņā.

Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) Komisija un ERP ir vienisprātis, ka lauksaimnieku ienākumu atbalsta izdevumu kļūdu līmenis pašlaik ir zem 2 % robežvērtības, kuru pārsniedzot kļūdas uzskata par būtiskām. Tādējādi centieni samazināt kļūdu līmeni ir vērsti uz lauku attīstības un tirgus pasākumiem, kur kļūdu līmenis joprojām ir augstāks. Turklāt 2023.–2027. gada KLP īstenošanas modelis atbalsta noteikumu vienkāršošanu, ļaujot dalībvalstīm pielāgot intervences savām vajadzībām. Jaunā KLP arī veicina jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kam būtu jāpalīdz novērst kļūdas. 

Attiecībā uz kohēzijas politikas fondiem Komisija aktīvi sadarbojas ar visām programmas iestādēm, lai uzlabotu to spējas atklāt un novērst kļūdas, izmantojot dažādus līdzekļus (norādījumi; mērķorientēts atbalsts un pastāvīga apmācība; un Komisijas revidentu atsauksmes valstu iestādēm par neatklātajām kļūdām un to pamatcēloņiem). Vienlaikus Komisija veicina vienkāršākas izmaksu iespējas, kurās ir mazāk kļūdu, un finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām. 

Attiecībā uz finansējumu pētniecībai un inovācijai pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” jau ir ieviesti būtiski vienkāršojumi. Pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” turpina šos vienkāršošanas centienus. Tas ietver vienkāršotu finansējuma veidu, piemēram, fiksētas summas projektu finansējuma un vienības izmaksu, plašāku izmantošanu, kas ievērojami samazina administratīvo slogu saņēmējiem, un tāpēc paredzams, ka tas samazinās kļūdu skaitu. Turklāt Komisija ir vēl vairāk pastiprinājusi savas saņēmējiem paredzētās komunikācijas kampaņas, galveno uzmanību pievēršot personāla izmaksu deklarēšanai, kuru aprēķinā ir iespējams pieļaut kļūdas.

Visbeidzot, Komisija pašlaik pārskata savu revīzijas un kontroles stratēģiju attiecībā uz Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu. Viens no šīs pārskatīšanas galvenajiem mērķiem ir izstrādāt pareizu un mērķtiecīgu riska profila metodiku, lai labāk novērtētu un novērstu kļūdu risku.

d.ANM īstenošanas uzraudzība

Komisija norāda, ka rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments pauž nožēlu, ka “nav labāk noteikti atskaites punkti, un aicina Komisiju uzraudzīt, kā dalībvalstis veic saistītās darbības saskaņā ar atskaites punktiem un mērķrādītājiem, par kuriem panākta vienošanās” 16 . 

Komisija novērtēja, ka visi 2022. gada maksājumu atskaites punkti un mērķrādītāji ir apmierinoši izpildīti. ERP piekrita gandrīz visiem Komisijas individuālajiem novērtējumiem. Tikai dažos gadījumos ERP bija atšķirīga interpretācija vai atšķirīga juridiskā pamata interpretācija, kas tai lika secināt, ka atskaites punkts vai mērķrādītājs nav apmierinoši izpildīts.

Pārskatot valsts ANP, Komisija cenšas precizēt pasākumus un saistītos atskaites punktus un mērķrādītājus, vienlaikus saglabājot valsts ANP vispārējo vērienīgumu, jo īpaši attiecībā uz reformām, ar kurām tiek īstenoti konkrētai valstij adresētie ieteikumi.

Turklāt Komisija ir veikusi pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu un racionalizētu ANP īstenošanu, vienlaikus nodrošinot ES finanšu interešu pienācīgu aizsardzību un pilnīgu atbilstību ANM regulai. Atjauninātajos norādījumos par ANP tika ieviesti vienkāršojumi, lai atbalstītu to ātru īstenošanu un sniegtu dalībvalstīm lielāku skaidrību par to grozījumiem. 17

Komisija tāpat ņem vērā Parlamenta bažas par to, ka “Revīzijas palāta savā ANM novērtējumā ir konstatējusi trūkumus Komisijas sākotnējā novērtējumā un ex post revīzijās un uzskata, ka dalībvalstu ziņošanas un kontroles sistēmās joprojām pastāv nepilnības” 18 . 

Kopš ANM sākuma Komisija ir izmantojusi dinamisku pieeju revīzijai un kontrolei. Tā atjaunināja savas revīzijas un kontroles stratēģijas, ņemot vērā Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta, ERP un Parlamenta konstatējumus un ieteikumus.

