EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.8.2023

COM(2023) 492 final

2023/0301(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2024. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2023/194

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 1 par kopējo zivsaimniecības politiku (“KZP pamatregula”) dzīvie jūras bioloģiskie resursi jāizmanto tā, lai iegūto sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Tāpēc ir svarīgi katru gadu noteikt zvejas iespējas, tās izsakot kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un kvotu veidā.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 2 , ar kuru izveido daudzgadu plānu Baltijas jūrai, sīkāk precizē zivju mirstības mērķapjoma diapazonus. Šie diapazoni šajā priekšlikumā izmantoti, lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus un jo īpaši mērķi panākt un uzturēt MSY.

Šā priekšlikuma mērķis ir attiecībā uz komerciāli svarīgākajiem Baltijas jūras zivju krājumiem noteikt dalībvalstu zvejas iespējas 2024. gadam. Vēl šā priekšlikuma mērķis ir, ciktāl tas nepieciešams, lai saglabātu šīs regulas aptvertos zivju krājumus, regulēt jūrā darbojošās atpūtas zvejniecības. Lai gadskārtējie lēmumi par KPN un kvotām būtu vienkāršāki un skaidrāki, zvejas iespējas Baltijas jūrā kopš 2006. gada tiek noteiktas ar atsevišķu regulu.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā rīcībpolitikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības rīcībpolitikām

Priekšlikums ir saskanīgs ar citām Savienības rīcībpolitikām, jo īpaši vides jomā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums zvejas iespējas dalībvalstīm iedala saskanīgi ar KZP pamatregulas un Baltijas jūras daudzgadu plāna mērķiem. Saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 6. un 7. punktu un 17. pantu dalībvalstis pašas izlemj, kā tām iedalītās zvejas iespējas sava karoga zvejas kuģiem tālāk iedalīt pēc noteiktiem minēto pantu kritērijiem. Tāpēc dalībvalstīm ir rīcības brīvība, kas vajadzīga, lai priekšlikuma aptverto zvejas iespēju izmantošanas nolūkā savas iedalītās KPN tālāk sadalītu saskaņā ar pašu izvēlēto sociālo/ekonomisko modeli.

•Instrumenta izvēle

Par vispiemērotāko instrumentu tiek uzskatīta regula, jo tā ļauj noteikt prasības, kas ir tieši piemērojamas dalībvalstīm un relevantajiem uzņēmumiem. Tas turklāt palīdzēs nodrošināt prasību īstenošanu savlaicīgā un saskaņotā veidā, tādējādi dodot lielāku tiesisko noteiktību.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ar ieinteresētajām personām, konkrēti ar Baltijas jūras konsultatīvās padomes starpniecību, Komisija apspriedās, pamatodamās uz savu paziņojumu “Ilgtspējīga zveja Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2024. gada ievirzes” (COM(2023) 303 final). Priekšlikuma zinātnisko pamatojumu nodrošinājusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Ciktāl tas bija iespējams, nenonākot pretrunā ar pašreizējām rīcībpolitikām un neizraisot jutīgu resursu stāvokļa pasliktināšanos, tika ņemti vērā apklaušināto ieinteresēto personu izteiktie provizoriskie viedokļi par visiem attiecīgajiem zivju krājumiem.

Turklāt zinātnisko ieteikumu par nozvejas limitiem un krājumu stāvokli ar dalībvalstīm apsprieda 2023. gada jūnijā reģionālajā forumā BALTFISH.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija par izmantojamo metodiku ir apspriedusies ar ICES. ICES zinātniskais ieteikums balstās uz ieteikuma satvaru, kuru izstrādājušas ICES ekspertu grupas un lēmējinstitūcijas, un tiek sniegts saskaņā ar partnerības pamatnolīgumu, kas noslēgts ar Komisiju.

Katru gadu Savienība lūdz ICES sniegt zinātnisku ieteikumu par svarīgu zivju krājumu stāvokli. Saņemtais ieteikums aptver visus Baltijas jūras krājumus, un attiecībā uz komerciāli vissvarīgākajiem krājumiem ir ierosinātas KPN 3 .

•Ietekmes novērtējums

Priekšlikumā atspoguļota ilgtermiņa pieeja, kas paredz zvejošanas apjomu pielāgot, lai tas būtu ilgtermiņā noturīgs. Gaidāms, ka laika gaitā šī pieeja, pirmkārt, stabilizēs zvejas radīto noslogojumu, otrkārt, ļaus palielināt kvotas un, treškārt, tādā kārtā uzlabos zvejnieku un viņu ģimeņu ienākumus. No lielāka izkrāvumu apjoma ieguvēji būs zvejotāji, patērētāji, apstrādātāji un mazumtirgotāji un pārējā nozares daļa, kas saistīta ar komerciālo un atpūtas zveju. Šajā sakarā saskanīgi ar Biodaudzveidības stratēģiju un citām saistītām iniciatīvām, it īpaši ES rīcības plānu par jūras ekosistēmām un zvejniecībām 4 , jāuzsver ilgtspējīgu Baltijas jūras zvejniecību un veselīgas jūras vides savstarpējā saistība.

Šā priekšlikuma mērķis ir nepieļaut īstermiņa pieeju, priekšroku dodot noturīgai ilgtspējai. Tāpēc tajā ņemtas vērā ieinteresēto personu un konsultatīvo padomju iniciatīvas, ja ICES un/vai Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) par tām atsaukusies labvēlīgi. Komisijas KZP reformas priekšlikums pamatojās uz ietekmes novērtējumu (SEC(2011) 891), kurā teikts, ka MSY mērķa sasniegšana ir vidiskās, ekonomiskās un sociālās ilgtspējas priekšnoteikums un ka šos trīs mērķus nevar sasniegt atsevišķi.

Līdz 2019. gadam ar lēmumiem par Baltijas jūras zvejas iespējām bija izdevies panākt, ka zvejas izraisīta zivju mirstība krājumos, par kuriem pastāv MSY ieteikums, KPN noteikšanas laikā MSY diapazoniem vēl neatbilda vairs tikai attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi. Šķita, ka šie lēmumi turklāt bija ļāvuši sekmīgi atjaunot krājumus un līdzsvarot zvejas kapacitāti un zvejas iespējas. Tomēr 2019. gadā atklājās, ka Baltijas jūras austrumdaļas mencas krājums bijis ārkārtīgi noslogots. Kopš tā laika ICES aplēses nemainīgi rādījušas, ka šis krājums, visticamāk, paliks noplicināts arī turpmākajos gados. 2021. gadā kļuva skaidrs, ka arī Baltijas jūras rietumdaļas krājuma menca jau daudzus gadus ir ārpus drošām bioloģiskām robežām (t. i., tās biomasa ir mazāka par tā saukto Blim references rādītāju), un ICES uzsvēra, ka arī vairākas laša populācijas ir ļoti vārgas. Līdz 2020. gadam ICES ieskatā Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes biomasa bija mazāka par veselīga krājuma biomasu (t. i., mazāka par tā saukto Btrigger references rādītāju), taču tagad ICES lēš, ka patiesībā šā krājuma biomasa apmēram Blim līmenī bijusi jau kopš 1990. gadu vidus un ka jau vairākus gadus tā ir mazāka par Blim. Visbeidzot, līdz 2022. gadam ICES uzskatīja, ka Botnijas krājuma reņģes biomasa tuvojas Btrigger limitam, taču tagad ICES lēš, ka šā krājuma biomasa mazāka par minēto limitu bijusi jau kopš 2021. gada. Tāpēc darbs pie tā, lai MSY tiktu sasniegts un uzturēts visos Baltijas jūras krājumos, ir vēl jāturpina.

Savus zinātniskos ieteikumus par dažādiem Baltijas jūras krājumiem ICES publicēja 2023. gada 31. maijā. ICES lēš, ka Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes un Baltijas jūras austrumdaļas un rietumdaļas krājuma mencas biomasa vēl aizvien ir mazāka par Blim. Tagad par Blim mazāka kļuvusi arī Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes biomasa un Botnijas krājuma reņģei tā ir mazāka par Btrigger. Par Baltijas jūras austrumdaļas un rietumdaļas krājuma mencu un Somu līča krājuma lasi sniegts piesardzīgs ieteikums. Par pārējiem septiņiem krājumiem ir tālāk norādītajam stāvoklim atbilstošs MSY ieteikums:

·brētliņas, Rīgas līča krājuma reņģes un jūras zeltplekstes krājuma biomasa ir lielāka par Btrigger;

·Botnijas līča krājuma reņģes biomasa ir kļuvusi mazāka par Btrigger;

·Baltijas jūras rietumdaļas un centrālās daļas krājuma reņģes biomasa ir mazāka par Blim;

·galvenajā baseinā mītošo dažādo laša populāciju stāvoklis ir ļoti dažāds (biomasa var būt tiklab mazāka par Rlim kā lielāka par RMSY).

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek ierosināts attiecībā uz galvenā baseina lasi izmantoto pieeju saglabāt un samazināt KPN par 15 % salīdzinājumā ar 2023. gadu. Saskaņā ar priekšlikumu Somu līča krājuma laša zvejas iespējas salīdzinājumā ar 2023. gadu palielinātos par 7 %. Rīgas līča krājuma reņģes zvejas iespējas saskaņā ar priekšlikumu samazinātos par 20 % salīdzinājumā ar 2023. gadu. Attiecībā uz pārējiem krājumiem Komisija ir lūgusi ICES sniegt papildu informāciju par starpsugu dinamiku un nenovēršamajām piezvejām. Tiklīdz informācija no ICES būs saņemta, Komisija savu priekšlikumu atjauninās.

Tāpēc 2024. gada priekšlikuma ekonomisko ietekmi šajā posmā aplēst vēl nav iespējams, tomēr ir skaidrs, ka zvejas iespējas samazināsies visām dalībvalstīm.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Priekšlikums arī turpmāk paredz elastīgumu to kvotu apmaiņas mehānismu piemērošanā, kas noteiktas iepriekšējo gadu regulās par zvejas iespējām Baltijas jūrā. Netiek ierosināti nekādi jauni noteikumi vai jaunas administratīvas procedūras, kas varētu palielināt publiskajām (Savienības vai nacionālajām) iestādēm uzlikto administratīvo slogu.

Priekšlikums ir par ikgadēju regulu, ko piemēros 2024. gadā, tāpēc pārskatīšanas klauzula nav ietverta.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums Savienības budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikumā noteiktas konkrētu zivju krājumu vai krājumu grupu 2024. gada zvejas iespējas Baltijas jūrā.

Nosakot Savienības kvotas krājumiem, kas ir kopīgi ar Krievijas Federāciju, attiecīgie šo krājumu daudzumi atvilkti no ICES ieteiktajām nozvejām. Dalībvalstīm iedalītās KPN un kvotas ir norādītas šā priekšlikuma pielikumā.

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu noteikt FMSY diapazonu vērtības ICES joprojām nevarēja. Tāpēc arī par 2024. gadu sniegts piesardzīgs ieteikums. Jau piekto gadu pēc kārtas ICES iesaka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu nezvejot. ICES lēš, ka 2023. gadā šā krājuma lielums ir tikai 71 % no Blim un vidējā termiņā mazāks par Blim būs pat tad, ja no krājuma netiks zvejots vispār. Turklāt ICES ieskatā krājums joprojām papildinās slikti, Ņemot vērā to, cik noplicināts šis krājums ir, kopš 2019. gada pieņemti stingri pasākumi. Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas specializētā zvejniecība ir slēgta (izņemot pilnībā zinātniskām zvejniecībām), un, lai nepieļautu kritiskās sugas situāciju, kas citādi izveidotos vairumā pārējo Baltijas jūras zvejniecību, ir noteikta nenovēršamu piezveju KPN. Kopš 2019. gada pieņemti vēl citi ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti korektīvie pasākumi, proti, noteikts ar nārstu saistīts zvejas aizliegums intensīvākajā nārstošanas periodā un iespējamajās nārstošanas un nārsta migrācijas vietās. Nolemts, ka ar nārstu saistītais zvejas aizliegums tomēr neattiecas uz pilnībā zinātniskām zvejniecībām, dažām piekrastes mazapjoma zvejniecībām, kurās izmanto pasīvos zvejas rīkus, un dažām pārtikas reņģes zvejniecībām. Turklāt kopš 2020. gada galvenajā izplatības apgabalā ir aizliegta atpūtas zveja. Tas darīts tāpēc, ka šādi nozvejotais daudzums salīdzinājumā ar piezvejas KPN būtu visai ievērojams. Vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai krājuma stāvoklis šo korektīvo pasākumu ietekmē uzlabotos, tāpēc Komisija saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu ierosina minētos pasākumus saglabāt un – tā kā slēgta tiks arī centrālās daļas krājuma reņģes specializētā zvejniecība – atsākt ar nārstu saistītā zvejas aizlieguma piemērošanu dažām reņģes zvejniecībām. KPN apjoma sakarā Komisija no ICES gaida informāciju par to, cik lielas Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas piezvejas, kas gūtas citās zvejniecībās, varētu būt nenovēršamas. Minētā informācija vajadzīga tāpēc, ka patlaban svaigākās pieejamās ziņas ir par 2020. gadu, bet kopš tā laika zvejniecības apstākļi – it īpaši jūras zeltplekstes krājuma pēdējo gadu ārkārtīgi straujās papildināšanās ietekmē – ir mainījušies.

ICES ieteikumos par Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu jau vairākus gadus pastāv būtiskas nenoteiktības. Savā 2021. gada ieteikumā ICES norādīja, ka šā krājuma biomasa mazāka par Blim bijusi lielākajā pēdējās desmitgades daļā. Tāpēc 2021. gadā Padome nolēma attiecīgo specializēto zvejniecību slēgt (izņemot pilnībā zinātniskām zvejniecībām), un, lai nepieļautu kritiskās sugas situāciju, kas citādi izveidotos citās zvejniecībās, noteikt nenovēršamu piezveju KPN. Bez tam Padome paturēja spēkā vai pastiprināja citus iepriekš pastāvējušos korektīvos pasākumus, kas funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām. Konkrētāk, Padome saglabāja ar nārstu saistītu zvejas aizliegumu intensīvākajā nārstošanas periodā un iespējamajās nārstošanas vietās, taču noteica izņēmumus, kurus izmantot var: i) pilnībā zinātniskas zvejniecības; ii) dažas piekrastes mazapjoma zvejniecības, kurās izmanto pasīvos zvejas rīkus; iii) dažas pārtikas reņģes zvejniecības; iv) gliemeņu zvejošanā noteiktos seklūdeņos. Turklāt ar nārstu saistītā zvejas aizlieguma periodu Padome attiecināja arī uz atpūtas makšķerēšanu. Individuālo atpūtas makšķerēšanas dienas limitu, kas piemērojams ārpus minētā perioda, Padome samazināja līdz vienai zivij uz vienu makšķernieku dienā. Tā kā nenoteiktības joprojām pastāv, ICES nolēma savu 2024. gada ieteikumu pazemināt uz 3. datu kategorijas prasīto piesardzīgo ieteikumu un ieteikto Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas kopējo nozveju apjomu samazināt par 97 %. ICES ir paziņojusi, ka šā krājuma biomasa mazāka par Blim bijusi gandrīz visus pēdējos 15 gadus un 2022. gadā atradās vēsturiski zemākajā līmenī. Lai gan kopš 2022. gada tā ir nedaudz augusi, līdz Blim vēl ir tāls ceļš ejams. Ieteiktās nozvejas ir mazas, tāpēc Komisija saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu ierosina apturēt atpūtas makšķerēšanu, attiecīgās specializētās zvejniecības paturēt slēgtas, atstāt spēkā ar nārstu saistītos zvejas aizliegumus un – tā kā slēgtas tiks arī rietumdaļas un centrālās daļas krājuma reņģes specializētās zvejniecības – vairs nepiemērot izņēmumu attiecībā uz dažām reņģes zvejniecībām. KPN apjoma sakarā Komisija no ICES gaida informāciju par to, cik lielas Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas piezvejas, kas gūtas citās (konkrētāk, plekstveidīgo zivju) zvejniecībās, varētu būt nenovēršamas.

Jau kopš 1990. gadiem, ja ne vēl agrāk, ICES ir ziņojusi, ka lašupju krājumu stāvoklis Baltijas jūras apgabalā ir ļoti neviendabīgs – daži lašupju krājumi ir veselīgi, savukārt citi ir ļoti vārgi. Veikusi salīdzinošu izpēti, savā 2022. gada ieteikumā ICES pirmo reizi atzina: lai aizsargātu novārdzinātos upes krājumus, galvenajā baseinā būtu jāaptur visas laša komerciālās un atpūtas zvejniecības, jo būtībā tajās kopā apzvejo gan veselīgos, gan novārdzinātos lašupju krājumus. Tomēr tajā pašā laikā ICES uzskatīja, ka specializēto zvejniecību Botnijas līča un Olandes jūras piekrastes zonās (ICES 29.N, 30. un 31. apakšrajons) laša vasaras migrācijas laikā joprojām būtu iespējams paturēt atvērtu. Tāpēc kopš 2021. gada Padome ir nolēmusi slēgt laša specializēto zvejniecību galvenajā baseinā un attiecībā uz nenovēršamām piezvejām noteikt piezvejas KPN (izņēmums ir pilnībā zinātniskas zvejniecības), bet minētajos ziemeļu piekrastes apgabalos specializēto laša zvejniecību vasaras periodā tomēr paturēt atvērtu. Kopš 2021. gada Padome pieņēmusi arī turpmākus korektīvos pasākumus, kas ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, un aizliegusi āķu jedu izmantošanu zvejā, kura notiek tālāk par četrām jūras jūdzēm no bāzes līnijām. Bez tam kopš 2021. gada Padome ir nolēmusi, ka apgabalos, kur attiecīga specializētā komerciālā zvejniecība ir slēgta, slēgšanas perioda garumā atpūtas zvejniecībās tiek piemērots dienas individuālais limits vienam makšķerniekam – viens lasis, kuram senāk nogriezta taukspura, – un ir aizliegta nozveja ar atbrīvošanu. Savā 2024. gada ieteikumā ICES vairākkārt atkārto: lai aizsargātu novārdzinātos upes krājumus, galvenajā baseinā būtu jāaptur visas laša komerciālās un atpūtas zvejniecības, bet dažas specializētās laša zvejniecības ar zināmiem nosacījumiem varētu darbību turpināt. Tomēr viens no Botnijas jūras (ICES 30. apakšrajons) lašupes krājumiem relevanto references rādītāju nesasniedz, tāpēc ICES ieskatā specializētā piekrastes zvejniecība vasaras migrācijas mēnešos ir iespējama tikai Botnijas līcī (ICES 31. apakšrajons) un nozveju kopapjoms būtu attiecīgi jāsamazina. Uz šā pamata un saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu Komisija ierosina: i) specializēto zveju atļaut tikai Botnijas līcī; ii) KPN pielāgot ICES ieteiktajam apjomam; iii) paturēt spēkā pašreizējos korektīvos pasākumus.

Attiecībā uz Somu līča krājuma lasi ICES par 2024. gadu sniegusi piesardzīgu ieteikumu. Uz šā pamata Komisija saskaņā ar KZP pamatregulas 16. panta 4. punktu ierosina KPN. Turklāt Komisija ierosina saglabāt: i) starpapgabalu elastību, kas ierobežotā apjomā pieejama attiecībā uz abām laša KPN; ii) aizliegumu taimiņu zvejot tālāk par četrām jūras jūdzēm no krasta; iii) aizliegumu tālāk par četrām jūras jūdzēm no krasta taimiņa vai laša zvejā izmantot āķu jedas.

Attiecībā uz Botnijas līča krājuma reņģi novērtējumam pēdējos gados raksturīgas nenoteiktības. Savā 2023. gada ieteikumā ICES bija samazinājusi krājuma biomasas aplēsi un uzskatīja, ka biomasa ir sarukusi līdz līmenim, kas Btrigger vērtību pārsniedz pavisam nedaudz. ICES norādīja, ka šī attīstība, iespējams, ir saistīta ar reņģu izmēra samazināšanos – to jau kādu laiku novērojusi daļa piekrastes zvejnieku. Savā 2024. gada ieteikumā krājuma biomasu ICES aplēsusi vēl zemāku, un tagad tā ir mazāka par Btrigger. Bez tam pat tad, ja no krājuma nezvejotu nemaz, varbūtība, ka 2025. gadā krājuma biomasa kļūs mazāka par Blim, ir 9 %. Uz šā pamata Komisija saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plāna 4. panta 6. punktu ierosina specializēto zvejniecību slēgt. KPN apjoma sakarā Komisija no ICES gaida informāciju par to, cik lielas Botnijas krājuma reņģes piezvejas, kas gūtas citās (konkrētāk, brētliņas) zvejniecībās, varētu būt nenovēršamas.

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi ICES savā 2024. gada ieteikumā lēš, ka šā krājuma apjoms 2023. gadā ir tikai 71 % no Blim. Bez tam ICES lēš, ka biomasa mazāka par Blim būs vismaz līdz 2025. gadam pat tad, ja no krājuma nezvejotu nemaz. Krājuma papildināšanās jau daudzus gadus ir sliktāka nekā jebkad. Tā kā tuvākajā nākotnē Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājuma biomasu lielāku par Blim nepadarīs neviens no nozvejas scenārijiem, ICES jau sesto gadu pēc kārtas iesaka no šā krājuma nezvejot. Kopš 2021. gada Padome ir nolēmusi attiecīgo specializēto zvejniecību slēgt (izņemot pilnībā zinātniskām zvejniecībām un piekrastes mazapjoma zvejniecībām), un, lai nepieļautu kritiskās sugas situāciju, kas citādi izveidotos citās zvejniecībās, noteikt nenovēršamu piezveju KPN. Vēl nav pagājis pietiekami ilgs laiks, lai krājuma stāvoklis šo korektīvo pasākumu ietekmē uzlabotos, tāpēc Komisija saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plāna 4. panta 6. punktu ierosina attiecīgo specializēto zvejniecību paturēt slēgtu un vairs nepiemērot izņēmumu attiecībā uz piekrastes mazapjoma zvejniecībām. KPN apjoma sakarā Komisija no ICES gaida tālāku informāciju par to, cik lielas Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes piezvejas, kas gūtas citās zvejniecībās, varētu būt nenovēršamas. Minētā informācija vajadzīga tāpēc, ka mazapjoma zvejniecības ir jāslēdz, bet patlaban pieejamā informācija nešķiet pietiekama, lai varētu ierosināt pienācīgu KPN.

Baltijas jūras centrālās daļas reņģes biomasas stāvoklis pēdējos gados ir bijis neskaidrs. Tāpēc 2023. gadā ICES veica salīdzinošu izpēti. Patlaban ICES ieskats ir tāds, ka šā krājuma biomasa mazāka par Blim ir bijusi vairumā pēdējo 30 gadu, to vidū arī nupat aizvadītajos gados. Pat tad, ja no krājuma nezvejotu nemaz, varbūtība, ka 2025. gadā krājuma biomasa saglabāsies mazāka par Blim, ir 22 %. Tāpēc Komisija saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plāna 4. panta 6. punktu ierosina specializēto zvejniecību slēgt. KPN apjoma sakarā Komisija no ICES gaida informāciju par to, cik lielas Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes piezvejas, kas gūtas citās (konkrētāk, brētliņas) zvejniecībās, varētu būt nenovēršamas.

Tāpat kā iepriekšējos gados ICES 2024. gada ieteikumā par Rīgas līča krājuma reņģi atzīmē, ka daļa Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģu no galvenā baseina migrē uz Rīgas līci, bet daļa Rīgas līča krājuma reņģu no līča migrē uz galveno baseinu. Turklāt tāpat kā iepriekšējos gados ICES ierosina šīs migrējošās reņģes attiecīgi pieskaitīt Rīgas līča krājuma reņģes KPN vai atvilkt no tās. Tomēr attiecībā uz 2024. gadu Komisija uzskata: tā kā Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes biomasa ir mazāka par Blim un tāpēc no šā krājuma gūtās nozvejas būtu pēc iespējas jāsamazina, nebūtu lietderīgi Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes nozvejas pieskaitīt Rīgas līča krājuma reņģei noteiktajai KPN. Komisijas ieskatā turpretim ir lietderīgi turpināt atvilkt no Rīgas līča migrējušo Rīgas līča krājuma reņģu daudzumu, jo šo reņģu Rīgas līcī vairs nav. Tādā veidā iegūtā FMSY punktvērtība Rīgas līča krājuma reņģes KPN izmaina par -23 %. Uz šā pamata un tā kā krājuma biomasa ir lielāka par Btrigger, Komisija saskaņā ar Baltijas jūras daudzgadu pārvaldības plāna 4. panta 5. punkta c) apakšpunktu ierosina KPN noteikt augstākajā diapazonā un tādējādi KPN samazinājumu ierobežot līdz 20 %.

Jūras zeltplekstes KPN pamatā ir: i) MSY ieteikums par 21., 22. un 23. apakšrajona krājumiem; ii) MSY ieteikums par 24.–32. apakšrajona krājumiem, uz ICES 2. datu kategorijas prasīto MSY ieteikumu paaugstināts 2022. gadā. Saskaņā ar ICES 2024. gada ieteikumu abu krājumu papildināšanās 2019.–2021. gadā bijusi izcila. Turklāt ievērojami sarukuši kopējie izkrāvumi un palielinājušies izmetumi. Bez tam būtu jāņem vērā starpsugu dinamika, jo jūras zeltplekstes zvejā gūst nenovēršamu mencas piezveju, un tās apjoms var būt ievērojams, it sevišķi tad, ja netiek izmantoti selektīvāki zvejas rīki. KPN apjoma sakarā Komisija no ICES gaida informāciju par to, cik lielas mencas piezvejas, kas gūtas jūras zeltplekstes zvejniecībās, varētu būt nenovēršamas.

Kaut arī iepriekš zvejas radītais brētliņas krājuma noslogojums bijis lielāks par FMSY un krājuma papildināšanās 2021. un 2022. gadā – sliktāka nekā jebkad, saskaņā ar ICES 2024. gada ieteikumu brētliņas krājuma biomasa ir lielāka par Btrigger. KPN apjoma sakarā Komisija no ICES gaida informāciju par to, cik lielas dažādu krājumu reņģes piezvejas, kas gūtas brētliņas zvejniecībās, varētu būt nenovēršamas.

Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 nosaka ikgadējas KPN pārvaldības papildnosacījumus, to vidū 3. un 4. panta noteiktos elastības noteikumus krājumiem, uz kuriem attiecināma attiecīgi piesardzīga un analītiska KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jānolemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. un 4. pantu nepiemēro. Ikgadējas elastības mehānismu, kas piemērojams visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, nosaka arī KZP pamatregulas 15. panta 9. punkts. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas degradē dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu un kavē KZP mērķu sasniegšanu, būtu skaidri jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu piemēro tikai tad, ja dalībvalstis neizmanto ikgadējo elastību, kas paredzēta KZP pamatregulas 15. panta 9. punktā.

Lai noteiktu KPN Esmarka mencai, kuras zvejas gads sākas 2023. gada 1. novembrī, Komisija turklāt ierosina grozīt Padomes Regulu (ES) 2023/194. Kamēr nav publicēts 2023. gada 9. oktobrī gaidāmais ICES ieteikums un noslēgušās apspriedes ar Apvienoto Karalisti, attiecīgā KPN apzīmēta ar “pm” (pielikts atgādinājums).

2023/0301 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2024. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2023/194

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 6 prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK) un citas konsultatīvās struktūras, un konsultatīvo padomju ieteikumus.

(2)Padomei jāpieņem zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas pasākumi un, attiecīgā gadījumā, arī daži ar minētajām zvejas iespējām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktu, zvejas iespējas ir dalībvalstīm iedalāmas tā, lai ikvienai no tām nodrošinātu relatīvu ar katru krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.

(3)Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(4)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 7 izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Minētā plāna mērķis ir gādāt, lai dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiktu izmantoti tā, ka ieguves sugu populācijas tiek atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Regulā (ES) Nr. 1380/2013 noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto daudzgadu plānu noteikumiem.

(5)Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 1. punktu zvejas iespējas attiecībā uz minētās regulas 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem jānosaka tā, lai zvejas izraisītā zivju mirstība pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam būtu sasniegusi diapazonos izteiktu MSY. Tāpēc nozvejas limiti, kas relevantajiem Baltijas jūras krājumiem piemērojami 2024. gadā, būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas izveidotā daudzgadu plāna noteikumiem un mērķiem.

(6)2023. gada 31. maijā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) publicēja ikgadējo ieteikumu par Baltijas jūras krājumiem 8 .

(7)Attiecībā uz dažiem krājumiem ICES iesaka nulles apjoma nozvejas. Tomēr, ja minēto krājumu KPN tiktu noteiktas ieteiktajā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, arī piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu – paturot prātā pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas – un vajadzību sasniegt labu bioloģisko stāvokli minētajos krājumos un ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā, ir lietderīgi attiecībā uz piezvejām, ko gūst no minētajiem krājumiem, noteikt īpašas KPN. Šīs KPN būtu jānosaka apjomā, kas minētajos krājumos nodrošina zivju mirstības samazināšanos un rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezvejas no minētajiem krājumiem. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejniecībās, kas minētos krājumus izmanto, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim. Lai novērstu nelikumīgu nozvejas izmešanu, turklāt būtu jānosaka ar zvejas iespējām nesaraujami saistīti tehniskie un kontroles pasākumi.

(8)Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ICES lēš, ka šā krājuma biomasa joprojām ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim) – šā rādītāja nesasniegšana nozīmē to, ka krājuma reproduktīvais potenciāls var būt mazinājies, – un salīdzinājumā ar 2022. gadu praktiski nav augusi. Tāpēc ICES jau piekto gadu pēc kārtas iesaka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu nezvejot 9 . Šādos apstākļos, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, ir lietderīgi attiecīgās specializētās zvejniecības paturēt slēgtas, saglabāt funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus un – tā kā slēgta tiks arī centrālās daļas krājuma reņģes specializētā zvejniecība – atšķirotu pārtikas reņģu zvejniecībās atsākt piemērot ar nārstu saistīto zvejas aizliegumu. Lai nepieļautu kritiskās sugas parādību, mazā apjomā būtu jānosaka nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas.

(9)Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu ieteikumā vēl joprojām pastāv nenoteiktības, tāpēc ICES to pazeminājusi 10 par piesardzīgu ieteikumu. Patlaban šķiet, ka šis krājums Blim nav spējis sasniegt gandrīz visus pēdējos 15 gadus un 2022. gadā bijis vēsturiski zemākajā līmenī. Piesardzīgajā ieteikumā norādītais nozveju apjoms ir ārkārtīgi mazs. Šādos apstākļos, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, ir lietderīgi attiecīgās specializētās zvejniecības paturēt slēgtas, saglabāt funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus un – tā kā slēgta tiks arī centrālās daļas krājuma reņģes specializētā zvejniecība – vairs nepiemērot izņēmumu attiecībā uz atšķirotu pārtikas reņģu zvejniecībām. Turklāt ir lietderīgi apturēt atpūtas zveju. Lai nepieļautu kritiskās sugas parādību, mazā apjomā būtu jānosaka nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas.

(10)Attiecībā uz ICES 22.–31. apakšrajona lasi ICES paturēja spēkā ieteikumu par nulles apjoma nozveju, iespēju vasarā turpināt specializēto zveju piekrastes zvejniecībās saglabāja tikai ICES 31. apakšrajonā un attiecīgi samazināja ieteiktās nozvejas 11 . Šādos apstākļos, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, ir lietderīgi zvejas apgabalu un zvejas iespēju apjomu pielāgot ICES ieteikumam un saglabāt ar šīm zvejas iespējām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus.

(11)Lai nodrošinātu to, ka ICES 32. apakšrajona piekrastes zvejniecībām noteiktās zvejas iespējas tiek pilnībā izmantotas, 2019. gadā attiecībā uz lasi tika ieviesta ierobežota elastība starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu 12 . Ņemot vērā atbilstošo divu krājumu zvejas iespēju izmaiņas, ir lietderīgi minēto elastību saglabāt.

(12)Aizliedzot taimiņa zvejošanu tālāk par četrām jūras jūdzēm no bāzes līnijām un taimiņa piezvejas ierobežojot līdz 3 % no apvienotās taimiņa un laša nozvejas, ir palīdzēts būtiski samazināt reiz izplatīto nepareizo ziņošanu, kur laša zvejniecībā gūtās nozvejas tika uzrādītas kā taimiņa nozvejas. Pastāvošos ierobežojumus tāpēc ir lietderīgi paturēt spēkā, lai nepareizu ziņojumu būtu tikpat maz.

(13)Pasākumi, kas attiecas uz mencas un laša atpūtas zveju, un uz taimiņa un laša krājumu saglabāšanu vērstie pasākumi nedrīkstētu skart stingrākus valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.

(14)Attiecībā uz Botnijas līča krājuma reņģi ICES ir samazinājusi aplēsto krājuma biomasas vērtību, un nu tā ir mazāka par references rādītāju, kura nesasniegšanas gadījumā nepieciešama īpaša un atbilstīga pārvaldītāju rīcība (Btrigger) 13 . Turklāt ICES atzīmē, ka pat tad, ja no šā krājuma nezvejotu nemaz, varbūtība, ka 2025. gadā krājuma biomasa kļūs mazāka par Blim, ir 9 %. Šādos apstākļos ir lietderīgi specializētās zvejniecības saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 6. punktu slēgt un, lai nepieļautu kritiskās sugas parādību, mazā apjomā noteikt nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas.

(15)Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi ICES lēš, ka šā krājuma biomasa, kaut arī tā ir augusi, joprojām atbilst tikai 71 % no Blim 14 . Arī krājuma papildināšanās notiek sliktāk nekā jebkad, un nav gaidāms, ka 2025. gadā biomasa jau būs lielāka par Blim. Tāpēc ICES jau sesto gadu pēc kārtas iesaka Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi nezvejot. Šādos apstākļos ir lietderīgi specializētās zvejniecības saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 6. punktu paturēt slēgtas un vairs nepiemērot izņēmumu attiecībā uz mazapjoma zvejniekiem. Lai nepieļautu kritiskās sugas parādību, mazā apjomā būtu jānosaka nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas.

(16)Attiecībā uz Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģi ICES ieskats nu ir tāds, ka šā krājuma biomasa mazāka par Blim ir bijusi vairumā pēdējo 30 gadu, to vidū arī nupat aizvadītajos gados 15 . Turklāt pat tad, ja no tā nezvejotu nemaz, varbūtība, ka 2025. gadā šā krājuma biomasa joprojām būs mazāka par Blim, ir 22 %. Šādos apstākļos ir lietderīgi specializētās zvejniecības saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 6. punktu slēgt un, lai nepieļautu kritiskās sugas parādību, mazā apjomā noteikt nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas.

(17)Attiecībā uz Rīgas līča krājuma reņģi ICES lēš, ka krājuma biomasa ir lielāka par Btrigger un zvejas radītais noslogojums atbilst FMSY 16 .. Turklāt ICES ieskatā šis ir jaukts krājums, pie kura pieder arī Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģe. Šo jaukto iedabu agrāk ņēma vērā, kad, pamatojoties uz ICES aplēsēm, tika noteiktas attiecīgās zvejas iespējas. Tomēr, ievērojot Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes stāvokli, no šā krājuma uz Rīgas līci migrējošās reņģes pieskaitīt Rīgas līča krājuma reņģes KPN 2024. gadā nevajadzētu. Šādos apstākļos, lai saskanīgi ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 5. punkta c) apakšpunktu zvejas iespējas no gada uz gadu nemainītos par vairāk kā 20 %, ir lietderīgi tās noteikt augšējā vērtību diapazonā.

(18)Attiecībā uz jūras zeltpleksti ICES uzskata, ka jūras zeltplekstes zvejniecībās tiek piezvejota menca 17 . Bez tam ir ievērojami palielinājies jūras zeltplekstes izmetumu īpatsvars. Tāpēc ir lietderīgi šos faktorus ievērot un jūras zeltplekstes zvejas iespējas noteikt tiem atbilstoši.

(19)Attiecībā uz brētliņu ICES konstatē, ka krājuma biomasa ir lielāka par Btrigger, un tomēr lēš, ka būtiska papildinājuma krājumā nav bijis kopš 2014. gada. Turklāt 2021. un 2022. gadā krājuma papildināšanās ICES ieskatā bijusi sliktāka nekā jebkad 18 . Tāpat jāņem vērā, ka brētliņas zvejniecības bieži ir jauktu sugu zvejniecības, kurās zvejo arī reņģi. Tāpēc ir lietderīgi šos faktorus ievērot un brētliņas zvejas iespējas noteikt tiem atbilstoši.

(20)Uz šīs regulas noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 19 un jo īpaši tās 33. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un 34. pants par to datu nosūtīšanu Komisijai, kas saistīti ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no šīs regulas aptvertajiem krājumiem dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(21)Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 20 nosaka ikgadējās KPN pārvaldības papildnosacījumus, un to vidū ir 3. un 4. pantā iekļautie elastības noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīgas un analītiskas KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. un 4. pantu nepiemērot. Ikgadējas elastības mehānismu, kas piemērojams visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums, nosaka arī Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principa ievērošanu, kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un izraisītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu skaidri jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. panta 2. punktu, 3. panta 3. punktu un 4. pantu analītisku KPN gadījumā piemēro tikai tad, ja netiek izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(22)Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes un Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģes biomasa ir mazāka par Blim. Botnijas līča krājuma reņģes biomasa ir mazāka par Btrigger, un sagaidāms, ka 2024. gadā tā nonāks ļoti tuvu Blim atzīmei. Visu šo krājumu gadījumā 2024. gadā ir atļauta vienīgi piezveja un zveja zinātniskos nolūkos. Tāpēc un ņemot vērā Baltijas jūras ekosistēmas salīdzinoši mazo izturētspēju, relevantās KPN veidojošo kvotas daļu turētājas dalībvalstis, lai 2024. gada nozvejas nepārsniegtu relevantās KPN, minēto krājumu sakarā ir apņēmušās ikgadējo elastību, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā, 2024. gadā nepiemērot. Turklāt ICES 22.–30. apakšrajonā gandrīz visās lašupēs krājuma biomasa ir mazāka par smoltu produkcijas limita references rādītāju (Rlim), un 2024. gadā ir atļauta vienīgi piezveja un zveja zinātniskos nolūkos. Tāpēc attiecībā uz laša nozvejām, kas 2024. gadā tiks gūtas centrālajā baseinā, relevantās dalībvalstis ikgadējās elastības ziņā ir uzņēmušās iepriekšminētajām līdzīgas saistības.

(23)[Vietturis tekstam par Esmarka mencu: Padomes Regulā (ES) 2023/194 21 Esmarka mencas zvejas iespējas ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā noteiktas līdz 2023. gada 31. oktobrim. Esmarka mencas zvejas sezona ilgst no 1. novembra līdz 31. oktobrim. Lai 2023. gada 1. novembrī varētu sākt zveju, kā arī pamatojoties uz jaunu zinātnisko ieteikumu un apspriešanos ar Apvienoto Karalisti, uz laikposmu no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. decembrim jānosaka provizoriska Esmarka mencas KPN, kas piemērojama ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā. Minētā provizoriskā KPN būtu jānosaka saskaņā ar 2023. gada 9. oktobrī publicēto ICES ieteikumu 22 .]

(24)[Vietturis tekstam par citām izmaiņām.]

(25)Tāpēc Regula (ES) 2023/194 būtu attiecīgi jāgroza.

(26)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Baltijas jūru būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim, jo tā ir Esmarka mencas zvejas sezona. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

Šī regula uz 2024. gadu nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Baltijas jūrā un groza dažas zvejas iespējas, kas ar Regulu (ES) 2023/194 noteiktas attiecībā uz citiem ūdeņiem.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas Baltijas jūrā.

2.Ja relevantajos noteikumos uz to konkrēti norādīts, šo regulu piemēro arī atpūtas zvejā.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

(1)“apakšrajons” ir Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) noteikts Baltijas jūras apakšrajons, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 218/2009 23 III pielikumā;

(2)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:  

(a)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

(b)visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, ko katru gadu drīkst nozvejot no katra krājuma;

(3)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij;

(4)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras bioloģiskos resursus izmanto, piemēram, atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

(5)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati (arī tuvinājumi) par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kurš zinātniskā analīzē atzīts par pietiekami kvalitatīvu, lai uz tā pamata sniegtu zinātnisku ieteikumu;

(6)“analītiska KPN” ir KPN, par kuru pieejams analītisks novērtējums.

II NODAĻA

ZVEJAS IESPĒJAS

4. pants
KPN un to sadalījums

KPN, kvotas un – attiecīgā gadījumā – ar tām funkcionāli saistītie pasākumi ir noteikti pielikumā.

5. pants
Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu

1.Šajā regulā noteiktais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

(a)apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

(b)atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

(c)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

(d)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu un nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu;

(e)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

2.Regulā (EK) Nr. 847/96 paredzētās KPN un kvotu ikgadējās pārvaldības nolūkos šīs regulas pielikumā ir norādīti krājumi, uz kuriem attiecas piesardzīga vai analītiska KPN.  

3.Ja šīs regulas pielikumā nav noteikts citādi, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīga KPN, un minētās regulas 3. panta 2. un 3. punktu un 4. pantu piemēro krājumiem, uz kuriem attiecas analītiska KPN.

4.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

6. pants
Nozveju un piezveju izkraušanas nosacījumi

Lai varētu piemērot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 8. punktā paredzēto atbrīvojumu no pienākuma nozvejas ieskaitīt relevantajās kvotās, šīs regulas pielikumā norādīti tajā pašā punktā minētie nemērķa sugu krājumi, kas ir drošās bioloģiskās robežās.

7. pants
Zvejas aizliegšana, lai aizsargātu nārstojošas mencas

1.No 1. maija līdz 31. augustam ir aizliegts ar jebkāda veida zvejas rīkiem zvejot 25. un 26. apakšrajonā.

2.Šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro:

(a)zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumiem;

(b)Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri.

3.Ir aizliegts ar jebkāda veida zvejas rīkiem no 15. janvāra līdz 31. martam zvejot 22. un 23. apakšrajonā un no 15. maija līdz 15. augustam – 24. apakšrajonā.

4.Šā panta 3. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro:

(a)zvejas operācijām, kas tiek veiktas vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā, un ar noteikumu, ka minētā izpēte notiek saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1241 25. panta nosacījumiem;

(b)Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri un kuri ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, ar grunts āķu rindām, āķu jedām, dreifējošām āķu jedām, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu vai tamlīdzīgiem pasīviem zvejas rīkiem zvejo apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri;

(c)Savienības zvejas kuģiem, kuri 22. apakšrajonā apgabalos, kur saskaņā ar valsts kompetento iestāžu izdotas oficiālās jūras kartes koordinātām ūdens dziļums ir mazāks nekā 20 metri, ar dragu zvejo gliemenes.

5.Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta b) un c) apakšpunktā minēto Savienības zvejas kuģu kapteiņi kompetentās dalībvalsts kontroles iestādēm nodrošina iespēju jebkurā laikā uzraudzīt sava kuģa zvejas darbību.

8. pants
Pasākumi attiecībā uz mencas atpūtas zveju 22.–26. apakšrajonā

Mencas atpūtas zveja 22.–26. apakšrajonā ir aizliegta.

9. pants
Pasākumi attiecībā uz laša atpūtas zveju 22.–31. apakšrajonā

1.Laša atpūtas zveja 22.–31. apakšrajonā ir aizliegta. Nejauši nozvejotus laša īpatņus nekavējoties atlaiž jūrā.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, laša atpūtas zveju atļauj ar šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

(a)katrs atpūtas zvejnieks dienā drīkst nozvejot un paturēt ne vairāk kā vienu laša īpatni, kam senāk nogriezta taukspura;

(b)kad nozvejots pirmais laša īpatnis, kam senāk nogriezta taukspura, atpūtas zvejnieks uz atlikušo dienas daļu laša zveju pārtrauc;

(c)visus paturētos jebkādu zivju sugu īpatņus izkrauj nesadalītus.

3.Tālāk atkāpjoties no 1. punkta, laša atpūtas zveja no 1. maija līdz 31. augustam ir atļauta 31. apakšrajonā apgabalos līdz četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām.

4.Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.

10. pants
Pasākumi attiecībā uz taimiņa un laša krājumu saglabāšanu 22.–32. apakšrajonā

1.22.–32. apakšrajonā Savienības zvejas kuģi taimiņu nezvejo tālāk kā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām. Ja 32. apakšrajonā tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām zvejo lasi, taimiņa piezvejas nekad nepārsniedz 3 % no kopējās laša un taimiņa nozvejas, kas paturēta uz kuģa vai izkrauta pēc katra zvejas reisa.

2.Taimiņa vai laša zvejošana ar āķu jedām tālāk nekā četru jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām 22.–31. apakšrajonā ir aizliegta.

3.Šis pants neskar stingrākus valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.

11. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, nosūta Komisijai datus par nozvejoto vai izkrauto krājumu daudzumiem, tās izmanto šīs regulas pielikumā norādītos krājumu kodus.

III NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants
Grozījums Regulā (ES) 2023/194

Regulu (ES) 2023/194 groza šādi:

(1)regulas IA pielikuma B daļā zvejas iespēju tabulu attiecībā uz Esmarka mencu (Trisopterus esmarkii) ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā aizstāj ar šādu:

“

”;

(2)[vietturis].

13. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2024. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

Atkāpjoties no otrās daļas:

(a)regulas 12. panta 1. punktu piemēro no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim;

(b)[vietturis].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(3)     http://www.ices.dk/advice/Pages/Latest-Advice.aspx .

(4)    COM(2023) 102 final, 2023. gada 21. februāris.

(5)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2016. gada 6. jūlijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, un ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2187/2005 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1098/2007 (OV L 191, 15.7.2016., 1. lpp.).

(8)     https://doi.org/10.17895/ices.pub.c.6398177 .

(9)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820497 .

(10)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820494 .

(11)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820596 .

(12)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820602 .

(13)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820521 .

(14)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21907944 .

(15)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.23310368 .

(16)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820512 .

(17)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820533 un https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820539 .

(18)     https://doi.org/10.17895/ices.advice.21820581 .

(19)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 ( OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp. ).

(20)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(21)    Padomes Regula (ES) 2023/194 (2023. gada 30. janvāris), ar ko 2023. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi, un ar ko šādas zvejas iespējas uz 2023. un 2024. gadu nosaka konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem (OV L 28, 31.1.2023., 1. lpp.).

(22)    [Vietturis atsaucei uz 2023. gada 9. oktobrī publicēto ICES ieteikumu].

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.8.2023

COM(2023) 492 final

PIELIKUMS

dokumentam

(priekšlikums) PADOMES REGULA,

ar ko 2024. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā, un attiecībā uz konkrētām citos ūdeņos piemērojamām zvejas iespējām groza Regulu (ES) 2023/194

PIELIKUMS

KPN, KAS PIEMĒROJAMAS SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢIEM APGABALOS, KUROS NOTEIKTAS KPN, PA SUGĀM UN APGABALIEM

Tabulās noteiktas katra krājuma KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās, ja vien nav norādīts citādi) un ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām.

Zivju krājumi ir nosaukti atbilstoši sugu zinātnisko nosaukumu alfabētiskajai secībai.

Šīs regulas vajadzībām turpinājumā dota salīdzinoša tabula ar zinātniskajiem un vispārpieņemtajiem sugu nosaukumiem.