Budžeta un finanšu pārvaldība

1.

ar gandarījumu norāda, ka 2022. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām bija 99,56 %, t. i., par 1,05 % augstāks nekā 2021. gadā; turklāt norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 87,00 %, kas ir par 3,00 % vairāk nekā 2021. gadā;

Darbības rezultāti

2.

atzinīgi vērtē to, ka Iestāde turpina izmantot dažus pasākumus kā galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu savas darbības un to rezultātus saistībā ar darba programmas mērķu sasniegšanu; konstatē, ka 2022. gadam Iestāde attiecībā uz savu darba programmu ir noteikusi piecas vertikālas prioritātes (piemēram, uzraudzības un noregulējuma prudenciālās uzraudzības un noregulējuma sistēmas uzraudzība un atjaunināšana, ES mēroga stresa testēšanas satvara pārskatīšana un stiprināšana) un divas horizontālas prioritātes (instrumentu nodrošināšana ar vidi, sociālo jomu un pārvaldību saistīto risku mērīšanai un pārvaldībai un Covid-19 ietekmes uzraudzība un mazināšana); pieņem zināšanai to, ka 2022. gadā Iestāde izpildīja 95 % no aptuveni 250 uzdevumiem, kas izklāstīti tās darba programmā, tostarp 15 % uzdevumu, kuri bija jāpievieno darbam gada laikā; turklāt atzīst, ka tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

3.

apzinās, ka Krievijas nepamatotais agresijas karš pret Ukrainu lika Iestādei apsvērt šī konflikta radītās problēmas un neskaidrības savās kompetences jomās un attiecīgi risināt tās; atzinīgi vērtē to, ka tā rezultātā Iestāde lielu uzmanību pievērsa banku un finanšu nozares risku novērtēšanai un veica pasākumus, lai uzraudzītu minēto nozari; turklāt norāda, ka Iestāde pievērsa uzmanību centieniem, kuri veicina noteikto sankciju piemērošanu un izpildi, un līmenī, kas ir īpaši nozīmīgi šī konflikta skartajiem cilvēkiem, atzinīgi vērtē Iestādes centienus sniegt norādījumus nolūkā atvieglot piekļuvi finanšu sistēmai;

4.

konstatē, ka daži no svarīgiem Iestādes darbības virzītājspēkiem 2022. gadā bija palīdzība to likumdošanas procedūru veidošanā, kuru rezultātā tika pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2556 (3) (Digitālās darbības noturības regula un direktīva), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (4) (Kriptoaktīvu tirgu regula), reaģējot uz dažādiem aicinājumiem sniegt konsultācijas par digitālo finansējumu un saistītiem jautājumiem; pieņem zināšanai to, ka vēl viens uzmanības centrā esošs jautājums bija par to, lai netiktu pieļauta finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai, turklāt pieņem zināšanai to, ka Iestādes darba priekšplānā joprojām bija attiecīga vides, sociālās jomas un pārvaldības (ESG) satvara izstrāde bankām un Covid-19 ietekmes uzraudzība saistībā ar to bilancēm; ņem vērā to, ka Iestāde arī ir atjauninājusi salīdzinošās pārskatīšanas darba plānu 2022.–2023. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (5);

Efektivitāte un ieguvumi

5.

atzinīgi vērtē to, ka iepirkuma jomā Iestāde izmanto pieeju aicināt citas aģentūras piedalīties tās atklātajās iepirkuma procedūrās, ja pastāv iespēja, ka citas aģentūras varētu izrādīt interesi; pieņem zināšanai to, ka 2022. gadā Iestāde bija vadošā aģentūra vienā starpiestāžu iepirkuma procedūrā, kurā piedalījās Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI); turklāt pieņem zināšanai to, ka Iestāde ir piedalījusies arī daudzās starpiestāžu procedūrās, ko vadīja citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, galvenokārt tās, kuras pārvalda Komisija; konstatē, ka 2022. gadā 77 % no Iestādes 96 spēkā esošajiem pamatlīgumiem pildīja citas Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras;

6.

pieņem zināšanai to, ka Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotā komiteja, kurā ir Iestāde, EAAPI, EVTI, Komisija un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, ir galvenais forums, kurā tiek apspriesti kopīgi regulējuma jautājumi un tiek panāktas vienošanās par kopīgām iniciatīvām; atgādina, ka kopīgās iniciatīvas apvieno dažādas perspektīvas, mazina centienu dublēšanos, uzlabo mācīšanos un stiprina attiecības starp dalībniekiem;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Iestāde iesaistās plašās sadarbības un resursu koplietošanas iniciatīvās ar dažādām aģentūrām, piemēram, kopīgi grāmatvedības pakalpojumi ar EVTI, kopīgs drošības speciālists ar EAAPI, kopīgi IT projekti, ieguldījums karjeras attīstībā un pieredzes gūšana, lai palīdzētu citām aģentūrām iegūt EMAS sertifikātu; turklāt uzsver horizontālos ieguvumus, ko sniedz sadarbība un paraugprakses pielāgošana;

8.

atzinīgi vērtē to, ka Iestāde ir īstenojusi dažādas iniciatīvas, piemēram, procesu optimizāciju, resursu pārvaldību, digitalizāciju, sadarbības uzlabošanu un pastāvīgas uzlabošanas kultūras veicināšanu; norāda, ka galvenās stratēģijas ietver procesu automatizāciju (bezpapīra finanšu darījumi, masveida maksājumu slodze, darbplūsmas rīki), resursu optimizāciju, uz datiem balstītu lēmumu pieņemšanu, tehnoloģiju integrāciju (mākoņpakalpojumi, cilvēkresursu digitalizācija), sadarbību ar starpnozaru grupu starpniecību un projektu pārvaldību;

9.

uzsver, ka Iestāde ir aktīvs ES aģentūru tīkla dalībnieks un pastāvīgi tiek veidota sinerģija ar citām Eiropas Uzraudzības iestādēm, piemēram, Iestādei, EVTI un EAAPI kopīgi izmantojot darbā pieņemšanas rezerves sarakstus;

Personāla politika

10.

norāda, ka 2022. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,14 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemti 159 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 162 pagaidu darbinieku vietām (tāds pats apstiprināto vietu skaits kā 2021. gadā); pieņem zināšanai to, ka 2022. gadā Iestādē strādāja arī 44 līgumdarbinieki (no 50 apstiprinātajām vietām) un 13 norīkotie valstu eksperti (no 19 apstiprinātajām vietām un vēl 6 neapmaksāti norīkotie valstu eksperti);

11.

konstatē, ka kopējais apgrozījums 2022. gadā bija 11,5 % (salīdzinājumā ar 12 % 2021. gadā); norāda, ka kopējais kadru mainības rādītājs ietver to norīkoto valsts ekspertu līguma izbeigšanu, kuru līgumu termiņš pēc būtības ir īsāks, savukārt štata darbinieku (pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku) mainības rādītājs bija 9 % (līgumdarbiniekiem tas bija nedaudz augstāks nekā pagaidu darbiniekiem); uzsver, ka kopš 2020. gada Iestāde ir sākusi papildināt savu talantu pārvaldības pieeju ar turpmākiem pasākumiem, lai palielinātu darbinieku iespējas un atbalstītu ilgtermiņa iesaisti (spēcīgas darbinieku vērtības priekšlikums, pielāgotas karjeras attīstības programmas, piemēram, mentorēšana, darba un privātās dzīves iniciatīvas, piemēram, sociālais klubs u. c.);

12.

norāda uz dzimumu sadalījumu Iestādes augstākā un vidējā līmeņa vadībā, proti, to, ka 16 no 29 (55 %) augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem ir vīrieši, un to, ka no visiem 222 Iestādes darbiniekiem 114 (51 %) ir vīrieši; atbalsta to, ka Iestāde ir pieņēmusi ES aģentūru tīkla Daudzveidības un iekļautības hartu; norāda, ka Iestāde ir locekle starptautisko organizāciju tīklā Choose Paris Region (“Izvēles Parīzes reģionu”), kas veicina daudzveidīgu, iekļaujošu un taisnīgu darba vietu, un ka tā darbā pieņemšanas procesā nodrošina īpašas izmitināšanas iespējas personām ar invaliditāti;

13.

apzinās, ka 2022. gadā tika sākts darbinieku iesaistes apsekojums (SES), kā rezultātā atbilžu īpatsvars bija 71 %; pieņem zināšanai to, ka kopējais labvēlīgais vērtējums, kas atspoguļo darbinieku iesaisti, bija 65 % – par 1 % augstāks nekā iepriekšējā 2019. gada SES (neraugoties uz sarežģīto Covid-19 laiku) un salīdzinājumā ar ES starpaģentūru kritēriju;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

14.

atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Iestāde racionalizēja ētikas procesu, jo īpaši ieviešot elektronisku darbplūsmas sistēmu, kas ietver ciešāku un efektīvāku novērtējumu paziņojumiem par iespējamiem interešu konfliktiem saistībā ar darbiniekiem, kuri aiziet no darba, un paziņojumiem par pēcnodarbinātības darbībām;

15.

uzsver, ka pamatnostādnes par trauksmes celšanu, kas ietver pretkorupcijas pamatnostādnes, ir iekļautas Iestādes mācību programmu mācību materiālos, kuros galvenā uzmanība pievērsta ētikai un integritātei;

16.

atzinīgi vērtē to, ka Uzraudzības padome 2022. gadā pieņēma grozījumus tās reglamentā, kā arī Valdes reglamentā un Noregulējuma pastāvīgās komitejas, Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un terorisma finansēšanas apkarošanas pastāvīgās komitejas pilnvarās, uzliekot pienākumu locekļiem, kuri ir paziņojuši par interešu konfliktu, bez izņēmuma nepiedalīties ne balsojumā, ne pašā diskusijā;

17.

norāda, ka pēc OLAF izmeklēšanas pabeigšanas, nenorādot uz pārkāpumiem saistībā ar atbilstību attiecīgajam tiesiskajam regulējumam, Iestāde saņēma ieteikumu veikt administratīvus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz augstākās vadības darba līgumiem; konstatē, ka izmeklēšanā atklājās, ka trūkst līguma noteikumu attiecībā uz atstādināšanu ar darba algas saglabāšanu vai nogaidīšanas periodu; uzsver, ka, reaģējot uz to, Iestāde 2022. gada februārī ieviesa jaunu pantu direktoru, padomdevēju un augstākās vadības līgumos; pieņem zināšanai to, ka Civildienesta noteikumu tiesiskā regulējuma ierobežojumu dēļ Iestāde informēja OLAF, ka tā nevar noteikt prasības darbiniekiem ārpus minētā regulējuma, piemēram, nodrošināt kompensāciju gadījumos, kad bijušajam darbiniekam ir liegts veikt profesionālo darbību vai viņam ir jāatbilst būtiskiem nosacījumiem, lai to darītu;

18.

atzinīgi vērtē to, ka Iestāde priekšsēdētājam publisko informāciju par visām darbinieku sanāksmēm ar ārējām privātā sektora ieinteresētajām personām divu nedēļu laikā pēc sanāksmes (saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 49.a pantu), un to, ka šāda prakse tiek vienlīdz īstenota attiecībā uz izpilddirektoru, lai gan minētās regulas 52.a pantā ir noteikts, ka izpilddirektora sanāksmes ir jāpublisko, tomēr nav precizēts, cik drīz pēc to norises; norāda, ka informācijas publiskošana par citu darbinieku sanāksmēm ar privātā sektora ieinteresētajām personām notiek reizi ceturksnī;

19.

vērš uzmanību uz vienas trauksmes celšanas lietas slēgšanu 2022. gadā; pieņem zināšanai to, ka veiktie pasākumi ietvēra sazināšanos ar valsts kompetento iestādi, lai izprastu apgalvojumus un darbības, kas tiek veiktas valsts līmenī, kā rezultātā lieta tika slēgta un Iestādei nav jāveic nekādas darbības;

20.

atgādina, ka vadības struktūru locekļu un viņu aizstājēju, augstākā līmeņa vadītāju un direktoru dzīves apraksti (CV) ir publicēti Iestādes tīmekļa vietnēs; pieņem zināšanai to, ka šajos CV ir iekļauta informācija par profesionālo pieredzi un izglītību; turklāt pieņem zināšanai to, ka attiecībā uz ekspertiem Iestāde publicē Banku nozares ieinteresēto personu grupas CV;

Iepirkums

21.

pieņem zināšanai to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju Iestāde centās iepirkt pakalpojumus divos atklātos konkursos, no kuriem viens bija paredzēts finanšu pakalpojumu tirgus izpētei un otrs – konsultācijai par datu aizsardzību; pieņem zināšanai to, ka vienā konkursā atlases un piešķiršanas kritēriji pārklājās; uzsver, ka šāda pārklāšanās ir pretrunā Finanšu regulas 167. pantam, kurā noteikts, ka atlases un piešķiršanas kritēriji ir pilnībā jānošķir; norāda, ka, lai novērtētu pretendentu spējas, izmanto atlases kritērijus, un piedāvājumu cenas un kvalitātes novērtēšanai izmanto piešķiršanas kritērijus; ar nožēlu pieņem zināšanai to, ka abos gadījumos Iestāde pārvērtēja līgumu maksimālo vērtību, jo bija trūkumi tirgus cenu izpētē, ko tā veica pirms konkursu uzsākšanas;

22.

pieņem zināšanai to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju iepirkuma nepilnības, kas ietekmē divas atsevišķas sarunu procedūras, par kurām ziņots 2021. gadā, ir novērstas, jo Iestāde tagad izmanto Komisijas veidnes, tādējādi saskaņojot savas procedūras ar Revīzijas palātas konstatējumu;

23.

uzsver, ka kopš 2020. finanšu gada Revīzijas palāta katru gadu ir formulējusi jaunus ar iepirkumu saistītus apsvērumus attiecībā uz četrām aģentūrām, tostarp Iestādi; atgādina, ka publiskā iepirkuma noteikumu mērķis ir ļaut iepirkuma veicējiem iegādāties vajadzīgās preces un pakalpojumus par labāko cenu, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci starp pretendentiem un atbilstību pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principiem; aicina Iestādi nodrošināt pilnīgu atbilstību piemērojamajiem iepirkuma noteikumiem, lai panāktu pēc iespējas labāku cenas un vērtības attiecību;

Iekšējā kontrole

24.

atgādina, ka 2021. gadā Iestāde sāka strādāt ar īpašu riska pārvaldības partneri, lai uzlabotu Iestādes pašreizējās riska pārvaldības programmas saderību ar COSO uzņēmumu riska pārvaldības (ERM) satvaru, un turpināja šo darbu 2022. gadā; pieņem zināšanai to, ka, lai vēl vairāk stiprinātu iekšējās kontroles, Iestāde plāno savu riska pārvaldības programmu integrēt COSO ERM satvarā, intensificēt ar ētiku saistītas darbības un 2023. gadā nodrošināt pielāgotu apmācību iekšējās kontroles jomā ar mērķi atbalstīt un uzlabot vispārējās iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti;

25.

pieņem zināšanai to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas sniegto informāciju iekšējās kontroles nepilnības, kas ietekmē 2021. gadā paziņotās darbā pieņemšanas procedūras, ir novērstas, jo Iestāde attiecīgi grozīja savas procedūras;

Citi komentāri

26.

atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Iestāde turpināja popularizēt savu darbu un mērķuzdevumus, izmantojot plašu komunikācijas kanālu klāstu, piemēram, korporatīvo tīmekļa vietni, preses intervijas un sociālo mediju platformas; pieņem zināšanai to, ka Iestāde arī palielināja dinamisko datu vizualizāciju skaitu, kuru mērķis ir visaptverošākā un sagremojamā veidā sniegt lielus datu apjomus, un publicēja 149 paziņojumus presei un ziņu materiālus, popularizēja Iestādes darbu presē un plašsaziņas līdzekļos, veica 74 intervijas un informatīvus paziņojumus ar preses pārstāvjiem un atbildēja uz 706 jautājumiem pa e-pastu;

27.

atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā Iestādei tika piešķirts vides vadības un audita sistēmas (EMAS) sertifikāts un sekmīgi sasniegti 2022. gada vides mērķi un mērķrādītāji tādās jomās kā ceļošana, enerģētika, atkritumi, iepirkums un pamatdarbība; uzsver, ka minētie sasniegumi ietver ar ceļošanu saistītu darbību samazinājumu vismaz par 50 %, ēku enerģijas patēriņa samazinājumu par 10 %, apņemšanos pārstrādāt vismaz 70 % atkritumu un ietekmes uz vidi ņemšanu vērā 100 % Iestādes iepirkto līgumu;

28.

atzinīgi vērtē Iestādes apņemšanos 2022. gadā samazināt enerģijas patēriņu par 10 % (salīdzinājumā ar 2019. gadu); norāda, ka, lai sasniegtu minēto mērķrādītāju, Iestāde ieviesa noteiktus pasākumus, piemēram, pārvirzīja apkures grafikus un samazināja termostatu iestatījuma temperatūru, pilnībā pārslēdza energoapgādi uz atjaunīgiem enerģijas avotiem, katru dienu uzraudzīja skaitītājus, lai izvērtētu veiktā rezultātus, un organizēja darbiniekiem paredzētu informācijas kampaņu par energotaupību; pieņem zināšanai to, ka līdz 2022. gada beigām (salīdzinājumā ar 2019. gadu) panāktais enerģijas patēriņa samazinājums bija 16,4 %;

29.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2024. gada 11. aprīļa rezolūciju (6) par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli.

---

(1)   OV C 73, 28.2.2023., 102. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2556 (2022. gada 14. decembris), ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un (ES) 2016/2341 attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību (OV L 333, 27.12.2022., 153. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (OV L 150, 9.6.2023., 40. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(6)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2024)0280.