Jo īpaši Komisija pastiprināja dalībvalstu iekšējās kontroles sistēmu pārbaudes, lai pārbaudītu, kā šīs sistēmas nodrošina atbilstību publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumiem. Visas Komisijas revīzijas un faktu vākšanas misijas tagad ietver pārbaudi par to, vai dalībvalstis regulāri un efektīvi pārbauda atbilstību publiskā iepirkuma un valsts atbalsta noteikumiem.

Komisija arī atjaunināja dalībvalsts kontroles sistēmu revīzijas metodiku ES finanšu interešu aizsardzībai. Kopš ANM stāšanās spēkā tā ir veikusi vismaz vienu sistēmas revīziju par visām 27 valstu kontroles sistēmām. Pamatojoties uz šo revīzijas darbu un saistībā ar ANP pārskatīšanu, Komisija vajadzības gadījumā ierosināja papildu revīzijas un kontroles atskaites punktus, kas ir jāizpilda pirms nākamā maksājuma. Lai nodrošinātu, ka riski tiek pienācīgi uzraudzīti un novērsti visā ANM darbības laikā, Komisija aktīvi veic turpmāku revīzijas darbu, pamatojoties uz risku.

3.ES budžeta sniegums

Komisija piekrīt Parlamentam, ka ir ārkārtīgi būtiski “veikt finanšu programmu, kas izveidotas, lai reaģētu uz krīzēm, ex post un vidusposma novērtējumus ne tikai attiecībā uz to (..), bet arī būtiskumu, saskaņotību un Eiropas pievienoto vērtību” 19 .

Komisija 2024. gada 21. februārī publicēja ANM vidusposma novērtējumu. Novērtējums aptver piecus “labāka regulējuma” kritērijus — efektivitāti, lietderību, saskaņotību, būtiskumu un ES pievienoto vērtību. Novērtējumā tika izmantots neatkarīgs, ārējs novērtējuma pētījums. Novērtējumā secināts, ka, lai gan vēl nav iespējams pilnībā novērtēt ANM ietekmi, jau ir skaidrs, ka tas ir izrādījies svarīgs instruments, lai veicinātu strukturālo reformu īstenošanu dalībvalstīs saskaņā ar Eiropas pusgada konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem. Tomēr šķiet arī, ka ANM līdz šim nav veicinājis administratīvo vienkāršošanu, ko dažas dalībvalstis bija cerējušas panākt.

Saskaņā ar Investīciju iniciatīvām reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) 20 sniegtā atbalsta reaģēšanai uz Covid-19 pandēmijas ietekmi sākotnējais novērtējums liecina, ka šā atbalsta rezultātā tika lietderīgi izmantoti neizlietotie līdzekļi no Eiropas Sociālā fonda un Eiropas atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām. Pateicoties dalībvalstīm piedāvātajām elastības iespējām pielāgot to programmas, tika novirzīti gandrīz 24 miljardi EUR kohēzijas politikas finansējuma.

Līdz 2025. gada sākumam Komisija arī nāks klajā ar novērtējumiem par citiem instrumentiem, kas ieviesti kohēzijas politikas finansējuma ietvaros, lai risinātu nesenās krīzes 21 .

Komisija rīkojas arī pēc Padomes aicinājuma “lielāku uzmanību pievērst rezultātos balstītiem snieguma rādītājiem, kurus var tieši saistīt ar ES darbībām” 22 .

Komisija ziņo par 2021.–2027. gada galvenajiem snieguma rādītājiem 23 pa izdevumu programmām programmu snieguma pārskatos , kas ir daļa no gada pārvaldības un snieguma ziņojuma. 45 % no šiem rādītājiem ir rezultātos balstīti, kas liecina par spēcīgu uzsvaru uz rezultātiem.

Turklāt 2023. gada decembrī Komisija nāca klajā ar pirmo ietekmes ziņojumu par NextGenerationEU zaļajām obligācijām 24 . Šajā ziņojumā tika novērtēta ar šīm zaļajām obligācijām finansēto investīciju konkrētā ietekme uz klimatu, ņemot vērā novērstās siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Visbeidzot, Komisija piekrīt arī Parlamenta viedoklim par to, ka “ir svarīgi (..) turpināt centienus ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā” 25 .

Komisija ir integrējusi ES budžetā politikas jomu prioritātes, tostarp dzimumu līdztiesības veicināšanas prioritāti. Komisija 2022. gadā nāca klajā ar metodiku dzimumu līdztiesības atbalstam paredzēto ES budžeta izdevumu kvantitatīvai noteikšanai. Šī metodika kopš 2023. gada budžeta projekta ir piemērota visam ES budžetam.

4.Neizpildītās budžeta saistības — “reste à liquider” (RAL) un pasākumi ES līdzekļu izmantošanas paātrināšanai

Komisija norāda, ka rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu Parlaments “pauž bažas par to, ka vairāku nozaru regulu, kas reglamentē dažādas Savienības politikas jomas, piemēram, kohēzijas politiku, novēlota pieņemšana būtiski aizkavēja 2021.–2027. gada plānošanas perioda īstenošanu” un ka tas “prasa Komisijai norādīt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei pasākumus, ko tā plāno veikt, lai novērstu šādu situāciju” 26 .

Neizpildītās saistības (parasti sauktas par “RAL” — reste à liquider) ir summas, par kurām ir uzņemtas saistības, bet kuras vēl nav samaksātas. Kopējās RAL 2023. gada beigās bija 543,0 miljardi EUR. NextGenerationEU neatmaksājamā daļa veidoja 238,6 miljardus EUR, kas ir gandrīz 44 % no kopējām RAL 27 .

Komisija turpinās uzraudzīt neizpildīto saistību vispārējā līmeņa īstenošanu un arī ikgadējo budžeta procedūru laikā turpinās ierosināt maksājumu apropriāciju līmeņus, kas pienācīgi atbilst maksājumu vajadzībām.

Kopīgo noteikumu regulā un jaunā KLP tiesiskā regulējuma ietvaros (jo īpaši pateicoties tās jaunajam īstenošanas modelim) tika pieņemti daži tālejoši vienkāršojumi.

Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP) 28 nodrošina papildu elastību izdevumiem, kas paredzēti vienai no trim platformas prioritātēm 11 ES programmās. Tūlīt pēc STEP regulas 29 stāšanās spēkā Komisija, izmantojot sanāksmes, atbildes uz rakstiskiem jautājumiem un tīmekļseminārus, sāka sniegt atbalstu un norādījumus dalībvalstīm par STEP darbību, lai maksimāli izmantotu sniegtās elastības iespējas. Saskaņā ar likumdevēju pilnvarojumu Komisija 2024. gada maijā izdeva norādījumus 30 par dažiem STEP regulas noteikumiem, tostarp precizējot tās mērķus un nozares un ilustrējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem tehnoloģijas uzskatāmas par kritiskām saskaņā ar STEP.

Attiecībā uz to, ka Parlaments aicina “Komisiju īstenot tādas iniciatīvas kā tehniskā palīdzība, lai pastāvīgi paaugstinātu līdzekļu apguves līmeni dalībvalstīs” un “cieši uzraudzīt īstenošanas gaitu dalībvalstīs (..) un iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei atsevišķu analīzi par katru valsti, apzinot atkārtoti vērojamās problēmas, kā arī pasākumus, kas veikti situācijas optimizēšanai” 31 , Komisija uzsver, ka apguves modeļi ievērojami atšķiras dažādos pārvaldības veidos, programmās un dalībvalstīs.

Attiecībā uz programmām, ko īsteno ar valstu iestādēm, Komisija palīdz stiprināt to administratīvās spējas un dažādos veidos novērst šķēršļus investīcijām, izmantojot tehnisko palīdzību kohēzijas politikā, tehniskā atbalsta instrumentu 32 vai ANM atbalstītos pasākumus.

Turklāt pēc 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmu pieņemšanas Komisija piedalās programmu uzraudzības komiteju darbā. Ja ir kāda norāde par problēmām, kas kavē raitu īstenošanu, Komisija sniedz padomus attiecīgajai dalībvalstij un sadarbojas ar to, līdz problēma tiek atrisināta. Rīcības plānus var saskaņot ar dalībvalstīm, ja programmas vai programmu daļas tiek īstenotas lēni.

Dati par to programmu īstenošanu, uz kurām attiecas Kopīgo noteikumu regula, Komisijai ir jāiesniedz biežāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Tagad dati jāiesniedz piecas reizes gadā, sniedzot Komisijai gandrīz reāllaika datus par īstenošanas progresu un ļaujot tai nekavējoties palielināt atbalstu dalībvalstīm.

Detalizēti dati par līdzekļu apguvi pa valstīm ir pieejami pa izdevumu programmām. Informācija par lielākajām programmām ir pieejama: i) atveseļošanas un noturības mehānisma rezultātu pārskatā ; ii) kohēzijas atvērto datu platformā 33 un iii) pamatprogrammas “Apvārsnis” infopanelī .

5.Skats nākotnē

Iepriekšējās budžeta izpildes apstiprināšanas procedūrās gūtā pieredze var kalpot par pamatu pārdomām par nākamo ES ilgtermiņa budžetu. Viens no galvenajiem secinājumiem no iepriekšējiem budžeta izpildes apstiprinājumiem ir tas, ka veids, kādā līdzekļi tiek izmaksāti, tieši ietekmē kļūdu risku. Sarežģīti noteikumi un pārāk stingri īstenošanas modeļi ir atbildīgi par: i) lielu daļu izdevumu kļūdu, un ii) spiedienu uz budžeta izpildītāju un saņēmēju administratīvajām spējām.

