EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.4.2024

COM(2024) 171 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI    

1.    Ievads    

2.    Kas paveikts kopš 2020. gada ziņojuma    

a)    NNN zvejas pretpasākumu īstenošana ES    

i)    Juridiskā pamata izmaiņas: zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšana un NNN zvejas regulas grozījumi    

ii)    Atturošas sankcijas    

iii)    ES NNN nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošana    

iv)    [ES] Pilsoņi, kas iesaistījušies NNN zvejā vai to atbalsta    

v)    Savstarpēja palīdzība    

vi)    NNN zvejas kuģu saraksts    

b)    Starptautiskā NNN zvejas lietu pārvaldības sistēma    

i)    Divpusēja sadarbība ar trešām valstīm    

ii)    Reģionālā un daudzpusējā sadarbība    

c)    Sadarbība ar ieinteresētajām personām    

3.    Ar NNN zvejas regulas īstenošanu saistītās galvenās grūtības    

a)    Eiropas Savienībā    

b)    Ārpus Eiropas Savienības    

4.    Secinājumi    

1.Ievads

Šis periodiskais ziņojums Eiropas Parlamentu un Padomi informē par galvenajiem sasniegumiem, kas gūti, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“NNN zvejas regula”) 1 . Tas sagatavots, pildot NNN zvejas regulas 55. panta 2. punktā noteikto ziņošanas prasību, un pamatojas uz informāciju, kuru dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar 55. panta 1. punktu 2 , pašas Komisijas novērojumiem un kopš 2020. gada saņemtās attiecīgās informācijas novērtējumu 3 .

Kopš NNN zvejas regulas stāšanās spēkā ir pagājuši 14 gadi, un šajā laikā ES visā pasaulē ir tapusi atzīta par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas apkarošanas jomā ietekmīgu spēku. Ar ES kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) kontroles sistēmas un atjauninātās ES Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtības 4 palīdzību attiecībā uz NNN zveju tiek īstenota t. s. nulles tolerances 5 pieeja. NNN zvejas regula palīdz NNN zvejas izskaušanā, kuru prasa ES apņemšanās sasniegt 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmas 14. mērķi 6 .

NNN zvejas regula balstās uz diviem pīlāriem, un tie ir: i) nozvejas sertifikācijas sistēma, kas NNN zvejas produktu nonākšanu ES tirgū cenšas novērst ar izsekojamības palīdzību, un ii) divpusēja sadarbība ar trešām valstīm, kas stiprina zvejniecību pārvaldību trešās valstīs un palīdz tām efektīvāk pildīt savas reģionālās un starptautiskās saistības.

Pieeja, kuru ES izmanto NNN zvejas aizkavēšanā, novēršanā un izskaušanā, sakņojas starptautiskajos zivsaimniecības tiesību aktos un šā mērķa sasniegšanai papildus NNN zvejas regulai izmanto Kontroles regulu 7 , Ārējo flotu ilgtspējīgas pārvaldības regulu 8 un reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) pieņemto pasākumu ieviešanu ES tiesību aktos.

Šis ziņojums izklāsta, kas 2020.–2023. gada periodā kopumā darīts, lai palīdzētu sasniegt attiecībā uz NNN zvejas aizkavēšanu, novēršanu un izskaušanu izvirzītos ES rīcībpolitiskos mērķus. Paveiktais ietver minētajā periodā izdarītas izmaiņas tiesību aktos, centienus stiprināt pieejamos instrumentus un sadarbību ar galvenajām ieinteresētajām personām. Ziņojumā aprakstītas arī ar NNN zvejas regulas īstenošanu saistītās galvenās grūtības.

2.Kas paveikts kopš 2020. gada ziņojuma

2020. gada ziņojums solīja turpināt darbu pie NNN zvejas regulas modernizēšanas, kā arī iedarbīguma stiprināšanas, konkrēti, digitalizēt agrāk papīra formā pastāvējušo nozvejas sertifikācijas sistēmu. Ziņojums uzsvēra, ka jāsaglabā sadarbība ar trešām valstīm un jāatbalsta to apņemšanās apkarot NNN zveju. Šajā iedaļā izklāstīts, kas abās minētajās jomās ir paveikts.

Bez tam šajā iedaļā izvērtēts, kā tiek īstenoti ieteikumi, kurus Eiropas Revīzijas palāta (ERP) sniegusi 2022. gada revīzijā par ES rīcību nelegālās zvejas apkarošanā (“ERP īpašais ziņojums”). ERP īpašajā ziņojumā doti ieteikumi par dalībvalstu sankcijām, kādas uzliek par nelegālu zvejošanu, un kontroles sistēmām, kuru mērķis ir nepieļaut nelegāli nozvejotu produktu importēšanu ES.

a)NNN zvejas pretpasākumu īstenošana ES

i)Juridiskā pamata izmaiņas: zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšana un NNN zvejas regulas grozījumi 

ES zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšana sekmīgi noslēdzās 2023. gada beigās 9 . Jaunie noteikumi zivsaimniecības kontroles sistēmu padara efektīvāku un saskaņotāku un modernizē kā ES kuģu, tā ES ūdeņos zvejojošo citvalstu kuģu zvejas darbību kontroli.

Pārskatīšanas kontekstā ar mērķtiecīgiem NNN zvejas regulas grozījumiem ir noteikts juridisks pienākums nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanā izmantot digitālos rīkus un, uzlabojot ES importēto produktu izsekojamību, pastiprināta importa kontrole.

Izpildes panākšana un sankcijas

ES zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšana krietni palīdz saskaņot izpildes panākšanu 10 . Kontroles regulas tvērumā esošie NNN zvejas regulas izpildes panākšanas noteikumi ir pārskatīti, lai iekļautu minimālos administratīvos finansiālos sodus vai standartlikmes, ko piemēro par konkrētiem smagiem KZP noteikumu pārkāpumiem. Pārskatītie noteikumi turklāt paplašina smago pārkāpumu loku un noteic, kādi pārkāpumi par smagiem uzskatāmi jebkuros apstākļos. NNN zvejas regulas IX nodaļa ir attiecīgi grozīta, lai nodrošinātu atbilstību jaunajiem izpildes panākšanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kontroles regulu.

Obligāta digitālo rīku izmantošana un labāka izsekojamība

Ar NNN zvejas regulas grozījumiem, kas pieņemti saistībā ar zivsaimniecības kontroles sistēmas pārskatīšanu, ir ieviestas tiesību normas, kuras prasa izmantot CATCH — ES nozvejas sertifikācijas sistēmu īstenojošu IT sistēmu. CATCH izmantošanas pienākums ES importētājiem un dalībvalstu iestādēm būs no 2026. gada 10. janvāra, līdz tam atvēlot laiku IT izstrādei, apmācībai, popularizēšanai un testēšanai.

CATCH ir ES mēroga reāllaika IT sistēma, kas visu informāciju, datus un dokumentus ļauj pārvaldīt centralizēti. Tā iecerēta, lai uzlabotu ES nozvejas sertifikācijas sistēmas efektivitāti, un ļaus elektroniski iesniegt nozvejas sertifikātus un dokumentus, kas pievienojami Eiropas Savienībā importētajiem zvejas produktiem. Tas saskaņos minēto sistēmu un uzlabos importa kontroli.

NNN zvejas regulas grozījumi ir izmainījuši arī nozvejas sertifikāta un pavaddokumentu saturu. Minēto grozījumu mērķis ir, apkopojot papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pareizi identificētu zvejas produktus, ar tiem saistītās zvejas darbības un tirdzniecības plūsmas, uzlabot ES tirgum paredzēto zvejas produktu izsekojamību un kontroli.

Vēl svarīgi ir tas, ka tagad apstrādes faktu apliecinošu paziņojumu pienākas sniegt arī par zvejas produktiem, kas apstrādāti tos nozvejojušā kuģa karoga valstī. Šāda prasība noteikta, lai uzlabotu visu Eiropas Savienībā ievesto sūtījumu izsekojamību un nodrošinātu daudzumu pārvaldības pareizu darbību CATCH sistēmā.

Bez tam Komisija ir pilnvarota izstrādāt sekundāros tiesību aktus, kuri varētu papildināt dokumentēšanas prasības attiecībā uz zvejas produktu izsekojamību un to transportēšanu uz ES tirgu.

CATCH izmantošanas pienākums būs tikai ES operatoriem un dalībvalstu iestādēm, tomēr arī trešo valstu operatori un iestādes varēs šajā sistēmā nepastarpināti izveidot, validēt un pārsūtīt nozvejas sertifikātus un ar tiem saistītos dokumentus.

Nozvejas sertifikācijas sistēmā izmantojami ES noteikti riska identificēšanas kritēriji

Pamatojoties uz grozīto NNN zvejas regulas 17. panta 3. punktu, visām dalībvalstīm, kad tās nozvejas sertifikācijas sistēmā verificē importu, nu ir jāpiemēro ES noteikti riska identificēšanas kritēriji. Tas nodrošinās konsekventāku pieeju ar nozvejas sertifikāciju saistītajām importa kontrolēm un vienlaikus ļaus izmantot priekšrocības, ko sniedz automatizēta datu kontrolpārbaude CATCH sistēmā. Līdz šim dalībvalstis varēja izvēlēties lietot valsts noteiktus riska identificēšanas kritērijus, un tas mazināja importa kontroles saskaņotību.

Cīņā pret NNN zveju nesadarbīgām valstīm piemērojami papildu pasākumi

Vēl cits NNN zvejas regulas grozījums attiecas uz 38. pantu par pasākumiem, kurus piemēro nesadarbīgām trešām valstīm, ja tās ir iekļautas NNN zvejas regulas 33. pantā paredzētajā sarakstā. Papildus tam, ka šādām valstīm ir aizliegts jūrā nozvejotus zvejas produktus eksportēt uz ES, jauni pasākumi neļauj sarakstā iekļauto valstu karoga zvejas kuģiem ienākt ES ostās 11 . Turklāt ES beneficiāriem, kas ir šādu valstu karoga zvejas kuģu operatori vai īpašnieki, nu būs jāpieprasa šo kuģu izņemšana no reģistra.

II)Atturošas sankcijas

Ņemot vērā ERP ieteikumus un sankciju sistēmu izpēti, Komisija ir strādājusi pie tā, lai dalībvalstis, turpinot pārbaudes un uzraudzību, atturošas sankcijas piemērotu vienādi un iedarbīgi. Kopš 2022. gada Komisija ir ievadījusi 15 “EU Pilot” procedūras vai cita veida vēstuļu apmaiņu 12 ar dalībvalstīm par to izveidotajām sankciju sistēmām. Lai novērstu dalībvalstīs konstatētās nepilnības un atkarībā no “EU Pilot” procedūru iznākuma Komisijai vēlāk var nākties veikt korektīvus pasākumus, ar kuriem nodrošina, ka sankciju sistēmas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Minētie korektīvie pasākumi varētu ietvert rīcības plānus, administratīvu izmeklēšanu un/vai pārkāpuma procedūras.

III)ES NNN nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošana

Kā vienai no pasaules lielākajām zvejas produktu importētājām ES ir pienākums nodrošināt, ka produkti, kuru izcelsme ir NNN zveja, tirgū nenonāk.

Pavisam 93 trešās valstis ir Komisijai paziņojušas savas nacionālās iestādes (“kompetentās iestādes”), kuras ir pilnvarotas apliecināt uz ES tirgu eksportētiem produktiem izdotajos nozvejas sertifikātos sniegtās informācijas patiesumu. 2020.–2021. gadā dalībvalstu kompetentajām iestādēm tika iesniegts aptuveni 400 000 nozvejas sertifikātu un 59 000 apstrādes paziņojumu 13 . Pārskata periodā zvejas produktu sūtījumu importēšana ES tirgū saskaņā ar NNN nozvejas sertifikācijas sistēmu ir liegta kopā 93 gadījumos 14 . 

ERP īpašajā ziņojumā apskatīts, cik iedarbīgas ir kontroles sistēmas, kuru mērķis ir nepieļaut nelegāli nozvejotu produktu importēšanu ES. Komisijai ieteikts turpināt nozvejas sertifikācijas sistēmas digitalizāciju, strādāt pie tā, lai riska identificēšanas kritēriji tiktu izmantoti vienādi, un uzraudzīt dalībvalstu veikto pārbaužu tvērumu un kvalitāti un attiecīgi rīkoties. Grozītajā NNN zvejas regulā ir iestrādāti ieteikumi par digitalizāciju un riska identificēšanas kritēriju vienādu izmantošanu.

2020.–2023. gada periodā Komisija un dalībvalstis strādāja pie CATCH sistēmas uzlabošanas ar tehniskām papildu izstrādēm, kas atspoguļo NNN zvejas regulas grozījumus. Turklāt sadarbībā ar dalībvalstīm un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) tika apzināts, kādus automatizētus brīdinājumus var dot datu kontrolpārbaudes, un vairāki no tiem jau ir izstrādāti.

Lai zvejas produktu vispārējās importa procedūras un importa kontrole būtu vieglāk īstenojama, pārskatītie NNN zvejas regulas noteikumi ietver atsauci uz CATCH sadarbspēju ar Regulas (ES) 2022/2399 15 izveidoto ES vienloga vidi muitas jomā. Komisija tālab ir nodrošinājusi finansējumu un pašlaik izstrādā topošās sistēmas tehniskās specifikācijas. Sadarbspēja būtu jāpanāk līdz 2028. gada 10. janvārim, un tā atvieglos importa procedūras un zvejas produktu kontrolēšanu ārpus NNN zvejas rīcībpolitikas jomas.

Lai vēl labāk palīdzētu dalībvalstīm pārvaldīt riskus, Komisija pirms jauno noteikumu stāšanās spēkā izskatīs ES noteiktos riska identificēšanas kritērijus 16 un šajā darbā ņems vērā CATCH sistēmas statistiskās iezīmes.

Lai visām ieinteresētajām personām palīdzētu nozvejas sertifikācijas sistēmu piemērot vienveidīgāk, Komisija pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un EFCA ir ES operatoriem un iestādēm adresēto lietotāju rokasgrāmatu aizstājusi ar bieži uzdoto jautājumu kopu, kura publicēta MARE ĢD tīmekļvietnē 17 .

Tādā pašā nolūkā un sadarbībā ar EFCA un dalībvalstīm Komisija ir sagatavojusi norādījumu dokumentu par vienotu pieeju pārbaudēm un verifikācijām, kas veicamas saskaņā ar pašreizējo nozvejas sertifikācijas sistēmu, un ir izstrādājusi vēl vienu norādījumu dokumentu ar plašāku informāciju par gaidāmo CATCH sistēmas obligāto izmantošanu dalībvalstīs 18 .

Saskanīgi ar ERP īpašā ziņojuma ieteikumu uzraudzīt dalībvalstu veikto pārbaužu un verifikāciju tvērumu un kvalitāti Komisija ir pārskatījusi dalībvalstu divgadu pārskata 19 vajadzībām izmantojamo anketu par NNN zvejas regulas īstenošanu. Turklāt Komisija ir ar vislielāko rūpību izskatījusi 20 dalībvalstu jaunākajos divgadu pārskatos sniegto informāciju par nozvejas sertifikācijas sistēmas īstenošanu. Pamatojoties uz informāciju par 2022.–2023. gada periodu, Komisija apsvērs, kā būtu jārīkojas tālāk.

Papildus informācijas sniegšanai par nozvejas sertifikācijas sistēmu dalībvalstu divgadu pārskati Komisiju informē arī par ostā veikto inspekciju rezultātiem un zvejas produktu tiešo izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī, ko veikuši trešo valstu zvejas kuģi 21 . 2020.–2021. gada periodā ES ostās zvejas produktus izkrāvuši aptuveni 6000 trešo valstu kuģu, un 1004 no tiem dalībvalstis ir inspicējušas.

IV)[ES] Pilsoņi, kas iesaistījušies NNN zvejā vai to atbalsta 

Komisija ir rūpīgi izanalizējusi valstu tiesisko regulējumu un izpildes panākšanas pasākumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz ES pilsoņiem, kuri iesaistījušies NNN zvejā vai to atbalsta. Analīze parādījusi, ka NNN zvejas regulas 39. un 40. pantā noteiktie pienākumi dalībvalstu tiesību sistēmās nav atspoguļoti vienādi. 2017.–2021. gadā dalībvalstis konstatējušas 51 gadījumu, kad ES pilsoņi iesaistījušies NNN zvejā vai to atbalstījuši, piemērojušas sankcijas 47 ES pilsoņiem un atteikušas ES vai publisko finansējumu 79 ES pilsoņiem 22 . Turklāt 96 gadījumos ES pilsoņi, kuri iesaistījušies NNN zvejā vai to atbalsta, identificēti savstarpējās palīdzības ceļā un 86 gadījumos dalībvalstis šajā jautājumā veikušas informācijas apmaiņu ar trešām valstīm 23 .

V)Savstarpēja palīdzība

Komisija un dalībvalstis turpina cieši sadarboties, lai atklātu, aizkavētu un novērstu NNN zvejas darbības. To panāk, arī analizējot ziņojumus par iespējamu NNN zveju, ko dalībvalstu ūdeņos veikuši trešo valstu kuģi 24 .

Savstarpējās palīdzības sistēma, kas izveidota ar NNN zvejas regulas 51. pantu, atvieglo sadarbību starp dalībvalstīm, Komisiju un trešām valstīm. Sistēma palīdz nodrošināt, ka NNN zveja tiek pienācīgi izmeklēta un ka tiek piemērotas sankcijas. Tā ir ļāvusi pastāvīgi apmainīties ar informāciju, īpaši ar brīdinājumiem, izlūkdatiem un izmeklēšanas rezultātiem, kuri attiecas uz iespējamām NNN zvejas darbībām. 2020.–2023. gada periodā Komisija dalībvalstīm nosūtījusi 61 brīdinājumu, ar kuru pieprasa informāciju, norāda uz iespējamiem riskiem vai sniedz metodiskus norādījumus par importa verificēšanu. Ir bijuši gadījumi, kad NNN zvejā iegūtu zvejas produktu imports atteikts tieši aktīvas savstarpējās palīdzēšanas rezultātā.

VI)NNN zvejas kuģu saraksts

Ik gadu Komisija pieņem atjauninātu ES NNN zvejas kuģu sarakstu, kura pamatā ir RZPO saraksti 25 . Turklāt Komisija aktīvi piedalās RZPO veidoto NNN zvejas kuģu sarakstu papildināšanā, pamatojoties uz izlūkdatiem, pašas veiktām izmeklēšanām un novērtējumiem.

b)Starptautiskā NNN zvejas lietu pārvaldības sistēma

Ņemot vērā NNN zvejas globālās sekas, ES lielu nozīmi piešķir sadarbības pastāvīgumam un visu starptautiskā, reģionālā un valstu līmeņa partneru uzņēmībai rīkoties proaktīvi un izlēmīgi. NNN zveja turklāt ir viena no problēmām, kas atzīmētas pārskatītajā ES Jūras drošības stratēģijā 26 un tai pievienotajā rīcības plānā, kurā izklāstīti pretpasākumi. Pārskata periodā Komisija ir turpinājusi aktīvi sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, tālab izmantojot divpusēju sadarbību ar trešām valstīm NNN zvejas dialogos, NNN zvejas lietu darba grupas un reģionālās un daudzpusējās sadarbības sistēmas.

I)Divpusēja sadarbība ar trešām valstīm

Komisija ir turpinājusi sadarboties ar vairākām trešām valstīm un palīdzēt tām fundamentāli reformēt savas zivsaimniecības kontroles sistēmas. Pārskata periodā, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem ceļošanas ierobežojumiem, Komisija vairāk nekā 30 reižu ir bijusi apmeklējumos uz vietas un/vai noturējusi videokonferences ar trešām valstīm, kuras ar ES aktīvi sadarbojas NNN zvejas regulas satvarā. Turklāt minētajā laikposmā notikušas 17 NNN zvejas lietu darba grupu sanāksmes.

Zvejas kontroles sistēmu saskaņošanā ar starptautiskajām un reģionālajām saistībām vissvarīgākā izrādījusies spēja uzņemties politisku atbildību par īstenotajām reformām. Kopumā trešās valstis, ar kurām Komisija sadarbojas, ir apliecinājušas stingru politisko gribu apkarot NNN zveju un novērst kopīgi identificētos trūkumus. Pieredze rāda, ka stabila politiskā vadība un praktiski ieteikumi zvejniecības noteikumu ievērošanā spēj dot noturīgus rezultātus.

·NNN zvejas dialogi

NNN zvejas dialogi ar trešām valstīm ir viens no NNN zvejas regulas pīlāriem. To, vai Komisija sāks NNN zvejas dialogu ar kādu trešo valsti, nosaka virkne rādītāju, pēc kuriem novērtē, kā šī valsts, būdama karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts, pilda savas starptautiskās saistības un cik lielā mērā NNN zveja minēto valsti ietekmē.

NNN zvejas regula izveido “kartīšu sistēmu”, kura Komisiju pilnvaro paziņot trešām valstīm par risku, ka tās varētu tikt noteiktas par nesadarbīgām NNN zvejas apkarošanā (statusa priekšnoteikšana jeb t. s. dzeltenā kartīte) 27 . Šajā posmā Komisija iesaistās oficiālā dialogā ar priekšnoteikšanas valsti un iedibina uz rīcības plānu balstītu sadarbību.

Kopš 2020. gada beigām vienas valsts dzeltenā kartīte pēc nozīmīgām zivsaimniecības nozares reformām ir atcelta. Tajā pašā periodā uzrādītas divas jaunas dzeltenās kartītes un sākts oficiāls dialogs, kas vērsts uz konstatēto trūkumu novēršanu 28 .

Ja priekšnoteikšanas valsts savus trūkumus nenovērš un tādējādi nepilda savas starptautiskās saistības, Komisija var šo valsti noteikt par nesadarbīgu cīņā pret NNN zveju (t. s. sarkanā kartīte) 29 . Pretēji priekšnoteikšanai, kas neparedz nekādas sankcijas, šī procedūra rada nopietnas sekas, to vidū tirdzniecības aizliegumus. Dalībvalstīm ir pienākums atteikt tādu savvaļas jūras zvejas produktu importēšanu, kurus nozvejojuši nesadarbīgas valsts karoga kuģi.

Ja kāda valsts ir šādi noteikta, Komisija Padomei ierosina minēto valsti iekļaut nesadarbīgu trešo valstu sarakstā (t. s. saraksta valstis). Iekļaušana sarakstā nozīmē ne tikai importa aizliegumus, bet arī aizliegumu ES operatoriem pirkt šo valstu zvejas kuģus vai kuģim pāriet uz šādu valstu karogu, ES zvejas kuģu veikta eksporta aizliegumu, ar ES pilsoņiem slēgtu privātu tirdzniecības nolīgumu aizliegumu un ar ES kuģiem kopīgi veiktu zvejas darbību aizliegumu. Kopš 2024. gada 9. janvāra pasākumi ietver arī aizliegumu saraksta valstu zvejas kuģiem izmantot ES ostas un aizliegumu ES pilsoņiem būt par šādu valstu karoga zvejas kuģu īpašniekiem, operatoriem vai pārvaldītājiem.

Kopš 2020. gada beigām uzrādītas divas sarkanās kartītes un attiecīgās valstis iekļautas Padomes veidotajā sarakstā ar trešām valstīm, kas nesadarbojas cīņā pret NNN zveju 30 .

NNN zvejas dialoga process valstīm ir devis satvaru, kas tām ļauj uzlabot savu tiesisko regulējumu un to saskaņot ar savām karoga, piekrastes, ostas un tirgus valsts starptautiskajām saistībām. Turklāt iesaistītās trešās valstis ir strādājušas pie tā, lai savas uzraudzības, kontroles un pārraudzības sistēmas uzlabotu gan attiecībā uz pašu karoga kuģiem, gan attiecībā uz ārvalstu kuģiem, kuri zvejo minēto valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos. NNN zvejas dialogu rosināto reformu sastāvdaļa ir arī iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, bet tas trešām valstīm ir ļāvis panākt savu tiesību aktu faktisku izpildi un tādējādi apkarot NNN zveju.

·Ar trešām valstīm kopīgas NNN zvejas lietu darba grupas

Kopīgi ar galvenajām zvejas valstīm ir izveidotas vairākas divpusējas darba grupas, kas strādā ar NNN zvejas jautājumiem. Tās sanāk vismaz reizi gadā un kalpo par platformu, kurā var regulāri uzzināt zivsaimniecības kontroles jomas jaunumus, apmainīties ar paraugpraksi un valsts tiesību aktu īstenošanā gūto pieredzi. Šajās grupās pieejama arī jaunākā informācija par nozvejas dokumentēšanas shēmām, RZPO un informācija par tirdzniecības plūsmām.

Kopš iepriekšējā pārskata perioda Komisija ar šādu darba grupu starpniecību turpinājusi sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Japānu, Ķīnu, Korejas Republiku, Taivānu un Taizemi.

·Ietekme, ko radījusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES

2021. gada 1. janvārī Apvienotā Karaliste kļuva par trešo valsti NNN zvejas regulas nozīmē. Komisija laikus apziņoja dalībvalstu kompetentās iestādes par nozvejas sertifikātu validēšanu, kas vajadzīga sakarā ar zvejas produktu eksportu uz Apvienoto Karalisti, un sadarbojās ar Apvienotās Karalistes iestādēm, lai tirdzniecībā ar Apvienoto Karalisti nodrošinātu zvejas produktu plūsmas nepārtrauktību abos virzienos. Lai palīdzētu novērst īstenošanas problēmas, Komisija regulāri sniedza norādījumus dalībvalstīm.

Pamatojoties uz Vindzoras regulējumu 31 , kas ir daļa no izstāšanās līguma 32 , NNN zvejas regulu piemēro arī Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā attiecībā uz Ziemeļīriju. Lai novērstu Ziemeļīrijas protokola īstenošanas grūtības, Komisija un Apvienotā Karaliste ir panākušas politisku vienošanos par visaptverošu kopīgu risinājumu komplektu, kura mērķis ir, šķetinot Ziemeļīrijas iedzīvotāju un uzņēmumu praktiskās problēmas, dot viņiem ilgstošu noteiktību un paredzamību. Galapatēriņam domātus zvejas produktus tagad drīkst pārvietot no Lielbritānijas uz Ziemeļīriju, bet ir jāievēro jaunās vienkāršotās sertifikācijas, marķēšanas un kontroles prasības, kas mazumtirdzniecībā piemērojamas agropārtikas precēm.

·Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN)

2023. gada beigās Eiropas Savienībai bija pavisam 20 IZPN 33 , kas noslēgti ar partnervalstīm Atlantijas, Indijas un Klusajā okeānā, un 14 no tiem ir ar aktīviem protokoliem, kuri ļauj veikt zvejas darbības. IZPN nozariskā atbalsta komponents palīdz NNN zvejas rīcībpolitikas mērķiem tuvoties ar spēju veidošanas programmu un apmācības palīdzību, kā arī cenšoties izstrādāt kontroles sistēmas un nodrošināt, ka tās darbojas pareizi. Tas labvēlīgi ietekmē cīņu pret NNN zveju.

Kopējās zivsaimniecības politikas ārējās dimensijas konsekventuma labad Komisija saskanīgi ar NNN zvejas regulas 38. pantu ierosina denonsēt jebkuru IZPN ar Padomes sarakstā iekļautu trešo valsti.

II)Reģionālā un daudzpusējā sadarbība 

Saskanīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju Eiropas Savienība RZPO līmenī aktīvi iestājas par tādiem NNN zvejas pretpasākumiem, kuri pamatojas uz ES principiem un standartiem. Svarīgākie šajā darbā ir ES centieni atbalstīt, atjaunināt un panākt NNN zvejas kuģu savstarpēju iekļaušanu RZPO sarakstos un noteikumus, ar kuriem nosaka sankcijas NNN zvejā iesaistītiem valstspiederīgajiem. Pēc savas būtības NNN zvejas kuģu savstarpēja iekļaušana sarakstos de facto izveido unikālu globālu sistēmu, ar kuras palīdzību kuģiem turklāt tiek apgrūtināta vai liegta iespēja nelikumīgi savā labā izmantot atšķirīgas vai savstarpēji nesaskaņotas regulatīvās sistēmas.

Attiecībā uz FAO nolīguma par ostas valsts pasākumiem (PSMA) īstenošanu Komisija (arī finansiāla atbalsta veidā) turpināja aktīvi veicināt tā ratifikāciju un faktisku īstenošanu visās zivsaimniecības ārējo attiecību jomās. FAO satvarā Komisija turklāt aktīvi piedalījās pārkraušanai citā kuģī veltītu skaidru un brīvprātīgu vadlīniju apspriešanā un pieņemšanā. Bez tam Komisijai bija izšķiroša nozīme tajā, ka PTO sarunās par zvejas subsīdijām tika nonākts pie secinājuma saskanīgi ar IAM 14.6. mērķrādītāju likvidēt NNN zveju veicinošas subsīdijas.

Pārskata periodā ES bija galvenā līdzekļu devēja FAO Globālajā spēju attīstības programmā, kura palīdz trešām valstīm īstenot PSMA. Turklāt ES sniedza atbalstu ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības un pārvaldības veicināšanai Āfrikā un Indijas un Klusā okeāna reģionā. Tas ietvēra atbalstu šo partneru spēju veidošanai cīņā pret NNN zveju. Konkrētāk, saskanīgi ar Klusā okeāna un Eiropas Savienības jūras partnerību ES piešķīra 35 miljonus EUR Klusā okeāna ĀKK valstīm, ECOFISH programmas ietvaros 28 miljonus EUR Indijas okeāna reģionam un saskanīgi ar programmu “Labāka reģionālā zivsaimniecības pārvaldība Rietumāfrikā” 16,5 miljonus EUR Rietumāfrikas valstīm.

2023. gadā ES pievienojās NNN zvejas apkarotāju alianses solījumam, kurš iesaistīto partneru rokās ieliek vēl vienu rīcības koordinēšanas platformu, kas palīdz nodrošināt, ka cīņa pret NNN zveju ir un paliek starptautiska politiskā līmeņa prioritāte. Minētais solījums atspoguļo ES rīcībpolitikas galvenos principus un prasa rīcību, kuru Komisija var veikt NNN zvejas regulas satvarā.

c)Sadarbība ar ieinteresētajām personām

Lai uzlabotu darbību saskaņotību un NNN zvejas regulas īstenošanu visā ES, Komisija tehniskās sanāksmēs regulāri tiekas ar dalībvalstu iestādēm. Šīs sanāksmes ir forums, kurā apmainīties ar paraugpraksi un apspriest jautājumus, kas radušies, piemērojot nozvejas sertifikācijas sistēmu. Diskusiju mērķis ir panākt, lai CATCH sistēma būtu lietotājdraudzīga un ietvertu visas nepieciešamās funkcijas.

Komisija ir turpinājusi sadarbību ar Eiropas Parlamentu, piemēram, regulāri informējot PECH komiteju par NNN zvejas apkarošanā notiekošo. Tas palīdz nodrošināt ES pārskatatbildību un, lai saglabātu konfidencialitāti attiecībā uz NNN dialogiem ar trešām valstīm, norisinās aiz slēgtām durvīm.

Komisija ir turpinājusi sadarboties arī ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), lai tādā veidā NNN zvejas regulas īstenošanu atbalstītu, apmainoties ar informāciju par NNN zvejas gadījumiem un ar NNN zvejas dialogiem saistītu informāciju. Bez tam Komisija sadarbojas ar konsultatīvajām padomēm, kas izveidotas saskaņā ar KZP, un tām regulāri sniedz jaunāko informāciju par CATCH sistēmas izstrādē un NNN zvejas dialogu jomā notiekošo.

3.Ar NNN zvejas regulas īstenošanu saistītās galvenās grūtības

a)Eiropas Savienībā 

Viens no sarežģītākajiem Komisijas uzdevumiem ir ielikt pamatus grozītās NNN zvejas regulas efektīvai īstenošanai. Jo īpaši tas attiecas uz CATCH sistēmas izmantošanu, kuru plānots no 2026. gada 10. janvāra padarīt par obligātu. Darbs pie CATCH sistēmas pielāgošanas jaunajām juridiskajām prasībām jau ir sācies, un tas būtu jāpabeidz krietni pirms minētā datuma. Tad pietiktu laika apmācīt dalībvalstu un trešo valstu kompetentās iestādes, pabeigt lietotāja rokasgrāmatas izstrādi, apzināt CATCH izmantošanā ieinteresētās trešo valstu iestādes un turpināt pilnveidot sistēmas sadarbspēju.

Komisijas Regula (EK) Nr. 1010/2009 34 būs jāpārskata, lai nodrošinātu tās saskanību ar jaunajām tiesību normām. Būtu jāpieņem jauni noteikumi, kas reglamentē CATCH sistēmas darbību.

Turklāt Komisija jau ir sākusi strādāt pie CATCH starpsavienojuma ar ES vienloga vidi muitas jomā, un šis darbs jāpabeidz līdz 2028. gada 10. janvārim. Abu sistēmu savstarpējā savienojamība palīdzēs vēl vairāk atvieglot un stiprināt NNN zvejas, muitas un sanitārās kontroles konsekvenci attiecībā uz ES importētajiem zvejas produktiem.

Komisija līdzsekos arī gadījumiem, kuros dalībvalstis nozvejas sertifikācijas sistēmas kontrolēs konstatējušas nopietnus trūkumus, un turpinās dalībvalstis aktīvi vadīt saskaņotāku importa kontroļu virzienā.

Visbeidzot, runājot par NNN zvejas regulas 39. un 40. panta īstenošanu attiecībā uz ES pilsoņiem, kuri iesaistījušies NNN zvejā vai to atbalsta, Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm, lai saskaņotu un atvieglotu procedūras, kas jau izveidotas šādu pilsoņu identificēšanai, un veicinātu iespējamo izpildes panākšanas pasākumu konsekvenci visās dalībvalstīs.

b)Ārpus Eiropas Savienības 

Lielākās grūtības NNN zvejas regulas ārējās dimensijas īstenošanā joprojām sagādā pietiekami liela partnervalstu politiskā atbalsta iegūšana, kas vajadzīga, lai tās savus valsts noteikumus saskaņotu ar starptautiskajām saistībām un faktiski īstenotu.

RZPO satvarā Komisijas uzdevums vēl aizvien ir panākt līgumslēdzēju pušu un sadarbīgo pušu, kas nav līgumslēdzējas, konsensu par NNN zvejas pretpasākumiem, jo īpaši attiecībā uz NNN zvejas kuģu savstarpēju iekļaušanu RZPO sarakstos. Komisija ir bijusi lieciniece tam, ka šajās organizācijās, kuras lēmumus parasti pieņem vienprātīgi, aug pretestība pret zvejas darbību kontroles stiprināšanu un zvejas kuģu faktisko īpašnieku jeb beneficiāru pārredzamības uzlabošanu.

Izdevīguma karogu izmantošana var aizkavēt starptautisko tiesību uzlikto karoga valsts pienākumu izpildi. Šis jautājums ir bijis viens no aktuālākajiem Komisijas darbā ar trešām valstīm un ar vairākām tiek apspriests divpusējos NNN zvejas dialogos. Komisija ir ievadījusi izpēti, kuras mērķis ir noteikt, kādi spēki virza atvērtos reģistrus atbalstošos ekonomikas un publiskā sektora dalībniekus. Tajā tiks analizēta arī atvērto reģistru ietekme uz ES mērķiem un starptautiskajiem noteikumiem un sistēmām tādās galvenajās politikas jomās kā zivsaimniecība, laba nodokļu pārvaldība, drošība un vides aizsardzība, sociālie un darba apstākļi, kā arī izvairīšanās no ES sankcijām.

4.Secinājumi

NNN zvejas regula joprojām nodrošina visaptverošu un iedarbīgu satvaru NNN zvejas apkarošanai ES. Tas tiek panākts, novēršot NNN zvejas produktu nonākšanu ES tirgū un ar NNN zvejas divpusējo dialogu un daudzpusēju forumu starpniecību pastiprinot centienus apkarot NNN zveju visā pasaulē.

NNN zvejas regulas izveidotā kartīšu sistēma ir kļuvusi par starptautiski atzītu instrumentu, kas ļauj virzīties uz priekšu cīņā pret NNN zveju un visā pasaulē šim jautājumam piesaistīt lielāku politisko uzmanību.

Tagad pienācis laiks digitalizēt nozvejas sertifikācijas sistēmu un izmantot tās potenciālo spēju nepieļaut NNN zvejas produktu nonākšanu ES tirgū. Tīmeklī bāzētās pieejas un ievērojamā sadarbspējas potenciāla dēļ CATCH piedāvātā digitālā vide spēj kļūt par atskaites punktu nozveju dokumentēšanā un zvejas produktu starptautiskās tirdzniecības plūsmās.

Lai izpildītu no 2030. gada Ilgtspējīgas attīstības programmas izrietošās saistības un patiesi īstenotu nulles tolerances pieeju attiecībā uz NNN zveju, ES interesēs ir popularizēt nozvejas sertifikācijas sistēmu, kartīšu sistēmu, kā arī NNN zvejas kuģu sistemātisku savstarpēju iekļaušanu dažādu RZPO veidotajos sarakstos – tie visi ir iedarbīgi NNN zvejas apkarošanas instrumenti. Līdztekus ir jāpieliek pūles, lai novērstu pārvaldības nepilnības valstu un reģionālā līmenī un stiprinātu trešo valstu spēju apkarot NNN zveju.

(1)

OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(2)

Dalībvalstu sniegtā informācija par 2018.–2019. gada un 2020.–2021. gada periodu.

(3)

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju, COM(2020) 772, 2020. gada 9. decembris, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52020DC0772 .

(4)

Kurss – ilgtspējīga zilā planēta. Kopīgs paziņojums par ES Starptautiskās okeānu pārvaldības darbakārtību (JOINT(2022) 28 final).

(5)

Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640, 2019. gada 11. decembris); ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam (COM(2020) 380, 2020. gada 20. maijs); Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (COM(2020) 381, 2020. gada 20. maijs).

(6)

  https://sdgs.un.org/goals/goal14#targets_and_indicators .

(7)

OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(8)

OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.

(9)

OV L, 2023/2842, 20.12.2023., https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=OJ:L_202302842 .

(10)

NNN zvejas regulas 41.–44. pants.

(11)

Noteikumi piemērojami no spēkā stāšanās dienas, t. i., no 2024. gada 9. janvāra.

(12)

Saskaņā ar Kontroles regulas 96. pantu.

(13)

 NNN zvejas regulas 55. panta 1. punkts.

(14)

Informācija par 2020.–2021. gadu ņemta no divgadu pārskatiem, kas sniedzami saskaņā ar NNN zvejas regulas 55. pantu. Informācija par 2022.–2023. gadu ņemta no dalībvalstu ziņojumiem, kas sniedzami saskaņā ar NNN zvejas regulas 18. panta 5. punktu.

(15)

OV L 317, 9.12.2022., 1. lpp.

(16)

Regulas (EK) Nr. 1010/2009 31. pants.

(17)

  https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/document/download/e1e6fa33-6bcb-4352-837c-9903faef6b6b_en?filename=frequently-asked-questions-iuu-regulation_en.pdf .

(18)

  https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/document/download/4b92c8f5-9f96-46ec-babc-3bc880ff4ad3_en?filename=FAQ-amendment-IUU-Regulation_en.pdf .

(19)

NNN zvejas regulas 55. panta 1. punkts.

(20)

 Šis novērtējums aptver attiecīgās tiesību normas, norādījumu dokumentus, darba standartprocedūras, rokasgrāmatas un starpaģentūru sadarbības mehānismus, kas pašlaik piemērojami valstu līmenī un ir Komisijai zināmi.

(21)

 NNN zvejas regulas 55. panta 1. punkts.

(22)

  https://data.europa.eu/doi/10.2771/353964 .

(23)

Turpat.

(24)

 2020.–2021. gadā dalībvalstis ziņojušas par vairāk nekā 1300 ārvalstu zvejas kuģu pamanīšanas gadījumiem. Divu konkrētu iemeslu dēļ šajā skaitā nav iekļauti triju dalībvalstu ziņotie pamanīšanas gadījumi. Viena no tām ziņojusi par 385 pamanīšanas gadījumiem, nenorādot, vai pamanīti trešo valstu vai dalībvalstu kuģi. Divu pārējo ziņotie pamanīšanas gadījumi attiecas tikai uz citu dalībvalstu kuģiem. Informācija ņemta no dalībvalstu pārskatiem, kas saskaņā ar NNN zvejas regulas 55. panta 1. punktu sniegti par 2020.–2021. gadu.

(25)

OV L 181, 18.7.2023., 16. lpp.

(26)

Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES Jūras drošības stratēģijas un tās rīcības plāna atjauninājumu “Uzlabota ES Jūras drošības stratēģija, kā vērsties pret mainīgiem jūras apdraudējumiem”,  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52023JC0008 . 

(27)

NNN zvejas regulas 32. pants.

(28)

  https://oceans-and-fisheries.ec.europa.eu/system/files/2023-11/illegal-fishing-overview-of-existing-procedures-third-countries_en.pdf .

(29)

NNN zvejas regulas 31. un 33. pants.

(30)

Turpat.

(31)

OV L 102, 17.4.2023., 87. lpp.

(32)

OV C 384I , 12.11.2019., 1. lpp.

(33)

  https://ec.europa.eu/fisheries/cfp/international/agreements_en .

(34)

OV L 280, 27.10.2009., 5. lpp.