EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.7.2023

COM(2023) 459 final

2023/0288(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības darba tirgus statistiku par uzņēmumiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 un (EK) Nr. 453/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 295 final} - {SWD(2023) 265 final} - {SWD(2023) 266 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Vairākās LMB datu kopās apkopotā informācija nav objektīva, jo publiskā sektora (vai tā daļu) un mikrouzņēmumu tvērums ir nepilnīgs. Vairākās dalībvalstīs izpeļņas struktūras apsekojumā vai darbaspēka izmaksu apsekojumā netiek ietverti uzņēmumi, kuriem ir viens līdz deviņi darbinieki. Tas rada neobjektivitāti attiecībā uz būtiskiem statistikas datiem (piemēram, vidējā un medianālā izpeļņa), kas tiek izmantoti, lai noteiktu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un izvērtētu, vai minimālās algas ir adekvātas. Turklāt juridiska pienākuma trūkums attiecībā uz informācijas nodrošināšanu par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām sagādāja arvien lielākas problēmas, jo pašreiz datu vākšana tiek veikta brīvprātīgi un neaptver visas ES valstis vai visus nepieciešamos mainīgos lielumus. Tas apgrūtina dzimumu līdztiesības un godīgu darba apstākļu uzraudzību.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

No pozitīvā viedokļa — izvērtējums liecina, ka LMB ļauj iegūt augstas kvalitātes informāciju, kas tiek plaši izmantota paredzētajiem nolūkiem. LMB priekšrocības ir tās saskaņotība, efektivitāte, salīdzināmība, kā arī fakts, ka tā ir labi izstrādāta, ticama un to plaši izmanto organizācijas un politikas veidotāji visos līmeņos. Savukārt viens no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma trūkumiem — tas neparedz datu vākšanu par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām. Juridiska pienākuma trūkums attiecībā uz ikgadējas informācijas nodrošināšanu par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām sagādā arvien lielākas problēmas, jo datu vākšana brīvprātīgā veidā mazina to kvalitāti un rada riska faktorus attiecībā uz Eiropas sociālo tiesību pīlāra uzraudzību, ANO IAM 5. mērķa ES īstenoto uzraudzību, kā arī Dzimumu līdztiesības stratēģijas un Direktīvas par darba samaksas pārredzamību uzraudzību. Dažas dalībvalstis vispār nav iesniegušas nekādus ikgadējos datus par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām.

Vēl viens no pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma trūkumiem ir tāds, ka tas neietver nozīmīgus ES ekonomikas dalībniekus, piemēram, mikrouzņēmumus. Joprojām ir saglabājušies atsevišķi LMB trūkumi, kas tika konstatēti, kad tiesību akti jau bija pieņemti. Esošajā regulējumā šie trūkumi tika novērsti dažādos veidos (pieprasot priekšizpētes, kuru rezultātā tiktu veikti grozījumi tiesību aktos, vai nodrošinot finansiālu atbalstu nepieciešamo spēju veidošanai), taču attiecībā uz dažām datu kopām tie netika atrisināti. Tādējādi vairākās LMB datu kopās apkopotā informācija nav objektīva, jo īpaši tādēļ, ka dažu ekonomikas nozaru vai mikrouzņēmumu tvērums ir nepilnīgs. Tādējādi datus, kas tiek iesniegti Eurostat, nevar pilnvērtīgi izmantot: ES agregātus nav iespējams aprēķināt par visu ekonomiku, un ir sarežģīti veikt salīdzinājumus starp valstīm.

Turklāt būtu nepieciešami zināmi uzlabojumi attiecībā uz LMB datu savlaicīgumu un biežumu. Rezultāti, kas gūti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, liecina, ka izpeļņas struktūras apsekojuma un darbaspēka izmaksu apsekojuma biežums vairs nav pietiekams dažu lietotāju vajadzībām. Tās arī uzskata, ka varētu uzlabot abu apsekojumu, kā arī darbaspēka izmaksu indeksa datu savlaicīgumu.

Vēl viens trūkums ir saistīts ar to, ka, pastiprinoties uzsvaram uz pierādījumos balstītu politikas veidošanu, LMB laika gaitā ir kļuvusi par nozīmīgu elementu labākas analīzes nodrošināšanai. Esošais regulējums galvenokārt nodrošina tādus datus, kas nepieciešami iniciatīvas sākotnējās izstrādes brīdī aktuālajām politikas prioritātēm. Laika gaitā šīs prioritātes ir paplašinājušās, un pašreizējā LMB vairs pietiekamā mērā neaptver politikas [rādītāju] sadalījumu vai mainīgos lielumus. Jo īpaši — trūkstošā informācija, kas tika apstiprināta apspriedēs ar ieinteresētajām personām, ir saistīta ar virkni mainīgo lielumu, kurus iekļaujot izpeļņas struktūras apsekojumā, tiktu nodrošināta labāka mikrodatu un noteikto vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību analīze. Visbeidzot, tika uzskatīts, ka ir nepieciešami detalizētāki dati par brīvajām darbvietām.

Vēl viens pašlaik spēkā esošā tiesiskā regulējuma trūkums ir tāds, ka tas nav piemērots jaunu avotu izmantošanai dalībvalstīs un ES līmenī. LMB regulās nebija paredzēta inovatīvo datu — kā iespējamo avotu — izmantošana, jo tolaik tie nebija pieejami. Tādēļ pašreizējā kvalitātes ziņošanas sistēma nav piemērota šo jauno datu avotu izvērtēšanai. Turklāt, lai plašāk izmantotu administratīvos datus, kas ir pēdējos gados novērota tendence, būtu nepieciešama pienācīga dokumentācija, kas nav iespējams esošās kvalitātes ziņošanas ietvaros.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Apspriešanās stratēģijā tika iezīmēti galveno ieinteresēto personu profili trīs pamatgrupās: i) avotdatu sniedzēji (piemēram, administratīvo datu turētāji) un respondenti (datu sniedzēji uzņēmumos, kas tiešā veidā piedalās datu vākšanā); ii) statistikas veidotāji (galvenokārt valstu statistikas iestādes); un iii) statistikas lietotāji.

Apspriešana ietvēra šādus pasākumus: sabiedriskā apspriešana un mērķorientēta apspriešanās, mērķorientēts darbseminārs, intervijas ar galvenajām ieinteresētajām personām un dokumentu pārbaude.

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām veiksmīgi sasniedza paredzētās ieinteresēto personu grupas (izņemot administratīvo datu sniedzējus, individuālos uzņēmumus, kuru darbinieku skaits nepārsniedz 10 cilvēkus, un mediju organizācijas). Uzņēmumiem radītais slogs saistībā ar LMB tika izvērtēts netiešā veidā, ar valstu statistikas iestāžu starpniecību, un papildus tam savu viedokli sniedza arī dažas uzņēmumu asociācijas. Ņemot vērā, ka šis bija tehniskas dabas jautājums, respondentu vispārējā iesaiste tika uzskatīta par pietiekamu, lai šo atbalstu izmantotu LMB retrospektīvajā izvērtējumā un ietekmes novērtējumā.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

LMB pārskatīšana tika iesniegta un apspriesta ar Komisijas ekspertu grupām, lai saņemtu ieteikumus un palīdzību attiecībā uz izvērtējumā un ietekmes novērtējumā panākto progresu. Tas galvenokārt tika īstenots Eurostat vadīto ekspertu grupu sanāksmēs, kurās piedalījās dalībvalstu eksperti, t. i., Darba tirgus statistikas darba grupā un Eiropas sociālās statistikas direktoru grupā . Arī Eiropas Statistikas sistēmas komiteja 10 tika informēta par progresu.

Eurostat šo izvērtējumu veica, izmantojot pētījumu, kas tika pasūtīts S.A. ICF (Beļģijas birojs). Šis atbalsta pētījums ietvēra izvērtējuma un ietekmes analīzes sagatavošanu, sabiedriskās apspriešanas analīzi, kā arī pasākumu, kas saistīti ar apspriešanos ar ieinteresētajām personām, organizēšanu un analīzi (izņemot sabiedrisko apspriešanu, ko organizēja Eurostat).

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējumā aprakstītais galvenais mērķis ir sagatavot tādu LMB, kas ir aktuāla, atbilstoša, visaptveroša visu ekonomikas nozaru tvēruma ziņā, salīdzināma starp dalībvalstīm un saskaņota ar saistītajām statistikas jomām. To var iedalīt trīs konkrētos mērķos, kas saistīti ar iepriekš aprakstītajām problēmām:

·pielāgot tiesisko regulējumu, lai saglabātu zināmu elastību attiecībā uz aktuālo vajadzību nodrošināšanu, savlaicīgāk publicēt statistiku un veicināt inovatīvu avotu un metožu (kuru kvalitāte ir pienācīgi izvērtēta) izmantošanu;

·paplašināt statistikas tvērumu, lai tā aptvertu visu ekonomiku, un nodrošināt, ka visas dalībvalstis iesniedz datus par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām;

·uzlabot saskanību ar saistītajām statistikas jomām.

Sagrupējot detalizētos politikas pasākumus, ar kuriem tiek īstenoti konkrētie mērķi, ir izstrādāti politikas risinājumi.

0. risinājums ir pamatscenārijs.

1. risinājums paredz trīs spēkā esošajās regulās noteikto datu kopu vākšanu integrēt jaunā vienotā pamatregulā, kas ietver arī datus par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām. Tiktu saskaņotas definīcijas, jēdzieni un pieejas, kā arī sagatavots vispārējs plāns, lai labāk sinhronizētu datu nosūtīšanu. Izņemot jauno juridisko pamatu statistikai par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, visi uzlabojumi, kas tiktu veikti papildus pašlaik spēkā esošo tiesību aktu pārstrādāšanai, joprojām būtu brīvprātīgi. Tādējādi 1. risinājums nenodrošinātu aktuālās vajadzības. Tas tikai daļēji novērstu esošos trūkumus attiecībā uz informācijas tvērumu vai nedaudz uzlabotu LMB datu savlaicīgumu attiecībā uz dažām brīvprātīgām valstīm.

2. risinājums paredz paplašināt tvērumu, izpeļņas struktūras apsekojumā iekļaujot arī mikrouzņēmumus (tikai, lai ievāktu galveno informāciju, tādējādi neradot lieku slogu), taču neparedz šādas izmaiņas attiecībā uz darbaspēka izmaksu apsekojumu. Šo abu apsekojumu darbības joma tiktu paplašināta, iekļaujot NACE sadaļu “Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana”, un statistika par brīvajām darbvietām aptvertu visu ekonomiku visās valstīs. Tiktu nedaudz uzlabots savlaicīgums attiecībā uz ceturkšņa darbaspēka izmaksu indeksu un izpeļņas struktūras apsekojumu, kas tiek veikts ik pēc četriem gadiem, bet ne attiecībā uz darbaspēka izmaksu apsekojumu. Abu apsekojumu īstenošanas biežums saglabātos, kā paredzēts pamatscenārijā. Šis risinājums ietver arī juridiskā pamata izveidi statistikai par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, kā arī aktuālo vajadzību nodrošināšanai. Šis risinājums paredz arī uzlabotu kvalitātes ziņošanas sistēmu attiecībā uz visām datu kopām un labāku saskaņošanu un plānošanu, ko nodrošina integrēta pamatregula.

3. risinājums visaptveroši nodrošina nepieciešamību uzlabot un saskaņot visu LMB, kā to norādīja ieinteresētās personas. Tas ietvertu visus noteiktos politikas pasākumus vai arī vērienīgākos pasākumus, ja ir paredzēti alternatīvi pasākumi. Šie pasākumi būtu saistīti ar izpeļņas struktūras apsekojuma un darbaspēka izmaksu apsekojuma tvērumu, savlaicīgumu un biežu īstenošanu, ziņošanu par kvalitāti, administratīvo datu un inovatīvo avotu izmantošanu, jēdzienu saskaņošanu visās LMB jomās, obligāta pienākuma noteikšanu datu vākšanai par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām un aktuālo vajadzību nodrošināšanu. Tas nozīmē, ka abu apsekojumu tvērums tiktu paplašināts, iekļaujot mikrouzņēmumus un NACE sadaļu “Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana”, un statistika par brīvajām darbvietām aptvertu visu ekonomiku. Tiktu ievērojami uzlabots izpeļņas struktūras apsekojuma savlaicīgums, savukārt darbaspēka izmaksu apsekojuma — tikai mēreni; savlaicīgums tiktu uzlabots arī attiecībā uz darbaspēka izmaksu indeksu. Saskaņā ar šo risinājumu LMB ieguvumi būtu uzlabota kvalitātes ziņošanas sistēma un labāka saskaņošana un plānošana, ko nodrošinātu viena integrēta pamatregula.

Attiecībā uz četriem risinājumiem, kas atlasīti ietekmes novērtējumam, tikta veikta kvalitatīva novērtēšana. Tika novērtēta to proporcionalitāte un attiecīgi arī efektivitāte, lietderīgums un saskaņotība.

Saskaņā ar aplēsēm, kas balstītas uz valstu statistikas iestāžu sniegto informāciju, 3. risinājums radītu ievērojamu slogu uzņēmumiem un tādējādi par 88 % palielinātos to izmaksas attiecībā uz atbilžu sniegšanu apsekojumos. Īstenojot 2. risinājumu, slogs uzņēmumiem palielinātos par 11 %. Īstenojot 3. risinājumu, izmaksas datu apkopotājiem palielinātos par 64 %, salīdzinot ar 12 % 2. risinājuma gadījumā. 1. risinājums radītu nenozīmīgas izmaiņas attiecībā uz slogu un izmaksām uzņēmumiem un valstu statistikas iestādēm.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

(a)trīs spēkā esošo pamatregulu apvienošana vienā tiesību aktā;

(b)alternatīvu administratīvo avotu un modernu digitālo paņēmienu (ietverot rasmošanu un atalgojuma datu automātisku nosūtīšanu) plašāka izmantošana, kas palīdzēs mazināt slogu uzņēmumiem kopumā un jo īpaši mazajiem un vidējiem (MVU) uzņēmumiem. To varētu īstenot, iegūstot izpeļņas un darbaspēka izmaksu datus no uzņēmumu algu uzskaites sistēmām un darba sludinājumiem internetā. Aktuālās vajadzības varētu palīdzēt nodrošināt arī jauni administratīvie un inovatīvie dati;

(c)mainīgo lielumu par mācekļiem ievākšana tikai no tām valstīm, kurās tie veido pietiekami lielu daļu no visiem darba ņēmējiem (vairāk nekā 1 %).

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2023/0288 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par Eiropas Savienības darba tirgus statistiku par uzņēmumiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 un (EK) Nr. 453/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 13 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 14 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Darba tirgus statistika par uzņēmumiem Eiropas Savienībā ir vajadzīga, lai izstrādātu, īstenotu un novērtētu Savienības politiku, jo īpaši to, kas attiecas uz ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, Eiropas nodarbinātības stratēģiju, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Eiropas pusgadu.

(2)Lai novērstu un koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1176/2011 15 un uzraudzītu adekvātu minimālo algu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 16 , ir vajadzīga precīza informācija par darbaspēka stundas izmaksu un algu līmeņa izmaiņām dalībvalstīs.

(3)Eiropas Centrālā banka vienotās monetārās politikas kontekstā izmanto Eiropas darba tirgus statistiku par uzņēmumiem, lai uzraudzītu ar darbaspēka izmaksām saistīto inflācijas un deflācijas risku. Tāpēc ir vajadzīga precīza, savlaicīga un salīdzināma Savienības statistika par darbaspēka izmaksu attīstību.

(4)Ir jāpaplašina statistikas par brīvajām darbvietām aptvērums un darbaspēka izmaksu indeksa savlaicīgums, jo abi rādītāji ir norādīti pie galvenajiem Eiropas ekonomikas rādītājiem (PEEI) 17 , kas vajadzīgi monetārās un ekonomiskās politikas uzraudzībai.

(5)Ir vajadzīgs juridiskais pamats, lai reglamentētu ikgadējās informācijas par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību nosūtīšanu nolūkā uzraudzīt ilgtspējīgas attīstības mērķus saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) programmu 2030. gadam, jo īpaši 5. mērķi par dzimumu līdztiesību.

(6)Lai īstenotu principu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos 18 , ir vajadzīgi salīdzināmi dati par vīriešu un sieviešu atalgojumu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2023/970 19 par to, lai stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, noteikts, ka dalībvalstīm katru gadu un savlaicīgi jāiesniedz Komisijai atjaunināti dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Šis pienākums būtu jāpapildina ar atbilstošu statistikas satvaru, kas vajadzīgs, lai apkopotu un nosūtītu datus par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

(7)Lai vienkāršotu spēkā esošos tiesību aktus un veicinātu darbības jomas, jēdzienu, definīciju un kvalitātes ziņojumu saskaņošanu, šai regulai būtu jāaptver visa Eiropas darba tirgus statistika par uzņēmumiem.

(8)Šajā regulā būtu jāņem vērā jaunas vajadzības, kas radušās, attīstot un padziļinot Savienību un eurozonu, ar nosacījumu, ka tās noteikumi nerada nesamērīgu slogu respondentiem vai valstu statistikas iestādēm.

(9)Lai mazinātu slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, valstu statistikas iestādēm būtu jāapsver administratīvi un inovatīvi avoti, kuru galvenais mērķis nav statistikas sniegšana un kuri vajadzīgi, lai aizstātu vai papildinātu statistikas apsekojumus, ievērojot oficiālās statistikas kvalitātes prasības. Jaunākās tehnoloģiskās un digitālās norises var palīdzēt sasniegt šo mērķi.

(10)Lai uzlabotu darba tirgus statistikas sagatavošanas procesu efektivitāti un lai samazinātu statistikas slogu respondentiem, valsts statistikas iestādēm vajadzētu būt tiesībām nekavējoties un bez maksas piekļūt visiem administratīvajiem ierakstiem, izmantot tos un integrēt statistikā, ciktāl tas nepieciešams, lai izstrādātu, sagatavotu un izplatītu Eiropas Savienības darba tirgus statistiku par uzņēmumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 20 17.a pantu.

(11)Regula (EK) Nr. 223/2009 ir atsauces sistēma šai regulai, tostarp attiecībā uz konfidenciālu datu aizsardzību.

(12)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot vienotu regulējumu sistemātiskai augstas kvalitātes Eiropas Savienības darba tirgus statistikas par uzņēmumiem sagatavošanai, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet minēto mērķi konsekvences un salīdzināmības dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(13)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 21 42. panta 1. punktu, un tas [xxx] ir sniedzis atzinumu.

(14)Lai šo regulu pienācīgi īstenotu dalībvalstīs, pirms pirmās datu vākšanas ir vajadzīgi vismaz 12 mēneši pēc spēkā stāšanās dienas.

(15)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka vienotu tiesisko regulējumu darba tirgus statistikas par uzņēmumiem Savienībā izstrādei, sagatavošanai un izplatīšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“statistikas vienība” ir vienība, par kuru vāc vai apkopo datus;

(2)“uzņēmums” ir juridisku vienību kopums, kā definēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 696/93 22 ; tas ietver ārpustirgus ražotājus un citas institucionālās vienības, kas pieder pie vispārējās valdības sektora;

(3)“vietējā vienība” ir uzņēmums vai tā daļa, kas atrodas ģeogrāfiski noteiktā vietā;

(4)“rezidentuzņēmums”, attiecīgi “vietējā rezidentvienība”, ir uzņēmums, attiecīgi vietējā vienība, kura veic saimnieciskās darbības, kas ietekmē iekšzemes kopproduktu (IKP);

(5)“darbinieks” ir jebkura persona neatkarīgi no viņas valstspiederības, dzīvesvietas vai darba ilguma dalībvalstī, kurai ir tiešs darba līgums (formāla vai neformāla vienošanās) ar uzņēmumu un kura saņem atlīdzību neatkarīgi no veicamā darba veida, nostrādātajām stundām (pilna darba laika vai nepilna darba laika) un līguma laika (noteikts vai nenoteikts, tostarp sezonāls); darbiniekam atlīdzību maksā algas veidā, ieskaitot prēmijas, samaksu par gabaldarbu un samaksu par maiņu darbu, pabalstus, honorārus, komisijas maksas un atlīdzību natūrā;

(6)“darba devējs” ir uzņēmums vai vietējā vienība, kam ir tiešs darba līgums ar darbinieku (formāla vai neformāla vienošanās);

(7)“joma” ir viena vai vairākas datu kopas, kas attiecas uz vienu vai vairākiem tematiem;

(8)“temats” ir vācamās informācijas saturs par statistikas vienībām datu vākšanā, katram tematam ietverot vairākus detalizētus tematus;

(9)“detalizēts temats” ir par statistikas vienībām vācamās informācijas detalizēts saturs, kas attiecas uz kādu tematu; katrs detalizētais temats aptver vienu vai vairākus mainīgos lielumus;

(10)“mainīgais lielums” ir vienības raksturlielums, kas var uzrādīt vairāk nekā vienu vērtību no vērtību kopas, kura var būt absolūts skaitlis, proporcija vai atsauce uz pozīciju klasifikācijā;

(11)“dalījums” ir iepriekš noteikta izolēta, izsmeļoša un savstarpēji izslēdzoša vērtību kopa, ko var piešķirt mainīgajam lielumam, kas raksturo statistikas vienības;

(12)“mikrodati” ir dati, kas attiecas tikai uz vienu statistikas vienību bez tieša identifikatora;

(13)“agregētie dati” ir dati, kas attiecas uz vairāku statistikas vienību kopumu;

(14)“statistikas kopa” ir statistikas vienību kopums, par kuru ir vajadzīga informācija un novērtējumi;

(15)“izlases rāmis” ir vienību saraksts, karte vai citi vienību raksturlielumi, kuri nosaka statistikas kopu, kas pilnībā jāuzskaita vai jāatlasa;

(16)“izlase” ir izlases rāmja apakškopa, kuras elementi ir atlasīti, pamatojoties uz procesu ar zināmu atlases varbūtību, kas izstrādāts tā, lai varētu iegūt derīgus novērtējumus par statistikas kopu;

(17)“respondents” ir ziņojošā vienība, kas sniedz informāciju iestādei, kura veic apsekojumu;

(18)“apsekojuma dati” ir dati, kas savākti no respondentu izlases un ekstrapolēti uz statistikas kopu, izmantojot piemērotas matemātiskās metodes;

(19)“administratīvie ieraksti” ir dati, kurus ir radījusi administratīva struktūra, parasti – publisko tiesību subjekts, un kuru galvenais mērķis nav statistikas sniegšana;

(20)“citi avoti” ir dati, kurus ir radījusi neadministratīva struktūra, tostarp privāti reģistri, tīmekļa vietnes un datubāzes, un kuru galvenais mērķis nav oficiālas statistikas sniegšana;

(21)“statistiskā klasifikācija” ir sakārtots saraksts ar vienu vai vairākiem detalizācijas līmeņiem ar saistītām, lai gan savstarpēji izslēdzošām kategorijām, ko izmanto, lai strukturētu informāciju konkrētā statistikas jomā atbilstoši tās līdzībām;

(22)“pārskata periods” ir periods, uz kuru attiecas dati;

(23)“datu vākšanas periods” ir laika periods, kurā tiek vākti dati;

(24)“metadati” ir informācija, kas ir vajadzīga, lai izmantotu un interpretētu statistiku, un kas strukturēti apraksta datus;

(25)“iepriekš pārbaudīti dati” ir dati, ko dalībvalstis ir pārbaudījušas, pamatojoties uz saskaņotiem kopīgiem validācijas noteikumiem;

(26)“kvalitātes ziņojums” ir ziņojums, kas ietver informāciju par statistikas produkta vai procesa kvalitāti.

3. pants

Avoti un metodes

1. Lai apkopotu statistiku saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis izmanto vai atkārtoti izmanto vienu no šādiem avotiem vai to kombināciju, ja tie atbilst 8. pantā minētajiem kvalitātes standartiem:

(a)apsekojuma dati;

(b)administratīvie ieraksti;

(c)citi avoti.

2. Apsekojumi, ko izmanto darba tirgus statistikas par uzņēmumiem vajadzībām, pamatojas uz izlasēm, kas ir reprezentatīvas statistikas kopai. Uzņēmumu vai vietējo vienību izlases ņem no valsts statistikas uzņēmumu reģistriem, kā definēts Regulas (ES) 2019/2152 8. panta 4. punktā.

3. Izmantojot 8. panta 4. punktā minētos kvalitātes ziņojumus, dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) detalizētu informāciju par izmantotajiem avotiem un metodēm.

4. pants

Datu prasības

1. Darba tirgus statistika par uzņēmumiem aptver šādas jomas un tematus:

(a)izpeļņa:

–i) izpeļņas struktūra,

–ii) vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība;

(b)darbaspēka izmaksas:

–i) darbaspēka izmaksu struktūra,

–ii) darbaspēka izmaksu indekss;

(c)darbaspēka pieprasījums:

–i) brīvās darbvietas.

Temats “Darbaspēka izmaksu indekss”, kas minēts b) apakšpunkta ii) punktā, un temats “Brīvās darbvietas”, kas minēts c) apakšpunkta i) punktā, ietver to attiecīgās agrīnās aplēses, kas minētas 5. pantā.

2. Kas attiecas uz katru 1. punktā minēto tematu, detalizētie temati, to attiecīgais periodiskums, pārskata periodi un nosūtīšanas termiņi ir izklāstīti pielikumā.

3. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 13. pantu nolūkā grozīt pielikumā izklāstīto detalizēto tematu sarakstu, periodiskumu, pārskata periodus un nosūtīšanas termiņus.

4. Īstenojot pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 3. punktu, Komisija nodrošina, ka grozījumi nerada būtisku un nesamērīgu slogu dalībvalstīm un respondentiem. Šajā nolūkā sāk priekšizpēti, kas noteikta 9. pantā, un pienācīgi novērtē un ņem vērā tās rezultātus.

5. Datus nosūta Komisijai (Eurostat) agregētu datu veidā, izņemot par tematu “Izpeļņas struktūra”, kas minēts 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, par kuru mikrodatus nosūta par atsevišķajiem darbiniekiem un vietējām vienībām.

6. Dalībvalstis sniedz iepriekš pārbaudītus datus un saistītos metadatus, izmantojot tehnisko formātu, ko katrai datu kopai precizējusi Komisija (Eurostat). Lai sniegtu datus Komisijai (Eurostat), izmanto vienotā kontaktpunkta pakalpojumus.

7. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros par katru tematu precizē šādus elementus:

(a)mainīgo lielumu saraksts un apraksts;

(b)statistiskās klasifikācijas un datu dalījumi;

(c)precizitātes mērķi;

(d)metadati, kas nosūtāmi ar tādu pašu periodiskumu, pārskata periodu un termiņiem kā dati, uz kuriem tie attiecas;

(e)datu vākšanas periodi.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru vismaz 12 mēnešus pirms attiecīgā pārskata gada sākuma.

5. pants

Agrīnās aplēses

1. Agrīnās aplēses par tematu “Darbaspēka izmaksu indekss”, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un tematu “Brīvās darbvietas”, kas minēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, nosūta:

(a)dalībvalstis, kurās darbinieku skaits gadā ir vairāk nekā 3 % no ES kopskaita katrā no pēdējiem trim gadiem pēc kārtas; un

(b)eurozonas dalībvalstis, kurās darbinieku skaits gadā ir vairāk nekā 3 % no eurozonas kopskaita katrā no pēdējiem trim gadiem pēc kārtas.

2. Komisija (Eurostat) novērtē 1. punktā minētās darbinieku procentuālās daļas no ES kopskaita un eurozonas kopskaita, pamatojoties uz pieejamajiem ES darbaspēka apsekojuma gada datiem.

3. Ja ir izmaiņas to dalībvalstu sarakstā, kuru darbinieku skaits gadā pārsniedz 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās robežvērtības, Komisija (Eurostat) par to paziņo attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) sešu mēnešu laikā pēc 3 % robežvērtības novērtēšanai izmantotā perioda beigām. Ja atjauninātās darbinieku procentuālās daļas ir zem attiecīgajām robežvērtībām, kas minētas 1. punkta a) un b) apakšpunktā, attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) ir atļauts pārtraukt agrīno aplēšu nosūtīšanu no pārskata ceturkšņa pirmajā kalendārajā gadā pēc paziņojuma datuma. Ja atjauninātās procentuālās daļas pārsniedz minētās robežvērtības, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) nosūta agrīnās aplēses no pirmā pārskata ceturkšņa trešajā kalendārajā gadā pēc paziņojuma datuma.

6. pants

Statistikas vienības un statistikas kopa

1. Statistiku saskaņā ar šo regulu apkopo par vienu vai vairākām šādām statistikas vienībām:

(a)uzņēmumi;

(b)vietējās vienības;

(c)darbinieki.

2. Attiecībā uz tematu “Darbaspēka izmaksu indekss”, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, un tematu “Brīvās darbvietas”, kas minēts 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā, statistikas kopu veido visi uzņēmumi vai visas vietējās vienības, kas ir dalībvalsts rezidenti un atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)to galvenā saimnieciskā darbība ir iekļauta jebkurā NACE klasifikācijas 23 sadaļā, izņemot “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”, “Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās” un “Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība”, un

(b)tiem ir viens vai vairāki darbinieki.

3. Attiecībā uz tematu “Izpeļņas struktūra”, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, un tematu “Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība”, kas minēts 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā, statistikas kopu attiecībā uz datiem par darba devēju veido visas vietējās vienības, kas ir dalībvalsts rezidenti un atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)to saimnieciskā darbība ir iekļauta jebkurā NACE klasifikācijas sadaļā, izņemot “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”, “Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās” un “Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība”, un

(b)tām ir viens vai vairāki darbinieki.

Attiecībā uz tematu “Izpeļņas struktūra” un tematu “Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība” statistikas kopu attiecībā uz datiem par darbinieku veido visi darbinieki, kuru vietējā vienība pieder pie statistikas kopas, kas definēta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā.

4. Atkāpjoties no 3. punkta a) un b) apakšpunkta, nosūtīšana attiecībā uz datiem par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību 2026. gada pārskata periodā aptver visas vietējās vienības, kas ir daļa no uzņēmumiem, kuros ir 10 vai vairāk darbinieku un kuras papildus 3. punkta a) apakšpunktā izslēgtajām darbībām neietilpst NACE klasifikācijas sadaļā “Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana”.

5. Attiecībā uz tematu “Darbaspēka izmaksu struktūra”, kas minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā, statistikas kopu veido visas vietējās vienības, kas ir dalībvalsts rezidenti un atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)to saimnieciskā darbība ir iekļauta jebkurā NACE klasifikācijas sadaļā, izņemot “Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība”, “Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās” un “Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība”, un

(b)tās ir daļa no uzņēmumiem, kuros ir 10 vai vairāk darbinieku.

7. pants

Ad hoc datu prasības

1. Komisija saskaņā ar 13. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar ko papildina šo regulu, precizējot informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz ad hoc kārtībā, ja šīs regulas darbības jomā papildu datu vākšana tiek uzskatīta par nepieciešamu papildu statistikas datu vajadzībām. Minētajos deleģētajos aktos precizē:

(a)detalizētos tematus, kas jāsniedz ad hoc datu vākšanā saistībā ar 4. pantā norādītajām jomām un tematiem, un šādu papildu vajadzību iemeslus;

(b)pārskata periodus un nosūtīšanas termiņus.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt 1. punktā minētos deleģētos aktus, sākot ar 2028. pārskata gadu un ievērojot vismaz divu gadu intervālu starp katru ad hoc vākšanu.

3. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas vajadzīgi, lai precizētu 1. punktā minēto ad hoc informāciju un metadatus. Minētajos īstenošanas aktos attiecīgā gadījumā precizē šādus tehniskos elementus:

(a)mainīgo lielumu saraksts un apraksts;

(b)statistiskās klasifikācijas un datu dalījumi;

(c)aptverto statistikas vienību detalizētas specifikācijas;

(d)nosūtāmie metadati;

(e)datu vākšanas periodi.

Minētos īstenošanas aktus ne vēlāk kā 24 mēnešus pirms attiecīgā pārskata perioda sākuma pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Kvalitātes prasības un ziņošana par kvalitāti

1. Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka dati, kas iegūti, izmantojot 3. pantā paredzētos avotus, pilnībā aptver 6. pantā definētās statistikas vienības un kopu un ļauj veikt precīzus novērtējumus par tām.

3. Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

4. Dalībvalstis nosūta kvalitātes ziņojumus par avotiem un metodēm attiecībā uz katru 4. pantā uzskaitīto tematu.

5. Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuros paredz praktiskus pasākumus attiecībā uz kvalitātes ziņojumiem un to saturu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6. Dalībvalstis informē Komisiju (Eurostat) par visu attiecīgo informāciju vai par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti. Šo informāciju sniedz pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad šādas izmaiņas stājušās spēkā.

7. Pēc Komisijas (Eurostat) pienācīgi pamatota pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.

8. Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti, izmantotos avotus un metodes, kā arī izlases rāmjus.

9. pants

Priekšizpēte un izmēģinājuma pētījumi

1. Lai uzlabotu darba tirgus statistiku par uzņēmumiem vai ierobežotu slogu uzņēmumiem, Komisija (Eurostat) var uzsākt priekšizpēti un izmēģinājuma pētījumus. Šādu pētījumu mērķis ir uzlabot kvalitāti un salīdzināmību, izpētīt jaunas iespējas un ieviest jaunas iezīmes, lai reaģētu uz lietotāju vajadzībām, uzlabot integrāciju starp apsekojumiem un citiem datu avotiem un samazināt respondentu slogu. Pētījumos ņem vērā tehnoloģiju un digitālo attīstību.

2. Dalībvalstis var brīvprātīgi piedalīties minētajos pētījumos. Sadarbībā ar Komisiju (Eurostat) tās nodrošina, ka pētījumi ir reprezentatīvi Savienības līmenī.

3. Minēto pētījumu rezultātus novērtē Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm un galvenajām ieinteresētajām personām. Komisija (Eurostat) sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo ziņojumus par pētījumu konstatējumiem.

10. pants

Finansējums

1. Regulas (EK) Nr. 223/2009 5. panta 2. punktā minētajām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm var piešķirt finansiālu ieguldījumu no Savienības vispārējā budžeta nolūkā:

(a)uzlabot darba tirgus statistikas par uzņēmumiem avotus, tostarp izlases rāmjus, no šīs regulas spēkā stāšanās dienas vēlākais līdz 2029. gada 31. decembrim;

(b)uzlabot darba tirgus statistikai par uzņēmumiem izmantotās metodes, tostarp 9. pantā minēto priekšizpēti un izmēģinājuma pētījumus.

Savienība nefinansē izmaksas, kas rodas, regulāri apkopojot statistiku, kura jānosūta saskaņā ar šo regulu.

2. Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

11. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1. Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas ar pasākumiem, kas novērš krāpšanu, korupciju un jebkādas citas nelikumīgas darbības, ar efektīvām pārbaudēm un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2. Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu.

3. Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 24 un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 25 , Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4. Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas, Eiropas prokurora un OLAF pilnvaras saskaņā ar to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanu.

12. pants

Atkāpes

1. Ja šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu piemērošanai dalībvalsts statistikas sistēmā ir jāveic būtiskas izmaiņas, Komisija ar īstenošanas aktiem var piešķirt dalībvalstij atkāpes uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Piešķirot atkāpes, Komisija ņem vērā dalībvalstu statistikas salīdzināmību un vajadzīgo reprezentatīvo un uzticamo Eiropas agregātu savlaicīgu aprēķināšanu. Komisija arī nodrošina, ka prasības attiecībā uz statistiku, metadatiem un kvalitāti, uz kurām attiecas šī regula un uz kurām iepriekš attiecās atceltās regulas, arī turpmāk tiek izpildītas bez pārtraukuma.

2. Attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc šīs regulas vai saskaņā ar to pieņemto deleģēto vai īstenošanas aktu spēkā stāšanās dienas iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu.

13. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 3. punktā un 7. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs: lūgums ierakstīt precīzu regulas spēkā stāšanās dienu].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 3. punktā un 7. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 4. panta 3. punktu un 7. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

14. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

15. pants

Atcelšana

1. Regulas (EK) Nr. 530/1999, (EK) Nr. 450/2003 un (EK) Nr. 453/2008 atceļ no 2026. gada 1. janvāra.

2. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2026. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā politikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

◻ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 26

◻ esošas darbības pagarināšanu

X vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

x Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2023. gada līdz 2024. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 27

x Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–x ko veic tās struktūrvienības, tai skaitā personāls Savienības delegācijās;

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ tiesību subjektiem vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (Komisijas lēmuma par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļas izpildi 5. pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–x    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

3 ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–◻    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–◻    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas

Priekšlikums/iniciatīva:

–x    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–X    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻    

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    Padomes Regulas Nr. 10/1960, Nr. 14/1961, Nr. 28/1962, Nr. 151/1962, Nr. 101/66/EEK, (EEK) Nr. 1899/68, (EEK) Nr. 2259/71, (EEK) Nr. 328/75, (EEK) Nr. 494/78, Regulas (EEK) Nr. 2053/69, (EEK) Nr. 3192/73 un (EEK) Nr. 494/78, (EEK) Nr. 1596/81, (EEK) Nr. 3149/83, (EEK) Nr. 1612/88, (EEK) Nr. 3949/92, Nr. 2744/95, (EK) Nr. 23/97.

(2)     https://ec.europa.eu/eurostat/web/sdi/overview .

(3)     https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1226&langId=lv .

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (OV L 132, 17.5.2023., 21. lpp.).

(6)    Padomes Ieteikums (2016. gada 20. septembris) par valsts produktivitātes padomju izveidošanu (OV C 349, 24.9.2016., 1. lpp.).

(7)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES statistikas sagatavošanas metodi: Nākamās desmitgades redzējums (COM/2009/0404 galīgā redakcija).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1700 (2019. gada 10. oktobris), ar ko izveido vienotu ietvaru Eiropas statistikai par personām un mājsaimniecībām, kuras pamatā ir no izlasēm savākti dati individuālā līmenī (OV L 261I, 14.10.2019., 1. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2152 (2019. gada 27. novembris) par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā (OV L 327, 17.12.2019., 1. lpp.).

(10)    Komiteja nodibināta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 223/2009.

(11)    SWD(2023) 265; SWD(2023) 266.

(12)    SEC(2023) 295.

(13)    OV C , , . lpp.

(14)    OV C , , . lpp.

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp.).

(17)    Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par eurozonas statistiku “Eurozonas statistikas un rādītāju metodoloģijas uzlabošana” (COM(2002) 0661, 2002. gada 27. novembris).

(18)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu (OV L 132, 17.05.2023., 21. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(22)    Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.); PIELIKUMS, III.A iedaļa.

(23)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(25)    Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(26)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(27)    Sīkāku informāciju par budžeta izpildes metodēm un atsauces uz Finanšu regulu sk. BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(28)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(29)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(30)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(31)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(32)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(33)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(34)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(35)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JPD – jaunākie eksperti delegācijās.

(36)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(37)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021.). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(38)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.7.2023

COM(2023) 459 final

PIELIKUMS

Priekšlikumam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI

par Eiropas Savienības darba tirgus statistiku par uzņēmumiem un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 450/2003 un (EK) Nr. 453/2008

{SEC(2023) 295 final} - {SWD(2023) 265 final} - {SWD(2023) 266 final}

PIELIKUMS

Jomas, temati un detalizēti temati; datu sniegšanas periodiskums, pārskata periodi un datu nosūtīšanas termiņš katram tematam

(1)Pēc pārskata perioda “T” beigām.

(2)Ja iepriekš minētie termiņi iekrīt sestdienā vai svētdienā, faktiskais termiņš ir nākamā pirmdiena pirms plkst. 12.00 (pēc Centrāleiropas laika).