Nākamās DFS sagatavošana būs iespēja izpētīt veidus, kā vēl vairāk vienkāršot īstenošanas mehānismus, samazināt administratīvo slogu ES un valstu iestādēm, kas atbild par budžeta izpildi, kā arī administratīvo slogu saņēmējiem, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot pareizai finanšu pārvaldībai un ES budžeta sniegumam.

* * *

(1)

COM/2023/234 final.

(2)

JOIN(2023)12 final.

(3)

Regula (ES, Euratom) 2020/2092.

(4)

  Eiropas Parlamenta 2024. gada 11. aprīļa lēmums par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija un izpildaģentūras (2023/2129(DEC)).

(5)

  Padomes ieteikums par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi (6179/24).

(6)

Skatīt 11. punktu (2023/2129(DEC)).

(7)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 16. decembra Regulas (ES, Euratom) 2020/2092 par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai piemērošanu (COM(2024) 17). Labojums tika publicēts 2024. gada 23. februārī ar atsauci COM(2024) 17 final/2.

(8)

Skatīt 11. punktu (2023/2129(DEC)).

(9)

Regula (ES) 2021/1060.

(10)

Horizontālais veicinošais nosacījums attiecībā uz hartu paredz, ka dalībvalstīm savas izdevumu programmas jāīsteno atbilstīgi ES Pamattiesību hartai. Skatīt Regulas (ES) 2021/1060 III pielikumu.

(11)

Skatīt 12. punktu (2023/2129(DEC)).

(12)

Eiropols, Eurojust, krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti dalībvalstīs, Komisija un ERP.

(13)

Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

(14)

Padomes Regula (ES) 2017/1939.

(15)

Skatīt 17. punktu (2023/2129(DEC)).

(16)

Skatīt 4. punktu (2023/2129(DEC)).

(17)

2024. gada 31. maija norādījumi par atveseļošanas un noturības plāniem.

(18)

Skatīt 8. punktu (2023/2129(DEC)).

(19)

Skatīt 7. punktu (2023/2129(DEC)).

(20)

  Sākotnējais novērtējums par atbalstu, ko ESF un EAFVP sniedza Investīciju iniciatīvās reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) (SWD(2023) 249).

(21)

Tādi pasākumi kā kohēzijas rīcība bēgļu atbalstam Eiropā (CARE), CARE+, elastīga palīdzība teritorijām (FAST – CARE) un atbalsts cenas ziņā pieejamai enerģijai (SAFE).

(22)

Skatīt Padomes ieteikuma par budžeta izpildes apstiprināšanu 3. punktu (6179/24).

(23)

Galvenie snieguma rādītāji ir uzskaitīti katras izdevumu programmas pamatā esošo regulu pielikumā.

(24)

Eiropas Komisija, Budžeta ģenerāldirektorāts, Zaļās obligācijas — Ietekmes un sadales ziņojums — NGEU 2023. gada ziņojums, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, 2023. gads.

(25)

Skatīt 16. punktu (2023/2129(DEC)).

(26)

Skatīt 18. punktu (2023/2129(DEC)).

(27)

Papildu informācija par RAL līmeni ir iekļauta: i) ES 2023. gada pārskatos; ii) 2025. gada budžeta projektam pievienotajā V darba dokumentā un iii) gada ziņojumā par ilgtermiņa prognozi attiecībā uz turpmākajām ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām ES 2025.–2029. gada budžetā. Komisija arī sniedz Parlamentam un Padomei attiecīgu informāciju īpašās sanāksmēs trīs reizes gadā.

(28)

Eiropas stratēģisko tehnoloģiju platforma (STEP) tika izveidota 2024. gada martā, lai atbalstītu Eiropas rūpniecību un veicinātu investīcijas kritiskās tehnoloģijās Eiropā. STEP piesaistīs un novirzīs finansējumu 11 ES programmās trim mērķa investīciju jomām: i) digitālās tehnoloģijas un dziļo tehnoloģiju inovācija; ii) tīras un resursefektīvas tehnoloģijas un iii) biotehnoloģijas.

(29)

Regula (ES) 2024/795.

(30)

  C/2024/3148 .

(31)

Skatīt 19. punktu (2023/2129(DEC)).

(32)

Kas izveidots ar Regulu (ES) 2017/825.

(33)

Attiecas uz kohēzijas politikas finansējumu, 2014.–2022. un 2023.–2027. gada Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un 2023.–2027. gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu.