52024BP2240

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52024BP2240 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52024BP2240

Help

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2024/2240 (2024. gada 11. aprīlis) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

OV L, 2024/2240, 10.10.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2024/2240/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2024/2240/oj

HTML

PDF - authentic OJ

e-signature

How to verify the authenticity of the Official Journal

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

L sērija

2024/2240

10.10.2024

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2024/2240

(2024. gada 11. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2022. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, VI iedaļa – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0072/2024),

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt īpašo nozīmi, kāda ir Savienības iestāžu demokrātiskās leģitimitātes turpmākai stiprināšanai, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot dzīvē uz sniegumu balstītu budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību;

B.	tā kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (“komiteja”) ir Savienības padomdevēja struktūra, kas nodrošina forumu apspriedēm, dialogam un vienprātības panākšanai starp dalībvalstu organizētas pilsoniskās sabiedrības dažādu ekonomisko, sociālo un pilsonisko struktūru pārstāvjiem;

tā kā komiteja sniedz ieguldījumu Savienības lēmumu pieņemšanas procesā un, nodrošinot saikni starp Savienības rīcībpolitikām un ekonomiskajiem, sociālajiem un pilsoniskajiem apstākļiem, pilda savus uzdevumus – uzlabot likumdošanas procesu, sekmēt augšupēju līdzdalības demokrātiju un veicināt Savienības vērtības;

D.	tā kā noteiktos gadījumos Komisijai vai Padomei ir obligāti jāapspriežas ar komiteju, komiteja var arī pieņemt atzinumus pēc savas iniciatīvas, vienlaikus aplūkojot plašu jautājumu loku, kā noteikts Līgumos, tādējādi nodrošinot iespēju tos apspriest Parlamentā;

E.	tā kā komitejas Finanšu un budžeta lietu komisija ir komitejas uzraudzības struktūra attiecībā uz visām budžeta procedūrām un jo īpaši budžeta tāmju sagatavošanu, budžeta izpildi, gada darbības pārskatu, budžeta izpildes apstiprināšanu un turpmāko rīcību saistībā ar Revīzijas palātas gada pārskatu;

atzīmē, ka Revīzijas palātas budžets ietilpst DFS 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējā summa 2022. gadā bija 11,6 miljardi EUR, t. i., 5,9 % no Savienības budžeta izdevumiem; norāda, ka 2022. gadā komitejas budžets veidoja 1,31 % no DFS 7. izdevumu kategorijas;

norāda, ka Revīzijas palāta savā gada pārskatā par 2022. finanšu gadu kategorijā “Administrācija” pārbaudīja 60 darījumu izlasi, kas ir tikpat daudz kā 2021. gadā; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta raksta, ka administratīvos izdevumus veido izdevumi par cilvēkresursiem, tostarp izdevumi par pensijām, kas 2022. gadā veidoja aptuveni 70 % no kopējiem administratīvajiem izdevumiem, un izdevumi par ēkām, iekārtām, enerģiju, komunikācijām un informācijas tehnoloģijām, un ka tās daudzu gadu darbs liecina, ka kopumā šie izdevumi ir ar zemu risku;

norāda, ka 2022. gada revīzijas ietvaros Revīzijas palāta pārbaudīja komitejas pārraudzības un kontroles sistēmas, jo īpaši iekšējās kontroles standartu īstenošanu, riska pārvaldību un Finanšu regulā noteikto galveno kontroles pasākumu, tostarp maksājumu ex ante un ex post kontroles pasākumu, darbību;

norāda, ka 14 (23 %) no 60 darījumiem bija kļūdas, bet Revīzijas palāta, pamatojoties uz 5 skaitļos izteiktajām kļūdām, lēš, ka kļūdu līmenis ir zem būtiskuma sliekšņa;

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palāta 2022. finanšu gada pārskatā ir norādījusi, ka tā nav konstatējusi nevienu konkrētu problēmu saistībā ar komiteju; turklāt norāda, ka Revīzijas palāta, veicot pēcpārbaudi, uzskatīja, ka dažos aspektos ir īstenots komitejai sniegtais ieteikums 2019. finanšu gada pārskatā attiecībā uz vajadzību komitejai izstrādāt sensitīvu funkciju politiku saskaņā ar tās iekšējās kontroles standartiem;

Budžeta un finanšu pārvaldība

norāda, ka 2022. gadā komitejas galīgais pieņemtais budžets bija 152 451 643 EUR, kas ir kopumā par 5,1 % vairāk nekā 2021. gadā; atzīmē, ka atalgojuma un pabalstu budžeta pozīcija laikā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās par 5 % ikgadējās algu indeksācijas dēļ; norāda, ka budžeta pozīcija telpu iekārtošanai laikā no 2021. līdz 2022. gadam samazinājās par 77 % un atgriezās ierastajā līmenī pēc svarīgu atjaunošanas darbu īstenošanas 2021. gadā; norāda, ka pretējā gadījumā apropriāciju sadalījums pa budžeta pozīcijām 2022. gada budžetā saglabājās salīdzināms ar iepriekšējo gadu sadalījumu;

norāda, ka budžeta izpildes līmenis 2022. gadā bija 96,12 % pēc 2 gadu zemākas budžeta izpildes Covid-19 pandēmijas un ar to saistīto ceļošanas ierobežojumu dēļ; norāda, ka maksājumu izpildes līmenis atbilda tai pašai tendencei un 2022. gadā sasniedza 88,12 %;

norāda, ka apropriāciju pārnešana uz 2022. gadu sasniedza 20 162 518 EUR, t. i., aptuveni 13 % no 2022. gada budžeta, kas bija ievērojami vairāk nekā vidēji iepriekšējos gados; saprot, ka šī pārnešana bija saistīta ar ēku darbu atlikšanu 2020. un 2021. gadā;

norāda, ka vidējais maksājuma laiks 2022. gadā bija 18 dienas, kas ir krass samazinājums salīdzinājumā ar 2019. gadu, kad tas bija 30,19 dienas; atzinīgi vērtē to, ka tajā pašā laikā elektronisko rēķinu izmantošana pieauga no 58,54 % 2018. gadā līdz 88,84 % 2022. gadā, kas, iespējams, veicināja maksājumu laika samazināšanos šajā periodā; atzinīgi vērtē to, ka komiteja mainīja savu praksi, ņemot vērā maksājumu termiņu ieteikumus iekšējās revīzijas rezultātā, kas tika uzsākta un pabeigta 2022. gadā un veicināja kavēto maksājumu īpatsvara samazināšanos līdz aptuveni 10 % apmērā 2022. gadā;

10.

norāda, ka komitejas dienesti 2022. gadā uzsāka 15 sarunu iepirkuma procedūras par summu zem 60 000 EUR un galvenokārt saistībā ar ekspertīzi, pētījumiem un loģistikas atbalstu; atzīmē, ka iepirkuma procedūras loģistikas jomā uzsāka Komitejas un Reģionu komitejas (RK) kopīgie dienesti;

11.

norāda, ka 2022. gadā komiteja turpināja uzlabot savu darba metožu rentabilitāti, jo īpaši pateicoties hibrīddarbam, finanšu ķēžu pilnīgai dematerializācijai un samazinātam enerģijas patēriņam; turklāt norāda, ka budžeta un administratīvie ietaupījumi tika panākti, izmantojot iestāžu sadarbību, jo īpaši izmantojot kopīgus dienestus ar Reģionu komiteju un īpašu ārpakalpojumu uzticēšanu Komisijai (par gada maksu) cilvēkresursu jautājumu risināšanai, kā arī dažādu IT platformu izmantošanu finanšu pārvaldībai un cilvēkresursiem un arī piedaloties iestāžu iepirkuma procedūrās, ko vada citas iestādes;

12.

apzinās, ka lēmumus par komitejas locekļu piemaksām par piedalīšanos sanāksmēs un šādu piemaksu apmēru pieņem Padome; pauž nožēlu, ka pēc Covid-19 pandēmijas ceļošanas ierobežojumu pakāpeniskas atcelšanas Padome nolēma neatcelt 2021. gada pagaidu lēmumu, ar ko piešķir 145 EUR pabalstu biedru attālinātai sanāksmju apmeklēšanai, kas bija spēkā līdz 2023. gada 25. maijam, kad tika pieņemts jauns Padomes lēmums ar vienotu likmi 145 EUR dienā par attālinātu sanāksmju apmeklēšanu; uzskata, ka attālināta apmeklēšana ir svarīgs instruments mūsdienu institūcijām, cita starpā samazinot sanāksmju izmaksas un nodrošinot plašāku līdzdalību, it īpaši krīzes situācijās, kā to varēja konstatēt Covid-19 pandēmijas laikā; tomēr uzskata, ka sabiedrībai ir grūti izprast piemaksu par attālinātu apmeklējumu, lai gan tā ir samazināta, vēl jo vairāk ņemot vērā atšķirību, ko maksā komitejas locekļiem un RK locekļiem par attālinātu apmeklējumu; ņem vērā vairākus kontroles līmeņus, ko pirms pabalsta izmaksas piemēro, lai pierādītu, ka dalībnieks piedalās sanāksmē attālināti;

13.

atzīmē, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir komitejai radījis spiedienu uz budžetu, cita starpā ar lielāku inflāciju un algu korekcijām, kā arī ievērojami palielinot enerģijas izmaksas un būvniecības un izejvielu izmaksas; jo īpaši norāda, ka enerģijas izmaksas laikā no 2021. līdz 2022. gadam palielinājās no 726 000 EUR līdz 3 125 000 EUR, t. i., par 330 %; norāda, ka ad hoc pasākumi Ukrainas pilsoniskās sabiedrības atbalstam radīja tiešas un netiešas izmaksas, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar rakstisko un mutisko tulkošanu uz ukraiņu valodu un no tās, Ukrainas NVO uzņemšanu un drošības dienestiem un apmācību misijām Ukrainā;

14.

norāda, ka 2022. gada budžets personāla komandējumiem salīdzinājumā ar 2021. gadu, kas tika finansēts ar budžeta pārvietojumu, palielinājās par 25 000 EUR, lai segtu lielākus izdevumus saistībā ar lidojumu un viesnīcu cenu pieaugumu 2022. gadā, un kopā sasniedza 398 974 EUR; norāda, ka 2022. gadā komitejas priekšsēdētājs piedalījās 26 komandējumos, kuru kopējās izmaksas bija 38 042 EUR, salīdzinot ar 12 komandējumiem 2021. gadā, kuru kopējās izmaksas bija 15 327 EUR, pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, beidzoties Covid-19 pandēmijai;

Iekšējā pārvaldība, sniegums un iekšējā kontrole

15.

norāda, ka komiteja savu uzdevumu īsteno ar atzinumiem, kas attiecas uz Komisijas iesniegtajiem tiesību aktu priekšlikumiem (atzinuma pieprasījumi), pašiniciatīvas atzinumiem, kuros Savienības iestādes tiek aicinātas rīkoties, un izpētes atzinumiem, kas papildina Komisijas darbu pie tās plānotajām iniciatīvām, un ka komitejas nostājas var uzsvērt rezolūcijās vai iekļaut novērtējuma un informatīvajos ziņojumos; norāda, ka 2022. gadā komiteja pieņēma 202 atzinumus un ziņojumus, kas atbilst tās vidējiem gada darbības rezultātiem, izņemot 2019. un 2020. gadu, kad komitejas darbība bija mazāk aktīva; norāda, ka komiteja arī pastiprināja savu iesaisti politiskajā un likumdošanas ciklā, piedaloties 345 augsta līmeņa valstu, Savienības un starptautiskās sanāksmēs, augstākā līmeņa sanāksmēs un konferencēs, kā arī organizējot 116 uzklausīšanas un 29 konferences;

16.

atzinīgi vērtē 2022. gadā uzsāktos projektus attiecībā uz pastiprinātiem pēcpārbaudes atzinumiem, lai palielinātu atlasīto atzinumu izplatību un ietekmi un uzlabotu komitejas spēju noteikt prioritātes savam darbam, kā arī attiecībā uz komitejas atzinumu sniegšanas savlaicīguma uzlabošanu; norāda, ka minētās iniciatīvas 2022. gada beigās tika papildinātas ar pārdomām par atzinumu formātu, kuru mērķis ir veicināt komitejas atzinumu efektīvāku un lietderīgāku izmantošanu likumdošanas lēmumu pieņemšanas procesā;

17.

norāda, ka 2022. gadā Parlamenta deputāti piedalījās komitejas rīkotajās sanāksmēs vai pasākumos 68 reizes, kas saglabājās tādā pašā līmenī kā 2021. gadā, savukārt komitejas locekļi gandrīz divkāršoja savu dalību Parlamenta rīkotajos pasākumos tajā pašā periodā; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā komiteja koncentrējās uz attiecību pastiprināšanu ar Parlamentu un komitejas pievienotās vērtības veicināšanu, tādējādi veicinot vēl ciešāku saikni starp komitejas nodaļām un parlamentārajām komitejām;

18.

atzīmē komitejas plašo līdzdalību dažādās iniciatīvās, tostarp galvenajos pasākumos un ikgadējās konferencēs, lai iesaistītu Eiropas ieinteresētās personas; atzinīgi vērtē komitejas centienus veicināt jauniešu iesaistīšanos politikas veidošanā;

19.

norāda, ka komiteja 2022. gadā turpināja stiprināt savu iekšējās kontroles sistēmu, vienkāršojot finanšu plūsmas saskaņā ar “vienkāršas pārbaudes” procedūru dažiem mazas vērtības darījumiem, un izstrādāt savu politiku attiecībā uz paaugstināta riska amatiem, kā Revīzijas palāta ieteica savā 2019. finanšu gada pārskatā; norāda, ka, pamatojoties uz paaugstināta riska amatu saraksta atjaunināšanu 2022. gadā un atjauninātā 36 amatu saraksta publicēšanas laikā 2023. gada sākumā, komiteja joprojām strādāja pie metodikas un riska pārvaldības sistēmas pārskatīšanas, ņemot vērā gan iestādes lielumu, gan tās darbības raksturu; aicina komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par progresu, kas panākts attiecībā uz paaugstināta riska amatu metodikas īstenošanu 2023. gadā;

20.

atzinīgi vērtē komitejas centienus izveidot labāk definētu un konsekventāku revīzijas sistēmu, pabeidzot iekšējās revīzijas hartu un revīzijas komitejas hartu, kas ietver procedūras noteikumus, kurus revīzijas komiteja apstiprināja 2022. gada decembrī un komitejas birojs pieņēma 2023. gada sākumā; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā tika pastiprināta komitejas iekšējās revīzijas funkcija, jo īpaši ar administratora pieņemšanu darbā tās iekšējās revīzijas dienestā un ciešu koordināciju ar RK iekšējo revidentu visos aspektos, kas saistīti ar kopīgo dienestu revīziju; norāda, ka 2022. gadā tika uzsāktas četras revīzijas par tādiem tematiem kā novēloti maksājumi, sanāksmju atļaujas, stratēģiskais cikls un pārstāvju atlase industriālo pārmaiņu konsultatīvajā komisijā;

Cilvēkresursi, līdztiesība un darbinieku labbūtība

21.

norāda, ka 2022. gada beigās Komitejā kopumā bija 706 darbinieki, salīdzinot ar 699 darbiniekiem 2021. gadā; norāda, ka 2022. gada beigās komitejā bija nodarbināti 50 līgumdarbinieki un 128 pagaidu darbinieki (kas nozīmē pieaugumu salīdzinājumā ar 46 līgumdarbiniekiem un 107 pagaidu darbiniekiem 2021. gadā), tostarp 19 līgumdarbinieki un 3 pagaidu darbinieki ar līgumu uz nenoteiktu laiku; turklāt atzīmē, ka komitejā strādāja 12 pagaidu darbinieki un 7 ārštata darbinieki, kas strādāja uz vietas, izņemot ārpakalpojumu sniedzējus loģistikas un IT jomā; atzīmē, ka 2022. gadā štatu sarakstā iekļauto amatu aizpildījums bija 95,1 %;

22.

atzinīgi vērtē komitejas pastāvīgos centienus uzlabot savu cilvēkresursu sistēmu, lai kļūtu par pievilcīgu darba devēju un pilnībā iekļaujošu darbvietu, kurā ikviens indivīds tiek novērtēts un var pilnībā attīstīt savu potenciālu; atzīmē, ka integrētā cilvēkresursu stratēģija, kas pieņemta 2022. gada jūnijā, ir formulēta ap iekļaušanas, saglabāšanas, kompetenču un snieguma principiem; atzinīgi vērtē, ka viena no tās pirmajām turpmākajām darbībām bija darbinieku apmierinātības aptaujas uzsākšana 2023. gada janvārī, galveno uzmanību pievēršot darbinieku iesaistīšanai;

23.

uzsver, ka jaunpienācēju uzņemšana darbā ir svarīgs stratēģiskās saskaņošanas faktors, nodrošinot, ka darbinieki ir informēti par iestādē spēkā esošajiem noteikumiem un stratēģijām; norāda, ka ievadapmācības komitejas jaunpienācējiem atsākās 2022. gada aprīlī; atzinīgi vērtē to, ka komiteja izstrādāja mentoringa shēmu, kurā mentoriem tika sniegts atbalsts un konsultācijas paraugprakses apmaiņas veidā, lai pielāgotu savas metodes hibrīddarba videi;

24.

norāda, ka, lai labāk sadalītu savus ierobežotos resursus, komiteja 2022. gadā pasūtīja ārēju cilvēkresursu kartēšanu, kas apstiprināja lielo darba slodzi daudzos dažādos Komitejas dienestos, ņemot vērā resursu nepietiekamību pēc štatu saraksta samazināšanas 2013. gadā; norāda, ka, turpinot veikt ārējo revīziju par cilvēkresursu kartēšanu, komiteja sāka izstrādāt rīcības plānu, kurā iekļautas darbības, kas ietilpst cilvēkresursu integrētās stratēģijas darbības jomā, piemēram, novērtēšanas un snieguma sistēmas pārskatīšana, iekšējās komunikācijas stratēģijas izstrāde, jaunā darba apstākļu lēmuma pieņemšana un regulāras personāla iesaistes uzraudzības organizēšana; aicina komiteju sniegt jaunāko informāciju par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar cilvēkresursu kartēšanu 2023. gadā;

25.

ar gandarījumu atzīmē, ka 2022. gada 1. aprīlī izmēģinājuma projekta veidā stājās spēkā jauns lēmums par elastīgu darba režīmu, kas paredz elastīgu un uz uzticēšanos balstītu politiku hibrīddarbam, nodrošinot darbiniekiem plašu nepilna darba laika darba modeļu klāstu un elastīgus ikdienas un iknedēļas pasākumus; atzīmē, ka 2022. gadā aptuveni 25 % sieviešu un 14,4 % vīriešu, kas nodarbināti komitejā, pieteicās nestandarta darba modeļiem; atzīmē, ka lēmums par darba apstākļiem nodrošina personālam iespēju strādāt attālināti līdz 60 % no sava darba laika, ja tas ir savienojams ar dienestu interesēm, un strādāt attālināti kaut kur citur, nevis darba vietā, 15d ienas kalendārajā gadā; atzīmē, ka komitejas personāls ir nodrošināts ar nepieciešamo aprīkojumu, lai, strādājot attālināti, būtu labi darba apstākļi; atzinīgi vērtē to, ka novērtēšanas komisija veica aptauju par darbinieku apmierinātību, kas tika uzsākta 2022. gada beigās; norāda, ka galīgais lēmums par darba apstākļiem pēc sociālā dialoga ar darbinieku arodbiedrībām un komitejas personāla komiteju un juridisko dienestu bija jāpieņem līdz 2023. gada beigām; aicina komiteju savlaicīgi informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par jebkādām norisēm saistībā ar šo lietu;

26.

pauž nožēlu par to, ka arī 2022. gadā komiteja nevarēja sniegt datus par izdegšanas gadījumiem komitejā; ievēro datu aizsardzības ierobežojumus, bet atgādina komitejai par anonimizētu statistikas datu nozīmi organizācijā, lai palīdzētu pieņemt vadības lēmumus; atkārtoti uzsver, ka būtu jāņem vērā izpratnes veidošanas pasākumi, paraugprakse saistībā ar darba slodzes pārvaldību, saziņu un konfliktu risināšanu, kā arī atgriešanās darbā politika; saprot, ka jaunās darba kārtības pieņemšana ir pozitīvs solis ceļā uz efektīvāku izdegšanas novēršanu organizācijas līmenī, kurā būtu jāņem vērā arī personāla kartēšanas rezultātu konstatējumi;

27.

norāda, ka 2022. gadā komiteja turpināja nodarbināt lielu sieviešu īpatsvaru (64,6 % no visiem darbiniekiem), tostarp vidējās vadības līmenī (59 % no visiem vadītājiem); norāda, ka sieviešu pārstāvība augstākās vadības amatā joprojām ir jāuzlabo, ņemot vērā, ka 2022. gada beigās tikai 3 no 7 augstākā līmeņa vadītājiem bija sievietes; mudina komiteju turpināt centienus attiecībā uz dzimumu līdzsvaru, jo īpaši palielinot informētību par iecēlējinstitūciju un nodrošinot, ka dažādu struktūru sastāvs, tostarp personāla atlases un personāla atlases komisijas, saglabā dzimumu līdzsvaru;

28.

atzinīgi vērtē darbu pie jaunas daudzveidības un iekļaušanas politikas pieņemšanas no 2022. līdz 2023. gadam, apspriežoties ar komitejas vadību, komitejas Apvienoto komiteju vienlīdzīgu iespēju jautājumos un komitejas Personāla komiteju; atzīmē, ka papildus veiktajām iekšējās komunikācijas darbībām 2022. gada decembrī tika īstenota īpaša izpratnes veicināšanas kampaņa pret homofobiju; atzinīgi vērtē to, ka īpaša apmācību sesija par daudzveidību un iekļaušanu tika noteikta par obligātu vadītājiem un ieteikta darbiniekiem un ka komitejas locekļiem ikgadējās apmācību programmas ietvaros tika piedāvāts īpašs kurss par daudzveidību un iekļaušanu; mudina komiteju turpināt diskusijas ar Parlamentu, lai pievienotos Parlamenta pozitīvās rīcības programmai personām ar invaliditāti, lai pieņemtu darbā līgumdarbiniekus ar invaliditāti; atkārto aicinājumu komitejai, ko pauda 2021. gada budžeta izpildes apstiprināšanā, proti, pabeigt atjauninātas daudzveidības un iekļaušanas stratēģijas un rīcības plānas izstrādi;

29.

norāda, ka, lai gan komitejas darbinieku vidū ir pārstāvētas visas dalībvalstis, joprojām nav panākts ģeogrāfiskais līdzsvars, jo dažas tautības salīdzinājumā ar citām joprojām ir pārstāvētas vairāk; norāda, ka 2022. gadā komiteja iekļāva 21 % vadītāju no 13 dalībvalstīm, kas pievienojās Savienībai pēc 2004. gada, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 19 % 2021. gadā; atkārtoti mudina komiteju turpināt veikt pasākumus, lai panāktu pienācīgu personāla ģeogrāfisko pārstāvību, īpašu uzmanību pievēršot vadības līmenim;

30.

norāda, ka 2022. gadā komiteja pieņēma kopā 52 praktikantus uz 5 mēnešu termiņu, 4 praktikantus uz 3 mēnešu termiņu un 2 praktikantus, kuri saņēma ārēju publisko struktūru piešķirtās dotācijas; norāda, ka praktikanti ar piecu mēnešu prakses termiņu saņēma ikmēneša stipendiju un pabalstus, savukārt praktikantiem ar īsāku prakses termiņu nebija tiesību saņemt nekādas finansiālas iemaksas; atzinīgi vērtē to, ka, ņemot vērā arī Parlamenta aicinājumu 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā, 2022. gadā tika uzsākta lēmuma par stažēšanos Komitejā pārskatīšana ar mērķi pārtraukt neapmaksātu īstermiņa stažēšanos un nodrošināt, ka visi stažieri saņem pienācīgu atalgojumu; uzsver, ka jaunais lēmums par stažēšanos stājās spēkā 2023. gada jūlijā, nodrošinot ikmēneša ienākumus, kā arī ceļa un mobilitātes pabalstus un attiecīgā gadījumā invaliditātes pabalstu gan ilgtermiņa, gan īstermiņa stažieriem;

Ētikas regulējums un pārredzamība

31.

norāda, ka komiteja turpināja iekšējo reformu procesu, 2022. gada martā pieņemot jaunu reglamentu un 2022. gada novembrī pieņemot tā īstenošanas noteikumus; joprojām pauž nožēlu, ka saistībā ar aizskarošu izturēšanos īpašas attiecības starp locekļiem un amatpersonām netiek risinātas atsevišķi; norāda, ka reglaments tagad ir saskaņots un atbilst rīcības kodeksam, kas pieņemts 2021. gadā pēc komitejas iekšējās revīzijas par ētiku un integritāti; lūdz komiteju informēt Parlamentu par to, vai ētikas un integritātes revīzijas rīcības plāna īstenošanas novērtējums tika īstenots saskaņā ar plānoto un kādi bija šā novērtējuma rezultāti; atzinīgi vērtē 2022. gadā uzsāktās pārdomas, lai sagatavotu komitejas darbinieku vērtību hartu pēc iekļaujoša un līdzdalīga procesa, kas tika pabeigts un paziņots darbiniekiem 2023. gadā; uzskata, ka tikai nulles tolerances politika attiecībā uz aizskarošu izturēšanos novērsīs komitejā turpmākus ziņojumus par iespējamu aizskarošu izturēšanos un smagiem pārkāpumiem;

32.

secina, ka pēc tam, kad 2021. gada 15. decembrī stājās spēkā komitejas pārskatītais lēmums par trauksmes celšanu (Lēmums 297/21A) un pārskatītais lēmums par procedūrām psiholoģiskas un seksuālas uzmākšanās novēršanai un apkarošanai darbā (Lēmums 090/22A), ko pieņēma 2022. gada 31. martā, tika sagaidīts, ka atjauninātā ētikas tiesiskā regulējuma izveide tiks pabeigta, pieņemot pārskatītu lēmumu, ar ko nosaka vispārīgus īstenošanas noteikumus par disciplinārām procedūrām un administratīvām izmeklēšanām 2023. gadā, koordinējoties ar RK; norāda, ka 2022. gadā tika pieņemts jauns lēmums par norīkojumiem un ārējām darbībām (Lēmums Nr. 141/22A), kas piemērojams aktīvajam personālam, norīkotajam personālam un bijušajam personālam saskaņā ar Civildienesta noteikumu noteikumiem, kuri bija piemērojami dienesta attiecību pārtraukšanas brīdī;

33.

ar gandarījumu norāda, ka 2022. gadā komiteja turpināja apmācīt darbiniekus un palielināt informētību par spēkā esošo ētikas regulējumu, jo īpaši par jauno rīcības kodeksu, aizskarošu izturēšanos un trauksmes celšanu, kā arī par to ētikas padomdevēju lomu un pienākumiem, kuru pilnvaras sākās 2022. gada janvārī; norāda, ka 2022. gadā 116 darbinieki, tostarp vadītāji un jaunpienācēji, apmeklēja iekšējās ētikas apmācības kursus un ka 26 darbinieki apmeklēja ētikas apmācības kursus, ko nodrošināja Komisija un Eiropas Administrācijas skola; atzīmē, ka tika izstrādāts individuāli pielāgots apmācības kurss, kuru pasniedza ētikas konsultantu komandai; atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā uzsāktajā darbinieku apmierinātības aptaujā 83 % respondentu apliecināja stingru izpratni par ētisku uzvedību un pastiprināto komitejas ētikas satvaru;

34.

norāda, ka – attiecībā uz aizskarošas izturēšanās gadījumiem, par kuriem ziņots pēdējo gadu budžeta izpildes apstiprināšanas laikā, – pēdējais izlīgums saistībā ar Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) lietu OC/2018/0666/A1 tika noslēgts 2022. gada 1. oktobrī, tādējādi ļaujot komitejai pilnībā slēgt visus palīdzības pieprasījumus saistībā ar šo lietu; atzinīgi vērtē to, ka komitejas priekšsēdētāja 2022. gada 13. aprīlī nāca klajā ar publisku paziņojumu, kas tika publicēts komitejas tīmekļa vietnē, komitejas vārdā oficiāli atvainojoties visiem cietušajiem attiecīgajā lietā – gan darbiniekiem, gan arī bijušajiem komitejas locekļiem; atzinīgi vērtē to, ka ar 2022. gada 6. oktobra spriedumu lietā C-673/21 (1) Tiesa apstiprināja komitejas biroja veikto pasākumu likumību tā 2020. gada 9. jūnija lēmumā;

35.

atkārtoti aicina komiteju veikt ārēju un neatkarīgu izmeklēšanu, lai īpaši pārskatītu komitejas procedūras attiecībā uz cilvēkresursiem un to efektivitāti, galveno uzmanību pievēršot administratīvās hierarhijas pienākumu noteikšanai, risinot prasības par aizskarošu izturēšanos un nodrošinot darbinieku labbūtību; neskatoties uz pēdējos gados veiktajiem pasākumiem komitejas ētikas satvara uzlabošanai, noraida komitejas nostāju, ka šāda izmeklēšana nav nepieciešama, jo spēkā esošie pasākumi ļāva risināt aizskarošas izturēšanās lietu, un atgādina, ka Parlaments jau pauda bažas par komitejas atkārtoti lēno reakciju attiecīgajās lietās;

36.

norāda, ka Eiropas ombuds 2022. gadā pēc sūdzību saņemšanas veica trīs izpētes; atzīmē, ka viena gadījuma rezultātā tika uzsākta izmeklēšana, kurā tika secināts, ka nav pieļauta administratīva kļūme; norāda, ka divas citas lietas tika izbeigtas bez izmeklēšanas, tiesībsargam uzskatot, ka abas lietas pa šo laiku ir atrisinātas;

37.

ar bažām konstatē, ka 2022. gadā komiteja joprojām izskatīja četras lietas par iespējamu aizskarošu izturēšanos; prasa komitejai savlaicīgi informēt Parlamentu par turpmākiem pasākumiem saistībā ar minētajām lietām; pozitīvi atzīmē, ka 2022. gadā komitejā netika ziņots par jauniem iespējamas aizskarošas izturēšanās gadījumiem attiecībā uz tās darbiniekiem vai tās locekļiem, taču apzinās, ka 2022. gadā citā iestādē tika ziņots par aizdomām par aizskarošu izturēšanos, kurā iesaistīts kāds komitejas darbinieks; aicina komiteju sadarbībā ar otru attiecīgo iestādi informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem šajā lietā;

38.

ņem vērā, ka komiteja ir iesaistīta tiesvedībā civillietā, ko Beļģijas valsts iestādes ir uzsākušas pret bijušo komitejas locekli, kurš apsūdzēts amata pienākumu pārkāpumu izdarīšanā, un ka tiek gaidīts Beļģijas tiesas lēmums; prasa komitejai savlaicīgi informēt Parlamentu par lietas attīstību;

39.

norāda, ka 2022. gadā 3 trauksmes celšanas gadījumus oficiāli sāka vai nu locekļi, vai darbinieki; norāda, ka visas trīs lietas tika ātri izskatītas un slēgtas, pilnībā ievērojot trauksmes cēlēju aizsardzību saskaņā ar tās lēmumu par trauksmes celšanu (Lēmums 297/21A); atzīmē arī, ka 2022. gadā ētikas padomniekiem tika izvirzīti divi iespējamie trauksmes celšanas gadījumi, bet neviens no tiem netika apstiprināts;

40.

atzinīgi vērtē Komitejas vēlmi sadarboties ar Savienības izmeklēšanas struktūrām (OLAF un Eiropas Prokuratūru (EPPO)); norāda, ka 2022. gadā OLAF slēdza 2 lietas par iespējamu Savienības līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos un iespējamiem pārkāpumiem un smagiem pārkāpumiem attiecībā uz 2 locekļiem, jo nebija pierādījumu par krāpšanu un konstatējumu; ar bažām konstatē, ka OLAF 2023. gadā uzsāka 3 jaunas lietas pret locekļiem par iespējamu krāpšanu, no kurām 2 tika slēgtas tajā pašā gadā un nosūtītas EPPO izskatīšanai; norāda, ka OLAF nodeva komitejas ētikas komitejai vienu lietu par iespējamu rīcības kodeksa pārkāpumu; prasa komitejai savlaicīgi informēt Parlamentu par minētās lietas attīstību;

41.

atzinīgi vērtē komitejas lēmumu no 2023. gada 1. jūnija oficiāli pievienoties ES Pārredzamības reģistram, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2021. gada 20. maija iestāžu nolīgumu par obligātu Pārredzamības reģistru (2); norāda, ka komiteja 2023. gada 21. martā pieņēma vairākus pārredzamības pasākumus saskaņā ar principiem, kas noteikti attiecībā uz ES Pārredzamības reģistru, piemēram, ieteikumu biroja locekļiem tikties tikai ar reģistrētām ieinteresētajām personām, pienākumu amatos esošiem locekļiem publicēt sanāksmju sarakstus un brīvprātīgu “likumdošanas pēdu” referentiem;

42.

pauž nožēlu par to, ka komiteja ir ieviesusi virkni pasākumu krāpšanas novēršanai, bet nav ieviesusi integrētu krāpšanas apkarošanas stratēģiju, neraugoties uz Parlamenta iepriekšējiem pieprasījumiem; atzinīgi vērtē to, ka komiteja ir pabeigusi uzskaiti par jomām, kas ir svarīgas iekšējās krāpšanas riska analīzes veikšanai, piemēram, politika un procedūras, darbinieku apmācība un sadarbība ar citām struktūrām, lai uzlabotu krāpšanas apkarošanas sistēmu;

Digitalizācija, kiberdrošība un datu aizsardzība

43.

norāda, ka komitejas un RK kopējais IT budžets 2022. gadā bija 11 712 000 EUR, tostarp 750 000 EUR palielinājums ar iekšēju budžeta pārvietojumu gada laikā salīdzinājumā ar 12 860 000 EUR 2021. gadā, t. i., samazinājums par 9 %;

44.

norāda, ka komitejai ir digitāla stratēģija, kuras mērķis ir sniegt IT pakalpojumus saskaņā ar IT pārvaldības paraugpraksi, vienlaikus optimizējot cilvēkresursu un finanšu resursu izmantošanu; norāda, ka komiteja 2022. gadā strādāja pie vairāku stratēģisku IT rīku pielāgošanas un izstrādes, lai uzlabotu komitejas politiskā darba un tās administratīvo procesu un darbplūsmu efektivitāti un lietderību; atzīmē, ka galvenais IT infrastruktūras projekts 2022. gadā attiecās uz tīkla tipoloģijas pielāgošanu, kas nepieciešama jaunajai datoru telpai Jacques Delors ēkā (JDE) saskaņā ar hibrīdmākoņa ceļvedi;

45.

norāda, ka komiteja 2022. gadā palielināja hibrīdsanāksmju skaitu, lai pielāgotos hibrīddarbam un optimizētu savus darba veidus, jo īpaši samazinot komandējumu skaitu; saprot, ka šim jaunajam darba veidam bija nepieciešams tehnisks uzlabojums attiecībā uz hibrīdsanāksmju telpu aprīkojumu;

46.

norāda, ka 2022. gadā komiteja nav saskārusies ar kiberuzbrukumiem; norāda, ka komiteja un RK jaunais apvienotais Inovāciju un informācijas tehnoloģiju direktorāts sastāv no trim nodaļām, proti, Digitālās pārveides nodaļas, Digitālo risinājumu nodaļas un Digitālo platformu nodaļas; norāda, ka Digitālo platformu nodaļa cita starpā ir atbildīga par kiberdrošību; prasa komiteju informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par to, kā šīs jaunās struktūras izveide veicināja tās darbinieku kiberdrošības sagatavotības uzlabošanu saskaņā ar NIST (Nacionālais Standartu un tehnoloģiju institūts) kiberdrošības regulējumu un sadarbībā ar Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienestu (CERT-EU); mudina komiteju uzlabot savu locekļu un darbinieku izpratni par kiberdrošību, veikt regulārus IT infrastruktūras riska novērtējumus un nodrošināt regulāras savas kiberaizsardzības revīzijas un testus;

47.

atzīmē, ka komiteja izmanto atklātā pirmkoda tehnoloģiju savās sistēmās, jo īpaši galvenajās darbības lietojumprogrammās, ko izmanto komitejas politiskā darba pārvaldībai (Agora un Phoenix); turklāt norāda, ka komiteja savā ikgadējā IT portfelī izseko atvērtā koda tehnoloģiju izmantošanai, lai tās tiktu piemērotas jaunām lietojumprogrammām;

48.

norāda, ka 2022. gadā Komiteja virzījās uz jauna dokumentu pārvaldības regulējuma pieņemšanu, lai uzlabotu pārredzamību un pieejamību; ar interesi konstatē, ka Komiteja ir sākusi izvērtēt Komisijas Elektronisko ierakstu pārvaldības sistēmas (Ares) izmantošanas tehniskās iespējas un finansiālās sekas;

Ēkas

49.

norāda, ka komiteja un RK zaudēja 5 000 m2 biroju platības pēc bijušās EĀDD ēkas Belliard 100 īres līguma pārņemšanas, kas stājās spēkā 2021. gada septembrī, un pēc ēku apmaiņas starp Komiteju un RK Belliard 68 un Trèves 74 un Komisijas Van Maerlant 2 (VMA), kas stājās spēkā 2022. gada septembrī; atzīmē, ka aprīkošanas darbi abās jauniegūtajās ēkās bija nepieciešami, lai varētu blīvāk izmantot biroja telpas; atzinīgi vērtē 2022. gadā izveidoto kopīgo darba grupu par jauniem darba veidiem, lai apsvērtu iespēju optimizēt darba organizēšanu un biroju telpu izmantošanu, vienlaikus samazinot vidisko pēdu;

50.

norāda, ka kopējais budžets, ko komiteja un RK 2021. un 2022. gadā atvēlēja VMA renovācijai no trešā līdz devītajam stāvam, bija 9,54 miljoni EUR; norāda, ka komitejas un RK veiktajos atjaunošanas darbos integrēta viedo energotaupības tehnoloģiju izmantošana ar spēcīgu vides komponentu; lūdz komiteju sniegt jaunāko informāciju par šo tehnoloģisko iekārtu ieguldījumu atdevi;

51.

norāda, ka 2022. gadā komitejas un RK ēku stratēģija koncentrējās uz ēku ģeogrāfisko koncentrāciju, kas tika panākts, fiziski savienojot visas komitejas izmantotās ēkas ar to galveno ēku (JDE); atzinīgi vērtē jauno fizisko savienojumu ar Parlamenta ēkām, kas sāka darboties 2022. gada novembrī, piedāvājot tiešāku, vieglāku un par 125 m īsāku ceļu starp Komitejas un RK ēkām un Parlamenta ēkām;

52.

atzinīgi vērtē komitejas un RK apņemšanos sistemātiski piemērot principu “universālais dizains” savai infrastruktūrai, nodrošinot savas ēkas pieejamību pēc projekta; norāda, ka Komiteja un RK ir veikušas virkni dažādu pasākumu, lai nodrošinātu savu ēku pieejamību cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti;

Vide un ilgtspēja

53.

atzinīgi vērtē zaļo praksi un jo īpaši komitejas un RK bezpapīra pieeju, kas palīdzēja samazināt to ietekmi uz vidi saskaņā ar digitālo stratēģiju; apsveic komiteju par EMAS mērķu 2021.–2025. gadam pārsniegšanu, izņemot mērķus, kas saistīti ar gāzes patēriņu; norāda, ka komitejas oglekļa kompensācijas shēmai 2023. gadā tika atvēlēts budžets 60 000 EUR apmērā, iegādājoties augstas kvalitātes oglekļa kredītus;

54.

norāda, ka 2022. gadā kopējais saules paneļu saražotās elektroenerģijas daudzums Komitejas un RK ēkās bija aptuveni 15,5 MWh, kas ir 0,25 % no Komitejas un RK kopējā gada patēriņa; atzīmē, ka uz 2022. gada 16. septembri tikai JDE bija aprīkota ar saules paneļiem; apzinās, ka administratīvo procedūru dēļ komiteja un RK saskarsies ar kavēšanos, pirms varēs paplašināt saules enerģijas paneļu uzstādīšanu;

55.

atzinīgi vērtē to, ka komiteja, vienojoties ar Briseles galvaspilsētas reģiona mobilitātes departamentu, ir izstrādājusi uzņēmējdarbības transporta plānu, pēc kura komiteja apņemas reizi trijos gados veikt obligātu mobilitātes apsekojumu savu darbinieku vidū; norāda, ka komiteja ir ieviesusi ilgtspējīgas mobilitātes plānu, kura mērķis ir mudināt savus darbiniekus izmantot ilgtspējīgākus transporta līdzekļus, tostarp veicot finansiālu ieguldījumu darbinieku sabiedriskā transporta abonementos vai ikmēneša finansiālu ieguldījumu to darbinieku finansēšanā, kuri pārvietojas uz darbu ar velosipēdu; norāda, ka komiteja pēta papildu risinājumus, piemēram, elektronisko velosipēdu nodrošināšanu un papildu lādētāju uzstādīšanu elektromobiļiem;

Iestāžu sadarbība

56.

atzinīgi vērtē budžeta un administratīvos ietaupījumus, kas gūti iestāžu sadarbības rezultātā, jo īpaši ciešo sadarbību administratīvā līmenī ar RK, ar kuru komitejai ir kopīgas telpas un kopīgi dienesti tulkošanas, infrastruktūras, loģistikas un IT jomā, vienlaikus saglabājot pilnīgu iestāžu autonomiju; atzīmē, ka 2022. gada 1. oktobrī tika izveidoti jauni kopīgi dienesti, tostarp jauns Inovāciju un informācijas tehnoloģiju direktorāts, Drošības un drošuma nodaļa un Publiskā iepirkuma un finanšu pārvaldības nodaļa, kā daļa no jaunā sadarbības nolīguma, kas 2022. gadā tika parakstīts ar RK; turklāt norāda, ka 2022. gadā komiteja un RK apvienoja 470 darbiniekus un 55 miljonus EUR, no kuriem vairāk nekā 30 miljonus EUR piešķīra Komiteja, neskaitot ar algām saistītos izdevumus; aicina komiteju turpināt un paplašināt šo sadarbību citās jomās, lai izvairītos no dublēšanās un vēl vairāk racionalizētu to pakalpojumu darbības izmaksas, kas pieejami abu komitejas un RK kopīgajās telpās; aicina komiteju un RK izpētīt iespēju izveidot vienotu administrāciju to kopīgajiem dienestiem, saglabājot atsevišķus direktorātus vai nodaļas dienestiem, kas nodarbojas ar jautājumiem, kuri attiecas uz to konkrētajām un neatkarīgajām pilnvarām;

57.

atzinīgi vērtē komitejas centienus panākt sinerģiju, iepērkot pakalpojumus no citām iestādēm, izmantojot dienestu līmeņa nolīgumus, un piedaloties starpiestāžu koordinācijas struktūrās un starpiestāžu iepirkuma procedūrās; norāda, ka Parlaments jo īpaši nodrošina mutiskās tulkošanas pakalpojumus komitejas plenārsēdēm, kas notiek Parlamenta telpās, un dažām sanāksmēm, kas notiek komitejas telpās;

58.

atzinīgi vērtē komitejas pastiprināto iesaisti likumdošanas ciklā un aicina komiteju nodrošināt, ka tās viedokļi tiek nodoti attiecīgo Parlamenta komiteju locekļiem saskaņā ar Parlamenta un komitejas sadarbības nolīgumu;

59.

norāda, ka komiteja 2022. gadā turpināja un pastiprināja sadarbību ar Komisiju saistībā ar dienestu līmeņa nolīgumu ar Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroju par administratīvo izmeklēšanu atbalstu un saistībā ar 2022. gadā atjaunināto sadarbības protokolu, pastiprinot politisko, likumdošanas un komunikācijas sinerģiju starp šīm divām iestādēm, jo īpaši īstenojot Eiropas pilsoņu iniciatīvu un Eiropas pusgadu; norāda, ka saskaņā ar atjaunināto sadarbības protokolu Komisija vairāk izmantoja komitejas izpētes atzinumus, tādējādi stiprinot komitejas iesaisti Savienības likumdošanas ciklā;

60.

norāda, ka komitejai ir izšķiroša nozīme saiknes stiprināšanā ar Savienības valstu ekonomikas un sociālo lietu padomēm un starp tām; mudina komiteju turpināt sadarbības veicināšanu jautājumos, kas skar kopīgas intereses un labu praksi, un uzsvērt, kā pilsoniskā sabiedrība sniedz savu ieguldījumu Savienības pašreizējo problēmu risināšanā, jo īpaši izmantojot darbinieku apmaiņu un organizējot kopīgus pasākumus;

Komunikācija

61.

norāda, ka 2022. gadā komitejas kopējais budžets komunikācijai bija 1,5 miljoni EUR, kas ir tikpat, cik 2021. gadā; norāda, ka šis budžets galvenokārt tika piešķirts, lai atbalstītu komitejas tīmekļa vietnes izstrādi un uzturēšanu, saziņu sociālajos medijos, mediju uzraudzību, attiecības ar medijiem un komitejas galveno pasākumu un pasākumu, piemēram, Pilsoniskās sabiedrības balvas un ar komiteju saistīto pasākumu saistībā ar Konferences par Eiropas nākotni (CoFE) darbu un komitejas atbalstu Ukrainai, popularizēšanu;

62.

atzinīgi vērtē to, ka komiteja 2022. gada oktobrī pieņēma jaunu uz datiem balstītu komunikācijas stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt komitejas komunikācijas ietekmi un tās atzinumu ietekmi un kuras galvenie komunikācijas mērķi ir Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) un citas Savienības iestādes; turklāt norāda, ka 2022. gadā komiteja atjaunināja noteikumus par partnerību ar mērķi pastiprināt stratēģisko iesaisti ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot tematiskus pasākumus;

63.

atzīmē, ka komiteja organizēja lielus hibrīdpasākumus par pilsoniskajai sabiedrībai svarīgiem aktuāliem jautājumiem, piemēram, CoFE augsta līmeņa pasākumu “Veidojot Eiropu kopā – nākotne ir jūsu rokās”, ikgadējo jauniešu pasākumu “Tava Eiropa, tava teikšana” Savienības un kandidātvalstu skolēniem un skolotājiem un ikgadējo jauniešu plenārsesiju “Patiesība par meliem. Jaunatne izaicina dezinformāciju” studentiem; norāda, ka komiteja organizēja arī specializētākus pasākumus, koncentrējoties uz Jaunatnes gadu un Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas adresēti žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības organizāciju komunikācijas speciālistiem;

64.

atzinīgi vērtē to, ka komitejas komunikācijas vispārējā ietekme 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu ir palielinājusies, jo īpaši pateicoties atspoguļojumam medijos un klātbūtnei tīmeklī un sociālajos medijos; atzīmē, ka centrālās Facebook lapas apmeklējumu skaits palielinājās par 96,9 % (57 000 apmeklējumu) un Instagram konta apmeklējumu skaits palielinājās par 97,9 % (20 000 apmeklējumu), savukārt Facebook lietotāju skaits palielinājās par 1,1 % (6 miljoni lietotāju), Instagram apmeklētība palielinājās par 33 % (vairāk nekā 3 miljoni lietotāju), LinkedIn publicētie ieraksti radīja gandrīz 1,2 miljonus ierakstu, un X (agrāk Twitter) publicētie tvīti apkopoja vairāk nekā 6 miljonus ierakstu; atzinīgi vērtē komitejas dalību no 2023. gada Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja vadītajā izmēģinājuma projektā, kura mērķis ir iesaistīt Savienības iestādes ES balsī un ES video, kas ir divi bezmaksas atvērtā koda sociālo mediju tīkli, kuru pamatā ir Mastodon programmatūra, kas ļauj Savienības iestādēm mijiedarboties ar sabiedrību, daloties ar tekstiem, attēliem, video un raidierakstiem;

65.

atzinīgi vērtē to, ka komiteja nodrošina pilsoņiem brīvu piekļuvi tās dokumentiem, izmantojot īpašu elektronisku reģistru; norāda, ka komiteja sniedz ieguldījumu Komisijas atvērto datu portālā ar savām datu kopām, tādējādi atbalstot lielāku pārredzamību savā darbībā, izmantojot brīvi pieejamus datus cilvēku un mašīnlasāmā formātā un stiprinot saikni ar iedzīvotājiem.

(1) Tiesas 2022. gada 6. oktobra spriedums lietā C-673/21, KN pret Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, ECLI:EU:C:2022:759.

(2) OV L 207, 11.6.2021., 1. lpp.

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2024/2240/oj

ISSN 1977-0715 (electronic edition)

Top

Choose the experimental features you want to try