52023PC0528

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā par stāvokli Savienībā 2022. gadā ir atzinusi, ka ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus, lai maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) atvieglotu uzņēmējdarbību iekšējā tirgū, un izsludināja MVU paredzēto atvieglojumu paketi. MVU atvieglojumu pakete, kuru Komisija šodien ir pieņēmusi, sniedz atbalstu, kas ir ļoti nepieciešams MVU, lai nodrošinātu naudas plūsmu, vienkāršotu kārtību un veicinātu ieguldījumus un izaugsmi. Šī iniciatīva ir daļa no šīs paketes.

Uzņēmējdarbībai piemērojamās pašreizējās nodokļu sistēmas ES rada būtiskus sarežģījumus. Tādējādi uzņēmumiem ir augstas saistību izpildes izmaksas, šķēršļi pārrobežu darbībām, nodokļu dubultās uzlikšanas un/vai nodokļu pārmaksas riski, kas rada nodokļu nenoteiktību un bieži vien laikietilpīgus juridiskos strīdus. Šie bremzējošie faktori rada salīdzinoši augstāku slogu MVU nekā lielajām uzņēmumu grupām. MVU tērē apmēram 2,5 % sava apgrozījuma, lai izpildītu savas nodokļu saistības (piemēram, UIN, PVN un ienākumu nodokļu saistības), savukārt lielie uzņēmumi tērē 0,7 %, jo spēj izmantot apjomradītus ietaupījumus 1 . Ja MVU vēlas veikt pārrobežu darbību, tos apliek ar nodokļiem vairākas dalībvalstis, tiklīdz darbībai ārvalstīs tiek radīta pastāvīga pārstāvniecība (PP). Šo saistību izpilde rada pastāvīgas izmaksas, tādējādi radot šķēršļus, kas liedz MVU attīstīt uzņēmējdarbību ārvalstīs. Tas jo īpaši tā ir paplašināšanās sākumposmā, kad ārvalstī veiktās darbības galvenokārt varētu būt vien palīgdarbības, kas papildina saimniecisko pamatdarbību izcelsmes valstī.

Tāpēc ir svarīgi, lai MVU, kas paredzējis augt un paplašināties pāri robežām, dibinot pastāvīgu pārstāvniecību (PP), varētu turpināt piemērot jau sev zināmus noteikumus nodokļu jomā, lai varētu aprēķināt savām PP ar nodokli apliekamo rezultātu citās dalībvalstīs. Šādiem MVU, izvērtējot saistību izpildes izmaksu apmēru un administratīvo sarežģītību, kas var rasties, saskaroties ar atšķirīgiem noteikumiem nodokļu jomā, tas dos iespēju pieņemt piemērotāko saimniecisko lēmumu – turpināt piemērot atšķirīgus nodokļu aplikšanas noteikumus savai saimnieciska darbībai vai izvēlēties nodokļu aplikšanas noteikumus, kas tiek piemēroti galvenajam birojam.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Eiropas Komisija 2005. gadā pieņēma paziņojumu, kurā sniegts iespējamais risinājums saistību izpildes izmaksām un citiem nodokļu šķēršļiem, ar ko saskaras MVU 2 . Tajā tika izklāstīta “mītnes valsts nodokļu” sistēma, kuras pamatā ir doma, ka ES dalībvalstis brīvprātīgi savstarpēji atzīst un pieņem nodokļu noteikumus. Sistēma bija veidota tā, ka tā ir brīvprātīga gan dalībvalstīm, gan uzņēmumiem, un tai būtu piecu gadu izmēģinājuma periods. Tai bija plašāka piemērošanas joma. Tā attiecās uz PP un meitasuzņēmumiem un nodrošināja sarežģītāku regulējumu nodokļu jomā, piemēram, konsolidēto nodokļu bāzi un nodokļu bāzes sadalījumu, pamatojoties uz objektīviem faktoriem. Tomēr dalībvalstis tā arī neīstenoja izmēģinājuma projektā ieteiktos risinājumus.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums pilnībā saskan ar Komisijas politiku atbalstīt MVU. Komisija 2020. gadā laida klajā MVU stratēģiju ilgtspējīgai un digitālai Eiropai 3 , kurā tika izvirzīti pasākumi, pamatojoties uz trim pīlāriem: spēju veidošana un atbalsts pārejai uz ilgtspējību un digitalizāciju; regulatīvā sloga samazināšana un labāka piekļuve tirgum un ·labāka piekļuve finansējumam.

2022. gada septembrī Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena savā runā par stāvokli Savienībā paziņoja par papildu pasākumiem, piemēram, MVU paredzēto atvieglojumu paketi 4 , kuru Komisija ir pieņēmusi šodien un kuras sastāvdaļa ir šī iniciatīva. Tai būtu jāsniedz MVU tik ļoti nepieciešamais atbalsts naudas plūsmas nodrošināšanai, reglamentējošo saistību izpildei, investīcijām un izaugsmei. Paziņojumā par MVU atvieglojumu paketi ir risināta arī MVU piekļuve finansējumam un prasmju apguvei un iedarbināts tiesiskais regulējums. Visbeidzot, paketē ir iekļauti pārskatītie noteikumi par kavētiem maksājumiem 5 , kuru mērķis ir uzlabot maksājumu disciplīnu un aizsargāt uzņēmumus no negatīvās ietekmes, ko rada maksājumu kavējumi tirdznieciskos darījumos.

Piedāvātā direktīva, ņemot vērā tās centralizētas iesniegšanas, novērtēšanas un nodokļu iekasēšanas procedūras, kā arī vienas pieturas aģentūru, pilnībā saskan ar Komisijas mērķi racionalizēt un vienkāršot ziņojumu sniegšanas prasības uzņēmumiem un administrācijai, kā norādīts 2023. gada marta Paziņojumā par ES ilgtermiņa konkurētspēju (COM(2023) 168 final).

Turklāt Kapitāla tirgus savienība mobilizē pārrobežu privātos ieguldījumus visu lielumu uzņēmumos, papildinot valsts atbalstu un panākot, ka MVU ir mazāk atkarīgi no vieniem avotiem vai vieniem finansējuma sniedzējiem.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, lai mazie un vidējie uzņēmumi varētu tieši izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, nesaskaroties ar nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1724 6 , ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, ir sniegti vispārēji noteikumi par informācijas sniegšanu tiešsaistē, procedūrām un palīdzības dienestiem, kas attiecas uz iekšējā tirgus darbību. Informācija par šajā direktīvā sniegtajiem noteikumiem nodokļu jomā, būtu jādara pieejama arī pārrobežu lietotājiem, izmantojot vienoto digitālo vārteju, saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1724, L.5. kategorijā.

Tādējādi piedāvātā direktīva atbilst šai pieejai, jo mudina MVU paplašināties pāri robežām, un tās mērķis ir panākt, ka nodokļu saistību izpildes izmaksas nekavē MVU pilnībā izmantot iekšējā tirgus priekšrocības, vienlaikus nodrošinot publisku un pieejamu lietderīgo informāciju.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šis priekšlikums ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 115. panta darbības jomā. Priekšlikumā sniegto noteikumu mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, noteikumus un administratīvo praksi, jo tie tieši ietekmē iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Tāpēc tas jāpieņem saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru atbilstoši šim pantam un direktīvas veidā. Savienība kompetenci šajā jomā kopīgi dala ar dalībvalstīm.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

ES uzņēmumi aizvien vairāk veic pārrobežu darbību iekšējā tirgū, tomēr pašreizējais tiesiskais regulējums nodokļu jomā sastāv no 27 dažādām uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Šī noteikumu daudzveidība rada sadrumstalotību un būtiski kavē uzņēmējdarbību. Proti, pārrobežu uzņēmumi saskaras ar augstām nodokļu saistību izpildes izmaksām, jo tiem ir jāizpilda dažādu tiesisko regulējumu prasības. Tas jo īpaši attiecas uz MVU, kuriem šīs izmaksas proporcionāli ir daudz augstākas 7 . Turklāt dalībvalstīs pastāvošās atšķirības rada neatbilstības, kuru rezultātā var rasties nodokļu dubultā uzlikšana vai nodokļu neuzlikšana.

Šīs problēmas ir kopīgas visām dalībvalstīm, un tās nevar efektīvi atrisināt ar individuāliem valsts līmeņa pasākumiem. Tā kā pirmām kārtām šīs problēmas ir atšķirīgu nodokļu sistēmu darbības rezultāts, valstu līmenī veikti atšķirīgi pasākumi radītu nepietiekamu un nekoordinētu ietekmi. Līdzīgi, lai arī labāka sadarbība arī var sniegt zināmu labumu, šāda pieeja lielākoties ir vien divpusēja un ierobežota.

Šajā saistībā efektīva var būt tikai ES līmeņa iniciatīva, kas paredz vienkāršošanu, un tā ir vienīgais piemērotais juridiskais instruments. Sarežģītība un tās sekas varētu būtiski mazināt, ja būtu vienkāršots MVU tiesiskais regulējums, kas ļautu šiem uzņēmumiem piemērot vienu nodokļu noteikumu kopu, ja tie vēlētos attīstīties pāri robežām.

Ja šāds pasākums tiktu īstenots ES līmenī, tam būtu skaidra pievienotā vērtība. Attiecībā uz MVU vienkāršošana var efektīvi darboties vien tad, ja tiek atzīts, ka, lai apliktu ar nodokli pastāvīgo pārstāvniecību, kas ir tikai juridiskās personas galvenā biroja paplašinājums, nodokļa bāzes aprēķināšanai “paplašināšanās” dalībvalstīs, t. i., valstīs, kur ir izvietotas pastāvīgās pārstāvniecības, var piemērot izcelsmes (galvenā biroja) dalībvalsts nodokļu noteikumus. Turklāt, lai nebūtu jāiesniedz deklarācijas katrā dalībvalstī, kurā MVU veic ar nodokli apliekamas darbības, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, MVU varētu izpildīt visas prasības ar galvenā biroja starpniecību un tikai tajā dalībvalstī, kurā atrodas galvenais birojs (vienas pieturas aģentūra). Tas ir efektīvāk arī nodokļu administrācijām, kuras pašreiz katra atsevišķi un tikai katra ar saviem resursiem novērtē vienu un to pašu pārrobežu uzņēmumu nodokļu saistības.

Tāpēc šī iniciatīva atbilst LESD 5. panta 3. punktā noteiktajam subsidiaritātes principam, ņemot vērā, ka mērķus nevar pietiekami sasniegt ar atsevišķiem valsts līmeņa pasākumiem un ka ar vienotu pieeju visām dalībvalstīm būtu lielākās izredzes sasniegt paredzētos mērķus.

•Proporcionalitāte

Paredzētie pasākumi nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams, lai veicinātu MVU pārrobežu darbības, un tādējādi nodrošina iekšējā tirgus pareizu darbību. Tāpēc tie atbilst proporcionalitātes principam. Piedāvāto pasākumu tvērums attiecas tikai uz apliekamā rezultāta aprēķināšanu ierobežotās situācijās, un netiek saskaņoti nodokļu politikas noteikumi dalībvalstīs. Pastāvīgajām pārstāvniecībām juridiskas personas statuss nav nošķirts no to galvenā biroja. Tās ir MVU pārstāvniecības, kas veic ar nodokli apliekamas darbības citā dalībvalstī, tomēr dalībvalstij, kurā šāda PP ir izvietota, rodas tiesības uzlikt nodokli. Šis priekšlikums neparedz uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas saskaņošanu, bet tikai dod iespēju MVU izmantot vienu nodokļu noteikumu kopu (t. i., galvenā biroja dalībvalsts noteikumus), lai aprēķinātu apliekamo rezultātu attiecībā uz darbībām, kas veiktas ar PP starpniecību. Šīs sistēmas pamatā ir tas, ka dalībvalstis savstarpēji atzīst un pieņem noteikumus par nodokļu piemērošanu MVU, kuriem ir PP. Turklāt šādu vienkāršoto kārtību var izvēlēties visi atbilstīgie MVU. Nodokļu likme un piemērošanas politika joprojām būs PP dalībvalstu kompetencē. Attiecīgi šī iniciatīva būs saskaņā arī ar LESD 5. panta 3. punktā noteikto proporcionalitātes principu, jo tās saturs un forma nepārsniegs to, kas ir nepieciešams un atbilst paredzētajam mērķim.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir par direktīvu, kas ir vienīgais pieļaujamais juridiskais instruments saskaņā ar juridisko pamatu (LESD 115. pantu).

3.APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanos ar ieinteresētajām personām rezultāti

Saistībā ar plašāku paketi “Uzņēmējdarbība Eiropā: ienākumu nodokļu sistēma” (BEFIT) Komisijas dienesti uzsāka sabiedrisko apspriešanu, kas ietvēra arī maziem un vidējiem uzņēmumiem būtiskus aspektus. Visas saņemtās atsauksmes tika pienācīgi izvērtētas, tostarp attiecībā uz MVU.

Sanāksmē ar MVU sūtņu tīklu, kas ir ekspertu grupa, ar kuru Komisija regulāri konsultējas, notika apspriešanās ar MVU ieinteresētajām personām un viedokļu apmaiņa saistībā ar iespējām, kas paredzētas konkrēti tiem MVU, kuri veic pārrobežu darbību.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma ziņojums, kas pievienots šim priekšlikumam, ir izstrādāts, pamatojoties uz ietekmes novērtējuma ziņojuma projektu, kuru Regulējuma kontroles padome bija rūpīgi izskatījusi un apspriedusi attiecīgajā sanāksmē 2022. gada 24. maijā. Atzinumā 2605/2023 Regulējuma kontroles padome sniedza ieteikumus.

Tika konstatēts, ka ziņojumā novērtētās iniciatīvas, attiecībā uz kurām tika saņemts Regulējuma kontroles padomes pozitīvs atzinums ar atrunu, ir jāsniedz atsevišķu priekšlikumu veidā. Šā iemesla dēļ minētajā ietekmes novērtējuma ziņojumā ir novērtēta tikai šā priekšlikuma ietekme.

Šā priekšlikuma ietekmes novērtējuma ziņojumā ir ticami atspoguļota MVU analīze, kas ietverta sīki izskatītajā ietekmes novērtējuma ziņojuma projektā, un iekļauti Regulējuma kontroles padomes šajā saistībā sniegtie ieteikumi.

Ziņojumā ir izskatīta priekšlikuma ietekme, pamatojoties uz vairākiem politikas scenārijiem, no kuriem tika novērtēti trīs scenāriji:

saskaņā ar pamatscenāriju (status quo) tiktu saglabāts esošais politikas satvars. Tas nozīmē, ka ES turpinātu 27 atšķirīgas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas un MVU, kas veic ar nodokli apliekamas darbības vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, netiktu piedāvāta administratīvā vienkāršošana. Tādējādi turpinātos šķēršļi, kas neļauj labi darboties iekšējam tirgum, jo MVU arī turpmāk būtu nesamērīgi augstākas saistību izpildes izmaksas un nelīdzvērtīgi konkurences apstākļi. Salīdzinājumā ar citiem variantiem šis scenārijs nozīmētu ekonomiskus zaudējumus, jo turpinātos MVU zemāka dalība iekšējā tirgū.

1. risinājums. Fakultatīva galvenā biroja nodokļu sistēma MVU, kam ir PP

Šis risinājums paredz priekšlikuma tvērumā iekļaut tikai tos MVU, kam ir PP citās dalībvalstīs, nevis MVU, kam ir meitasuzņēmumi. Šādiem MVU būtu ar nodokli apliekamas darbības vairākās dalībvalstīs ar PP starpniecību. Saskaņā ar šo risinājumu katrai MVU pastāvīgajai pārstāvniecībai apliekamais rezultāts tiktu aprēķināts saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami valstī, kurā atrodas galvenais birojs, ja MVU izvēlētos šo sistēmu. MVU būtu apzināti jāpiekrīt šādai izvēlei. Lai novērstu noteikumu apiešanu, tie būtu jāsalāgo ar prasību, ka, izvēloties šo risinājumu, MVU būtu pienākums piemērot galvenā biroja valsts noteikumus kādu minimālo laikposmu, piemēram, piecus gadus. Turklāt MVU būs tiesīgi bez ierobežojumiem ik pēc pieciem gadiem atjaunot savu izvēli, kamēr vien tie izpilda atbilstības prasības. Atbilstības un arī izbeigšanas noteikumi ir paredzēti, lai atturētu no ļaunprātīgas izmantošanas un iespējamas nodokļu plānošanas prakses, piemēram, galvenā biroja apzinātas pārcelšanas uz zemu nodokļu valsti.

2. risinājums. Fakultatīva galvenā biroja nodokļu sistēma MVU, kam ir PP un meitasuzņēmumi

Alternatīvi saskaņā ar otro risinājumu atbilstīgiem MVU var piemērot vienotu noteikumu kopu, lai aprēķinātu apliekamu rezultātu gan PP, gan meitasuzņēmumiem. Līdzīgi, to varētu tad aprēķināt, izmantojot noteikumus, kas piemērojami galvenā biroja vai galvenās mītnes dalībvalstī. Tādējādi šis priekšlikums tad tiktu piemērots plašāk, iekļaujot arī struktūrvienību grupas. Tehnisko elementu analīze ir tāda pati kā pirmajam risinājumam, bet sekas atšķiras atkarībā no tā, vai kopīgie noteikumi tiek piemēroti meitasuzņēmumiem vai PP, jo meitasuzņēmumi ir atsevišķas juridiskas personas, savukārt PP un to galvenais birojs ir viena juridiskā persona.

Ietekmes novērtējumā ir secināts, ka priekšroka dodama 1. risinājumam. Tas ne tikai ir pierādījis, ka var efektīvi sasniegt konkrētos iniciatīvas mērķus, bet ir arī iedarbīgs, jo tas tiek piemērots ierobežoti, iekļaujot tikai tos MVU, kuriem ir PP citā dalībvalstī, kas faktiski ir to pirmais posms paplašināšanās procesā.

Tiem MVU, kuri varētu plānot paplašināšanos pāri robežām un kurus varētu atturēt paredzamās augstās saistību izpildes izmaksas, vienkāršotā kārtība kopumā varētu palīdzēt sasniegt mērķus. Piemērošanas jomā ietvertie MVU šos noteikumus var piemērot pēc izvēles, un tāpēc tos varētu izmantot tikai tie, kuriem tas ir izdevīgi un kas tādējādi šiem MVU nodrošinātu efektivitāti.

Var sagaidīt, ka MVU, kas vēlas paplašināties pāri robežām, vispirms to, visticamāk, darītu ar PP starpniecību, nevis uzreiz dibinātu atsevišķu juridisko personu saskaņā ar citu dalībvalstu uzņēmējdarbības tiesībām. Pēdējā minētajā gadījumā rastos arī saistību izpildes papildu izmaksas. Šā iemesla dēļ šis risinājums būtu arī iedarbīgs, veicinot pārrobežu paplašināšanos un jo īpaši novēršot ar nodokļiem saistītos šķēršļus, kas varētu kavēt MVU pilnībā piedalīties iekšējā tirgū.

Ietekmes novērtējumā ir iekļauta iniciatīvas izmaksu un ieguvumu analīze, kas provizoriski ir pozitīva. Saskaņā ar šo risinājumu daži no MVU ieguvumiem ir tādi, ka ar šo iniciatīvu ieviestie vienkāršojumi varētu mazināt kārtējo nodokļu saistību izpildes izmaksas katram uzņēmumam, un sagaidāms, ka tie varētu stimulēt ieguldījumus un izaugsmi līdz ar pārrobežu darbību pieaugumu. Sagaidāms, ka arī nodokļu administrācijām būs ieguvumi, pirmkārt, jo nodokļu deklarācijas, nodokļu aprēķini un iekasēšana tiks kārtota, izmantojot vienas pieturas aģentūru, un, otrkārt, tā kā būs vienota sistēma, samazināsies krāpšanas un ļaunprātīgas izmantošanas riski. Šobrīd pārkāpumu un krāpšanas iespējas nodokļu maksātājam, kam ir PP vairākās dalībvalstīs, ir augstākas nekā tad, ja nodokļu maksātājam būtu jādarbojas tikai ar vienu atsevišķu nodokļu administrāciju; revīzijas un kontroles būtu vieglāk veicamas un tās būtu stingrākas.

Priekšlikuma izmaksas nevar precīzi aprēķināt, jo šim priekšlikumam nav precedenta un nav konkrētu datu, kurus varētu izmantot, lai ticami sagatavotu precīzas aplēses. Tomēr ziņojumā ir izklāstītas iespējamās izmaksas MVU un nodokļu administrācijām un norādītas dažas aplēses. Provizoriski izmaksas būs mazas salīdzinājumā ar paredzētajiem ieguvumiem, ko vienkāršošana varētu sniegt. Aplēses ir atrodamas ietekmes novērtējuma ziņojuma 3. pielikumā.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikuma mērķis ir mazināt reglamentējošo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu administrācijām. Tādējādi nodokļu saistību izpildes izmaksas ir slogs MVU, un to samazināšana būs būtiska priekšrocība, ko sniegs šīs iniciatīvas īstenošana. Saistību izpildes izmaksu provizoriskais samazinājums ir aplūkots ietekmes novērtējuma ziņojumā.

Lai samērīgā veidā sasniegtu iniciatīvas mērķus, vēlamais iniciatīvas risinājums ir 1. risinājums. MVU, kuriem PP atrodas vienā vai vairākās citās dalībvalstīs, būs iespēja piemērot galvenā biroja nodokļa noteikumus, lai aprēķinātu apliekamo rezultātu savām PP. Nodokļu maksātājiem ir dota rīcības brīvība, kurai būtu efektīvi jāmazina reglamentējošais slogs. MVU, visticamāk, to apzināti izvēlēsies, ja vienkāršotā kārtība, ko šie noteikumi piedāvā, tiem būs izdevīga. Pretējā gadījumā tie turpinās piemērot spēkā esošos noteikumus. Šādā veidā priekšlikuma tvērums nodrošina, ka saistību izpildes izmaksas MVU ir zemas. Visbeidzot, tā kā priekšlikuma primārais mērķis ir apmierināt to pārrobežu uzņēmumu vajadzības, kuri veic ar nodokli apliekamas darbības vairākās dalībvalstīs, daudzi mikrouzņēmumi faktiski būs ārpus tvēruma.

Nodokļu administrācijām, jo īpaši uzņēmējdalībvalstu nodokļu administrācijām, sagaidāmā darba slodzes samazināšanās arī būtu izdevīga, jo deklarāciju iesniegšana, nodokļu aprēķins un nodokļu iekasēšana tiks veikta centralizēti galvenā biroja dalībvalstī. Galvenajam birojam darba slodzes pieaugums vairāk vai mazāk tiks kompensēts ar to, ka samazināsies strīdi un procedūras, kas šobrīd rodas tāpēc, ka vieniem ienākumiem vai darījumiem tiek piemērotas atšķirīgas noteikumu kopas.

•Pamattiesības

Nav paredzams, ka šis priekšlikums būtiski ietekmēs pamattiesības. Piedāvātie pasākumi atbilst tiesībām, brīvībām un principiem, kas noteikti ES Pamattiesību hartā15. Priekšlikuma 18. pantā tiks īpaši nodrošināta persondatu aizsardzība. Vienādojot konkurences apstākļus, noņemot šķēršļus pārrobežu darbībai un nodrošinot lielāku noteiktību nodokļu jomā, šis priekšlikums palīdzēs arī novērst diskrimināciju vai nepamatotus ierobežojumus brīvībām, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veikšanu.

4. IETEKME UZ BUDŽETU

Sīkākus paskaidrojumus skat. šim priekšlikumam pievienotajā tiesību akta finanšu pārskatā. Jāatzīmē, ka nav gaidāms, ka saistībā ar šo priekšlikumu varētu rasties būtiska ietekme uz budžetu, jo šīs sekas ir saistītas tikai ar informācijas apmaiņu starp galveno biroju un uzņēmējdalībvalstīm.

5. CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Komisija pārskatīs situāciju dalībvalstīs pēc 5 gadiem no direktīvas noteikumu piemērošanas sākuma un publicēs ziņojumu.

Lai uzraudzītu un novērtētu direktīvas īstenošanu, iesākumā dalībvalstīm būtu jādod laiks un jāsniedz visa nepieciešamā palīdzība, lai pareizi īstenotu ES noteikumus. Komisija novērtēs direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem pēc tās stāšanās spēkā un ziņos Padomei par tās darbību. Attiecīgā gadījumā šādam ziņojumam varētu eventuāli pievienot priekšlikumu grozīt direktīvu. Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai visa būtiska informācija, kas ir to rīcībā un kas varētu būt nepieciešama novērtēšanas nolūkos.

Papildus novērtējumam tiks regulāri un pastāvīgi uzraudzīta iniciatīvas efektivitāte un lietderība, izmantojot šādus definētus rādītājus: saistību izpildes izmaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā pret to apgrozījumu un pret salīdzināmiem MVU, kuri neizmanto piedāvāto vienkāršoto kārtību; cik daudz MVU ir izdarījuši apzinātu izvēli; cik daudz MVU ir paplašinājuši pārrobežu darbību, nodibinot PP; cik daudz MVU vairs netiek ietverti, jo ir nodibinājuši meitasuzņēmumu; tvērumā iekļauto MVU apgrozījums attiecībā pret salīdzināmiem MVU, kas nepiemēro piedāvāto vienkāršoto kārtību.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšmets

Direktīva paredz vienkāršotu pieeju, kā atsevišķiem MVU, kas veic pārrobežu darbību, piemērot nodokļus attiecībā uz to pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs. Šī vienkāršotā pieeja tiek saukta par “galvenā biroja nodokļu sistēmu” (1. pants). Šis risinājums attiecas tikai uz nodokļu noteikumiem, kas piemērojami, lai aprēķinātu pastāvīgās pārstāvniecības ar nodokli apliekamo rezultātu, un neskar sociālā nodrošinājuma noteikumus, kas piemērojami PP dalībvalstī, kā arī neskar esošās divpusējās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

Darbības joma

Noteikumu darbības joma attiecas tikai uz atsevišķiem MVU, kas darbojas vienīgi ar PP starpniecību vienā vai vairākās dalībvalstīs (2. pants).

Atbilstības prasības, izvēle un izslēgšana

Atbilstīgiem MVU būs iespēja izdarīt izvēli aprēķināt savām PP ar nodokli apliekamo rezultātu, pamatojoties tikai uz sava galvenā biroja dalībvalsts nodokļu noteikumiem, vienlaikus viena vai vairākas piemērojamās nodokļu likmes saglabāsies tādas, kādas tās ir dalībvalstī(-īs), kurā(-ās) atrodas PP. Izvēli un tās atjaunošanu tomēr stingri ierobežo atbilstības prasības, kuru mērķis ir risināt iespējamos noteikumu apiešanas riskus (3. un 9. pants). Izvēlētā iespēja ir spēkā piecus gadus (7. pants), ja vien galvenais birojs šajā laikā nemaina mītnes vietu vai pastāvīgo pārstāvniecību kopīgais apgrozījums nekļūst vismaz trīsreiz lielāks par galvenā biroja apgrozījumu (8. pants), un tādā gadījumā galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumi vairs nav piemērojami.

Katra piecu gadu perioda beigās MVU būs tiesīgi bez ierobežojumiem atjaunot savu izvēli uz nākamajiem pieciem gadiem, kamēr vien tie izpilda atbilstības prasības (9. pants).

Atbilstības un izbeigšanas noteikumi ir paredzēti, lai atturētu no ļaunprātīgas izmantošanas un iespējamas nodokļu plānošanas prakses, piemēram, galvenā biroja apzinātas pārcelšanas uz dalībvalsti, kurā ir pievilcīga nodokļu sistēma, kas nodrošina zemus nodokļus. Kad atsevišķs MVU nolemj dibināt meitasuzņēmumu vai ja tā pastāvīgo pārstāvniecību kopīgais apgrozījums kļūst vismaz divreiz lielāks par galvenā biroja apgrozījumu, vai ja tas vispār vairs nekvalificējas MVU statusam, tas nevar atjaunot galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumus pēc piecu gadu perioda beigām (10. pants).

Centralizētās procedūras

Vienas pieturas aģentūra nodrošinās, ka piemērošanas jomā ietilpstošie MVU mijiedarbojas tikai ar tās dalībvalsts nodokļu administrāciju, kurā ir MVU galvenais birojs, gan attiecībā uz apzinātas izvēles procedūru, gan attiecībā uz deklarācijas iesniegšanas pienākumiem un nodokļu samaksu (6., 9., 11. un 14. pants). Visām pastāvīgajām pārstāvniecībām “deklarācijas iesniedzēja struktūrvienība” būs MVU galvenais birojs. Tādējādi MVU iesniegs vienu atsevišķu nodokļu deklarāciju sava galvenā biroja nodokļu administrācijai (“deklarācijas iesniegšanas iestādei”) (11. pants). Šī nodokļu administrācija tad pārsūtīs galīgos nodokļu ieņēmumus katrai dalībvalstij, kurā MVU ir pastāvīgā pārstāvniecība (14. pants). Šāda pieeja novērsīs sarežģītību un izmaksas, kas saistītas ar to, ka ir jādarbojas ar vairākām nodokļu sistēmām un nodokļu administrācijām.

Galvenā biroja dalībvalsts piemēros likmes, kas piemērojamas dalībvalstī(-s), kurā(-ās) MVU tur savas PP, un pēc tam pārsūta galīgos nodokļu ieņēmumus šīm PP (12. pants).

Tiek nodrošināta savlaicīga un racionāla informācijas apmaiņa starp attiecīgajām nodokļu iestādēm (11. un 14. pants), jo īpaši izmantojot esošo tiesisko regulējumu, kas izveidots ar Direktīvu par administratīvu sadarbību nodokļu jomā 8 . Šādai informācijas apmaiņai ir jābūt pielāgotai tā, lai tā atbilstu šajā direktīvā paredzētajām vajadzībām un vienkāršošanas nolūkam.

Revīzijas, pārsūdzības un strīdi

Dalībvalstis saglabā kompetenci veikt savā jurisdikcijā esošo PP revīzijas un arī var prasīt kopīgas revīzijas, kas rada pienākumu iesaistīties adresāta dalībvalstij (13. pants).

Visbeidzot, raksturīgi ir tas, ka šāda noteikumu fakultatīva piemērošana ierobežotos gadījumus var radīt konkurences kropļošanas riskus, jo salīdzināmi uzņēmumi var beigt pastāvēt tā iemesla dēļ, ka tiem tiek piemēroti atšķirīgi nodokļu uzlikšanas noteikumi. Tomēr ieguvumi nepārprotami atsver šos riskus, un jo īpaši sistēma kompensē būtiskās nodokļu saistību izpildes papildizmaksas, kas šiem MVU, kuriem ir PP, pretējā gadījumā rastos.

2023/0320 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un groza Direktīvu 2011/16/ES

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 115. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 9 ,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 10 ,

saskaņā ar īpašo likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Savienībā pašlaik nav vienotas pieejas uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai. Tāpēc ES uzņēmumiem nākas ievērot dažādu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu noteikumus atkarībā no dalībvalsts, kurā tie darbojas.

(2)Tas, ka Savienībā līdzās pastāv un mijiedarbojas 27 dažādas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, sarežģī nodokļu saistību izpildi un rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Šī situācija vairāk ietekmē MVU nekā lielākus nodokļu maksātājus, un tas ir kļuvis redzamāks līdz ar to, ka globalizācija un ekonomikas digitalizācija ir būtiski mainījušas priekšstatu par robežām un uzņēmējdarbības modeļiem. Valdību mēģinājumi pielāgoties šai jaunajai realitātei ir noveduši pie sadrumstalotiem dalībvalstu atbildes pasākumiem, kas rada vēl lielākus iekšējā tirgus izkropļojumus. Turklāt dažādo tiesisko regulējumu rezultāts nenovēršami ir atšķirīgas nodokļu administrēšanas prakses dalībvalstīs. Tas bieži vien ir saistīts ar ilgstošām procedūrām, kam raksturīga neparedzamība un nekonsekvence, kā arī augstas atbilstības nodrošināšanas izmaksas.

(3)Atšķirīgo pieeju dēļ iekšējā tirgū ir vajadzīgi dažādi risinājumi dažādiem uzņēmumiem, lai risinātu pašlaik pastāvošās to pārrobežu darbības radītās problēmas. Mazākiem uzņēmumiem, kuri neietilpst grupā, pārrobežu paplašināšanās ir grūtāk veicama nekā lielākiem uzņēmumiem. Tādējādi šiem mazajiem uzņēmumiem sarežģītās procedūras un augstās atbilstības nodrošināšanas izmaksas rada lielāku slogu. Tāpēc ir acīmredzami, ka mikrouzņēmumiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paplašināšanās sākumposmā ir vajadzīgs tāds risinājums kā vienkāršots mehānisms to apliekamā rezultāta aprēķināšanai, ja to pārrobežu darbība notiek tikai ar pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību.

(4)Lai novērstu nenoteiktību nodokļu jomā un mazinātu grūtības saistībā ar nezināmas nodokļu sistēmas noteikumu ievērošanu, darbojoties citā(-ās) dalībvalstī(-īs) (viens no galvenajiem faktoriem, kas traucē MVU paplašināt darbību ārvalstīs), pastāvīgo pārstāvniecību apliekamais rezultāts būtu jāaprēķina, pamatojoties uz tās dalībvalsts noteikumiem, kurā galvenais birojs (MVU galvenā mītne) ir rezidents nodokļu vajadzībām. Tas nozīmē arī to, ka joprojām tiktu piemēroti principi, kas reglamentē ienākumu attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību un kas noteikti piemērojamajā divpusējā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalsti un galvenā biroja dalībvalsti. Lai nodrošinātu, ka no jebkura jauna noteikuma izriet situācijas vienkāršošana maziem un vidējiem uzņēmumiem, to piemērošanai vajadzētu būt fakultatīvai un tādējādi atstātai nodokļu maksātāju ziņā.

(5)Lai novērstu ļaunprātīgu nodokļu praksi, ir izstrādāti īpaši nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanas noteikumi, piemēram, lai novērstu nodokļu apiešanas riskus, kas saistīti ar MVU rezidences nodokļu vajadzībām pārcelšanu, un tādējādi izvairītos no tā, ka galvenā biroja atrašanās vieta tiek noteikta, pamatojoties uz nodokļu motīviem. Attiecīgi būtu jāuzrauga uz pastāvīgo(-ajām) pārstāvniecību(-ām) attiecinātā apgrozījuma attīstība, lai to darbības paliktu pakārtotas galvenajai darbībai, kura būtu jāveic galvenajam birojam. Šādā veidā nepastāvētu risks, ka noteikumus var ļaunprātīgi izmantot, izveidojot tukšus galvenos birojus, kamēr lielākā daļa uzņēmējdarbības notiek ārvalstīs. Tāpat atbilstība nodokļu vienkāršošanas sistēmai, kā arī izvēles īstenošanas izbeigšana un atjaunošana būtu jāsaista ar stingriem nosacījumiem. Šādi nosacījumi būtu jāapvieno ar prasībām attiecībā uz galvenā biroja apgrozījumu salīdzinājumā ar pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) apgrozījumu. Mērķis būtu vēl vairāk uzsvērt, ka darbības, ko veic ar pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) starpniecību, var būt tikai galvenā biroja pamatdarbības papildinājums. Turklāt, tiklīdz ir izdarīta izvēle piemērot nodokļu vienkāršošanas regulējumu, tai būtu jānosaka obligāts ilgums, lai novērstu tādas situācijas, kurās galvenā biroja mītne bieži tiek pārcelta, lai izmantotu gadījuma rakstura un īstermiņa nodokļu priekšrocības.

