EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.10.2023

COM(2023) 589 final

2023/0360(NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz konvencijas grozījumiem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem Apvienotā komiteja (“PEM Apvienotā komiteja”) ir paredzējusi pieņemt lēmumu, ar ko groza konvenciju. Šis Padomes lēmuma priekšlikums attiecas uz nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem komitejā

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 1 ir paredzēti noteikumi par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem, kuri noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas sistēma ļauj piemērot diagonālo kumulāciju starp konvencijas 25 Līgumslēdzējām pusēm: Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici, Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Palestīnu 2 , Sīriju, Tunisiju, Turciju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Kosovu 3*, Fēru salām, Moldovas Republiku, Gruziju un Ukrainu. Ar to brīvās tirdzniecības nolīgumu tīklam izveido izcelsmes noteikumu daudzpusēju satvaru, un to piemēro, neskarot minētajos nolīgumos noteiktos principus. Konvencija attiecībā uz Savienību stājās spēkā 2012. gada 1. maijā.

2.2.PEM Apvienotā komiteja

Ar konvencijas 3. panta 1. punktu izveidotā PEM Apvienotā komiteja saskaņā ar konvencijas 4. pantu pieņem konvencijas un tās papildinājumu grozījumus, pārvalda to un nodrošina tās pareizu īstenošanu. Saskaņā ar PEM Apvienotās komitejas reglamenta 12. pantu Apvienotās komitejas lēmumus pieņem ar to Līgumslēdzēju pušu vienprātīgu balsojumu, attiecībā uz kurām konvencija ir stājusies spēkā, kuras ir klāt vai ir pārstāvētas PEM Apvienotās komitejas sanāksmē.

Līgumslēdzējām pusēm, attiecībā uz kurām konvencija ir stājusies spēkā, ir balsstiesības. Katrai Līgumslēdzējai pusei ir viena balss.

2.3.Paredzētais PEM Apvienotās komitejas akts

Konvencijas grozīšanas process sākās 2012. gadā, un to veica PEM darba grupa, kas sanāca vismaz divas reizes gadā. Šajā procesā dalībvalstis tika regulāri iesaistītas dažādos forumos (Muitas ekspertu grupā — Izcelsmes nodaļā, Padomes Muitas savienības darba grupā, Tirdzniecības politikas komitejā).

Ar paredzēto aktu tiks noslēgta PEM konvencijas izcelsmes noteikumu pārskatīšana. Kad PEM Apvienotā komiteja to vispirms bija mēģinājusi izdarīt savā 2019. gada 27. novembra 9. sanāksmē, tā, ņemot vērā dažu Līgumslēdzēju pušu izteiktās atrunas, nolēma atlikt balsojumu, lai panāktu vienprātību vēlāk. ES turpinās izskatīt šīs atrunas divpusēji un panāks vienošanos pirms pārskatītās konvencijas stāšanās spēkā. Šo atrunu pamatā ir iespēja izmantot dažas ierobežotas atkāpes no izcelsmes noteikumiem.

Vienlaikus citas PEM Līgumslēdzējas puses, gaidot jaunu PEM konvencijas izcelsmes noteikumu pieņemšanu, savos divpusējos protokolos par izcelsmes noteikumiem pagaidu kārtā ieviesa pārskatīto izcelsmes noteikumu saturu.

PEM Apvienotās komitejas 15. sanāksmē 2023. gada 29. novembrī tai jāpieņem lēmums par grozījumiem konvencijā (“paredzētais akts”).

Paredzētā akta mērķis ir grozīt izcelsmes noteikumus, lai tie labāk atbilstu ekonomikas realitātei. Paredzētais akts kļūs Līgumslēdzējām pusēm saistošs saskaņā ar 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kurā noteikts: “Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem šīs konvencijas grozījumus, tostarp konvencijas papildinājumu grozījumus”. Turklāt 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta pēdējā teikumā ir noteikts: “Šajā punktā minētos lēmumus Līgumslēdzējas puses īsteno atbilstoši savas valsts likumiem.”

Konvencijas grozījumiem būtu jāstājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

3.1.Sīkāka informācija par grozītajiem izcelsmes noteikumiem

a)Atkāpes

b)Pilnībā iegūti izstrādājumi: nosacījumi kuģiem

Nosacījumi kuģiem, kas ietverti grozītajā noteikumu kopumā, ir vienkāršāki un paredz lielāku elastību (3. panta 2. punkts). Salīdzinājumā ar pašreizējo tekstu daži nosacījumi ir svītroti (piemēram, īpašas prasības attiecībā uz apkalpi), savukārt citi ir grozīti, paredzot mazāku stingrību (piemēram, īpašumtiesību ziņā).

c)Pietiekama apstrāde vai pārstrāde; vidējais rādītājs

Grozītais noteikumu kopums piedāvā eksportētājam iespēju lūgt muitas dienestiem atļauju aprēķināt izstrādājuma vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas maiņas kursa svārstības (4. panta 3.–6. punkts). Tam būtu jānodrošina lielāka paredzamība eksportētājiem.

d)Pielaide

Pašreizējā pielaide ir noteikta 10 % apmērā no izstrādājuma ražotāja cenas (5. pants).

Ierosinātajā tekstā lauksaimniecības izstrādājumiem ir noteikta pielaide 15 % apmērā no izstrādājuma tīrā svara un rūpniecības izstrādājumiem — pielaide 15 % no izstrādājuma ražotāja cenas vērtības (5. pants).

Ar pielaidi attiecībā uz svaru tiek ieviests objektīvāks kritērijs, un 15 % slieksnim būtu jānodrošina pietiekama elastība. Tas nodrošina arī, ka preču starptautiskās cenu svārstības neietekmē lauksaimniecības izstrādājumu izcelsmi.

e)Kumulācija

Ierosinātajā tekstā (7. pantā) saglabāta līdzšinējā noteiktas izcelsmes materiālu diagonālā kumulācija attiecībā uz visiem izstrādājumiem.

Turklāt paredzēta vispārēja pilnīga diagonālā kumulācija attiecībā uz visiem izstrādājumiem, izņemot Harmonizētās sistēmas (HS) 50.–63. nodaļas tekstilizstrādājumus un apģērbu.

Attiecībā uz HS 50.–63. nodaļas izstrādājumiem ierosinātais teksts paredz tikai divpusēju pilnīgu kumulāciju. Visbeidzot, Līgumslēdzējām pusēm būs iespēja vienoties vispārējo pilnīgo diagonālo kumulāciju attiecināt arī uz HS 50.–63. nodaļas izstrādājumiem.

f)Uzskaites nošķiršana

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem (20. pants) muitas dienesti var atļaut uzskaites nošķiršanu, ja “materiālu atsevišķu krājumu veidošana .. rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības”. Grozītais noteikums (12. pants) paredz, ka tad, “ja tiek izmantoti noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli”, muitas dienesti var atļaut uzskaites nošķiršanu.

Eksportētājam, kurš lūdz atļauju nošķirt uzskaiti, vairs nebūs jāpamato, ka atsevišķu krājumu veidošana rada lielus izdevumus vai materiālas grūtības; pietiks norādīt, ka tiek izmantoti atvietojami materiāli.

Noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes cukura krājumi vairs nebūs fiziski jānošķir neatkarīgi no tā, vai cukurs ir materiāls vai galaprodukts. 

g)Teritorialitātes princips

Spēkā esošie noteikumi (11. pants) atļauj veikt konkrētu apstrādi vai pārstrādi ārpus teritorijas, ievērojot konkrētus nosacījumus, izņemot HS 50.–63. nodaļas izstrādājumus. Ierosinātie noteikumi (13. pants) vairs neparedz izslēgt tekstilizstrādājumus.

h)Nepārveidošana

Ierosinātais nepārveidošanas noteikums (14. pants) aizstāj noteikumus par tiešo transportu. Tas pieļauj arī lielāku elastību attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu apriti Līgumslēdzēju pušu starpā. Tam būtu jānovērš situācijas, kad uz tādu izstrādājumu importu, par kuru noteiktas izcelsmes statusu nav šaubu, netiek attiecināta preferenciāla nodokļa likme tāpēc, ka nav izpildītas formālās tiešo pārvadājumu prasības.

i)Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem (14. pantu) uz materiāliem, kas izmantoti jebkura izstrādājuma ražošanā, attiecas vispārīgais nodokļu atmaksas aizlieguma princips. Saskaņā ar grozītajiem noteikumiem (16. pantu) aizliegums tiek atcelts attiecībā uz visiem izstrādājumiem, izņemot materiālus, ko izmanto to izstrādājumu ražošanā, kuri ietilpst HS 50.–63. nodaļas (tekstilizstrādājumi un apģērbs) tvērumā. Tomēr tajos ir paredzēti arī daži izņēmumi attiecībā uz nodokļu atmaksas aizliegumu šiem izstrādājumiem.

j)Izcelsmes apliecinājums

Divkāršās EUR.1 un EUR.MED pieejas vietā grozītie noteikumi (17. panta 1. punkts) ievieš vienotu izcelsmes apliecinājuma veidu (EUR.1 jeb izcelsmes deklarāciju), kas būtiski vienkāršo sistēmu. Tam vajadzētu arī uzlabot uzņēmēju atbilstību, novēršot kļūdas, kas rodas sarežģītu noteikumu dēļ, un atvieglot muitas dienestu īstenoto vadību. Vienlaikus tam nevajadzētu skart spēju pārbaudīt izcelsmes apliecinājumus, kura paliek tāda pati.

Grozītie noteikumi (17. panta 3. punkts) ietver arī iespēju vienoties par reģistrēto eksportētāju sistēmas (REX) piemērošanu. Šie eksportētāji, kas reģistrēti kopējā datubāzē, paši būs atbildīgi par to, lai tiktu sniegti paziņojumi par izcelsmi, neizmantojot atzītā eksportētāja procedūru. Paziņojumam par izcelsmi būs tāda pati juridiskā vērtība kā izcelsmes deklarācijai vai preču pārvadājumu sertifikātam EUR.1. Grozītie noteikumi paredz arī iespēju nākotnē izmantot elektroniski izdotus izcelsmes sertifikātus (17. panta 4. punkts).

k)Izcelsmes apliecinājuma derīgums

Tiek ierosināts pagarināt izcelsmes apliecinājuma derīguma termiņu no 4 līdz 10 mēnešiem (23. pants). Tas pieļauj arī lielāku elastību attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu apriti Pušu starpā.

3.2.Sīkāka informācija par grozīto noteikumu sarakstu

3.2.1.Lauksaimniecības izstrādājumi

a)Vērtība un svars

Nenoteiktas izcelsmes materiālu robežvērtība izteikta tikai pēc vērtības. Jaunie sliekšņi ir izteikti pēc svara, lai izvairītos no cenu un valūtas kursa svārstību ietekmes (piem., ex 19 un ex 20. nodaļai, pozīcijām 2105 un 2106), un ir svītroti konkrēti ierobežojumi nenoteiktas izcelsmes cukuram (piemēram, 8. nodaļai vai HS 2202). 

Grozītais noteikumu kopums palielina nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā svara slieksni (no 20 % līdz 40 %) un dažās pozīcijās paredz iespēju uzņēmējiem izvēlēties vai nu vērtības, vai svara slieksni. HS nodaļas un pozīcijas, uz kurām attiecas izmaiņas, konkrēti ir ex 1302, 1704 (alternatīvi noteikumi — svars vai vērtība), 1806 (alternatīvi noteikumi — svars vai vērtība) un 1901.

b)Pielāgošanās ieguves modeļiem

Uz citiem lauksaimniecības izstrādājumiem (t. i., augu eļļām, riekstiem, tabaku) attiecas elastīgāki noteikumi, kas pielāgoti reālajai ekonomiskajai situācijai, proti, uz HS 14., 15., 20. nodaļu (ieskaitot pozīciju 2008), 23., 24. nodaļu. Grozītajā noteikumu kopumā ir paredzēts līdzsvars starp reģionālajiem un globālajiem ieguves avotiem (HS 9. un 12. nodaļa). Ir vienkāršoti arī noteikumi (izņēmumu samazināšana) HS 4., 5., 6., 8., 11. un ex 13. nodaļā.

3.2.2.Rūpniecības izstrādājumi (izņemot tekstilizstrādājumus)

Ierosinātais kompromiss ietver būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar pašreizējiem PEM noteikumiem, lai tos saskaņotu ar nesenajiem ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem:

–pašreizējais noteikums, kas attiecas uz nodaļu, ietver dubultu kumulatīvu nosacījumu vairākiem izstrādājumiem. Tas ir mainīts, ieviešot vienu nosacījumu (HS 74., 75., 76., 78. un 79. nodaļa);

–svītroti daudzi konkrētie noteikumi, kuri atkāpjas no noteikuma, kas attiecas uz nodaļu (HS 28., 35., 37., 38. un 83. nodaļa). Ar šādu horizontālāku pieeju tiks panākta vienkāršāka situācija uzņēmējiem un muitai;

–lielākā daļa noteikumu ir padarīti elastīgāki, ļaujot ražošanā izmantot vairāk nenoteiktas izcelsmes materiālu, lai atspoguļotu jauno ekonomikas realitāti un PEM valstu rūpniecības pakāpenisku integrāciju globālajās vērtības ķēdēs, un vienlaikus nodrošinot, ka PEM zonā tiek veikta ievērojama pārstrāde. Rūpniecības izstrādājumiem ražotāji tagad parasti varēs iegūt līdz 50 % nenoteiktas izcelsmes materiālu, kas izteikti procentos no izstrādājuma ražotāja cenas, savukārt saskaņā ar pašreizējo PEM konvenciju tie ir 25–40 %. Nenoteiktas izcelsmes materiālu slieksnis vieglajiem automobiļiem noteikts mazāk stingrs: no 40 % līdz 45 %;

–turklāt attiecīgos gadījumos ir iekļauti alternatīvi noteikumi, parasti noteikums par klasifikācijas maiņu un ķīmisko produktu gadījumā — pārstrādes noteikumi. Rezultātā izcelsme tiek piešķirta, ja ir izpildīts viens, divi vai vairāki alternatīvi kritēriji, tādējādi eksportētājam tiek piedāvāta lielāka izvēle attiecībā uz to, kā izpildīt izcelsmes kritēriju (27., 28.–40., 42., 44., 70., 83., 84. un 85. nodaļa).

Visu šo izmaiņu rezultātā ir izstrādāts atjauninātu un elastīgāku noteikumu saraksts, kuri ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kopumā palīdzēs vieglāk panākt atbilstību izcelsmes noteikumiem. Turklāt iepriekš minētā iespēja izmantot kāda laikposma vidējo rādītāju varētu vēl vairāk vienkāršot eksportētāju situāciju.

3.2.3.Tekstilizstrādājumi

Attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un apģērbiem jaunie noteikumi saglabā līdzšinējās iespējas iegūt noteiktas izcelsmes statusu, tomēr tie ir pārformulēti, lai atspoguļotu konkrētas darbības. Ir ieviestas jaunas iespējas, kas attiecas uz izvešanu pārstrādei un pielaidēm. Jauns izcelsmes noteikšanas process ieviests arī attiecībā uz šiem izstrādājumiem, jo īpaši attiecībā uz audumiem, kas kļūtu vieglāk pieejami. Visbeidzot, uz šiem izstrādājumiem attieksies arī pilnīga divpusēja kumulācija. Šāda kumulācija ļaus pārstrādi, kas tiek veikta ar tekstilmateriāliem (t. i., aušanu, vērpšanu utt.), ņemt vērā ražošanas procesā kumulācijas zonā.

3.3. Stāšanās spēkā

Konvencijas grozījumi stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī vai dienā, par kuru jāvienojas PEM Apvienotajai komitejai.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 4 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

PEM Apvienotā komiteja ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem.

Akts, kuru PEM Apvienotā komiteja ir aicināta pieņemt, ir lēmums ar juridiskām sekām. Paredzētais akts būs saistošs saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem atbilstīgi Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem 4. panta 3. punktam.

Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopējo tirdzniecības politiku.

Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 3. punkts un 207. panta 4. punkta pirmā daļa.

4.3.Secinājums

Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 3. punktam un 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar 218. panta 9. punktu.

5.Ietekme uz budžetu

PEM konvencijas grozījumu pamatā ir izcelsmes noteikumu modernizācijas princips, kuras mērķis ir tos saskaņot ar jaunākajām tendencēm, kas noteiktas jaunākajos brīvās tirdzniecības nolīgumos. Grozītie PEM konvencijas noteikumi galvenokārt ietver tādus muitas procedūru vienkāršošanas elementus un modernizācijas elementus kā:

–pietiekama apstrāde vai pārstrāde; vidējais rādītājs: tā kā ražotāja cena un nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība, tiks aprēķināta pēc vidējiem lielumiem, ņemot vērā tirgus svārstības, tad eksportētāji varēs rēķināties ar lielāku paredzamību;

–izcelsmes apliecinājums: tas tiks vienkāršots, jo tiks izmantots tikai viena veida izcelsmes sertifikāts — EUR.1;

–izcelsmes apliecinājuma derīgums: tas pieļaus lielāku elastīgumu noteiktas izcelsmes izstrādājumu apritē, jo izcelsmes apliecinājuma derīgums tiks pagarināts no 4 līdz 10 mēnešiem.

Šiem PEM konvencijas grozījumiem nav izmērāmas ietekmes uz ES budžetu, jo to tvērums galvenokārt attiecas uz tirdzniecības atvieglošanu un muitas dienestu prakses konsolidēšanu. Jomās, kas paliek iestāžu kompetencē, tie paredz izvēles atvieglojumus, neietekmējot noteikumu būtību (uzskaites nošķiršana, izcelsmes apliecinājumi, vidējās vērtības izmantošana). Daži vienkāršošanas aspekti (tādi kā kuģiem piemērojamo kritēriju mazināšana) nodrošina lielāku paredzamību, atceļot nosacījumus, kurus muitas dienestiem pašlaik ir grūti kontrolēt. Citi, piemēram, nepārveidošana, attiecas uz loģistiku, neietekmējot noteikumu būtību.

Lai gan tiek grozīti noteikumi par nodokļu atmaksu, tekstilizstrādājumu un apģērba nozarē, kas joprojām ir viena no galvenajām tirdzniecības nozarēm PEM zonā, tiek saglabāts nodokļu atmaksas aizliegums. Grozītie noteikumi kodificē status quo, saglabājot aizliegumu, ko pašlaik piemēro dažas Līgumslēdzējas puses. Ierosinātā vispārējā pilnīgā kumulācija PEM zonā ir vērsta uz to, lai stiprinātu šajā zonā pastāvošos tirdzniecības modeļus un to papildināmību. Tam nevajadzētu būtiski ietekmēt iekasētos ES muitas nodokļus, jo, lai varētu izmantot preferences, izstrādājumiem, uz kuriem attiecas kumulācija, būs jāatbilst tiem noteiktajai pievienotās vērtības prasībai šajā zonā, kā tas ir pašlaik.

Lauksaimniecības preču un lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu preču noteikumu saraksts grozīts, galvenokārt pielāgojot metodiku, bet neietekmējot noteikumu būtību. Pašreizējie sliekšņi, kas pašlaik izteikti ar vērtību, tiks izteikti ar svaru. Šis kritērijs ir objektīvāks un muitas dienestiem vieglāk kontrolējams. Konkrētiem rūpniecības izstrādājumiem piemērojamo izcelsmes noteikumu vienkāršojumu ietekmei uz muitas nodokļu ieņēmumiem vajadzētu būt ierobežotai. Tas skaidrojams ar to, ka daudzos gadījumos tie var lielākā mērā radīt pārmaiņas ieguves avotos, nevis preferenciālā importa pieaugumu no PEM valstīm, kurš aizstātu importu, uz kuru iepriekš attiecās ievedmuitas nodokļi. Tāpēc šo izmaiņu ietekme uz ievedmuitas nodokļa ieņēmumiem nav kvantificējama.

Attiecībā uz tirdzniecību un tās ietekmi uz preferenču izmantošanu mazāk stingrie jaunie noteikumi liek uzsvaru uz ekonomisko integrāciju visā zonā, piemēram, tekstilnozarē, kur preferenču izmantošana jau ir ļoti augsta. Uzlabotie noteikumi par tekstilizstrādājumiem un kumulāciju galvenokārt ir paredzēti, lai uzlabotu jau esošo reģionālo integrāciju un materiālu pieejamību šajā zonā, nevis lai atļautu importēt vairāk nenoteiktas izcelsmes materiālu no teritorijām ārpus zonas.

6.Paredzētā akta publicēšana

Ar PEM Apvienotās komitejas aktu tiks grozīta konvencija, tāpēc pēc pieņemšanas ir lietderīgi to publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2023/0360 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz konvencijas grozījumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Savienība ar Padomes Lēmumu 2013/93/ES 5 noslēdza Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”), un attiecībā uz Savienību tā stājās spēkā 2012. gada 1. maijā.

(2)Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas sistēma ļauj piemērot diagonālo kumulāciju starp Konvencijas 25 Līgumslēdzējām pusēm: Eiropas Savienību, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici, Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Maroku, Palestīnu 6 , Sīriju, Tunisiju, Turciju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Kosovu 7 *, Fēru salām, Moldovas Republiku, Gruziju un Ukrainu.

(3)Konvencijā paredzēts, ka izcelsmes noteikumi būs jāgroza, lai labāk reaģētu uz ekonomisko realitāti, un tajā noteiktas procedūras attiecībā uz tās grozījumiem. Saskaņā ar konvencijas 4. pantu konvencijas grozījumus pieņem ar lēmumu Apvienotajā komitejā, kas izveidota ar konvencijas 3. panta 1. punktu (“Apvienotā komiteja”).

(4)Konvencijas grozīšanas process sākās 2012. gadā, un rezultātā ir izstrādāts jauns modernizētu un elastīgāku izcelsmes noteikumu kopums, kas ir saderīgi ar noteikumiem, par ko Savienība jau ir vienojusies konkrētos citos nesen noslēgtos nolīgumos (Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīgumā starp Kanādu un ES (CETA), ES un Vjetnamas brīvās tirdzniecības nolīgumā, ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumā, ES un Dienvidāfrikas attīstības kopienas ekonomisko partnerattiecību nolīgumā) vai preferenču sistēmās (VPS).

(5)Eiropas Komisija, veikdama PEM konvencijas sekretariāta uzdevumus, 2019. gada 27. novembrī vadīja PEM Apvienotās komitejas 9. sanāksmi un aicināja visas Līgumslēdzējas puses paust nostāju par pārskatīto PEM konvencijas izcelsmes noteikumu oficiālu pieņemšanu. Tomēr, ņemot vērā dažu Līgumslēdzēju pušu izteiktās atrunas, pārskatītos noteikumus Apvienotajā komitejā pieņemt nevarēja. PEM Apvienotās komitejas 14. sanāksmē 2023. gada 14. jūnijā visas Līgumslēdzējas puses pauda atbalstu ar atrunu, ka par divpusējiem jautājumiem notiks tehniskas diskusijas, kas jāpabeidz, pirms sāk piemērot jaunos noteikumus.

(6)Gaidāms, ka Apvienotā komiteja lēmumu par konvencijas grozījumiem pieņems savā 2023. gada 29. novembra sanāksmē vai vēlāk.

(7)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, jo lēmums būs saistošs Savienībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, pamatojas uz Apvienotās komitejas lēmuma projektu, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(2)    Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

(3) *    Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(4)    Eiropas Savienības Tiesas 2014. gada 7. oktobra spriedums, Vācija/Padome, C-399/12, ECLI:EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(5)    OV L 54, 26.2.2013., 3.–158. lpp.

(6)    Šis nosaukums nav uzskatāms par Palestīnas valsts atzīšanu, un tas neskar dalībvalstu individuālo nostāju šajā jautājumā.

(7) *    Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.10.2023

COM(2023) 589 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Lēmums

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem, attiecībā uz konvencijas grozījumiem

[Projekts] APVIENOTĀS KOMITEJAS
LĒMUMS Nr. …/…

(…)

attiecībā uz grozījumiem Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem un jo īpaši tās 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)Reģionālā konvencija par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”) tika parakstīta Briselē 2011. gada 15. jūnijā un stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī.

(2)Eiropas un Vidusjūras reģiona izcelsmes kumulācijas sistēmu veido virkne brīvās tirdzniecības nolīgumu. Identiskiem izcelsmes noteikumiem, kas atļauj diagonālo kumulāciju, tā paredz daudzpusēju satvaru, ko piemēro, neskarot attiecīgajos nolīgumos noteiktos principus.

(3)Konvencijas preambulā tiek atzīts, ka izcelsmes noteikumi būs jāgroza, lai labāk reaģētu uz ekonomisko realitāti.

(4)Konvencijas Līgumslēdzējas puses ir vienojušās grozīt konvenciju, lai paredzētu jaunu modernizētu un elastīgāku izcelsmes noteikumu kopumu.

(5)Tāpēc konvencija būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Konvenciju groza, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2.Konvencijas grozījumi stājas spēkā [2025. gada 1. janvārī].

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Vieta …, datums…

PIELIKUMS

Vienīgais pants
Grozījumi Reģionālajā konvencijā
par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”) groza šādi:

(1)konvencijas 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

1.Šajā konvencijā ir paredzēti noteikumi par to preču izcelsmi, kas tiek tirgotas saskaņā ar attiecīgiem nolīgumiem, kas noslēgti starp Līgumslēdzējām pusēm.

2.Jēdziens “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” un administratīvas sadarbības metodes, kas ar tiem ir saistītas, ir izklāstītas šīs konvencijas papildinājumos.

Konvencijas I papildinājumā ir izklāstīti vispārīgi noteikumi par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un administratīvas sadarbības metodēm.

Konvencijas II papildinājumā ir izklāstīti īpaši noteikumi, par kuriem vienošanās panākta pirms 2019. gada 1. janvāra un kuri ir piemērojami starp konkrētām Līgumslēdzējām pusēm un ar kuriem atkāpjas no I papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem.

Īpaši noteikumi, kuri piemērojami starp konkrētām Līgumslēdzējām pusēm, ar kuriem atkāpjas no I papildinājuma noteikumiem un kuri ir apstiprināti pirms 2019. gada 1. janvāra, bet nav iekļauti II papildinājumā, paliek spēkā.

3.Attiecībā uz atkāpēm, par kurām vienošanās panākta pēc 2019. gada 1. janvāra:

a)Līgumslēdzējas puses divpusējā tirdzniecībā var piemērot īpašus noteikumus, ar kuriem atkāpjas no I papildinājumā izklāstītajiem noteikumiem ar noteikumu, ka minētie īpašie noteikumi ir saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu;

b)Līgumslēdzējas puses Apvienotās komitejas priekšsēdētājam iesniedz Līgumslēdzēju pušu nolīguma tekstu angļu vai franču valodā, kurā ir ietverti a) apakšpunktā minētie noteikumi, un pavadvēstuli angļu valodā vai franču valodā, kurā norādīti šīs konvencijas noteikumi, no kuriem minētais nolīgums atkāpjas;

c)īpašie noteikumi, kas minēti a) apakšpunktā, nestājas spēkā līdz tā kalendārā mēneša beigām, kas seko mēnesim, kurā Līgumslēdzējas puses Apvienotās komitejas priekšsēdētājam iesniegušas b) apakšpunktā minēto nepieciešamo informāciju;

d)Apvienotās komitejas priekšsēdētājs paziņo b) apakšpunktā minēto informāciju visām pārējām Līgumslēdzējām pusēm un informē par šādu paziņošanu b) apakšpunktā minētās Līgumslēdzējas puses.

4.Šīs konvencijas Līgumslēdzējas puses ir:

–Eiropas Savienība,

–EBTA valstis, kas uzskaitītas preambulā,

–Dānijas Karaliste attiecībā uz Fēru salām,

–Barselonas procesa dalībvalstis, kas uzskaitītas preambulā,

–Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesa dalībvalstis, kas uzskaitītas preambulā, izņemot Horvātijas Republiku pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai,

–Moldovas Republika,

–Gruzija,

–Ukraina.

5.Trešā persona, kas kļūst par Līgumslēdzēju pusi saskaņā ar 5. pantu, tiek automātiski pievienota šā panta 4. punktā izklāstītajam sarakstam.”;

(2)konvencijas 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“(1)“Līgumslēdzēja puse” ir 1. panta 4. punktā uzskaitītās Līgumslēdzējas puses;”;

(3)konvencijas 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)konvencijas grozījumus;”;

(4)konvencijas 5. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.Sākot no 4. punktā minētā Apvienotās komitejas lēmuma datuma attiecīgās trešās personas pārstāvis novērotāja statusā var piedalīties Apvienotajā komitejā un jebkurā apakškomitejā un darba grupās.”;

(5)konvencijas I papildinājumu aizstāj ar šādu:

“I papildinājums

Jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīcija un administratīvās sadarbības metodes

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻAVISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants.Definīcijas

II SADAĻAJĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants.Vispārīgās prasības

3. pants.Pilnībā iegūti izstrādājumi

4. pants.Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

5. pants.Noteikums par pielaidi

6. pants.Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

7. pants.Izcelsmes kumulācija

8. pants.Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

9. pants.Kvalificēšanas vienība

10. pants.Komplekti

11. pants.Neitrāli elementi

12. pants.Uzskaites nošķiršana

III SADAĻATERITORIĀLĀS PRASĪBAS

13. pants.Teritorialitātes princips

14. pants.Nepārveidošana

15. pants.Izstādes

IV SADAĻAATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

16. pants.Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem

V SADAĻAIZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants.Vispārīgās prasības

18. pants.Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi

19. pants.Atzītais eksportētājs

20. pants.Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

21. pants.Ar atpakaļejošu spēku izdoti preču pārvadājumu sertifikāti EUR.1

22. pants.Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

23. pants.Izcelsmes apliecinājuma derīgums

24. pants.Brīvās zonas

25. pants.Importēšanas prasības

26. pants.Importēšana pa daļām

27. pants.Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

28. pants.Neatbilstība un formālas kļūdas

29. pants.Piegādātāja deklarācijas

30. pants.Summas, kas izteiktas euro

VI SADAĻASADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI

31. pants.Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana

32. pants.Strīdu izšķiršana

VII SADAĻAADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants.Paziņošana un sadarbība

34. pants.Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

35. pants.Piegādātāja deklarāciju pārbaude

36. pants.Sankcijas

VIII SADAĻAI PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA

37. pants.Eiropas Ekonomikas zona

38. pants.Lihtenšteina

39. pants.Sanmarīno Republika

40. pants.Andoras Firstiste

41. pants.Seūta un Melilja

Pielikumu saraksts I PIELIKUMS.

I PIELIKUMS.Ievadpiezīmes sarakstam II pielikumā

II PIELIKUMS.Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuras jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

III PIELIKUMS.Izcelsmes deklarācijas teksts

IV PIELIKUMS.Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

V PIELIKUMS.Īpaši nosacījumi Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem

VI PIELIKUMS.Piegādātāja deklarācija

VII PIELIKUMS.Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija

VIII PIELIKUMS.To Līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras izvēlējušās paplašināt 7. panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumu importu

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā konvencijā:

(a)“nodaļas”, “pozīcijas” un “apakšpozīcijas” ir nodaļas, pozīcijas un apakšpozīcijas (četrciparu vai sešciparu kodi), kuras izmanto preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas (“Harmonizētā sistēma”) nomenklatūrā, ar izmaiņām, kas izdarītas saskaņā ar Muitas sadarbības padomes 2004. gada 26. jūnija ieteikumu;

(b)“klasificēts” norāda preču klasifikāciju konkrētā Harmonizētās sistēmas pozīcijā vai apakšpozīcijā;

(c)“sūtījums” ir izstrādājumi, kurus vai nu:

(i)    viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam, vai

(ii)    uz kuriem attiecas tāds vienots pārvadājuma dokuments par to pārvadājumu no eksportētāja līdz saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, — viens rēķins;

(d)“Līgumslēdzējas puses muitas dienesti” Eiropas Savienībā ir jebkurš no Eiropas Savienības dalībvalstu muitas dienestiem;

(e)“muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar Nolīgumu par to, kā īstenojams 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pants (PTO Nolīgums par muitas vērtējumu);

(f)“ražotāja cena” ir cena, kas par izstrādājumu maksāta tam ražotājam Līgumslēdzējā pusē, kura uzņēmumā ir veikta pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība un visas citas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai var atmaksāt tad, ja iegūto izstrādājumu eksportē. Ja pēdējās apstrādes vai pārstrādes veikšana nodota ražotājam ar apakšlīgumu, tad termins “ražotājs” attiecas uz uzņēmumu, kas nodarbina apakšuzņēmēju.

Ja faktiskā samaksātā cena neatspoguļo visas ar izstrādājuma ražošanu saistītās izmaksas, kas faktiski ir radušās Līgumslēdzējā pusē, tad ražotāja cena ir visu to izmaksu summa, atskaitot visus iekšējos nodokļus, kuru atmaksā vai var atmaksāt gadījumā, ja iegūto izstrādājumu eksportē;

(g)“atvietojami materiāli” vai “atvietojami izstrādājumi” ir viena un tā paša veida un komerciālās kvalitātes materiāli vai izstrādājumi, kam ir vienas un tās pašas tehniskās un fizikālās īpašības un ko nevar nošķirt citu no cita;

(h)“preces” ir gan materiāli, gan izstrādājumi;

(i)“ražošana” ir jebkura apstrāde vai pārstrāde, ieskaitot salikšanu;

(j)“materiāls” ir jebkuras sastāvdaļas, izejvielas, daļas vai detaļas u. c., ko izmanto izstrādājuma ražošanā;

(k)“maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums” ir nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālais pieļaujamais saturs, ar kuru ražošanu var uzskatīt par tādu apstrādi vai pārstrādi, kas ir pietiekama, lai izstrādājumam piešķirtu noteiktas izcelsmes statusu. To var izteikt procentos no izstrādājuma ražotāja cenas vai minēto izmantoto materiālu, kuri ietverti noteiktā nodaļu grupā, nodaļā, pozīcijā vai apakšpozīcijā, tīrā svara procentos;

(l)“izstrādājums” ir saražotais izstrādājums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

(m)“teritorija” ietver kādas Līgumslēdzējas puses sauszemes teritoriju, iekšējos ūdeņus un teritoriālos ūdeņus;

(n)“pievienotā vērtība” ir izstrādājuma ražotāja cena, no kuras atņemta katra tā izstrādājuma ražošanā izmantotā materiāla muitas vērtība, kura izcelsme ir citās Līgumslēdzējās pusēs, ar kurām ir piemērojama kumulācija, vai gadījumā, ja muitas vērtība nav zināma vai ja to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem eksportētājā Līgumslēdzējā pusē;

(o)“materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot, — pirmā noskaidrojamā cena, kas maksāta par materiāliem eksportētājā Līgumslēdzējā pusē. Ja ir jānosaka izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība, šo punktu piemēro mutatis mutandis.

II SADAĻA

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES IZSTRĀDĀJUMI” DEFINĪCIJA

2. pants

Vispārīgās prasības

Lai īstenotu attiecīgo nolīgumu, par Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem uzskata šādus izstrādājumus, ko eksportē uz citu Līgumslēdzēju pusi:

(a)izstrādājumus, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti Līgumslēdzējā pusē;

(b)Līgumslēdzējā pusē iegūtus izstrādājumus, kuru ražošanā ir izmantot materiāli, kas nav tur pilnībā iegūti, ja šādi materiāli minētajā Līgumslēdzējā pusē ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 4. panta nozīmē.

3. pants

Pilnībā iegūti izstrādājumi

1. Par Līgumslēdzējā pusē pilnībā iegūtiem uzskata šādus izstrādājumus, ko eksportē uz citu Līgumslēdzēju pusi:

(a)minerālproduktus un dabīgo ūdeni, ko iegūst no tās zemes dzīlēm vai jūras gultnes;

(b)augus, ieskaitot ūdensaugus, un tur audzētus vai novāktus dārzeņu produktus;

(c)tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

(d)produktus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

(e)produktus, kas iegūti no nokautiem dzīvniekiem, kuri tur dzimuši un audzēti;

(f)produktus, kas iegūti, tur medījot un zvejojot;

(g)akvakultūras produktus, ja zivis, vēžveidīgie, gliemji un citi ūdens bezmugurkaulnieki ir tur izšķīlušies vai audzēti no oliņām, kāpuriem, mazuļiem vai nepieaugušām zivīm;

(h)produktus, kas iegūti jūras zvejā, un citus produktus, kas iegūti jūrā ar tās kuģiem ārpus teritoriālajiem ūdeņiem;

(i)produktus, kas izgatavoti uz tās apstrādes kuģiem tikai no h) apakšpunktā minētajiem produktiem;

(j)lietotus priekšmetus, kas ir tur savākti un derīgi vienīgi izejvielu atgūšanai;

(k)atlikumus un atkritumus, kas tur radušies ražošanas operācijās;

(l)produktus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras grunts ārpus teritoriālās jūras, bet kur tai ir ekskluzīvas izmantošanas tiesības;

(m)preces, ko tur ražo tikai no a) līdz l) apakšpunktā precizētajiem izstrādājumiem.

2. Apzīmējums “tās kuģi” un “tās apstrādes kuģi” 1. punkta h) un i) apakšpunktā attiecas tikai uz kuģiem un apstrādes kuģiem, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

(a)tie ir reģistrēti eksportētājā vai importētājā Līgumslēdzējā pusē;

(b)to karoga valsts ir eksportētāja vai importētāja Līgumslēdzēja puse;

(c)tie atbilst vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

   i) vismaz 50 % apmērā tie pieder eksportētājas vai importētājas Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem vai

   ii) tie pieder uzņēmumiem:

   - kuru galvenais birojs un galvenā darījumdarbības vieta ir eksportētājā vai importētājā Līgumslēdzējā pusē, un

   - kuri vismaz 50 % apmērā pieder eksportētājai vai importētājai Līgumslēdzējai pusei vai šo Pušu publiskajām struktūrām vai valstspiederīgajiem.

3. Šā panta 2. punktā, ja eksportētāja vai importētāja Līgumslēdzējā puse ir Eiropas Savienība, tā nozīmē Eiropas Savienības dalībvalstis.

4. Šā panta 2. punktā EBTA valstis uzskata par vienu Līgumslēdzēju pusi.

4. pants

Pietiekama apstrāde vai pārstrāde

1. Neskarot šā panta 3. punktu un 6. pantu, izstrādājumus, kas nav pilnībā iegūti Līgumslēdzējā pusē, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja attiecībā uz konkrētajām precēm ir izpildīti II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

2. Ja izstrādājumu, kas saskaņā ar 1. punktu ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu Līgumslēdzējā pusē, izmanto par materiālu cita izstrādājuma ražošanā, tad nenoteiktas izcelsmes materiālus, kuri varētu būt izmantoti tā ražošanā, neņem vērā.

3. To, vai ir izpildītas šā panta 1. punkta prasības, nosaka attiecībā uz katru izstrādājumu.

Tomēr, ja attiecīgais noteikums ir balstīts uz atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, tad Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti var atļaut eksportētājiem aprēķināt izstrādājuma ražotāja cenu un nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību, kā tās noteiktas 4. punktā, lai ņemtu vērā izmaksu un valūtas kursu svārstības.

4. Gadījumā, kas minēts šā panta 3. punkta otrajā daļā, izstrādājuma vidējo ražotāja cenu un izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vidējo vērtību aprēķina, pamatojoties attiecīgi uz visu iepriekšējā finanšu gadā pārdoto vienu un to pašu izstrādājumu ražotāja cenu summu un visu iepriekšējā finanšu gadā, kā to noteikusi eksportētāja Līgumslēdzēja puse, vienu un to pašu izstrādājumu ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtības summu vai, ja nav pieejami dati par visu finanšu gadu, tad īsāku laikposmu, kas nevar būt īsāks par trim mēnešiem.

5. Eksportētāji, kas izvēlējušies aprēķinu, kura pamatā ir vidējā vērtība, konsekventi piemēro šo metodi gadā, kas seko atsauces finanšu gadam, vai attiecīgā gadījumā — gadā, kas seko īsākam laikposmam, kurš izmantots par atskaites laikposmu. Viņi var vairs neizmantot šo metodi, ja noteiktā finanšu gadā vai īsākā reprezentatīvā laikposmā, kas nav īsāks par trim mēnešiem, konstatē, ka vairs nav izmaksu un valūtas kursa svārstību, kuras pamato šādas metodes izmantošanu.

6. Lai pārbaudītu atbilstību noteiktajam maksimālajam nenoteiktas izcelsmes materiālu saturam, par ražotāja cenu un attiecīgi nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību izmanto šā panta 4. punktā minētās vidējās vērtības.

5. pants

Noteikums par pielaidi

1. Atkāpjoties no šā panta 4. panta un ievērojot šā panta 2. un 3. punktu, nenoteiktas izcelsmes materiālus, kas saskaņā ar II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nav izmantojami attiecīgā izstrādājuma ražošanā, tomēr var izmantot ar nosacījumu, ka to kopējais izstrādājumam novērtētais tīrais svars vai vērtība nepārsniedz:

(a)15 % no tāda izstrādājuma tīrā svara, uz kuru attiecas 2. nodaļa un 4.–24. nodaļa, izņemot 16. nodaļā iekļautos apstrādātos zivsaimniecības produktus;

(b)15 % no izstrādājuma ražotāja cenas tiem izstrādājumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts.

Šo punktu nepiemēro izstrādājumiem, uz kuriem attiecas Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļa un kuriem piemēro I pielikuma 6. un 7. piezīmē minētās pielaides.

2. Šā panta 1. punkts neļauj pārsniegt maksimālo nenoteiktas izcelsmes materiālu saturu procentos, kas norādīts II pielikuma sarakstā izklāstītajos noteikumos.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro izstrādājumiem, kas 3. panta nozīmē pilnībā iegūti Līgumslēdzējā pusē. Tomēr, neskarot 6. pantu un 9. panta 1. punktu, minētajos punktos paredzētā pielaide attiecas uz izstrādājumu, kuram II pielikuma sarakstā iekļautais noteikums prasa, lai minētā izstrādājuma ražošanā izmantotie materiāli būtu pilnībā iegūti.

6. pants

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1. Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 4. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai izstrādājumiem piešķirtu noteiktas izcelsmes izstrādājuma statusu, tiek uzskatītas šādas darbības:

(a)darbības, kas paredzētas tam, lai nodrošinātu izstrādājumu uzturēšanu labā stāvoklī pārvadāšanas un uzglabāšanas laikā;

(b)iepakojumu sadalīšana un salikšana;

(c)mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļas, krāsas vai citu pārklājumu notīrīšana;

(d)tekstilizstrādājumu gludināšana vai presēšana;

(e)vienkārša krāsošana un pulēšana;

(f)rīsu atsēnalošana un daļēja vai pilnīga samalšana; labības un rīsu pulēšana un glazēšana;

(g)darbības cukura iekrāsošanai vai aromatizēšanai vai cukurgraudiņu veidošanai; daļēja vai pilnīga kristālcukura samalšana;

(h)augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, atkauliņošana un lobīšana;

(i)asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sagriešana;

(j)sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);

(k)vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās, kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

(l)marķējuma, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz izstrādājumiem vai to iepakojuma;

(m)vienkārša izstrādājumu sajaukšana neatkarīgi no tā, vai tie ir atšķirīga veida izstrādājumi;

(n)cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

(o)vienkārša ūdens pievienošana vai izstrādājumu atšķaidīšana, dehidratācija vai denaturācija;

(p)vienkārša priekšmetu daļu salikšana 1 , lai izgatavotu veselu priekšmetu, vai priekšmetu sadalīšana daļās;

(q)dzīvnieku kaušana;

(r)vismaz divu a) līdz q) apakšpunktā minētu darbību apvienošana.

2. Nosakot, vai attiecīgā izstrādājuma apstrāde vai pārstrāde uzskatāma par nepietiekamu šā panta 1. punkta nozīmē, jāņem vērā visas eksportētājā Līgumslēdzējā pusē ar attiecīgo izstrādājumu veiktās darbības.

7. pants

Izcelsmes kumulācija

1. Neskarot 2. panta noteikumus, uzskata, ka uz citu Līgumslēdzēju pusi eksportēto izstrādājumu izcelsme ir eksportētājā Līgumslēdzējā pusē, ja tie ir tur iegūti, ražošanā izmantojot materiālus, kuru izcelsme ir jebkurā citā Līgumslēdzējā pusē, ar noteikumu, ka eksportētājā Līgumslēdzējā pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības. Šādiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

2. Ja eksportētājā Līgumslēdzējā pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde nepārsniedz 6. pantā minētās darbības, tad izstrādājumu, kuru iegūst, ražošanā izmantojot jebkuras citas Līgumslēdzējas puses izcelsmes materiālus, uzskata par eksportētājas Līgumslēdzējas puses izcelsmes materiālu tikai tad, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuriem ir vairāk nekā vienas citas Līgumslēdzējas puses izcelsme. Ja tas tā nav, iegūto izstrādājumu uzskata par izstrādājumu ar izcelsmi Līgumslēdzējā pusē, kurā ir visaugstākā ražošanā izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtība eksportētājā Līgumslēdzējā pusē.

3. Neskarot 2. panta noteikumus un izņemot Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumus, apstrādi vai pārstrādi, ko veic tad, ja kāda Līgumslēdzēja puse, izņemot eksportētāju Līgumslēdzēju pusi, veic apstrādi vai pārstrādi, uzskata par veiktu eksportētājā Līgumslēdzējā pusē, ja izstrādājumus pēc tam apstrādā vai pārstrādā šajā eksportētājā Līgumslēdzējā pusē.

4. Neskarot 2. panta noteikumus, attiecībā uz Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumiem un tikai divpusējā tirdzniecībā starp divām Līgumslēdzējām pusēm apstrādi vai pārstrādi, ko veic importētājā Līgumslēdzējā pusē, uzskata par veiktu eksportētājā Līgumslēdzējā pusē, ja šajā eksportētājā Līgumslēdzējā pusē izstrādājumus pēc tam apstrādā vai pārstrādā.

Šajā punktā Eiropas Savienības stabilizācijas un asociācijas procesa dalībvalstis un Moldovas Republiku uzskata par vienu Līgumslēdzēju pusi.

5. Līgumslēdzējas puses var izvēlēties vienpusēji paplašināt šā panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumu importu. Līgumslēdzēja puse, kas izlemj paplašināt šā panta 3. punkta piemērošanu, šo lēmumu, kā arī visas izmaiņas tajā paziņo Apvienotajai komitejai. VIII pielikumā ir to Līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras ir paplašinājušas šā panta 3. punkta piemērošanu attiecībā uz Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumu importu. Līgumslēdzēju pušu sarakstu nekavējoties atjaunina pēc tam, kad jebkura Līgumslēdzēja puse paplašināšanu vairs nepiemēro. Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām publicē paziņojumu ar Līgumslēdzēju pušu sarakstu VIII pielikumā.

6. Lai veiktu kumulāciju šā panta 3.–5. punkta nozīmē, noteiktas izcelsmes izstrādājumus uzskata par eksportētājas Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem tikai tad, ja tur veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības.

7. Vienas 1. punktā minētas Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumi, kuri netiek apstrādāti vai pārstrādāti eksportētājā Līgumslēdzējā pusē, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz vienu no pārējām Līgumslēdzējām pusēm.

8. pants

Izcelsmes kumulācijas piemērošanas nosacījumi

1. Šā pielikuma 7. pantā paredzēto kumulāciju var piemērot tikai tad, ja:

(a)Līgumslēdzējām pusēm, kuras ir iesaistītas attiecīga noteiktas izcelsmes statusa iegūšanā, un galamērķa Līgumslēdzējai pusei ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) XXIV pantu, un

(b)piemērojot izcelsmes noteikumus, kas ir identiski šajā konvencijā iekļautajiem, preces ir ieguvušas noteiktas izcelsmes statusu.

2. Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Līgumslēdzējās pusēs, kas ir attiecīgo nolīgumu puses, saskaņā ar to procedūrām publicē paziņojumus par to, ka ir izpildītas kumulācijas piemērošanai nepieciešamās prasības.

Kumulāciju, kas paredzēta 7. pantā, piemēro no datuma, kas norādīta minētajos paziņojumos.

Līgumslēdzējas puses ar Eiropas Komisijas starpniecību paziņo pārējām Līgumslēdzējām pusēm, kuras ir attiecīgo nolīgumu puses, informāciju par nolīgumiem, kas tiek piemēroti ar pārējām Līgumslēdzējām pusēm, ieskaitot nolīgumu spēkā stāšanās datumu.

3. Kad izstrādājumi eksportētājā Līgumslēdzējā pusē ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, saskaņā ar 7. pantu piemērojot izcelsmes kumulāciju, izcelsmes apliecinājumā jāiekļauj paziņojums angļu valodā “CUMULATION APPLIED WITH (valsts/valstu nosaukums angļu valodā)”.

Ja par izcelsmes apliecinājumu izmanto preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, minēto paziņojumu ieraksta 7. ailē.

4. Līgumslēdzējas puses var nolemt attiecībā uz tajās eksportētajiem izstrādājumiem, kas eksportētājā Līgumslēdzējā pusē ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, saskaņā ar šā panta 7. pantu piemērojot izcelsmes kumulāciju, atteikties no pienākuma izcelsmes apliecinājumā iekļaut 3. punktā minēto paziņojumu.

Līgumslēdzējas puses paziņos Apvienotajai komitejai savu lēmumu izmantot šo iespēju. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar savām procedūrām publicē paziņojumus, kuros norādīts atjaunināts to Līgumslēdzēju pušu saraksts, kuras ir izmantojušas šo iespēju.

9. pants

Kvalificēšanas vienība

1. Kvalificēšanas vienība šīs konvencijas noteikumu piemērošanai ir konkrētais izstrādājums, ko, nosakot klasifikāciju pēc Harmonizētās sistēmas nomenklatūras, uzskata par pamatvienību.

Tādējādi uzskata:

(a)ja izstrādājums, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, klasificēts vienā pozīcijā saskaņā ar Harmonizētās sistēmas noteikumiem, viss kopums ir kvalificēšanas vienība;

(b)ja sūtījums sastāv no vairākiem identiskiem izstrādājumiem, kas klasificēti vienā un tajā pašā Harmonizētās sistēmas pozīcijā, tad, piemērojot šos konvenciju, katru atsevišķu preci ņem vērā atsevišķi.

2. Ja saskaņā ar Harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iepakojumu klasificē kopā ar tajā iepakoto izstrādājumu, tad izcelsmes noteikšanai iepakojumu un attiecīgo izstrādājumu uzskata par vienu veselu.

3. Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli un kas ir daļa no to parastā aprīkojuma un ietilpst to ražotāja cenā, uzskata par vienotu veselumu ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparātu vai transportlīdzekli.

10. pants

Komplekti

Uzskata, ka komplektiem, kas definēti Harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikumā, ir noteikta izcelsme, ja visām to sastāvdaļām ir noteikta izcelsme.

Tomēr, ja komplekts ir veidots no noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, tad uzskata, ka komplektam kopumā ir noteikta izcelsme ar noteikumu, ka nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

11. pants

Neitrāli elementi

Lai noteiktu to, vai izstrādājumam ir noteikta izcelsme, neņem vērā šādus ražošanā iespējami izmantotus elementus:

(a)enerģiju un degvielu;

(b)ražotni un iekārtas;

(c)mašīnas un darbarīkus;

(d)pārējās preces, kuras neietilpst un kuras nav paredzēts iekļaut izstrādājuma galīgajā sastāvā.

12. pants

Uzskaites nošķiršana

1. Ja izstrādājuma apstrādē vai pārstrādē tiek izmantoti noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes atvietojami materiāli, tad uzņēmēji var nodrošināt materiālu pārvaldību, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi, neveidojot atsevišķus materiālu krājumus.

2. Uzņēmēji var pārvaldīt pozīcijas 1701 noteiktas un nenoteiktas izcelsmes atvietojamos izstrādājumus, izmantojot uzskaites nošķiršanas metodi, neveidojot atsevišķus materiālu krājumus.

3. Līgumslēdzējas puses var prasīt, lai uzskaites nošķiršanu piemērotu, saņemot iepriekšēju atļauju no muitas dienestiem. Muitas dienesti atļauju var piešķirt ar nosacījumiem, ko tie uzskata par atbilstošiem, un pārrauga atļaujas izmantošanu. Muitas dienesti var atsaukt atļauju, ja saņēmējs jebkādā veidā nepareizi izmanto atļauju vai nepilda kādu no citiem nosacījumiem, kas iekļauti šajā papildinājumā.

Izmantojot uzskaites nošķiršanu, jānodrošina, lai nekad nevarētu uzskatīt, ka vairāk izstrādājumiem “ir izcelsme eksportētājā Līgumslēdzējā pusē” nekā tad, ja būtu izmantota krājumu fiziskas nošķiršanas metode.

Metodi piemēro un tās piemērošanu reģistrē, pamatojoties uz eksportētājā Līgumslēdzējā pusē piemērojamajiem vispārīgajiem uzskaites principiem.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minētās metodes izmantotājs sagatavo izcelsmes apliecinājumus vai piesakās uz tiem attiecībā uz tādu izstrādājumu daudzumu, ko var uzskatīt par eksportētājas Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma izmantotājam ir jāiesniedz paziņojums par to, kā ir pārvaldīti daudzumi.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

13. pants

Teritorialitātes princips

1. Nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē izpilda bez pārtraukuma.

2. Ja noteiktas izcelsmes izstrādājumus, kas eksportēti no Līgumslēdzējas puses uz citu valsti, nosūta atpakaļ, tad tos uzskata par nenoteiktas izcelsmes izstrādājumiem, ja vien muitas dienestiem nevar pierādīt, ka:

(a)atpakaļnosūtītie izstrādājumi ir tie paši, kas bija eksportēti, un

(b)ar tiem nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī, kamēr tie atrodas attiecīgajā valstī vai kamēr tos eksportē.

3. Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti II sadaļā, neietekmē no Līgumslēdzējas puses eksportētu materiālu apstrāde vai pārstrāde ārpus šīs Līgumslēdzējas puses un sekojoša to reimportēšana ar noteikumu, ka:

(a)minētie materiāli ir pilnībā iegūti eksportētājā Līgumslēdzējā pusē vai apstrāde vai pārstrāde pirms eksporta pārsniegusi 6. pantā minētās darbības un

(b)var pierādīt muitas dienestiem, ka:

(i)    reimportētie izstrādājumi ir iegūti eksportēto materiālu apstrādē vai pārstrādē un

(ii)    kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus eksportētājas Līgumslēdzējas puses, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz 10 % no tā galaizstrādājuma ražotāja cenas, kuram vēlas noteikt noteiktas izcelsmes statusu.

4. Šā panta 3. punktā noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus eksportētājas Līgumslēdzējas puses. Tomēr, ja II pielikuma sarakstā ir noteikums, kas paredz galaizstrādājuma noteiktas izcelsmes statusa noteikšanā izmantot visu tā ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālo vērtību, tad to eksportētājas Līgumslēdzējas puses teritorijā galaizstrādājuma ražošanā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu kopējā vērtība, ko pieskaita pie kopējās pievienotās vērtības, kas, piemērojot šo pantu, radusies ārpus šīs Līgumslēdzējas puses, nepārsniedz noteikto procentuālo vērtību.

5. Piemērojot šā panta 3. un 4. punkta noteikumus, “kopējā pievienotā vērtība” nozīmē visas izmaksas, kas rodas ārpus eksportētājas Līgumslēdzējas puses, ieskaitot ražošanā izmantoto materiālu vērtību.

6. Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro izstrādājumiem, kas neatbilst II pielikuma saraksta nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem tikai tad, ja piemēro 5. pantā minēto vispārējo pielaidi.

7. Šā panta noteikumos paredzēto apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus eksportētājas Līgumslēdzējas puses, veic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai līdzīgu kārtību.

14. pants

Nepārveidošana

1. Preferenciālo režīmu, kas paredzēts attiecīgajā nolīgumā, piemēro tikai tiem izstrādājumiem, kuri atbilst šīs konvencijas prasībām un ir deklarēti importam Līgumslēdzējā pusē, ar noteikumu, ka šie izstrādājumi ir tādi paši kā tie, kas eksportēti no eksportētājas Līgumslēdzējas puses. Tie nav pārveidoti, nekādā veidā mainīti un ar tiem nav veiktas citādas darbības kā vien tās, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī vai lai pievienotu vai piestiprinātu marķējumu, etiķetes, plombas vai dokumentāciju, kas nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību konkrētām importētājas Līgumslēdzējas puses iekšējām prasībām, un ko veic tranzīta vai sadalīšanas trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā, pirms tos deklarē iekšzemes patēriņam.

2. Izstrādājumus vai sūtījumus var uzglabāt tikai tad, ja tie paliek tranzīta trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā.

3. Neskarot šā papildinājuma V sadaļas noteikumus, sūtījumus var sadalīt tikai tad, ja tie paliek sadalīšanas trešās(-o) valsts(-u) muitas uzraudzībā.

4.    Šaubu gadījumā importētāja Līgumslēdzēja puse var prasīt, lai importētājs vai tā pārstāvis jebkurā laikā iesniegtu visus attiecīgos dokumentus, kas pierādītu atbilstību šā panta noteikumiem, ko var veikt ar dokumentāriem pierādījumiem un jo īpaši ar:

(a)līgumiskiem pārvadājumu dokumentiem, piemēram, kravaszīmēm;

(b)faktiskiem vai konkrētiem pierādījumiem, kuru pamatā ir iepakojumu marķējumi vai numerācija;

(c)apliecinājumu par manipulāciju neveikšanu, ko sniedz tranzīta vai sadalīšanas valsts(-u) muitas dienesti, vai jebkādiem citiem dokumentiem, kas apliecina, ka preces palikušas muitas uzraudzībā tranzīta vai sadalīšanas valstī(-īs), vai

(d)jebkādiem pierādījumiem, kas attiecas uz pašām precēm.

15. pants

Izstādes

1. Uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kurus nosūta uz izstādi valstī, kas nav starp valstīm, ar kurām saskaņā ar 7. un 8. pantu ir piemērojama kumulācija, un kurus pēc izstādes pārdod importēšanai Līgumslēdzējā pusē, importējot attiecina attiecīgā nolīguma noteikumus, ja muitas dienestiem tiek pierādīts, ka:

(a)šos izstrādājumus eksportētājs ir nosūtījis tieši no Līgumslēdzējas puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un tos tur ir izstādījis;

(b)šis eksportētājs izstrādājumus ir pārdevis vai citādi nodevis personai otrā Līgumslēdzējā pusē;

(c)izstrādājumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc tās tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi, un

(d)izstrādājumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem kā vien izstādīšanai šajā izstādē.

2. Izcelsmes apliecinājumu izdod vai sagatavo saskaņā ar šā papildinājuma V sadaļu un iesniedz parastajā kārtībā importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3. Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, kuru nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās nolūkā pārdot ārvalstu izstrādājumus un kuras laikā attiecīgie izstrādājumi paliek muitas kontrolē.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

16. pants

Muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem

1. Uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot Harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļas izstrādājumus, kuriem ir Līgumslēdzējas puses izcelsme un kuriem saskaņā ar šā papildinājuma V sadaļu izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, eksportētājā Līgumslēdzējā pusē neattiecas nekāda veida muitas nodokļu atmaksa vai atbrīvojums no tiem.

2. Aizliegumu, kas minēts 1. punktā, piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgu maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atlaišanu vai atbrīvojumiem, kuri eksportētājas Līgumslēdzējas puses teritorijā piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šāda atmaksa, atlaišana vai atbrīvojums piemērojams tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos izstrādājumus eksportējot, nevis tos atstājot iekšzemes patēriņam tajā.

3. Tādu izstrādājumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina, ka nav saņemta atmaksa par attiecīgo izstrādājumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kas piemērojami šādiem materiāliem.

4. Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro tirdzniecībai starp Līgumslēdzējām pusēm ar izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes kumulāciju, uz ko attiecas 7. panta 4. vai 5. punkts.

5. Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro divpusējā tirdzniecībā starp Šveici (ieskaitot Lihtenšteinu), Islandi, Norvēģiju, Turciju vai Eiropas Savienību, no vienas puses, un jebkuru Barselonas procesa dalībvalsti, izņemot Turciju un Izraēlu, no otras puses, ja uzskata, ka izstrādājumu izcelsme ir eksportētājā vai importētājā Līgumslēdzējā pusē, nepiemērojot kumulāciju ar jebkuras citas Līgumslēdzējas puses izcelsmes materiāliem.

6. Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro divpusējā tirdzniecībā starp Līgumslēdzējām pusēm, kas ir Nolīguma, ar kuru izveido brīvās tirdzniecības zonu starp Vidusjūras Arābu valstīm (Agādīras nolīgums) dalībvalstis, ja uzskata, ka izstrādājumu izcelsme ir kādā no tām valstīm, nepiemērojot kumulāciju ar jebkuras citas Līgumslēdzējas puses izcelsmes materiāliem.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

17. pants

Vispārīgās prasības

1. Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumus importējot pārējās Līgumslēdzējās pusēs, piemēro attiecīgo nolīgumu noteikumus, iesniedzot vienu no šādiem izcelsmes apliecinājumiem:

(a)preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs ir šā papildinājuma IV pielikumā;

(b)gadījumos, kas precizēti 18. panta 1. punktā, deklarāciju, kas tālāk saukta “izcelsmes deklarācija”, ko eksportētājs sniedz rēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā, kurā attiecīgie izstrādājumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt; izcelsmes deklarācijas teksts ir šā papildinājuma III pielikumā.

2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta uz noteiktas izcelsmes izstrādājumiem šīs konvencijas nozīmē 27. pantā minētajos gadījumos attiecina attiecīgo nolīgumu noteikumus bez šā panta 1. punktā minēto izcelsmes apliecinājumu iesniegšanas.

3. Neskarot 1. punktu, vismaz divas Līgumslēdzējas puses var savstarpēji vienoties, ka šo Līgumslēdzēju pušu savstarpējai preferenciālai tirdzniecībai izcelsmes apliecinājumus, kas uzskaitīti šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, aizstāj ar paziņojumiem par izcelsmi, ko sagatavojuši eksportētāji, kuri reģistrēti elektroniskā datubāzē saskaņā ar šo Līgumslēdzēju pušu iekšējiem tiesību aktiem.

Ja izmanto paziņojumu par izcelsmi, ko sagatavojuši eksportētāji, kuri reģistrēti elektroniskā datubāzē, par kuru vienojušās divas vai vairākas Līgumslēdzējas puses, nav liegts izmantot diagonālo kumulāciju ar citām Līgumslēdzējām pusēm. 

4. Piemērojot 1. punktu, vismaz divas Līgumslēdzējas puses var vienoties, ka savā starpā izveidos sistēmu, kas šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītos izcelsmes apliecinājumus ļauj izdot un/vai iesniegt elektroniski.

5. Piemērojot 7. pantu, ja piemēro 8. panta 4. punktu, tāds eksportētājs, kas iedibināts Līgumslēdzējā pusē un izdod izcelsmes apliecinājumu vai piesakās uz to, pamatojoties uz citu izcelsmes apliecinājumu, un ir atbrīvots no pienākuma iekļaut paziņojumu, kā to citādi paredz 8. panta 3. punkts, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kumulācijas piemērošanas nosacījumu izpildi, un ir gatavs muitas dienestiem iesniegt visus attiecīgos dokumentus.

18. pants

Izcelsmes deklarācijas sagatavošanas nosacījumi

1. Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:

(a)atzīts eksportētājs 19. panta nozīmē, vai

(b)jebkurš eksportētājs par jebkuru sūtījumu, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kuros ietilpst noteiktas izcelsmes izstrādājumi, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 6000 EUR.

2. Izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja var uzskatīt, ka izstrādājumu izcelsme ir Līgumslēdzējā pusē un ja tie atbilst pārējām šīs konvencijas prasībām.

3. Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šīs konvencijas prasībām.

4. Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz rēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts ir šā papildinājuma III pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajiem valodu formulējumiem un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem.

5. Izcelsmes deklarācijā eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 19. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem rakstisku apņemšanos uzņemties pilnīgu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta pašrocīgs parakstītājs.

6. Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad izstrādājumus, uz kuriem tā attiecas, eksportē, vai pēc to eksporta (tālāk — “ar atpakaļejošu spēku izdota izcelsmes deklarācija”), ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz divu gadu laikā no to izstrādājumu importa, uz kuriem tā attiecas.

Ja saskaņā ar 14. panta 3. punktu notiek sūtījuma sadalīšana un ja ir ievērots tas pats divu gadu termiņš, tad ar atpakaļejošu spēku izdotu izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājas Līgumslēdzējas puses eksportētājs.

19. pants

Atzītais eksportētājs

1. Eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti, ievērojot valsts prasības, ikvienam eksportētājam, kas veic darījumdarbību minētajā Līgumslēdzējā pusē (“atzītais eksportētājs”), var atļaut sagatavot izcelsmes deklarācijas neatkarīgi no attiecīgo izstrādājumu vērtības.

2. Eksportētājam, kurš lūdz šādu atļauju, jāsniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī to atbilstību pārējām šīs konvencijas prasībām.

3. Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.

4. Muitas dienesti pārbauda, vai atļauja tiek pareizi izmantota. Tie var atsaukt atļauju, ja atzītais eksportētājs to izmanto nepareizi, un to dara, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz šā panta 2. punktā minētās garantijas.

20. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas procedūra

1. Eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību, pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2. Tālab eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan preču pārvadājumu sertifikātu EUR 1, gan pieteikuma veidlapu; to paraugi ir šā papildinājuma IV pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavota šī konvencija, un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem. Izstrādājuma aprakstu ieraksta īpaši šai vajadzībai paredzētajā ailē, neatstājot tukšas rindas. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.

3. Eksportētājs, kas iesniedz pieteikumu preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, ir gatavs pēc tās eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību pārējām šīs konvencijas prasībām.

4. Ja attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem un ja tie atbilst pārējām šīs konvencijas prasībām, eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1.

5. Muitas dienesti, kas izdod preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šīs konvencijas prasībām. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tiem ir jāgādā arī par to, lai šā panta 2. punktā minētās veidlapas būtu pienācīgi aizpildītas. Proti, tie pārbauda, vai izstrādājumu aprakstam paredzētā aile ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6. Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu norāda preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 11. ailē.

7. Muitas dienesti izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un dara to pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir faktiski veikts vai nodrošināts eksports.

21. pants

Ar atpakaļejošu spēku izdoti preču pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1. Neskarot 20. panta 7. punktu, preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc to izstrādājumu eksporta, uz kuriem šis sertifikāts attiecas, ja:

(a)eksportēšanas laikā tas nav izdots kļūdas, netīšas nolaidības vai īpašu apstākļu dēļ;

(b)muitas dienestiem ir pierādīts, ka preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir bijis izdots, bet, attiecīgos izstrādājumus importējot, nav akceptēts tehnisku iemeslu dēļ;

(c)attiecīgo izstrādājumu galamērķis eksportēšanas laikā nav bijis zināms un tas ir noteikts transportēšanas vai uzglabāšanas laikā un pēc iespējamas sūtījuma sadalīšanas, kas veikta saskaņā ar 14. panta 3. punktu, vai

(d)preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir izdots, pamatojoties uz 8. panta 4. punktu, un, importējot citā Līgumslēdzējā pusē, ir piemērojams 8. panta 3. punkts.

2. Īstenojot šā panta 1. punktu, eksportētājs pieteikumā norāda to izstrādājumu eksportēšanas vietu un datumu, uz kuriem attiecas preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemeslus.

3. Muitas dienesti preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku divu gadu laikā no eksportēšanas dienas un tikai pēc tam, kad ir pārbaudījuši, vai eksportētāja pieteikumā sniegtā informācija atbilst attiecīgajai dokumentācijai.

4. Preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1, kas izdots ar atpakaļejošu spēku, ieraksta šādu frāzi angļu valodā: “ISSUED RETROSPECTIVELY”.

5. Preču pārvadājumu sertifikātā EUR.1 šā panta 4. punktā minēto ierakstu izdara 7. ailē.

22. pants

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1. Ja preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, pazaudēts vai iznīcināts, tad eksportētājs var vērsties muitas dienestos, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz šo dienestu rīcībā esošajiem eksporta dokumentiem.

2. Šādi izdotajā dublikātā ieraksta šādu vārdu angļu valodā::

“DUPLICATE”.

3. Šā panta 2. punktā minēto ierakstu veic preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.

4. Dublikāts, kurā norāda oriģinālā preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no dienas, kad izdots oriģināls.

23. pants

Izcelsmes apliecinājuma derīgums

1. Izcelsmes apliecinājums ir derīgs desmit mēnešus no dienas, kad tas izdots vai sagatavots eksportētājā Līgumslēdzējā pusē, un minētajā termiņā to iesniedz importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem.

2. Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā minētā derīguma termiņa, var akceptēt, lai piemērotu tarifa preferences, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.

3. Citos novēlotas uzrādīšanas gadījumos importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti var akceptēt izcelsmes apliecinājumus, ja izstrādājumi muitai uzrādīti pirms minētā termiņa beigām.

24. pants

Brīvās zonas

1. Līgumslēdzējas puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportēti caur brīvo zonu to teritorijā, izstrādājumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un tiem neveic citu apstrādi kā vien to, kas vajadzīga, lai tos saglabātu nebojātus.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, ja kādas Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumus importē brīvajā zonā ar izcelsmes apliecinājumu un tur apstrādā vai pārstrādā, var izdot vai sagatavot jaunu izcelsmes apliecinājumu, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šīs konvencijas noteikumiem.

25. pants

Importēšanas prasības

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem saskaņā ar minētajā Līgumslēdzējās pusē piemērojamajām procedūrām.

26. pants

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestu paredzētajiem nosacījumiem XVI un XVII sadaļas vai pozīciju 7308 un 9406 izjauktus vai nesaliktus izstrādājumus Harmonizētās sistēmas interpretācijas 2.a) vispārīgā noteikuma nozīmē importē pa daļām, tad vienotu šo izstrādājumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

27. pants

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1. Izstrādājumus, kurus sīkpakās viena privātpersona pārsūta otrai vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, un tad, ja ir deklarēts, ka tie atbilst šīs konvencijas prasībām un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību, nepieprasa izcelsmes apliecinājumu šo izstrādājumu importam, kas nav komerciāla rakstura imports.

2. Importu neuzskata par komerciāla rakstura importu, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(a)imports ir neregulārs;

(b)importē tikai izstrādājumus, kas ir paredzēti saņēmēju vai ceļotāju vai viņu ģimeņu personīgai lietošanai;

(c)izstrādājumu īpašības un daudzums liecina, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3. Šo izstrādājumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 500 EUR attiecībā uz sīkpakām vai 1200 EUR attiecībā uz izstrādājumiem, kas ir ceļotāja personīgajā bagāžā.

28. pants

Neatbilstība un formālas kļūdas

1. Ja atklāj nelielu neatbilstību starp informāciju izcelsmes apliecinājumā un dokumentos, kas iesniegti muitas iestādei, lai nokārtotu izstrādājumu importa formalitātes, tad izcelsmes apliecinājums ipso facto nezaudē spēku, ja attiecīgi konstatē, ka šis dokuments atbilst konkrētajiem izstrādājumiem.

2. Šā panta 1. punktā minētos dokumentus nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja attiecīgās kļūdas nerada šaubas par minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

29. pants

Piegādātāja deklarācijas

1. Ja kādā Līgumslēdzējā pusē saskaņā ar 7. panta 3. vai 4. punktu izdod preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavo izcelsmes deklarāciju noteiktas izcelsmes izstrādājumiem, kuru ražošanā ir izmantotas tādas preces no Līgumslēdzējas puses, kuras minētajās Līgumslēdzējās pusēs ir apstrādātas vai pārstrādātas, neiegūstot preferenciālu izcelsmes statusu, ņem vērā piegādātāja deklarāciju, kas sniegta par šīm precēm saskaņā ar šo pantu.

2. Piegādātāja deklarācija, kas minēta 1. punktā, ir pierādījums, ka attiecīgās preces ir apstrādātas vai pārstrādātas Līgumslēdzējā pusē, un to izmanto, lai noteiktu, vai izstrādājumus, kuru ražošanā šīs preces ir izmantotas, var uzskatīt par eksportētājas Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem un vai tie atbilst pārējām šā papildinājuma prasībām.

3. Izņemot 4. punktā paredzētos gadījumus, katram atsevišķam sūtījumam sagatavo atsevišķu piegādātāja deklarāciju tādā veidā, kāds noteikts VI pielikumā, uz papīra lapas, ko pievieno rēķinam, pavadzīmei vai citam tirdzniecības dokumentam, pietiekami sīki aprakstot attiecīgās preces, lai tās varētu identificēt.

4. Ja piegādātājs regulāri piegādā noteiktam klientam preces, par kurām paredzams, ka Līgumslēdzējā pusē veiktā apstrāde un pārstrāde kādu laikposmu saglabāsies nemainīga, viņš var iesniegt vienotu piegādātāja deklarāciju, kas aptver secīgus šo preču sūtījumus (“ilgtermiņa piegādātāja deklarācija”). Ilgtermiņa piegādātāja deklarācija parasti var būt derīga ne ilgāk kā divus gadus no tās sagatavošanas dienas. Tās Līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kurā deklarācija sagatavota, paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var izmantot ilgākus laikposmus. Ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju piegādātājs sagatavo veidā, kāds noteikts VII pielikumā, un attiecīgās preces tajā apraksta pietiekami sīki, lai tās varētu identificēt. To nodod attiecīgajam klientam, pirms viņam piegādā pirmo preču sūtījumu, uz kuru attiecas deklarācija, vai kopā ar pirmo sūtījumu. Piegādātājs nekavējoties informē klientu, ja ilgtermiņa piegādātāja deklarācija vairs nav piemērojama piegādātajām precēm.

5. Piegādātāja deklarācijas, kas minētas 3. un 4. punktā, sagatavo, izmantojot rakstāmmašīnu vai datoru, vienā no valodām, kurā ir sagatavota šī konvencija, saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses tiesību aktu noteikumiem, kurā sagatavo deklarāciju, un tajā ir piegādātāja pašrocīga paraksta oriģināls. Deklarācija var būt arī rakstīta ar roku; tādā gadījumā izmanto tinti un raksta drukātiem burtiem.

6. Piegādātājs, kurš sagatavo deklarāciju, ir gatavs pēc tās Līgumslēdzējas puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā deklarācija ir sagatavota, jebkurā laikā iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kas apliecina, ka deklarācijā sniegtā informācija ir pareiza.

30. pants

Summas, kas izteiktas euro

1. Piemērojot 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 27. panta 3. punktu gadījumos, kad rēķini par izstrādājumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Līgumslēdzēju pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.

2. Ciktāl tas attiecas uz valūtu, kurā rēķins ir izrakstīts, atbilstoši summai, ko noteikusi attiecīgā valsts, uz sūtījumu attiecina 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu vai 27. panta 3. punktu.

3. Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija paziņo attiecīgās summas visām attiecīgajām valstīm.

4. Valsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, kad euro izteiktā summa konvertēta attiecīgās valsts valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no summas, kas iegūta konvertēšanas rezultātā. Valstis var saglabāt nemainīgu to savas valūtas summu, kura ir līdzvērtīga euro izteiktajai summai, ja 3. punktā paredzētās ikgadējās korekcijas laikā šīs summas pārvēršana pirms noapaļošanas summu valsts valūtā palielina par mazāk kā 15 %. Valsts valūtas ekvivalents var palikt nemainīgs, ja konvertēšanas rezultātā būtu radies samazinājums šā ekvivalenta vērtībā.

5. Apvienotā komiteja pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma pārskata euro izteiktās summas. Veicot šo pārskatīšanu, Apvienotā komiteja apsver vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Tālab tai ir dotas tiesības lemt par euro valūtā izteikto summu grozīšanu.

VI sadaļa

SADARBĪBAS PRINCIPI UN DOKUMENTĀRI PIERĀDĪJUMI

31. pants

Dokumentāri pierādījumi, izcelsmes apliecinājumu un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1. Eksportētājs, kas sagatavojis izcelsmes deklarāciju vai iesniedzis pieteikumu preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, vismaz trīs gadus no izcelsmes deklarācijas izdošanas vai sagatavošanas dienas glabā šo izcelsmes apliecinājumu cieto kopiju vai elektronisko versiju, kā arī visus dokumentus, kas apliecina izstrādājuma noteiktas izcelsmes statusu.

2. Piegādātājs, kurš sagatavo piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu to rēķinu, pavadzīmju vai cita tirdzniecības dokumenta kopijas, kuriem šo deklarāciju pievieno, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

Piegādātājs, kurš sagatavo ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju, šīs deklarācijas un visu attiecīgo rēķinu, pavadzīmju vai citu attiecīgam klientam nosūtītu tirdzniecības dokumentu kopijas, kuri attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, kā arī 29. panta 6. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus. Šis laikposms sākas dienā, kad beidzas ilgtermiņa piegādātāja deklarācijas derīguma termiņš.

3. Šā panta 1. punktā pie “dokumentiem, kas apliecina noteiktas izcelsmes statusu” citustarp pieder šādi:

(a)tieši pierādījumi par darbībām, ko veicis eksportētājs vai piegādātājs, lai iegūtu attiecīgo izstrādājumu, ietverti, piemēram, viņa pārskatos vai iekšējā grāmatvedības uzskaitē;

(b)dokumenti, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem;

(c)dokumenti, kas apliecina materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē un kas ir sagatavoti vai izdoti attiecīgajā Līgumslēdzējā pusē saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem;

(d)izcelsmes deklarācijas vai preču pārvadājumu sertifikāti EUR.1, kas apliecina izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu un kas sagatavoti vai izdoti Līgumslēdzējās pusēs saskaņā ar šo konvenciju;

(e)tādi attiecīgi pierādījumi par apstrādi un pārstrādi, kas veikta ārpus Līgumslēdzējām pusēm, piemērojot 13. un 14. pantu, kuri apliecina minēto pantu prasību izpildi.

4. Eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kas izdod preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1, 20. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.

5. Importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti tiem iesniegtās izcelsmes deklarācijas un preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1 glabā vismaz trīs gadus.

6. Līgumslēdzējā pusē sagatavotas piegādātāja deklarācijas, kas apliecina, ka izmantotie materiāli ir apstrādāti vai pārstrādāti šajā Līgumslēdzējā pusē, uzskata par 18. panta 3. punktā, 20. panta 3. punktā un 29. panta 6. punktā minēto dokumentu, ko izmanto, lai apliecinātu, ka izstrādājumus, uz kuriem attiecas preču pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par šīs Līgumslēdzējas puses izcelsmes izstrādājumiem un ka tie atbilst pārējām šā papildinājuma prasībām.

32. pants

Strīdu izšķiršana

Ja strīdus, kas radušies saistībā ar 34. un 35. pantā minētajām pārbaudes procedūrām, nevar izšķirt starp muitas dienestiem, kuri pieprasa pārbaudi, un par šīs pārbaudes veikšanu atbildīgajiem muitas dienestiem, tos nodod divpusējai struktūrai, kas izveidota ar attiecīgo nolīgumu. Ja rodas citi strīdi par šīs konvencijas interpretāciju, izņemot strīdus, kas saistīti 34. un 35. panta pārbaudes procedūrām, minētos strīdus iesniedz izskatīšanai Apvienotajā komitejā.

Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem vienmēr notiek saskaņā ar minētās Līgumslēdzējas puses tiesību aktiem.

VII SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

33. pants

Paziņošana un sadarbība

1. Līgumslēdzēju pušu muitas dienesti cits citam sniedz to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto savās muitas iestādēs, lai izdotu preču pārvadājumu sertifikātus EUR.1, atzītiem eksportētājiem piešķirto atļaujas numuru paraugus un to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.

2. Lai nodrošinātu šīs konvencijas pareizu piemērošanu, Līgumslēdzējas puses ar kompetento muitas dienestu starpniecību palīdz viena otrai pārbaudīt preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1, izcelsmes deklarāciju un piegādātāja deklarāciju autentiskumu un minētajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

34. pants

Izcelsmes apliecinājumu pārbaude

1. Izcelsmes apliecinājumu turpmākas pārbaudes veic izlases veidā vai arī gadījumos, kad importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem ir pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo izstrādājumu noteiktas izcelsmes statusu vai pārējo šīs konvencijas prasību izpildi.

2. Ja importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti pieprasa turpmākas pārbaudes, tad tie atdod atpakaļ eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un rēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot pārbaudes pieprasījuma iemeslus. Pārbaudes pieprasījumam pievieno visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtā informācija ir nepareiza.

3. Pārbaudi veic eksportētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

4. Ja importētājas Līgumslēdzējas puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem izstrādājumiem, tad, gaidot pārbaudes rezultātus, tie importētājam piedāvā izstrādājumus izlaist un veic visus piesardzības pasākumus, ko atzīst par vajadzīgiem.

5. Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, iespējami drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski un vai attiecīgos izstrādājumus var uzskatīt par izstrādājumiem ar izcelsmi vienā no Līgumslēdzējām pusēm un pārējām šīs konvencijas prasībām atbilstošiem.

6. Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no pārbaudes pieprasījuma iesniegšanas dienas nav saņemta atbilde vai ja atbildē nav pietiekamas informācijas, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai izstrādājumu patieso izcelsmi, muitas dienesti, kas iesnieguši pieprasījumu, izņemot ārkārtas gadījumus, liedz tiesības uz preferenciālu režīmu.

35. pants

Piegādātāja deklarāciju pārbaude

1. Turpmākas piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju pārbaudes var veikt izlases veidā vai vienmēr, kad Līgumslēdzējas puses muitas dienestiem, kurā šīs deklarācijas ņemtas vērā, lai izdotu preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai lai sagatavotu izcelsmes deklarāciju, ir radušās pamatotas šaubas par dokumenta autentiskumu vai dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

2. Īstenojot 1. punkta noteikumus, 1. punktā minētās Līgumslēdzējas puses muitas dienesti atdod piegādātāja deklarāciju vai ilgtermiņa piegādātāja deklarāciju un rēķinu(-us), pavadzīmi(-es) vai citu(-us) tirdzniecības dokumentu(-us), kas attiecas uz šajā deklarācijā ietvertajām precēm, tās valsts muitas dienestiem, kur deklarācija sagatavota, vajadzības gadījumā norādot būtiskos vai formālos pārbaudes pieprasījuma iemeslus.

Lai pamatotu turpmākas pārbaudes prasības nepieciešamību, tie nosūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā sniegtā informācija ir nepareiza.

3. Pārbaudi veic tās Līgumslēdzējas puses muitas dienesti, kur sagatavota piegādātāja deklarācija vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācija. Tālab tiem ir tiesības prasīt jebkādus pierādījumus un veikt piegādātāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

4. Muitas dienesti, kas pieprasa pārbaudi, iespējami drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šie rezultāti skaidri parāda, vai informācija, kas sniegta piegādātāja deklarācijā vai ilgtermiņa piegādātāja deklarācijā, ir pareiza, un dod tiem iespēju noteikt, vai un cik lielā mērā šo deklarāciju var ņemt vērā, izdodot preču pārvadājumu sertifikātu EUR.1 vai sagatavojot izcelsmes deklarāciju.

36. pants

Sankcijas

Katra Līgumslēdzēja puse paredz kriminālsodus, civiltiesiskus vai administratīvus sodus par to, ka pārkāpti tās tiesību akti, kas saistīti ar šo konvenciju.

VIII SADAĻA

I PAPILDINĀJUMA PIEMĒROŠANA

37. pants

Eiropas Ekonomikas zona

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) izcelsmes preces Eiropas Ekonomikas zonas līguma 4. protokola nozīmē uzskata par Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas (“EEZ valstu”) izcelsmes precēm, ja tās eksportē attiecīgi no Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas uz Līgumslēdzēju pusi, kas nav EEZ Puse, ar noteikumu, ka starp importētāju Līgumslēdzēju pusi un EEZ Pusēm ir piemērojami brīvās tirdzniecības nolīgumi.

38. pants

Lihtenšteina

Neskarot 2. pantu, Lihtenšteinas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Šveices un Lihtenšteinas muitas savienību, uzskata par Šveices izcelsmes izstrādājumu.

39. pants

Sanmarīno Republika

Neskarot 2. pantu, Sanmarīno Republikas izcelsmes izstrādājumu, ņemot vērā Eiropas Savienības un Sanmarīno Republikas muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.

40. pants

Andoras Firstiste

Neskarot 2. pantu, Andoras Firstistes izcelsmes izstrādājumu, kas klasificēts Harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, ņemot vērā Eiropas Savienības un Andoras Firstistes muitas savienību, uzskata par Eiropas Savienības izcelsmes izstrādājumu.

41. pants

Seūta un Melilja

1. Šajā konvencijā, termins “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Melilju.

2. Importējot Seūtā un Meliljā izstrādājumus, kuru izcelsme ir Līgumslēdzējā pusē, kas nav Eiropas Savienība, visādā ziņā attiecina to pašu muitas režīmu, ko piemēro izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Eiropas Savienības muitas teritorijā saskaņā ar Akta par Spānijas Karalistes un Portugāles Republikas pievienošanās nosacījumiem un Līgumu pielāgojumiem 2 2. protokolu. To Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumu importam, uz kuriem attiecas attiecīgais nolīgums, Līgumslēdzējas puses, kas nav Eiropas Savienība, piešķir to pašu muitas režīmu, kuru tiem izstrādājumiem, ko importē no Eiropas Savienības un kam ir Eiropas Savienības izcelsme.

3. Piemērojot šā panta 2. punktu, šo konvenciju attiecībā uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem piemēro mutatis mutandis un ievērojot V pielikumā izklāstītos īpašos nosacījumus.

I pielikums

Ievadpiezīmes sarakstam II pielikumā

1. piezīme. Vispārīgs ievads

Sarakstā izklāstīti nosacījumi, kas jāizpilda attiecībā uz visiem izstrādājumiem, lai tos uzskatītu par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem I papildinājuma II sadaļas 4. panta nozīmē. Pavisam ir četru veidu noteikumi, kas atšķiras atkarībā no izstrādājuma:

a)apstrādē vai pārstrādē nav pārsniegts maksimālais nenoteiktas izcelsmes materiālu daudzums;

b)apstrādē vai pārstrādē saražoto izstrādājumu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcija vai Harmonizētās sistēmas sešciparu apakšpozīcija kļūst atšķirīga no attiecīgās izmantoto materiālu Harmonizētās sistēmas četrciparu pozīcijas vai sešciparu apakšpozīcijas Harmonizētajā sistēmā;

c)veikta specifiska apstrādes vai pārstrādes darbība;

d)apstrādi vai pārstrādi veic konkrētiem pilnībā iegūtiem materiāliem.

2. piezīme. Saraksta struktūra

2.1.Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais izstrādājums. 1. slejā ir Harmonizētajā sistēmā izmantotais pozīcijas vai nodaļas numurs, 2. slejā — minētajā sistēmā izmantotais attiecīgās pozīcijas vai nodaļas preču apraksts. Katram ierakstam pirmajās divās slejās noteikums ir precizēts 3. slejā. Dažos gadījumos pirms ieraksta 1. slejā ir “ex” — tas nozīmē, ka 3. slejā iekļautos noteikumus piemēro tikai minētās pozīcijas daļai, kas aprakstīta 2. slejā.

2.2.Ja 1. slejā vienkopus norādīti vairāki pozīciju numuri vai ir norādīts nodaļas numurs un tāpēc izstrādājumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad noteikums blakus 3. slejā attiecas uz visiem izstrādājumiem, kas klasificēti Harmonizētās sistēmas nodaļas pozīcijās vai kādā no 1. slejā vienkopus norādītajām pozīcijām.

2.3.Ja sarakstā uz dažādiem pozīcijas izstrādājumiem attiecas dažādi noteikumi, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz kuru attiecas noteikums, kas ir blakus 3. slejā.

2.4.Ja 3. slejā izklāstīti divi alternatīvi noteikumi, kas nošķirti ar vārdu “vai”, tad eksportētājs var izvēlēties, kuru noteikumu izmantot.

3. piezīme. Noteikumu piemērošanas piemēri

3.1.Attiecībā uz izstrādājumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu izstrādājumu ražošanā, I papildinājuma II sadaļas 4. pantu piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā izstrādājumus izmanto, vai citā rūpnīcā Līgumslēdzējā pusē.

3.2.Ievērojot I papildinājuma II sadaļas 6. pantu, veiktajai apstrādei un pārstrādei jāpārsniedz darbības, kas uzskaitītas minētajā pantā. Ja tas tā nav, tad preces neatbilst tam, lai tām piešķirtu preferenciāla tarifa režīmu, pat ja izpildīti tālāk sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Ievērojot I papildinājuma II sadaļas 6. pantu, saraksta noteikumi paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir izstrādājumam noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, tad noteiktas izcelsmes statusu nevar piešķirt.

Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad šādus materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.

Ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā ražošanas stadijā nevar izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, tad materiālus atļauts izmantot agrākā ražošanas stadijā, bet nav atļauts izmantot vēlākā ražošanas stadijā.

Piemērs: ja 19. nodaļas saraksta noteikums prasa, lai “pozīcijas 1101–1108 nenoteiktas izcelsmes materiālu svars nepārsniedz 20 %”, tad 10. nodaļas graudaugu produktu (materiāli agrākā ražošanas stadijā) izmantošana (t. i., imports) nav ierobežota.

3.3.Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā lietota frāze “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša izstrādājuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas varētu būt ietverti noteikumā.

Frāze “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī citiem pozīcijas … materiāliem” vai “ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, arī izstrādājuma paša pozīcijas materiāliem” tomēr nozīmē, ka var izmantot materiālus, kas klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuriem ir tāds pats apraksts kā 2. slejā dotais izstrādājuma apraksts.

3.4.Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājumu var ražot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.

3.5.Ja saraksta noteikumā norādīts, ka izstrādājums jāražo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šiem noteikumam.

3.6.Ja saraksta noteikumā nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko var izmantot, norādītas divas maksimālās procentuālās vērtības, tad šīs procentuālās vērtības nedrīkst summēt. Citiem vārdiem sakot, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt lielāko norādīto procentuālo vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt atsevišķas procentuālās vērtības, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme. Vispārīgi noteikumi, kas attiecas uz konkrētām lauksaimniecības precēm

4.1.Lauksaimniecības preces, ko klasificē 6., 7., 8., 9., 10. un 12. nodaļā un pozīcijā 2401 un kas audzētas vai novāktas Līgumslēdzējas puses teritorijā, uzskata par precēm, kuru izcelsme ir minētās Līgumslēdzējas puses teritorijā, pat ja tās audzētas no importētām sēklām, sīpoliem, sakneņiem, spraudeņiem, potcelmiem, atvasēm, pumpuriem vai citām augu dzīvajām daļām.

4.2.Ja noteikti ierobežojumi nenoteiktas izcelsmes cukura saturam konkrētā izstrādājumā, tad šādu ierobežojumu aprēķināšanā ņem vērā to pozīcijas 1701 (saharoze) un 1702 (piemēram, fruktoze, glikoze, laktoze, maltoze, izoglikoze vai invertcukurs) cukuru svaru, kas izmantoti gatavā izstrādājuma ražošanā un izmantoti to nenoteiktas izcelsmes izstrādājumu ražošanā, kas iekļauti gatavajā izstrādājumā.

5. piezīme. Attiecībā uz konkrētiem tekstilizstrādājumiem izmantotā terminoloģija

5.1.Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, tas ietver atlikas, un, ja vien nav norādīts citādi, arī šķiedras, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

5.2.Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz pozīcijas 0511 astriem, pozīciju 5002 un 5003 zīdu, kā arī pozīciju 5101–5105 vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem, pozīciju 5201–5203 kokvilnas šķiedrām, kā arī pozīciju 5301–5305 citādām augu šķiedrām.

5.3.Termini “tekstilmasa”, “ķīmiskie materiāli” un “papīrražošanas materiāli” sarakstā ir lietoti, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru vai dzijas ražošanā.

5.4.Termins “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā ir lietots, lai norādītu pozīciju 5501–5507 sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas.

5.5.Apdrukāšana (apvienojumā ar aušanu, adīšanu/tamborēšanu, stepēšanu vai flokdruku) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus, tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi.

5.6.Apdrukāšana (kā atsevišķa darbība) tiek definēta kā metode, ar kuru, izmantojot sietspiedes, veltņspiedes, digitālās vai pārneses paņēmienus apvienojumā ar vismaz sagatavošanas/galaapstrādes darbībām (piemēram, mazgāšanu, balināšanu, merserizāciju, termosaraušanos, uzkāršanu, kalandrēšanu, apstrādi pret saraušanos, pastāvīgu apdari, dekatēšanu, impregnēšanu, defektu labošanu vai attīrīšanu no svešķermeņu ieslēgumiem un mezgliem), tekstilmateriāla substrātam tiek piešķirta objektīvi novērtēta pastāvīga funkcija, kā krāsa, dizains, tehniskie raksturlielumi, ar noteikumu, ka visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

6. piezīme. Pielaides, kas piemērojamas izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem

6.1.Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto konkrētā izstrādājuma ražošanā un kas kopā veido 15 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (skatīt arī 6.3. un 6.4. piezīmi).

6.2.Tomēr 6.1. piezīmē minēto pielaidi var piemērot tikai jauktiem izstrādājumiem, kas izgatavoti no vismaz diviem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

–zīds,

–vilna,

–rupjie dzīvnieku mati,

–smalkie dzīvnieku mati,

–zirgu astri,

–kokvilna,

–papīrražošanas materiāli un papīrs,

–lini,

–kaņepāji,

–džutas šķiedra un citādas lūksnes tekstilšķiedras,

–sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,

–kokosšķiedra, abaka, rāmija un citādas augu tekstilšķiedras,

–sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no polipropilēna,

–sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliestera,

–sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliamīda,

–sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliakrilnitrila,

–sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poliimīda,

–sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no politetrafluoretilēna,

–sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poli(fenilēnsulfīda),

–sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras no poli(vinilhlorīda),

–citādas sintētiskās ķīmisko pavedienu šķiedras,

–mākslīgās ķīmisko pavedienu šķiedras no viskozes,

–citādas mākslīgās ķīmisko pavedienu šķiedras,

–strāvvadoši pavedieni,

–sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,

–sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

–sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,

–sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,

–sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,

–sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,

–sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(fenilēnsulfīda),

–sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poli(vinilhlorīda),

–citādas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

–mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,

–citādas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

–pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni,

–pozīcijas 5605 izstrādājumi (metalizēti pavedieni), kuru ražošanā izmantota ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām,

–citādi pozīcijas 5605 izstrādājumi,

–stikla šķiedras,

–metālu šķiedras,

–minerālu šķiedras.

6.3.Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantoti “pavedieni, izgatavoti no poliuretāna un segmentēti ar elastīgiem poliētera segmentiem, arī pozamenta pavedieni”, pielaide attiecībā uz šiem pavedieniem ir 20 %.

6.4.Izstrādājumiem, kuru ražošanā izmantota “ne vairāk kā 5 mm plata lente, kas pamatā sastāv no alumīnija folijas vai plastmasas plēves ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā un kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu adhezīvu starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecībā uz šo lenti ir 30 %.

7. piezīme. Citas pielaides, kas piemērojamas konkrētiem tekstilizstrādājumiem

7.1.Ja pie kāda izstrādājuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, tad tekstilmateriālus (izņemot oderes un starpoderes), kas neatbilst 3. slejas noteikumam par attiecīgo gatavo izstrādājumu, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir klasificēti citā pozīcijā nekā izstrādājums un ka to vērtība nepārsniedz 15 % no izstrādājuma ražotāja cenas.

7.2.Neskarot 7.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir tekstilmateriāli.

7.3.Ja piemēro procentuālās vērtības noteikumu, tad, aprēķinot nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ir jāņem vērā 50.–63. nodaļā neklasificēto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība.

8. piezīme. To specifisko procesu un vienkāršo darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem 27. nodaļas izstrādājumiem

8.1.Attiecībā uz pozīcijām ex 2707 un 2713 “specifiski procesi” ir šādi:

a)vakuumdestilācija;

b)sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;

c)krekings;

d)riformings;

e)ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)polimerizācija;

h)alkilēšana;

i)izomerizācija.

8.2.Attiecībā uz pozīcijām 2710, 2711 un 2712 “specifiski procesi” ir šādi:

a)vakuumdestilācija;

b)sekundārā pārtvaice ar ļoti rūpīgu frakcionēšanas procesu;

c)krekings;

d)riformings;

e)ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu zemi, aktivētu zemi, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)polimerizācija;

h)alkilēšana;

i)izomerizācija;

j)tikai attiecībā uz pozīcijas ex 2710 smagajām eļļām — atsērošana ar ūdeņradi, kuras rezultātā sēra saturs apstrādātajos produktos tiek samazināts vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266-59 T);

k)tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 izstrādājumiem — deparafinēšana procesā, kas nav filtrācija;

l)tikai attiecībā uz pozīcijas ex 2710 smagajām eļļām — tāda apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un vairāk nekā 250 °C temperatūrā, kurā izmanto katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Taču pozīcijas ex 2710 ziežeļļu tālāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu) jo īpaši krāsas vai stabilitātes uzlabošanai neuzskata par specifisku procesu;

m)tikai attiecībā uz pozīcijas ex 2710 degvieleļļām — destilācija atmosfēras spiedienā, ja mazāk nekā 30 % šo produktu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā (metode ASTM D 86);

n)tikai attiecībā pozīcijas ex 2710 smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas — apstrāde ar augstfrekvences elektrisko kūļizlādi;

o)tikai attiecībā uz pozīcijas ex 2712 neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīna vasku, kura eļļas saturs pēc svara nepārsniedz 0,75 %) — attīrīšana no eļļas ar frakcionētu kristalizāciju.

8.3.Attiecībā uz pozīciju ex 2707 un 2713 izstrādājumiem — vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot izstrādājumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības nenodrošina noteiktu izcelsmi.

9. piezīme. To specifisko procesu un darbību definīcija, kas veikti attiecībā uz konkrētiem izstrādājumiem

9.1. Izstrādājumus, ko klasificē 30. nodaļā un kas iegūti Līgumslēdzējā pusē, izmantojot šūnu kultūras, uzskata par šīs Puses izcelsmes izstrādājumiem. “Šūnu kultūra” tiek definēta kā cilvēka, dzīvnieku un augu šūnu audzēšana kontrolētos apstākļos (piemēram, noteiktās temperatūrās, barotnē, gāzu maisījumā, pH) ārpus dzīva organisma.

9.2.Izstrādājumus, ko klasificē 29. nodaļā (izņemot 2905.43–2905.44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302.10, 3301) 34., 35. nodaļā (izņemot  35.01, 3502.11–3502.19, 3502.20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809.10, 38.23, 3824.60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16–39.26), kas iegūti Līgumslēdzējā pusē, izmantojot fermentāciju, uzskata par šīs Puses izcelsmes izstrādājumiem. “Fermentācija” ir biotehnoloģisks process, kurā tiek izmantoti cilvēka, dzīvnieku, augu šūnas, baktērijas, raugi, sēnes vai fermenti, lai ražotu 29.–39. nodaļas izstrādājumus.

9.3. Šādas pārstrādes darbības uzskata par pietiekamām 4. panta 1. punkta nozīmē izstrādājumiem, ko klasificē 28., 29. nodaļā (izņemot 2905.43–2905.44), 30., 32., 33. nodaļā (izņemot 3302.10, 3301) 34., 35. nodaļā (izņemot  35.01, 3502.11–3502.19, 3502.20, 35.05), 36., 37., 38. nodaļā (izņemot 3809.10, 38.23, 3824.60, 38.26) un 39. nodaļā (izņemot 39.16–39.26):

–Ķīmiskā reakcija. “Ķīmiska reakcija” ir process (ieskaitot bioķīmisku procesu), kura rezultātā, saraujot saites molekulā un veidojot jaunas saites molekulā vai mainot atomu telpisko izvietojumu molekulā, veidojas molekula ar jaunu struktūru. Ķīmisko reakciju var izteikt ar “CAS numura” maiņu.

Izcelsmes noteikšanai neņem vērā šādus procesus: a) šķīdināšana ūdenī vai citos šķīdinātājos; b) šķīdinātāju, arī ūdens, atdalīšana vai c) kristalizācijas ūdens pievienošana vai atdalīšana. Uzskata, ka šeit iepriekš definētā ķīmiskā reakcija piešķir izcelsmi.

–Maisījumi un sajaukumi. Uzskata, ka apzināta un samērīgi kontrolēta materiālu maisīšana vai sajaukšana (ieskaitot dispersiju), izņemot atšķaidītāju pievienošanu, ar mērķi panākt atbilstību iepriekš noteiktām specifikācijām, kā rezultātā tiek saražota prece, kuras fizikālās vai ķīmiskās īpašības ir raksturīgas precei vai tās lietojumam un atšķiras no ražošanā izmantoto materiālu fizikālajām vai ķīmiskajām īpašībām, piešķir izcelsmi.

–Attīrīšana. Uzskata, ka attīrīšana piešķir izcelsmi, ar noteikumu, ka attīrīšana notiek Līgumslēdzēju pušu teritorijā un tās rezultātā tiek panākta atbilstība vienam no šādiem kritērijiem:

a)preces “attīrīšanas” rezultātā tiek atdalīti vismaz 80 % no esošo piemaisījumu satura vai

b)piemaisījumu satura samazināšanas vai atdalīšanas rezultātā prece kļūst piemērota vienam vai vairākiem šādiem lietojumiem:

i)farmaceitiskas, medicīniskas, kosmētiskas, veterināras vai pārtikas kvalitātes vielas;

ii)ķīmiskie produkti un reaģenti lietojumiem analīzē, diagnostikā vai laboratorijā;

iii)mikroelektronikā izmantojami elementi un komponenti;

iv)specializētie lietojumi optikā;

v)biotehnisks lietojums (piemēram, šūnu kultūrā, ģenētiskajā tehnoloģijā vai par katalizatoru);

vi)nesēji, ko izmanto separācijas procesā, vai

vii)lietojumi, kam nepieciešama kodolkvalitāte.

–Daļiņu lieluma mainīšana. Uzskata, ka apzināta un kontrolēta preces daļiņu lieluma mainīšana (izņemot tikai drupināšanu vai presēšanu), kuras rezultātā prece iegūst noteiktu daļiņu lielumu, noteiktu daļiņu lieluma izkliedi vai noteiktu virsmas laukumu, kas ir svarīgi iegūstamās preces lietojumiem un kam ir citādas fizikālās vai ķīmiskās īpašības nekā ražošanā izmantotajiem materiāliem, piešķir izcelsmi.

–Standarta materiāli. Standarta materiāli (ieskaitot standarta šķīdumus) ir preparāti, kas ir piemēroti lietojumiem analīzē, kalibrēšanā vai references vajadzībām un ar precīzu tīrības pakāpi vai proporcijām, ko sertificējis ražotājs. Uzskata, ka standarta materiālu ražošana piešķir izcelsmi.

–Izomēru atdalīšana. Uzskata, ka izomēru izolācija un atdalīšana no izomēru maisījuma piešķir izcelsmi.

II pielikums

Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kuras jāveic ar nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai ražotais izstrādājums varētu iegūt noteiktas izcelsmes statusu

(1) “Specifiskam(-iem) procesam(-iem)” piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 8.1.–8.3. ievadpiezīmē.

(2) Izstrādājumiem, kuri izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, piemērojamos īpašos nosacījumus sk. 6. ievadpiezīmē.

(3) Sk. 7. ievadpiezīmi.

(4) Sk. 9. ievadpiezīmi.

III pielikums

Izcelsmes deklarācijas teksts

Izcelsmes deklarāciju, kuras teksts ir norādīts turpmāk, sagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

Albāņu valodā

Eksportuesi i produkteve të mbuluara nga ky dokument (autorizim doganor Nr. ..............(1)) deklaron që përveç rasteve kur tregohet qartësisht ndryshe, këto produkte janë me origjine preferenciale ....................(2)

Arābu valodā

Bosniešu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br .............(1)) izjavljuje da su, osim ako je to drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi ...........................................(2) preferencijalnog porijekla.

Bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № ....................(1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с .......................................... преференциален произход(2).

Horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br...............(1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi ..........................................(2) preferencijalnog podrijetla.

Čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení .............(1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v .........................................(2)

Dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. ..............................(1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i ..........................................(2)

Nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. .....................(1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële ................................. oorsprong zijn(2).

Angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No ...................(1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of ..........................................(2) preferential origin.

Igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus nr. .................(1)) deklareerib, et need tooted on ..........................................(2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

Fēru valodā

Ùtflytarin av vørunum, sum hetta skjal fevnir um (tollvaldsins loyvi nr. ............(1)) váttar, at um ikki nakað annað er tilskilað, eru hesar vørur upprunavørur ........................................(2).

Somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o ............(1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja .................................... alkuperätuotteita(2)

Franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière n o ...................(1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle ..........................................(2)

Vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. ......................(1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte ....................................................(2) Ursprungswaren sind.

Gruzīnu valodā

Grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ’ αριθ. ...................(1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής .....................................(2)

Ivritā

Ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: .............(1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk kedvezményes ..........................................(2) származásúak.

Islandiešu valodā

Útflytjandi framleiðsluvara sem skjal þetta tekur til (leyfi tollyfirvalda nr ..............(1)), lýsir því yfir að vörurnar séu, ef annars er ekki greinilega getið, af .......................................... fríðindauppruna(2).

Itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. ...................(1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale ...........................................(2)

Latviešu valodā

Eksportētājs produktiem, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas pilnvara Nr. .............(1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir priekšrocību izcelsme no ..........................(2)

Lietuviešu valodā

Šiame dokumente nurodytų produktų eksportuotojas (muitinės leidimo Nr. .............(1)) deklaruoja, kad, jeigu aiškiai nenurodyta kitaip, šie produktai turi ..........................................(2) lengvatinės kilmės statusą.

Maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. .............(1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali ......................(2).

Melnkalniešu valodā

Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. ..............(1)) изјављује да су, осим ако је тo другачије изричито наведено, ови производи ..........................................(2) преференцијалног поријекла.

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br .............(1)) izjavljuje da su, osim ako je to drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi ...........................................(2) preferencijalnog porijekla.

Norvēģu valodā

Eksportøren av produktene omfattet av dette dokument (tollmyndighetenes autorisasjons nr .............(1)) erklærer at disse produktene, unntatt hvor annet er tydelig angitt, har ........................................... preferanseopprinnelse(2).

Poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr ..............................(1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają ..........................................(2) preferencyjne pochodzenie.

Portugāļu valodā

O abaixo assinado, exportador dos produtos cobertos pelo presente documento (autorização aduaneira no.......................(1)), declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial ..........................................(2).

Rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. .......................(1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială ..........................................(2).

Serbu valodā

Извозник производа обухваћених овом исправом (царинско овлашћење бр. ..............(1)) изјављује да су, осим ако је тo другачије изричито наведено, ови производи ..........................................(2) преференцијалног порекла.

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlašćenje br .............(1)) izjavljuje da su, osim ako je to drugačije izričito navedeno, ovi proizvodi ...........................................(2) preferencijalnog porekla.

Slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia .........................(1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v ..........................................(2).

Slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št ...................(1)), izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno ..........................................(2) poreklo.

Spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n o ..............(1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial ............................(2).

Zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. .............(1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande .......................................... ursprung(2).

Turku valodā

İșbu belge (gümrük onay No: .............. (1)) kapsamındaki maddelerin ihracatçısı aksi açıkça belirtilmedikçe, bu maddelerin ........................................... tercihli menșeli(2) maddeler olduğunu beyan eder.

Ukraiņu valodā

Експортер продукцiї, на яку поширюється цей документ (митний дозвiл № ..............(1)), заявляє, що за винятком випадкiв, де цеявно зазначено, цi товари є товарами преференцiйного походження ..............(2).

Maķedoniešu valodā

Извозникот на производите што ги покрива овоj документ (царинскo одобрение бр. .............(1)) изјавува дека, освен ако тоа не е јасно поинаку назначено, овие производи се со ..........................................(2) преференцијално потекло.

.................................................................................................................................................

(Vieta un datums)(3)

..................................................................................................................................................

(Eksportētāja paraksts; turklāt skaidrā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju) (4)

(1)Ja izcelsmes deklarācijas ir sagatavojis atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai atstāj tukšu vietu.

(2)Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliljas izcelsmes izstrādājumiem, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

(3)Šīs norādes var izlaist, ja attiecīgā informācija ietverta pašā dokumentā.

(4)Gadījumos, kad eksportētāju paraksts nav vajadzīgs, nav jānorāda arī parakstītāja vārds un uzvārds.

IV pielikums

Preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 un preču pārvadājumu sertifikāta EUR.1 pieteikuma paraugs

Norādījumi par iespiešanu

1.    Veidlapas izmērs ir 210 × 297 mm; atļauta pielaide līdz –5 mm vai +8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, rakstāmpapīra izmērā, bez mehāniskās papīra masas un ar svaru, kas nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas padara pamanāmus viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem.

2.    Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības iespiest veidlapas pašas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā minētajā gadījumā uz katras veidlapas jābūt norādei par šādu apstiprinājumu. Katrā veidlapā jābūt tipogrāfijas nosaukumam un adresei vai zīmei, pēc kuras var identificēt tipogrāfiju. Veidlapā arī jābūt iespiestam vai ierakstītam kārtas numuram, pēc kura var identificēt veidlapu.

PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTS

PIEZĪMES

1.    Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi un viens pāri otram rakstīti vārdi. Grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizo informāciju un ierakstot nepieciešamās izmaiņas. Katrs šāds grozījums jāvizē personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un tas jāapstiprina izsniedzējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem.

2.    Starp sertifikātā ierakstītajām preču pozīcijām nedrīkst atstāt brīvus laukumus un pirms katras preču pozīcijas jāieraksta kārtas numurs. Tieši zem pēdējās preču pozīcijas jānovelk horizontāla līnija. Jebkurš neaizpildīts laukums jāizsvītro tā, lai tajā vēlāk nevarētu izdarīt papildu ierakstus.

3.    Preču aprakstu veic saskaņā ar tirdzniecības praksi, norādot preces identificēšanai pietiekamu informāciju.

PIETEIKUMS PREČU PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI