EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 20.12.2023
COM(2023) 798 final
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro sākt sarunas starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par institucionāliem risinājumiem ES un Šveices nolīgumiem, kuri saistīti ar iekšējo tirgu, un par nolīgumiem, kas ir pamatā Šveices pastāvīgajam ieguldījumam Savienības kohēzijā un Šveices iesaistīšanai Savienības programmās
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Pamatojums
ES un Šveici vieno ciešas ekonomiskās, vēsturiskās, kulturālās, sociālās un politiskās saites. ES ir Šveices lielākā tirdzniecības partnere, savukārt Šveice ir ceturtā lielākā ES tirdzniecības partnere. Šveicē dzīvo vairāk nekā 1,3 miljoni ES pilsoņu, bet Eiropas Savienībā – gandrīz 450 000 Šveices valstspiederīgo. Katru dienu ES un Šveices robežu abos virzienos šķērso daži simti tūkstošu pārrobežu darba ņēmēju.
Eiropas Savienību kopā ar Šveici saista daudzi divpusēji nolīgumi. Šveice piedalās ES iekšējā tirgū ar nolīgumiem, kas noslēgti par personu brīvu pārvietošanos, sauszemes transportu, gaisa transportu, lauksaimniecības produktu tirdzniecību un savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu. Šveice ir arī asociētā Šengenas līguma valsts. Tradicionāli tā ir bijusi spēcīga partnere pētniecībā un inovācijā. Covid-19 krīzes laikā veidojās ciešāka ES un Šveices sadarbība, kas vērsta pret pārrobežu veselības apdraudējumu. Visbeidzot, Šveice ir cieši integrēta ES elektroenerģijas tīklā.
Lai gan ES un Šveices attiecības ir ciešas, tām par apgrūtinājumu bijušas vairākas ilgstošas strukturālas problēmas esošajos nolīgumos, kas saistīti ar iekšējo tirgu, proti:
–tajās iekšējā tirgus nozarēs, kurās piedalās Šveice, nav vienveidīgas Savienības tiesību aktu interpretēšanas un piemērošanas;
–Šveicei nav saistību dinamiski saskaņot savus noteikumus ar Savienības tiesību aktiem;
–Savienības tiesību aktu ievērošanā nav efektīva strīdu izšķiršanas mehānisma, kurā Eiropas Savienības Tiesai paredzēta loma;
–ES un Šveices uzņēmumu starpā nav vienlīdzīgu konkurences apstākļu jo īpaši tāpēc, ka nolīgumos, kas saistīti ar iekšējo tirgu, nav iekļauti valsts atbalsta noteikumi;
–nav regulāru un taisnīgu finanšu iemaksu ES sociālajā un ekonomiskajā kohēzijā.
Konteksts
ES un Šveice 2014.–2021. gada veica sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu, ar ko bija iecerēts atrisināt dažādas strukturālas problēmas, kuras bija apgrūtinājušas ES un Šveices attiecību veidošanu. Kā noteikts Padomes 2014. gada sarunu norādēs, institucionālās sistēmas nolīgums būtu paredzējis vienotu pārvaldības sistēmu, kurā tiktu pārvaldīti esošie ar iekšējo tirgu saistītie nolīgumi un tiktu gādāts par to pareizu piemērošanu. Papildu nolīgumiem, kas saistīti ar iekšējo tirgu, ieskaitot nolīgumus, par kuriem Padome ir pilnvarojusi veikt sarunas, jo īpaši par pārtikas nekaitīgumu (2003. un 2008. gads) un elektroenerģiju (2006. gadā), institucionālās sistēmas nolīgums būtu nodrošinājis arī pārvaldības sistēmu. Turklāt tas būtu nodrošinājis pārvaldības sistēmu nolīgumam par veselību, par kuru Padome 2008. gadā bija pilnvarojusi veikt sarunas.
Sarunu vedēji 2018. gada novembrī tehniskā līmenī panāca vienošanos par institucionālās sistēmas nolīguma teksta projektu. Šveices Federālā padome atteicās apstiprināt teksta projektu, tāpēc apstājās sarunas par citiem nolīgumiem, jo gan Padome 2019. gada 19. februāra secinājumos, gan Eiropas Parlaments 2019. gada 26. marta ieteikumā bija noteikuši, ka jaunu tirgus piekļuves nolīgumu noslēgšana vai nosacījumu pilnveidošana uz esošo nolīgumu pamata ir atkarīga no institucionālās sistēmas nolīguma noslēgšanas. 2021. gada 26. maijā, lai gan bija vēl citi mēģinājumi rast risinājumu, Šveices Federālā padome nolēma vienpusēji izbeigt sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu.
2022. gada 25. februārī Šveices Federālā padome ierosināja ES un Šveices divpusējo attiecību sakarā atsākt sarunas par plašu pasākumu paketi, lai institucionālos jautājumus risināti nevis horizontālā nolīgumā, bet gan ar iekšējo tirgu saistītos esošos un turpmākos nolīgumos. Lai noskaidrotu, vai Komisija varētu akceptēt Šveices Federālās padomes priekšlikumus kā pamatu ieteikumam atsākt sarunas, no 2022. gada marta līdz 2023. gada novembrim Komisijas pārstāvji risināja izpētes sarunas ar Šveici.
Sarunās abas puses nonāca pie kopīgas vienošanās, kurā ņemta vērā abu pušu politiskā izpratne par sarunu virzību nākotnē un nosaukti plašas sarunu paketes komponenti un parametri, kā arī kompromisa mērķi un risinājumi galvenajos institucionālajos un sektorālajos punktos. Šo kopīgo vienošanos Šveices Federālā padome apstiprināja 2023. gada 8. novembrī un Eiropas Komisija – 2023. gada 21. novembrī. Abas puses apņēmās izmantot kopīgo vienošanās dokumentu par pamatu attiecīgajam sarunu pilnvarojumam, ko tās lūgs, un vienojās par kopīgu mērķi pabeigt sarunas 2024. gada laikā.
Patlaban Šveices Federālā padome ir apspriedusies ar Šveices parlamentu un kantoniem par jauno sarunu pilnvarojumu.
Izpētes sarunu laikā regulāri tika informētas dalībvalstis (EBTA darba grupa) un Eiropas Parlaments (AFET komiteja un DEEA delegācija). Eiropas Parlaments 2023. gada 4. oktobra rezolūcijā aicināja steidzami pabeigt sarunas, ātri pieņemt sarunu pilnvarojumu un pabeigt sarunas pašreizējās Komisijas un Eiropas Parlamenta pilnvaru laikā.
Mērķi
ES, risinot sarunas par plašu ar divpusējām attiecībām ar Šveici saistītu pasākumu paketi, tiecas piešķirt līdzvērtīgas tiesības pilsoņiem un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Lai to panāktu, jārisina ieilgušie strukturālie jautājumi un savstarpēji saistītajos tirgus piekļuves nolīgumos jārada jauns līdzsvars starp ES un Šveices tiesībām un pienākumiem, vienlaikus nodrošinot juridisko noteiktību un vienotu pieeju tajās iekšējā tirgus nozarēs, kurās Šveice piedalās, kā arī ES un Šveices valstspiederīgajiem un uzņēmumiem dodot vēl lielāku taustāmu labumu. Tādējādi esošajiem un turpmākajiem ar iekšējo tirgu saistītajiem nolīgumiem vajadzētu būt balstītiem uz nediskriminēšanas principu, kas pastāv starp pilsoņiem, un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kuri pastāv starp uzņēmumiem.
Minētajos nolīgumos būtu jāiekļauj institucionāli noteikumi, kas ņem vērā šādus pamata principus un elementus.
–Savienības acquis vienveidīga interpretēšana un piemērošana: pienākums visā iekšējā tirgū vienā veidā interpretēt un piemērot Savienības acquis, ieskaitot noteikumus par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka ar Šveici noslēgtie nolīgumi un nolīgumos minētie Savienības tiesību akti tiek interpretēti un piemēroti saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru gan pirms, gan pēc attiecīgā nolīguma parakstīšanas;
–dinamiska saskaņošana: pusēm ir pienākums pienācīgā lēmumu pieņemšanas procedūrā un ar tāda maksimālā termiņa noteikšanu, kurā attiecīgais Savienības acquis pielāgojams Šveices tiesību sistēmai, gādāt, lai ar iekšējo tirgu saistītie nolīgumi ar Šveici tiktu dinamiski pielāgoti jaunajam Savienības acquis;
–strīdu izšķiršana: efektīvs strīdu izšķiršanas mehānisms, kas aizsargā Eiropas Savienības Tiesas kompetenci interpretēt Savienības tiesību aktus. Tālab strīdu izšķiršanai būtu jāizveido neatkarīga šķīrējtiesa. Ja nolīgumu noteikumu piemērošana ietver Savienības tiesību jēdzienus, šķīrējtiesai vajadzētu būt pienākumam vērsties pie Eiropas Savienības Tiesas, kas jautājumā pieņem šķīrējtiesai juridiski saistošu lēmumu;
–nolīgumu savstarpējā saistība: procedūra, kas ievērojama, ja viena no pusēm uzskata, ka otra puse nav izpildījusi šķīrējtiesas lēmumu, ieskaitot to, ka attiecīgā nolīguma vai katra cita ar iekšējo tirgu saistītā nolīguma ietvarā šai pusei ir iespēja īstenot samērīgus un iedarbīgus kompensācijas pasākumus, tostarp tāda nolīguma vai tādu nolīgumu daļēja vai pilnīga apturēšana. Būtu jāsaglabā esošie izbeigšanas noteikumi, kas saista 2002. gada aprīlī noslēgtos ES un Šveices nolīgumus;
–tālredzīgi institucionāli risinājumi: sarunās noteiktie institucionālie noteikumi būtu jāpiemēro esošajiem un turpmākajiem nolīgumiem, kas saistīti ar iekšējo tirgu, un šiem noteikumiem vajadzētu būt identiskiem, un tajos var tikt izdarīti tehniski pamatoti pielāgojumi.
Iepriekš minētie institucionālie noteikumi būtu jāiekļauj turpmākajos nolīgumos par elektroenerģiju un pārtikas nekaitīgumu, kuru gadījumā sarunas tika apturētas 2018. gadā, līdz noslēgsies sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu, kā arī visos turpmākajos ar iekšējo tirgu saistītajos nolīgumos. Turklāt minētie noteikumi pēc analoģijas būtu jāpiemēro turpmākā nolīgumā par veselību, kas nodrošinās Šveices piedalīšanos ES mehānismos un tīklos. Nolīgumam par elektroenerģiju vajadzētu būt vērstam uz to, lai veicinātu elektroenerģijas tirdzniecību, celtu sociālo labklājību, gādātu par elektroenerģijas tīkla stabilitāti un enerģētisko drošību un atvieglotu pāreju uz neto nulles emisiju energosistēmu. Turpmākajam nolīgumam par pārtikas nekaitīgumu vajadzētu tiekties veicināt ES un Šveices pārtikas nekaitīguma jomas izveidi. Sadarbības veicināšana ES un Šveices iedzīvotāju veselības aizsardzības labā ir mērķis, kas būtu jāizvirza nolīgumā par veselību.
Ar institucionālo noteikumu ieviešanu Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos būtu ievērojami jāuzlabo ES pilsoņu tiesības Šveicē un Šveices valstspiederīgo tiesības Eiropas Savienībā, minētajā nolīgumā īpaši iestrādājot Direktīvu 2004/38/EK par ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties Eiropas Savienībā un ieviešot strīdu izšķiršanas mehānismu. Nolīguma pamatā vajadzētu būt dalībvalstu starpā noteiktajam diskriminācijas aizliegumam un savstarpīgumam. Būtu jāuzlabo nosacījumi, lai ES pilsoņi un Šveices valstspiederīgie varētu iegūt pastāvīgās uzturēšanās tiesības. Turklāt nolīguma par personu brīvu pārvietošanos grozījumos būtu jāprecizē pašreizējie Šveices atbalsta pasākumi, kuri attiecas uz Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā un Savienības acquis turpmākajiem pilnveidojumiem šajā jomā. Iespējams, vajadzēs vienoties par konkrētiem nedaudziem izņēmuma gadījumiem.
Ar institucionālo noteikumu ieviešanu Nolīgumā par preču un pasažieru dzelzceļa un autotransporta pārvadājumiem nevajadzētu tikt mainītai nolīguma darbības jomai, kurā ietilpst starptautiskie pasažieru pārvadājumi, izņemot Šveices pārvadājumus tikai iekšzemē (t. i., iekšzemes tālsatiksmes, reģionālos un vietējos pārvadājumus). Iespējams, vajadzēs vienoties par konkrētiem nedaudziem izņēmuma gadījumiem.
ES tiecas izveidot arī pastāvīgu, juridiski saistošu mehānismu, kas būtu kā daļa no jaunā tiesību un pienākumu līdzsvara un darītu iespējamas regulāras, savā starpā saskaņotas un taisnīgas Šveices finanšu iemaksas ES kohēzijā. Turklāt būtu jānosaka princips, ka Šveicei jāpiedalās visu tai pieejamo ES informācijas sistēmu izstrādes, darbības un uzturēšanas izmaksu segšanā.
Sarunās ES tiecas izveidot atbilstīgus pasākumus Šveices iesaistīšanai Savienības programmās, jo īpaši programmā “Apvārsnis Eiropa”, Euratom pētniecībā un apmācībā, ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma pasākumos, programmā “Digitālā Eiropa”, programmā Erasmus+, kā arī ES kosmosa programmas un darbību Copernicus komponentā vai to daļās.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Lai gan institucionālie noteikumi nemainītu dažādo nolīgumu izvirzītos uzdevumus, tie gādātu par konsekventāku un vienveidīgāku Savienības acquis piemērošanu visās tajās iekšējā tirgus nozarēs, kurās Šveice piedalās, vai tajās politikas jomās, kurās Šveice ir apņēmusies veikt dinamisku saskaņošanu. Dažādo nolīgumu pamatā vajadzētu būt ES pilsoņu nediskriminēšanas principam un vienlīdzīgas konkurences principam, kas pastāv starp ES un Šveices uzņēmumiem.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Sarunas par plašu ar divpusējām ES un Šveices attiecībām saistītu pasākumu paketi palīdzētu sasniegt Savienības politikas mērķus šādās politikas jomās:
–tiesiskums, pamattiesības un nodarbinātība,
–uzņēmējdarbība un rūpniecība,
–veselība,
–transports,
–enerģētika,
–pārtikas nekaitīgums,
–tirdzniecība,
–vienotais tirgus,
–konkurence.
Turklāt nolīgums, ar ko Savienības programmās iesaista Šveici, palīdzētu virzīties uz Savienības politikas mērķiem šādās politikas jomās:
–izglītība un apmācība,
–pētniecība un inovācija,
–digitālā ekonomika un sabiedrība,
–kosmoss.
Ja tiktu izveidots juridiski saistošs regulējums Šveices finanšu iemaksām ES ekonomiskajā un sociālajā kohēzijā, tad ilgtermiņā tiktu veicināta šajā politikas jomā izvirzīto Savienības politikas mērķu sasniegšana, jo īpaši nodrošinot juridisko noteiktību un paredzamību.
Visbeidzot, gādājot par to, lai Šveice sniegtu pienācīgu ieguldījumu to programmu un aģentūru pārvaldībā un darbībā, kurās tā piedalās, un informācijas sistēmās, kurām tai ir piekļuve, sarunas gādātu par Savienības finanšu interešu aizsardzību.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Lēmuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 3. un 4. punkts, kur noteikta procedūra sarunu risināšanai un nolīgumu slēgšanai starp Savienību un valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis. Turklāt Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom nolīguma) 101. pants būtu jāpiemēro jautājumiem, uz kuriem attiecas Euratom līgums.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Neattiecas (ekskluzīva kompetence)
•Proporcionalitāte
Lēmums ir proporcionāls mērķim palīdzēt nodrošināt juridisko noteiktību un vienotu pieeju tajās iekšējā tirgus nozarēs, kurās piedalās Šveice, un gādāt par to, lai visiem ES iekšējā tirgus dalībniekiem būtu jāpilda vieni un tie paši noteikumi un pienākumi.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Instruments ir paredzēts LESD 218. panta 3. un 4. punktā.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Neattiecas.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Neattiecas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Neattiecas.
•Pamattiesības
Neattiecas.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Nolīgumi, kurus ES ir iecerējusi slēgt, ietekmēs ES budžetu.
Tas attiecas uz nolīgumu par Šveices iesaistīšanu programmā “Apvārsnis Eiropa”, Euratom pētniecības un mācību programmā, ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma darbībās, programmā “Digitālā Eiropa” un programmā Erasmus+, kā arī Šveices piedalīšanos ES kosmosa programmas Copernicus komponentā. Ierosinātajā nolīgumā attiecībā uz Šveices finanšu iemaksām Savienības programmās, kurās tā piedalītos, būs izklāstīti taisnīgi un līdzsvaroti nosacījumi un norādītas minēto programmu pārvaldības vispārējās administratīvās izmaksas. Nolīgumā būs iekļauta savstarpības klauzula, kas nodrošinās, ka Savienībā iedibināti tiesību subjekti pēc iespējas var piedalīties līdzvērtīgās Šveices pētniecības un inovācijas programmās saskaņā ar Šveices tiesību aktu nosacījumiem.
Tas attiecas arī uz nolīgumiem par mehānismu izveidošanu, lai Šveice varētu veikt finanšu iemaksas visu tai pieejamo ES informācijas sistēmu izstrādes, darbības un uzturēšanas izmaksu segšanā. Tiks veikti arī pasākumi sakarā ar Šveices ieguldījumu to Savienības aģentūru un struktūru izmaksu segšanā, kurās tā piedalīsies.
Ietekme uz budžetu būs atkarīga no sarunu iznākuma.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Paredzams, ka sarunu process sāksies 2024. gadā. Izpētes sarunās Eiropas Komisija un Šveice izvirzīja kopīgu mērķi pabeigt sarunas 2024. gadā, kuru noslēgumā būtu jāparaksta un jānoslēdz dažādie nolīgumi.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Komisija iesaka:
–Padomei pieņemt Lēmumu, ar ko pilnvaro Eiropas Komisiju sākt un veikt sarunas ar Šveici par plašu ar divpusējām attiecībām ar Šveices Konfederāciju saistītu pasākumu paketi;
–Padomei pievienot Padomes Lēmumam sarunu norādes;
–Padomei aizstāt un atcelt Padomes Lēmumu 6176/14, ar kuru pilnvaro sākt sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par institucionālu satvaru, kas regulē divpusējās attiecības;
–Padomei iecelt īpašo komiteju, ar kuru apspriežoties, ir jāveic sarunas;
–Padomei adresēt šo lēmumu sarunu vadītājam.
Ieteikums
PADOMES LĒMUMS,
ar ko pilnvaro sākt sarunas starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par institucionāliem risinājumiem ES un Šveices nolīgumiem, kuri saistīti ar iekšējo tirgu, un par nolīgumiem, kas ir pamatā Šveices pastāvīgajam ieguldījumam Savienības kohēzijā un Šveices iesaistīšanai Savienības programmās
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,
ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
tā kā:
(1)Padome 2014. gada februārī norādīja, ka attiecības starp Savienību un Šveici ir sasniegušas augstāku integrācijas pakāpi. Šveicei jau bija sniegta piekļuve daudziem sektoriem, kas saistīti ar iekšējo tirgu, un bija paredzētas sarunas, kuras paplašinātu Šveices piedalīšanos iekšējā tirgū.
(2)Padome tāpēc pilnvaroja Eiropas Komisiju veikt sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu, kas esošajos un turpmākajos ES un Šveices nolīgumos, kuri saistīti ar iekšējo tirgu, ieviestu institucionālus noteikumus.
(3)2018. gada novembrī Eiropas Komisija un Šveice pabeidza institucionālās sistēmas nolīguma teksta projektu, bet tika turpinātas sarunas par vairākiem jautājumiem, tostarp par personu brīvu pārvietošanos.
(4)Pēc papildu informācijas apmaiņas ar Eiropas Komisiju Šveice 2021. gada maijā vienpusēji izbeidza sarunas par institucionālās sistēmas nolīgumu.
(5)2022. gada februārī Šveices Federālā padome nāca klajā ar alternatīvu risinājumu, kas paredz plašu ar ES un Šveices divpusējām attiecībām saistītu pasākumu paketi, kā arī jaunu pieeju attiecībā uz institucionālajiem elementiem. Institucionālie elementi tiktu iekļauti nevis horizontālā nolīgumā, bet gan katrā divpusējā nolīgumā, kas saistīts ar iekšējo tirgu. Lai noteiktu, vai abas puses uz šā pamata varētu atsākt sarunas, 2022. gada martā Eiropas Komisija un Šveice sāka izpētes sarunas.
(6)Ņemot vērā izpētes sarunu iznākumu un pamatojoties uz 2014. gada pilnvarojumu, kas attiecās uz institucionālās sistēmas nolīgumu, kā arī agrāko pilnvarojumu, kas attiecās uz nolīgumiem par elektroenerģiju, veselību, pārtikas nekaitīgumu un Šveices piedalīšanos Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā un Dzelzceļa aģentūrā, Komisija ierosināja atsākt sarunas par plašu paketi.
(7)Plašajā paketē ietilptu:
–institucionālie noteikumi, kuri iekļaujami esošajos un turpmākajos nolīgumos, kas saistīti ar iekšējo tirgu un paredz dinamisku saskaņošanu ar Savienības acquis, vienveidīgu interpretēšanu un piemērošanu un strīdu izšķiršanu;
–valsts atbalsta noteikumi, kas iekļaujami esošajos un turpmākajos nolīgumos, kas saistīti ar iekšējo tirgu;
–jauni nolīgumi par elektroenerģiju, veselību un uzlabots un paplašināts nolīgums par pārtikas nekaitīgumu;
–nolīgums, ar ko ļauj Šveicei piedalīties Savienības programmās;
–nolīgums, ar ko ļauj Šveicei piedalīties Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūrā;
–nolīgums, ar ko nodrošina Šveices pastāvīgās finanšu iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Savienībā, un
–tādi citi elementi kā Šveices finanšu iemaksas, kas saistītas ar tās piekļuvi informācijas sistēmām un to izmantošanu.
(8)Lai uzņēmējiem iekšējā tirgū nodrošinātu vienveidību un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ar iekšējo tirgu saistītie nolīgumi un tajos minētie Savienības akti būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tam būtu jāattiecas uz visu judikatūru gan pirms, gan pēc sarunu noslēguma.
(9)Lai turpinātu Šveices piedalīšanos iekšējā tirgū un iespējami to paplašinātu, kā priekšnoteikums tiek pieņemts, ka noteikumi, kas piemērojami attiecībām ar Šveici nolīgumu darbības jomā, ir tādi paši kā tie, kuri piemērojami iekšējā tirgū, un ka to interpretēšana un piemērošana nevar atšķirties.
(10)Turklāt vienveidība prasa, ka esošie un turpmākie Savienības tiesību akti jomās, uz kurām attiecas minētie nolīgumi, nolīgumos tiktu iestrādāti, kad tie tiek pieņemti vai kad tie tiek pilnveidoti vai grozīti. Tālab būtu jāparedz iestrādāšanas procedūra, kā arī maksimālais īstenošanas termiņš.
(11)Strīdu izšķiršanas nolūkā būtu jāizveido neatkarīga šķīrējtiesa. Ja nolīgumu noteikumu piemērošana ietver Savienības tiesību jēdzienus, ieskaitot iespējamus izņēmumus un garantijas, šķīrējtiesai būtu jāvēršas pie Eiropas Savienības Tiesai, lai tā jautājumā sniegtu saistošu lēmumu.
(12)Lai atvieglotu nolīgumu koordinētu un saskaņotu pārvaldību, visos esošajos un turpmākajos ES un Šveices nolīgumos, kas saistīti ar iekšējo tirgu, būtu jāiekļauj identiski institucionālie noteikumi. Minētie institucionālie noteikumi tiktu ieviesti īpaši šādos esošajos nolīgumos: Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos, Nolīgumā par gaisa transportu, Nolīgumā par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un autoceļiem, Nolīgumā par savstarpēju atzīšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu un Nolīgumā par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas visi parakstīti 1999. gada 21. jūnijā. Institucionālie noteikumi tiktu iekļauti arī turpmākajos nolīgumos par elektroenerģiju un pārtikas nekaitīgumu. Tie pēc analoģijas būtu jāpiemēro turpmākajā nolīgumā par veselību, ja minētais nolīgums paredz Šveices piedalīšanos ES mehānismos un tīklos.
(13)Lai iekšējā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ES dalībvalstīm un Šveicei piemērojamie valsts atbalsta noteikumi būtu jāiekļauj esošajā Nolīgumā par gaisa transportu un Nolīgumā par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un autoceļiem, kā arī turpmākajos nolīgumos, kas saistīti ar iekšējo tirgu, ieskaitot nolīgumu par elektroenerģiju. Turklāt Šveices valsts atbalsta pārskatīšana būtu jābalsta uz materiālajiem un procesuālajiem noteikumiem, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā piemērotajiem noteikumiem.
(14)Neskarot pienākumu pašreizējos un turpmākos Savienības tiesību aktus iestrādāt Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos un ievērojot principu par nediskriminēšanu dalībvalstu starpā un savstarpīguma principu, iespējams, būs jāvienojas par īpašiem ierobežotiem pielāgojumiem personu brīvas pārvietošanās jomā spēkā esošajā Savienības acquis. Pielāgojumi nedrīkst ierobežot Nolīguma par personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības pilsoņiem patlaban dotās tiesības.
(15)Neskarot pienākumu iestrādāt Nolīgumā par personu brīvu pārvietošanos esošos un turpmākos Savienības tiesību aktus, kas attiecas uz darba ņēmēju norīkošanu, iespējams, būs jāvienojas par īpašiem ierobežotiem pielāgojumiem, lai tiktu ņemtas vērā Šveices darba tirgus īpatnības un nodrošināta Nolīguma piemērošana. Neskarot nediskriminēšanas, pamatojuma un proporcionalitātes principu, nolūkā atvieglot kontroli konkrētos sektoros šiem pielāgojumiem būtu jāaprobežojas ar iepriekšēju paziņošanu par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu uz riska novērtējumu pamata, finanšu garantijas depozītu pakalpojumu sniedzējiem, kuri nav izpildījuši savas sākotnējās finansiālās saistības, un prasībām pašnodarbinātām personām attiecībā uz skaidri noteiktu un konkrētu dokumentu sniegšanu. Savienība var arī vienoties ar Šveici, ka Šveicei nebūtu saistoši turpmāki darba ņēmēju norīkošanas Savienības tiesību instrumentu grozījumi, kuru rezultāts būtu ievērojami vājāks vai mazāks norīkoto darba ņēmēju aizsardzības līmenis nodarbinātības noteikumu, jo īpaši atalgojuma un pabalstu, ziņā.
(16)Neskarot pienākumu iestrādāt esošos un turpmākos Savienības tiesību aktus jomās, uz kurām attiecas Nolīgums par kravu un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu un autoceļiem, iespējams, var tikt panākta vienošanās par īpašiem ierobežotiem pielāgojumiem šajā jomā. Tiem nevajadzētu mainīt Nolīguma darbības jomu, kurā ietilpst starptautiskie pasažieru pārvadājumi, izņemot Šveices pārvadājumus tikai iekšzemē (t. i., iekšzemes tālsatiksmes, reģionālos un vietējos pārvadājumus).
(17)Lai konsolidētu un padziļinātu ilgstošo un veiksmīgo ES un Šveices sadarbību, jo īpaši pētniecības un inovācijas, izglītības, apmācības, jaunatnes, sporta un kultūras jomā, kā arī citās vispārējo interešu jomās, nolīgumam būtu jādara iespējama sistemātiskāka Šveices piedalīšanās Savienības programmās nākotnē. Nolīgumā būtu izklāstīti vispārīgi Šveices piedalīšanās noteikumi Savienības programmās.
(18)Būtu jāvienojas arī par īpašiem Šveices piedalīšanās noteikumiem Savienības programmu izstrādē 2021.–2027. gadā, jo īpaši pētniecības un inovācijas programmās, ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma darbībās, programmās “Digitālā Eiropa”, Erasmus+, “ES – veselībai” un Copernicus.
(19)Ņemot vērā Šveices dalību ES iekšējā tirgū un lai palīdzētu nepārtraukti un līdzsvaroti stiprināt ES un Šveices savstarpējās ekonomiskās un sociālās attiecības, Eiropas Savienībai un Šveicei būtu jāizveido jauns juridiski saistošs mehānisms, kas ļautu Šveicei veikt regulāras, savstarpēji saskaņotas un taisnīgas finanšu iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā starp to reģioniem. Šim jaunajam juridiski saistošajam mehānismam vajadzētu būt gatavam nākamajai ES daudzgadu finanšu shēmai,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par plašu pasākumu paketi, kas saistīta ar divpusējām attiecībām ar Šveices Konfederāciju.
2. pants
Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.
3. pants
Šis lēmums aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 6176/14, ar kuru pilnvaro sākt sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par institucionālu satvaru, kas regulē divpusējās attiecības.
4. pants
Sarunas tiek veiktas, apspriežoties ar [īpašās komitejas nosaukums], kas darbojas kā īpašā komiteja saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu, un uz pielikumā sniegto sarunu norāžu pamata.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs