Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2023/C 202/13)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Parmigiano Reggiano”

ES Nr.: PDO-IT-0016-AM06 — 2.12.2021

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consorzio del Formaggio Parmigiano-Reggiano [apvienība “Consorzio del Formaggio Parmigiano-Reggiano”]

Galvenais birojs: Via J.F. Kennedy, 18

42124 Reggio Emilia (RE)

ITALY

Tālr. +39 0522307741

Fakss +39 0522307748

E-pasts: staff@parmigianoreggiano.it

Apvienību “Consorzio del Formaggio Parmigiano-Reggiano” veido siera “Parmigiano Reggiano” ražotāji. Tai ir likumīgas tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punkta nozīmē.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☐	Ģeogrāfiskais apgabals

☐	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☐

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits: iepakošana, govju ēdināšana

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienotais dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums vai grozījumi

Iedaļa “Siera ražošanas standarts” ir sadalīta pantos, lai to padarītu strukturētāku un atvieglotu tās uztveršanu, kā arī pielāgotu to iedaļām “Marķēšanas noteikumi” un “Govju ēdināšanas noteikumi”, kas jau bija sadalītas pantos.

Punkts “Produkta apraksts”

Iedaļa “Siera ražošanas standarts”

—   1. pants

Pirmajā daļā itāļu valodas vārds, kas nozīmē “nokrejots”, mainīts no “scremato” uz “decremato”.

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.2. punktā.

Iepriekš izmantotais termins “parzialmente scremato” nozīmē “daļēji nokrejots” — tas ļautu uzskatīt, ka ir nepieciešama konkrēta tauku satura vērtība, turpretim saldā krējuma atdalīšanu no piena nolūkā pagatavot sieru “Parmigiano Reggiano” veic, balstoties uz pieredzi un amatniecības paņēmieniem, nevis konkrētu tauku satura vērtību.

Pirmajā daļā minētais vārds “govis” mainīts uz vārdkopu “slaucamās govis”.

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.2. un 3.3. punktā.

Šā grozījuma mērķis ir saskaņot terminoloģiju ar iedaļas “Govju ēdināšanas noteikumi” 1. pantu, kurā norādīts, ka slaucamo govju ganāmpulkā ir visas slaucamās govis, cietstāvošās govis un teles no sestā grūsnības mēneša.

Pirmajā daļā teikumu “Pienu nedrīkst termiski apstrādāt un nedrīkst lietot piedevas.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Pienu nedrīkst termiski, fizikāli vai mehāniski apstrādāt, piemēram, veikt centrifugēšanu, baktofugēšanu vai mikrofiltrāciju, un nedrīkst lietot piedevas.”

Šis grozījums ir daļēji iekļauts vienotā dokumenta 3.2. punktā.

Šā grozījuma mērķis ir paskaidrot, ka pienu nedrīkst termiski, fizikāli vai mehāniski apstrādāt, īpaši pievienojot arī norādi par fizikālu un mehānisku apstrādi un sniedzot dažus aizliegto apstrādes veidu piemērus, lai uzsvērtu, ka izmantotajam pienam ir jābūt svaigam un neapstrādātam.

—   4. pants

Pirmajā daļā:

—

teikumu “Sieram “Parmigiano Reggiano” ir šādas īpašības:” groza un izsaka šādā redakcijā: “Sieru “Parmigiano Reggiano” nedrīkst pakļaut nekādai apstrādei, kas maina tā ķīmiskās, fizikālās vai organoleptiskās īpašības, un tam ir šādas īpašības:” Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.2. punktā.

Mutiskas vai grafiskas atsauces uz ACVN “Parmigiano Reggiano” vai aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Parmesan” (Eiropas Savienības Tiesas 2008. gada 26. februāra spriedums lietā C-132/05) ir atrodamas daudzu tādu fasētu saliktu, gatavu un pārstrādātu pārtikas produktu marķējumā, noformējumā vai reklāmā, kas pašlaik ir pieejami tirgū, jo īpaši ES. Šādas atsauces aizvien biežāk izmanto gan nosaukuma “Parmigiano Reggiano” (vai “Parmesan”) reputācijas dēļ, gan tādēļ, ka sieru “Parmigiano Reggiano” var izmantot dažādi, iekļaujot daudzos pārtikas izstrādājumos. Minēto pārtikas produktu dēļ bieži vien rodas vairākas problēmas, jo īpaši tāpēc, ka par “Parmigiano Reggiano” vai “Parmesan” dēvētais produkts faktiski ir nevis “Parmigiano Reggiano”, bet no tā ražots pusfabrikāts, kuram vairs nepiemīt tā specifikācijā norādītās īpašības, jo siers tika pakļauts īpašai apstrādei, piemēram, dehidratizācijai vai liofilizācijai, vai tika sajaukts ar citām sastāvdaļām.

“Parmigiano Reggiano” reputācija ir jāpasargā no šā nosaukuma ļaunprātīgas izmantošanas, kad to lieto tikai tādēļ, lai piešķirtu pievienoto vērtību gatavam pārtikas produktam, kura sastāvā ir no “Parmigiano Reggiano” ražots pusfabrikāts. Tomēr pašlaik spēkā esošo noteikumu dēļ ES tirgū ir radušās grūtības attiecībā uz centieniem apturēt šādu ACVN “Parmigiano Reggiano” vai aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Parmesan” izmantošanu attiecībā uz produktiem, kuri, neraugoties uz to, ka ir ražoti no “Parmigiano Reggiano”, vairs neatbilst tā produkta specifikācijai. Tāpēc tagad tekstā konkrēti ir noteikts, ka “Parmigiano Reggiano” nedrīkst pakļaut nekādai apstrādei, kas maina tā ķīmiskās, fizikālās vai organoleptiskās īpašības, lai skaidri norādītu, ka neviena tāda produkta nosaukumā, kas ražots, veicot minēto apstrādi, vairs nedrīkst izmantot ACVN “Parmigiano Reggiano”.

Šis grozījums izdarīts tāpēc, ka, risinot minētās problēmas, tika identificētas konkrētas grūtības, kuru cēlonis ir skaidru noteikumu trūkums ACVN “Parmigiano Reggiano” produkta specifikācijā. Grozījums nepieciešams tāpēc, ka ACVN “Parmigiano Reggiano” reputācijas dēļ šo produktu ES tirgū pastāvīgi izmanto nelikumīgi. Tādējādi šā grozījuma mērķis ir palīdzēt garantēt ACVN “Parmigiano Reggiano” autentiskuma un reputācijas aizsardzību ES tirgū.

Pirmajā daļā tika grozītas siera “Parmigiano Reggiano” īpašības:

—	teikumu “rituļu plakano pušu diametrs ir no 35 cm līdz 45 cm, rituļa augstums — no 20 cm līdz 26 cm;” groza un izsaka šādā redakcijā: “rituļu plakano pušu diametrs ir no 35 cm līdz 43 cm, rituļa augstums — no 20 cm līdz 26 cm;”

—	teikumu “ārējais izskats: miza ir dabiskā salmu dzeltenā krāsā” groza un izsaka šādā redakcijā: “mizas krāsa: dabiska salmu dzeltena krāsa, kas ar laiku var mainīties;” Šie grozījumi ir iekļauti vienotā dokumenta 3.2. punktā.

Daudzus gadus saražotā siera rituļi caurmērā svēra aptuveni 40 kg, plakano pušu diametrs bija 40 cm un parametri reti pietuvojās šīm maksimālajām robežvērtībām. Taču pēdējos gados pakāpeniski parādās tendence ražot arvien lielākus sierus, dažkārt tuvojoties maksimāli pieļaujamajai diametra vērtībai — 45 cm. Kaut arī tie atbilst produkta specifikācijā norādītajām robežvērtībām, šādi maksimālā izmēra sieri var svērt aptuveni 50 kg un tas būtiski sarežģī to pārvietošanu, tīrīšanu un sadalīšanu porcijās, jo minētajām darbībām izmantojamās iekārtas parasti ir paredzētas vidēja izmēra siera rituļiem. Tāpēc plakano pušu diametrs ir samazināts no 45 cm uz 43 cm, lai novērstu sarežģījumus, kas, veicot minētās darbības, rodas, jo tiek ražoti tāda diametra sieri, kas tuvojas pašlaik produkta specifikācijā norādītajam maksimāli pieļaujamajam diametram. Izdarot šo grozījumu, “Parmigiano Reggiano” siera rituļa maksimāli pieļaujamais kopējais svars, neapdraudot tā kvalitātes īpašības, tiks samazināts par aptuveni 4 kg, proti, līdz 46 kg.

Kaut arī miza parasti ir dabiskā salmu dzeltenā krāsā, mizas krāsu var ietekmēt svārstīgie vides apstākļi nogatavināšanas laikā (mitrums, temperatūra), kā arī sieru tīrīšanas paņēmieni un tīrīšanas biežums minimālajā 12 mēnešus ilgajā nogatavināšanas periodā. Tas nozīmē, ka mizas krāsa var nebūt viendabīga un var būt atšķirīga dabisku iemeslu dēļ, un šis grozījums ir izdarīts, lai to skaidri norādītu.

Pievieno šādu otro daļu: “Attiecībā uz siera konsistences īpašībām būtu jādod atsauce uz produkta kategorijām, kas definētas iedaļā “Marķēšanas noteikumi”.”

Lai nodrošinātu produkta specifikācijas sistēmiskāku interpretāciju, tagad tekstā ir noteikts, ka papildus iedaļas “Siera ražošanas standarts” 5. pantā aprakstītajām un uzskaitītajām siera “Parmigiano Reggiano” īpašībām ir jāņem vērā arī produkta specifikācijas iedaļā “Marķēšanas noteikumi”, konkrētāk, tās pielikumā “Produkta kategorijas” definētās un klasificētās konsistences īpašības (un pieļaujamie defekti).

—   5. pants

Pirmo daļu “Lai garantētu siera kvalitāti, izsekojamību un kontroli, rīvēts un porcijās sadalīts siers “Parmigiano Reggiano”, ar mizu vai bez tās, ir jāiepako izcelsmes apgabalā.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Lai garantētu siera kvalitāti, izsekojamību un kontroli, rīvēta un porcijās sadalīta siera “Parmigiano Reggiano” (ar mizu vai bez tās) rīvēšana, sadalīšana porcijās un turpmāka iesaiņošana ir jāveic izcelsmes apgabalā.”

Daļas grozījuma mērķis ir tajā minētos terminus saskaņot ar vienotā dokumenta 3.5. punkta otrajā daļā jau minētajiem terminiem.

Trešo daļu “Kā jau noteikts ministru padomes priekšsēdētāja 1991. gada 4. novembra dekrētā, aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Parmigiano Reggiano” var izmantot arī attiecībā uz rīvētu sieru, kas iegūts vienīgi no vesela siera rituļa, kurš apzīmēts ar minēto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, ja tas sarīvēts izcelsmes apgabalā un sarīvētais siers uzreiz pēc tam iesaiņots bez jebkādas apstrādes un nepievienojot vielas, kas var ietekmēt tā uzglabāšanas ilgumu un sākotnējās organoleptiskās īpašības.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Kā jau noteikts ministru padomes priekšsēdētāja 1991. gada 4. novembra dekrētā, aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Parmigiano Reggiano” var izmantot arī attiecībā uz rīvētu sieru, kas iegūts vienīgi no vesela siera rituļa, kurš apzīmēts ar minēto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu, ja tas sarīvēts izcelsmes apgabalā un sarīvētais siers uzreiz pēc tam iesaiņots bez jebkādas apstrādes un nepievienojot nekādas vielas.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.5. punktā.

Tekstā, kas attiecas uz rīvētā “Parmigiano Reggiano” siera iesaiņošanu, frāze “nepievienojot vielas, kas var ietekmēt tā uzglabāšanas ilgumu un sākotnējās organoleptiskās īpašības” ir mainīta uz frāzi “nepievienojot nekādas vielas”. Pārformulēšanas mērķis ir nepārprotami norādīt, ka vielu pievienošanas aizliegums attiecas uz visām vielām.

Pievieno jaunu daļu šādā redakcijā: “Tomēr saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem ir pieļaujama arī atgriezumu izmantošana.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.5. punktā.

Tagad ir skaidri norādīts, ka rīvētā siera “Parmigiano Reggiano” ražošanā drīkst izmantot gan veselus siera rituļus, gan atgriezumus.

Gadu gaitā tirgus ir attīstījies atbilstoši patērētāju mainīgajām prasībām, un tas nozīmē, ka tagad tirgū ir pieejams daudz lielāks skaits porcijās sadalītā siera “Parmigiano Reggiano” formātu un veidu. Konkrētāk, ja agrāk gandrīz vienīgais pieejamais porcijas lielums bija 1 kg, pašlaik patērētāju mainīgo ieradumu dēļ ir pieprasījums pēc arvien mazākiem formātiem (porcijām noteiktā 150/200 g svarā, miniatūrām uzkodu izmēra porcijām bez mizas u. tml.). Veidojot šādus siera “Parmigiano Reggiano” formātus, rodas daudz vairāk atlikumu (piem., siera rituļu plakanās puses, rituļu kodoli vai porcijas, kuru svars pārsniedz vai nesasniedz noteikto svaru), kas neradās, veidojot lielos formātus.

Minētos, par atgriezumiem dēvētos atlikumus nevis iesaiņo porcijās, bet kontroles sistēmā iekļautie uzņēmēji tos atkārtoti izmanto, veidojot citus formātus, konkrētāk, 8. pantā minēto rīvēto sieru “Parmigiano Reggiano”. Tādējādi šā grozījuma mērķis ir skaidri norādīt, ka rīvēto sieru var iegūt gan no veseliem siera rituļiem, gan no atgriezumiem.

Piektajā daļā ir izdarīti tālāk minētie grozījumi attiecībā uz rīvētā siera “Parmigiano Reggiano” īpašībām.

—	Teikumu “mizas saturs nedrīkst pārsniegt 18 %;” groza un izsaka šādā redakcijā: — “mizas saturs nedrīkst pārsniegt 18 % (masas);”

—

Teikumu “sieram ir jābūt viendabīgam, tas nedrīkst būt pulverveida: tādu daļiņu apjoms, kuru diametrs ir mazāks par 0,5 mm, nedrīkst pārsniegt 25 %;” groza un izsaka šādā redakcijā: — “sieram ir jābūt viendabīgam, tas nedrīkst būt pulverveida: tādu daļiņu apjoms, kuru diametrs ir mazāks par 0,5 mm, nedrīkst pārsniegt 35 %;”

Pirmais no minētajiem grozījumiem ir iekļauts vienotā dokumenta 3.5. punktā.

Vārds “masas” pievienots tāpēc, lai definētu, kā aprēķināma šī masas daļa.

Minētais rīvēta siera smalko daļiņu apjoma ierobežojums nav produkta kvalitātes parametrs, tas pirms vairākiem gadiem tika ieviests tā riska dēļ, kas attiecas uz uzņēmējiem, kuri ar ACVN “Parmigiano Reggiano” apzīmēto rīvēto sieru ražo pilnībā vai daļēji no žāvēta siera (kas pēc būtības ir smalks pulverveida siers). Tāpēc tika ieviests apjoma ierobežojums daļiņām, kuru diametrs ir mazāks par 0,5 mm.

Daļiņu izmēru ietekmē vairāki faktori (mitrums, nogatavināšana, rīves veids, spiediens rīvēšanas laikā), tāpēc tas ir ļoti mainīgs.

Tirgus un ražošanas tehnoloģija pēdējos gados ir attīstījusies. Arvien aug uzņēmēju pieprasījums pēc smalkāka, viendabīgāka rīvētā siera, jo īpaši tad, ja to paredzēts sajaukt ar citām sastāvdaļām. Turklāt arvien iecienītāks kļuvis vairāk (vismaz 30 mēnešus) nogatavināts siers un neliela formāta siers (kumosa izmēra kubiņi un mazas porcijas). Veidojot minētos nelielos siera formātus, rodas daudz siera atlikumu (arī maza izmēra atlikumu), kas ir vairāk pakļauti izžūšanas riskam, turklāt jo ilgāk ir nogatavināts siers, kuru rīvē, jo tas ir noturīgāks, proti, ar to pašu spiedienu sieru var sarīvēt smalkākās daļiņās. Tāpēc tādu daļiņu masas daļu, kuru diametrs ir mazāks par 0,5 mm, maina no ne vairāk kā 25 % uz ne vairāk kā 35 %, jo tas precīzāk atspoguļo pašlaik ražoto rīvēto sieru “Parmigiano Reggiano”, neapdraudot tā kvalitātes īpašības.

—   7. pants

Pievieno jaunu daļu šādā redakcijā: ““Parmigiano Reggiano” atlikumus, kurus kontroles sistēmā iekļautie uzņēmēji izmantos citu formātu veidošanai, dēvē par “atgriezumiem”.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.5. punktā.

Grozījums izdarīts to pašu iemeslu dēļ, kuri minēti attiecībā uz 5. pantu un kuru dēļ skaidrots jēdziens “atgriezumi”.

Punkts “Ražošanas metode”

Iedaļa “Siera ražošanas standarts”

—   3. pants

No trešās daļas ir svītrots šis noteikums: “Pienu nedrīkst centrifugēt.” Noteikums svītrots tādēļ, ka tas ir pārcelts uz 1. pantu un formulēts šādi: “Pienu nedrīkst termiski, fizikāli vai mehāniski apstrādāt, piemēram, veikt centrifugēšanu, (..).” Grozījums izdarīts to pašu iemeslu dēļ, kuri sadaļā “Punkts “Produkta apraksts”” minēti attiecībā uz 1. pantu.

Piekto daļu “Vakara slaukuma pienu tērauda tvertnēs ar vaļēju augšdaļu daļēji nokrejo (“scremato”) ar dabiskās nostādināšanas paņēmienu. Kad veic piegādi sierotavai, rīta slaukuma pienu sajauc ar daļēji nokrejoto (“scremato”) iepriekšējā vakara slaukuma pienu. Arī tas var būt daļēji nokrejots (“scrematura”) ar dabiskās nostādināšanas paņēmienu.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Vakara slaukuma pienu vaļējās, dabiski vēdinātās tērauda tvertnēs daļēji nokrejo (“decremato”) ar dabiskās nostādināšanas paņēmienu. Kad veic piegādi sierotavai, rīta slaukuma pienu sajauc ar daļēji nokrejoto (“decremato”) iepriekšējā vakara slaukuma pienu. Arī tas var būt daļēji nokrejots (“decrematura”) ar dabiskās nostādināšanas paņēmienu.”

Skaidrības labad vienotā dokumenta 3.4. punktā pirms vārda “vakara” iekļauts vārds “iepriekšējā”.

Tradicionāli tika izmantotas vaļējas vannas, kurās piens tika ievietots piena tauku dabiskai nostādināšanai. Gadu gaitā ir izstrādātas jaunas tehnoloģijas gan vietas taupīšanas nolūkos, gan tāpēc, lai ražotnes kļūtu tīrākas un efektīvākas, un minēto tvertņu vietā sāka izmantot vairāku līmeņu iekārtas ar atveramiem vākiem, tāpēc tērauda tvertņu apzīmējums “ar vaļēju augšdaļu” aizstāts ar apzīmējumu “vaļējas, dabiski vēdinātas”.

Saskaņā ar sadaļā “Punkts “Produkta apraksts”” norādīto 1. panta grozījumu itāļu valodas vārdi, kas nozīmē “nokrejots” un “krejošana”, mainīti no “scremato” un “scrematura” uz “decremato” un “decrematura”.

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.4. punktā.

Sesto daļu “Tauku/kazeīna attiecība siera vannā esošajā pienā, kas aprēķināta kā vannas partiju vidējā svērtā vērtība vienā apstrādes dienā, nedrīkst pārsniegt 1,1 + 12 %.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Tauku/kazeīna attiecība siera vannā esošajā pienā, kas aprēķināta kā vannas partiju vidējā svērtā vērtība vienā apstrādes dienā, nedrīkst pārsniegt 1,10 + 10 %.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.4. punktā.

Tauku/kazeīna attiecība ir pārskatīta, samazinot pielaidi no 12 % uz 10 %, un skaidrības labad vērtība “1,1” ir mainīta uz “1,10”.

Balstoties uz dažādiem statistikas datiem un zinātniskiem pētījumiem, ir konstatēts, ka “Parmigiano Reggiano” tauku/kazeīna attiecības vidējā atsauces vērtība ir apmēram 1,1, un — tā kā šā siera ražošanā lietotie amatnieciskie siera gatavošanas paņēmieni un izmantotajā pienā esošo tauku satura atšķirības, ko ietekmē gan sezonalitāte, gan ganāmpulka veids, var izraisīt minētās attiecības nelielas svārstības — tika ieviesta pielaide, kas sākotnēji tika aplēsta aptuveni 10 % apmērā.

Lai ņemtu vērā mērīšanas un paraugu ņemšanas nenoteiktību, kā arī minētās svārstības, tika pievienoti vēl 2 % (mainot vērtību no 10 % uz 12 %), tāpēc, apstiprinot maznozīmīgu produkta specifikācijas grozījumu (OV C 132, 13.4.2018., 7. lpp.), tika ierosināta attiecība “1,1 + 12 %”.

Pēc šā grozījuma apstiprināšanas, izstrādājot kontroles plānu, apstiprinātā pārbaudes iestāde (OCQPR Soc. Coop.) Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijai 2018. gada 23. maijā nosūtīja lūgumu sniegt skaidrojumu par prasībās iekļauto “Parmigiano Reggiano” tauku/kazeīna attiecību, vaicājot, vai tekstā norādītajā prasībā, ka “tauku/kazeīna attiecība siera vannā esošajā pienā (..) nedrīkst pārsniegt 1,1 + 12 %”, ir iekļauta mērījuma nenoteiktība.

Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija sniedza atbildi, ka vērtībā “1,1 + 12 %” mērījuma nenoteiktība nav iekļauta, tāpēc pielaide ir jāsamazina par diviem procentpunktiem, produkta specifikācijā norādīto prasību saskaņojot ar principu, kas ir sākotnējā lēmuma pamatā.

Septīto daļu “Ir iespējams saglabāt daļu — maksimāli 15 % — no rīta slaukuma piena, lai to sarecinātu nākamajā dienā. Tādā gadījumā piens, kas ir jāuzglabā sierotavā atbilstošās tērauda tvertnēs temperatūrā, kas nav zemāka kā 10 °C, kopā ar vakara slaukuma pienu jāievieto siera vannās piena tauku dabiskai nostādināšanai.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Var saglabāt daļu — maksimāli 15 % — no rīta slaukuma piena, lai to sarecinātu nākamajā dienā. Daļu, kas pārsniedz 15 %, var saglabāt, ja no šā daudzuma var pagatavot ne vairāk kā vienu siera rituli. Šis piens, kas ir jāuzglabā sierotavā tērauda tvertnēs temperatūrā, kas nav zemāka kā 10 °C, kopā ar vakara slaukuma pienu ir jāievieto siera vannās piena tauku dabiskai nostādināšanai.”

Tagad saskaņā ar tekstu sarecināšanai nākamajā dienā var saglabāt tādu daļu no rīta slaukuma piena, kas pārsniedz 15 %, ja šis lielākais daudzums ir vajadzīgs ne vairāk kā viena siera rituļa pagatavošanai. Pievienojot minēto tekstu, vajadzētu rasties apstākļiem, ka nelielu sierotavu siera vannās atsevišķos gada posmos atrodas pietiekami daudz piena vesela siera rituļa pagatavošanai.

Astoto daļu “Pienam tiek pievienotas sūkalu ierauga kultūras — dabiskas piena fermentu kultūras —, kas iegūtas, no iepriekšējā dienā sarecēšanai atstāta piena pāri palikušās sūkalas atstājot spontānai saskābšanai.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Pienam pievieno sūkalu ierauga kultūras — dabiskas pienskābes baktēriju kultūras —, kas iegūtas, no iepriekšējām siera gatavošanas darbībām pāri palikušās saldās sūkalas atstājot spontānai fermentācijai kontrolētas temperatūras apstākļos.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.4. punktā.

Tajā pašā daļā pievieno šādu tekstu: “Sūkalu ierauga kultūrām nedrīkst pievienot ne pielāgošanai vai stiprināšanai paredzētas pienskābes baktēriju kultūras, ne pārtikas piedevas, kas sekmē pienskābes baktēriju mikrofloras attīstību. Drīkst pievienot tikai vienu piena porciju.”

Sūkalu ierauga kultūru īpašību aprakstā vārdu savienojums “piena fermenti” aizstāts ar tehniskā izpratnē pareizāko vārdu savienojumu “pienskābes baktērijas”. Skaidri norādīts arī aizliegums veikt atsevišķas darbības, t. i., sūkalu ierauga kultūrām pievienot pienskābes baktēriju kultūras vai uztura bagātinātājus, kas sekmē dabisku pienskābes baktēriju attīstību. Šā grozījuma mērķis ir nepārprotami norādīt, ka sūkalu ierauga kultūras ir dabiska sastāvdaļa, un uzsvērt, ka to loma siera “Parmigiano Reggiano” ražošanā ir spēcīgas saiknes veidošana starp produktu un teritoriju. Tāpēc sūkalu ierauga kultūras drīkst iegūt tikai vienā veidā, proti, fermentējot no iepriekšējām siera gatavošanas darbībām pāri palikušās saldās sūkalas. Vārds “dienā” ir svītrots, lai siera ražotājiem sniegtu iespēju, ņemot vērā piena ķīmiskās, fizikālās un mikrobioloģiskās īpašības, nelielu daudzumu sūkalu ierauga kultūru — to pašu sūkalu ierauga kultūru, kas nākamajā dienā tiks pievienotas siera vannā esošajam pienam, — pievienot arī vakara slaukuma pienam, ko ievieto siera vannās piena tauku dabiskai nostādināšanai. Šīs darbības mērķis ir veicināt pienskābes baktēriju floras attīstību un panākt, ka piens pa nakti nedaudz saskābst un tādējādi kļūst piemērotāks siera gatavošanai nākamajā rītā.

Visbeidzot, ir skaidri norādīts, ka var pievienot vienu siernīcas piena porciju, jo tā ir autentiska un nemainīga vietējā prakse un jau iesakņojusies tradīcija. Šī prakse sniedz iespēju pienskābes baktērijas sūkalu ierauga kultūrā apgādāt ar barības vielām, kas veicina augšanu.

Trīspadsmitās daļas beigās pievieno šādu teikumu: “Sierus var nogatavināt statīvos ar koka plauktiem.”

Šis grozījums ir daļēji iekļauts vienotā dokumenta 3.4. punktā.

Pārredzamības nolūkos ir skaidri norādīta iespēja sierus nogatavināt statīvos ar koka plauktiem, jo koka plauktu izmantošana “Parmigiano Reggiano” pagrabos ir dziļi iesakņojusies un pamatota tradīcija, ko nevar mainīt. Tā kā pēdējos gados dažos ārvalstu tirgos (jo īpaši ASV) uzmanība ir vērsta uz iespējamām ar veselību vai higiēnu saistītām problēmām attiecībā uz koka izmantošanu, ir svarīgi produkta specifikācijā precīzi norādīt, ka koks ir būtisks materiāls un tā izmantošana nekad nav izraisījusi veselības problēmas (tieši tāpēc, ka tā ir sena tradīcija).

Punkts “Marķējums”

Iedaļa “Siera ražošanas standarts”

—   8. pants

Pievieno šādu daļu:

“Siera rituļu plakano pušu un sānu atlikumus (gabalus ar mizas saturu, kas pārsniedz 18 %), kurus neizmanto kā atgriezumus, nedrīkst apzīmēt ar nosaukumu “Parmigiano Reggiano”.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.6. punktā.

“Parmigiano Reggiano” kvalitātes īpašības ir skaidri definētas produkta specifikācijā un ietver konkrētas atsauces uz siera masu:

—	siera masai raksturīgais aromāts un garša: aromātiska, smalka, izteikta, taču ne pikanta;

—	siera masas struktūra: smalkgraudaina, lūzuma vietā zvīņojas.

Turklāt kopš 1991. gada (ar ministru padomes priekšsēdētāja 1991. gada 4. novembra dekrētu) produkta specifikācijā ir noteikts mizas satura maksimālais daudzums rīvētā sierā — 18 %. Šī prasība bija jāpievieno tikai saistībā ar rīvētu sieru, jo attiecībā uz to sieru formātiem, kuriem ir miza (veseliem siera rituļiem un gabaliem ar mizu), ir noteikts, ka mizas saturs vienmēr ir mazāks nekā 18 %. Kā minēts attiecībā uz atgriezumiem, siera rituļu plakano pušu un sānu atlikumi (gabali ar mizas saturu, kas pārsniedz 18 %) ir palikuši pāri pēc tirdzniecībai paredzēto formātu sagatavošanas. Ja minētos atlikumus neizmanto rīvētā siera “Parmigiano Reggiano” gatavošanai, kad, pievienojot siera masu, sabalansē siera masas un mizas daudzumu, tos var laist tirdzniecībā. Tomēr šādiem atlikumiem ir liels mizas saturs, tādējādi tie nesatur pietiekami daudz faktiskās siera masas, lai atbilstu definētajām “Parmigiano Reggiano” raksturīgajām īpašībām. Attiecīgi, tā kā tie vairs neatbilst produkta specifikācijai, tos nevar laist tirdzniecībā ar nosaukumu “Parmigiano Reggiano”.

Minēto iemeslu dēļ, kā arī nolūkā sniegt patērētājiem precīzu informāciju un nodrošināt uzņēmēju godīgu konkurenci, siera rituļu plakano pušu un sānu atlikumus (gabalus ar mizas saturu, kas pārsniedz 18 %), ko neizmanto kā atgriezumus, nedrīkst apzīmēt ar ACVN “Parmigiano Reggiano”.

—   9. pants

Pirmajā daļā tekstu “(..) tālāk norādītajam logotipam, kurā virs uzraksta “PARMIGIANO REGGIANO” ir attēlota siera “Parmigiano Reggiano” ķīļa formas daļa un pats ritulis, kā arī neliels nazis, ir jābūt izvietotam uz katra iepakojuma. Šim logotipam ir jābūt drukātam, izmantojot krāsu modeli “CMYK” un saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kas izklāstīti attiecīgā apvienības konvencijā.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“(..) tālāk norādītajam logotipam, kurā virs uzraksta “PARMIGIANO REGGIANO” stilizēti attēlota siera “Parmigiano Reggiano” ķīļa formas daļa un pats ritulis, ir jābūt izvietotam uz katra iepakojuma. Šim logotipam ir jābūt drukātam krāsainā drukā un atbilstoši attiecīgajā konsorcija līgumā norādītajām tehniskajām specifikācijām.”

Šis grozījums ir daļēji iekļauts vienotā dokumenta 3.6. punktā.

Logotips ir mainīts, lai to padarītu stilistiski mūsdienīgāku un atbilstošāku pašreizējām tendencēm. Arī tas ir iekļauts vienotā dokumenta 3.6. punktā.

Otro daļu “Lai dotu patērētājiem iespēju iegūt informāciju par tāda “Parmigiano Reggiano” nogatavinājuma pakāpi, ko laiž tirgū iepakotu porcijās, kuru svars pārsniedz 15 g, marķējumā ir jābūt norādītam minimālajam nogatavināšanas ilgumam.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Lai dotu iespēju iegūt informāciju par tāda “Parmigiano Reggiano” nogatavinājuma pakāpi, ko laiž tirgū iepakotu porcijās, kuru svars pārsniedz 15 g, uz etiķetes ir jābūt norādītam minimālajam nogatavināšanas ilgumam.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.6. punktā.

Vārds “patērētājiem” ir svītrots, jo prasība norādīt siera minimālo vecumu ir jāattiecina uz visiem “Parmigiano Reggiano”, ko laiž tirgū, sadalītus porcijās, kuru svars pārsniedz 15 g, arī gadījumos, kad siers tiks pārdots uzņēmumiem (pārstrādes uzņēmumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, piem., restorāniem), nevis tikai tiešajiem patērētājiem. Šā grozījuma mērķis ir to precizēt. Pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta i) un j) apakšpunktā noteiktajām definīcijām, termins “marķējums” ir aizstāts ar terminu “etiķete”, jo minimālais nogatavināšanas ilgums ir jānorāda uz iepakojuma vai taras un tas var nebūt norādīts dokumentos.

Kā trešo daļu pievieno šādu tekstu:

“Tā kā “Parmigiano Reggiano” siera masas aromāts un garša nogatavināšanas gaitā mainās, organoleptisko īpašību norādīšanas nolūkos uz etiķetes var minēt šos aprakstošos īpašības vārdus un nogatavināšanas ilgumu attiecībā uz konkrētām siera vecuma kategorijām:

—	delicato [maigs] (12–19 mēneši);

—	armonico [harmonisks] (aptuveni 20–26 mēneši);

—	aromatico [aromātisks] (aptuveni 27–34 mēneši);

—	intenso [intensīvs] (aptuveni 35–45 mēneši).”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.6. punktā.

Ieviešot prasību norādīt siera minimālo vecumu uz visiem “Parmigiano Reggiano” sieriem, ko laiž tirgū, sadalītus porcijās, kuru svars pārsniedz 15 g, radās nepieciešamība pēc organoleptisko īpašību novērtējuma, kas veidots, katrai siera vecuma kategorijai izmantojot attiecīgu aprakstošu īpašības vārdu. Tā kā “Parmigiano Reggiano” nogatavina ilgi — no 12 līdz vairāk nekā 40 mēnešiem —, tā aromāts un garša mainās, tāpēc ir ieviesta iespēja uz etiķetes norādīt aprakstošus īpašības vārdus, kas patērētājam palīdzētu izvēlēties produktu.

Ceturto daļu “Sierotavas reģistrācijas numura vai nosaukuma norāde marķējumā ir obligāta tikai tad, ja rīvētais siers / porcijas ir iegūti no rituļiem ar marķējumu “Premium” saskaņā ar iedaļas “Marķēšanas noteikumi” 15. pantu.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Sierotavas reģistrācijas numura vai nosaukuma norāde uz etiķetes ir obligāta tikai tad, ja rīvētais siers / porcijas ir iegūti no rituļiem ar marķējumu “Premium” saskaņā ar iedaļas “Marķēšanas noteikumi” 15. pantu.”

Pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta i) un j) apakšpunktā noteiktajām definīcijām, termins “marķējums” ir aizstāts ar terminu “etiķete”, jo sierotavas reģistrācijas numurs vai nosaukums ir jānorāda uz iepakojuma vai taras un tas var nebūt norādīts dokumentos.

Iedaļa “Marķēšanas noteikumi”

—   1. pants “Marķēšana”

Otro daļu “2. Katrai sierotavai savu sieru marķējumā ir jānorāda izcelsmes informācija, veicot šādas darbības:

a)	pie katra siera rituļa ir jāpiestiprina kazeīna plāksnīte, kurā norādīts tā identifikācijas kods;

b)	uz siera rituļa sāniem ar īpašām apdrukas lentēm ir jāuzspiež punktēts uzraksts “Parmigiano-Reggiano” (sk. 1. attēlu), sierotavas reģistrācijas numurs un pagatavošanas gads un mēnesis.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“2.

Katrai sierotavai savu sieru marķējumā ir jānorāda izcelsmes informācija, veicot šādas darbības: a) pie katra siera rituļa ir jāpiestiprina kazeīna plāksnīte vai jāizmanto līdzvērtīga sistēma, ar ko nodrošina katra siera unikālu identifikāciju (turpmāk tekstā — “plāksnīte” vai “plāksnītes”); b) uz siera rituļa sāniem ar īpašām apdrukas lentēm ir jāuzspiež punktēts uzraksts “Parmigiano-Reggiano” (sk. 1. un 1.bis attēlu), sierotavas reģistrācijas numurs, pagatavošanas gads un mēnesis un akronīms “DOP” (ACVN).”

Šie grozījumi ir iekļauti vienotā dokumenta 3.6. punktā.

Tā kā, pateicoties tehnoloģiju attīstībai, nākotnē varētu rasties citi sieru “Parmigiano Reggiano” unikālas identifikācijas veidi, tekstā tagad ir iekļauta iespēja bez kazeīna plāksnītēm izmantot arī citas sistēmas.

Pievienota atsauce uz 1.bis attēlu, kas iekļauts iedaļā “Paraugu attēli”.

Tekstā tagad ir norādīts, ka apdrukas lentēm, ko izmanto izcelsmes zīmju drukāšanai uz sieriem, ir jāietver arī akronīms “DOP” (ACVN), jo tas jau ir norādīts uz pašlaik izmantotajām matricēm.

Trešo daļu “3. Izlasi marķē apvienība “Consorzio del Formaggio Parmigiano-Reggiano” atbilstoši tālāk minētajam 4., 5., 6., 7. un 8. p. pēc pārbaudes, ko veic apstiprināta pārbaudes iestāde.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“3.

Izlasi marķē apvienība “Consorzio del Formaggio Parmigiano-Reggiano”, kā tālāk noteikts 4. līdz 8. pantā, pēc pārbaudes, ko veic apstiprināta pārbaudes iestāde.”

Saīsinājums “p.” ir aizstāts ar vārdu “pantā”.

—   3. pants “Siernīcu pienākumi”

Pirmo daļu “1. Lai siernīcas, kas plāno ražot sieru “Parmigiano-Reggiano”, varētu saņemt reģistrācijas numuru un pieprasīt izcelsmes zīmju uzlikšanai nepieciešamās apdrukas lentes un kazeīna plāksnītes, tām vismaz četrus mēnešus pirms darbības sākšanas ir jāiesniedz pieteikums apvienībai, paziņojot, ka tās iekļautas kontroles sistēmā.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“1.

Lai siernīcas, kas plāno ražot sieru “Parmigiano Reggiano”, varētu saņemt reģistrācijas numuru un pieprasīt izcelsmes zīmju uzlikšanai nepieciešamās apdrukas lentes un plāksnītes, tām pirms darbības sākšanas ir jāiesniedz pieteikums apvienībai, paziņojot, ka tās ir iekļautas kontroles sistēmā.” Atsauce uz četriem mēnešiem ir svītrota, jo tika atzīts, ka šis periods ir pārāk ilgs. Vārds “kazeīna” svītrots saskaņā ar 1. panta grozījumu. Otro daļu “2. Siernīcas ir atbildīgas par to apdrukas lenšu un kazeīna plāksnīšu pareizu izmantošanu un uzglabāšanu, kas tām izsniegtas, balstoties uz uzticēšanos.” groza un izsaka šādā redakcijā:

“2.

Siernīcas ir atbildīgas par to apdrukas lenšu un plāksnīšu uzglabāšanu un pareizu izmantošanu, kas tām izsniegtas, balstoties uz uzticēšanos.”

Šā grozījuma pamatā ir teikuma, kas attiecas uz apdrukas lenšu un plāksnīšu uzglabāšanu un pareizu izmantošanu, pārformulēšana tā, lai tajā iekļautais uzskaitījums būtu loģiskāks.

Piekto daļu “5. (..) Ja noteikumi netiek ievēroti, apvienība var izdot rīkojumu par apdrukas lenšu un plāksnīšu izņemšanu un/vai soda piemērošanu saskaņā ar kontroles plānā noteiktajām procedūrām.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“6.

(..) Ja noteikumi netiek ievēroti, apvienība var izdot rīkojumu par apdrukas lenšu un plāksnīšu izņemšanu un/vai soda piemērošanu saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.”

Tiek skaidri norādīts, ka apvienības veiktai apdrukas lenšu vai plāksnīšu izņemšanai ir jābūt saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

—   6. pants “Siera klasificēšana”

Otro daļu “2. Lai ekspertu pārbaudes būtu pēc iespējas objektīvākas, novērtējot konsistences un organoleptiskās īpašības, ekspertu grupai jāiegriež vismaz vienā siera ritulī no partijas un nekad mazāk nekā vienā sierā vai tā daļā uz tūkstoš siera rituļiem. (..)”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“2.

Lai ekspertiem būtu vieglāk novērtēt sierus, ekspertu grupai ir jāiegriež vismaz vienā siera ritulī no partijas un jebkurā gadījumā tik daudzos sieros, cik nepieciešams, lai novērtētu konsistences un organoleptiskās īpašības. (..)”

Darbības, ko eksperti veic, lai novērtētu sieru “Parmigiano Reggiano”, tagad ir aprakstītas precīzāk, skaidri norādot, ka sieros ir jāiegriež tāpēc, lai būtu vieglāk novērtēt to kvalitāti. Turklāt tā vietā, lai norādītu minimālo skaitu sieru, kuros ekspertu grupām ir jāiegriež, tagad tekstā ir iekļauta prasība iegriezt tik daudzos sieros, cik nepieciešams siera masas konsistences un organoleptisko īpašību visprecīzākajai novērtēšanai, tādējādi uzlabojot novērtējuma kvalitāti.

—   7. pants “Marķēšana ar tinti”

Pirmo daļu “6. pantā minētajās ekspertu pārbaudēs sieriem uzliek neizdzēšamu tintes zīmogu ar pagaidu marķējumu, kurā norādīta viena no tālāk minētajām, pielikumā definētajām kategorijām:”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“6. pantā minētajās ekspertu pārbaudēs sieriem uzliek neizdzēšamu tintes zīmogu vai izmanto līdzvērtīgu sistēmu ar pagaidu marķējumu, kurā norādīta viena no tālāk minētajām, pielikumā definētajām kategorijām:”

Ekspertu pašreizējā prakse ir pēc pārbaudes un klasificēšanas sieriem uzlikt tintes zīmogu, ar ko tos uz laiku marķē, norādot tiem piešķirto kvalitātes kategoriju — pirmo, otro vai trešo —, līdz atbilstoši pārbaudes iestādes norādījumiem 7 dienas pēc minētās pārbaudes tiek veikta sieru turpmāka marķēšana. Šā grozījuma mērķis ir, tehnoloģijām attīstoties, sniegt iespēju minētajai sieru pagaidu identificēšanai izmantot dažādus mehānismus.

—   9. pants “Marķējumu anulēšana”

Daļu “Marķējumi no trešās kategorijas sieriem ir jānoņem (..) apvienības darbiniekiem (..).”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Izcelsmes zīmes no trešās kategorijas sieru sāniem ir jānoņem (..) apvienības darbiniekiem (..).”

Sieru izcelsmes zīmes ir šādas: punktēts uzraksts “Parmigiano Reggiano” (kopā ar sierotavas-ražotājas reģistrācijas numuru, siera pagatavošanas gadu un mēnesi un akronīmu “DOP” (ACVN)), ko uzspiež uz siera rituļa sāniem ar apdrukas lentēm, un izsekojamības nodrošināšanai paredzēta kazeīna plāksnīte, ko parasti piestiprina rituļa plakanajai pusei. Ja siers neatbilst ACVN izmantošanas prasībām, izcelsmes zīmes, citstarp punktēto uzrakstu “Parmigiano Reggiano”, no siera sāniem noņem, lai siers netiktu piedāvāts patērētājiem kā “Parmigiano Reggiano”, turpretim kazeīna plāksnīti, kuru parasti piestiprina vienai no rituļa plakanajām pusēm un kurai ir jāpaliek piestiprinātai izsekojamības nodrošināšanas nolūkos, nenoņem. Šā grozījuma mērķis ir skaidri norādīt, ka marķējumu noņemšana attiecas tikai uz izcelsmes zīmēm, kas izvietotas siera rituļa sānos.

—   11. pants “Prasības”

Pirmo daļu “1. Sierotavas var celt prasību pret ekspertu pārbaudes rezultātiem, četrās dienās pēc katras atsevišķās eksperta pārbaudes sesijas beigām nosūtot apvienībai ierakstītā vēstulē atbilstīgu paziņojumu.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“1.

Sierotavas var celt prasību pret ekspertu pārbaudes rezultātiem, divās dienās pēc katras atsevišķās ekspertu pārbaudes sesijas beigām nosūtot apvienībai atbilstīgu rakstisku paziņojumu.”

Periods, kurā var celt prasību pret ekspertu pārbaudes rezultātiem, ir samazināts no četrām dienām uz divām dienām. Lai vienkāršotu administratīvo procesu, tekstā tagad norādīts, ka ir jānosūta rakstisks paziņojums par prasības celšanu, atceļot prasību to nosūtīt ierakstītā vēstulē.

—   12. pants “Izcelsmes zīmju korekcijas pieprasīšana”

Pantu, kas pašlaik izteikts šādā redakcijā: “Ja ir jāveic nogatavināšanas laikā radušos defektu novēršanai paredzētas darbības ar mizas daļu, kurai piestiprināta plāksnīte, siernīcai jālūdz apvienību plāksnīti aizstāt ar neizdzēšamu spiedogu. Siernīcām noņemtās plāksnītes jāsaglabā un jānodod apvienībai.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“1.

Ja plāksnīti pēc siera nogatavināšanas vairs nevar pienācīgi piestiprināt vai ir jāveic nogatavināšanas laikā radušos defektu novēršanai paredzētas darbības ar mizas daļu, kurai piestiprināta plāksnīte, siernīcai nekavējoties ir jālūdz apvienību plāksnīti aizstāt ar neizdzēšamu spiedogu. Noņemtās plāksnītes siernīcām ir jāsaglabā un jānodod apvienībai.”

Tagad tekstā ir iekļauta arī prasība gadījumos, kad plāksnītes vairs nevar pienācīgi piestiprināt, lūgt apvienību aizstāt plāksnītes ar neizdzēšamiem spiedogiem, turklāt ir norādīts, ka šāds lūgums ir jāizsaka nekavējoties.

—   13. pants “Izcelsmes zīmju anulēšanas pieprasīšana”

Pantu, kas pašlaik izteikts šādā redakcijā: “Ja nogatavināšanas laikā rodas tik nopietni defekti, ka nogatavināšanu nevar turpināt, siernīcām ir tiesības pirms ekspertu pārbaudes pieprasīt, lai apvienība anulē attiecīgā siera izcelsmes zīmes, vai sieru nodot, kā minēts 9. pantā.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Ja nogatavināšanas laikā rodas tik nopietni defekti, ka nevar turpināt nogatavināšanu un sasniegt minimālo nogatavināšanas ilgumu, siernīcām ir tiesības pirms ekspertu pārbaudes pieprasīt, lai apvienība anulē uz attiecīgā siera sāniem izvietotās izcelsmes zīmes, vai sieru nodot, kā minēts 9. pantā.”

Vārdu savienojums “minimālo nogatavināšanas ilgumu” pievienots, lai skaidri norādītu, ka siernīcas var pieprasīt marķējumu anulēšanu minimālajā 12 mēnešu nogatavināšanas periodā. Turklāt saskaņā ar 9. panta grozījumu un minētā panta noteikumiem ir norādīts, ka izcelsmes zīmju anulēšana attiecas tikai uz izcelsmes zīmēm, kas izvietotas uz siera rituļa sāniem.

—   16. pants “Izmaksas”

Trešo daļu “Siernīcām tiek pieprasīts segt priekšlaikus nolietotu vai citādi bojātu apdrukas lenšu aizstāšanas izmaksas.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Siernīcām var pieprasīt segt priekšlaikus nolietotu vai citādi bojātu apdrukas lenšu aizstāšanas izmaksas.”

Vārdu savienojums “tiek pieprasīts” aizstāts ar vārdu savienojumu “var pieprasīt”, jo pieprasījums segt izmaksas veicams fakultatīvi, nevis obligāti.

Pielikums

Iedaļa “Produkta kategorijas”

Šīs iedaļas 3. punktā ““Parmigiano Reggiano”mezzano (vidējs)” tekstu “pienācīgi veiktas rituļa sānu vai plakano pušu korekcijas, kas ir tik nelielas, ka būtiski nepasliktina siera ārējo izskatu un nerada ar ožu uztveramus defektus”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“rituļa sānu vai plakano pušu korekcijas, kas ir tik nelielas, ka būtiski nepasliktina siera ārējo izskatu un nerada ar ožu uztveramus defektus.”

Ievērojot tradīcijas un praksi, kas atbilst iedaļas “Marķēšanas noteikumi” 6. pantā norādītajām siera “Parmigiano Reggiano” tirdzniecības kategoriju definīcijām, jo īpaši Reggio Emilia Tirdzniecības, amatniecības un lauksaimniecības kameras 1990. gada Provinces tradīciju krājuma ceturtās iedaļas (“Siers “Parmigiano Reggiano””) punkta “Siera klasificēšana” b) apakšpunktam (“Tirgus izvēles kategorijas: 0.–1.”), 0. kategorijas sieriem var būt atsevišķas nelielas, pienācīgi veiktas korekcijas vai nelieli labojami defekti, kas nemaina siera rituļa formu. Jēdziens “korekcija” attiecas gan uz siera mizas estētiskiem bojājumiem, kuriem ir atšķirīgi izmēri, dziļums un, iespējams, mitruma saturs un kuri vēl nav novērsti (“labojami defekti”), gan uz bojājumiem, kas radušies, novēršot estētiskus defektus (parasti, veicot apdedzināšanu), lai bojājumu likvidētu vai samazinātu vai atbrīvotos no mitruma (“pēckorekcijas defekti”).

Iedaļas “Marķēšanas noteikumi” pielikuma “Produkta kategorijas” 2. punkta (“0. un 1. kategorijas “Parmigiano Reggiano””) a) apakšpunktā (“0. kategorija”) ir nevis atsevišķi izšķirti “labojami defekti” un “pēckorekcijas defekti”, bet ir tikai noteikts, ka jebkurai korekcijai ir jābūt nelielai un tās dēļ siers nedrīkst tikt deformēts.

Mūsdienās sierotavas bieži vien pārbaudei, ko veic ekspertu grupa, iesniedz sierus ar “labojamiem defektiem”, un tādā gadījumā sieriem piešķir defekta apmēram atbilstošu produkta kategoriju.

Tā kā, iekļaujot vārdu savienojumu “pienācīgi veiktas”, daļa bija attiecināma tikai uz “pēckorekcijas defektiem”, šis vārdu savienojums ir svītrots, dodot iespēju otrajā punktā minēto kategoriju sierus pārbaudei iesniegt ar “pēckorekcijas defektiem” vai “labojamiem defektiem”.

IEDAĻA “PARAUGU ATTĒLI”

Ilustratīvos nolūkos iekļauts attēls, kurā redzams uz “Parmigiano Reggiano” siera rituļa sāniem uzspiests punktēts uzraksts “Parmigiano-Reggiano”.

Punkts “Cits”

Apakšpunkts “iepakošana”

Iedaļa “Siera ražošanas standarts”

—   6. pants

Daļu ““Parmigiano Reggiano” porcijas var iesaiņot tajā pašā uzņēmumā, kurā siers sadalīts porcijās, tūlītējai pārdošanai klātienē.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Rīvēšanu, sadalīšanu porcijās un fasēšanu tiešai pārdošanai var veikt mazumtirdzniecības vietā tikai nolūkā sieru pārdot tiešajam patērētājam.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.5. punktā.

Produkta specifikācijas pašreizējā redakcijā ir noteikts, ka “Parmigiano Reggiano” sadalīšanu porcijās un iesaiņošanu tūlītējai pārdošanai klātienē var veikt mazumtirdzniecības vietā, kurā siers sadalīts porcijās. Šī iespēja tika paredzēta, balstoties uz Eiropas Savienības Tiesas paustajiem principiem (2003. gada 20. maija spriedums lietā C-469/00, 62. punkts). Tas arī nodrošina iespēju uzņēmumiem sniegt pakalpojumu tiešajiem patērētājiem, jo veselu siera rituļu vai to daļu sadalīšana porcijās ir laikietilpīga, tāpēc tirdzniecības vietās — sevišķi aizņemtākajos periodos — tas, ka sieru var dalīt porcijās tikai pēc patērētāja pieprasījuma, sagādātu lielas grūtības.

Tā kā Tiesas spriedumā ir minēta arī rīvēšana, grozījumā jau minēto iemeslu dēļ ir ietverta skaidra norāde uz iespēju sieru rīvēt un iesaiņot mazumtirdzniecības vietā tiešai pārdošanai tiešajam patērētājam. Šis skaidrojums nepieciešams arī tāpēc, ka pēdējos gados par pārbaudēm atbildīgās iestādes bieži ir saņēmušas iebildumus saistībā ar iespēju sieru “Parmigiano Reggiano” rīvēt un iesaiņot mazumtirdzniecības vietā tiešai pārdošanai.

Punkts “Govju ēdināšanas noteikumi”

Iedaļa “Govju ēdināšanas noteikumi”

—   1. pants “Darbības joma”

Pirmajā pantā ir pievienota otrā, trešā un ceturtā daļa.

Otrā daļa ir izteikta šādā redakcijā:

“Piens ir jāiegūst saimniecībā, kas atrodas izcelsmes apgabalā un ir iekļauta kontroles sistēmā.”

Šis teikums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.3. punktā, un ir svītrotas šādas daļas: 3.3. punkta teikums “Pienu slauc no govīm, kas audzētas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā”, 3.4. punkta teikums “Lopkopības saimniecības, kurās audzē slaucamās govis, kas dod pienu pārstrādei “Parmigiano Reggiano” sierā, atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā” un vienotā dokumenta 3.4. punktā uz pienu attiecinātais vārds “jāiegūst”.

Ir skaidri norādīts, ka, lai pārbaudītu atbilstību produkta specifikācijai, govs piens, ko izmanto kā izejvielu, ir jāiegūst noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, saimniecībās, kurās tiek veiktas oficiālas kontroles.

Trešā daļa ir izteikta šādā redakcijā:

“Slaucamo vaislas govju audzēšanai (ganāmpulka atjaunošanai) ir jānotiek izcelsmes apgabalā, un tā kontroles sistēmā ir jāiekļauj kā konkrēta siernīcas darbība. Noteikumi, kas izklāstīti 9. pantā, attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, ko izmanto citās ražošanas nozarēs.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Tekstā tagad ir skaidri norādīts, kā audzēt slaucamās vaislas govis (atjaunot ganāmpulku), t. i., sieviešu kārtas govju mazuļus un teles, kas nākotnē pievienosies slaucamo govju ganāmpulkam, un ir iekļauta nepieciešamā norāde, ka šī audzēšana ir konkrēta siernīcas darbība. Ņemot vērā šo strukturālo un funkcionālo saikni ar piena lopkopību, tagad tekstā ir iekļauta prasība ganāmpulka atjaunošanu veikt noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un īstenot oficiālās kontroles ar mērķi pārbaudīt atbilstību produkta specifikācijai.

Visbeidzot, ir iekļauta atsauce uz iedaļas “Govju ēdināšanas noteikumi” 9. pantu, ar ko reglamentē tādu lauksaimniecības dzīvnieku ieviešanu piena ražošanas saimniecībās vai ganāmpulka atjaunošanas saimniecībās, kurus izmanto nevis “Parmigiano Reggiano” ražošanas ķēdē, bet citās ražošanas ķēdēs.

Ceturto daļu izsaka šādā redakcijā:

“Piena ražošanas saimniecības, kas no 2021. gada 5. janvāra ganāmpulka atjaunošanu veikušas ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, var turpināt šo darbību veikt ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, ja šī darbība ir iekļauta kontroles sistēmā.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Izdarot šo grozījumu, ir ņemti vērā atsevišķu tādu uzņēmumu apsvērumi, kuri ir iesaistīti lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanā un pārstrādei “Parmigiano Reggiano” sierā paredzētā piena ieguvē un kuri atbilstoši pašreizējai produkta specifikācijas redakcijai jau izsenis savus ražošanas ciklus ir pārvaldījuši, izmantojot tādas ganāmpulka atjaunošanas saimniecības pakalpojumus, kas atrodas ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala. Šīs darbības vienīgais mērķis ir audzēt sieviešu kārtas govju mazuļus un teles, kas, sasniedzot briedumu, aizstās slaucamās govis noteiktā ģeogrāfiskā apgabala piena ražošanas saimniecībās, kuras pieder minētajiem uzņēmumiem. Tāpēc, izdarot šo grozījumu, ir dota iespēja nodrošināt šādi veidota darījumdarbības modeļa nepārtrauktību, lai gan to līdzsvaro iedaļas “Govju ēdināšanas noteikumi” 5. un 9. pantā izklāstīto pamatprasību un ar mērķi pārbaudīt atbilstību produkta specifikācijai īstenotu oficiālo kontroļu piemērošana minēto uzņēmumu ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala veiktai ganāmpulka atjaunošanai, ja tā veikta jau tad, kad Itālijas Republikas Oficiālajā vēstnesī tika publicēts grozījuma pieteikums.

—   4. pants “Atļautā lopbarība”

Pirmās daļas otro punktu “Slaucamajām govīm var izēdināt:

—

(..)

—	lopbarības airenes, lopbarības rudzus, lopbarības auzas, lopbarības miežus, lopbarības kviešus, lopbarības kukurūzu (..);”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Slaucamajām govīm var izēdināt:

—

(..)

—	lopbarības airenes, lopbarības rudzus, lopbarības auzas, lopbarības miežus, lopbarības kviešus, lopbarības tritikāli, lopbarības kukurūzu (..);”

Atļautās lopbarības sarakstā ir iekļauta lopbarības tritikāle, kuras īpašības ir līdzīgas citām lopbarības kultūrām, kas jau ir atļautas (mieži, kvieši, rudzi u. c.). Tā kā svaigas vai kaltētas lopbarības tritikāles izmantošana var būt īpaši svarīga noteiktā ģeogrāfiskā apgabala kalnainākajās daļās, kur tā aug ievērojami vairāk, tagad tekstā ir iekļauta skaidra norāde uz iespēju izmantot tritikāli, palielinot iespēju izmantot lopbarību, kas aug izcelsmes apgabalā.

—   5. pants “Aizliegtā lopbarība un subprodukti”

Pirmās divas daļas

“Lai nepieļautu inficēšanos, arī netiešā veidā no kūts klona un kūtī esošās lopbarības, liellopu novietnēs, kurās tiek audzēti sieviešu kārtas govju mazuļi un teles līdz sestajam grūsnības mēnesim un slaucamās govis, nedrīkst lietot un glabāt nekāda veida skābbarību.

Slaucamo govju audzēšanas saimniecībām ir jānodrošina tas, ka citu nozaru lauksaimnieciskās darbības (gaļas šķirņu liellopu audzēšana, biogāzes reaktori utt.) notiek pilnībā nošķirtās vietās. Minētajās citās nozarēs ir atļauts turēt un izmantot labības un subproduktu skābbarību.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Lai nepieļautu inficēšanos liellopu novietnēs, arī netiešā veidā no kūts klona un kūtī esošās lopbarības, kā arī lai lopu spurekļi varētu fizioloģiski pielāgoties barībai bez skābbarības, piena ražošanas saimniecībās un ganāmpulka atjaunošanas saimniecībās nedrīkst lietot un glabāt nekāda veida skābbarību.

Slaucamo govju audzēšanas saimniecībām un ganāmpulka atjaunošanas saimniecībām ir jānodrošina, ka citu nozaru lauksaimnieciskās darbības (gaļas šķirņu liellopu audzēšana, biogāzes reaktori utt.) notiek pilnībā nošķirtās vietās. Minētajās citās nozarēs ir atļauts turēt un izmantot labības un subproduktu skābbarību.”

Pirmās daļas grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Šā grozījuma mērķis, pirmkārt, ir pielāgot šo pantu tā, lai tajā būtu iekļauti iedaļas “Govju ēdināšanas noteikumi” 1. panta grozījumi, citstarp tiktu saskaņota izmantotā terminoloģija, vienlaikus norādot, ka — tāpat kā piena ražošanas saimniecībās — arī ganāmpulka atjaunošanas saimniecībās ir aizliegts lietot un glabāt jebkāda veida skābbarību. Otrkārt, grozījumā ir skaidri norādīts otrs galvenais iemesls aizliegumam lietot un glabāt jebkāda veida skābbarību (papildus inficēšanās novēršanai liellopu novietnēs), t. i., nepieciešamība lopu spurekļiem ļaut fizioloģiski pielāgoties barībai bez skābbarības jau agrīnā vecumā. Lai iegūtu sīkāku informāciju par minēto otro aspektu, skatīt iedaļas “Govju ēdināšanas noteikumi” 9. panta grozījumu iemeslus.

Līdzīgi otrās daļas grozījuma mērķis ir saskaņot šo pantu ar iedaļas “Govju ēdināšanas noteikumi” 1. panta grozījumiem.

Ir svītrots teksts “melase šķidrā veidā (izņemot gadījumos, kad tās izmantošana atļauta atbilstoši 6. pantam)”, kas iepriekš bija iekļauts ceturtās daļas b) punkta sestajā aizzīmē.

Ir svītrots pilnīgais aizliegums izmantot melasi, kas sākotnēji tika ieviests šā produkta nereti sliktās kvalitātes un ļoti mainīgo īpašību dēļ (kaut gan tās lietošana joprojām tiek reglamentēta 6. pantā), jo tagad šis produkts ir pilnībā uzticams, pateicoties modernajai ražošanas tehnoloģijai, kuras izmantošana ir obligāta saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem. Atsevišķās govju barības devās melasi ir pat ieteicams izmantot, piemēram, devās, kuras sastāv galvenokārt no siena un kurās ir mazāk cukuru nekā svaigā zālē, jo mērenā rūgšana, kas zāli pārvērš sienā, izraisa nelielu cukuru satura samazināšanos.

Mūsdienās liellopu novietnes apsaimnieko pilnīgi citādi, tāpēc tagad ir daudz vieglāk pārvaldīt siļu un saimniecības aprīkojuma sasmērēšanas risku, kas agrāk bija galvenais iemesls ieteikumam ievērot īpašu piesardzību, lietojot melasi liellopu novietnēs.

—   6. pants “Barības līdzekļu izejvielas”

Daļas “Papildbarības maisījumā var iekļaut arī tālāk minētās sastāvdaļas:

—	ceratonijas — ne vairāk kā 3 %;

—	melasi — ne vairāk kā 3 %.

Dzīvnieku barību melases bloku (arī drupinātu) veidā atļauts izbarot šādā daudzumā: ne vairāk kā viens kilograms vienam dzīvniekam dienā. Tomēr melases blokus nevar izmantot kopā ar dzīvnieku barību, kuras sastāvā ir melase.

Atļauts izēdināt arī šķidrus vai barībā iejauktus produktus uz cukura un/vai propilēnglikola un glicerīna bāzes šādā daudzumā: ne vairāk kā 300 g dienā vienam dzīvniekam.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Papildbarības maisījumā var iekļaut arī ceratonijas, cukurniedru un cukurbiešu melasi, iesala ekstraktu, propilēnglikolu un glicerīnu šādā kopējā daudzumā: ne vairāk kā 6 %.

Slaucamajām govīm, izbarojot katrai atsevišķi vai pievienojot vienotajai barības devai, ir atļauts izēdināt produktus uz cukura bāzes, citstarp šķidrus vai melases bāzes produktus (cukurniedru un cukurbiešu melasi), iesala ekstraktu, propilēnglikolu un glicerīnu šādā daudzumā: ne vairāk kā 800 g dienā vienam dzīvniekam. Minētos produktus nav atļauts izēdināt, pievienojot dzeramajam ūdenim.”

Šajā pantā ceratonijas un melases (un citu līdzīgu cukuru saturošu produktu) robežvērtības, kas iepriekš veidoja dalījumu “3 % melases + 3 % ceratoniju”, tagad vienkārši ir apvienotas kopējā robežvērtībā “6 %”.

Cukuru saturošu produktu, arī iepriekš ar 5. pantu aizliegtās melases, izmantošana ir paplašināta, atļaujot izēdināt nevis tikai melases blokus, bet arī līdzīgus plašāka klāsta produktus, un ir reglamentēta, ieviešot maksimālo dienas devu, kas uzskatāma par piemērotu “Parmigiano Reggiano” ražošanas ķēdei raksturīgās barības ar augstu šķiedrvielu saturu papildināšanai.

Salīdzinot ar laiku, kad tika izstrādāta iepriekšējā produkta specifikācijas redakcija, pašlaik minēto produktu izmantošana ir sevišķi piemērota, jo tagad plaši izmanto vienoto barības devu un šie produkti pilda nozīmīgu funkciju, t. i., tie kalpo par barības devas saistvielu un samazina iespēju masai sabirzt pulverī, tādējādi masu padarot viendabīgāku un liellopu novietņu vidi higiēniskāku.

Piekto daļu “Neskarot 8. pantu, var izmantot arī citus pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos izēdināšanai slaucamajām govīm atļautus produktus un dzīvnieku barību, ja tos pārbaudījusi apvienība “Consorzio del Formaggio Parmigiano-Reggiano”, kura paziņo kompetentajām iestādēm, tiklīdz ir pārbaudījusi minēto produktu un dzīvnieku barības atbilstību.”

pārveido par ceturto daļu, groza un izsaka šādā redakcijā:

“Neskarot 8. pantu, var izmantot arī citus pašlaik spēkā esošajos tiesību aktos izēdināšanai slaucamajām govīm atļautus produktus un dzīvnieku barību, ja tos novērtējusi apvienība “Consorzio del Formaggio Parmigiano-Reggiano”, kura paziņo kompetentajām iestādēm, tiklīdz ir pārbaudījusi minēto produktu un dzīvnieku barības atbilstību 2. pantā izklāstītajiem principiem.”

Attiecībā uz aizliegumu slaucamo govju ēdināšanā izmantot atsevišķas barības līdzekļu izejvielas un produktus termins “pārbaudīt” ir mainīts uz terminu “novērtēt”. Tagad ir norādīts, ka ir jāpārbauda atbilstība iedaļas “Govju ēdināšanas noteikumi” 2. pantā “Vispārīgi principi, kas reglamentē barību” iekļautajiem noteikumiem.

—   7. pants “Bagātinātas un nebagātinātas vienkāršās barības un bagātinātu un nebagātinātu papildbarības maisījumu izmantošana”

Svītro ceturto daļu. Tās redakcija bija šāda: “Kopējais no sojas, linu, saulespuķu, kukurūzas dīgļu un kviešu dīgļu produktiem un subproduktiem iegūto koptauku daudzums nedrīkst pārsniegt 300 g dienā vienam dzīvniekam.”

Nemainot šīs konkrētās prasības pamatojumu vai produkta specifikācijā iekļauto vispārējo pieeju attiecībā uz tauku izmantošanu, kas ir stingri jāreglamentē, minētā atsevišķu barības līdzekļu pagatavošanā izmantoto sastāvdaļu tauku daudzuma noteikšanas metode ir aizstāta ar pēdējā daļā aprakstīto metodi ar mērķi atvieglot pārbaudes, jo ir ļoti grūti izšķirt tikai no sojas, linu, saulespuķu, kukurūzas dīgļu un kviešu dīgļu produktiem un subproduktiem iegūtos koptaukus un gan dokumentācijas (balstoties uz barības informācijas lapām vai vienotās barības devas maisītājā ievietotajām sastāvdaļām), gan analīzes ziņā daudz vieglāk ir pārbaudīt kopējo izēdināto tauku daudzumu.

Iepriekšējo 8. panta otro daļu pārceļ šurp, lai tā kļūtu par ceturto daļu šādā redakcijā: “Slaucamajām govīm, ne izbarojot tieši, ne pievienojot barībai, nedrīkst izēdināt nekādas dzīvnieku vai augu izcelsmes ziepes vai taukus (eļļu, liellopu un aitu taukus, cūku taukus, sviestu).”

Iepriekšējo 8. panta trešo daļu “Augu izcelsmes lipīdus var izmantot kā mikroelementu nesējvielas vai aizsargvielas šādā daudzumā: ne vairāk kā 100 g dienā vienam dzīvniekam.”

pārveido par 7. panta piekto daļu, groza un izsaka šādā redakcijā:

“Jebkāda veida vai formas augu eļļas un taukus var izmantot tikai kā premiksa nesējvielas vai aminoskābju, vitamīnu, minerālu un citu uzturvielu aizsargvielas šādā daudzumā: ne vairāk kā 50 g dienā vienam dzīvniekam.”

Iepriekš 8. pantā iekļautā teksta grozījumi izdarīti, terminus “augu izcelsmes lipīdi” un “mikroelementi” attiecīgi mainot uz terminiem “augu eļļas un tauki” un “aminoskābes, vitamīni, minerāli un citas uzturvielas”, jo šie jēdzieni ir izsmeļošāki.

To jebkāda veida vai formas augu eļļu un tauku, kurus pievieno tādus, kādi tie ir, robežvērtību samazina no 100 g uz 50 g dienā vienam dzīvniekam, jo vienīgā minēto vielu funkcija ir aminoskābju, vitamīnu, minerālu un citu uzturvielu aizsargāšana un tās nevar izmantot kā līdzekli, ar ko slēptā veidā pievienot taukus, kuru pievienošana citos apstākļos būtu aizliegta — šāda darbība ir padarīta bezjēdzīga, samazinot kopējo daudzumu, vienlaikus saglabājot iespēju tās izmantot kā aminoskābju, piemēram, metionīna, vai vitamīnu (piem., holīna) nesējvielas.

Sestajai daļai pievieno šādu tekstu: “Lai novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz spurekļa fermentāciju, kā arī piena kvalitātes pazemināšanos, slaucamajām govīm dienā izēdinātais lipīdu daudzums (novērtēts kā ētera izvilkums):

—	nedrīkst pārsniegt 4 % sausnā;

—	nedrīkst pārsniegt 700 g tā daudzuma nozīmē, kas izēdināts ar barības līdzekļiem, kā definēts šo noteikumu 2. pantā.”

Ir noteikts maksimālais ar atļautajiem produktiem slaucamajām govīm dienā izēdināmais lipīdu daudzums: 4 % no barības devas sausnas. Kopējais ierobežojums tiek veidots, izmantojot to tauku robežvērtību, kas izēdināti ar barības līdzekļiem. Ļoti grūti pārbaudāmā ar eļļas augiem (soju, liniem, saulespuķēm, kukurūzas dīgļiem un kviešu dīgļiem) izēdināmo tauku robežvērtība 300 g apmērā ir aizstāta ar to tauku robežvērtību 700 g apmērā, kurus var izēdināt ar barības līdzekļiem, izmantojot taukus, kas dabiski atrodas visās barības sastāvdaļās (tādējādi iekļaujot, piem., arī kukurūzu).

—   8. pants “Aizliegtās barības sastāvdaļas un produkti”

Pirmās daļas pirmajā aizzīmē doto tekstu “visa dzīvnieku izcelsmes pārtika: zivju milti, gaļa, asinis, plazma, spalvas, dažādi kaušanas blakusprodukti, piena pulveris un olu produkti;”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“visa dzīvnieku izcelsmes pārtika: zivju milti, gaļa, asinis, plazma, spalvas, dažādi kaušanas blakusprodukti, kā arī piena pulveris un olu produkti;”

Teksts pārfrāzēts, saikli “un” aizstājot ar saikli “kā arī”.

Pirmās daļas astotajā aizzīmē vārdu savienojums “audzētavā audzētas aļģes” aizstāts ar vārdu “aļģes”, jo to izcelsmi nav iespējams pārbaudīt un, tā kā pašlaik tirgū pieejamajām precēm piemēro spēkā esošos noteikumus, tiek nodrošināta pietiekama to vispārējā nekaitīguma pakāpe.

Ceturtās daļas otrajā aizzīmē doto tekstu “antioksidanti butilhidroksianizols, butilhidroksitoluols un etoksihīns”

pārveido par otrās daļas otro aizzīmi, groza un izsaka šādā redakcijā:

“antioksidanti butilhidroksianizols, butilhidroksitoluols un etoksihīns, ja vien tie netiek ar vitamīniem izēdināti kā stabilizētāji tehnoloģiskos nolūkos;”

Pievienots teksts “ja vien tie netiek ar vitamīniem izēdināti kā stabilizētāji tehnoloģiskos nolūkos”, jo minētos antioksidantus faktiski vienmēr šādi izmanto barībā — tie ir to ar vitamīniem pildīto premiksu sastāvā, kurus barības ražotnēs izmanto barības ražošanai, lai nodrošinātu taukos šķīstošo vitamīnu, piemēram, A vitamīna (kas viegli oksidējas, tāpēc nevar tikt izmantots bez stabilizētājiem) stabilitāti un kvalitāti. Tomēr saskaņā ar jaunākajiem tiesību aktu grozījumiem uz gatavā izstrādājuma ir jānorāda sastāvdaļu saraksts, tādējādi sastāvdaļas varētu tikt minētas informatīvos bukletos, radot šķietamu neatbilstību, kaut gan nekādas izmaiņas faktiski nav notikušas.

Tāpēc teksts ir pielāgots, norādot, ka tiesību aktos ir noteikts, ka šie produkti, ja tos izmanto premiksos, ir jānorāda informācijas bukletos. Tomēr tiek saglabāts aizliegums šos produktus iekļaut atsevišķā sastāvdaļu sarakstā, jo šā noteikuma mērķis ir novērst minēto produktu izmantošanu to problēmu risināšanā, kas rodas, izmantojot zemas kvalitātes barības sastāvdaļas.

—   9. pants “Citu produktu ražošanas nozarēs izmantoti lauksaimniecības dzīvnieki”

Šā 9. panta pirmās divas daļas

“Slaucamās govis, kas tiek izmantotas nevis “Parmigiano Reggiano” ražošanas ķēdē, bet citās ražošanas ķēdēs, vidē, kurā tiek turētas slaucamās govis un cietstāvošās govis, drīkst ievest ne ātrāk kā 4 mēnešus pēc to ievešanas saimniecībā.

Minētajā periodā slaucamās govis jāēdina atbilstoši šiem noteikumiem un no tām iegūto pienu nedrīkst piegādāt sierotavām.”

groza un izsaka šādā redakcijā:

“Lauksaimniecības dzīvniekus, kurus izmanto nevis “Parmigiano Reggiano” ražošanas ķēdē, bet citās ražošanas ķēdēs, un kuri tādējādi nav iekļauti kontroles sistēmā, piena ražošanas saimniecībās vai ganāmpulka atjaunošanas saimniecībās var ievest ne ātrāk kā datumā, kad dzīvnieks ir sasniedzis 10 mēnešu vecumu.”

Šis grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Tālāk minēti galvenie elementi, kas nodrošina siera “Parmigiano Reggiano” unikalitāti.

—

Teritorija: šis elements attiecas uz augsni, gaisu un ūdeni un ir būtisks saistībā ar spēju nodrošināt barību lauksaimniecības dzīvniekiem un uzturēt labvēlīgo mikrobiotu, kam ir izšķirīga loma siera gatavošanā un nogatavināšanā. Konkrētāk, aizliegums slaucamajām govīm izēdināt jebkāda veida skābbarību, kā arī ganību zāles lopbarības (piem., no ilggadīgiem un pagaidu zālājiem) izēdināšanas nozīme ir atzīti par šīs teritorijas saglabāšanas galvenajiem elementiem. Siera ražošanā nepieciešamais smalkais mikrobioloģiskais līdzsvars var tikt saglabāts tikai tad, ja tiek nodrošināta rūpīga augsnes apstrāde, kā arī liellopu novietņu un sierotavu apsaimniekošana.

—

Lauksaimniecības dzīvnieki: lauksaimniecības dzīvnieku pārvaldība, jo īpaši pareizs uzturs, sekmē dzīvnieku spēju izēdinātās barības devas pārveidot par pienu, to atbildes reakciju saražotā piena ziņā, veselību un ilgmūžību. Tāpēc ir pamatoti produkta specifikācijā iekļaut pamudinājumu vairāk uzsvērt šos jautājumus, citstarp gadījumos, kad kļūst pieejama jauna informācija.

—	Siera ražošanai labvēlīgi mikroorganismi: vienmēr ir uzskatīts, ka tiem ir nozīmīga loma siera “Parmigiano Reggiano” unikalitātes nodrošināšanā.

Visi pašreizējās produkta specifikācijas noteikumi ir izstrādāti, lai sekmētu labvēlīgu mikrobioloģisko dzīvotni no lauka līdz saimniecībai un līdz sierotavai. Konkrētāk, aizliegums sieviešu kārtas govju mazuļu, teļu līdz sestajam grūsnības mēnesim un slaucamo govju audzēšanā izmantot jebkāda veida skābbarību un siena kā pamatbarības izmantošana ir stūrakmeņi pieejai, kas attiecas uz “Parmigiano Reggiano” ražošanas apgabalam raksturīgās mikrobiotas veidošanu, ņemot vērā gan “labās”, gan “sliktās” mikrobiotas jēdzienu.

Balstoties uz šīm pamatatziņām, tiek uzskatīts, ka ir svarīgi produkta specifikāciju paplašināt un tajā iekļaut noteikumus par to sieviešu kārtas govju mazuļu un teļu pārvaldību, no kuriem pēc brieduma sasniegšanas tiks iegūts sierā pārstrādājams piens. Jau ilgu laiku produkta specifikācijas noteikumi par slaucamajām govīm izēdināmo barību attiecas arī uz cietstāvošajām govīm un telēm no sestā grūsnības mēneša. Šo noteikumu mērķis ir ne tikai novērst piena kvalitātes pazemināšanos tādēļ, ka pēdējo divu minēto kategoriju govis neražo pienu, bet arī (un jo sevišķi) virzīt ražotājus uz lauksaimniecības modeli, kas atbilst šādiem galvenajiem stūrakmeņiem: skābbarības izmantošanas aizliegums, tādu barības devu izmantošana, kas sastāv galvenokārt no siena, spurekļa spēja pārstrādāt šķiedras un pievēršanās visiem lauksaimniecības lopiem saimniecībā. Kā minēts, pašreizējā produkta specifikācijā aizliegums lietot un glabāt jebkāda veida skābbarību ir paplašināts, attiecinot to uz sieviešu kārtas govju mazuļu un teļu līdz sestajam grūsnības mēnesim audzēšanu.

Galvenais mērķis tāda grozījuma pieprasīšanai, pēc kura izdarīšanas citu produktu ražošanas ķēdēs izmantotus lauksaimniecības dzīvniekus kontroles sistēmā iekļautās piena ražošanas saimniecībās vai ganāmpulka atjaunošanas saimniecībās, kurās ganāmpulka atjaunošanu veic kā konkrētu piena ražošanas saimniecības darbību, varēs ievest ne ātrāk kā 10 mēnešu vecumā, ir uzlabot un palielināt govju spēju uz mūžu pielāgoties barībai, kas raksturīga ACVN “Parmigiano Reggiano” kontroles sistēmā iekļautajām saimniecībām un kas jau tiek izēdināta ražošanas apgabalā audzētajām govīm, sekmējot lopbarības izmantošanu un aizliedzot skābbarības izēdināšanu.

Teorētiski, lai minētie dzīvnieki varētu uz mūžu pielāgoties ACVN “Parmigiano Reggiano” kontroles sistēmā iekļautajām saimniecībām raksturīgajai barībai, ideālā gadījumā tos saimniecībās vajadzētu ievest, tiklīdz tie ir atšķirti no zīdītājmātes, taču tiek uzskatīts, ka 10 mēnešu vecums ir pietiekami agrīns pašreizējai produkta specifikācijai atbilstošās situācijas nepārprotamai uzlabošanai. Ar šo priekšlikumu tiek piedāvāts taisnīgs kompromiss, novēršot būtiska ekonomiska sloga radīšanu pašreizējiem to jaunlopu audzētājiem, kurus izmanto tādu produktu ražošanas ķēdēs, kas nav ar ACVN “Parmigiano Reggiano” apzīmēti produkti.

Turklāt, ņemot vērā vispārējo tendenci teles apaugļot arvien agrīnākā vecumā, reizēm tuvu 12 mēnešu vecumam, ar prasību dzīvniekus ievest 10 mēnešu vecumā tiktu nodrošināts, ka apaugļošana ģenētiskas uzlabošanas nolūkos notiek ar ACVN “Parmigiano Reggiano” apzīmēto produktu ražošanas ķēdes saimniecībās.

Prasība liellopiem no 10 mēnešu vecuma neizēdināt skābbarību ir ieviesta ar mērķi nodrošināt, ka šo dzīvnieku spureklis attīstās, dzīvniekiem uzturā uzņemot sienu, un paredzot, ka tādējādi šiem dzīvniekiem parādīsies nākamajam piena ražošanas posmam piemērotākas anatomiskās un histoloģiskās īpašības jeb govju gremošanas sistēma, uzņemot šādu barību, funkcionēs labāk. Pastāv vispārpieņemts uzskats, ka, sieviešu kārtas govju mazuļiem un telēm izēdinot galvenokārt sausu lopbarību, nevis skābbarību, tiek labvēlīgi ietekmēta to morfoloģiskā attīstība, palielinot vēdera dobuma dziļumu un barības uzņemšanas spēju un samazinot pārmērīga tauku slāņa rašanās risku (to jo īpaši mēdz izraisīt kukurūzas skābbarības nepareiza izmantošana).

Jaunākajos pētījumos ir atklāts, ka, izēdinot telēm sienu, tiek gūtas priekšrocības attiecībā uz sausnas uzņemšanu un augšanu un, uzņemot sienu, nevis skābbarību, tiek labvēlīgi ietekmētas dzīvnieku lopbarības izmantošanas spējas, domājams, augošu teļu spurekļu veiksmīgākas morfoloģiski funkcionālas attīstības dēļ. Turklāt, izmantojot barības devas, kas ir skābi veidojošas, jo ir nesabalansētas un bagātas ar cieti (tādas mēdz būt, piem., barības devas, kuru pamatā ir graudaugu skābbarība, jo īpaši kukurūzas skābbarība), var rasties spurekļa gļotādas bojājumi (erozija) un aknu bojājumi (abscesi). Šādu neatgriezenisku bojājumu dēļ dzīvnieki kļūst uzņēmīgāki pret citām slimībām un nespēj tik efektīvi pārstrādāt barības devas, kuru pamatā ir blīva lopbarība ar augstu šķiedrvielu saturu, piemēram, barības devas, kas sastāv galvenokārt no siena un ir raksturīgas ACVN “Parmigiano Reggiano” kontroles sistēmā iekļautajām saimniecībām. Šādi bojājumi ļoti reti ir dzīvniekiem, kuriem galvenokārt tiek izēdināta neskābēta lopbarība, konkrētāk, siens.

Telēm izēdināta svaiga lopbarība un siens, iepretim skābbarībai, arī ievērojami samazina risku uzņemt mikotoksīnus, kuri cita starpā var vājināt dzīvnieku imūnsistēmu, padarot tos uzņēmīgākus pret slimībām un tādējādi samazinot to ilgmūžību.

Šā grozījuma mērķis ir arī uzlabot siera “Parmigiano Reggiano” sertificētās ražošanas sistēmas ietvaros veiktās kontroles, sniedzot lielāku garantiju tiešajam patērētājam, ka produkts atbilst produkta specifikācijai.

Saskaņā ar pašreizējo produkta specifikāciju, audzējot sieviešu kārtas govju mazuļus, teles līdz sestajam grūsnības mēnesim un slaucamās govis, ir aizliegts lietot un glabāt jebkāda veida skābbarību. Pašreizējās produkta specifikācijas iedaļas “Govju ēdināšanas noteikumi” 9. pantā iekļautās prasības par karantīnu konkrētais mērķis ir samazināt risku attiecībā uz inficēšanos ar sporām to piena liellopu novietnēs, kas dod pienu pārstrādei “Parmigiano Reggiano” sierā, tāpēc minētās karantīnas laikā uzņēmējiem ir pienācīgi jānošķir govis, kuras izmanto nevis “Parmigiano Reggiano” ražošanas ķēdē, bet citās ražošanas ķēdēs, to piens ir jāglabā atsevišķi, kā arī ir jāglabā attiecīgie saimniecības dokumenti.

Laika gaitā pārbaudēs ar mērķi pārbaudīt, vai karantīnas noteikumi tiek ievēroti atbilstoši pašreizējai produkta specifikācijai, ir atklāti vairāki gadījumi, kad prasība par karantīnu nav ievērota tā, kā noteikts ACVN “Parmigiano Reggiano” kontroles plānā.

Konkrētāk, no 2012. līdz 2017. gadam ACVN “Parmigiano Reggiano” apstiprinātā pārbaudes iestāde, veicot karantīnas prasības izpildes pārbaudes, ir konstatējusi 12 ievērojamas neatbilstības gadījumus. Minēto ievērojamas neatbilstības gadījumu dēļ radās kontroles tabulā norādītās sekas, kas attiecas uz izejvielu apstrādi un jo īpaši uz produkta izslēgšanu no to produktu skaita, kas apzīmēti ar ACVN, kā arī attiecīgo uzņēmēju veiktiem korektīviem pasākumiem ar mērķi novērst neatbilstības cēloni vai cēloņus. Minētajā laikposmā apstiprinātā pārbaudes iestāde ir konstatējusi 639 maznozīmīgas neatbilstības gadījumus, kuru dēļ uzņēmēji veica korektīvus pasākumus ar mērķi novērst neatbilstības cēloni vai cēloņus.

Turklāt, spriežot pēc reģistrēto ievērojamo neatbilstības gadījumu skaita 2018. gadā (5) un 2019. gadā (4), var konstatēt, ka, salīdzinot ar iepriekšējo periodu (no 2012. līdz 2017. gadam), neatbilstības gadījumu skaits proporcionāli ir pieaudzis, un tas ļauj secināt, ka šīs neatbilstības kļūst izplatītākas.

Pirmkārt, apstiprinātajai pārbaudes iestādei būtu daudz vieglāk pārbaudīt atbilstību prasībai ražošanas ķēdē govis ieviest no 10 mēnešu vecuma, jo dzīvnieku vecumu (kopš dzimšanas) var viegli noskaidrot datubāzēs, turpretim pašreizējās karantīnas prasības izpildes pārbaudēs uzmanība tiek vērsta uz govs dzīves posmu (sestais grūsnības mēnesis, slaucama vai cietstāvoša govs), kas var būt atšķirīgs atkarībā no apaugļošanas laika.

Otrkārt, karantīna pašreizējā izpratnē vairs nebūtu nepieciešama, jo, kā minēts, no 10 mēnešu vecuma govīm pietiktu laika pielāgoties raksturīgajai barībai (jo vidēji pienu tās tik un tā sāk ražot aptuveni pēc 12 līdz 14 mēnešiem) un nepastāvētu risks, ka uzņēmējs varētu nepareizi veikt karantīnā esošo dzīvnieku un to piena plūsmu nošķiršanu, iespējams, radot problēmas attiecībā uz sieru (tas varētu notikt pašreizējos apstākļos, ja uz saimniecību tiktu atvesta govs laktācijas periodā).

—   10. pants “Jaunu saimniecību iekļaušana ražošanas ķēdē”

Iepriekšējā 9. panta trešo daļu “Lauku saimniecības, kas nav iekļautas “Parmigiano Reggiano” ražošanas ķēdē, pienu drīkst piegādāt ne ātrāk kā četrus mēnešus pēc pārbaudes vizītes.”

pārveido par 10. pantu ar nosaukumu “Jaunu saimniecību iekļaušana ražošanas ķēdē”, groza un izsaka šādā redakcijā:

“Lauku saimniecības, kas nav iekļautas “Parmigiano Reggiano” ražošanas sistēmā, pienu drīkst piegādāt ne ātrāk kā četrus mēnešus pēc pārbaudes, ko veikusi apstiprinātā kontroles iestāde.”

Tekstā tagad ir noteikts, ka par pārbaudi attiecībā uz atbilstību šīm prasībām ir atbildīga kontroles iestāde.

—   11. pants

Iepriekšējo 10. pantu pārveido par 11. pantu, nemainot nosaukumu “Ēdināšana ar vienoto barības devu”.

—   12. pants “Jauni produkti un tehnoloģijas”

Iepriekšējo 11. pantu “Attiecībā uz jebkādas šajos noteikumos neminētas dzīvnieku barības izmantošanu, norādīto daudzumu mainīšanu vai jaunu, šajos noteikumos neminētu sagatavošanas vai izēdināšanas metožu ieviešanu, ir jābūt uzrādītam pozitīvam rezultātam apvienības “Consorzio Parmigiano-Reggiano” novērtētās pārbaudēs un pētījumos. Ja rezultāts ir pozitīvs, attiecīgi var tikt izstrādāts arī produkta specifikācijas grozījuma pieteikums.”

pārveido par 12. pantu, groza un izsaka šādā redakcijā:

“Attiecībā uz jebkādas šajos noteikumos neminētas dzīvnieku barības izmantošanu, norādīto daudzumu mainīšanu vai jaunu, šajos noteikumos neminētu sagatavošanas vai izēdināšanas metožu ieviešanu, ir jābūt uzrādītam pozitīvam rezultātam apvienības “Consorzio del Formaggio Parmigiano-Reggiano” novērtētās pārbaudēs un pētījumos. Ja rezultāts ir pozitīvs un tiek pieņemts saskaņā ar 6. pantu, tas ir jāpievieno produkta specifikācijai nākamajā reizē, kad tā tiks grozīta.”

Ir norādīts, ka pirms jebkādas iedaļā “Govju ēdināšanas noteikumi” neminētas dzīvnieku barības izmantošanas, norādīto daudzumu mainīšanas vai sagatavošanas vai izēdināšanas metožu ieviešanas, attiecībā uz tām ir jābūt uzrādītam pozitīvam rezultātam apvienības novērtētās pārbaudēs un pētījumos. Ja rezultāts ir pozitīvs un tiek pieņemts saskaņā ar 6. pantu, tas ir jāpievieno produkta specifikācijai nākamajā reizē, kad tā tiks grozīta (nevis “var tikt izstrādāts arī produkta specifikācijas grozījuma pieteikums”).

Visbeidzot, ir iekļauti vārdi “del Formaggio” [siera], norādot apvienības oficiālo nosaukumu.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Parmigiano Reggiano”

ES Nr.: PDO-IT-0016-AM06 — 2.12.2021

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Parmigiano Reggiano”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2.   Tā produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Parmigiano Reggiano” ir karsētas, cietas rūgušpiena biezmasas siers, kas nogatavināts lēnām un ražots no govs svaigpiena, kurš daļēji nokrejots ar dabiskās nostādināšanas paņēmienu. Pienu nedrīkst termiski, fizikāli vai mehāniski apstrādāt, un tas ir jāiegūst no slaucamajām govīm, kurām izēdina barību, kuras pamatā ir siera izcelsmes apgabalā iegūta lopbarība. Nogatavināšanai ir jāilgst vismaz 12 mēnešus. Sieru “Parmigiano Reggiano” var laist tirdzniecībā veselos rituļos, sadalītu porcijās vai rīvētu.

Sieru “Parmigiano Reggiano” nedrīkst tikt pakļauts nekādai apstrādei, kas maina tā ķīmiskās, fizikālās vai organoleptiskās īpašības, un tam ir šādas īpašības:

—	siera rituļa sāni ir nedaudz izliekti vai gandrīz taisni, abas puses ir plakanas un nedaudz “apvīlētas”,

—	izmēri: rituļu plakano pušu diametrs ir no 35 cm līdz 43 cm, rituļa augstums — no 20 cm līdz 26 cm,

—	ritulis sver vismaz 30 kilogramus,

—	mizas krāsa: dabiska salmu dzeltena krāsa, kas ar laiku var mainīties,

—	mizas biezums: aptuveni 6 mm,

—	siera masas krāsa: no bāli salmu dzeltenas līdz salmu dzeltenai,

—	siera masai raksturīgais aromāts un garša: aromātiska, smalka, izteikta, taču ne pikanta,

—	siera masas struktūra: smalkgraudaina, lūzuma vietā zvīņojas,

—	tauku saturs sausnā: vismaz 32 %,

—	piedevas netiek pievienotas,

—	taukskābes ar ciklopropāna ciklu: mazāk nekā 22 mg uz 100 g tauku (zināma mērījuma nenoteiktība jau ir iekļauta šajā vērtībā, kas noteikta ar hromatogrāfijas metodi gāzes fāzē kopā ar masas spektrometriju (GC-MS)).

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Slaucamo vaislas govju audzēšanai (ganāmpulka atjaunošanai) ir jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un tā kontroles sistēmā ir jāiekļauj kā konkrēta piena ražošanas saimniecības darbība. Ir aizliegts izmantot un glabāt jebkāda veida skābbarību.

Lauksaimniecības dzīvniekus, kurus izmanto nevis “Parmigiano Reggiano” ražošanas ķēdē, bet citās ražošanas ķēdēs, un kuri tādējādi nav iekļauti kontroles sistēmā, var ievest piena ražošanas saimniecībās vai ganāmpulka atjaunošanas saimniecībās ne ātrāk kā datumā, kad dzīvnieks ir sasniedzis 10 mēnešu vecumu.

Piena ražošanas saimniecības, kas no 2021. gada 5. janvāra ganāmpulka atjaunošanu ir veikušas ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, var turpināt šo darbību veikt ārpus noteiktā ģeogrāfiskā apgabala, ja šī darbība ir iekļauta kontroles sistēmā.

Slaucamajām govīm izēdina barību, kuras pamatā ir noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā iegūta lopbarība noteiktā daudzumā un kvalitātē.

Izēdināmajai lopbarībai vismaz 75 % apjomā no sausnas ir jābūt ražotai attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Barības līdzekļi drīkst veidot ne vairāk par 50 % no barības devas sausnas.

Ir aizliegts izmantot un glabāt jebkāda veida skābbarību.

Govs piens, sāls, teļa [kuņģa glumenieka] himozīns.

Piens ir jāiegūst saimniecībā, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā un ir iekļauta kontroles sistēmā.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piens ir jāpārstrādā sierā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Rīta un vakara slaukuma pienu svaigu un nenokrejotu nogādā sierotavā saskaņā ar produkta specifikāciju. Rīta slaukuma pienu ielej vara vannās un sajauc ar iepriekšējā vakara slaukuma pienu, kas daļēji nokrejots ar dabiskās nostādināšanas paņēmienu (noņemot piena taukus, kas dabiski nostājušies piena virspusē). Tauku/kazeīna attiecība siera vannā esošajā pienā, kas aprēķināta kā vannas partiju vidējā svērtā vērtība vienā apstrādes dienā, nedrīkst pārsniegt 1,10 + 10 %. Pienam pievieno sūkalu ierauga kultūras — dabiskas pienskābes baktēriju kultūras —, kas iegūtas, no iepriekšējām siera gatavošanas darbībām pāri palikušās saldās sūkalas atstājot spontānai fermentācijai kontrolētas temperatūras apstākļos. Nav atļauts lietot komerciālās ierauga kultūras. Pēc sarecināšanas, ko panāk, izmantojot vienīgi teļa himozīnu, recekli sadrupina un uzsilda. Pēc sablīvēšanās siera graudu masu iepilda īpašās veidnēs, lai masa iegūtu attiecīgu formu. Tad piestiprina marķējumu. Pēc dažām dienām masu iegremdē sālījumā, un tad sieru atstāj nogatavināties; nogatavināšanai ir jāilgst vismaz 12 mēnešus. Sierus var nogatavināt statīvos ar koka plauktiem.

Vismaz 12 mēnešus ilgajai nogatavināšanai ir jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Pēc minimālā nogatavināšanas perioda beigām eksperti veic kontroles, lai pārbaudītu siera atbilstību produkta specifikācijai.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Sieru “Parmigiano Reggiano” var laist tirdzniecībā veselos rituļos, sadalītu porcijās vai rīvētu.

Patērētāja aizsardzības nolūkos, lai garantētu tāda siera “Parmigiano Reggiano” autentiskumu, kas laists tirgū fasēts, rīvēts vai sadalīts porcijās, rīvēšanas un sadalīšanas porcijās procedūrām un turpmākajai iesaiņošanai ir jānoris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Šādas prasības pamatā ir tas, ka siers, rīvēts vai sadalīts porcijās, zaudē produkta atšķirības zīmes, kas bija norādītas uz siera “Parmigiano Reggiano” veselā rituļa, vai arī minētās zīmes vairs nav redzamas, un līdz ar to arī tas, ka ir jāgarantē fasētā produkta izcelsme. No garantijas nepieciešamības izriet arī prasība, ka produkta iepakošanai porcijās ir jānotiek īsā laikā pēc sadalīšanas porcijās, ievērojot tādu praksi, lai novērstu atūdeņošanos, oksidāciju un katrā ziņā siera “Parmigiano Reggiano” sākotnējo organoleptisko īpašību zudumu. Siera rituli sagriežot, siers zaudē dabisko aizsargātību, ko tam nodrošināja miza, kura, būdama stipri izžuvusi, ļoti labi izolē sieru no apkārtējās vides iedarbības.

Rīvēt drīkst vienīgi veselu siera rituli, kas apzīmēts ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Parmigiano Reggiano”. Uzreiz pēc tam sarīvētais siers ir jāiesaiņo bez jebkādas apstrādes un nepievienojot nekādas vielas. Tomēr saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem nosacījumiem ir pieļaujama arī atgriezumu izmantošana. Rīvēta siera “Parmigiano Reggiano” mizas saturs nedrīkst pārsniegt 18 % (masas).

“Parmigiano Reggiano” atlikumus, kurus kontroles sistēmā iekļautie uzņēmēji izmantos citu formātu veidošanai, dēvē par “atgriezumiem”.

Rīvēšanu, sadalīšanu porcijās un fasēšanu tiešai pārdošanai var veikt mazumtirdzniecības vietā tikai nolūkā sieru pārdot tiešajam patērētājam.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Siera “Parmigiano Reggiano” atšķirības zīmes ir šādas: punktēts uzraksts “Parmigiano Reggiano” kopā ar sierotavas–ražotājas reģistrācijas numuru, siera pagatavošanas gads un mēnesis un akronīms “DOP” (ACVN), ko uzspiež uz siera rituļa sāniem ar īpašām matricēm (apdrukas lentēm), apaļš zīmogs ar uzrakstu “Parmigiano Reggiano Consorzio Tutela” (“apvienība “Consorzio del Formaggio Parmigiano Reggiano””), kazeīna plāksnīte vai līdzvērtīga sistēma, ar ko nodrošina katra siera unikālu identifikāciju, un — attiecībā uz otrās kategorijas sieriem — otrās kategorijas zīmogs.

Tirdzniecībā laistā fasētā, rīvētā vai porcijās sadalītā siera “Parmigiano Reggiano” atšķirības zīmi veido logotips, kurā virs uzraksta “PARMIGIANO REGGIANO” stilizēti attēlota siera “Parmigiano Reggiano” ķīļa formas daļa un ritulis.

Šāds logotips ir marķējuma obligāta daļa, tam ir jābūt drukātam krāsainā drukā saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, kas izklāstītas attiecīgā apvienības konvencijā.

Lai dotu iespēju iegūt informāciju par tāda “Parmigiano Reggiano” nogatavinājuma pakāpi, ko laiž tirgū iepakotu porcijās, kuru svars pārsniedz 15 g, uz etiķetes ir jābūt norādītam minimālajam nogatavināšanas ilgumam.

Tā kā “Parmigiano Reggiano” siera masas aromāts un garša nogatavināšanas gaitā mainās, organoleptisko īpašību norādīšanas nolūkos uz etiķetes var minēt šos aprakstošos īpašības vārdus un nogatavināšanas ilgumu attiecībā uz konkrētām siera vecuma kategorijām:

—	delicato [maigs] (12–19 mēneši);

—	armonico [harmonisks] (aptuveni 20–26 mēneši);

—	aromatico [aromātisks] (aptuveni 27–34 mēneši);

—	intenso [intensīvs] (aptuveni 35–45 mēneši). Siera rituļu plakano pušu un sānu atlikumus (gabalus ar mizas saturu, kas pārsniedz 18 %), kurus neizmanto kā atgriezumus, nedrīkst apzīmēt ar nosaukumu “Parmigiano Reggiano”.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst Bologna provinces teritorija Reno upes kreisajā krastā, Mantova teritorija Po upes labajā krastā, Modena, Parma un Reggio nell’Emilia.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Dabas faktoru vidū īpaši atzīmējamas augsnes īpašības, kas raksturīgas noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam, kuru ierobežo Apenīnu kalnu grēda un Po upe, apvienojumā ar klimatiskajiem apstākļiem, kas tieši ietekmē apgabala augu dabisko botānisko sastāvu un arī nosaka produktam raksturīgās fermentatīvo procesu īpatnības. Attiecībā uz cilvēkfaktoriem līdztekus siera ražošanas svarīgajai nozīmei, kāda tai vēsturiski bijusi vietējā ekonomikā, var minēt arī sarežģītās darbības, kas veicamas “Parmigiano Reggiano” pagatavošanā un kas veido tradicionālo siera gatavošanas mākslu, kura gadsimtu gaitā izkopta šajā ražošanas apgabalā un pārmantota, uzticīgi un nelokāmi ievērojot vietējās paražas.

Siera “Parmigiano Reggiano” specifiskās īpašības ir tā masas smalkgraudainā struktūra un raksturīgā zvīņošanās lauzuma vietās, smaržīgais aromāts un smalkā, izteiktā, bet ne pikantā garša, labā šķīdība un lieliskā sagremojamība.

Šīs īpašības ir atkarīgas no tā svaigpiena atlases kritērijiem, kuru ik dienas iepilda vara vannās un sarecina ar teļa kuņģa izstrādātu fermentu, kurā ir augsts himozīna saturs, sāla koncentrētā sālījumā un ilgstoši nogatavina dabiskos apstākļos.

Piena fizikāli ķīmiskās un mikrobioloģiskās īpatnības, kas nodrošina siera “Parmigiano Reggiano” specifiskās un kvalitātes īpašības, ir atkarīgas galvenokārt no govīm izēdināmās barības, kuras pamatu veido izcelsmes apgabalā ražota lopbarība, stingri aizliedzot izmantot jebkāda veida skābbarību. Vismaz 12 mēnešu ilgā nogatavināšana, kuru veic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ar īpatnējiem klimatiskajiem apstākļiem, ir vajadzīga, lai piena pārstrādē iegūtais produkts īpašajos fermentatīvajos procesos iegūtu īpašības, kas raksturīgas sieram “Parmigiano Reggiano”.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.