EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.6.2023

COM(2023) 375 final

2023/0218(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10156/21 INIT; ST 10156/21 ADD 1) par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2023) 238 final}

2023/0218 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS,

ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10156/21 INIT; ST 10156/21 ADD 1) par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Kad Slovākija 2021. gada 29. aprīlī bija iesniegusi nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (“ANP”), Komisija ierosināja Padomei sniegt par to pozitīvu novērtējumu. Padome apstiprināja pozitīvo novērtējumu ar Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu 2 .

(2)Ievērojot 11. panta 2. punktu Regulā (ES) 2021/241, katrai dalībvalstij pieejamā neatmaksājamā finansiālā atbalsta maksimālā finanšu iemaksa būtu jāatjaunina līdz 2022. gada 30. jūnijam pēc tajā noteiktās metodes. Komisija 2022. gada 30. jūnijā iepazīstināja Eiropas Parlamentu un Padomi ar minētās atjaunināšanas rezultātiem.

(3)Slovākija 2023. gada 26. aprīlī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c pantu Komisijai iesniedza grozītu nacionālo ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļu.

(4)Grozītajā ANP ir ņemta vērā arī atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu, un tajā ir iekļauts pamatots lūgums Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21. panta 1. punktu ierosināt grozīt Padomes Īstenošanas lēmumu, ņemot vērā, ka ANP objektīvu apstākļu dēļ daļēji vairs nav iespējams īstenot. Slovākijas iesniegtie ANP grozījumi attiecas uz 52 pasākumiem.

(5)2022. gada 12. jūlijā Eiropas pusgada ietvaros Padome adresēja ieteikumus Slovākijai. Konkrētāk, Padome ieteica Slovākijai paplašināt publiskās investīcijas zaļās un digitālās pārkārtošanās un enerģētiskās drošības jomā, tostarp izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, REPowerEU un citus ES fondus. Turklāt Padome aicināja Slovākiju padarīt nodokļu struktūru efektīvāku un atbalstošāku iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei, tostarp izmantojot vides un īpašuma nodokļu potenciālu, un turpināt stiprināt nodokļu saistību izpildi, tostarp vēl vairāk digitalizējot nodokļu administrāciju. Padome arī ieteica Slovākijai samazināt vispārējo atkarību no fosilā kurināmā un dažādot fosilā kurināmā importu, paātrināt atjaunīgo energoresursu ieviešanu, vēl vairāk atvieglojot piekļuvi tīklam, ieviest pasākumus, lai racionalizētu atļauju piešķiršanas un administratīvās procedūras, un modernizēt elektroenerģijas tīklu. Visbeidzot, Padome aicināja Slovākiju samazināt atkarību no dabasgāzes siltumapgādē un rūpniecībā un pielāgot renovācijas politiku, lai paātrinātu un stimulētu ēku pilnīgu renovāciju.

(6)Izvērtējot progresu attiecīgo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā grozītā nacionālā ANP iesniegšanas laikā, Komisija konstatē, ka attiecībā uz ieteikumiem par publisko investīciju paplašināšanu zaļās un digitālās pārkārtošanās nolūkā (KVAI 1, 2022. gads) ir panākts būtisks progress.

(7)Pirms grozītā ANP plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Apspriešanās kopsavilkums tika iesniegts kopā ar grozīto nacionālo ANP. Ievērojot Regulas (ES) 2021/241 19. pantu, Komisija saskaņā ar minētās regulas V pielikumā izklāstītajām novērtēšanas vadlīnijām ir novērtējusi grozītā ANP atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu.

Atjauninājumi, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu

(8)Slovākijas iesniegtajā grozītajā ANP ir atjaunināti 32 pasākumi, lai ņemtu vērā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu. Slovākija ir paskaidrojusi, ka, tā kā maksimālā finanšu iemaksa Slovākijai ir samazināta no 6 328 586 359 EUR 3 līdz 6 005 747 824 EUR 4 , vairs nav iespējams finansēt visus Slovākijas sākotnējā ANP paredzētos pasākumus. Slovākija ir paskaidrojusi, ka dažos pasākumos būtu jāsamazina mērķrādītāji vai jāsvītro daži elementi piešķīruma samazinājuma dēļ un ņemot vērā izmaksu pieaugumu un piegādes ķēdes traucējumus, kas ietekmē minēto pasākumu īstenošanu.

(9)Grozītajā ANP vairs nav ietverti konkrēti pasākumi, kas paredzēti 9. komponentā (Efektīva RDI finansēšanas pārvaldība un stiprināšana) un 11. komponentā (Moderna un pieejama veselības aprūpe). Šie pasākumi attiecas uz 9. komponenta 7. investīciju (Pētniecības un izstrādes dotāciju IT sistēma), kurā paredzēta vienotas IT sistēmas izveide nolūkā paātrināt dotāciju pieprasījumu novērtēšanu, un 11. komponenta 5. investīciju (Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu flotes atjaunošana), kurā paredzēta neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu iegāde un aprīkojums. Tāpēc šo pasākumu apraksts un ar tiem saistītie atskaites punkti un mērķrādītāji būtu jāsvītro no Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmuma.

(10)Turklāt Slovākijas iesniegtais grozītais ANP maina pasākumus, kas paredzēti 1. komponentā (Atjaunīgie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra), 2. komponentā (Ēku renovācija), 3. komponentā (Ilgtspējīgs transports), 5. komponentā (Pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija), 7. komponentā (Izglītība 21. gadsimtam), 8. komponentā (Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana), 9. komponentā (Efektīvāka pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas pārvaldība un stiprināšana), 10. komponentā (Talantu piesaistīšana un paturēšana), 11. komponentā (Moderna un pieejama veselības aprūpe), 12. komponentā (Humāna, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe), 13. komponentā (Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe), 15. komponentā (Tiesu iestāžu reforma), 16. komponentā (Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, drošība un iedzīvotāju aizsardzība) un 17. komponentā (Digitālā Slovākija (valsts mobilā, kiberdrošības, ātra interneta ikvienam un digitālā ekonomika), lai atspoguļotu atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu.

(11)Proti, nolūkā samazināt nepieciešamās īstenošanas līmeni salīdzinājumā ar sākotnējo plānu, lai atspoguļotu samazināto piešķīrumu, tiek mainīts 1. komponenta (Atjaunīgie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra) 2. investīcijas (Esošo atjaunojamo elektroenerģijas avotu modernizācija (energoatjaunināšana))5. mērķrādītājs un 3. investīcijas (Elektroenerģijas sistēmu elastības palielināšana, lai vairāk integrētu atjaunīgos energoresursus) 6. mērķrādītājs; 2. komponenta (Ēku renovācija) 1. investīcijas (Energoefektivitātes uzlabošana ģimenes mājokļos) 3. un 4. mērķrādītājs un 2. investīcijas (Vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku atjaunošana) 6. un 7. mērķrādītājs; 3. komponenta (Ilgtspējīgs transports) 1. investīcijas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transporta infrastruktūras attīstībā 7. un 9. mērķrādītājs; 5. komponenta (Pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija) 1. investīcijas attiecībā uz reģionu pielāgošanos klimata pārmaiņām, uzsvaru liekot uz dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības attīstību, 5. un 6. mērķrādītājs; 7. komponenta (Izglītība 21. gadsimtam) 2. reformas (Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam mācību saturam un veidiem (izmaiņas augstākās izglītības apmācībā) un stiprināt skolotāju profesionālo attīstību) 6. mērķrādītājs un 2. investīcijas (Skolu infrastruktūras pabeigšana) 9. mērķrādītājs; 8. komponenta (Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana) 1. investīcijas (Investīciju atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai) 10. mērķrādītājs; 9. komponenta (Efektīvāka pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas pārvaldība un stiprināšana) 1. investīcijas (Veicināt starptautisko sadarbību un dalību programmā “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos) 5. mērķrādītājs, 2. investīcijas (Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām) 6. atskaites punkts un 7. un 8. mērķrādītājs un 6. investīcijas (Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam) 18. atskaites punkts un 19. mērķrādītājs; 10. komponenta (Talantu piesaistīšana un paturēšana) 1. investīcijas (Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā) 4. mērķrādītājs un 3. investīcijas (Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem) 7. mērķrādītājs, un 4. investīcijas (Internacionalizācijas veicināšana akadēmiskajā vidē) 10. atskaites punkts; 11. komponenta (Moderna un pieejama veselības aprūpe) 2. investīcijas (Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums) 9. atskaites punkts un 10. mērķrādītājs; 12. komponenta (Humāna, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe) 3. investīcijas (Psihosociālo centru izveide) 3. mērķrādītājs, 6. investīcijas (Psihodiagnostikas metožu repozitorija izveide) 4. mērķrādītājs un 8. investīcijas (Personāla apmācība garīgās veselības jomā) 6. mērķrādītājs; 13. komponenta (Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe) 2. reformas (Aprūpes vajadzību novērtējums) 4. atskaites punkts un 1. investīcijas (Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana) 7., 8., 9. un 10. mērķrādītājs; 15. komponenta (Tiesu iestāžu reforma) 1. investīcijas (Ēkas reorganizētajai tiesu sistēmai) 3. un 4. mērķrādītājs; 16. komponenta (Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, drošība un iedzīvotāju aizsardzība) 1. investīcijas (Instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu) 2. atskaites punkts un 4. investīcijas (Administratīvo spēju racionalizēšana, optimizēšana un stiprināšana dažādos pārvaldes līmeņos) 17. mērķrādītājs; 17. komponenta (Digitālā Slovākija (Valsts mobilā, kiberdrošības, ātrā interneta ikvienam un digitālā ekonomika)) 2. investīcijas (Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas digitālā pārveide) 7. un 8. mērķrādītājs, 4. investīcijas (Atbalsts projektiem, kuru mērķis ir augstāko digitālo tehnoloģiju izstrāde un izmantošana) 14. un 15. mērķrādītājs, 5. investīcijas (Ātras dotācijas – hakatoni) 16. mērķrādītājs, 6. investīcija (Preventīvo pasākumu stiprināšana, incidentu atklāšanas un risināšanas ātruma palielināšana (ITVS – informācijas tehnoloģijas valsts pārvaldei)) un 7. investīcijas (Vecāka gadagājuma cilvēku digitālo prasmju uzlabošana un senioru planšetdatoru izplatīšana) 22. mērķrādītājs.

Grozījumi, kuru pamatā ir Regulas 2021/241 21. pants

(12)Slovākijas iesniegtie ANP grozījumi objektīvu apstākļu dēļ attiecas uz 36 pasākumiem.

(13)Slovākija ir paskaidrojusi, ka šie 36 pasākumi vairs nav pilnībā īstenojami, jo īpaši būvniecības izmaksu būtiska pieauguma dēļ. Citi iemesli šo pasākumu grozīšanai ir šķēršļi, ar kuriem saskaras investīciju īstenošana, kavējumi vai pieprasījuma trūkums iepirkuma posmā, risinājumi elektroenerģijas ražošanas dažādošanai, lai samazinātu atkarību no Krievijas importa, vai attiecīgo pasākumu līdzīgu mērķu efektīvāka sasniegšana.

(14)Slovākija paskaidroja, ka 23 pasākumi vairs nav pilnībā īstenojami, jo piegādes ķēdes traucējumi, negaidītas problēmas, kavējumi iepirkumos un citās procedūrās ir aizkavējuši pasākumu īstenošanu. Tas attiecas attiecīgi uz 2. komponenta (Ēku renovācija) 1. investīcijas (Energoefektivitātes uzlabošana ģimenes mājokļos) 3. un 4. mērķrādītāju; 5. komponenta (Pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija) 1. reformas par ainavu plānošanu1. atskaites punktu, 2. reformas par dabas aizsardzību un ūdens resursu apsaimniekošanu 2. atskaites punktu; 7. komponenta (“Izglītība 21. gadsimtam”) 1. investīcijas (Digitālā infrastruktūra skolās) 7. mērķrādītāju un 2. investīcijas (Skolu infrastruktūras pabeigšana) 8. mērķrādītāju; 8. komponenta (Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana) 1. investīcijas (Investīciju atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai) 9. atskaites punktu; 9. komponenta (Efektīvāka pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas pārvaldība un stiprināšana) 1. investīcijas (Veicināt starptautisko sadarbību un dalību programmā “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos) 5. mērķrādītāju, 2. investīcijas (Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām) 6. mērķrādītāju, 5. investīcijas (Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai) 15. atskaites punktu un 16. un 17. mērķrādītāju un 6. investīcijas (Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam) 18. mērķrādītāju; 10. komponenta (Talantu piesaistīšana un paturēšana) 1. investīcijas (Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā) 4. mērķrādītāju un 3. investīcijas (Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem) 7. mērķrādītāju; 11. komponenta (Moderna un pieejama veselības aprūpe) 1. investīcijas (Atbalsts jaunas primārās aprūpes prakses atvēršanai nepietiekami apkalpotās teritorijās) 8. mērķrādītāju, 2. investīcijas (Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums) 9. atskaites punktu un 10. mērķrādītāju un 3. investīcijas (Digitalizācija veselības jomā) 12. mērķrādītāju; 13. komponenta (Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe) 3. reformas (Sociālās aprūpes uzraudzības konsolidācija un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana) 6. mērķrādītāju un 14. komponenta (Uzņēmējdarbības vides uzlabošana) 3. reformas (Publiskā iepirkuma procedūras) 7. mērķrādītāju un 2. investīcijas (Maksātnespējas procesu digitalizācija) 5. mērķrādītāju; 15. komponenta (Tiesu iestāžu reforma) 2. investīcijas (Digitalizācija un analītiskā kapacitāte) 6. mērķrādītāju, 16. komponenta (Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, drošība un iedzīvotāju aizsardzība) 1. investīcijas (Instrumenti un spējas cīņā pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu) 3. mērķrādītāju un 2. investīcijas (Policijas spēku modernizācija un spēju veidošana) 5. mērķrādītāju. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi pagarināt minēto atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanas termiņu, un Padomes Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Slovākija ir lūgusi pagarināt īstenošanas termiņu un grozīt 15. komponenta (Tiesu iestāžu reforma) 2. investīcijas (Digitalizācija un analītiskā kapacitāte) 7. mērķrādītāju, un Padomes Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(15)Slovākija ir paskaidrojusi, ka četri pasākumi vairs nav īstenojami ne noteiktajā termiņā, ne par sākotnējā ANP aplēstajām izmaksām, jo augstā inflācija (jo īpaši būvniecības izmaksas) un piegādes ķēdes traucējumi ir izraisījuši būvdarbu kavējumus un ievērojami palielinājuši pasākuma izmaksas. Tas attiecas uz 6. komponenta (Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte) 1. reformas (Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no 3 gadu vecuma) 3. mērķrādītāju; 7. komponenta (Izglītība 21. gadsimtam) 2. investīcijas (Skolu infrastruktūras pabeigšana) 8. mērķrādītāju; 11. komponenta (Moderna un pieejama veselības aprūpe) 2. investīcijas (Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums) 9. atskaites punktu; un 13. komponenta (Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe) 1. investīcijas (Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana) 7., 8., 9. un 10. mērķrādītāju. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi pagarināt minēto atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanas termiņu un veikt iepriekš minētās izmaiņas, un Padomes Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(16)Slovākija ir paskaidrojusi, ka divi pasākumi ir grozīti, jo Krievijas agresijas karš Ukrainā ir radījis vajadzību paātrināt Slovākijas atkarības samazināšanu no dabasgāzes importa no Krievijas un dažādot elektroenerģijas ražošanu. Tas arī ir izraisījis kavēšanos pasākumu īstenošanā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir iespējams atbalstīt investīcijas biogāzes elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārveidošanai par biometāna ražotnēm. Tas attiecas uz 1. komponenta (Atjaunīgie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra) 2. reformas (Tiesiskais regulējums atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšanai) 3. mērķrādītāju un 2. investīcijas (Esošo atjaunojamo elektroenerģijas avotu modernizācija (energoatjaunināšana)) 5. mērķrādītāju. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi grozīt iepriekš minētos atskaites punktus un mērķrādītājus un veikt iepriekš minētās izmaiņas, un Padomes Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(17)Slovākija ir paskaidrojusi, ka vienpadsmit pasākumi ir grozīti, jo neparedzētas ar pasākumiem saistītas problēmas ir aizkavējušas īstenošanu, palielinājušas izmaksas, aicinājušas izmantot alternatīvu pieeju pasākuma mērķa sasniegšanai vai radījušas nepieciešamību pielāgot atskaites punktu vai mērķrādītāju, lai efektīvāk sasniegtu līdzīgus mērķus. Lai ņemtu vērā inflācijas spiedienu uz dzelzceļa projektiem, groza 3. komponenta (Ilgtspējīgs transports) 1. investīcijas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transporta infrastruktūras attīstībā 8. mērķrādītāju; lai ņemtu vērā inflācijas ietekmi un atspoguļotu uzlaboto administratīvo pieeju attiecībā uz mācību programmu, ir pārskatīts 6. komponenta (Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte) 1. investīcijas (Šķēršļu novēršana skolu ēkās) 15. mērķrādītājs un 6. reformas (Kompensācijas pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi pamatskolas un vidusskolas skolēnu izglītībā) 13. mērķrādītājs; lai atspoguļotu tā laika atlikšanu, kurā profesionāli orientētu bakalaura programmu īpatsvars sasniedz 10 % no visām augstākās izglītības programmām, kā arī lai ļautu izveidot konsorcijus, reaģējot uz universitāšu intereses trūkumu par apvienošanos (nosacījumi, saskaņā ar kuriem universitātes var veidot konsorcijus, ir tuvu apstākļiem, kādos būtu notikušas apvienošanās), ir pārskatīts 8. komponenta (Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana) 1. reformas (Izmaiņas universitāšu finansēšanā, tostarp izpildes līgumu ieviešana) 1. atskaites punkts, 5. reformas (Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana) 8. atskaites punkts un 1. investīcijas (Atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai) 10. mērķrādītājs; 12. komponenta (Humāna, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe) 1. investīcija (Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana) un 3. reforma (Diagnostikas metožu un ārstēšanas modernizācija) ir pārskatītas, jo projektu sagatavošanu visām 12. komponentā minētājām investīcijām neveiks Koordinācijas nodaļa. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi grozīt iepriekš minētos atskaites punktus un mērķrādītājus un veikt iepriekš minētās izmaiņas, un Padomes Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza. Reaģējot uz izmaiņām makroekonomikas vidē un tās ietekmi uz darbinieku trūkumu, kā arī pašreizējās valdības ierobežotajām pilnvarām sagatavot valsts budžetu, 6. komponenta (Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte) 1. reformas (Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no 3 gadu vecuma) 1. atskaites punktā ir pārskatīta pieeja skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanai un pirmsskolas izglītības preskriptīvās finansēšanas sistēmas ieviešanai. Skolēnus, kuriem pirmsskolas izglītība ir obligāta, māca skolotāji ar atbilstošu grādu, katrā bērnudārzā jābūt vismaz vienam attiecīga līmeņa darbiniekam, kas ir atbildīgs par pedagoģiskās kvalitātes pārraudzību, un tiek ierosināta jaunās finansēšanas sistēmas stāšanās spēkā. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi pagarināt minētā atskaites punkta īstenošanas termiņu, ieviest 6. komponenta (Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte) 1. reformā (Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no 3 gadu vecuma) atskaites punktu ar kārtas numuru C6-16 un veikt iepriekš minētās izmaiņas, un Padomes Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza. 15. komponenta (Tiesu iestāžu reforma) 1. investīcijas (Ēkas reorganizētajai tiesu sistēmai) 3. un 4. mērķrādītājs ir grozīts, lai ņemtu vērā samazināto finanšu piešķīrumu un inflācijas spiedienu uz dažādiem infrastruktūras projektiem, kā arī lēmumus, kas pieņemti pēc 1. reformā (Tiesu iestāžu kartes reorganizācija) paredzētā galīgā tiesību akta, kā rezultātā tika izdarītas dažādas izvēles attiecībā uz tiesu ēku būvniecību, iegādi un/vai atjaunošanu saskaņā ar pārskatīto tiesu karti. Tas ietver arī daļēju pāreju no jaunu ēku būvniecības uz esošo ēku renovāciju. Turklāt, lai atspoguļotu norises mikroshēmu tirgū, ir grozīts 17. komponenta (Digitālā Slovākija (Valsts mobilā, kiberdrošības, ātra interneta ikvienam un digitālā ekonomika) 3. investīcijas (Iesaistīšanās vairākvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku) 11. mērķrādītājs. Tas attiecas uz superdatora pabeigšanas termiņa atlikšanu un sākotnēji paredzētās arhitektūras, kurā izmantotas integrētas mikroshēmas, svītrošanu, jo tehnoloģija vēl nav kļuvusi plaši pieejama tirgū. Pamatojoties uz to, Slovākija ir lūgusi pagarināt minēto mērķrādītāju īstenošanas grafiku, grozīt atskaites punktu un mērķrādītāju īstenošanas termiņu un veikt iepriekš minētās izmaiņas, un Padomes Īstenošanas lēmums būtu attiecīgi jāgroza.

(18)Komisija uzskata, ka Slovākijas norādītie argumenti pamato atjauninājumu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 2. punktu un grozījumu saskaņā ar minētās regulas 21. panta 2. punktu.

Pārrakstīšanās kļūdu labojumi

(19)Padomes Īstenošanas lēmuma tekstā ir konstatētas 43 pārrakstīšanās kļūdas, kas ietekmē 20 atskaites punktus, 22 mērķrādītājus un 42 pasākumus. Padomes Īstenošanas lēmums būtu jāgroza, lai labotu šīs pārrakstīšanās kļūdas, kas neatspoguļo 2021. gada 29. aprīlī Komisijai iesniegtā ANP saturu, par ko vienojusies Komisija un Slovākija. Minētās pārrakstīšanās kļūdas ir saistītas ar 1. komponenta (Atjaunīgie energoresursi un enerģētikas infrastruktūra) 3. investīcijas (Elektroenerģijas sistēmu elastības palielināšana, lai vairāk integrētu atjaunīgos energoresursus) 6. mērķrādītāju; 2. komponenta (Ēku renovācija) 1. reformas (Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana) 1. atskaites punktu un 1. investīcijas (Energoefektivitātes uzlabošana ģimenes mājokļos) 2. atskaites punktu un 3. un 4. mērķrādītāju, 2. reformas (Palielināt pārredzamību un racionalizēt Slovākijas Republikas Pieminekļu padomes lēmumus) 5. atskaites punktu; 3. komponenta (Ilgtspējīgs transports) 2. reformas sabiedriskā pasažieru transporta jomā 6. atskaites punktu, 4. reformu par jaunas politikas ieviešanu alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē, 1. investīcijas zema oglekļa dioksīda emisiju līmeņa transporta infrastruktūras attīstībā 7., 8. un 9. mērķrādītāju un 2. investīcijas tīra pasažieru transporta veicināšanā 10. mērķrādītāju; 4. komponenta (Rūpniecības dekarbonizācija) 1. reformu (Ogļu elektroenerģijas ražošanas izbeigšana Nováky elektrostacijā un Augšnitras reģiona pārveide) un 2. reformas (Konkurētspējīgas sistēmas pieņemšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā) 2. atskaites punktu; 5. komponenta (Pielāgošanās klimata pārmaiņām jeb adaptācija) 1. reformas par ainavu plānošanu 1. atskaites punktu; 6. komponenta (Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte) 1. reformas (Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības īstenošanai bērniem no 5 gadu vecuma un ieviest juridiskas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citiem pirmsskolas izglītības sniedzējiem no 3 gadu vecuma) 3. mērķrādītāju, 2. reformu (Jēdziena “bērnu un skolēnu īpašās izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu atbalsta pasākumu modeļa izstrāde izglītībā, tostarp to finansēšanas sistēmas izstrāde) un 6. reformas (Kompensācijas pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi pamatskolas un vidusskolas skolēnu izglītībā) 13. mērķrādītāju; 7. komponenta (Izglītība 21. gadsimtam) 1. reformas (Izglītības satura un formas reforma (mācību un mācību grāmatu reforma)) 1. atskaites punktu, 2. reformas (Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam mācību saturam un veidiem (izmaiņas augstākās izglītības apmācībā) un stiprināt skolotāju profesionālo attīstību) 5. un 6. mērķrādītāju un 2. investīcijas (Skolu infrastruktūras pabeigšana) 8. mērķrādītāju; 8. komponenta (Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana) 1. reformas (Izmaiņas universitāšu finansēšanā, ieviešot izpildes līgumus) 1. atskaites punktu, 3. reformu (Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai) un 1. investīcijas (Investīciju atbalsts universitāšu stratēģiskai attīstībai) 10. mērķrādītāju; 9. komponenta (Efektīvāka pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas pārvaldība un stiprināšana) 2. investīciju (Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām), 3. investīcijas (Zinātnes izcilība) 9. atskaites punktu un 6. investīcijas (Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam) 18. atskaites punktu un 1. reformu (Pārvaldības reforma, novērtējums un atbalsts zinātnē, pētniecība un inovācija); 10. komponoenta (Talantu piesaistīšana un paturēšana) 1. investīciju (Atbalsta rīki un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā); 11. komponenta (Moderna un pieejama veselības aprūpe) 4. reformas (Akūtās veselības aprūpes tīkla optimizācija un neatliekamās medicīniskās palīdzības jaunā definīcija) 6. atskaites punktu, 2. investīcijas (Jauns slimnīcu tīkls – būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums) 9. atskaites punktu un 4. investīcijas (Neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana) 13. mērķrādītāju; 12. komponenta (Humāna, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe) 7. investīciju (Institucionālās psihiatriskās aprūpes humanizācija) un 8. investīciju (Personāla apmācība garīgās veselības jomā); 13. komponenta (Pieejama un kvalitatīva ilgtermiņa sociālā un veselības aprūpe) 1. reformas (Ilgtermiņa sociālās un veselības aprūpes integrācija un finansēšana) 2. un 3. atskaites punktus, 2. reformas (Aprūpes vajadzību novērtējums) 4. atskaites punktu, 1. investīcijas (Kopienā balstītas sociālās aprūpes spēju uzlabošana) 7., 9. un 10. mērķrādītāju, 2. investīcijas (Pēcaprūpes un aprūpes spēju paplašināšana un atjaunošana) 11. un 12. mērķrādītāju un 3. investīcijas (Paliatīvās aprūpes spēju uzlabošana un atjaunošana) 14. mērķrādītāju; 14. komponenta (Uzņēmējdarbības vides uzlabošana) 1. investīcijas (Spēja veikt reformas, lai samazinātu regulatīvo slogu ) 2. atskaites punktu; 15. komponenta (Tiesu iestāžu reforma) 2. investīcijas (Digitalizācija un analītiskā kapacitāte) 8. mērķrādītāju; 16. komponenta (Cīņa pret korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, drošība un iedzīvotāju aizsardzība) 2. investīcijas (Policijas spēku aprīkošana un digitalizācija) 7. un 8. atskaites punktu, 3. investīcijas (Ugunsdrošības un glābšanas sistēmas modernizācija) 11. mērķrādītāju un 3. reformu (Krīžu pārvarēšanas optimizācija); 17. komponenta (Digitālā Slovākija (Valsts mobilā, kiberdrošības, ātra interneta ikvienam un digitālā ekonomika) 3. investīcijas (Iesaistīšanās vairākvalstu Eiropas projektos, kas saistīti ar digitālo ekonomiku) 10. mērķrādītāju; 18. komponenta (Stabilas, ilgtspējīgas un konkurētspējīgas publiskās finanses) 1. reformas (Palielināt pensiju sistēmas ilgtspējību) 1. atskaites punktu. Šīs korekcijas neietekmē attiecīgo pasākumu īstenošanu.

REPowerEU nodaļa, pamatojoties uz Regulas 2021/241 21.c pantu

(20)REPowerEU nodaļa ietver sešas jaunas reformas un astoņas jaunas investīcijas piecās tematiskajās jomās. Tematiskajā jomā Nr. 1 par enerģētiku un atļauju izsniegšanas procesiem iekļautā 1. reforma veicina ilgtspējīgu enerģiju, tajā paredzēti 6 apakšpasākumi, kuros galvenā uzmanība pievērsta: 1) vides atļauju izsniegšanas procedūru optimizēšanai, 2) ģeotermālās enerģijas izmantošanas uzlabošanai, 3) atbalstam siltumsūkņiem, 4) labāko pieejamo tehnisko paņēmienu izplatīšanas centru izveidei, 5) biomasas ilgtspējīgas izmantošanas un piegādes trajektoriju novērtēšanai un 6) biometāna un organisko mēslošanas līdzekļu izstrādes, kā arī aprites bioekonomikas veicināšanai. Reforma atbalsta zaļo pārkārtošanos un atjaunīgo energoresursu iekļaušanu Slovākijas energoresursu struktūrā, īpašu uzmanību pievēršot 1) vēja enerģijas ieguves zonu izveidei, 2) valsts ūdeņraža stratēģijas rīcības plānam un 3) pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt atjaunīgo energoresursu integrāciju elektrotīklā. Investīcijas ir vērstas uz pārvades un reģionālo elektroenerģijas sadales sistēmu modernizāciju un digitalizāciju, tostarp pārvades līniju modernizāciju un atbalstu Enerģētikas datu centra izveidei.

(21)Tematiskā joma Nr. 2 ir vērsta uz ēku energoefektivitātes uzlabošanu un ietver šādas reformas: 1) vienotas digitālās datu platformas izveide nolūkā apkopot informāciju par visu publisko un privāto ēku energoefektivitāti un 2) reforma, kuras mērķis ir uzlabot valsts valdības ēku energovadību. Investīciju mērķis šajā jomā ir panākt enerģijas ietaupījumus sabiedriskajās ēkās un mājsaimniecībās, kuras ir pakļautas enerģētiskā nabadzības riskam, un tās tiek kombinētas ar tehnisko atbalstu, lai palīdzētu neaizsargātām grupām noteikt pareizo pasākumu kopumu un izskatīt dotācijas pieteikumu.

(22)Tematiskā joma Nr. 3 ietver pasākumus ilgtspējīgam transportam, paplašinot esošos pasākumus. 5. investīcijas mērķis ir attīstīt bezemisiju transporta infrastruktūru, un 6. investīcija veicinās videi draudzīgu pasažieru transportu.

(23)Tematiskā joma Nr. 4 ir vērsta uz izglītības un prasmju attīstību zaļās pārkārtošanās vajadzībām. 6. reforma un 7. investīcija atbalsta profesionālās izglītības skolu mācību programmas atjaunināšanu un jaunu mācību programmu mācībspēkiem, akreditētu izglītības programmu pieaugušo izglītībai, kurā galvenā uzmanība pievērsta zaļajām prasmēm un fiziska un tehniska aprīkojuma nodrošināšanai.

(24)Tematiskā joma Nr. 5 “Komunikācija un koordinācija” ietver 8. investīciju, kuras mērķis ir sniegt mērķtiecīgu komunikācijas atbalstu 1., 2. un 4. tematiskās jomas pasākumu īstenošanai. Tā ietver arī personāla stiprināšanu Valsts īstenošanas un koordinācijas iestādē saistībā ar šajā nodaļā paredzēto pasākumu īstenošanu.

(25)Ir sagaidāms, ka REPowerEU pasākumu ieguldījums atjaunīgo energoresursu izmantošanā palīdzēs pārvarēt energoapgādes deficītu un samazinās augstu enerģijas cenu risku. Mērķis ir sniegt labumu visiem patērētājiem, tostarp visneaizsargātākajiem. REPowerEU nodaļā ir ieviesti jauni pasākumi, kas, paredzams, palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķi risināt enerģētiskās nabadzības problēmu (21.c panta 3. punkta c) apakšpunkts) un stimulēt enerģijas pieprasījuma samazināšanu (21.c panta 3. punkta d) apakšpunkts). Ar šiem pasākumiem tiks risināta enerģētiskās nabadzības problēma, nodrošinot investīcijas un tehnisko palīdzību, lai atbalstītu vienģimenes māju renovāciju, kas īpaši paredzētas neaizsargātām grupām. Tehniskais atbalsts mērķa mājsaimniecībām palīdzēs novērtēt enerģijas ietaupījuma potenciālu, iespējamos energoefektivitātes pasākumus un palīdzēt īpašniekiem iesniegt dotāciju pieteikumus.

(26)REPowerEU nodaļā ir iekļauti arī paplašinātie pasākumi, kas skar četrus pasākumus 2. komponentā (Ēku renovācija), 3. komponentu (Ilgtspējīgs transports) un 16. komponentu (Cīņa pret korupciju). REPowerEU nodaļā iekļautie paplašinātie pasākumi būtiski uzlabo to pasākumu vērienīguma līmeni, kas jau ir iekļauti valsts ANP.

(27)Komisija grozīto ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļu, ir novērtējusi saskaņā ar Regulas 2021/241 19. panta 3. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

(28)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. kritērijā, grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti minētās regulas 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un tai paredzēto finanšu piešķīrumu.

(29)Sākotnējā ANP ir izklāstīts līdzsvarots reformu un investīciju kopums, ar ko, tiecoties sasniegt kohēzijas mērķus un sniedzot ieguldījumu visos sešos pīlāros, kuri minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, risina gan Covid-19 pandēmijas sekas, gan galvenās strukturālās sociālekonomiskās un vides problēmas, kuras skar Slovākiju. Attiecībā uz visām piecām galvenajām Slovākijas ANP ietvertajām jomām — zaļā ekonomika, izglītība, zinātne un inovācija, veselība, publiskā pārvalde un digitalizācija — ANP sniedza skaidru un saskaņotu skaidrojumu par to, kā tās sniedz ieguldījumu sešos pīlāros. ANP fokuss paliek nemainīgs, jo zaļā pārkārtošanās un digitālā pārveide ir ANP pamatā. Jaunie REPowerEU pasākumi veicina ANP iekļautās zaļās reformas un investīcijas. Tiek saglabātas reformas un investīcijas digitālajā jomā, lai palīdzētu modernizēt Slovākiju, atbalstot jomas, kurās ir vislielākais investīciju trūkums, piemēram, digitalizējot sabiedriskos pakalpojumus un atbalstot skolas.

(30)Plāna grozīšana, kā arī REPowerEU nodaļa ietekmē tikai novērtējumu par ANP ieguldījumu pirmajā pīlārā attiecībā uz zaļo pārkārtošanos. Attiecībā uz pārējiem pīlāriem ierosināto ANP grozījumu būtība un apmērs neietekmē plāna iepriekšējo novērtējumu, kas lielā mērā ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, un tā attiecīgo ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā. Grozījums turpinās stiprināt valsts veselības un ekonomisko, sociālo un institucionālo noturību, kā aprakstīts piektajā pīlārā. Konkrēti, uzlabotā pieeja attiecībā uz minimālo kvalifikācijas prasību pirmsskolas izglītības skolotājiem samazina darbinieku trūkuma radīto ietekmi un tādējādi palīdz uzlabot izglītības sistēmas noturību un pieejamību Slovākijā. Enerģētikas jomā pārskatīšana, piemēram, atbalsts biogāzes staciju pārveidošanai par biometāna iekārtām, palīdzēs samazināt Slovākijas atkarību no dabasgāzes, un, sniedzot iespēju aizstāt novecojušos apkures katlus ar biomasas granulu katliem vienģimenes māju renovācijas laikā, tiek veicināta pāreja uz ilgtspējīgiem apkures veidiem saskaņā ar zaļo pīlāru.

(31)Attiecībā uz pirmo pīlāru Slovākijas grozītais ANP kopā ar REPowerEU nodaļu ietver papildu pasākumus zaļo problēmu risināšanai, jo īpaši paplašinot 2. komponentu (Energoefektivitāte), 3. komponentu (Ilgtspējīgs transports) un ieviešot 19. komponentu (REPowerEU nodaļa).

(32)Saskaņā ar 2. komponentu paplašinātais publisko vēsturisko ēku renovācijas pasākums ir vērsts uz papildu ēkām, un tā mērķis ir panākt vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, atbalstot AER iekārtas un klimatadaptācijas pasākumus, tādējādi veicinot klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu.

(33)Izvērstie ilgtspējīga transporta pasākumi saskaņā ar 3. komponentu veicina sabiedriskā transporta ekoloģizāciju Slovākijā. Papildu trolejbusu infrastruktūras būvniecība sniegs labumu Bratislavas pilsētai, samazinot sastrēgumus un samazinot fosilā kurināmā izmantošanu. Tāpat arī papildu tramvaju ieviešana Bratislavā un papildu elektriskie vilcieni veicinās pāreju uz klimatam draudzīgākiem transporta veidiem un samazinās ilgtermiņa emisijas šajā nozarē.

(34)REPowerEU nodaļas pasākumi palīdz sasniegt Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājus un ES klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam, jo to mērķis ir paātrināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu, ieviešot pasākumus atļauju piešķiršanas un administratīvo procedūru racionalizēšanai, reformējot rezervēšanas mehānismu jaunu atjaunīgo energoresursu pieslēgšanai, kā arī pasākumus, kas atbalsta ģeotermālo investīciju, ūdeņraža tehnoloģiju un siltumsūkņu izvēršanu. Turklāt jaunie REPowerEU pasākumi paredz atbalstu energoefektivitātei publiskajās un privātajās ēkās, mazoglekļa transporta infrastruktūras un ilgtspējīga pasažieru transporta attīstībai un, visbeidzot, izglītībai un prasmju attīstīšanai zaļās pārkārtošanās nolūkā. Paredzams, ka visi REPowerEU nodaļā iekļautie pasākumi būtiski veicinās zaļo pārkārtošanos vai no tās izrietošo problēmu risināšanu.

Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu

(35)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. kritērijā, gaidāms, ka grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, palīdzēs efektīvi risināt visas tās problēmas vai ievērojamu to problēmu daļu (A reitings), kuras konstatētas attiecīgajos Slovākijai adresētajos ieteikumos, ieskaitot to fiskālos aspektus, vai problēmas, kas konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, kurus Komisija oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā. Konkrētāk, grozītajā ANP ir ņemti vērā 2022. gada konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas attiecas uz enerģētiku.

(36)Grozītais ANP ietver plašu savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopumu, kas jo īpaši palīdz risināt Slovākijas ekonomiskās un sociālās problēmas. Jo īpaši enerģētikas jomā jaunu investīciju un reformu mērķis ir risināt 2022. gada KVAI apzinātās galvenās problēmas, kas saistītas ar Slovākijas lielās atkarības no fosilā kurināmā samazināšanu.

(37)Grozītajā ANP, tostarp REPowerEU nodaļā, paredzētie galvenie pasākumi ietver atjaunīgo energoresursu izvēršanas paātrināšanu, ieviešot pasākumus, lai racionalizētu atļauju piešķiršanas un administratīvās procedūras un nodrošinātu tīkla tehnisko jaudu. Attiecībā uz atbalstu renovācijai REPowerEU nodaļas mērķis ir izveidot vienotu datu platformu par ēku energoefektivitāti un investēt pašreizējās publisko vēsturisko ēku renovācijas, kā arī vienģimenes māju renovācijas shēmās, vienlaikus galveno uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām. Attiecībā uz ieteikumu samazināt lielo atkarību no dabasgāzes REPowerEU nodaļā ir iekļautas reformas ģeotermālās enerģijas atbalstam, un gaidāma pozitīva plašāka ietekme, jo īpaši siltumapgādes nozarē. Paredzams, ka atkarības no dabasgāzes samazināšana rūpniecībā tiks panākta arī ar dekarbonizācijas shēmu, nemainot dotāciju atbalstu, kas veicina dabasgāzes ietaupījumus šajā nozarē.

(38)Ar investīcijām grozītajā ANP turpina īstenot attiecīgos 2022. gada konkrētai valstij adresētos ieteikumus enerģētikas jomā, jo īpaši ar reformām un investīcijām REPowerEU nodaļā. Attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem investīciju atbalsts ir paplašināts, lai iekļautu iekārtu, kas ražo biometānu un ūdeņradi, izmantojot elektrolīzi. Ģimenes māju renovācijas nolūkā ir paredzēta iespēja aizstāt novecojušus apkures katlus ar efektīvākiem biomasas granulu katliem ar nosacījumu, ka tiek ievērots princips “nenodari būtisku kaitējumu”. Paredzams, ka šie pasākumi mazinās Slovākijas atkarību no fosilā kurināmā importa, tostarp no Krievijas.

Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

(39)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka grozītais ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļa, nodrošinās, ka neviens (A reitings) šajā ANP iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 5 17. panta nozīmē (princips “nenodari būtisku kaitējumu”).

(40)Grozītajā plānā, ieskaitot jaunajā 19. komponentā (REPowerEU nodaļa) ir novērtēta atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu”, kas izklāstīts Komisijas tehniskajos norādījumos par principa “nenodari būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01). Novērtējumu veic sistemātiski katrai grozītajai reformai un investīcijai, ievērojot divpakāpju pieeju. Novērtējumā secināts, ka attiecībā uz visiem grozītajiem pasākumiem vai nu nepastāv būtiska kaitējuma risks, vai, ja ir konstatēts risks, tiek veikts detalizēts novērtējums, kas apliecina, ka būtiska kaitējuma nav. Slovākija iesniedza detalizētu novērtējumu par jauno pasākumu par biomasas katlu iekļaušanu ēku renovācijas shēmās. Vajadzības gadījumā prasības, kas noteiktas principa “nenodari būtisku kaitējumu” novērtējumā, ir ietvertas pasākuma struktūrā un ir precizētas šā pasākuma atskaites punktā vai mērķrādītājā. Pamatojoties uz sniegto informāciju, var secināt, ka ir sagaidāms, ka plāns nodrošinās, ka neviens pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē.

Devums REPowerEU mērķu sasniegšanā

(41)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta da) apakšpunktu un V pielikuma 2.12. kritēriju paredzams, ka REPowerEU nodaļa lielā mērā (A reitings) efektīvi palīdzēs pirms 2030. gada panākt enerģētisko drošību, Savienības energoapgādes diversifikāciju, atjaunīgo energoresursu lielāku izmantošanu un lielāku energoefektivitāti, enerģijas uzkrāšanas jaudas palielināšanu vai atkarības no fosilā kurināmā nepieciešamo samazināšanu.

(42)Reforma Nr. 1 par ilgtspējīgas enerģijas veicināšanu un reforma Nr. 2. par “atbalstu zaļās pārkārtošanās un atjaunojamo energoresursu jomā” ietver vairākus pasākumus, kas tieši veicina Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punkta b) apakšpunkta mērķa sasniegšanu, proti, Savienības energoapgādes dažādošanu, palielinot atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un paātrinot tās izvēršanu, kā arī palielinot ilgtspējīgas enerģijas ražošanu un izmantošanu. Šie pasākumi ietver likumdošanas un procedūras izmaiņas, kas paātrina vides atļauju piešķiršanas procesus, šķēršļu novēršanu siltumsūkņu, ģeotermālās enerģijas un biometāna ieviešanai, ūdeņraža rīcības plānu un tīkla pieslēguma sistēmas visaptverošu reformu attiecībā uz atjaunīgajiem energoresursiem. Investīciju mērķis ir palielināt elektroenerģijas sadales un pārvades tīkla jaudu, kas ir identificēta kā šķērslis nepastāvīgu enerģijas avotu pieslēgšanai tīklam. Paredzams, ka sadales tīklu vājo vietu novēršana un pārredzamāki noteikumi periodisko enerģijas avotu savienošanai ar tīklu atraisīs investīcijas, kas palielinās ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu.

(43)Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 3. punkta b) apakšpunkta mērķis par ēku energoefektivitātes veicināšanu un d) apakšpunkta mērķis par enerģijas pieprasījuma samazināšanas stimulēšanu tiek risināti ar 3. un 4. reformu un 2. un 3. investīciju. Ar 3. reformu tiks izveidota vienota datu platforma visu ēku energoefektivitātes sertifikātu un pasu centralizācijai. Ar 4. reformu tiks izveidota centralizēta sabiedrisko ēku pārvaldības sistēma ar mērķi uzlabot to energopārvaldību un veicināt prioritāras investīcijas ēkās, kurās ir viszemākā energoefektivitāte. Ar 2. un 3. investīciju tiks atbalstīta valsts ēku renovācija un tiks paplašināts 2. komponents (2. investīcijas), kas vērsts uz vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku renovāciju.

(44)REPowerEU pasākumi risina enerģētiskās nabadzības problēmu: 4. Investīcija paredz atbalstu neaizsargātām iedzīvotāju grupām vienģimenes māju renovācijai. Neaizsargātas mājsaimniecības arī gūs labumu no mērķtiecīga tehniskā atbalsta uz vietas, kurš ietver to mājsaimniecību enerģijas ietaupījumu potenciāla novērtēšanu, konsultēšanu par iespējamiem energoefektivitātes pasākumiem un palīdzības sniegšanu saistībā ar dotāciju pieteikumiem saskaņā ar 5. reformu. Paredzams, ka pasākumi, kas vērsti uz ilgtspējīgu transportu, palīdzēs sasniegt REPowerEU mērķi atbalstīt bezemisiju transportu un tā infrastruktūru saskaņā ar 21.c panta 3. punkta e) apakšpunktu, sniedzot atbalstu fosilo kurināmo patēriņa samazināšanai transporta nozarē, padarot to efektīvāku, kā arī paātrinot pāreju uz bezemisiju transportlīdzekļiem sabiedriskajā transportā, izmantojot elektrifikāciju. Konkrētāk, paredzētās investīcijas papildina Slovākijas ANP 3. komponentā esošos pasākumus, jo īpaši trolejbusu vilces līniju, tramvaju un elektrovilcienu izvēršanai.

(45)Reforma Nr. 6 kopā ar investīciju Nr. 7 ir vērsta uz REPowerEU mērķi paātrināt darbaspēka pārkvalifikāciju virzībā uz zaļajām prasmēm saskaņā ar 21.c panta 3. punkta f) apakšpunktu. Reforma Nr. 6 atjauninās pašreizējās izglītības un apmācības programmas, lai atspoguļotu vajadzības pēc zaļajām prasmēm darba tirgū. Investīcija Nr. 7 ļaus trīspadsmit skolām pielāgot skolu telpas un apgādāt skolas ar piemērotu aprīkojumu teorētiskai un praktiskai mācīšanai, galveno uzmanību pievēršot atjaunīgiem enerģijas avotiem vai elektromobilitātei.

(46)REPowerEU pasākumi ir saskanīgi ar Slovākijas politikas satvaru, kura mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru. Pasākumi arī pastiprina sākotnējā ANP iekļautos pasākumus attiecībā uz energoefektivitāti, ēku renovāciju un elektrotīkla stiprināšanu, jo tie galu galā palielinās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un samazinās enerģijas pieprasījumu.

(47)REPowerEU pasākumi ir vērsti uz atjaunīgo energoresursu izvēršanas paātrināšanu un to integrāciju elektrotīklā, kas ļaus Slovākijai palielināt iekšzemes energoresursu īpatsvaru tās energoresursu struktūrā, savukārt ar pasākumiem pašreizējā Padomes Īstenošanas lēmuma 1. komponentā tika atcelts moratorijs jaunu atjaunīgo energoresursu pieslēgšanai tīklam, REPowerEU nodaļā paredzētie pasākumi palīdzēs novērst atlikušos tehniskos un administratīvos šķēršļus atļauju piešķiršanā un tīkla pieslēgšanā. Turklāt vēja enerģijas izmēģinājuma zonu norobežošana veicinās investīcijas tehnoloģijā, kas netika tieši atbalstīta ar pašreizējo Padomes īstenošanas lēmumu.

(48)Attiecībā uz energoefektivitāti jauno pasākumu uzmanības centrā ir atbalsts neaizsargātu mājsaimniecību renovācijai, kā arī tehniskā palīdzība uz vietas. Turklāt reforma Nr. 3 uzlabos datu vākšanu par visu ēku energoefektivitāti, un reforma Nr. 4 uzlabos prioritāšu noteikšanu publisko un valsts ēku renovācijai. Šī koncentrēšanās uz energoefektivitātes pasākumu veicināšanu ēku renovācijā palīdzēs samazināt vajadzību importēt degvielas avotus un tādējādi palielināt valsts enerģētisko drošību. REPowerEU pasākumi ir vērsti arī uz bezemisiju transporta ieviešanu, proti, palielinot pašreizējo dzelzceļa, tramvaju un trolejbusu izvēršanas pasākumu vērienīgumu, kuru mērķis ir samazināt fosilā kurināmā izmantošanu un veicināt pāreju uz tīrākām alternatīvām.

Pasākumi ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju vai ietekmi

(49)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta db) apakšpunktu un V pielikuma 2.13. kritēriju gaidāms, ka REPowerEU nodaļā iekļautajiem pasākumiem lielā mērā (A reitings) būs pārrobežu vai daudzvalstu dimensija vai ietekme.

(50)No 14 pasākumiem, kas iekļauti Slovākijas REPowerEU nodaļā, astoņiem ir pārrobežu dimensija. Lielākās investīcijas ar pārrobežu vai daudzvalstu dimensiju attiecas uz pārvades un sadales tīklu modernizāciju un digitalizāciju. Mērķis modernizēt 250 km pārvades līniju palīdzēs uzturēt tādas elektroenerģijas pārvadi, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem ārvalstīs (jo īpaši elektroenerģijas plūsmas no atjaunīgiem energoresursiem no Ziemeļeiropas uz Eiropas dienvidiem). Tas arī tieši veicinās no AER iegūtās elektroenerģijas integrēšanu tīklā un palīdzēs samazināt pieprasījumu pēc fosilajiem kurināmajiem.

(51)Pasākumiem, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti ēku renovācijā, tostarp vēsturisko ēku atjaunošanā vai vienģimenes māju atjaunošanā, arī ir būtiska pārrobežu dimensija, jo tie palīdzēs samazināt pieprasījumu pēc importēta fosilā kurināmā.

(52)Tādējādi paredzams, ka šie pasākumi samazinās atkarību no fosilā kurināmā un samazinās enerģijas pieprasījumu, un tāpēc tiek uzskatīts, ka tiem ir pozitīva pārrobežu ietekme, kas skar kaimiņos esošo dalībvalstu un visas ES energotīklu, kā noteikts Komisijas norādījumos par atveseļošanas un noturības plāniem REPowerEU kontekstā (2023/C 80/01).

(53)Kopējais piešķīrums pārrobežu investīcijām ir 257 990 151 EUR, kas atbilst aptuveni 64,06 % no REPowerEU nodaļas aplēstajām izmaksām.

Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana

(54)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktu un V pielikuma 2.5. kritēriju grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tai skaitā bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Klimata mērķu sasniegšanai paredzēto pasākumu izdevumi atbilst 45,7 % no ANP kopējā piešķīruma un 85,29 % no REPowerEU nodaļā paredzēto pasākumu kopējām aplēstajām izmaksām, kas aprēķinātas saskaņā ar minētās regulas VI pielikumā izklāstīto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu grozītais ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, ir saderīgs ar informāciju, kas iekļauta nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam.

(55)Grozītajā plānā ir saglabāti pasākumi zaļās pārkārtošanās atbalstam, kas palīdz sasniegt 2030.–2050. gada mērķrādītājus un ES klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam, kā arī veicināt bioloģisko daudzveidību. Piemēram, ar plānā paredzētajiem vides un klimatadaptācijas pasākumiem finansēs aizsargājamo zemju konsolidāciju, atjaunos ūdensteces, un Slovākijai būs jāpārskata tās atkritumu apsaimniekošanas tiesību akti, lai palielinātu aprites ekonomikas potenciālu. Plānā ir paredzēta arī ievērojama rūpniecības dekarbonizācijas shēma, reforma, kas Slovākijas valdībai uzliek pienākumu atteikties no ogļu izmantošanas Augšnitras reģionā, ieviest ilgtspējīgu transportu, modernizējot valsts dzelzceļa infrastruktūru un stimulējot pāreju no transporta veidiem ar augstu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, kā arī ievērojamas investīcijas ģimenes mājokļu un sabiedrisko ēku zaļajā renovācijā.

(56)Papildus sākotnējā ANP paredzētajiem pasākumiem Slovākijas REPowerEU nodaļā ietvertie pasākumi ievērojami samazina Slovākijā izmantotās enerģijas siltumnīcefekta gāzu intensitāti un palīdz sasniegt 2030.–2050. gada mērķrādītājus un Savienības mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, tādējādi pozitīvi ietekmējot zaļo pārkārtošanos. Šajā nodaļā iekļauto reformu un investīciju mērķis ir stimulēt energotaupības pasākumus, dažādot energoapgādi un paātrināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu gan rūpniecībā, gan mājsaimniecībās, tostarp elektroenerģijas ražošanu un elektroenerģijas pārvades sistēmas modernizāciju. Turklāt REPowerEU pasākumi ir vērsti uz mazoglekļa transporta ieviešanu, publisko ēku un to privāto mājsaimniecību renovāciju, kuras ir pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam, un uz zaļo un ilgtspējas pārvaldības prasmju attīstīšanu plašākā sabiedrībā un darbaspēkā, lai atbalstītu valsts vispārējo pāreju uz atjaunīgo enerģiju. Sagaidāms, ka šiem pasākumiem būs ilgstoša ietekme uz zaļo pārkārtošanos, paātrinot pakāpenisku pāreju no fosilā kurināmā uz ilgtspējīgu atjaunīgo energoresursu sistēmu Slovākijā.

Ieguldījums digitālās pārkārtošanās sekmēšanā

(57)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktu un V pielikuma 2.6. kritēriju, grozītajā ANP ir ietverti pasākumi, kas lielā mērā sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanas izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido 20,5 % no grozītā ANP kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar minētās regulas VII pielikumā izklāstīto metodiku.

(58)Joprojām ir spēkā Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā sniegtais pozitīvais novērtējums par ieguldījumu digitālajā pārkārtošanā. Grozītais ANP paredz samazinātu finanšu piešķīrumu un samazinātus mērķrādītājus 18. panta 2. punkta atjauninājuma kontekstā vairākiem pasākumiem, kas veicina digitālo pārkārtošanos. Tas ietver arī 9. komponenta (Efektīvāka pētniecības, izstrādes un inovācijas finansēšanas pārvaldība un stiprināšana) I9.T20 investīcijas (Atbalsts vienotai dotāciju IT sistēmai), kas veicināja digitālo pārkārtošanos, svītrošanu.

(59)Paredzams, ka REPowerEU nodaļa veicinās digitālo pārkārtošanos un no tās izrietošo problēmu risināšanu, modernizējot pārvades un sadales tīklus, izveidojot elektrotīkla energodatu centru un izveidojot vienotu digitālo platformu attiecīgo ēku enerģijas datu glabāšanai. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.c panta 5. punktu REPowerEU nodaļā iekļauto reformu un investīciju izmaksas nav jāņem vērā plāna kopējā piešķīruma aprēķinam minētajā regulā noteiktās digitālā mērķrādītāja prasības piemērošanai.

Izmaksas

(60)Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktu un V pielikuma 2.9. kritēriju grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, sniegtais pamatojums par ANP aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(61)Tāpēc izmaksu novērtējuma rezultāts sākotnējā Padomes Īstenošanas lēmumā (ES) 2021/0163 paliek nemainīgs. Slovākijas pamatojums par ANP kopējo izmaksu aplēšu summu bija pamatots un vidēji ticams saskaņā ar izmaksu lietderības principu un bija samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsti un ekonomiku. Ierobežotam pasākumu skaitam izmaksu kritēriji bija mazāk skaidri, un to pamatā bija maz salīdzināmas informācijas. Ne vienmēr bija skaidri norādīta arī citu projektu finansēšanas avotu nošķiršana, bet tika ieviesti aizsardzības pasākumi, lai novērstu dubultu finansēšanu.

(62)Jauno investīciju un REPowerEU pasākumu izmaksu aplēšu novērtējums liecina, ka lielākā daļa izmaksu saskaņā ar sniegto informāciju ir pamatotas un ticamas. Attiecībā uz dažiem grozītiem sākotnējiem pasākumiem, kā arī jauniem pasākumiem un pasākumiem REPowerEU nodaļā informācija par izmaksu aplēšu pamatotību un ticamību ir ierobežota vai tās trūkst. Saskaņā ar noteikto novērtēšanas kritēriju tas nepieļauj A reitinga piešķiršanu. Izmaiņas grozīto pasākumu izmaksu aplēsēs bija pamatotas un samērīgas, un tādējādi šo izmaksu aplēšu pamatotība un ticamība netika mainīta salīdzinājumā ar sākotnējo ANP. Sīkāka informācija par metodiku un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai veiktu izmaksu aplēses, bija pamatota un proporcionāla lielākajā grozītā ANP daļā. Kopumā atzīts, ka grozītā ANP lēsto kopējo izmaksu summa ir atbilstīga izmaksu lietderības principam un samērīga ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Citi vērtēšanas kritēriji

(63)Komisija uzskata, ka Slovākijas ierosinātie grozījumi neietekmē Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumā par Slovākijas ANP novērtējuma apstiprināšanu izklāstīto ANP pozitīvo novērtējumu par ANP atbilstību, efektivitāti, lietderību un saskaņotību ar 19. panta 3. punkta c), g), h), j) un k) apakšpunktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem.

Apspriešanas process

(64)Sagatavojot grozīto ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļu, Slovākija saņēma atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (“Atbalsts REPowerEU”). Ieinteresētās personas tika iesaistītas ziņojuma sagatavošanā, un tas sniedza ieguldījumu REPowerEU pasākumu izstrādē. Slovākijas iestādes ir apspriedušās ar ieinteresētajām personām, izmantojot vairākas apspriešanās platformās, tostarp oficiālā divu nedēļu apspriešanās procesā, kurā priekšlikumus komentēja gan valdības struktūras, gan attiecīgās ieinteresētās personas (piemēram, nozares apvienības un NVO, piemēram, Klimata koalīcija). Paralēli notika trīspusēja apspriešanās ar sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem. Slovākijas iestādes ņēma vērā piezīmes par REPowerEU, piemēram, iekļaujot atbalstu siltumsūkņiem un precizējot robežlīnijas ar citiem ES fondiem.

(65)Īstenojot grozīto plānu, tostarp REPowerEU nodaļu, notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām Slovākijas Atveseļošanas un noturības plāna padomē (izveidota 2021. gada decembrī), kuras sastāvā ir galvenās ieinteresētās personas. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku līdzatbildību, ir būtiski visā grozītajā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļā, paredzēto investīciju un reformu īstenošanā iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, tai skaitā sociālos partnerus.

Pozitīvs novērtējums

(66)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi grozīto ANP, tai skaitā tā REPowerEU nodaļu, un konstatējusi, ka ANP apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu būtu jānorāda reformas un investīciju projekti, kas nepieciešami grozītā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļas, īstenošanai, kādi ir attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un citi rādītāji un kādu summu neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā Savienība dara pieejamu grozītā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļas, īstenošanai.

Finansiālais ieguldījums

(67)Slovākijas grozītā ANP, tai skaitā REPowerEU nodaļas, aplēstās kopējās izmaksas ir 6 408 465 019 EUR. Tā kā grozītā ANP aplēsto kopējo izmaksu summa ir zemāka nekā Slovākijai pieejamā atjauninātā maksimālā finanšu iemaksa, finanšu iemaksai, kas aprēķināta saskaņā ar 11. pantu un iedalīta Slovākijas grozītajam ANP, ieskaitot REPowerEU nodaļu, vajadzētu būt vienādai ar grozītā ANP aplēstajām kopējām izmaksām. Šī summa ir 6 005 747 815 EUR. 

(68)Slovākija 2023. gada 1. martā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.a panta 5. punktu iesniedza pieprasījumu piešķirt minētās regulas 21.a panta 1. punktā minētos ieņēmumus, kas sadalīti starp dalībvalstīm, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 IV.a pielikumā izklāstītajā metodikā noteiktajiem rādītājiem. REPowerEU nodaļā iekļauto pasākumu aplēstās kopējās izmaksas, kas minētas 21.c panta 3. punkta b)–f) apakšpunktā, ir 402 717 204 EUR. Tā kā šī summa ir lielāka nekā Slovākijai pieejamā piešķīruma daļa, Slovākijai pieejamajam papildu neatmaksājamajam finansiālajam atbalstam vajadzētu būt vienādam ar piešķīruma daļu. Šī summa ir 366 409 448 EUR.

(69)Turklāt saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1755 6 4.a pantu Slovākija 2023. gada 1. martā iesniedza pamatotu pieprasījumu visu tās provizorisko piešķīrumu 36 307 747 EUR apmērā no Brexit korekcijas rezerves resursiem pārvietot uz mehānismu. Minētā summa būtu jādara pieejama REPowerEU nodaļas reformu un investīciju atbalstam kā papildu neatmaksājams finansiāls atbalsts.

(70)Slovākijai pieejamajai kopējai finanšu iemaksai vajadzētu būt 6 408 465 010 EUR.

REPowerEU priekšfinansējums

(71)Slovākija ir pieprasījusi šādu finansējumu savas REPowerEU nodaļas īstenošanai: pārvietojums 36 307 747 EUR apmērā no provizoriskā piešķīruma no Brexit korekcijas rezerves resursiem un 366 409 448 EUR apmērā no ieņēmumiem no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK.

(72)Par minētajām summām, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 21.d pantu, Slovākija 2023. gada 26. aprīlī ir pieprasījusi priekšfinansējumu 20 % apmērā no pieprasītā finansējuma. Ievērojot pieejamos resursus, minētais priekšfinansējums būtu jādara pieejams Slovākijai ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā nolīgums, kas jānoslēdz starp Komisiju un Slovākiju, ievērojot Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktu (“finansēšanas nolīgums”), un saskaņā ar minēto nolīgumu.

(73)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Padomes 2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmums par Slovākijas ANP novērtējuma apstiprināšanu. Minētā Īstenošanas lēmuma pielikums skaidrības labad pilnībā būtu jāaizstāj,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

2021. gada 13. jūlija Īstenošanas lēmumu (ES) par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu groza šādi:

1) Īstenošanas lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

“1. pants

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts grozītā Slovākijas ANP novērtējums. ANP ietvertās reformas un investīciju projekti, ANP uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.”;

2) Īstenošanas lēmuma 2. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

1. Savienība Slovākijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 6 408 465 010 EUR 7 . Minētā iemaksa ietver šādus elementus:

(a)tiek darīti pieejami 4 642 807 501 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim;

(b)tiek darīti pieejami 1 362 940 314 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim;

(c)tiek darīti pieejami 366 409 448 EUR 8 saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.a panta 6. punktu, kas paredzēti vienīgi minētās regulas 21.c pantā minētajiem pasākumiem, izņemot 21.c panta 3. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus;

(d)tiek darīti pieejami 36 307 747 EUR ,kas pārvietoti no Brexit korekcijas rezerves uz mehānismu.

2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Slovākijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

Tiek darīti pieejami 80 543 439 EUR kā priekšfinansējums saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 21.d pantu. Šo priekšfinansējumu Komisija var izmaksāt ne vairāk kā divos maksājumos.

Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.”;

3) pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Slovākijas Republikai.

Briselē,

(1)    OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(2)    ST 10156/21 INIT; ST 10156/21 COR 1; ST 10156/21 ADD 1.

(3)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Slovākijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

(4)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Slovākijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1755 (2021. gada 6. oktobris), ar ko izveido Brexit korekcijas rezervi (OV L 357, 8.10.2021., 1. lpp.).

(7)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Slovākijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

(8)    Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Slovākijas izdevumu proporcionālā daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 26.6.2023

COM(2023) 375 final

PIELIKUMS

dokumentam

priekšlikums PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMAM,

ar ko groza Īstenošanas lēmumu (ES) (ST 10156/21 INT; ST 10156/21 ADD 1) par Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2023) 238 final}

PIELIKUMS

1. IEDAĻA. REFORMAS UN INVESTĪCIJAS SASKAŅĀ AR ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNU

1. Reformu un investīciju apraksts

1. KOMPONENTS: Atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta “atjaunojamie energoresursi un energoinfrastruktūra” mērķis ir tieši palīdzēt sasniegt 2030. gada klimata pārmaiņu mērķrādītājus. Saskaņā ar Slovākijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu klimata mērķu sasniegšanai ir nepieciešama būtiska pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem Slovākijas energoresursu struktūrā.

Šajā kontekstā šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir atbalstīt atjaunojamo energoresursu investīciju ātrāku izvēršanu. Ņemot vērā šo mērķi, reformām jāmodernizē Slovākijas elektroenerģijas tirgus un jārada atbilstoša tiesiskā vide. Tiesību aktu grozījumi jo īpaši uzlabo jaunu tirgus dalībnieku piekļuvi, palielina noteiktību un uzticēšanos valsts atbalsta pasākumiem un uzlabo atjaunojamo energoresursu integrāciju Slovākijas elektrotīklā. Investīciju atbalstu novirza jaunu atjaunojamo energoresursu jaudas palielināšanai, kā arī esošo atjaunojamo energoresursu iekārtu energoatjaunināšanai, tostarp biogāzes modernizācijai, biogāzes elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārveidei par biometāna spēkstacijām un hidroelektrostacijām. Investīcijas elektrotīkla elastības palielināšanā ietver atbalstu jauniem akumulatoru uzkrājumiem, tostarp uz ūdeņradi balstītiem risinājumiem, kā arī hidroelektrostaciju elektroenerģijas balansēšanas jaudas palielināšanai.

Komponents ietver divas reformas un trīs investīcijas.

Šie pasākumi veicina zaļās pārkārtošanās un klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, kā arī Slovākijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna saistību izpildi. Komponents stiprina Slovākijas stratēģisko autonomiju un drošību, palielinot iekšzemes enerģijas avotu īpatsvaru, jo imports no trešām valstīm veido ievērojamu tās patēriņa daļu. Ieguldījumi veicina darbvietu radīšanu vietējā līmenī, tostarp MVU nozarē.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovākijai 2020. gadā nosūtīto konkrētai valstij adresēto ieteikumu par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu” (valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2020).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Elektroenerģijas tiesiskā regulējuma pielāgošana 

Reformas mērķis ir uzlabot Slovākijas elektroenerģijas tirgus tiesisko regulējumu, grozot Likumu 251/2012 Coll. par enerģētiku un Likumu Nr. 250/2012 Coll. par regulējumu tīkla nozarēs saskaņā ar Direktīvas 2019/944 prasībām. Turklāt pielāgotā juridiskā struktūra atvieglos jaunas darbības un dalībnieku piekļuvi elektroenerģijas tirgum (energokopienām, agregatoriem, pašpatērētājiem, elektroenerģijas uzkrāšanai), vienlaikus palielinot elektroenerģijas sistēmas vispārējo elastību un uzlabojot iespējas pieslēgt jaunus atjaunojamos energoresursus Slovākijas tīklam.

Šajā reformā (saskaņā ar 2. starpposma mērķi) ir paredzēts arī pasākums, kura mērķis ir darīt pieejamas tehniskās jaudas elektroenerģijas pārvadei iekšzemes elektroenerģijas sistēmā, ko veicina elektroenerģijas starpsavienojumu profila jaudas palielināšana starp Slovākiju un Ungāriju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai 

Reformas mērķis ir veicināt jaunu atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanu. Ar jauno tiesību aktu grozījumiem tiks izveidoti efektīvi atbalsta mehānismi atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai transporta, elektroenerģijas un apkures nozarē. Tiesisko regulējumu groza, grozot likumu Nr. 309/2009 Coll. par atjaunojamo energoresursu un augstas efektivitātes koģenerācijas veicināšanu un Likumu Nr. 657/2004 Coll. par siltumenerģiju.

Reforma ietver arī ilgtermiņa izsoles plāna pieņemšanu attiecībā uz jauniem atjaunojamiem energoresursiem. Šis pasākums veicina kopējās uzstādītās atjaunojamo energoresursu jaudas labāku paredzamību, radot labvēlīgāku investīciju vidi privātajiem ieguldītājiem.

Turklāt reforma ietver investīciju shēmu pieņemšanu atjaunojamo elektroenerģijas avotu atbalstam. Ekonomikas ministrija pieņem izsoles shēmu jauniem atjaunojamiem enerģijas avotiem (saite uz 1. investīciju 1. komponentu) un atbalsta shēmas ieguldījumiem energoatjaunināšanā (saite uz 2. investīciju 1. komponentu) un elektroenerģijas sistēmas elastības palielināšanu (saite uz 3. ieguldījumu, 1. komponents). Shēmu ieguldījumu politikā stingri jāievēro gan ES, gan valstu tiesību akti vides jomā, kā arī atbalstīto darbību un uzņēmumu “Nenozīmīgi” tehniskie norādījumi (2021/C58/01). Slovākijas atveseļošanas un noturības plāns atbalstīs tikai tādas investīcijas hidroenerģijā, kas atbilst ES acquis.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Jaunu atjaunojamo elektroenerģijas avotu būvniecība

Pasākuma mērķis ir atbalstīt investīciju izvēršanu jaunajos atjaunojamos elektroenerģijas avotos. No vispārējā mērķa palielināt jauno atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas jaudu par 122,4 MW atbalsta shēma nodrošina vismaz 120 MW jaunas jaudas, ko rada jaunie atjaunojamie energoresursi saskaņā ar pasākumu, kas pieslēgts tīklam. Konkursa izsoles mehānisms ir atvērts plašam atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju klāstam ar skaidriem projektu īstenošanas termiņiem un noteikumiem. Ieguldījumi hidroenerģijā nav atbilstīgi saskaņā ar 1. ieguldījumu (1. komponents). Ekonomikas ministrija ir atbildīga par shēmas īstenošanu un informācijas par realizēto jaudu vākšanu no projektu virzītājiem.

Izsoles atbalsta shēmā ievēro ieguldījumu politiku, kas izklāstīta 1. komponenta 3. starpposma mērķrādītājā (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).

Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies līdz 2021. gada 30. jūnijam un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 2: Esošo atjaunojamo enerģijas avotu modernizācija (energoapgāde)

Pasākuma mērķis ir pagarināt tehnoloģisko darbmūžu, modernizēt un palielināt esošo atjaunojamo energoresursu jaudu efektivitāti, kāarī paplašināt ilgtspējīgu biometāna ražošanu saskaņā ar AED II. Modernizācija attiecas uz biogāzes staciju atjaunošanu, biogāzes elektroenerģijas ražošanas iekārtu pārveidošanu biometāna stacijās un hidroenerģijas ražošanas iekārtām. Shēma nodrošina vismaz 83 MW modernizētas (atjaunošanas) uzstādītās jaudas, kas pieslēgta tīkliem, kurus paredzēts rekonstruēt elektroenerģijas ražošanai vai biometāna ražošanai un kurus atbalsta saskaņā ar pasākumu. Ekonomikas ministrija ir atbildīga par investīciju īstenošanu un informācijas par realizēto jaudu vākšanu no projektu virzītājiem.

Atbalstu dažādu veidu modernizētam atjaunojamam aprīkojumam novērtē atsevišķi, ņemot vērā izmaksu lietderības principu. Atbalsta shēmās ievēro ieguldījumu politiku, kā noteikts 1. komponenta 3. starpposma mērķī (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).

Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 3: Palielināt elektroenerģijas sistēmu elastību, lai labāk integrētu atjaunojamos energoresursus

Ieguldījuma mērķis ir palielināt Slovākijas elektroenerģijas tīkla elastību. Elastīgo fosilās elektroenerģijas avotu izmantošanas pakāpeniska pārtraukšana rada balansēšanas rezultātu zudumu, kas negatīvi ietekmē sistēmas spēju integrēt mainīgus atjaunojamos energoresursus.

Investīcijas ir vērstas uz atbalstu elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtām, tostarp uz ūdeņradi balstītiem risinājumiem, un uz elektroenerģijas balansēšanas jaudas palielināšanu hidroelektrostacijās. Atbalsta shēma nodrošina vismaz 52 MW kumulatīvu balansēšanas jaudas palielinājumu, ko izraisa jaunās uzglabāšanas jaudas un tīklam pieslēgto esošo hidroelektrostaciju balansēšanas jaudas palielināšana. Precīzs 52 MW mērķa sadalījums ir atkarīgs no attiecīgo subjektu pieprasījuma. Investīcijas hidroelektrostaciju balansēšanas jaudā nepārsniedz EUR 12000000 saskaņā ar pasākumu. Investīcijas lielā mērā papildina citas darbības komponentā, jo tās palīdz palielināt brīvā tīkla jaudu atjaunojamo energoresursu integrēšanai.

Atbalstu piešķir saskaņā ar tehnoloģiski specifiskām shēmām, ņemot vērā izmaksu lietderības principu. Shēmās ievēro ieguldījumu politikas nosacījumus, kā noteikts 1. komponenta 3. starpposma mērķrādītājā (2. reforma: Tiesiskais regulējums atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanai”).

Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks.

2. KOMPONENTS: Ēku renovācija

Saskaņā ar Slovākijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ēku ilgtermiņa renovācijas stratēģiju 2030. un 2050. gada ES emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama būtiska pāreja no daļējas uz vidēju (primārās enerģijas ietaupījumu 30–60 %) īstenošanas un ēku pilnīgas (vairāk nekā 60 %) renovācijas.

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu, veicot ģimenes māju, publisko vēsturisko un sarakstā iekļauto ēku visaptverošu renovāciju. Tajā apvienoti pasākumi ēku energoefektivitātes uzlabošanai, panākot vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu, ar pasākumiem, kas veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām (piemēram, zaļo jumtu uzstādīšana, ūdens aiztures sistēma). Komponents veicina klimata un vides mērķu sasniegšanu, vienlaikus veicinot būvniecības nozares atveseļošanu un konkurētspēju, radot vairāk darbvietu, jo īpaši MVU vietējā līmenī.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents ietver 3 reformas un 2 investīcijas.  

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Slovākijai adresētos ieteikumus, kas adresēti Slovākijai pēdējos divos gados, par nepieciešamību “koncentrēt uz energoefektivitāti ar investīcijām saistīto politiku” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2019) un “koncentrēt investīcijas uz zaļo pārkārtošanos” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3/2020).  

A.1. Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam 

Reforma: Ģimenes māju renovācijas atbalsta mehānismu saskaņošana.  

Reformas mērķis ir kartēt, saskaņot un apvienot dažādas atbalsta shēmas, vienādot un racionalizēt renovācijas procesu un nodrošināt stimulus īpašniekiem īstenot plašāku renovācijas pasākumu klāstu. Atbalsta shēmu, kritēriju un nosacījumu izstrādi, kā arī īstenošanas posmus izklāsta īstenošanas plānā, ko Slovākijas Vides aģentūra publicēs līdz 2022. gada 30. septembrim. Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu īstenošanu, tiek stiprinātas Slovākijas Vides aģentūras spējas. Īstenošanas posmā māju īpašniekus uzrunā, izmantojot komunikācijas kampaņu un izveidojot reģionālos birojus, kā arī sniedzot tehnisku palīdzību un konsultācijas.  

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim. 

Ieguldījums: Ģimenes māju energoefektivitātes uzlabošana.  

Ieguldījuma mērķis ir pabeigt vismaz 25164 vienģimenes māju renovāciju, vienlaikus panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu. Ieguldījums ir paredzēts vecāku ģimenes māju īpašniekiem. Papildus tradicionālajiem enerģijas taupīšanas pasākumiem, piemēram, siltumizolācijai, logu nomaiņai, mehānisms ļauj aizstāt neefektīvus siltuma un karstā ūdens avotus ar augstas efektivitātes iekārtām vai uzstādīt jaunas atjaunojamās enerģijas ierīces. Ja iespējams, piemēro pasākumus, lai palielinātu ēku klimatnoturību (piemēram, veģetācijas jumti, lietusūdens uztveršana). Lai mobilizētu visaptverošo un zaļo renovāciju, atbalsta shēmās iekļauj obligātās un fakultatīvās daļas kombināciju. Paredzams, ka īpašnieki sniegs finansiālu ieguldījumu. Enerģijas ietaupījumu verificē, galvenokārt izmantojot energoefektivitātes sertifikātus vai citus attiecīgus dokumentus.  

Investīciju pasākumi, kas saistīti ar ēku renovāciju, atbilst NBK prasībām, tostarp būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkalizmantošanai un reciklēšanai un gāzes katlu nomaiņas shēmai, kas ir neliela daļa no vispārējās renovācijas programmas.

Ja renovācijas shēmā ir iekļauti biomasas katli, ir atļauts aizstāt novecojušus ogļu/naftas/biomasas katlus ar biomasas katliem, ja tos aizstāj ar augstas efektivitātes biomasas katliem vienā no divām augstākajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar energomarķējuma regulu, ko darbina ar granulām. Turklāt novecojušus gāzes katlus ir iespējams aizstāt ar biomasas katliem, ja tos aizstāj ar biomasas katliem, kuru pamatā ir granulas un kuri ir vienā no divām augstākajām energoefektivitātes klasēm saskaņā ar Energomarķējuma regulu. Gaisa kvalitātes zonās nav atļauts aizstāt gāzes katlus ar biomasas katliem, ja ir pārsniegtas PM10 robežvērtības.

Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies ne vēlāk kā 2022. gada 30. septembrī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam. 

Reforma: Palielināt Slovākijas Republikas pieminekļu padomes pārredzamību un racionalizēt lēmumus. 

Reformas mērķis ir uzlabot Slovākijas Republikas pieminekļu padomes lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un efektivitāti, izstrādājot trīs metodes, lai:

·klasificēt pieminekļus,

·noteikt objektīvus kritērijus, pēc kuriem Monumentu padome pieņem lēmumus, un

·skaitliski izteikt izmaksas, kas saistītas ar Pabalstu padomes intervencēm

Turklāt mērķis ir reformēt valstij piederošu pieminekļu kartēšanu, novērtējot to galvenos tehniskos aspektus, būvniecību, ekonomiskos, enerģētikas un citus aspektus. Kartēšanas rezultātā pieņem vismaz 1000 attiecīgu valstij piederošu pieminekļu diagnostiku. Reforma atvieglo lēmumus par investīcijām renovācijā, lai saglabātu monumentālo vērtību, kā arī attiecīgā gadījumā uzlabotu energoefektivitāti.  

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim. 

Ieguldījums Nr. 2: Vēsturisko un uzskaitīto publisko ēku renovācija.  

Vēsturiskās un sarakstā iekļautās sabiedriskās ēkas ir vienas no ēkām ar vissliktāko energoefektivitāti, un tām ir vajadzīga īpaši pielāgota pieeja, lai saglabātu un aizsargātu to kultūras vērtību un mantojumu. Ieguldījuma mērķis ir uzlabot vēsturisko un uzskaitīto sabiedrisko ēku energoefektivitāti un strukturālos apstākļus, vienlaikus aizsargājot to vēsturiskās un kultūras vērtības un uzlabojot ēku pieejamību. No vispārējā mērķa renovēt 104 024 m² vēsturisko un sarakstā iekļauto publisko ēku platības tiek renovētas vismaz 93 622 m² platībās, vienlaikus panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma. Paredzams, ka ieguldījuma rezultātā tiks atjaunotas aptuveni 100 ēkas, un to papildinās informācijas kampaņa. Enerģijas ietaupījumu uzrauga un verificē, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.  

Investīciju pasākumi, kas saistīti ar ēku renovāciju, atbilst NBK prasībām, tostarp būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu atkalizmantošanai un reciklēšanai un apkures katla nomaiņas shēmai, kas ir neliela daļa no vispārējās renovācijas programmas.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. 

Reforma Nr. 3: Būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu apsaimniekošana.  

Reforma pievēršas Slovākijas ļoti zemajam reciklēšanas rādītājam un ir vērsta uz atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu pārskatīšanu, lai palielinātu aprites ekonomikas potenciālu būvgružu un ēku nojaukšanas atkritumu jomā. Slovākijas Republikas Vides ministrija iesniedz atkritumu apsaimniekošanas tiesību aktu grozījumus, kas paredz, ka vismaz 70 % no būvniecībā radītajiem nebīstamajiem būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem ir jāsagatavo atkārtotai izmantošanai vai jānosūta pārstrādei. Turklāt ar reformu ievieš obligātu selektīvu nojaukšanu, kvalitātes standartus attiecībā uz pārstrādi no būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem, obligātu zaļo publisko iepirkumu būvdarbu līgumu slēgšanai, vienkāršo noteikumus un uzlabo datu vākšanas sistēmas par būvniecības atkritumiem. Pēc stāšanās spēkā tiesību akti nodrošina, ka tiek ievērota prasība par 70 % pārstrādi un nebīstamo ēku nojaukšanas un būvniecības atkritumu atkārtotu izmantošanu, lai to piemērotu ēku renovācijai un būvniecībai, ko finansē no Atveseļošanas un noturības mehānisma. .  

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.   

A.2.    Atskaites punkti, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks.

   3. KOMPONENTS: Ilgtspējīgs transports

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt videi draudzīgu transporta veidu īpatsvaru, izmantojot uz datu analīzi balstītus pasākumus un viedus risinājumus, lai palielinātu to pasažieru skaitu, kuri ceļo ar dzelzceļu un sabiedrisko pasažieru transportu, un lai palielinātu videi draudzīgā intermodālā transportā pārvadāto preču apjomu, kā arī atbalstītu alternatīvas piedziņas infrastruktūras attīstību, tādējādi samazinot CO2 emisijas transporta nozarē un uzlabojot gaisa kvalitāti. Viedi un digitāli ieguldījumi atbalsta ātrāku, uzticamāku un efektīvāku dzelzceļa un tīru sabiedrisko pasažieru transportu, motivējot pasažierus pāriet no automobiļiem un citiem transporta veidiem, kuru pamatā ir oglekļa emisijas. Komponents ļauj plašāk izmantot alternatīvus dzinējus ilgtspējīgam, videi draudzīgam, cenas ziņā pieejamam un viedam transportam, vienlaikus veicinot arī viedo tīklu izmantošanu. Tā veicina ekonomikas konkurētspēju, radot vajadzīgos tirgus apstākļus transportlīdzekļu piegādātājiem.

Komponents ietver četras reformas un četras investīcijas.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Reformas un investīcijas saskaņā ar komponentu ir tieši vērstas uz Padomes ieteikumu par Slovākijas 2020. gada valsts reformu programmu un Padomes atzinumu par Slovākijas 2020. gada stabilitātes programmu, saskaņā ar kuru Slovākija “pēc iespējas drīzāk īsteno gatavos publisko investīciju projektus un atbalsta privātā sektora investīcijas, lai atbalstītu ekonomikas atveseļošanu. Koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu, ilgtspējīgu sabiedrisko transportu un atkritumu apsaimniekošanu.” 

Komponents ietver četras reformas un četras investīcijas.

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma attiecībā uz transporta ieguldījumu projektu sagatavošanu.

Reformas mērķis ir uzlabot ieguldījumu pārvaldību un palielināt to ekonomiskos ieguvumus. To panāk ar šādiem pasākumiem:

·līdz 2021. gada 30. jūnijam izstrādāt investīciju plānu dzelzceļa infrastruktūras projektiem, piešķirot prioritāti projektiem, ņemot vērā to ieguldīto līdzekļu atdevi;

·līdz 2023. gada 31. martam — grozījumus Dzelzceļa likumā un saistītajos tiesību aktos, ar ko vienkāršo un racionalizē likumdošanas un tehniskās prasības attiecībā uz transporta infrastruktūras parametriem;

·līdz 2021. gada 31. decembrim publicēt metodiku, ar ko nosaka, kā apzināt projektus ar vislielāko iespējamo cenas un vērtības attiecību un kā palīdzēt sasniegt mērķi par pasažieru modālo pāreju no individuālā autotransporta uz velotransportu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.   

Reforma attiecībā uz sabiedrisko pasažieru transportu.

Reformas mērķis ir uzlabot pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu. Jauns transporta pakalpojumu plāns, kam seko dzelzceļa pasažieru transporta optimizācija, veido būtisku daļu no visaptverošās sabiedriskā transporta reformas. Reformu atbalsta ar jauniem tiesību aktiem, kuros paredzēti noteikumi, pienākumi un pienākumi reģionālo autobusu un vilcienu pakalpojumu koordinēšanā, pasūtīšanā un finansēšanā. Tiesību aktos nosaka valsts iestādi, kas sadarbībā ar reģionālajiem integrētājiem koordinē integrētas valsts transporta sistēmas izveidi ar vienotu tarifu, kā arī koordinē publiskā iepirkuma procedūru sagatavošanu un īstenošanu attiecībā uz dzelzceļa pasažieru sabiedriskajiem pakalpojumiem un transportlīdzekļiem, kas iegādāti ar ES fondu atbalstu šo maršrutu ekspluatācijai iepriekšējos periodos. Jāpalielina dzelzceļa pārvadājumu biežums līnijās, kurās ir vislielākais potenciāls novirzīt satiksmi no vieglajiem automobiļiem uz vilcieniem, ļaujot labāk koordinēt reģionālos sabiedriskos autobusu un vilcienu pakalpojumus. Reformas pamatā ir šādi īpaši pasākumi: 

·Līdz 2023. gada 31. martam ar jaunu likumu izveido sabiedriskā pasažieru transporta standartus un racionalizē sabiedrisko pakalpojumu kārtību, kas pašlaik ir sadrumstalota un nepietiekami koordinēta starp valsti, apgabaliem, pilsētām un pašvaldībām.

·Līdz 2023. gada 31. decembrim publicē optimizētus dzelzceļa transporta grafikus;

·Līdz 2026. gada 31. decembrim ir izveidota integrēta transporta sistēma, kas ļauj multimodālam sabiedriskajam pasažieru transportam ceļot ar vienu biļeti. Tam jādarbojas vismaz sešos apgabalos.

Pēdējo starpposma mērķi, kas saistīts ar reformas īstenošanu, pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 3 par vairākveidu kravu pārvadājumiem.

Reforma atbalsta lielāku intermodalitāti, izmantojot iepirkumu, koordinējot loģistiku un veicinot jaunu intermodālu maršrutu uzsākšanu. Šīs reformas mērķis ir līdz 2030. gadam novirzīt 30 % autotransporta, kas pārsniedz 300 km, uz dzelzceļu vai ūdensceļiem un vairāk nekā 50 % uz 2050. gadu (salīdzinājumā ar 2005. gadu). Tā to panāk, jo īpaši veicinot pārvadātāju interesi novirzīt kravu autopārvadājumus uz dzelzceļa/intermodālajiem pārvadājumiem, kā arī novēršot turpmāku dzelzceļa pārvadājumu novirzīšanu uz citiem transporta veidiem. Intermodālo pārvadājumu attīstības koncepcijas sagatavošana un apstiprināšana, tostarp priekšlikums par nepieciešamajām izmaiņām tiesību aktos, dod iespēju pieņemt pasākumus videi draudzīgu kravas transporta veidu sistēmiskai attīstībai. Atbalsta mērķis ir novērst tehniskās problēmas pārejā uz intermodālo transportu un padarīt to pievilcīgāku.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 4 par jaunas politikas ieviešanu alternatīvo degvielu ilgtermiņa veicināšanai transporta nozarē.

Reformu atbalsta, līdz 2022. gada 31. decembrim stājoties spēkā jauniem tiesību aktiem, ar kuriem reformē sadales tarifus, vienkāršo un paātrina alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecības procesu. Tās arī ievieš “maksas punktu tiesības” un stabilu, paredzamu daudzgadu sistēmu, lai atbalstītu attiecīgas alternatīvas dzinēju infrastruktūras būvniecību.

Ieguldījums transporta infrastruktūras ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni attīstībā.

Investīcijas atbalsta dekarbonizāciju, elektrificējot dzelzceļa līnijas, modernizējot dzelzceļa līnijas, būvējot vai modernizējot tramvaja un trolejbusu līnijas un izbūvējot velotransporta infrastruktūru. Notiek “Eiropas laika skaitīšanas procesa (TTR) pārveide” un tiek ieviesta jauna drošības sistēma, kuras pamatā ir digitālās tehnoloģijas, lai varētu automatizēt dzelzceļa satiksmes pārvaldību. Ieguldījumu pamatā ir 1. reforma.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums 2 tīrā pasažieru transporta veicināšanā.

Ieguldījumu veic, palielinot dzelzceļa pasažieru transporta un lejupējā piepilsētas un pilsētas transporta pievilcību. Blīvi apdzīvotās piepilsētu teritorijās un galvenajos transporta koridoros starp lielākajām pilsētām un lielpilsētu teritorijām palielina savienojumu piedāvājumu. Nodod ekspluatācijā jaunu vai modernizētu ritošo sastāvu. Ieguldījumus veic īpašu subsīdiju veidā nediskriminējošā veidā, izmantojot rīkus datplūsmas datu un datu analīzei. Ieguldījumu atbalsta 2. reforma.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums vairākveidu kravu pārvadājumu attīstībā.

Ar ieguldījumu atbalsta intermodālo pārvadājumu vienību un iekraušanas iekārtu iegādi, izmantojot privāto kapitālu, un jaunu intermodālu maršrutu uzsākšanu atsevišķos maršrutos. Lai palielinātu transporta apjomu videi draudzīgākos intermodālos pārvadājumos, valsts veicina intermodālo pārvadājumu vienību un iekraušanas iekārtu iegādi, izmantojot privāto kapitālu. Tajā pašā laikā valsts sniedz atbalstu jaunu intermodālu maršrutu uzsākšanai atsevišķos maršrutos. Paredzētās valsts atbalsta shēmas paredz (ar Eiropas Komisijas apstiprinājumu) tikai daļēju finansējumu no mehānisma un tādu uzņēmumu atlasi, kas saņem atbalstu pēc publiskiem uzaicinājumiem ar skaidri definētiem nediskriminējošiem noteikumiem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 4 par atbalstu alternatīvas piedziņas infrastruktūras būvniecībai.

Investīcijas koncentrējas uz elektromobiļu uzlādes punktiem un ūdeņraža uzpildes punktiem. Izveido finanšu mehānismu atbalsta shēmām elektromobiļu uzlādes punktu un ūdeņraža uzpildes punktu būvniecībai. Sistēma nodrošina īpaši ātrdarbīgu absorbcijas punktu skeleta infrastruktūras būvniecību, pieejamo uzlādes infrastruktūru visu Slovākijas Republikas rajonu līmenī, tādējādi veicinot alternatīvo degvielu pasažieru un kravu pārvadājumu ātrāku attīstību, kā rezultātā tiek modernizēts transportlīdzekļu parks, lai samazinātu kopējās emisijas autotransportā. Šo ieguldījumu atbalsta 4. reforma.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

4. KOMPONENTS: Rūpniecības dekarbonizācija

Lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas Slovākijā un sasniegtu nacionālos mērķrādītājus, kas noteikti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030. gadam, ir nepieciešama arī paātrināta nozares rīcība. Slovākija ir ļoti industrializēta ekonomika, kuras kopējā siltumnīcefekta gāzu emisija nedaudz pārsniedz 70 %. Slovākija ir starp tām dalībvalstīm, kurās ES ir vislielākā vidējā putekļu daļiņu koncentrācija gaisā, galvenokārt tāpēc, ka noveco rūpnieciskās tehnoloģijas un mājsaimniecībās tiek sadedzināts kurināmais.

Šajā kontekstā Slovākijas reformu un noturības plāna 4. komponentā ir ierosināts izstrādāt un izmantot dekarbonizācijas shēmu rūpniecības nozarei. Pasākumi samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas uzņēmumos, samazina enerģijas zudumus un veicina inovatīvu vides tehnoloģiju plašāku ieviešanu rūpnieciskajā ražošanā. Komponents ietver Slovākijas valdības reformu saistības doties prom no oglēm Augšnitras reģionā. Tas ietver arī apņemšanos izbeigt atbalstu elektroenerģijas ražošanai no vietējām oglēm un Nováky lignīta spēkstacijas slēgšanu. Ieguldījumi Slovākijas Vides inspekcijas aprīkojumā stiprina šīs iestādes dekarbonizācijas centienu uzraudzības spēju.

Komponents ietver divas reformas un vienu galveno un vienu papildu ieguldījumu.

Šīs reformas un investīcijas veicina zaļās pārkārtošanās mērķa un klimata mērķrādītāja sasniegšanu. Dekarbonizācijai ir ilgstoša ietekme uz vidi un gaisa kvalitāti Slovākijā. Ieguldījumi stiprina Slovākijas rūpniecības konkurētspēju un nodrošina darbvietas vietējā līmenī. Nitrās reģiona pārveide ir spēcīgs kohēzijas elements, jo īpaši atbalstot reģiona pāreju no oglēm. 

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Pasākumi veicina to, ka tiek īstenots Slovākijai 2020. gadā nosūtītais konkrētai valstij adresētais ieteikums par to, ka investīcijas ir jākoncentrē uz zaļo digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un resursu ražošanu un izmantošanu (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Ogļu elektroenerģijas ražošanas izbeigšana Nováky spēkstacijā un Augšnitras reģiona pārveide

Šī reforma ietver Slovākijas valdības apņemšanos panākt progresu pārejā no oglēm Augšnitras reģionā. Reģionālā Nováky elektrostacija rada trešo lielāko CO2 emisiju no Slovākijas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas iekārtām.

Šā pasākuma mērķis ir Nováky brūnogļu spēkstacijai izbeigt atbalstu elektroenerģijas ražošanai un izbeigt elektroenerģijas ražošanu no brūnoglēm. Tas pozitīvi ietekmē vidi un samazina cenas galapatērētājiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma: Konkurētspējīgas sistēmas pieņemšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā

Slovākijas iestādes uzsāk konkurētspējīgu dekarbonizācijas shēmu, kas pieejama visām rūpniecības nozarēm. Dekarbonizācijas shēma atbalsta labāko pašlaik pieejamo tehnoloģiju ieviešanu rūpnieciskajos procesos. Atbalsts ir vērsts uz zemas oglekļa emisijas procesiem un tehnoloģijām rūpniecībā un energoefektivitātes pasākumu pieņemšanu.

Slovākija nodrošina, ka tiek nodrošinātas stingras prasības attiecībā uz atbilstību vides tiesību aktiem gan valsts, gan ES līmenī. Tas ietver atbalstīto darbību un uzņēmumu atbilstību DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Atbalsts iekārtām saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu samazina to siltumnīcefekta gāzu emisijas ievērojami zem līmeņatzīmes, kas atbilst projekta piedāvājumam. Nosacījums “būtiski zem līmeņatzīmes” ir daļa no iepirkuma atlases kritērijiem.

Shēmas atbalstīto uzņēmumu emitēto siltumnīcefekta gāzu daudzums (CO2 ekvivalenta vienībās, vidējais svērtais) samazinās vismaz par 30 % salīdzinājumā ar hipotētisko scenāriju.

Slovākijas iestādes sniedz vai nu datus par dekarbonizāciju attiecībā uz shēmas projektiem (kas jādara pieejami vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam), vai pierāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus ir paredzēts sasniegt, pamatojoties uz pasākuma atbalstīto tehnoloģiju pieņemtajiem parametriem (pamatojoties uz ražotāju sertifikātiem) vai abu pieeju kombināciju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Nozares dekarbonizācijas shēmas darbība

Pasākuma mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, izmantojot projektu atbalstu rūpniecības uzņēmumiem. Izsoles sistēmā ievēro investīciju politikas nosacījumus, kas noteikti 2. reformā (“Konkurētspējīgas sistēmas pieņemšana siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai rūpniecībā”). 

No vispārējā mērķa samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 1369917 tonnām CO2 ekvivalenta dekarbonizācijas shēma nodrošina samazinājumu vismaz par 1232926 tonnām CO2 ekvivalenta papildus Komisijai iesniegtajam hipotētiskajam scenārijam. Emisiju samazinājumu novēro, vai nu pamatojoties uz datu vākšanu par dekarbonizācijas shēmas projektiem, vai arī to pierāda, pamatojoties uz atbalstīto tehnoloģiju parametriem, kuru pamatā ir ražotāju sertifikāti, vai abu pieeju kombināciju. Slovākijas iestādes vēlākais līdz 2026. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai datus un vajadzīgo tehnisko dokumentāciju par dekarbonizācijas mērķrādītāja sasniegšanu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts Slovākijas Vides inspekcijas darbībai saistībā ar dekarbonizāciju

Pasākuma mērķis ir atbalstīt ieguldījumus Slovākijas Vides inspekcijas aprīkojumā, stiprinot šīs iestādes uzraudzības spējas dekarbonizācijas procesā. Pašlaik aprīkojuma trūkums neļauj veikt nepieciešamās darbības, ņemot vērā gaidāmo inspekcijas darba slodzes pieaugumu.

Ieguldījumi palīdz modernizēt iestādes aprīkojumu, kā arī iekārtas. Tas ļauj racionalizēt inspekcijas operatīvās darbības, tostarp misijas uz vietas. Inspekcijas transportlīdzekļi būtu jāaprīko ar biroju un mērīšanas tehnoloģijām, jo īpaši gaisa aizsardzības, ūdens aizsardzības un atkritumu apsaimniekošanas pārbaudēm. Ieguldījumi arī uzlabo inspekcijas ēku telpas.

Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies 2022. gada 1. janvārī un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

5. KOMPONENTS: Pielāgošanās klimata pārmaiņām

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna 5. komponenta “Adaptācija klimata pārmaiņām” mērķis ir palielināt gan ekosistēmu, gan cilvēku apmetņu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, veicot reformas ūdens apsaimniekošanas sistēmā, zemes apsaimniekošanā, dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, īstenojot zaļos elementus ainavā un ieguldot ūdensizturībā, kā arī attīstot zaļo infrastruktūru, tostarp stādīšanu.

Komponents ietver divas reformas un vienu ieguldījumu.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Šā komponenta mērķi atbilst Valsts vides politikas stratēģijai 2030. gadam, Slovākijas Republikas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijai, Slovākijas redzējuma un attīstības stratēģijai 2030. gadam — Slovākijas Republikas un Slovākijas ilgtspējīgas attīstības ilgtermiņa stratēģijai 2030. gadam, kā arī Eiropas Savienības stratēģijām un ilgtermiņa mērķiem, jo īpaši Eiropas zaļajam kursam, un ir daļa no tām.

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma Nr. 1 par ainavu plānošanu.

Reforma nodrošina pamatu ainavu struktūru, ekoloģiskās stabilitātes un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai zemes izmantošanas plānošanas dokumentācijā un sekojošos apstiprināšanas procesos ēku un darbību atļaušanai. Kopā ar turpmākajiem metodoloģiskajiem dokumentiem un kartēm tiesību akts nodrošina tehnisko pamatu zemes izmantošanas plānošanas dokumentācijai un turpmākiem apstiprināšanas procesiem ēku un darbību atļauju piešķiršanai. Tam ir būtiska ietekme uz ainavu struktūru saglabāšanu, ekoloģisko stabilitāti un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. To zaudējumi apdraudētu spēju pielāgoties klimata pārmaiņām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma attiecībā uz dabas aizsardzību un ūdens resursu apsaimniekošanu.

Reformas mērķis ir uzlabot dzīvotņu stāvokli aizsargājamās teritorijās, kas garantē to arvien lielāku ilgtermiņa ieguldījumu ainavas aizsardzībā pret klimata pārmaiņām un savu noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi. Līdz 2022. gada 31. decembrim stājas spēkā grozītais Dabas un ainavu aizsardzības likums un ūdens resursu tiesību akti. Šie tiesību akti stiprina dabas institucionālo aizsardzību, samazina kompetences konfliktus aizsargājamās teritorijās, vienkāršo aizsardzības sistēmu, integrē aizsargājamo teritoriju (valsts, Eiropas un starptautiskās) tīklus un rada apstākļus nacionālo parku zonēšanai. Rezultātā izveido modernu sistēmu, kuras galvenais mērķis ir aizsargāt dabu un bioloģisko daudzveidību attiecīgajās teritorijās, nodrošinot stabilu ekosistēmu ilgtermiņa ieguldījumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu tās. Vienlaikus reforma ļauj atjaunot ūdensteces un rada iespējas ekoloģiskai apsaimniekošanai, upju telpas atjaunošanai un pakāpeniskai aizsardzībai pret plūdiem, ņemot vērā dabas aizsardzību un ūdens aizturi laukos.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Ieguldījums 1 reģionu pielāgošanā klimata pārmaiņām, uzsvaru liekot uz dabas aizsardzību un bioloģiskās daudzveidības attīstību.

Ieguldījuma mērķis ir nodrošināt ekosistēmu ilgtermiņa ilgtspējīgu ieguldījumu, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu tās (plūdi, sausuma novēršana), aizsargājot ekosistēmas. Īpašuma pārdalīšana ļauj aptvert jaunas teritorijas ar visaugstāko aizsardzības līmeni, kas palielina ekosistēmu noturību. Ierobežojot mežizstrādi un attīstot dabas aizsardzību, būs iespējams novērst plūdus un sausumu, pārveidot reģionus no dabas resursu intensīvas izmantošanas uz “mīksto tūrismu” ar lielāku pievienoto vērtību, vienlaikus stiprinot ekosistēmu pakalpojumus. Atjaunotas ūdensteces, tostarp mitrāji, nodrošina ūdens aizturi laukos un tās pakāpenisku noplūdi. Tie kļūst par svarīgiem ainavas elementiem, atbalstot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dzīvotņu atjaunošanu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

6. KOMPONENTS: Iekļaujošas izglītības pieejamība, attīstība un kvalitāte

Komponenta mērķis ir uzlabot vispārējās pirmsskolas un skolas izglītības pieejamību un iekļautību Slovākijā. Komponents uzlabos pirmsskolas izglītības pieejamību, nodrošinot, ka bērni vecumā no 5 gadiem atrodas pirmsskolas sistēmā, un ieviešot likumīgas tiesības uz pirmsskolas izglītību 4 un 3 gadus veciem bērniem. Komponents ir reformēt pirmsskolas izglītības finansēšanas sistēmu un ieviest iekļaujošu izglītības atbalsta pasākumu sistēmu. Komponents var palīdzēt samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, veicinot skolu konsultāciju un konsultāciju sistēmu pamatskolas līmenī, un uzlabot arī romu bērnu iekļaušanu, ierobežojot segregāciju skolās. Komponents novērš pandēmijas izraisītos izglītības rezultātu trūkumus un ar mērķtiecīgākiem atbalsta pasākumiem palīdz bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes. Uzlabot piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai bērnu aprūpei un ilgtermiņa aprūpei. Veicināt nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, jo īpaši romu, integrāciju. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums 2/2019).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Paredzēt nosacījumus obligātās pirmsskolas izglītības ieviešanai bērniem vecumā no 5 gadiem un ieviest likumīgas tiesības uz vietu bērnudārzā vai citos pirmsskolas izglītības pakalpojumu sniedzējus no 3 gadu vecuma. Ar reformu ievieš grozījumus attiecīgajos tiesību aktos, ar kuriem ievieš likumīgas tiesības trīs gadus veciem bērniem tikt uzņemtiem bērnudārzā vai citā iestādē, kas nodrošina pirmsskolas izglītību. Paredzams, ka reforma ieviesīs preskriptīvu finansējumu bērnudārziem, pamatojoties uz standartizētām ikgadējām personāla un darbības izmaksām, ar kurām paredzēts segt bērnudārzu faktiskās personāla un darbības izmaksas. Pedagogu un speciālistu kvalifikācijas prasību paaugstina līdz augstākās izglītības grādam pedagogu un pirmsskolas izglītības mācību programmā mācībspēkiem un specializētajam personālam, kas māca bērnus, kuriem pirmsskolas izglītība ir obligāta. Reforma ietver arī pasākumus bērnudārzu kapacitātes palielināšanai, lai katram bērnam no trīs gadu vecuma līdz obligātās izglītības iegūšanai līdz 2025. gada 1. septembrim būtu atļauts piedalīties pirmsskolas izglītībā. Mērķis ir nodrošināt vismaz 9114 vietas objektos, vienlaikus renovētajās telpās panākot vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reforma: Jēdziena “bērnu un skolēnu īpašas izglītības vajadzības” definīcija un atbilstīgu izglītības atbalsta pasākumu modeļa izstrāde, tostarp to finansēšanas sistēma. Reforma maina skolēnu īpašo izglītības vajadzību definīciju ar jaunu definīciju bērnam vai skolniekam, kurš saskaras ar šķēršļiem izglītības, izglītības un mācību pieejamībai un kuram ir jānodrošina un jāpiemēro atbalsta pasākumi, lai īstenotu savu izglītības potenciālu. Izveido vertikālu atbalsta modeli, ieviešot jaunus atbalsttiesīgus atbalsta pasākumus visiem bērniem. Lai īstenotu reformu, skolotājiem nodrošina mācīšanas un metodoloģiskos materiālus, izmantojot tālākizglītības programmas. 10000 skolotāju un speciālistu piedalās apmācībās un citos informatīvos pasākumos saskaņā ar šo reformu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 3: Reformēt konsultāciju un profilakses sistēmu un nodrošināt sistemātisku datu vākšanu garīgās veselības veicināšanas jomā bērniem, skolēniem un studentiem. Reformas mērķis ir novirzīt jaunizveidotos konsultatīvos un profilakses centrus (CPP), lai tie darbotos tuvāk skolām. Grozot attiecīgos tiesību aktus, šie centri veic profesionālo darbību, nedefinējot nelabvēlīgus apstākļus veselībai, kā tas ir pašlaik, kas rada diskrimināciju. Izmaiņas konsultatīvajā sistēmā papildina papildu atbalsta pasākumi, piemēram: izmaiņas finansējuma izveidē, pamatojoties uz profesionālo darbību.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma Nr. 4: Ieviest instrumentus, lai novērstu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un pielāgotu F tipa studiju programmu. Reforma ietver izmaiņas attiecīgajos tiesību aktos, kuru mērķis ir palielināt iespēju jauniešiem, nebeidzot zemākā līmeņa vidējo izglītību, sasniegt augstāku izglītības līmeni, paredzot iespēju iegūt otrā līmeņa vidējo izglītību vidējās profesionālās izglītības iestādēs (NSOV) divu un trīs gadu apvienotā programmā. Tiesību aktu grozījumi optimizē arī F tipa studiju programmas, paplašinot pienākumu izstrādāt vidusskolas darbības plānus, attiecinot to arī uz zemākā līmeņa vidējās profesionālās izglītības disciplīnām. Pamatojoties uz darba tirgus piedāvājumu, pielāgo F tipa studiju programmu saturu. Paredzams, ka līdz 2025. gada 30. jūnijam vismaz 30 % pamatskolas profesionālās izglītības iestāžu (NSOV) pieskaņos darba tirgus piedāvājumam.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies 2023. gada 31. martā un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 5: Veicināt skolu segregāciju. Reformas galvenais mērķis ir ieviest segregācijas juridisku definīciju, ko paredzēts piemērot visās skolās Slovākijā. Segregācijas novēršanu skolās īsteno, izstrādājot metodiskos norādījumus dažādiem izglītības dalībniekiem (piemēram, radītājiem, skolām un skolu iestādēm, direktoriem un skolotājiem), lai novērstu un izskaustu nošķirtu izglītību. Pieņemto metodiku piemēro visās skolās.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma: Kompensējoši pasākumi, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz izglītību pamatskolas un vidusskolas skolēniem. Ar reformu tiek izveidota mācību programma galvenokārt skolēniem, kuriem pandēmijas laikā bija ierobežotas iespējas piedalīties izglītībā. Mācību programmu organizē skolēnu skolas, kas piedalās programmā, un tās uzmanības centrā ir tā saukto “galveno izglītības jomu” temati. Skolēnu atlase, kā arī saziņa ar skolēnu likumīgajiem pārstāvjiem ir skolas kompetencē.

Lai risinātu problēmu saistībā ar visaptverošu datu trūkumu par tālmācības kursu, Izglītības ministrija izsludina aicinājumu veikt plašu pedagoģisko izpēti, lai analizētu pandēmijas ietekmi uz izglītību un tās ietekmi uz izglītības politiku.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 30. septembrim un tiks pabeigta līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Likvidēt šķēršļus skolu ēkās. Mērķis ir likvidēt fiziskos, informatīvos un tehnoloģiskos šķēršļus 182 lielo vidusskolas skolās, lai nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem dotu iespēju mācīties patīkamā vidē. Pirms ieguldījuma ir: Sarežģīta analīze, lai kartētu nepieciešamību pēc barjeras samazināšanas un sniegtu rokasgrāmatu. Rokasgrāmatā nosaka standartus šķēršļu likvidēšanai, lai apmierinātu to bērnu, skolēnu un studentu reālās vajadzības, kuriem ir nelabvēlīgi veselības apstākļi, un ievērotu universālā dizaina principus.

Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. martam un tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un grafiks neatmaksājama finansiālā atbalsta īstenošanas uzraudzībai

7. KOMPONENTS: IZGLĪTĪBA 21.CENTURY

Ar šo Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponentu ievieš pamatskolu mācību programmu reformu (ISCED 1, ISCED 2), radot jaunu mācību saturu, ko organizē daudzgadu ciklos. Mērķis ir attīstīt skolēnu kritisko domāšanu un vispārīgās prasmes kā problēmu risināšanu, informācijas apstrādi, darbu komandā, stāstījumu un jautājumu uzdošanu, iniciatīvas un atbildības uzņemšanos, personisku projektu izstrādi un īstenošanu. Tas nozīmē, ka ir jānodrošina mācību grāmatas, kas vajadzīgas, lai atjaunotu pašreizējo krājumu, un jāmaina skolotāju prasmes, lai šīs izmaiņas piemērotu ikdienas praksē. Tajā pašā laikā komponents stiprina pedagoģiskā un profesionālā personāla prasmju kvalitāti un motivē viņu profesionālo izaugsmi visa mūža garumā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta arī iekļaujošai izglītībai un digitālo prasmju apguvei. 

Komponents ietver divas reformas un divas investīcijas.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai adresēto ieteikumu par nepieciešamību stiprināt digitālās prasmes un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. (Konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2020). Uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes (konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2019).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Izglītības satura un formas reforma (mācību programmu un mācību grāmatu reforma). Reformas mērķis ir izveidot jaunas mācību programmas. Tā vietā, lai sniegtu gatavu informāciju, skolotāji rada situācijas, kurās skolēni var interpretēt informāciju konfrontācijā ar reālo dzīvi. Reforma sākas ar mācību programmu ieviešanu pamatizglītības un zemākā līmeņa vidējās izglītības līmenī (brīvprātīgi) no 2023. mācību gada un beidzas ar pienākumu 2026. gadā pieņemt jauno mācību programmu visās pamatskolās.

Reformas īstenošanu atbalsta, izveidojot 40 reģionālos centrus, kas sniedz atbalstu skolām darbaudzināšanas, konsultāciju un konsultāciju pasākumos. Centru sastāvā var būt skolotāji, skolu direktori, pieaugušo izglītības speciālisti, trešā sektora eksperti un eksperti no fakultātēm, kas sagatavo skolotājus reģionā.

Reforma prasa nodrošināt jaunas mācību grāmatas. Mācību grāmatu sagatavošanu atbalsta ekspertu darbs. Mācību grāmatu apstiprināšanu, pamatojoties uz profesionālo un izglītības kvalitāti, nodrošina ar Izglītības ministrijas piešķirtu vienotu klauzulu. Ievieš stingrus un pārredzamus salīdzinošās izvērtēšanas kritērijus. Skolas saņem pabalstu mācību grāmatu iegādei atbilstoši to vēlmēm un prasībām no ministrijas apstiprinātā mācību grāmatu saraksta.

Reforma paredz izveidot e-testa 2.0 e-testēšanas platformu, kas padarīs izglītības procesa digitalizāciju efektīvāku un tādējādi ļaus veikt skolēnu centralizētu testēšanu. Šīs reformas izmērāmā ietekme var būt vidusskolas gala eksāmens, ko tiešsaistē veic katrā skolā līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma: Sagatavot un attīstīt skolotājus jaunam mācību saturam un veidiem (izmaiņas augstākās izglītības apmācībā) un stiprināt skolotāju profesionālo attīstību). Šīs reformas mērķis ir uzlabot pedagogu un profesionālo darbinieku prasmju kvalitāti un motivēt viņus profesionālajai izaugsmei visa mūža garumā. Lai uzlabotu skolotāja prasmes, ievieš finansiālu pabalstu. Galveno uzmanību pievērš jaunajām mācību programmām, iekļaujošai izglītībai un digitālo prasmju apguvei. Līdz 2023. gada beigām vismaz 55 % pedagoģisko un profesionālo darbinieku ir apmācīti. Attiecīgie tiesību aktu grozījumi reglamentē pedagoģisko pakalpojumu sniedzēju kompetenci un klāstu.

Universitātēm ir paredzēta dotāciju programma, lai atbalstītu jaunu mācību programmu izstrādi. Tas ietver finansējumu izmaiņām programmās, ar kurām atbalsta iekļaujošas izglītības ieviešanu, skolēnu ar atšķirīgu dzimto valodu no Slovākijas izglītību un digitālo prasmju attīstību skolotāju, kas mācās, vidū.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Digitālā infrastruktūra skolās. Šā ieguldījuma mērķis ir no 30 % līdz vismaz 90 % palielināt to skolu skaitu, kurās ir pilna digitālā piekļuve (saskaņā ar definētajiem IKT standartiem, kas balstīti uz “ļoti aprīkotu un savienotu klasi” (HECC)). Lai nodrošinātu pārredzamību un izmaksu lietderību, iegādājoties digitālo aprīkojumu skolām, iepirkums tiek centralizēti koordinēts. Investīcijas paredz maksimāli palielināt digitālo iekārtu aprites ciklu, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi. Ieguldījumi ir iedalīti galvenajās jomās:

·iekļaušana: ieguldījums ietver kompensācijas atbalsta programmatūru vai aparatūru nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem.

·digitālās pārveides prasmes: Ieguldījums aptver vienu IT klases telpu proporcionāli 300 studentiem.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 2: Skolu infrastruktūras pabeigšana. Ieguldījuma mērķis ir likvidēt 35 divu maiņu skolas Slovākijā, kas var veicināt skolēnu no nelabvēlīgas vides labāku integrāciju. Ieguldījumi var izpausties kā esošo spēju paplašināšana, renovēšana un jaunu telpu būvēšana 35 skolās, kuras pašlaik darbojas divās maiņās. Ēku renovācija ir atkarīga no tā, vai tiek panākts vidēji vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

8. KOMPONENTS: Slovākijas universitāšu snieguma uzlabošana

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta galvenais mērķis ir uzlabot Slovākijas augstākās izglītības iestāžu (AII) darbības kvalitāti. Lai studiju programmas labāk pielāgotu darba tirgus vajadzībām, tiks ieviests jauns profesionālo bakalaura programmu finansēšanas veids. Lai uzlabotu zinātnes kvalitāti, izveido sistēmisku darbības rezultātu izvērtēšanu, kas atbalsta jauno akreditācijas sistēmu. Komponents veicina universitāšu vadības reformu, piešķirot rektoram un valdei lielākas pilnvaras, kā arī izveidojot shēmu, kas stimulē AII apvienošanos, lai samazinātu administratīvās izmaksas un radītu pozitīvu ietekmi uz zināšanu izplatīšanu starp struktūrām.

Komponents ietver piecas reformas un vienu ieguldījumu.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību uzlabot izglītības kvalitāti un iekļautību visos līmeņos un veicināt prasmes. (Konkrētai valstij adresēts ieteikums 2/2019), kā arī nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai. (Konkrētai valstij adresētais ieteikums 2/2020).

Pastāv cieša saikne ar citiem komponentiem, jo īpaši tiem, kas saistīti ar pētniecību un inovāciju (9. un 17. komponents), pārkvalifikāciju un darba tirgus vajadzību apmierināšanu (10. komponents).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Izmaiņas universitāšu finansēšanā, ieviešot izpildes līgumus. Tiesību sistēmā ievieš jaunu instrumentu — izpildes līgumus —, lai atbalstītu universitāšu profilēšanu un dažādošanu, pamatojoties uz to konkrētajām priekšrocībām un attīstības potenciālu. Līgumi par izpildi jāparaksta Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrijai (MŠVVaŠ SR) ar valsts universitātēm. Pamatojoties uz vienošanos ar universitātēm, nosaka mērķus, kurus uzrauga, izmantojot U-Multirank pieeju (vienota metodika darbības novērtējuma veikšanai), un kuru pamatā ir ilgtermiņa mērķis universitāšu un valsts vajadzību jomā.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2023. gada 31. decembrim.

Reforma: Sistēmas ieviešana periodiskai zinātniskai veiktspējas izvērtēšanai. Reformas mērķis ir ieviest sistēmu, lai periodiski novērtētu universitāšu zinātnisko sniegumu. Ministrija sadarbībā ar ieinteresētajām personām sagatavo zinātniskā snieguma novērtēšanas metodiku un ievieš to tiesību sistēmā. Darbības rezultātu izvērtēšanu organizē ministrija vai nu tieši, vai ar autonomas iestādes starpniecību, lai novērtējums balstītos uz neatkarības un pārredzamības principiem. Vērtēšanas komisijas sastāvā ir izcili vietējie un ārvalstu pētnieki. Izvērtējuma pamatā ir augstas kvalitātes novērtēšanas sistēmas no ārvalstīm, par galveno iedvesmas avotu izmantojot Lielbritānijas pētniecības izcilības sistēmu (REF) un izmantojot īpašus parametru iestatījumus, kas pielāgoti Slovākijas iestāžu situācijai, lai novērtētu rezultātu kvalitāti šajā jomā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 3: Jauna pieeja augstākās izglītības akreditācijai. Reformas mērķis ir noteikt jaunus standartus un kritērijus mācību programmu akreditācijai, kas padara stingrākus nosacījumus studiju programmu garantēšanai un īstenošanai, uzlabo to kvalitāti un ievieš ilgtermiņa kvalitātes uzraudzības procesus. Jauna sistēma paredz, ka universitātēm mācību programmu izstrādē, uzraudzībā un pielāgošanā jāiesaista studenti, ārējās ieinteresētās personas (jo īpaši darba devēji) un ka universitātes cieši uzrauga studentu progresu un vajadzības, absolventu apguvi un vispārējo studentu apmierinātību. Šo noteikumu īstenošanu ārēji uzrauga Slovākijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (SAAVŠ). SAAVŠ universitāšu programmu novērtēšanā izmanto arī ārvalstu vērtētājus un praktiķus. Paredzams, ka vismaz 90 % universitāšu pieteiksies, lai pārbaudītu iekšējo kvalitātes sistēmu un studiju programmu atbilstību akreditācijas standartiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 4: Universitāšu pārvaldības reforma. Reforma ar Augstākās izglītības likuma grozījumu palielina rektora un Direktoru padomes pilnvaras, lai tā labāk atspoguļotu atbildību un nodrošinātu lielāku elastību augstākās izglītības iestādē. Reforma arī atceļ ierobežojumus attiecībā uz pasniedzēju un profesoru iecelšanu (pašreizējā prasība par papildu habilitācijas vai inaugurācijas procedūru un profesora un profesora pakāpi), tādējādi veicinot akadēmiskās vides atvērtību gan profesionāliem, gan ārvalstu kandidātiem. Universitātes vadības amatu (rektora, fakultātes dekāna) pieņemšana darbā notiek profesionāli un notiek atklātos konkursos vai atklātās uzklausīšanās. Turklāt ekspertiem ir jābūt iespējai piedalīties atklātos konkursos par amata vietām. Augstākās izglītības likums atceļ nosacījumu, ka mācībspēkiem, kas ieņem profesora un pasniedzēja amatus, ir jābūt zinātniskam/pedagoģiskam grādam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 5: Izcilu izglītības un pētniecības spēju koncentrēšana. Reformas mērķis ir veicināt ciešāku sadarbību starp universitātēm. Slovākijā ir vairāk nekā 30 universitāšu ar sadrumstalotām pētniecības iespējām un nepietiekamu sadarbību ar uzņēmumiem. Slovākijas Republikas Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija (MŠVVaŠ SR) apstiprina ceļvedi divām lielām augstākās izglītības iestāžu vienībām un pēc tam nākamajai universitāšu grupai. Tiek sniegts konkrēts ceļvedis trešā konsorcija izveidei.

Paredzams, ka reformas īstenošana sāksies līdz 2021. gada 31. decembrim un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums: Investīciju atbalsts universitāšu stratēģiskajai attīstībai. 

Ieguldījumus galvenokārt balsta uz 5. reformu, kas vērsta uz universitāšu izcilības potenciāla apvienošanu. Ieguldījumus var novirzīt, izmantojot divas dažādas shēmas. Pirmais projekts atbalsta projektus pētniecības, izglītības un izmitināšanas infrastruktūras attīstībai ar augstu pievienoto vērtību izcilai pētniecībai, piemēram: modernizēt esošās vai jaunas telpas izcilu pētījumu un doktorantūras studiju koncentrācijai, tostarp ārvalstu pētniekiem, modernizēt esošās vai jaunās telpas praktiskai mācīšanai profesionālajā bakalaura kursos, likvidēt šķēršļus un digitalizēt. Otrā shēma atbalsta projektu pārvaldību, pamatojoties uz apstiprināto ceļvedi. Ieguldījumu apjomu nosaka plānā, kas saistīts ar universitāšu struktūrvienību apvienošanas procesu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

9. KOMPONENTS: Pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējuma efektīvāka pārvaldība un stiprināšana

Šis Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponents novērš būtiskus strukturālus trūkumus Slovākijas pētniecības, izstrādes un inovācijas (RDI) ekosistēmā, piemēram, pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldības sadrumstalotību, nepietiekamu privāto un akadēmisko aprindu sadarbību, internacionalizāciju un pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējumu. Ilgtermiņa mērķis ir stimulēt privāto līdzdalību pētniecībā, attīstībā un attīstībā, palielinot privātos izdevumus pētniecībai un izstrādei.

Komponenta mērķis ir stiprināt pētniecības, attīstības un inovācijas rezultātus un inovācijas potenciālu, kas ir nepieciešams priekšnoteikums konkurētspējīgai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei. Ierosinātie pasākumi ir vērsti uz pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības uzlabošanu, pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu visaptverošu koordināciju, ietekmi un efektivitāti, kā arī uz publiskā un privātā sektora sadarbības un privāto ieguldījumu veicināšanu. Pasākumi atbalsta pētniecības izcilību un internacionalizāciju, kā arī talantu piesaisti un noturēšanu zinātnē un inovācijā. Ieguldījumu shēmu mērķis ir radīt jaunus pētniecības, attīstības un inovācijas projektus galvenajā ekonomikas nozarē ar pārveidojošu potenciālu, lai atbalstītu darbvietu radīšanu ar augstāku pievienoto vērtību un stimulētu inovācijas ekosistēmas izaugsmi valsts un reģionālā līmenī.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponentu veido divas reformas un 6 investīcijas, kas ir cieši saistītas. Pētniecības, attīstības un inovācijas reformas ir izstrādātas tā, lai tās būtu investīciju efektīvas un lietderīgas apguves priekšnoteikums.

Visas ieguldījumu shēmas atbilst NBK principiem, kas prasa tehnoloģiski neitrālus ieguldījumus lietojumu līmenī un izslēdz potenciāli kaitīgas jomas, piemēram, fosilo kurināmo, tostarp lejupēju izmantošanu. Visu konkursu izsludināšana ietver atbilstības kritērijus, kas nodrošina, ka atlasītie projekti atbilst NBK principiem, izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā.

Investīcijas un reformas palīdz īstenot Slovākijai pēdējos divos gados adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt uz pētniecību un inovāciju politiku, kas saistīta ar investīcijām” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi 2/2019), “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3/2020) un “uzlabot koordināciju un politikas veidošanu” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 4/2020).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Pārvaldības, novērtēšanas un atbalsta reforma zinātnes, pētniecības un inovācijas jomā.

Reforma ir vērsta uz attiecīgo RDI tiesību aktu grozīšanu, kas uzlabos pētniecības, attīstības un inovācijas pārvaldības struktūru, stiprinās un profesionalizēs pētniecības, attīstības un inovācijas politikas koordināciju starp ministrijām. Jauno pārvaldības struktūru veido Slovākijas valdība, valdības Zinātnes, tehnoloģijas un jauninājumu padome un sekretariāts, kas izveidots valdības biroja paspārnē. Reformas pamatā ir pieci pīlāri: spēcīga virsvaldības stratēģija un koordinācija, ii) efektīvi transversāli atbalsta instrumentu standarti, iii) dotāciju aģentūru konsolidācija un to zinātības veidošana, iv) labas pārvaldības un efektivitātes principu piemērošana un v) vienota institucionālā novērtējuma sistēma un institucionāls pētniecības, attīstības un inovācijas finansējums. Tiesību akta pārskatīšanu (Likums Nr. 172/2005) ierosina Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija, un tas stājas spēkā līdz 2022. gada 31. martam. Reforma ietver jaunas valsts pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu stratēģisku politikas virzienu, mērķus un instrumentus, ko konsekventi un savstarpēji papildinošā veidā piemērot visu veidu publiskajam atbalstam, tostarp valsts un ES fondiem. Valdība stratēģiju pieņem līdz 2022. gada 30. septembrim. Lai līdz minimumam samazinātu neefektivitāti, labas pārvaldības un efektīva finansējuma principi jāpārvērš metodoloģijā, ko izmanto pētniecības, attīstības un inovācijas ex ante ieguldījumos. Jaunajā pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģijā un pasākumos ņem vērā pārskatīto pārdomātas specializācijas stratēģiju, lai veicinātu tematisko koncentrāciju, kā arī neseno pētījumu ieteikumus, piemēram, ESAO, lai uzlabotu pētniecības, attīstības un inovācijas ieguldījumu īstenošanu un kohēzijas politikas plānošanas periodos gūto pieredzi. Novērtēšanas procesu reformē, lai palielinātu ekspertu grupas un ārvalstu vērtētāju izmantošanu, un pakāpeniski racionalizē administratīvos procesus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

 Reforma: Pētniecības iestāžu, jo īpaši Slovākijas Zinātņu akadēmijas, organizācijas un finansēšanas reforma.

Reformas mērķis ir pabeigt Slovākijas Zinātņu akadēmijas (SAS) pārveidi par publisku organizāciju, lai varētu stimulēt vairāku avotu finansējumu un sadarbību ar privāto sektoru. Reformu īsteno, pārskatot abus tiesību aktus (Likums Nr. 133/2002 par SAS un Likums Nr. 243/2017 par valsts pētniecības iestādēm), ko ierosinājusi Izglītības, zinātnes, pētniecības un sporta ministrija. Tas ļauj SAS iesaistīties uzņēmējdarbības un īpašuma attiecībās saistībā ar RDI, pilnībā aizsargājot intelektuālā īpašuma tiesības un finansiālos ieguvumus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

Ieguldījums: Veicināt starptautisko sadarbību un dalību pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” un EIT projektos.

Dalība starptautiskajā sadarbībā, piemēram, ES pētniecības pētniecības pamatprogrammās, ir ļoti zema, un Slovākija pašlaikieņem 24. vietu ES attiecībā uz ES finansējumu, kas saņemts no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt Slovākijas iestāžu, pētnieku un uzņēmumu lielāku līdzdalību progresīvos Eiropas Pētniecības telpas (EPT) projektos. Izsludina vismaz trīs uzaicinājumus iesniegt projektus šādām shēmām:

·Projekti, ko piešķir “Izcilības zīmoga”/robežvērtības projektu ietvaros (piemēram, Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās darbības pēcdoktorantūras stipendijas, komandsadarbība, Eiropas Pētniecības padomes shēma ar novērtējumu “A” otrajā kārtā).

·Projekti, kas piedalās Eiropas Inovācijas padomes shēmā ar izcilības zīmoga balvu.

·“Saskaņot dotācijas pētniecības iestādēm vai uzņēmumiem, lai piesaistītu resursus, kas radīti pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”/“Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

·Dotāciju atbalsts pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pieteikumu sagatavošanai.

Vispārējā pieeja ir atbalstīt augstas kvalitātes projektus, kas EPT programmās saņem ļoti augstu punktu skaitu, bet kuriem nav finansējuma. Paredzams, ka investīciju rezultātā tiks iesniegti vismaz 48 pieteikumi un dalības projekti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” programmās.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 2: Atbalsts sadarbībai starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām.

Investīciju mērķis ir mobilizēt privāto līdzdalību pētniecībā, attīstībā un inovācijā un palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru, jo īpaši digitālās inovācijas jomā. Tā atbalsta plašāku privātā sektora lomu, spēju veidošanu, kā arī sadarbības tīklu veidošanu ar pētniecības organizācijām. Izsludina vismaz četrus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus šādām shēmām:

·“Saskaņotas dotācijas” pētniecības iestādēm, lai piesaistītu resursus, kas piesaistīti no privātā sektora saistībā ar sadarbību pētniecības jomā. Šī shēma rosinās akadēmiskās un pētniecības organizācijas meklēt vairāk privāto partnerību.

·“Vaučera” atbalsta shēmas, lai veicinātu zināšanu, tehnoloģiju un inovāciju nodošanu un uzlabotu sadarbību ar uzņēmējdarbības nozari. Ir ierosināti divi vaučeru shēmu veidi: inovācijas vaučers (tostarp pasākumi patentu jomā), lai stimulētu MVU sadarbību ar pētniecības organizācijām vai pašvaldībām, ii) digitālais vaučers, lai stimulētu pakalpojumu un procesu digitalizāciju MVU un uzņēmumiem.

·Vismaz divu “pārveidojošu un inovatīvu konsorciju” izveides mērķis ir radīt jaunas pētniecības, attīstības un inovācijas darbības galvenajās ekonomikas nozarēs ar vislielāko inovācijas potenciālu.

No vispārējā mērķa atbalstīt 3931 projektu tiek atbalstīti vismaz 3538 sadarbības projekti starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības un izstrādes organizācijām, kā arī vaučeri.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 3: Zinātnes izcilība.

Pētniecības vides internacionalizācijas līmenis ir ļoti zems — tikai 2 % augstskolu mācībspēku ir no ārvalstīm. Ieguldījuma mērķis ir radīt starptautiski konkurētspējīgu vidi labākajiem zinātniekiem gan attiecībā uz algām, gan pievilcīgu pētniecības shēmu pieejamību. Izsludina vismaz 6 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus šādām shēmām:

·Stipendijas izciliem pētniekiem dažādos karjeras posmos R1–R4 (R1 — Pirmā posma pētnieki, R2-atzīti pētnieki, R3-dibinātie pētnieki, R4-Vadošie pētnieki).

·“Agrīnā posma” pētniecības dotācijas. Shēma ir paredzēta, lai jaunajiem pētniekiem dotu iespēju uzsākt pētniecību savā jomā.

·Kapitāla “veicinātājs” papildina esošās shēmas, lai finansētu pētniecības projektu kapitālizdevumus.

·Ar īpašiem uzaicinājumiem iesniegt lielus pētniecības projektus atbalsta izcilas komandas stratēģiski noteiktās pētniecības, attīstības, izstrādes un inovācijas jomās un uzlabo pētniecības, attīstības un inovācijas cilvēkkapitālu. Paredzams, ka tiks atlasīti un pabeigti vismaz 15 augstas kvalitātes pētniecības projekti.

No vispārējā mērķa atbalstīt 1060 izcilus pētniekus saskaņā ar dažādām shēmām atbalsta vismaz 1000 izcilu pētnieku.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 4: Pētniecība un inovācija ekonomikas dekarbonizācijai.

Ieguldījumu shēmas mērķis ir uzlabot sinerģiju pētniecības, izstrādes un inovācijas jautājumos starp valstu un ES līmeni. Tiek izsludināti tematiski uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos, kā arī noturību un pielāgošanos klimata pārmaiņām saskaņā ar tematiem, kas sagaidāmi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram, bezoglekļa enerģija, elektrifikācija, ūdeņradis, akumulatoru tehnoloģijas un alternatīvās degvielas, mazoglekļa rūpnieciskie procesi un materiāli un bioekonomika. Galvenā uzmanība tiek pievērsta visam pētniecības un inovācijas ciklam (1.–9. līmenis tehnoloģiju gatavības līmenim) ar vislielāko piešķīrumu demonstrējumu projektiem un progresīvākiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem (TRL). No vispārējā mērķa pabeigt 30 projektus vismaz 27 projekti saskaņā ar uzaicinājumiem ir pabeigti līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 5: Pētniecība un inovācija ekonomikas digitalizācijai.

Investīciju mērķis ir atbalstīt pāreju uz digitālo ekonomiku. Tematiskās shēmas (piemēram, uz pieprasījumu balstīti uzaicinājumi un/vai finanšu instrumenti), kas tiks uzsāktas 2022. gadā, tiks virzītas uz tematiem, kas gaidāmi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” tematiskajās prioritātēs, piemēram, svarīgām digitālajām un rūpnieciskajām tehnoloģijām, lietu internetu, mākslīgo intelektu un robotiku, un tās aptver visu pētniecības un inovācijas ciklu (1.–9. tehnoloģiju gatavības līmenis). No vispārējā mērķa pabeigt 155 projektus līdz 2026. gada 30. jūnijam saskaņā ar shēmām ir pabeigti vismaz 140 projekti.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 6: Finanšu instrumenti inovācijas atbalstam.

Ieguldījumu mērķis ir ievērojami palielināt inovatīvu uzņēmumu īpatsvaru un ieguldīt uzņēmumos ar ievērojamu tehnoloģisko un inovatīvo potenciālu. Kapitālieguldījumi aptver uzņēmumu dzīves cikla sākumposmu (sagatavošanas posmu), kā arī izaugsmes posmu (piemēram, riska kapitāla fondus), un tos īsteno, izmantojot finanšu starpniekus.

Lai ievērotu Tehniskos norādījumus “Nenodari būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), ieguldījumu stratēģijām, kurās izklāstīta finanšu instrumentu izmantošana, ir jāpiemēro Komisijas tehniskie norādījumi par izslēgšanas gadījumu sarakstu un atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā. Ieguldījumu stratēģiju, tostarp prasības “nenodari būtisku kaitējumu”, pienācīgi atspoguļo līgumā starp Slovākijas iestādēm un īstenošanas partneriem/finanšu starpniekiem.

No vispārējā mērķa atbalstīt 40 uzņēmumus līdz 2026. gada 30. jūnijam vismaz 36 uzņēmumus atbalsta ar finanšu instrumentiem, kas izpaužas kā kapitālieguldījumi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

10. KOMPONENTS: Talantu piesaistīšana un noturēšana

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izstrādāt efektīvu politiku, lai veicinātu studentu un darbaspēka mobilitāti, aktīvi motivējot augsti kvalificētus ārvalstu ekspertus (tostarp Slovākijas valstspiederīgos), studentus un uzņēmējus veikt uzņēmējdarbību Slovākijā. Šo pasākumu mērķis ir piesaistīt un saglabāt cilvēku kapitālu, kas ir būtisks Slovākijas ekonomikas attīstībai. Iestāžu mērķis ir piecu gadu laikā palielināt augsti kvalificētu ārvalstnieku īpatsvaru darbaspēkā no 0,5 % līdz 1 % un līdzsvarot to studentu skaitu, kuri dodas un ierodas Slovākijas augstākās izglītības iestādēs.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Pasākumi šajā komponentā palīdz īstenot Slovākijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz “izglītības kvalitātes un iekļautības uzlabošanu visos līmeņos un prasmju veicināšanu” un “nelabvēlīgu grupu integrācijas veicināšanu” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019), kā arī “veselības aprūpes sistēmas noturību veselības aprūpes darbaspēka jomā” (valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2020).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Dzīvesvietas un darba tiesību aktu reforma

Slovākijā piemērojamās darba un uzturēšanās atļauju procedūras parasti ir sarežģītas gan darba ņēmējam, gan uzņēmumam un parasti ir ilgstošas. Šīs reformas mērķis ir saīsināt un ievērojami vienkāršot šīs procedūras augsti kvalificētiem trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp viņu ģimenes locekļiem.

Reformā valsts interesēs izmanto esošo paātrināto režīmu attiecībā uz valsts vīzām (D), atverot to jaunai augsti kvalificētu trešo valstu valstspiederīgo kategorijai, kuri meklē darbu. Šīs kategorijas darba ņēmējus atbrīvo no nepieciešamības pierādīt, ka viņiem ir garantēts darbs pirms ieceļošanas valstī, un viņiem ļauj sākt strādāt ar valsts vīzu (D) tūlīt pēc darba atrašanas. Jānodrošina saderība ar Zilās kartes direktīvas pārskatīšanu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Reforma: Kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju atzīšanas režīma vienkāršošana reglamentētās profesijās

Šī reforma vienkāršos izglītības kvalifikāciju atzīšanu ārvalstu darba ņēmējiem, lai atvieglotu viņu uzņēmējdarbību Slovākijā.

Attiecībā uz valstīm, ar kurām ir noslēgts divpusējs kvalifikāciju atzīšanas nolīgums, pretendenti ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt universitātes akreditācijas apliecinājumu, lai nodrošinātu attiecīgo izglītību. Turklāt jāstiprina Izglītības atzīšanas centra spējas, lai paātrinātu kvalifikāciju atzīšanas procesu visās valstīs.

Attiecībā uz ārstu kvalifikāciju reforma:

-samazināt Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likuma 3. pielikumā uzskaitīto diplomu atzīšanas termiņus no trim mēnešiem līdz vienam mēnesim. Koordinētas ārstu un zobārstu specializācijas automātiska atzīšana ES līmenī;

-samazināt to diplomu atzīšanas termiņus, kuri nav uzskaitīti Likuma par veselības aprūpes sniedzējiem 3. pielikumā un kurus kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, no trim mēnešiem līdz diviem mēnešiem;

-samazināt to diplomu atzīšanas termiņus, ko kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar trešo valstu tiesību aktiem, no trim mēnešiem līdz diviem mēnešiem. Pielāgot citā valstī izsniegtu diplomu atzīšanas termiņus no četriem mēnešiem līdz diviem mēnešiem;

-pagarināt pagaidu stažēšanās iestādi pēc pašreizējās krīzes perioda, grozot Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju likuma 30.a pantu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

Ieguldījums: Atbalsta instrumenti un palīdzība personām, kas atgriežas, augsti kvalificētiem trešo valstu darba ņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem, un ārvalstu augstākās izglītības studentiem, kas studē Slovākijā

Šā ieguldījuma mērķis ir palīdzēt integrēt augsti kvalificētus darba ņēmējus, personas, kas atgriežas no ārvalstīm, un viņu ģimenes locekļus.

Ar ieguldījumu atbalsta integrācijas programmas ārvalstu studentu, augsti kvalificētu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu un atgriezušos personu mērķgrupām no ārvalstīm, tostarp izmantojot projektu finansējumu. Izstrādā koncepcijas dokumentu “vienas pieturas aģentūru” izveidei, pēc kura izveido trīs jaunus vienas pieturas aģentūras centrus.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 2: Stiprināt attiecības ar diasporu, atbalstīt pilsoņu iniciatīvas

Šā pasākuma mērķis ir stiprināt attiecības ar slovākiem ārvalstīs, tostarp jaunās diasporas locekļiem, palielināt iespējamību, ka viņi atgriezīsies mājās, un izmantot viņu zinātību, lai modernizētu Slovākiju. Mērķis nav kavēt augsti kvalificētu darba ņēmēju pārvietošanos, bet gan veicināt intelektuālā darbaspēka apriti.

Ar ieguldījumu atbalsta karjeras iespēju veicināšanu Slovākijā, tostarp izmantojot digitālās platformas, kurās ir informācija, kas attiecas uz atgriešanos mājās. Tā atbalsta arī nevalstisko iniciatīvu darbības, kurām ir pieredze šajā jomā, un partnerības starp valsts un nevalstiskām iniciatīvām.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

Ieguldījums Nr. 3: Stipendijas vietējiem un ārvalstu talantīgiem studentiem

Stipendiju shēma finansiāli atbalsta talantīgus studentus trīs grupās:

(a)talantīgākie Slovākijas vidusskolu absolventi — to mēra pēc augstākās izglītības līmeņa, uzsverot specializāciju ar lielāku īpatsvaru pametot Slovākiju (matemātika, svešvalodas);

(b)talantīgākie studenti no ārvalstīm, ko mēra ar standartizētiem starptautiskiem testiem;

(c)skolēni, kas nāk no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgas vides vai pieder pie konkrētām nelabvēlīgām grupām (piemēram, bāreņi, bērni bērnu centros un ģimenēs), kas pārsniedz vidējo rādītāju, mērot pēc vidējās izglītības līmeņa.

Programma nodrošina stipendiju atlasītajiem studentiem pirmajos trīs bakalaura grāda gados. Universitātēm, kas uzņem studentus, maksā finansiālu stimulu, ko tās var izmantot, lai atbalstītu izcilus studentus otrā cikla līmenī vai integrācijas un karjeras attīstības programmām izciliem vietējiem vai ārvalstu studentiem.

Shēma darbojas laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam (t. i., stipendijas ilgst līdz 2029. gadam). Atveseļošanas un noturības plāns atbalsta studentus, kas sāk darbu laikā no 2022. līdz 2024. gadam, savukārt izmanto citus finanšu avotus, lai nodrošinātu šādu atbalstu vismaz līdz 2027. gada beigām.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 4: Veicināt internacionalizāciju akadēmiskajā vidē

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt universitāšu un pētniecības iestāžu internacionalizāciju Slovākijā.

Valdība pieņem universitāšu internacionalizācijas stratēģiju, kas ietver atbalstu kopīgām universitāšu programmām, pasākumus ārvalstu studentu un akadēmisko aprindu pārstāvju piesaistīšanai un pētniecības cilvēkresursu stratēģijas (HRS4R) principu īstenošanu.

Investīcija atbalsta:

-sistēmiski pasākumi, piemēram, kvalitātes revīzijas un universitāšu attīstības atbalsta shēmas, kuru pamatā ir revīzijas rezultāti;

-Slovākijas augstākās izglītības un zinātnes veicināšana ārvalstīs un atbalsts Slovākijas universitāšu starptautiskai tīklošanai.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

11. KOMPONENTS: Moderna un pieejama veselības aprūpe

Šā Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir izveidot modernu, pieejamu un efektīvu slimnīcu tīklu, kas nodrošina kvalitatīvu veselības aprūpi, pievilcīgu vidi personālam, efektīvus procesus un veselīgu pārvaldību. Mērķis ir arī palielināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pieejamību, pamatojoties uz jaunā slimnīcu tīkla vajadzībām, un stiprināt primāro aprūpi, kas ir paredzēta kā būtisks pacientu aprūpes integrācijas punkts.

Komponents ietver piecas reformas un četras investīcijas.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Komponents attiecas uz 2020. gada konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1, kas attiecas uz veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu tādās jomās kā veselības aprūpes darbaspēks, kritiski svarīgi medikamenti un infrastruktūra; un primārās aprūpes sniegšanas uzlabošana un koordinācija starp aprūpes veidiem.

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Slimnīcu tīkla optimizācija

Reformas mērķis ir uzlabot stacionārās veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti, nosakot stacionārās aprūpes tipoloģiju un hierarhiju, kā arī nosakot minimālos nosacījumus medicīnisko pakalpojumu sniegšanai.

Reforma nosaka slimnīcu profilus. Profils nozīmē obligāto pakalpojumu un citu prasību kopumu, kas pakalpojumu sniedzējam jāievēro noteiktā līmenī. Pēc profila maiņas noteiktai slimnīcai ir pienākums aptvert vairākus pakalpojumus, kas sagrupēti konkrētā profilā. Daži paplašina darbības jomu, citi akūtās gultasvietu departamentus pārveidos par ilgtermiņa aprūpes nodaļām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma: Veselības ieguldījumu projektu sagatavošanas reforma

Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar Finanšu ministriju pieņem plānu visiem veselības ieguldījumu projektiem. Plānam pievieno metodiku ieguldījumu veselības jomā novērtēšanai, kurā nosaka lēmumu pieņemšanas kritērijus, pamatojoties uz finansiāliem, medicīniskiem, sociāliem un sociālekonomiskiem ieguvumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 3: Lielāko slimnīcu pārvaldības centralizācija

Reforma ievieš centrālo slimnīcu pārvaldības sistēmu 19 valsts slimnīcai, kas ietver: 1) centralizēta kontrole, budžeta izstrāde, darbības plānošana un uzraudzība; Zāļu, medicīnisko materiālu, iekārtu centralizētas iegādes procesi; Atbalsta pakalpojumu, piemēram, grāmatvedības, centralizācija; Cilvēkresursu pārvaldība. Reforma sākas ar centrālās slimnīcu vadības struktūras izveidi, un tai seko izmēģinājuma projekts, kurā ietilpst 19 slimnīcas. Izmēģinājuma projekts beidzas ar novērtējumu, kas dod iespēju pēc tam ieviest standartus visām slimnīcām tīklā.

Reformas īstenošana sākas līdz 2023. gada 31. decembrim un jāpabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Reforma Nr. 4: Neatliekamās palīdzības tīkla optimizācija un jaunā neatliekamās palīdzības definīcija

Reforma attiecas uz juridiskajām izmaiņām, kas vajadzīgas, lai palielinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu vispārēju pieejamību 15 minūšu laikā nepieciešamajiem vairāk nekā 90 % valsts iedzīvotāju. Grozījumi likumā paredz neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju taisnīgu ģeogrāfisko sadalījumu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības tīkla pamatā ir pieprasījums pēc iejaukšanās saskaņā ar diagnozi un reģioniem, neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju ģeogrāfiskais izvietojums, ņemot vērā ceļu tīklu un infrastruktūru, piemērotu slimnīcu iekārtu pieejamība, vienlaikus izmantojot matemātisku modelēšanu un simulācijas no reāliem datiem (piemēram, p-mediāna modeļa).

Ievieš jaunu neatliekamās palīdzības definīciju, lai noteiktu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu pilnvaroto lietotāju skaitu un to, kā reaģēt uz šo lietotāju pieprasījumu.

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Reforma Nr. 5: Reforma attiecībā uz primārās aprūpes nodrošināšanu pieaugušajiem, bērniem un jauniešiem

Reformas mērķis ir nodrošināt piekļuvi primārās aprūpes pakalpojumiem reģionos, kuros trūkst praktizējošu ģimenes ārstu un pediatru. Attiecīgajos tiesību aktos nosaka prasības attiecībā uz ĢP un pediatru optimālu skaitu un atrašanās vietu maksimālajā attālumā (optimāls ārstu skaits, ko nosaka pēc apgabala iedzīvotāju skaita un vecuma struktūras) un ieviest zonējuma kritērijus un ikgadējās novērtēšanas procesu. Zonējuma mērķis ir klasificēt teritorijas atbilstoši konstatētā ĢP trūkuma smagumam. Šī sīki izstrādātā karte par trūkumiem primārās aprūpes nodrošināšanā ļauj mērķtiecīgāk veikt korektīvus pasākumus, tostarp modulēt stimulus ārstiem atvērt jaunu praksi nepietiekami apkalpotās teritorijās. Pēc tam tiem vajadzētu būt piekļuvei atbalstam vispārējai medicīnai, jo īpaši finanšu dotāciju veidā, lai izveidotu un aprīkotu GP praksi vai kompensācijas maksājumus, uzsākot jaunu praksi nepietiekami apkalpotajās jomās (saistībā ar 1. ieguldījumu).

Šīs reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1:atbalstīt jaunas primārās aprūpes prakses atvēršanu nepietiekami apkalpotās teritorijās

Vispārējais mērķis ir izveidot 124 ambulatorās prakses: atbalstu sniedz, lai izveidotu jaunu praksi ģimenes ārstiem pieaugušajiem un pediatriem, piešķirot subsīdijas ambulatorās prakses izmaksu kompensēšanai pirmajā darbības gadā vai sākotnējo ieguldījumu izmaksu finansēšanai. Finansiālo atbalstu sniedz ārstiem, kuri nolemj sniegt primārās aprūpes pakalpojumus apgabalos, kuros trūkst ārstu, lai kompensētu risku un sākotnējos ieguldījumus pirmajā gadā, ja apdrošināšanas finanšu resursi nav pietiekami, jo reģistrēto pacientu skaits ir neliels, vai arī ir grūti izveidot praksi lielu sākotnējo ieguldījumu izmaksu dēļ. Finansiālais atbalsts ir pagaidu atbalsts, kas ilgst vienu gadu, un tam pakāpeniski jāsamazinās, jo paredzams, ka reģistrēto pacientu skaits palielināsies. Jaunizveidotām praksēm pēc tam jābūt pašpietiekamām un finansētām no valsts apdrošināšanas fondiem.

Šā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 2: Jauns slimnīcu tīkls — būvniecība, rekonstrukcija un aprīkojums

Ieguldījumu mērķis ir modernizēt pašreizējo infrastruktūru un veidot jauno infrastruktūru, lai tā būtu saderīga ar moderno veselības aprūpes sistēmu prasībām un sniegtu ieguldījumu slimnīcu tīklā. Ieguldījums atbilst šā komponenta 1. reformai (slimnīcu tīkla optimizācija).

Investīcijas sākas ar tiešiem zvaniem vai zvaniem pēc pieprasījuma, precizējot prasības slimnīcu gultu nodrošināšanai saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu” (DNSH). Tas nozīmē, ka ēkai jāatbilst augstām energoefektivitātes prasībām jaunajām slimnīcām un jāsaņem sertifikāts BREEAM (Ēku pētniecības iestāžu vides novērtējuma metode) vai LEED (Vadošā loma enerģētikas un vides projektēšanā) vai tam līdzvērtīgs sertifikāts.

No vispārējā mērķa — 2200 slimnīcas gultas — izveido vai modernizē vismaz 1980. gada slimnīcas gultas. Vispārējais apakšmērķis attiecībā uz gultām, kas būvētas “bruto celtniecības” līmenī, ir 1200, vismaz 1080 “bruto celtniecības gultas”. Lai atvieglotu šo projektu sagatavošanu un īstenošanu, izveido koordinācijas vienību.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 3: Digitalizācija veselības jomā

Ar ieguldījumu atbalsta šā komponenta 3. reformu — lielāko slimnīcu pārvaldībascentralizāciju. Uzņēmuma resursu plānošanas (ERP) sistēmucentralizāciju (kopīgajam pakalpojumu centram) veic izmēģinājuma projektā, ko īsteno 19 slimnīcas, par kurām atbild Veselības ministrija. Tiek pieņemts, ka šīs slimnīcas paliek slimnīcu tīklā pēc slimnīcu tīkla izveides pabeigšanas. Sistēmu sagatavošanā ņem vērā integrāciju plānotajā centrālajā slimnīcu informācijas sistēmā.

Šo investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 4: Neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecība un atjaunošana

Investīciju mērķis ir īstenot 1. reformu šajā komponentā: Slimnīcu tīklaoptimizācija un šā komponenta 4. reforma, optimizējot neatliekamās palīdzības tīklu un jauno neatliekamās palīdzības definīciju, nodrošinot staciju pārvietošanas īstenošanu saskaņā ar jauno neatliekamās palīdzības tīklu un prasībām jaunajam slimnīcu tīklam. Daļu pārvietoto staciju nodrošina, rekonstruējot piemērotas telpas, citas daļas ir jāpārbūvē ar attiecīgo aprīkojumu. Ieguldījums attiecas uz 55 maza mēroga neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju būvniecību vai rekonstrukciju.

Šo investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

12. KOMPONENTS: Cilvēka, moderna un pieejama garīgās veselības aprūpe

Slovākijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir veicināt sistēmiskus uzlabojumus garīgās veselības aprūpē Slovākijā, kuru pamatā ir sadarbība starp dažādām publiskās pārvaldes nozarēm un profesionālajām organizācijām. Pasākumu mērķis ir modernizēt psihiatrisko un psiholoģisko sociāli medicīnisko aprūpi, veicināt garīgo veselību un novērst psiholoģiskos traucējumus sabiedrībā, stiprināt sociāli medicīnisko aprūpi un uzlabot tās pieejamību.

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodara būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu un mazināšanas pasākumu aprakstu saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).

Pasākumi šajā komponentā palīdz īstenot Slovākijai adresētos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpes sistēmas noturību un koordināciju starp aprūpes veidiem (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1, 2020) un ilgtermiņa aprūpi (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2019).

A.1.    Reformu un investīciju apraksts neatmaksājamam finansiālajam atbalstam

Reforma: Koordinēta starpministriju sadarbība un regulējums

Šīs reformas mērķis ir koordinēt garīgās veselības politiku un uzlabot sadarbību starp dažādām valsts pārvaldes nozarēm. To panāk:

-izveidot starpdepartamentu koordinācijas struktūru, kas būtu atbildīga par garīgo veselību. Garīgās veselības valdības padome tika izveidota 2021. gada 24. februārī. Reforma ietver tās pārvaldības darbības uzsākšanu. Viens no Padomes pirmajiem uzdevumiem ir koordinēt Valsts garīgās veselības programmas 2022.–2030. gadam izstrādi, ko iesniedz valdībai apstiprināšanai līdz 2022. gada 31. decembrim.

-izveidot profesionālu psihologu organizāciju, kuras galvenais mērķis ir palielināt profesionalitāti un nodrošināt izglītības regulējumu, disciplināro uzraudzību un juridiskās palīdzības sniegšanu šīm profesijām neatkarīgi no nozares, kurā tās tiek veiktas.

Lai labāk virzītu šo reformu un investīcijas šajā komponentā, pirmais epidemioloģiskais pētījums garīgo traucējumu jomā jāsagatavo līdz 2022. gada 31. decembrim. Šajā pētījumā tiks sniegts pārskats par pašreizējo garīgo traucējumu epidemioloģisko situāciju Slovākijā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Reforma: Akūti nepietiekami novērtēto spēju attīstība garīgās veselības aprūpes jomā

Šīs reformas mērķis ir attīstīt pieejamu sociāli medicīnisku garīgās veselības aprūpi, uzsvaru liekot uz sabiedrības aprūpes apjoma palielināšanu. To panāks, par prioritāti nosakot akūti trūcīgo pakalpojumu kartēšanu Slovākijā un izstrādājot stratēģiju to prioritārai attīstībai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Reforma Nr. 3: Diagnostikas metožu un ārstēšanas modernizācija

Šīs reformas mērķis ir nodrošināt diagnostikas un terapijas standartprocedūru visaptverošu modernizāciju un nodrošināt to piemērošanu praksē. Izveido darba grupas, lai pārskatītu starptautiskās psihodiagnostikas metodes dažādām vecuma grupām un dažādiem lietojumiem un nāktu klajā ar ieteikumiem par valstu metožu pielāgošanu. Izsaukumu izdod, lai identificētu īpašas institucionālās psihiatriskās iekārtas, kurās īsteno humānizāciju un iežogošanas gultu nomaiņu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums: Projektu vadība un ieguldījumu projektu sagatavošana

Izveido koordinācijas vienību, lai pārvaldītu investīciju projektus saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Koordinācijas vienības uzdevumi ir uzraudzīt, reģistrēt un kontrolēt projektu virzību un uzaicinājumos norādīto nosacījumu izpildi, tostarp to grafiku, lai nodrošinātu 12. komponenta starpposma un galīgo mērķrādītāju savlaicīgu izpildi un izpildi. Koordinācijas vienība reģistrē gultu skaitu un kategorijas un citas iespējas objektos, kartējot tās pilsētu līmenī, un savlaicīgi vērš uzmanību uz iespējamajiem riskiem projektu īstenošanā un ierosina piemērotus risinājumus to novēršanai. Lai būvētu jaunas aizturēšanas telpas, koordinācijas vienība ne tikai vada projektu, bet arī sagatavo projektu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 2: Aizturēšanas telpu izveide

Mērķis ir nodrošināt pienācīgu aprūpi nelielai psihiatrisko pacientu grupai, kuri ir izdarījuši smagus noziedzīgus nodarījumus. Aizturēšanas telpu izveide nav daļa no deinstitucionalizācijas procesa, bet ir nepieciešams un papildinošs drošības un veselības aprūpes pasākums nelielai pacientu grupai.

Izveido divas aizturēšanas telpas ar 75 gultu ietilpību, no kurām viena jau tiek būvēta.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 3: Psihosociālo centru būvniecība

Šā pasākuma mērķis ir nodrošināt mobilajām komandām pienācīgu ilgtermiņa pacientu aprūpi mājas vidē, tādējādi ierobežojot ievietošanu iestādēs vai uzlabojot dzīves kvalitāti šajās iestādēs. Pasākums novērš vajadzību pēc hospitalizācijas vai samazina tās ilgumu. Pasākums ir vērsts uz pieaugušajiem un pediatrijas pacientiem ar ierobežotu sociālo pielāgošanos.

Centri sniedz veselības aprūpes un sociālos pakalpojumus, izmantojot daudzdisciplīnu komandu (psihiatrs, psihologs, medmāsa, sociālais darbinieks, speciālā un terapeitiskā pedagogs). Izveido 10 centrus. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 4: Psihiatriskā stacionārā tīkla pabeigšana

Šā ieguldījuma mērķis ir pabeigt stacionāro psihiatrisko iekārtu tīkla izveidi, nodrošinot ikdienas psihiatrisko aprūpi kā starpposmu starp institucionālo un ambulatoro psihiatrisko aprūpi.

Kopumā jābūvē 15 stacionāras iekārtas. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 5: Specializētu centru izveide autisma spektra traucējumiem 

Mērķis ir palielināt specializētu aprūpes iestāžu pieejamību autisma spektra traucējumiem, lai nodrošinātu pienācīgu ārstēšanu šim stāvoklim. Kopā izveido 3 jaunus diagnostikas iejaukšanās centrus cilvēkiem ar autisma spektra traucējumiem. Personālu apmāca par jaunākajām diagnostikas un intervences metodēm attiecībā uz šo stāvokli. Ēku renovācijas gadījumā minimālais mērķis ir panākt vidējo primārās enerģijas ietaupījumu 30 % apmērā.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 6: Psihodiagnostikas metožu repozitorija izveide

Mērķis ir izveidot atjauninātu psihodiagnostikas metožu repozitoriju, kas būtu pieejams speciālistiem un psiholoģiskās aprūpes iestādēm. Pašlaik pieejamās metodes pārskata un atjaunina. Trūkstošās metodes papildina ar svešvalodu metožu iegūšanu un tulkošanu. Repozitoriju pārvalda kompetentā profesionālā organizācija (Slovākijas Psihologu asociācija), un tas ietver tiešsaistē pieejamu digitālu versiju.

Lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi, pandēmijas laikā izmanto valsts garīgās veselības veicināšanas līniju, kas nodrošina psiholoģisko atbalstu pa tālruni un tiešsaistē.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

Ieguldījums Nr. 7: Institucionālās psihiatriskās aprūpes humānizācija

Ieguldījuma mērķis ir atjaunot institucionālās psihiatriskās iekārtas, lai uzlabotu hospitalizācijas apstākļus. To panāk, samazinot pacientu skaitu vienā telpā ar neatkarīgām sanitārajām telpām. Pacientu kopējā kapacitāte nemainās. Vēl viens pasākums ir nožogojuma gultu aizstāšana ar drošām izolācijas telpām.

Renovē 244 pacientu kopējo kapacitāti. Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījums Nr. 8: Darbinieku apmācība garīgās veselības jomā

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt profesionālā personāla skaitu ar modernu izglītību, lai varētu palielināt sniegtās aprūpes pieejamību un kvalitāti. Mērķi sasniedz, atjauninot mācību programmas atbilstoši mūsdienu prakses prasībām un ieviešot jaunus aprūpes veidus. Likvidē normatīvos šķēršļus ārvalstu kvalifikāciju atzīšanai, un garīgās veselības aprūpes speciālistiem no visām nozarēm dara pieejamu klīnisko apmācību veselības nozarē. Apmācību garīgās veselības jomā nodrošina veselības nozares darbiniekiem, kā arī profesionāļiem ārpus veselības aprūpes nozares.

Kopumā vismaz 336 veselības aprūpes nozares darbinieki tiek pārkvalificēti dažāda veida programmās garīgās veselības jomā.

Šā pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

A.2.    Starpposma mērķi, mērķrādītāji, rādītāji un neatmaksājama finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks