EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52023PC0339
Proposal for a COUNCIL DECISION on the position to be taken on behalf of the European Union in the ACP-EU Committee of Ambassadors, with regard to amending Decision No 3/2019 of the ACP-EU Committee of Ambassadors of 17 December 2019 to adopt transitional measures pursuant to Article 95(4) of the ACP-EU Partnership Agreement
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz grozījumiem Lēmumā Nr. 3/2019 (2019. gada 17. septembris) pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz grozījumiem Lēmumā Nr. 3/2019 (2019. gada 17. septembris) pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu
COM/2023/339 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 16.6.2023
COM(2023) 339 final
2023/0196(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz grozījumiem Lēmumā Nr. 3/2019 (2019. gada 17. septembris) pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. Priekšlikuma priekšmets
Šajā Komisijas lēmumā ietverts priekšlikums Padomes lēmumam par nostāju, kas Savienībai jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā par grozījumiem Lēmumā Nr. 3/2019 par pārejas posma pasākumu pieņemšanu saskaņā ar 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā Partnerattiecību nolīguma starp ES un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu 1 95. panta 4. punktu (“Kotonū partnerattiecību nolīgums” jeb “KPN”) (“lēmums par pārejas posma pasākumiem”) 2 . Pēdējais minētais lēmums tika grozīts ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas 2020. gada 4. decembra Lēmumu Nr. 2/2020 3 , 2021. gada 26. novembra Lēmumu Nr. 3/2021 4 un 2022. gada 21. jūnija Lēmumu Nr. 1/2022 5 , ar ko Kotonū partnerattiecību nolīguma piemērošanu pagarina attiecīgi līdz 2021. gada 30. novembrim, 2022. gada 30. jūnijam un 2023. gada 30. jūnijam. Komisija ierosina vēlreiz pagarināt visu Kotonū partnerattiecību nolīguma noteikumu piemērošanu līdz 2023. gada 30. septembrim vai līdz dienai, kad stājas spēkā vai tiek provizoriski piemērots jaunais partnerattiecību nolīgums starp Savienību un ĀKK valstīm, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.
2.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
2.1.Kotonū Partnerattiecību nolīgums
Kopš 2000. gada Kotonū partnerattiecību nolīgums ir bijis satvars ES attiecībām ar 79 ĀKK valstīm. Nolīgums tika noslēgts uz 20 gadiem — no 2000. gada 1. marta līdz 2020. gada 29. februārim. Tas tika pārskatīts 2005. un 2010. gadā.
Ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 3/2019 2019. gada 17. decembrī Kotonū partnerattiecību nolīguma noteikumu piemērošana tika pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim vai līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunais partnerattiecību nolīgums starp Savienību un ĀKK valstīm, atkarībā no tā, kas notiek agrāk. Pēdējais minētais lēmums tika grozīts ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas 2020. gada 4. decembra Lēmumu Nr. 2/2020 6 , 2021. gada 26. novembra Lēmumu Nr. 3/2021 7 un 2022. gada 21. jūnija Lēmumu Nr. 1/2022 8 , ar ko Kotonū partnerattiecību nolīguma piemērošanu pagarina attiecīgi līdz 2021. gada 30. novembrim, 2022. gada 30. jūnijam un 2023. gada 30. jūnijam.
Sarunas par jaunu ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu tika uzsāktas 2018. gada septembrī. Galvenie sarunu vedēji 2021. gada 15. aprīlī parafēja jaunā partnerattiecību nolīguma tekstu starp Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizācijas (OACPS) locekļiem. Komisija 2021. gada jūnijā Padomei nosūtīja priekšlikumu parakstīšanai. Padome mainīja partnerības nolīguma veidu no nolīguma, ko slēdz tikai ES, uz jauktu nolīgumu. Komisija beidzot pieņēma šīs izmaiņas, lai panāktu kompromisu un lai partnerības nolīgumu (“PN”) varētu parakstīt pēc iespējas ātrāk. Šis grozītais teksts tomēr ir apturēts Pastāvīgo pārstāvju komitejas līmenī. Ir kļuvis skaidrs, ka ES Padomes līmenī notiekošo diskusiju rezultātā netiks noslēgts jauns nolīgums, kas būtu gatavs piemērošanai līdz Kotonū partnerattiecību nolīguma piemērošanas pašreizējam beigu termiņam, proti, 2023. gada 30. jūnijam. Šī situācija ES un ĀKK attiecībās radītu juridisko vakuumu, kurš ir jānovērš un jāaizpilda.
2.2.ĀKK un ES Ministru padome
ĀKK un ES Ministru padome ir ministru līmeņa struktūra, kas izveidota ar nolīgumu (KPN 15. pants). Tās sastāvā no vienas puses ir Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no otras puses – pa vienam valdību pārstāvošam loceklim no katras ĀKK valsts. Ministru padomes funkcijas cita starpā ietver lēmumu pieņemšanu, kuri ir nepieciešami, lai varētu īstenot un izpildīt KPN. Ministru padomes lēmumus pieņem, pusēm savstarpēji vienojoties. Lai lēmumi būtu spēkā, klātesošiem jābūt i) pusei no Eiropas Savienības Padomes locekļiem (t. i., 14 ministriem no ES dalībvalstīm), ii) vienam Komisijas loceklim un iii) divām trešdaļām locekļu, kuri pārstāv ĀKK valstu valdības (t. i., valdības locekļiem no 55 dažādām ĀKK valstīm).
2.3.Pārejas pasākumi
KPN 95. panta 4. punkta otrajā daļā noteikts: “Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais Nolīgums.” Saskaņā ar KPN 95. panta 4. punkta otro daļu pārejas posma pasākumus var piemērot, lai pagarinātu visa KPN vai tā daļu piemērojamību līdz jaunā nolīguma piemērošanas datumam (provizoriska piemērošana vai stāšanās spēkā). Lai saglabātu juridisko, politisko un institucionālo nepārtrauktību ar ĀKK, ņemot vērā, ka jaunais nolīgums nekļūs piemērojams līdz spēkā esošā tiesiskā regulējuma termiņa beigām, pieņemtie pārejas posma pasākumi ir jāpagarina, lai turpinātu spēkā esošā nolīguma piemērošanu.
2.4.ĀKK un ES Vēstnieku komitejas pieņemto pārejas posma pasākumu grozījumi
Saskaņā ar KPN 95. panta 4. punktu lēmumu par pārejas posma pasākumiem pieņem ĀKK un ES Ministru padome. Tomēr saskaņā ar KPN 15. panta 4. punktu Ministru padome var deleģēt pilnvaras Vēstnieku komitejai. Šajā nolūkā Ministru padome 2019. gada 23. maijā deleģēja Vēstnieku komitejai pilnvaras pieņemt lēmumu par pārejas posma pasākumiem 9 . Saskaņā ar KPN 16. panta 2. punktu Vēstnieku komiteja var pieņemt vai grozīt lēmumus, kas ir Pusēm saistoši, ievērojot Ministru padomes piešķirtās pilnvaras.
Saskaņā ar Vēstnieku komitejas reglamenta 10 1. pantu tā regulāri rīko sanāksmes, jo īpaši, lai sagatavotu Ministru padomes sanāksmes un vajadzības gadījumā — pēc kādas puses lūguma. Ņemot vērā šo elastību, Vēstnieku komiteja var nodrošināt, lai grozījumi lēmumā par pārejas posma pasākumiem tiktu pieņemti laikus un ne vēlāk kā 2023. gada jūnija vidū.
Tāpēc ĀKK un ES Vēstnieku komitejai vienā no savām sanāksmēm ir jāpieņem grozījumi lēmumā par pārejas posma pasākumiem (“paredzētais akts”). Paredzētā akta mērķis ir vēlreiz pagarināt visa Kotonū partnerattiecību nolīguma piemērošanu līdz 2023. gada 30. septembrim vai līdz dienai, kad stājas spēkā jaunais partnerattiecību nolīgums starp Savienību un ĀKK valstīm vai kad to sāk piemērot provizoriski, atkarībā no tā, kas notiek agrāk.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Komisija ierosina grozīt pašreizējo lēmumu par KPN pārejas pasākumu, lai pagarinātu Kotonū partnerattiecību nolīguma piemērošanu līdz 2023. gada 30. septembrim, ja vien jaunais nolīgums nestājas spēkā vai netiek provizoriski piemērots pirms minētā datuma.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinātā Savienības nostāja ir jāpieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejas sesijā.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.”
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 11 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Saskaņā ar 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstītā ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punkta otro daļu pārejas posma pasākumus var piemērot, lai pagarinātu visa KPN vai tā daļu piemērojamību līdz jaunā nolīguma piemērošanas datumam (provizoriska piemērošana vai stāšanās spēkā pēc tam, kad to ratificējušas visas Puses). Proti, “Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais Nolīgums.”
Tāpēc ir skaidrs, ka akts, ko ir aicināta pieņemt ĀKK un ES Vēstnieku komiteja, ir akts ar juridiskām sekām. Paredzētais Vēstnieku komitejas akts atbilstoši starptautiskajām tiesībām būs pusēm saistošs saskaņā ar nolīguma 15. un 16. pantu.
Vēstnieku komiteja ir struktūra, kas izveidota saskaņā ar Kotonū partnerattiecību nolīguma 16. pantu.
Eiropas Savienība kopā ar tās dalībvalstīm ir Kotonū partnerattiecību nolīguma līgumslēdzēja puse un tādējādi tai būs saistošs paredzētais Vēstnieku komitejas lēmums.
Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz KPN darbību kopumā, pagarinot tā piemērošanu pēc paredzētā termiņa beigām. Tāpēc Padomes lēmuma materiālais juridiskais pamats jānosaka, ņemot vērā Kotonū Partnerattiecību nolīgumu kopumā 12 .
KPN ir noslēgts kā asociācijas nolīgums, un tādējādi tas bija balstīts uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 310. pantu, kas ir līdzvērtīgs LESD 217. pantam. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 217. pants.
4.3. Secinājumi
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz KPN darbību kopumā, pagarinot tā piemērošanu pēc paredzētā termiņa beigām. Tāpēc Padomes lēmuma materiālais juridiskais pamats jānosaka, ņemot vērā Kotonū Partnerattiecību nolīgumu kopumā 13 .
KPN ir noslēgts kā asociācijas nolīgums, un tādējādi tas bija balstīts uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 310. pantu, kas ir līdzvērtīgs LESD 217. pantam. Tāpēc ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 217. pants.
2023/0196 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā attiecībā uz grozījumiem Lēmumā Nr. 3/2019 (2019. gada 17. septembris) pieņemt pārejas posma pasākumus, ievērojot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Partnerattiecību nolīgums starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem (“ĀKK”), no vienas puses, un Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, (“ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums”) 14 tika parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū. ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums stājās spēkā 2003. gada 1. aprīlī un ir piemērojams līdz 2023. gada 30. jūnijam saskaņā ar ĀKK un ES Vēstnieku komitejas Lēmumu Nr. 3/2019 (2019. gada 17. decembris) par pārejas posma pasākumu pieņemšanu saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu (“lēmums par pārejas posma pasākumiem”) 15 , kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 1/2022 16 .
(2)Saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punkta pirmo daļu 2018. gada septembrī tika sāktas sarunas par jaunu ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumu. Jaunais nolīgums nebūs gatavs piemērošanai līdz pašreizējā partnerattiecību nolīguma termiņa beigām. Tādēļ tiek uzskatīts par nepieciešamu grozīt Lēmumu Nr. 3/2019 par pārejas posma pasākumiem, lai vēlreiz pagarinātu spēkā esošā ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma noteikumu piemērošanu.
(3)ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punkta otrajā daļā paredzēts, ka Ministru padome pieņem pārejas posma pasākumus, kas var būt nepieciešami, kamēr stājas spēkā jaunais nolīgums.
(4)Saskaņā ar KPN 15. panta 4. punktu ĀKK un ES Ministru padome 2019. gada 23. maijā deleģēja ĀKK un ES Vēstnieku komitejai pilnvaras pieņemt pārejas posma pasākumus. ĀKK un ES Vēstnieku komitejai ir jārīko regulārā sanāksme, kurā tā pieņems lēmumu grozīt pārejas posma pasākumus saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu.
(5)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā, jo paredzētais akts Savienībai būs saistošs.
(6)ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma noteikumus turpinās piemērot, lai uzturētu attiecību nepārtrauktību starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un ĀKK valstīm, no otras puses. Līdz ar to grozītie pārejas posma pasākumi nav paredzēti ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma grozījumiem, kā noteikts 95. panta 3. punktā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem ĀKK un ES Vēstnieku komitejā saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma 95. panta 4. punktu, paredz grozīt Lēmumu Nr. 3/2019 par pārejas posma pasākumiem, lai pagarinātu ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma visu noteikumu piemērošanu līdz 2023. gada 30. septembrim vai līdz jaunā partnerattiecību nolīguma starp Savienību un ĀKK valstīm spēkā stāšanās vai provizoriskas piemērošanas brīdim atkarībā no tā, kas notiek agrāk.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