(6)Starptautiskā kuģniecība ir īpaša darbības nozare, uz kuru vairākās dalībvalstīs attiecas īpaši nodokļu režīmi. Šie režīmi galvenokārt ietver nodokļa bāzes aprēķināšanu, pamatojoties uz ekspluatēto kuģu tonnāžu (t. i., kravnesību), nevis pamatojoties uz uzņēmuma faktisko peļņu vai zaudējumiem. Šajā gadījumā MVU, kas gūst ienākumus no kuģniecības darbībām, uz kurām attiecas tonnāžas nodokļa režīms, būtu jāizslēdz no MVU vienkāršošanas noteikumu izvēles iespējas attiecībā uz šādiem ienākumiem, kas attiecināmi uz pastāvīgu pārstāvniecību. Šāda izslēgšana ļautu izvairīties no papildu sarežģījumiem, kādi varētu rasties, mijiedarbojoties MVU nodokļu vienkāršošanas sistēmai un tonnāžas nodokļa režīmiem. Turklāt šādi potenciāli sarežģījumi šķiet nesamērīgi, ņemot vērā to, ka dažās dalībvalstīs nav šādu īpašu nodokļu režīmu. Neviena cita darbības nozare no direktīvas darbības jomas netiktu izslēgta.

(7)Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt būtisku procedūras vienkāršošanu, tāpēc būtu jāizveido vienas pieturas aģentūra, ļaujot pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) nodokļu deklarēšanu, nodokļu aprēķinus un nodokļu iekasēšanu veikt ar vienas nodokļu iestādes (“deklarācijas iesniegšanas iestāde”), t. i., galvenā biroja atrašanās dalībvalsts nodokļu iestādes, starpniecību. Pilnībā ievērojot dalībvalstu suverenitāti nodokļu jautājumos, revīzijas, pārsūdzības un strīdu izšķiršanas procedūras galvenokārt paliktu valsts līmenī un notiktu saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem. Lai atbalstītu vienas pieturas aģentūras darbību, būtu ļoti svarīgi paredzēt kopīgas revīzijas, kas galvenā biroja dalībvalstij uzliek pienākumu sadarboties tad, ja pastāvīgās pārstāvniecības nodokļu iestāde pieprasa revīziju, kas aptver tās nodokļu maksātāja apliekamā rezultāta aprēķināšanu.

(8)Lai izvairītos no darbības jomas sadrumstalotības, kas var izrietēt no valstu īpatnībām, darbības jomā ietilpstošie MVU ir tie, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/34/ES 11 .

(9)Lai nodrošinātu, ka attiecīgajām dalībvalstīm ir savlaicīga piekļuve attiecīgajai nodokļu informācijai, informācijas apmaiņa būtu jāveic automātiski, izmantojot Savienības izveidoto kopējo sakaru tīklu (CCN). Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Padomes Direktīva 2011/16/EK 12 .

(10)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus attiecīgās informācijas paziņošanai un apmaiņai nodokļu vajadzībām starp dalībvalstīm, nodokļu iekasēšanai un pārskaitīšanai, kā arī nodokļu vienkāršošanas sistēmas darbības pārskatīšanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 13 .

(11)Turklāt, lai MVU varētu tiešā veidā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, neradot nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, informācija par šajā direktīvā izklāstītajiem nodokļu noteikumiem būtu jādara pieejama, izmantojot vienoto digitālo vārteju saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1724 14 . Vienotā digitālā vārteja nodrošina vienotu kontaktpunktu pārrobežu lietotājiem informācijas, procedūru un palīdzības pakalpojumu sniegšanai tiešsaistē saistībā ar iekšējā tirgus darbību.

(12)Lai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz I līdz IV pielikuma par MVU juridiskajām formām un peļņas nodokļiem (kuri attiecas uz šīm MVU formām) atjaunināšanu, lai iekļautu citas juridiskās formas vai nodokļus ar līdzīgu raksturojumu kā tiem, kas uzskaitīti I-IV pielikumā. Šajā kontekstā ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 15 . Lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga dalība deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem sistemātiski ir piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(13)Tā kā ierosināto noteikumu pienācīgai īstenošanai katrā dalībvalstī ir izšķiroša nozīme citu dalībvalstu nodokļu bāzes aizsardzībā, šāda īstenošana un izpilde būtu jāuzrauga Komisijai. Tādēļ dalībvalstīm būtu regulāri jāpaziņo Komisijai konkrēta informācija, tostarp statistika, par to, kā to teritorijā tiek īstenoti un izpildīti valsts pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Lai izvērtētu ierosināto jauno noteikumu efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo izvērtējums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem, un vajadzības gadījumā tam jāpievieno priekšlikums grozīt noteikumus. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē.

(14)Dalībvalstis drīkst saskaņā ar šo direktīvu apstrādāt persondatus tikai tālab, lai pārbaudītu atbilstības prasības vai noteiktu pastāvīgo pārstāvniecību nodokļu saistības. Jebkādai šai nolūkā veiktai persondatu apstrādei būtu jāatbilst Regulai (ES) 2016/679.

(15)Ir paredzēts datu glabāšanas laiks, kas dotu dalībvalstīm iespēju nodrošināt atbilstību vairumam noilguma noteikumu, tādējādi stingri ievērojot šādus valsts noteikumus attiecībā uz noilguma sākumpunktu vai apturēšanu. Tomēr glabāšanas laikam nevajadzētu pārsniegt to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka kompetentās nodokļu iestādes spēj noteikt nodokļu saistības, tādējādi panākot līdzsvaru starp nodokļu iestādes spēju nodrošināt nodokļu pareizu aprēķināšanu un iekasēšanu un nodokļu maksātāju tiesībām uz juridisko noteiktību.

(16)Šī direktīva respektē pamattiesības un principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši ar šo direktīvu tiecas nodrošināt, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības uz persondatu aizsardzību un uzņēmējdarbības brīvība.

(17)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas sniedza atzinumu […].

(18)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, vienkāršot nodokļu noteikumus noteiktiem MVU, kas darbojas iekšējā tirgū ar pastāvīgas(-u) pārstāvniecības(-u) starpniecību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet pašreizējo problēmu dēļ, ko rada 27 dažādu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbība, šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

Šī direktīva paredz noteikumus par to, kā aprēķināt ar nodokli apliekamo rezultātu MVU pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atbilst 2. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem (“galvenā biroja nodokļu noteikumi”).

2. pants
Darbības joma

1.Šī direktīva attiecas uz MVU, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)tie ir izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kādā no I un II pielikumā uzskaitītajām formām;

b)tie nodokļu vajadzībām ir kādas dalībvalsts rezidenti saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts nodokļu tiesību aktiem, tostarp ar tās divpusējām konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu;

c)uz tiem tieši vai to īpašnieku līmenī attiecas kāds no III un IV pielikumā uzskaitītajiem peļņas nodokļiem vai jebkāds cits nodoklis ar līdzīgām iezīmēm;

d)tie kvalificējas kā mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kā definēts Direktīvā 2013/34/ES 16 ;

e)citās dalībvalstīs tie darbojas vienīgi ar vienas vai vairāku pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību;

f)tie nav daļa no konsolidētas grupas finanšu grāmatvedības nolūkā saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES un ir autonomi uzņēmumi, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

–tie nav asociēti uzņēmumi Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 13. punkta nozīmē;

–tie nav saistīti uzņēmumi Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK 3. panta 3. punkta nozīmē.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 16. pantu, lai grozītu I–IV pielikumu, ņemot vērā dalībvalstu tiesību aktos veiktās izmaiņas attiecībā uz:

a)tādu vienību juridisko formu, kuras izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem (I un II pielikums);

b)peļņas nodokļiem vai jebkuru citu nodokli ar līdzīgām iezīmēm, kas uz šādām vienībām attiecas tieši vai to īpašnieku līmenī (III un IV pielikums).

3.Šī direktīva neietekmē ne tās dalībvalsts, kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība, tiesības noteikt piemērojamo nodokļa likmi, ne divpusējo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu piemērojamību, ne arī noteikumus par darba ņēmēju sociālo aizsardzību pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstī.

3. pants
Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

(1)“pastāvīgā pārstāvniecība” ir konkrēta uzņēmējdarbības vieta citā dalībvalstī, kā definēts attiecīgajā divpusējā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai, ja tādas nav, valsts tiesību aktos;

(2)“galvenais birojs” ir 2. panta 1. punktā minētais MVU, kas darbojas citā(-ās) dalībvalstī(-īs) vienīgi ar vienas vai vairāku pastāvīgo pārstāvniecību starpniecību;

(3)“galvenā biroja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā 2. panta 1. punktā minētais MVU ir rezidents nodokļu vajadzībām;

(4)“galvenā biroja nodokļu noteikumi” ir galvenā biroja dalībvalsts nodokļu noteikumi, ko izmanto galvenā biroja un tā pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā rezultāta aprēķināšanai;

(5)“uzņēmējdalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā atrodas 2. panta 1. punktā minētā MVU pastāvīgā pārstāvniecība;

(6)“pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais rezultāts” ir ar nodokli apliekamie ienākumi vai zaudējumi, kas aprēķināti saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem;

(7)“deklarācijas iesniegšanas iestāde” ir kompetentā nodokļu iestāde galvenā biroja dalībvalstī;

(8)“galvenā biroja nodokļu deklarācija” ir 2. panta 1. punktā minētā MVU iesniegtā nodokļu deklarācija, kas aptver galvenā biroja un pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) apliekamos rezultātus, kas aprēķināti saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem.

II NODAĻA
Galvenā biroja aplikšana ar nodokļiem

4. pants
Atbilstības prasības

4.Galvenais birojs var izvēlēties piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus attiecībā uz tā pastāvīgo(-ajām) pārstāvniecību(-ām) citās dalībvalstīs, ja tas atbilst šādām prasībām:

a)pastāvīgo pārstāvniecību kopējais apgrozījums pēdējos divos fiskālajos gados nav pārsniedzis summu, kas vienāda ar divkāršu galvenā biroja apgrozījumu;

b)tas ir bijis rezidents nodokļu vajadzībām galvenā biroja dalībvalstī pēdējos divus fiskālos gadus;

c)pēdējos divus fiskālos gadus tas ir izpildījis 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētos nosacījumus.

2.Ja galvenais birojs izvēlas piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus saskaņā ar 1. punktu, tas piemēro šos noteikumus visām savām pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs. Ja tas izveido jaunu pastāvīgo pārstāvniecību citā dalībvalstī, tas šādai pastāvīgajai pārstāvniecībai piemēro galvenā biroja nodokļu noteikumus no tās izveidošanas brīža.

5. pants
Izslēgšana no galvenā biroja nodokļu noteikumiem

Ja galvenais birojs gūst ienākumus no kuģniecības darbībām un uz šiem ienākumiem galvenā biroja dalībvalstī attiecas tonnāžas nodokļa režīms, šādu galveno biroju izslēdz no galvenā biroja nodokļu noteikumu piemērošanas attiecībā uz tā pastāvīgo(-ajām) pārstāvniecību(-ām) citās dalībvalstīs, ciktāl attiecīgie ienākumi tiek gūti no kuģniecības darbībām.

6. pants
Izvēles piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus īstenošana

3.Galvenais birojs, kas izvēlas piemērot savai(-ām) pastāvīgajai(-ām) pārstāvniecībai(-ām) galvenā biroja nodokļu noteikumus, paziņo deklarācijas iesniegšanas iestādei par savu izvēli, norādot uzņēmējdalībvalsts(-u) nosaukumu(-us). Paziņojumu sniedz vismaz trīs mēnešus pirms tā fiskālā gada beigām, kas ir pirms fiskālā gada, kurā minētais MVU vēlas sākt piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus.

4.Deklarācijas iesniegšanas iestāde pārbauda, vai ir izpildītas 4. pantā noteiktās atbilstības prasības, un divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma informē galveno biroju par saviem konstatējumiem.

5.Ja atbilstības prasības ir izpildītas, deklarācijas iesniegšanas iestāde divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma informē uzņēmējdalībvalstu nodokļu iestādes, ka attiecīgo pastāvīgo pārstāvniecību apliekamo rezultātu, sākot no nākamā finanšu gada, aprēķina saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem, ko piemēro galvenā biroja dalībvalstī. Uzņēmējdalībvalsts(-u) nodokļu iestāde paziņo deklarācijas iesniegšanas iestādei piemērojamo nodokļa likmi.

Pirmajā daļā minēto informāciju paziņo, izmantojot automātisku informācijas apmaiņu, kas minēta Direktīvas 2011/16/ES [8.ae] pantā.

Uzņēmējdalībvalsts var apstrīdēt deklarācijas iesniegšanas iestādes lēmumu par atbilstības prasību izpildi saskaņā ar 13. panta noteikumiem. Neatkarīgi no šādām procedūrām MVU var sākt piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus.

Ja deklarācijas iesniegšanas iestāde secina, ka atbilstības prasības nav izpildītas, tā divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma sniegšanas informē galveno biroju, un galvenais birojs to var apstrīdēt saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

6.Ja uzņēmējdalībvalsts secina, ka MVU klātbūtne tās teritorijā ir uzskatāma par pastāvīgu pārstāvniecību, tā informē deklarācijas iesniegšanas iestādi. Saņemot šo informāciju, deklarācijas iesniegšanas iestāde informē uzņēmējdalībvalsts kompetento nodokļu iestādi par to, vai galvenais birojs piemēro galvenā biroja nodokļu noteikumus attiecībā uz savām pastāvīgajām pārstāvniecībām.

7. pants
Izvēles piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus īstenošanas ilgums

7.Galvenais birojs, kas ir izvēlējies piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus savām pastāvīgajām pārstāvniecībām vienā vai vairākās uzņēmējdalībvalstīs, piemēro šos noteikumus piecus fiskālos gadus.

8.Šā panta 1. punktā minētā laikposma beigās galvenā biroja nodokļu noteikumus pārstāj piemērot attiecībā uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas uzņēmējdalībvalstīs, ja vien galvenais birojs nav paziņojis deklarācijas iesniegšanas iestādei par savu izvēli atjaunot galvenā biroja nodokļu noteikumu piemērošanu saskaņā ar 9. pantā noteikto procedūru.

8. pants
Izvēles piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus īstenošanas izbeigšana

9.Izvēles piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus īstenošana tiek izbeigta pirms 7. panta 1. punktā minētā piecu gadu laikposma beigām jebkura turpmāk minētā iemesla dēļ:

a)direktīvas 2. panta 1. punktā minētais MVU pārceļ savu rezidenci nodokļu vajadzībām ārpus galvenā biroja dalībvalsts;

b)pēdējos divos fiskālajos gados tā pastāvīgo pārstāvniecību kopējais apgrozījums ir pārsniedzis summu, kas atbilst trīskāršam galvenā biroja apgrozījumam.

10.Jebkurā no 1. punktā minētajiem gadījumiem galvenā biroja nodokļu noteikumus pārtrauc piemērot no tā fiskālā gada, kas seko gadam, kurā iestājas 1. punktā minētie iemesli.

11.Deklarācijas iesniegšanas iestāde informē uzņēmējdalībvalstis par 1. punktā minēto izbeigšanu pirms tā fiskālā gada beigām, kurā iestājušies minētās izbeigšanas iemesli.

12.Ja 2. panta 1. punktā minētais MVU pārceļ savu rezidenci nodokļu vajadzībām uz citu dalībvalsti, tas var izvēlēties piemērot tā jaunās nodokļu rezidences dalībvalsts noteikumus par galvenā biroja aplikšanu ar nodokļiem saskaņā ar 4. līdz 7. pantu. To uzskata par jaunu izvēli.

9. pants
Izvēles piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus atjaunošana

13.Ja galvenais birojs vēlas atjaunot savu izvēli, tas paziņo par to deklarācijas iesniegšanas iestādei vismaz sešus mēnešus pirms 7. panta 1. punktā minētā laikposma beigām un norāda uzņēmējdalībvalstu nosaukumus. Deklarācijas iesniegšanas iestāde pārbauda, vai MVU joprojām atbilst 4. pantā noteiktajām atbilstības prasībām.

14.Deklarācijas iesniegšanas iestāde apstiprina izvēles atjaunošanu divu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas, kad tā ir pārliecinājusies, ka ir izpildītas 4. pantā noteiktās atbilstības prasības. Tā paziņo galvenajam birojam savu lēmumu kopā ar informāciju par to, ka neeksistē 10. pantā noteiktie izslēgšanas iemesli. Deklarācijas iesniegšanas iestāde četru mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā paziņojuma saņemšanas informē par atjaunošanu arī uzņēmējdalībvalstu nodokļu iestādes.

10. pants
Izslēgšana no galvenā biroja nodokļu noteikumu piemērošanas atjaunošanas

Galvenais birojs nav tiesīgs atjaunot izvēli izmantot iespēju piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus, ja piecu gadu laikā pēc tam, kad sākotnēji tika piemēroti galvenā biroja nodokļu noteikumi, ir iestājusies kāda no šīm situācijām:

a)jebkuros divos fiskālajos gados atsevišķi ņemot pastāvīgo pārstāvniecību kopējais apgrozījums ir pārsniedzis summu, kas vienāda ar divkāršu galvenā biroja apgrozījumu;

b)MVU ir izveidojis vienu vai vairākus meitasuzņēmumus Savienībā vai ārpus tās;

c)divus fiskālos gadus pēc kārtas nav izpildīts 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā noteiktais kritērijs.

11. pants
Galvenā biroja nodokļu deklarācijas iesniegšana, nodokļu aprēķins un koordinācija starp iestādēm

15.Galvenais birojs iesniedz deklarācijas iesniegšanas iestādei galvenā biroja nodokļu deklarāciju.

16.Galvenā biroja nodokļu deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

a)MVU nodokļu saistības attiecībā uz tā apliekamo rezultātu dalībvalstī, kurā atrodas galvenais birojs;

b)MVU nodokļu saistības attiecībā uz katras pastāvīgās pārstāvniecības citās dalībvalstīs apliekamo rezultātu. Nodokļa saistības aprēķina, piemērojot attiecīgās uzņēmējdalībvalsts nodokļu likmi ar nodokli apliekamajam rezultātam, kas aprēķināts saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem.

17.Ja vienai vai vairākām MVU pastāvīgajām pārstāvniecībām nav jāsagatavo atsevišķi finanšu grāmatvedības pārskati saskaņā ar uzņēmējdalībvalsts tiesību aktiem, saskaņā ar galvenā biroja nodokļu sistēmu deklarācijā iekļauj šādu informāciju:

a)uz pastāvīgo(-ajām) pārstāvniecību(-ām) attiecinātie aktīvi un saistības;

b)peļņa, kas attiecināma uz pastāvīgo(-ajām) pārstāvniecību(-ām) citās dalībvalstīs.

18.Deklarācijas iesniegšanas iestāde izdod šādus paziņojumus:

a)galvenā biroja nodokļu aprēķina paziņojumu;

b)katras pastāvīgās pārstāvniecības nodokļu aprēķina paziņojuma projektu.

19.Deklarācijas iesniegšanas iestāde saskaņā ar 14. pantā izklāstītajiem noteikumiem nosūta uzņēmējdalībvalsts nodokļu iestādēm šādus dokumentus un informāciju:

a)galvenā biroja nodokļu deklarāciju kopā ar finanšu grāmatvedības pārskatu un citu attiecīgu dokumentu kopijām, kā prasīts un sagatavots saskaņā ar galvenā biroja dalībvalsts tiesību aktiem;

b)attiecīgās(-o) pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) nodokļu aprēķina paziņojuma projektu;

c)vajadzības gadījumā jebkādu citu informāciju, kas ļauj novērtēt citus valsts vai reģionālos uz peļņu nebalstītus vai balstītus nodokļus vai papildmaksājumus, vai citas savstarpēji saistītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sastāvdaļas saskaņā ar uzņēmējdalībvalsts nodokļu noteikumiem.

Šajā punktā minēto informāciju paziņo, izmantojot automātisku informācijas apmaiņu, kas minēta Direktīvas 2011/16/ES [8.ae] pantā.

20.Uzņēmējdalībvalsts nodokļu iestāde pieņem vai noraida 5. punkta b) apakšpunktā minēto nodokļu aprēķina paziņojuma projektu divu mēnešu laikā pēc tā saņemšanas un attiecīgi informē deklarācijas iesniegšanas iestādi.

21.Ja uzņēmējdalībvalsts nodokļu iestāde pieņem nodokļu aprēķina paziņojuma projektu vai nereaģē 6. punktā minētajā termiņā, paziņojuma par nodokļu aprēķina paziņojuma projekts kļūst galīgs, un galvenais birojs to var apstrīdēt deklarācijas iesniegšanas iestādē un saskaņā ar galvenā biroja dalībvalsts noteikumiem.

8. Ja uzņēmējdalībvalsts nodokļu iestāde noraida nodokļu aprēķina paziņojuma projektu, tā pārskata šo nodokļu aprēķina projektu saistībā ar peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti piemērojamajā divpusējā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp uzņēmējdalībvalsti un galvenā biroja dalībvalsti. Pēc tam, kad peļņas attiecināšana uz pastāvīgo pārstāvniecību ir pārskatīta un paziņota deklarācijas iesniegšanas iestādei saskaņā ar Direktīvas 2011/16/ES 8.ae pantu, iesniedzēja iestāde atkārtoti aprēķina ar nodokli apliekamo rezultātu saskaņā ar galvenā biroja dalībvalsts nodokļu noteikumiem, un šī dalībvalsts izdod pārskatītu nodokļu aprēķinu. Nodokļu maksātājam ir tiesības apstrīdēt šo pārskatīto nodokļu aprēķinu galvenā biroja dalībvalsts tiesās. Jebkuru strīdu par peļņas summu, kas attiecināma uz pastāvīgo pārstāvniecību, izšķir saskaņā ar piemērojamo divpusējo konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu vai noteikumiem, kas izklāstīti Padomes 2017. gada 10. oktobra Direktīvā (ES) 2017/1852 17 .

22.9.Ja saskaņā ar uzņēmējdalībvalsts nodokļu noteikumiem noteikti izdevumi, kas saistīti ar pastāvīgās pārstāvniecības darbiniekiem, ir atskaitāmi nodokļa aprēķina vajadzībām, ciktāl attiecīgās summas tiek apliktas ar nodokli darbinieka līmenī vai uz tām attiecas sociālā nodrošinājuma iemaksas, un dalībvalstī, kurā atrodas galvenais birojs, nav līdzīga nodokļu režīma, kas ļautu veikt šādu atskaitījumu, galvenais birojs un uzņēmējdalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu iespējamas neatbilstības.

12. pants
Pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) maksājamā nodokļa iekasēšana uzņēmējdalībvalstī(-īs)

23.Galvenais birojs ar deklarācijas iesniegšanas iestādes starpniecību nokārto ienākuma nodokļa saistības gan attiecībā uz savu ar nodokli apliekamo rezultātu, gan uz pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) apliekamo rezultātu uzņēmējdalībvalstī(-īs).

24.Deklarācijas iesniegšanas iestāde iekasē nodokli, kas atbilst katras galvenā biroja pastāvīgās pārstāvniecības Savienībā nodokļu saistībām, piemēro attiecīgās uzņēmējdalībvalsts nodokļa likmi un pārskaita attiecīgo summu uzņēmējdalībvalsts kompetentajai iestādei.

25.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tiek iekasēts un pārskaitīts nodoklis, kas atbilst pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) nodokļu saistībām, no galvenā biroja dalībvalsts uz uzņēmējdalībvalsti. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 15. pantā.

13. pants
Revīzijas, tiesiskās aizsardzības līdzekļi un strīdu izšķiršana

26.Ja vien nav norādīts citādi, šīs direktīvas noteikumi neietekmē dalībvalstu noteikumus, kas reglamentē vietējās nodokļu revīzijas, tiesiskās aizsardzības līdzekļus un procedūras, vai strīdu izšķiršanas mehānismus, kas pieejami Savienības līmenī vai paredzēti piemērojamajās divpusējās nodokļu konvencijās par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu.

27.Uzņēmējdalībvalsts nodokļu iestāde var pieprasīt, lai kopīgi ar deklarācijas iesniegšanas iestādi tiktu veikta revīzija, kas aptver pastāvīgās pārstāvniecības apliekamā rezultāta aprēķināšanu saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem, peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību un/vai piemērojamo nodokļa likmi. Kopīgas revīzijas veic saskaņā ar Padomes Direktīvu 2011/16/ES 18 . Neatkarīgi no iepriekšminētās direktīvas noteikumiem pieprasījuma saņēmēja kompetentā iestāde pieņem šādu uzņēmējdalībvalsts iestāžu pieprasījumu.

14. pants
Grozījumi Direktīvā 2011/16/ES

28.2011. gada 15. februāra Direktīvu 2011/16/ES 19 groza šādi:

(1)direktīvas 3. panta 9. punktu groza šādi:

a)punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “a) direktīvas 8. panta 1. punktā un 8.a līdz 8.ae pantā – iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma iepriekš noteiktos regulāros intervālos. Direktīvas 8. panta 1. punktā atsauce uz pieejamo informāciju attiecas uz informāciju, kas ir reģistrēta informācijas paziņotājas dalībvalsts nodokļu reģistros un ko var iegūt saskaņā ar minētās dalībvalsts informācijas vākšanas un apstrādes procedūrām.”;

b)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “c) pārējos šīs direktīvas noteikumos, izņemot 8. panta 1. un 3.a punktu un 8.a līdz 8.ae pantu, – a) un b) apakšpunktā paredzētās iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana.”;

(2)iekļauj šādu 8.ae pantu:

“8.ae pants

Obligātās automātiskās informācijas apmaiņas par izvēli darbības joma un nosacījumi pēc tam, kad ir izdarīta izvēle piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus, galvenā biroja nodokļu deklarācijas un nodokļu aprēķina projektus

28.1.Ja Direktīvas, ar ko izveido galvenā biroja nodokļu sistēmu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem 20 , 3. panta 2. punktā definētais galvenais birojs, kurš izvēlas piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus savai(-ām) pastāvīgajai(-ām) pārstāvniecībai(-ām) saskaņā ar minētās direktīvas 6. pantu, izpilda atbilstības prasības šādu noteikumu piemērošanai, galvenā biroja dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ka attiecīgās pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo rezultātu aprēķina saskaņā ar galvenā biroja nodokļu noteikumiem. Šāda paziņošana notiek divu mēnešu laikā pēc tam, kad galvenais birojs ir paziņojis par savu izvēli piemērot galvenā biroja nodokļu noteikumus.

28.2.Pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo galvenā biroja dalībvalsts kompetentajai iestādei nodokļa likmi, kas piemērojama, lai noteiktu tās teritorijā esošās(-o) pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) nodokļu saistības, trīs mēnešu laikā no dienas, kad tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas galvenais birojs, ir paziņojusi lēmumu par galvenā biroja nodokļu noteikumu piemērošanu.

28.3.Galvenā biroja dalībvalsts kompetentā iestāde, veicot automātisku informācijas apmaiņu, paziņo šā panta 2. punktā norādīto informāciju pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) dalībvalsts(-u) kompetentajai(-ām) iestādei(-ēm) saskaņā ar praktiskajiem pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 21. pantu.

28.4.Informācijā, ko dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo saskaņā ar 1. punktu, ietver šādus datus:

i)galvenā biroja nodokļu deklarāciju;

ii) finanšu grāmatvedības pārskatu un citu attiecīgu dokumentu kopijas, kas tikušas prasītas un sagatavotas saskaņā ar galvenā biroja valsts tiesību aktiem;

iii)attiecīgās(-o) pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) nodokļu aprēķina paziņojuma projektu;

iv)vajadzības gadījumā jebkādu citu informāciju, kas ļauj novērtēt citus valsts vai reģionālos uz peļņu nebalstītus vai balstītus nodokļus vai papildmaksājumus, vai citas savstarpēji saistītas iedzīvotāju ienākuma nodokļa sastāvdaļas saskaņā ar uzņēmējdalībvalsts nodokļu noteikumiem.

28.5.Informācijas apmaiņa notiek tūlīt pēc nodokļu aprēķina projekta izdošanas un ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc šādas izdošanas.

28.6.Ja pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) dalībvalsts nodokļu iestāde pārskata nodokļu aprēķina paziņojuma projektu saistībā ar peļņas attiecināšanu uz pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti piemērojamajā divpusējā konvencijā par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu starp uzņēmējdalībvalsti un galvenā biroja dalībvalsti, pēc tam, kad ir noraidīts galvenā biroja dalībvalsts iesniegtais nodokļu aprēķina paziņojuma projekts, pastāvīgās(-o) pārstāvniecības(-u) dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc tā izdošanas nosūta šādu pārskatītu nodokļu aprēķina paziņojumu galvenā biroja dalībvalsts kompetentajai iestādei, lai atkārtoti tiktu aprēķināts pastāvīgās pārstāvniecības apliekamais rezultāts, izdots pārskatīts nodokļu aprēķins un iekasēti nodokļi.

28.7.Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka praktiskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai noteiktu šajā 8. pantā minētās saziņas formu, saturu un valodu prasības. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

29.Direktīvas 20. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Automātisko informācijas apmaiņu saskaņā ar 8., 8.ac un 8.ae pantu veic, izmantojot standarta elektronisku formātu, kura mērķis ir atvieglot šādu automātisku apmaiņu un kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar 26. panta 2. punktā minēto procedūru.”

III NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants
Komiteju procedūra

30.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 21 nozīmē.

31.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

16. pants
Deleģēšanas īstenošana

32.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

33.Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas].

34.Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

35.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

36.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo Padomei.

37.Saskaņā ar 2. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

17. pants
Eiropas Parlamenta informēšana

Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem, par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti pret tiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi pilnvaru deleģējumu.

18. pants
Datu aizsardzība

38.Dalībvalstis drīkst saskaņā ar šo direktīvu apstrādāt persondatus nolūkā pārbaudīt atbilstības prasības vai noteikt nodokļu saistības, kā minēts šīs direktīvas 4., 9. un 11. pantā. Kad dalībvalstu kompetentās iestādes apstrādā persondatus nolūkā pārbaudīt atbilstības prasības vai noteikt nodokļu saistības saskaņā ar šo direktīvu, tās tiek uzskatītas par pārziņiem Regulas (ES) 2016/679 4. panta 7. punkta nozīmē to attiecīgo darbību robežās, ko tās veic saskaņā ar šo direktīvu.

39.Informāciju — arī persondatus —, kas apstrādāta saskaņā ar šo direktīvu, glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas nolūkus, jo īpaši lai pārbaudītu nodokļu maksātāju atbilstības prasības vai noteiktu nodokļu saistības, saskaņā ar katra datu pārziņa iekšzemes noteikumiem par noilgumu, bet katrā ziņā ne ilgāk kā 10 gadus.

19. pants
Komisijas veikta šīs direktīvas darbības pārskatīšana

1.Piecus gadus pēc šīs direktīvas piemērošanas sākuma Komisija pārbauda un izvērtē tās darbību un par to ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam, ja nepieciešams, pievieno priekšlikumu par šīs direktīvas grozīšanu.

2.Dalībvalstis paziņo Komisijai būtisko informāciju direktīvas izvērtēšanai saskaņā ar 3. punktu, tostarp apkopotus datus par atbilstīgo MVU skaitu salīdzinājumā ar izvēli izdarījušo MVU skaitu, par to apgrozījumu un par atbilstības nodrošināšanas izmaksu attiecību pret apgrozījumu, datus par to MVU skaitu, kuri paplašinājuši pārrobežu darbību, izveidojot pastāvīgo pārstāvniecību, un to MVU skaitu, kuri vairs nekvalificējas meitasuzņēmuma izveides dēļ, vai par atbilstības nodrošināšanas izmaksām tiem MVU, kuri piemēro izvēli.

3.Komisija, izmantojot īstenošanas aktus, nosaka, kāda informācija dalībvalstīm jāsniedz direktīvas izvērtēšanas nolūkā, kā minēts 2. punktā, kā arī šādas informācijas paziņošanas formātu un nosacījumus.

4.Komisija saglabā tai saskaņā ar 2. punktu paziņotās informācijas konfidencialitāti saskaņā ar Savienības iestādēm piemērojamajiem noteikumiem un šīs direktīvas 18. pantu.

5.Informāciju, ko dalībvalsts paziņojusi Komisijai saskaņā ar 2. punktu, kā arī visus ziņojumus un dokumentus, kurus Komisija ir sagatavojusi, izmantojot šo informāciju, drīkst pārsūtīt citām dalībvalstīm. Uz pārsūtīto informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kā tas noteikts šo informāciju saņēmušās(-o) dalībvalsts(-u) tiesību aktos attiecībā uz līdzīgu informāciju.

20. pants
Transponēšana

6.Dalībvalstis līdz 2025. gada 31. decembrim pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2026. gada 1. janvāra.

Ja dalībvalstis pieņem šos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

7.Tiklīdz šī direktīva stājas spēkā, dalībvalstis nodrošina, ka Komisija pietiekami savlaicīgi, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus, tiek informēta par visiem normatīvo vai administratīvo aktu projektiem, ko dalībvalstis paredz pieņemt jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants
Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

22. pants
Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Padomes Direktīva (ES) 2023/XXX (datums) par galvenā biroja nodokļu sistēmas izveidošanu mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem un ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES

1.2.Attiecīgā politikas joma

Nodokļu politika.

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

X jaunu darbību

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 22

 esošas darbības paplašināšanu

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

Priekšlikuma mērķis ir izveidot tiesisko regulējumu nodokļu jomā iekšējā tirgus atbalstam, jo īpaši MVU atbalstam. Šobrīd nav vienotas uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas ar nodokli apliekamā ienākuma aprēķināšanai ES uzņēmumiem, bet ir 27 dažādas valstu sistēmas, tāpēc uzņēmumiem ir grūti un izmaksu ziņā dārgi veikt uzņēmējdarbību visā iekšējā tirgū. Šajā priekšlikumā ir iekļauta vajadzība nodrošināt nodokļu noteiktību un atvieglot nodokļu saistību izpildi noteiktiem MVU, kas ir paplašināšanās procesa sākumposmā un tādējādi veic ar nodokli apliekamas darbības citās dalībvalstīs, kas nav to izcelsmes dalībvalsts (galvenā biroja valsts), un tiek nodrošināta šī nodokļu noteiktība un atvieglota nodokļu saistību izpilde. Tālab priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties konkrēti uz savstarpējas atzīšanas regulējumu, ar kuru paplašināšanās dalībvalstis (valstis, kurās ir izvietota pastāvīgā pārstāvniecība) piekrīt, ka tiek piemēroti galvenā biroja valsts nodokļu uzlikšanas noteikumi, aprēķinot to teritorijā esošo PP apliekamo rezultātu.

1.4.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis

1) Priekšlikuma pirmais konkrētais mērķis ir mazināt saistību izpildes izmaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tā kā šis priekšlikums sniegs ES uzņēmumiem vienotu regulējumu, kas ļaus piemērot vienu atsevišķu nodokļu noteikumu kopu, ja uzņēmums darbojas citā dalībvalstī pastāvīgas pārstāvniecības veidā, salīdzinājumā ar pašreizējo vidi uzņēmumiem tā izpildei būs jātērē mazāk resursu.

2) Otrkārt, priekšlikuma mērķis ir veicināt pārrobežu paplašināšanos, jo īpaši MVU, kas ir paplašināšanās procesa sākumposmā.

3) Treškārt, priekšlikums palīdzēs nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus MVU dalībai iekšējā tirgū, ņemot vērā tendenci, ka maziem un vidējiem uzņēmumiem jāuzņemas nesamērīgas izmaksas saistībā ar nodokļu saistību izpildi un tādējādi to saimnieciskie lēmumi tiek būtiski ietekmēti salīdzinājumā ar citiem lielākiem saimnieciskās darbības veicējiem.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Priekšlikums paredz ieviest vienotu nodokļu noteikumu satvaru, kas ļaus MVU, kuri ietilpst šajā satvarā, apzināti izvēlēties turpināt piemērot nodokļu noteikumus, kas tiem ir labi zināmi (savas izcelsmes dalībvalsts nodokļu noteikumus, proti, galvenā biroja nodokļu noteikumus), pat ja tie darbojas citā dalībvalstī ar pastāvīgas pārstāvniecības starpniecību. Tā galvenais mērķis būs vienkāršot procedūras nodokļu maksātājiem un veicināt izaugsmi un ieguldījumus iekšējā tirgū, vienlaikus veicināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus vidē, kurā darbojas uzņēmumi.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Konkrētie mērķi	Rādītāji	Novērtēšanas instrumenti
Mazināt nodokļu saistību izpildes izmaksas MVU	·Saistību izpildes izmaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā pret to apgrozījumu un pret salīdzināmiem MVU, kuri neizmanto piedāvāto vienkāršoto kārtību	·Apsekojums par jautājumiem, kas attiecas uz nodokļiem MVU, ko veicis TAXUD ĢD, iespējams, piesaistot palīdzību no ārienes, sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu iestādēm; ·izmanto Eiropas Komisijas veiktā pētījuma par MVU darbības rezultātiem atjaunināto versiju, lai iekļautu jautājumus, kas sniedz datus par šiem rādītājiem; ·apsekojums par sakopotiem datiem, kurus TAXUD ĢD sniedz dalībvalstu nodokļu iestādēm, kurām šī informācija varētu būt pieejama; · ·dati, kurus TAXUD ĢD ir saņēmis no dalībvalstu nodokļu iestādēm; ·no dažādām dalībvalstīm iegūst valsts iestāžu un MVU pārstāvju sniegto atgriezenisko saiti; ·
Veicināt MVU pārrobežu paplašināšanos	·Cik daudz MVU ir izdarījuši apzinātu izvēli ·Cik daudz MVU ir paplašinājuši pārrobežu darbību, nodibinot PP ·Cik daudz MVU vairs netiek ietverti, jo ir nodibinājuši meitasuzņēmumu ·Ieinteresēto personu atgriezeniskā saite par galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumu praktisko izmantošanu un ietekmi
Nodrošināt līdzvērtīgus konkurences apstākļus MVU dalībai iekšējā tirgū	·Cik daudz MVU ir paplašinājuši pārrobežu darbību, nodibinot PP ·Tvērumā iekļauto MVU apgrozījums attiecībā pret salīdzināmiem MVU, kas nepiemēro piedāvāto vienkāršoto kārtību ·Ieinteresēto personu atgriezeniskā saite par galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumu praktisko izmantošanu un ietekmi

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Sistēmu var izvēlēties MVU, kas veic pārrobežu darbības ar pastāvīgu pārstāvniecību starpniecību. Ir grūti prognozēt to nodokļu maksātāju lielumu un skaitu, kuri izvēlēsies izmantot šo sistēmu.

Informācijas apmaiņa ir mērķorientēta un notiek tikai starp iesaistītajām dalībvalstīm (galvenā biroja dalībvalsts un uzņēmējdalībvalstis),

Ja galvenais birojs izpilda prasības un izvēlas piemērot galvenā biroja nodokļu sistēmas noteikumus, iesaistītās dalībvalstis apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem, piemēram, nodokļu deklarācijām, nodokļu aprēķiniem un finanšu pārskatiem. Informācijas apmaiņa, ko ierobežotā apmērā uzņēmējdalībvalsts sniedz galvenā biroja dalībvalstij, ietvers arī informāciju par piemērojamo nodokļa likmi.

Lai veicinātu iesaistīto dalībvalstu amatpersonu darbību un saziņu, Komisijai būs jāpieņem nepieciešamie praktiskie pasākumi, tostarp pasākumi, lai standartizētu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm.

Lai nodrošinātu automātisku informācijas apmaiņu, galvenā biroja dalībvalstīm būs jāsniedz šajā priekšlikumā prasītā informācija citām uzņēmējdalībvalstīm, un otrādi, ar attiecīgo dalībvalstu divpusējā tīkla starpniecību elektroniskā veidā, izmantojot ES kopējo sakaru tīklu (CCN), kuram var piekļūt visas dalībvalstis. Komisija pēc tam pilnveidos izmantojamo shēmu. Komisijai tiks uzdots nodrošināt dalībvalstīm platformu informācijas apmaiņai kopējā sakaru tīklā, un tā joprojām ir datu apstrādātājs ar ierobežotu piekļuvi. Kopumā priekšlikumā tiks izmantoti praktiskie pasākumi, kas pašlaik tiek izmantoti DAS ietvaros.

Attiecībā uz termiņiem, kādos ir jāizstrādā informācijas apmaiņas formāts, dalībvalstīm un Komisijai pēc priekšlikuma pieņemšanas būs nepieciešams zināms laiks, lai varētu izveidot sistēmas, kas ļautu veikt informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, netiktu sniegts efektīvs un iedarbīgs risinājums, kas nodrošinātu realizējamu kopīgu regulējumu nodokļu jomā attiecībā uz MVU, kas veic pārrobežu darbību. Tā kā katrai dalībvalstij atsevišķi nevajadzēs atvēlēt cilvēkresursus, lai tam pašam nodokļu maksātājam, kas veic pārrobežu darbību, novērtētu nodokļu saistības, šie pieejamie resursi tagad tiks izmantoti kolektīvi efektīvākā un mērķtiecīgākā veidā, attiecīgajām nodokļu iestādēm apmainoties ar informāciju. Priekšroka, šķiet, dodama ES pieejai, jo tā var veicināt šā tīkla darbību un saziņu, tā ir saskanīgāka un mazina administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodokļu iestādēm.

1.5.2.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Šī iniciatīva ir jauns mehānisms. Ietekmes novērtējumā vēlamais risinājums ir pilnīga vienas pieturas aģentūra. Šis risinājums nozīmē, ka galvenā biroja nodokļa (HOT) deklarāciju apstrādātu centralizēti ar deklarācijas iesniegšanas iestādes starpniecību, un tas pats attiektos uz atsevišķiem nodokļa aprēķiniem galvenajam birojam un pastāvīgajām pārstāvniecībām, savukārt revīzijas, pārsūdzības un strīdu risināšana paliktu primāri vietējā līmenī saskaņā ar valsts suverenitāti nodokļu jomā. Saskaņā ar šādu risinājumu prioritāte ir vienkāršība un tiek saglabāts samērā zems administratīvais slogs nodokļu administrācijām, kā arī vislabāk tiek līdzsvarota vienas pieturas aģentūras vienkāršība un dalībvalstu valsts iestādēm iedalītā loma. Tam būtu vismaz pakāpeniski jāmazina saistību izpildes izmaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem un nodokļu iestādēm un jāsekmē iekšējais tirgus kā izaugsmi un ieguldījumus veicinoša vide.

Šā līdzsvara nodrošināšanā svarīga nozīme būs galvenā biroja dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts divpusējam tīklam. Tā mērķis būs nodrošināt raitu saziņu un pienācīgu un savlaicīgu informācijas apmaiņu.

1.5.3.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Komisijas paziņojumā par uzņēmējdarbības nodokļiem 21. gadsimtā Komisija apņēmās iesniegt tiesību akta priekšlikumu, kas paredz vienkāršotu nodokļu politiku MVU, un tas ir apstiprināts arī priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas runā par stāvokli Savienībā 2022. gadā. Ciktāl iespējams, priekšlikumā tiks izmantotas procedūras, shēmas un IT rīki, kas jau ir izveidoti vai tiek izstrādāti saskaņā ar DAS.

1.5.4.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Iniciatīvas īstenošanas izmaksas tiks finansētas no ES budžeta tikai attiecībā uz automātiskās informācijas apmaiņas sistēmas centrālajiem komponentiem. Visādi citādi paredzēto pasākumu īstenošana būs dalībvalstu ziņā.

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

– Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

– Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

X Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 23

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

– ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

Šis priekšlikums ir izstrādāts, pamatojoties uz esošo regulējumu un informācijas automātiskas apmaiņas sistēmām, izmantojot CCN. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā standarta veidlapas un formātus informācijas apmaiņai, izmantojot īstenošanas pasākumus. Attiecībā uz CCN tīklu, kas ļaus dalībvalstīm apmainīties ar informāciju, Komisija ir atbildīga par šā tīkla izstrādi un dalībvalstis apņemsies izveidot piemērotu valsts infrastruktūru, kura nodrošinās informācijas apmaiņas iespēju CCN tīklā.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Lai uzraudzītu un novērtētu direktīvas īstenošanu, iesākumā dalībvalstīm būtu jādod laiks un jāsniedz visa nepieciešamā palīdzība, lai pareizi īstenotu ES noteikumus.

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo Komisijai valsts tiesību normas, ko tās pieņems šīs direktīvas piemērošanas jomā, un arī jāsniedz to rīcībā esošā būtiska informācija, kas Komisijai varētu būt nepieciešama novērtējuma veikšanai.

Papildus novērtējumam tiks regulāri uzraudzīta iniciatīvas efektivitāte un lietderība, izmantojot dažus definētus rādītājus:

- saistību izpildes izmaksas maziem un vidējiem uzņēmumiem attiecībā pret to apgrozījumu un pret salīdzināmiem MVU, kuri neizmanto piedāvāto vienkāršoto kārtību;

- cik daudz MVU ir izdarījuši apzinātu izvēli;

- cik daudz MVU ir paplašinājuši pārrobežu darbību, nodibinot PP;

- cik daudz MVU vairs netiek ietverti, jo ir nodibinājuši meitasuzņēmumu;

- tvērumā iekļauto MVU apgrozījums attiecībā pret salīdzināmiem MVU, kas nepiemēro piedāvāto vienkāršoto kārtību.

Dalībvalstīm būs jāziņo šie dati Komisijai novērtēšanas nolūkos.

Komisija pārskatīs situāciju dalībvalstīs pēc 5 gadiem un publicēs ziņojumu.

Rezultāti tiks iekļauti ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei, kas tiks izdots līdz 2031. gada 31. janvārim, attiecīgā gadījumā pievienojot priekšlikumu grozījumiem.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Iniciatīvas īstenošana būs atkarīga no dalībvalstu kompetentajām iestādēm (nodokļu administrācijām). To pienākums būs finansēt savas valsts sistēmas un pielāgojumus, kas nepieciešami informācijas apmaiņai, izmantojot CCN, kā noteikts šajā priekšlikumā.

Komisija nodrošinās infrastruktūru, kas ļaus dalībvalstu nodokļu iestādēm apmainīties ar informāciju. Komisija finansēs sistēmas, kas vajadzīgas, lai varētu notikt apmaiņa, kurās tiks veikti galvenie kontroles elementi, proti, iepirkuma līgumu kontrole, iepirkuma tehniskā pārbaude, saistību ex ante pārbaude un maksājumu ex ante pārbaude.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Piedāvātā intervence jau sākotnēji tiks balstīta uz deklarāciju sistēmu, jo nodokļu informācija, ar kuru dalībvalstis apmainīsies, balstās uz informāciju, ko snieguši paši nodokļu maksātāji nodokļu deklarācijās un finanšu pārskatos. Tas rada risku, ka tvērumā iekļautie MVU, kuriem ir prasīts veikt pašvērtējumu attiecībā pret šajā priekšlikumā noteiktajiem pamatojuma kritērijiem, neiesniedz deklarāciju vai iesniedz kļūdainu deklarāciju. Dalībvalstis pēc tam, izsniedzot nodokļa aprēķinus, tādējādi var veikt šo pašvērtējumu revīziju. Ja tiek veiktas šādas revīzijas, dalībvalstīm katru gadu būs jāsniedz Komisijai statistikas dati, tostarp revidēto struktūrvienību skaits un par neatbilstībām piemērotās sankcijas.

Priekšlikumā nav iekļauts sankciju satvars, kas būtu vērsts uz struktūrvienību neatbilstību risku risināšanu un kārtību, jo tas tiek balstīts uz sankciju satvaru, kas katrā dalībvalstī jau ir ieviests attiecībā uz nodokļu jautājumiem. Valsts nodokļu iestādes jau ir atbildīgas par sankciju piemērošanu un kopumā par atbilstības nodrošināšanu šā priekšlikuma prasībām. Sankcijas tiek noteiktas valstu līmenī. Turklāt valstu nodokļu administrācijas varēs veikt revīzijas, lai atklātu un novērstu neatbilstību.

Iepirkuma līgumi

Finanšu regulā noteiktās iepirkuma kontroles procedūras: ikviens iepirkuma līgums tiek noslēgts, ievērojot noteikto pārbaudes procedūru, ko Komisijas dienesti veic attiecībā uz maksājumiem, ņemot vērā līgumsaistības un pareizu finanšu un vispārīgo pārvaldību. Visos starp Komisiju un saņēmējiem noslēgtajos līgumos ir paredzēti pasākumi krāpšanas apkarošanai (pārbaudes, ziņojumi utt.). Tiek sīki izstrādāts darba uzdevums, un tas veido katra konkrētā līguma pamatu. Pieņemšanas process notiek, stingri ievērojot Nodokļu politikas un muitas savienības ĢD (TAXUD ĢD) TEMPO metodiku: nodevumi tiek izskatīti, nepieciešamības gadījumā koriģēti un visbeidzot skaidri pieņemti (vai noraidīti). Nevienu rēķinu nevar samaksāt, ja nav izsniegta “pieņemšanas vēstule”.

Iepirkuma tehniskā pārbaude

TAXUD ĢD veic nodevumu kontroli un uzrauga darbuzņēmēju darbības un sniegtos pakalpojumus. Tas regulāri veic arī savu darbuzņēmēju kvalitātes un drošības revīzijas. Kvalitātes revīzijā tiek pārbaudīta darbuzņēmēja reālo procesu atbilstība to kvalitātes plānos noteiktajiem noteikumiem un procedūrām. Drošības revīzijās uzmanība tiek vērsta uz konkrētiem procesiem, procedūrām un struktūru.

Papildus iepriekš minētajām kontrolēm TAXUD ĢD veic turpmāk aprakstītās tradicionālās finanšu kontroles.

Ex ante saistību pārbaude

TAXUD ĢD visas saistības pārbauda Finanšu, publisko iepirkumu un atbilstības daļas vadītājs. Līdz ar to ex ante pārbaude tiek veikta pilnīgi visām saistību summām. Šī procedūra nodrošina augsta līmeņa pārliecību par darījumu likumību un pareizību.

Ex ante maksājumu pārbaude

Ex ante tiek pārbaudīti pilnīgi visi maksājumi. Turklāt dažus maksājumus pēc nejaušības principa atlasa papildu ex ante pārbaudei, ko veic Finanšu, publisko iepirkumu un atbilstības daļas vadītājs. Attiecībā uz segumu nav noteikts mērķrādītājs, jo šādas pārbaudes mērķis ir pārbaudīt maksājumus “pēc nejaušības principa”, lai pārliecinātos, vai visi maksājumi ir sagatavoti atbilstīgi prasībām. Atlikušie maksājumi tiek apstrādāti katru dienu saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

Deklarācijas, ko sagatavo kredītrīkotāji ar pastarpināti deleģētām pilnvarām (AOSD)

Visi AOSD paraksta deklarācijas, kas apstiprina gada darbības pārskatu par konkrēto gadu. Šīs deklarācijas attiecas uz programmas darbībām. AOSD deklarē, ka darbības, kas saistītas ar budžeta izpildi, ir veiktas saskaņā ar labas finanšu pārvaldības principiem, ka esošās vadības un kontroles sistēmas sniedz pietiekamu pārliecību par darījumu likumību un pareizību, ka ar šīm darbībām saistītie riski ir pienācīgi apzināti un ziņoti un ka ir īstenoti riska mazināšanas pasākumi.

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

Izveidotie kontroles mehānismi ļauj TAXUD ĢD būt pietiekami pārliecinātam par izdevumu kvalitāti un pareizību un samazināt neatbilstības risku. Iepriekš minētie kontroles stratēģijas pasākumi nodrošina, ka potenciālie riski ir mazāki par noteikto 2 % mērķrādītāju, un attiecas uz visiem saņēmējiem. Jebkuri papildu pasākumi turpmākai riska samazināšanai radītu nesamērīgi augstas izmaksas, tāpēc tie nav paredzēti. Kopējās izmaksas, kas saistītas ar iepriekš minētās kontroles stratēģijas īstenošanu — attiecībā uz visiem programmas “Fiscalis 2027” izdevumiem — nepārsniedz 1,6 % no kopējiem veiktajiem maksājumiem. Paredzams, ka saistībā ar šo iniciatīvu tās paliks minētajā līmenī. Programmas kontroles stratēģija ierobežo neatbilstības risku praktiski līdz nullei un ir proporcionāla iespējamajiem riskiem.

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 24 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 25 , Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

3.PRIEKŠLIKUMA APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs: 03 04 0100

Dif./nedif. 26

no EBTA valstīm 27

no kandidātvalstīm 28

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

1 - Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

Nodokļu sistēmu darbības uzlabošana

Dif.

NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu
veids

Iemaksas

Numurs

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Numurs

Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija

TAXUD ĢD			Gads N 29	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)		KOPĀ
□ Darbības apropriācijas
Budžeta pozīcija 30 03.04.01	Saistības	(1a)	0,200	0,400	0,200	0,100	0,090		0,990
	Maksājumi	(2a)		0,200	0,400	0,200	0,100	0,090	0,990
Budžeta pozīcija	Saistības	(1b)
	Maksājumi	(2b)
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 31
Budžeta pozīcija		(3)
KOPĀ apropriācijas TAXUD ĢD	Saistības	= 1a + 1b + 3	0,200	0,400	0,200	0,100	0,090		0,990
	Maksājumi	= 2a + 2b +3		0,200	0,400	0,200	0,100	0,090	0,990

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. g. DFS
TAXUD ĢD
□ Cilvēkresursi	0,170	0,170	0,080	0,080	0,040	0,540
□ Citi administratīvie izdevumi	0,004	0,004	0,002	0,002	0,001	0,013
KOPĀ TAXUD ĢD	0,174	0,174	0,082	0,082	0,041	0,533

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,174

0,082

0,041

0,533

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2023	2024	2025	2026	2027	KOPĀ 2021.–2027. g. DFS
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJA	Saistības	0,374	0,574	0,282	0,182	0,131	1,543
	Maksājumi	0,174	0,374	0,482	0,282	0,141	1,453

KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJA

3.2.2.Aplēstā ietekme uz darbības apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus 			2023		2024		2025		2026		2027			2028		KOPĀ
	IZNĀKUMI
	Veids 32	Vidējās izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.	Izmaksas	Daudz.		Izmaksas	Kopējais daudzums	Kopējās izmaksas
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 33 …
Specifikācija				0,200		0,300		0,170									0,670
Izstrāde						0,090				0,010							0,100
Uzturēšana										0,050		0,050			0,050		0,150
Atbalsts								0,010		0,030		0,030			0,030		0,100
Apmācība								0,010									0,010
ITSM (infrastruktūra, mitināšana, licences utt.)						0,010		0,010		0,010		0,010			0,010		0,050
Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 1				0,200		0,400		0,200		0,090		0,090			0,090		1,070
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2…
— Iznākums
Starpsumma — konkrētais mērķis Nr. 2
KOPSUMMAS				0,200		0,400		0,200		0,090		0,90			0,090		1,070

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads
2023

Gads
2024

Gads
2025

Gads
2026

Gads
2027

KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,170	0,170	0,080	0,080	0,040	0,540
Citi administratīvie izdevumi	0,004	0,004	0,002	0,002	0,001	0,013
Starpsumma — daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
KOPĀ	0,174	0,174	0,082	0,082	0,041	0,553

KOPĀ

0,174

0,082

0,041

0,553

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

– Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

– Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

		2023	2024	2025	2026	2027	Kopā
□ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)		1	1	1	0,5	0,25	1
20 01 02 03 (Delegācijas)
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
□Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu FTE) 35
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
XX 01 xx yy zz 36	— galvenajā mītnē
	— delegācijās
01 01 01 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)
01 01 01 12 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
KOPĀ		1	1	1	0,5	0,25	1

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

Sanāksmju un sarakstes ar dalībvalstīm sagatavošana; darbs ar veidlapām, IT formātiem un centrālo direktoriju;

ārpakalpojumu sniedzēju nolīgšana darbam ar IT sistēmu.

Ārštata darbinieki

Neattiecas

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniedziet Excel tabulu.

– jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

– jāpārskata DFS

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

– neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

	Gads N 37	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)	Kopā
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

(a) pašu resursus

(b) citus ieņēmumus

(c)Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:	Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas	Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 38
		Gads N	Gads N+1	Gads N+2	Gads N+3	Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[..]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1) Eiropas Komisija (2022). Tax compliance costs for SMEs. An update and a complement : final report [Nodokļu saistību izpildes izmaksas MVU. Atjauninājums un papildinājums: nobeiguma ziņojums] https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/70a486a9-b61d-11ec-b6f4-01aa75ed71a1

(2) COM(2005) 702: Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai - Mazo un vidējo uzņēmumu nodokļu šķēršļu pārvarēšana iekšējā tirgū - Mītnes valsts nodokļa iespējamās izmēģinājuma programmas izklāsts {SEC(2005)1785}

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “MVU stratēģija ilgtspējīgai un digitālai Eiropai” (COM(2020) 103 final).

(4) Maksājumu kavējumu direktīva tiks aizstāta ar regulu, lai nodrošinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas standartu par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi visā vienotajā tirgū.

(5) Maksājumu kavējumu direktīva tiks aizstāta ar regulu, lai nodrošinātu maziem un vidējiem uzņēmumiem Eiropas standartu par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi visā vienotajā tirgū.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(7) Eiropas Komisija (2022). Tax compliance costs for SMEs. An update and a complement : final report https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/70a486a9-b61d-11ec-b6f4-01aa75ed71a1

(8)

Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK.

(9) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(10) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK.

(12) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(15) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK.

(17)

Padomes Direktīva (ES) 2017/1852 (2017. gada 10. oktobris) par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā (OV L 265, 14.10.2017., 1.–14. lpp.).

(18) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(19) Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).

(20) Direktīva...[OV: Lūgums ievietot minētās direktīvas numuru, datumu, nosaukumu un OV atsauci].

(21)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(22) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(23) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(25) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(26) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(27) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(28) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(29) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(30) Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(31) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(32) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(33) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(34) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(35) AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JPD — jaunākie eksperti delegācijās.

(36) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(37) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(38) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 34

Cilvēkresursi

Citi administratīvie
izdevumi

Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS