EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.6.2023

COM(2023) 270 final

2023/0164(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru groza Direktīvu 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 201 final} - {SWD(2023) 145 final} - {SWD(2023) 146 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) un labāka regulējuma programmas ietvaros Komisija 2018. gadā veica ex post izvērtējumu 2 un jūras transporta atbilstības pārbaudi 3 . Tajās tika secināts, ka, lai gan direktīva lielā mērā ir sasniegusi savus mērķus un nodrošinājusi ES pievienoto vērtību, tā ir jāatjaunina un jāuzlabo. Direktīvas pārskatīšanas vispārīgais mērķis ir uzlabot kuģošanas drošību un jūras vides aizsardzību. Pašreiz spēkā esošais ES tiesiskais regulējums būtu jāatjaunina, lai: i) saglabātu ES noteikumus, ja tie ir nepieciešami un samērīgi, ii) nodrošinātu to pareizu īstenošanu un iii) novērstu jebkādu pienākumu iespējamo pārklāšanos un nekonsekvenci starp saistītajiem tiesību aktiem. Vispārējais mērķis ir nodrošināt skaidru, vienkāršu un mūsdienīgu tiesisko regulējumu, kas kopumā paaugstina drošības līmeni.

Kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, tai skaitā reisus starp dalībvalstīm, piemēro starptautiskās konvencijas un dažus ES noteikumus. Pienākums izmeklēt jūras negadījumus vai kuģošanas starpgadījumus izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 4 (UNCLOS), kas karoga valstij uzliek pienākumu veikt izmeklēšanu.

Pēc tam Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) izstrādāja Negadījumu izmeklēšanas kodeksu 5 . Kodeksā ir paredzēts, ka ir jāveic negadījumu izmeklēšana negadījumiem, kuros ir pilnībā zaudēts kuģis vai iestājusies cilvēka nāve, vai nodarīts ievērojams kaitējums apkārtējai videi. Tajā arī ir ieteikts negadījumā iesaistītā kuģa karoga valstij veikt citu jūras negadījumu un starpgadījumu izmeklēšanu, ja tiek uzskatīts, ka tā varētu sniegt informāciju, ko varētu izmantot, lai novērstu negadījumus nākotnē.

Ar ES rīcību kuģošanas drošības jomā gan papildina, gan īsteno starptautisko regulējumu. SJO noteikumu transponēšana ES tiesību sistēmā nodrošina, ka tos var apstrīdēt Tiesā un to vienādu izpildi visā ES.

Direktīva ir plašāka nekā SJO Negadījumu izmeklēšanas kodekss un uzliek dalībvalstīm pienākumu izveidot neatkarīgas negadījumu izmeklēšanas iestādes (NII) un savos valsts tiesību aktos noteikt, ka šīs NII tiek informētas par jūras negadījumiem un starpgadījumiem 6 . NII būtu jāizmeklē negadījumi atkarībā no to smaguma, un izmeklēšana obligāti jāveic “ļoti smagiem jūras negadījumiem” 7 . Kuģu veidi, uz kuriem attiecas direktīva, ir plašāki nekā tie, uz kuriem attiecas SJO teksts; tie ietver zvejas kuģus, kuru garums ir 15 metri un vairāk, kā arī atpūtas jahtas un atpūtas kuģus noteiktos apstākļos. Direktīvā arī paredzēts, ka izmeklēšanas veikšanā jāizmanto vienota metodika, un noteikti nosacījumi paralēlas/kopīgas izmeklēšanas veikšanai. Direktīvā noteikts, ka NII jāpublicē ziņojumi par veiktajām izmeklēšanām (ziņojumi par jūras negadījumu izmeklēšanu). Tām būtu arī jāinformē Komisija par jūras negadījumiem un starpgadījumiem, izmantojot datubāzi (Eiropas Jūras negadījumu informācijas platformu (EMCIP)), ko šim nolūkam izveidojusi un uztur Eiropas Jūras drošības aģentūra 8 (EMSA).

2018. gada REFIT un jūras transporta atbilstības pārbaudē tika uzsvērts, ka jānodrošina tiesiskā regulējuma konsekvence visās dalībvalstīs un efektīva starptautisko saistību izpilde vienādā un saskaņotā veidā. Tika plaši ziņots, ka problēmas rada nepilnības pašreiz spēkā esošajā direktīvā un tās īstenošanā dalībvalstīs, jo ir problēmas ar resursiem, personālu un speciālām zināšanām.

Papildus tam, ka ir jāatjaunina direktīva, lai ņemtu vērā juridiskās, vides un tehnoloģiskās pārmaiņas, kas notikušas kopš direktīvas pieņemšanas, ir jāņem vērā arī tās īstenošanā gūtās atziņas. Ex post izvērtējumā tika norādīts, ka kuģošanas drošības acquis nav piemērojams noteiktai kuģu kategorijai (zvejas kuģiem), kas darbojas ES ūdeņos, un paustas būtiskas bažas par šā veida kuģu drošību.

–zvejas kuģu, to apkalpes un vides aizsardzība. Direktīvas pašreizējā darbības jomā neietilpst mazāki zvejas kuģi, kam garums ir mazāks par 15 metriem, un tas nozīmē, ka negadījumi, kuros ir bojāgājušie vai kuģi ir zaudēti, netiek sistemātiski un saskaņoti izmeklēti visā Eiropas Savienībā,

–precizēt definīcijas un juridisko tekstu, lai dalībvalstu negadījumu izmeklēšanas iestādes laikus un saskaņoti izmeklētu visus negadījumus, kas ir jāizmeklē.

–uzlabot NII spēju laikus, lietpratīgi un neatkarīgi veikt negadījumu izmeklēšanu (un ziņot par to), tai skaitā attiecībā uz atjaunīgajām un mazoglekļa degvielām un tehnoloģijām,

–atjaunināt vairākas definīcijas un atsauces uz attiecīgajiem ES tiesību aktiem un SJO noteikumiem, lai nodrošinātu skaidrību un konsekvenci.

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām ES politikas jomām

Priekšlikums ietilpst Komisijas Normatīvās atbilstības un izpildes programmā (REFIT), un ar to tiek īstenota labāka regulējuma programma, nodrošinot, ka spēkā esošie tiesību akti ir vienkārši un skaidri, nerada nevajadzīgu slogu un iet kopsolī ar politisko, sabiedrisko un tehnoloģiju attīstību. Šis priekšlikums par grozījumiem, kā arī priekšlikumi pārējām kuģošanas drošības direktīvām ir arī daļa no plašāka jūras drošības acquis, ar kuru tie būtiski mijiedarbojas un kurš ietver tādus elementus kā ES kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēma (SafeSeaNet) 11 , EMSA dibināšanas regulu 12 , Zvejas kuģu drošības direktīvu 13 , ES tiesību aktus par atzītām organizācijām 14 , Jūras stratēģijas pamatdirektīvu 15 un citus ES tiesību aktus vides jomā 16 . 

Šis priekšlikums ir saskanīgs ar un sekmē ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu līdz 2050. gadam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 17 , ar ko izveido ES klimatneitralitātes panākšanas satvaru, 2. panta 1. punktā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (jomās, kas nav Savienības ekskluzīvā kompetencē)

Tā kā starptautiskie negadījumu izmeklēšanas instrumenti jūras transporta nozarē saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu ir ES ekskluzīvā kompetencē, subsidiaritātes principu nepiemēro ne šiem instrumentiem, ne ES noteikumiem, ar kuriem īsteno minētos nolīgumus. Pat ja tas tā nebūtu, dalībvalstis, rīkojoties individuāli, nevarētu atrisināt visas konstatētās problēmas, un, ja tās to darītu, tas izraisītu tiesību aktu sadrumstalotību un iespējamu iekšējā tirgus izkropļojumu. Lai izvairītos no šāda sadrumstalota tiesiskā regulējuma, ir vajadzīga ES rīcība.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Atbilstības pārbaudē tika konstatēts, ka direktīvas galvenie mērķi kopumā ir sasniegti un joprojām ir ļoti būtiski. Maz ticams, ka bez Negadījumu izmeklēšanas direktīvas kopš 2009. gada būtu izveidotas 16 NII. Patiešām, līdz 2009. gadam lielākā daļa valstu izmeklēšanu galvenokārt veica kriminālvajāšanas nolūkā, ja tās to vispār veica. NII izveide ir veicinājusi negadījumu izmeklēšanu drošības nolūkos, galveno uzmanību vēršot uz neatkarību un drošības ieteikumu izstrādi negadījumu novēršanai. Turklāt izvērtējumā tika secināts, ka direktīva nodrošina konsekventu sistēmu jūras negadījumu izmeklēšanai un tādējādi nodrošina, ka negadījumu izmeklēšana tiek veikta vienoti un saskaņoti visā ES.

Tā kā direktīvas prasības ir obligātas, ir panākta saskaņota ziņošana par negadījumiem un starpgadījumiem, jo ir jāievēro standarta prasību kopums. Izvērtējuma vispārējais secinājums, kura pamatā ir piemērotības, efektivitātes, lietderīguma, saskanības un ES pievienotās vērtības novērtējums, bija tāds, ka direktīva lielā mērā ir attaisnojusi ar to saistītās cerības, gūstot ES mēroga ieguvumus.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Īstenošanu var uzraudzīt, Komisijai un/vai EMSA veicot EMCIP datubāzes uzraudzību, ko veic, lai pārbaudītu, vai izmeklēšana tiek veikta laikus un efektīvi un vai dati, kas jānorāda, ziņojot par jūras negadījumu vai starpgadījumu, kā paredzēts direktīvas II pielikumā, un ziņojumi par jūras negadījumu izmeklēšanu ir augšupielādēti datubāzē. EMSA kā daļu no sava atbalsta sniegšanas Komisijai uzdevuma veic arī dalībvalstu apmeklējumu ciklus, lai pārbaudītu darbības uz vietas 19 . Dalībvalstīm būs jāievieš kvalitātes vadības sistēma (KVS), lai apliecinātu, ka to organizācija, politika, procesi, resursi un dokumentācija ir atbilstoša to mērķu sasniegšanai. Tā būs jāsertificē un pēc tam tai periodiski būs jāveic revīzija. Lai izmeklēšanas iestāde varētu saglabāt savu KVS sertifikātu, izmeklēšanas iestādēm būs jāpaziņo Komisijai/EMSA akreditētās struktūras veikto ikgadējo revīziju rezultāti.

Ņemot vērā to, ka paredzēto EMSA īstenošanas apmeklējumu pilns cikls ir paredzēts piecus gadus 20 , tiek ierosināts direktīvas izvērtēšanas ciklu noteikt ar desmit gadu intervāliem.

•Paskaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2023/0164 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA,

ar kuru groza Direktīvu 2009/18/EK, ar ko nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 21 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 22 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/18/EK 23 nosaka pamatprincipus negadījumu izmeklēšanai jūras transporta nozarē un paredz negadījumu izmeklēšanas sistēmu. Jūras negadījumus, kas ietilpst minētās direktīvas darbības jomā, izmeklē neatkarīgas izmeklēšanas iestādes, kuras izveidotas dalībvalstīs, lai uzlabotu kuģošanas drošību, kā arī aizsargātu jūras vidi, ko panāk, mācoties no notikušajiem negadījumiem, lai novērstu to atkārtošanos nākotnē.

(2)Kopš Direktīvas 2009/18/EK stāšanās spēkā ir notikušas izmaiņas starptautiskajā normatīvajā vidē un tehnoloģiju attīstībā. Būtu jāņem vērā minētās izmaiņas un attīstība, kā arī pieredze, kas gūta, īstenojot Direktīvu 2009/18/EK.

(3)Direktīvā 2009/18/EK ir atsauces uz vairākiem tiesību aktiem, kurus pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO) un kuri kopš tās stāšanās spēkā ir atcelti, grozīti vai pārskatīti. “SJO Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodekss” (SJO 1997. gada 27. novembra Rezolūcija A.849(20)), kas atcelts ar “Starptautisko standartu un ieteicamās prakses kodeksu jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanai (Negadījumu izmeklēšanas kodekss)” (2008. gada 16. maija Rezolūcija MSC 255(84)), ar Rezolūciju A.1075(28) “Vadlīnijas izmeklētājiem Jūras negadījumu kodeksa izmantošanai” MSC.255(84).

(4)SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā ir noteiktas jaunas definīcijas, piemēram, jēdziena “jūras negadījumu izmeklēšanas iestāde” definīcija, savukārt citi jēdzieni ir svītroti, piemēram, “smags negadījums”. Minētās izmaiņas būtu jāiestrādā Direktīvā 2009/18/EK. 

(5)Direktīvā 2009/18/EK ir arī atsauce uz SJO Cirkulāru MSC/MEPC. 3/Circ.3 (2008. gads), kas tika aizstāts ar Cirkulāru MSC-MEPC. 3/circ.4/rev.1 “Ziņojumi par jūras negadījumiem un incidentiem, Pārskatītās saskaņotās ziņošanas procedūras” (2014. gada 18. novembris).

(6)SJO 2013. gada 4. decembrī pieņemtajās Vadlīnijās izmeklētājiem Jūras negadījumu kodeksa izmantošanai (A.1075(28)) ir sniegti praktiski ieteikumi sistemātiskai jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanai, un tās palīdz izstrādāt efektīvu analīzi un preventīvos pasākumus. Minētās vadlīnijas būtu jāiekļauj Direktīvā 2009/18/EK.

(7)Zvejas kuģi, kam garums ir mazāks par 15 metriem, pašlaik ir izslēgti no Direktīvas 2009/18/EK darbības jomas, tāpēc izmeklēšana attiecībā uz jūras negadījumiem, kuros iesaistīti šādi zvejas kuģi, nav sistemātiska un saskaņota. Šādiem kuģiem ir lielāka nosliece uz apgāšanos un apkalpes locekļu pārkrišana pār bortu ir salīdzinoši bieža. Tāpēc ir jāaizsargā šie zvejas kuģi, to apkalpe un vide, paredzot, ka par ļoti smagiem jūras negadījumiem, kuros iesaistīti zvejas kuģi, kam garums ir mazāks par 15 metriem, ir jāveic sākotnējs novērtējums, lai noteiktu, vai iestādēm būtu jāsāk negadījuma izmeklēšana.

(8)Dažas Direktīvā 2009/18/EK sniegtās definīcijas nav skaidras. Būtu jānosaka zvejas kuģa garuma definīcija, jo īpaši, kad jūras negadījumu izmeklēšanas iestāžu pieeja un pienākumi atšķiras atkarībā no zvejas kuģa garuma.

(9)SJO Negadījumu izmeklēšanas kodekss attiecas uz notikumu vai secīgiem notikumiem, kuri notikuši “tiešā saistībā ar kuģa ekspluatāciju”. Šim jēdzienam pastāv būtiskas atšķirības, un tas būtu jāprecizē. Šīs atšķirības ietekmē negadījumu izmeklēšanas iestāžu rīcību, jo īpaši saistībā ar negadījumiem ostās, kopīgas izmeklēšanas iespējām un negadījumu un izmeklēšanas datu vākšanu.

(10)SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā ir noteikts, ka tad, kad notiek ļoti smags jūras negadījums, jūras iestādei ir pienākums veikt izmeklēšanu. Tomēr nav norādes par laiku, kurā pēc negadījuma ir jāiestājas nāvei, lai šīs nāves dēļ negadījumu uzskatītu par ļoti smagu jūras negadījumu, un tādēļ tas būtu jāizmeklē. Tādēļ Direktīvā 2009/18/EK būtu jāietver šāda norāde.

(11)Pieejamais personāls, kā arī dalībvalstu jūras negadījumu izmeklēšanas iestāžu operatīvie resursi ir ļoti atšķirīgi, tāpēc jūras negadījumu paziņošana un izmeklēšana ir neefektīva un nekonsekventa. Tādēļ Komisijai ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) palīdzību individuālās izmeklēšanas laikā būtu jāsniedz ļoti specializēts analītiskais atbalsts (vispārīgās prasmes), kā arī analītiskie instrumenti un aprīkojums (aparatūra).

(12)Ņemot vērā iepriekš minēto, EMSA būtu jāorganizē apmācība par konkrētiem tehniskiem paņēmieniem un jaunajiem sasniegumiem un tehnoloģijām, kas var būt svarīgas negadījumu izmeklēšanā nākotnē. Šādā apmācībā cita starpā būtu jāpievēršas atjaunīgajām un mazoglekļa degvielām, kas ir īpaši svarīgas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un automatizācijas kontekstā, kā arī Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) noteikumiem.

(13)Lai uzlabotu negadījumu izmeklēšanas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jāizstrādā kvalitātes vadības sistēma (KVS) jūras negadījumu izmeklēšanas iestādēm.

(14)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas noteikumu īstenošanai attiecībā uz SJO tekstu sarakstu to darbības jomā, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 24 .

(15)Ņemot vērā EMSA veikto apmeklējumu pilno uzraudzības ciklu, ko tā veic, lai uzraudzītu šīs direktīvas īstenošanu, Komisijai būtu jāizvērtē šīs direktīvas īstenošana ne vēlāk kā [desmit gadus pēc 23. pantā minētās spēkā stāšanās dienas] un par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar Komisiju visas šim izvērtējumam vajadzīgās informācijas vākšanā.

(16)Saskaņā ar proporcionalitātes principu, lai sasniegtu pamatmērķi — uzlabot kuģošanas drošību un aizsargāt jūras vidi —, ir nepieciešams un lietderīgi paredzēt noteikumus par jūras transporta negadījumu izmeklēšanu. Šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(17)Tādēļ Direktīva 2009/18/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Grozījumi Direktīvā 2009/18/EK

Direktīvu 2009/18/EK groza šādi:

(1)direktīvas 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Saskaņā ar šo direktīvu veiktās izmeklēšana mērķis nav noteikt nedz atbildību, nedz vainas pakāpi. Tomēr dalībvalstis nodrošina, ka jūras negadījumu izmeklēšanas iestāde (turpmāk “izmeklēšanas iestāde”) neatturas ziņot par visiem negadījuma vai starpgadījuma cēloņiem, ja šie fakti varētu norādīt uz vainu vai atbildību.”;

(2)direktīvas 2. panta 2. punktu groza šādi:

(a)punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) kuģiem, kas netiek vadīti mehāniski, primitīvas konstrukcijas koka kuģiem, atpūtas jahtām un atpūtas kuģiem, ja vien tos neizmanto komerciālos nolūkos;”

(b)punkta d) apakšpunktu svītro;

(3)direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Definīcijas

Šajā Direktīva:

“1)“SJO Negadījumu izmeklēšanas kodekss” ir SJO Kuģošanas drošības komitejas (MSC) Rezolūcijai MSC.255(84) pievienotais Starptautisko standartu un ieteicamās prakses kodekss jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanai jaunākajā redakcijā;

2) “SJO Vadlīnijas izmeklētājiem Jūras negadījumu kodeksa izmantošanai” ir vadlīnijas kas 2013. gada 4. decembrī pieņemtas SJO Asamblejā ar Rezolūciju A.1075(28);

3)turpmāk norādītos terminus saprot atbilstoši SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā ietvertajām definīcijām:

a)“jūras negadījums”;

b)“ļoti smags jūras negadījums”;

c)“jūras starpgadījums”;

d)“jūras negadījuma izmeklēšana”

e)“jūras negadījumu izmeklēšanas iestāde”;

f)“valsts, kas izmeklē jūras negadījumu”;

g)“pamatoti ieinteresēta valsts”;

h)“smags ievainojums”;

4) “SJO Pamatnostādnes par taisnīgu attieksmi pret jūrniekiem jūras negadījuma situācijā” ir pamatnostādnes, kas ietvertas SJO Juridiskās komitejas 2006. gada 27. aprīļa Rezolūcijā LEG.3(91) un ko Starptautiskās Darba organizācijas Pārvaldes iestāde apstiprinājusi tās 296. sesijā 2006. gada 12.–16. jūnijā;

5)terminus “Ro-Ro pasažieru kuģis” un “ātrgaitas pasažieru kuģis” saprot atbilstoši Direktīvas (ES) 2017/2110 25 2. pantā ietvertajām definīcijām;

6)terminu “reisa datu ieraksta ierīce” (turpmāk “VDR”) saprot atbilstoši definīcijai, kas ietverta SJO Kuģošanas drošības komitejas Rezolūcijā MSC.333(90) tās jaunākajā redakcijā;

7)“drošības ieteikums” ir jebkurš priekšlikums, tostarp reģistrācijas un kontroles nolūkā, ko ierosina:

(a)tās valsts, kura veic vai vada negadījuma izmeklēšanu, izmeklēšanas iestāde, pamatojoties uz izmeklēšanā iegūto informāciju; vai attiecīgā gadījumā

(b)Komisija, kas rīkojas, pamatojoties uz teorētisku datu analīzi un veikto negadījumu izmeklēšanu rezultātiem;

8)“zvejas kuģa garums” saprot atbilstoši Regulas (ES) 2017/1130 26 2. pantā ietvertai definīcijai;

9) “nāvējošs miesas bojājums” ir miesas bojājums, ko persona gūst nelaimes gadījumā un kā rezultātā 30 dienu laikā pēc nelaimes gadījuma dienas iestājas šīs personas nāve.”;

(4)direktīvas 4. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a) ir neatkarīga no kriminālizmeklēšanas vai citas izmeklēšanas, ko veic paralēli, lai noteiktu atbildību vai vainas pakāpi, un ka izmeklēšanas iestādes var ziņot par jūras negadījuma izmeklēšanas rezultātiem bez norādījumiem vai iejaukšanās no personām, organizācijām vai pusēm, kuras var ietekmēt tās iznākums.”

(b)panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b) koordinēt attiecīgo izmeklēšanas iestāžu darbību, ciktāl tas vajadzīgs, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķi.”

(5)direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Pienākums veikt izmeklēšanu

1.Katra dalībvalsts nodrošina, ka 8. pantā minētā izmeklēšanas iestāde veic negadījuma izmeklēšanu, ja ir noticis ļoti smags jūras negadījums:

a)kurā iesaistīts kuģis, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu, neatkarīgi no negadījuma vietas; vai

b)kurš noticis šīs dalībvalsts teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos, kā noteikts UNCLOS, neatkarīgi no tā, ar kādu karogu kuģo negadījumā iesaistītais kuģis vai kuģi; vai

c)par kuru šai dalībvalstij ir pamatota interese neatkarīgi no negadījuma vietas un karoga, ar kādu kuģo iesaistītais kuģis vai kuģi.

2.Ja zvejas kuģis ir īsāks par 15 metriem, izmeklēšanas iestāde veic ļoti smagā jūras negadījuma sākotnējo novērtējumu, lai noteiktu, vai veikt vai neveikt negadījuma izmeklēšanu.

Ja izmeklēšanas iestāde pieņem lēmumu neveikt negadījuma izmeklēšanu attiecībā uz ļoti smagu jūras negadījumu, kurā iesaistīts zvejas kuģis, kura garums ir mazāks par 15 metriem, šā lēmuma iemeslus dokumentē un paziņo saskaņā ar 17. panta 3. punktu.

3.Šā panta 2. punktā minētajos lēmumos izmeklēšanas iestāde ņem vērā pieejamos pierādījumus, kā arī to, ka negadījuma izmeklēšanas konstatējumi var palīdzēt novērst turpmākus negadījumus un starpgadījumus. Jebkuru citu jūras negadījumu vai starpgadījumu situācijā izmeklēšanas iestāde pieņem lēmumu par to, vai veikt vai neveikt negadījuma izmeklēšanu.

4.Jomu, uz kuru attiecas negadījuma izmeklēšana, un praktiskos pasākumus šīs izmeklēšanas veikšanai nosaka izmeklēšanas vadītājas valsts izmeklēšanas iestāde sadarbībā ar attiecīgajām citu pamatoti ieinteresēto valstu iestādēm tā, lai pēc šīs iestādes ieskatiem visvairāk veicinātu šīs direktīvas mērķa sasniegšanu, un ar nolūku novērst turpmākus negadījumus un starpgadījumus.

5.Veicot negadījuma izmeklēšanas, izmeklēšanas iestāde ievēro SJO Vadlīnijas izmeklētājiem Jūras negadījumu kodeksa izmantošanai. Izmeklētāji var atkāpties no šīm vadlīnijām īpašos gadījumos, ja saskaņā ar viņu profesionālo spriedumu to var pamatot kā nepieciešamu izmeklēšanas mērķu sasniegšanai. Komisija var pielāgot vadlīnijas šīs direktīvas mērķiem, ņemot vērā visas attiecīgās atziņas, kas gūtas negadījumu izmeklēšanā, saskaņā ar 19. pantā minēto procedūru.

6.Lemjot par to, vai jūras negadījums vai starpgadījums ir noticis blakus kuģim, pietauvojoties vai piestātnē, vai tajā ir iesaistīti krasta vai ostas darbinieki, vai tas ir noticis “tiešā saistībā ar kuģa ekspluatāciju” un tādēļ tam ir jāveic negadījuma izmeklēšana, īpašu uzmanību pievērš tam, cik lielā mērā veicamajā darbībā ir iesaistīta un ir būtiska kuģa konstrukcija, aprīkojums, procedūras, apkalpe un kuģa vadība.

7.Negadījuma izmeklēšanu uzsāk uzreiz pēc tam, kad ir noticis jūras negadījums vai starpgadījums, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tā.

8.Ja jūras negadījuma izmeklēšanas gaitā kļūst zināms vai ir aizdomas, ka nodarījums ir izdarīts saskaņā ar 3., 3.bis, 3.ter vai 3.quarter pantu 1988. gada Konvencijā par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu, izmeklēšanas iestāde nekavējoties informē dalībvalsts vai dalībvalstu un jebkuras attiecīgās trešās valsts jūras drošības iestādes.”;

(6)direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Ziņošanas pienākums

Dalībvalsts savā tiesību sistēmā paredz, ka atbildīgās iestādes un/vai iesaistītās puses nekavējoties dara zināmus šīs dalībvalsts izmeklēšanas iestādei visus negadījumus un starpgadījumus, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma.”;

(7)direktīvas 7. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Paralēlas negadījuma izmeklēšanas veikšana par vienu un to pašu negadījumu vai starpgadījumu ir pieļaujama vienīgi izņēmuma gadījumos. Šādā gadījumā dalībvalstis paziņo Komisijai šādu paralēlu izmeklēšanu veikšanas iemeslus. Dalībvalstis, kas veic paralēlas izmeklēšanas, savstarpēji sadarbojas. Jo īpaši iesaistītās izmeklēšanas iestādes apmainās ar visu attiecīgo informāciju, kas iegūta viņu attiecīgo izmeklēšanu gaitā, jo īpaši lai pēc iespējas izdarītu vienotus secinājumus.”;

(b)iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.aVeicot jūras negadījuma izmeklēšanu, pamatoti ieinteresētajām valstīm būtu pēc iespējas jāpalīdz dalībvalstij(-īm), kas izmeklē negadījumu, piekļūt attiecīgajai informācijai, kura vajadzīga jūras negadījuma izmeklēšanai. Izmeklētājam vai izmeklētājiem, kas veic jūras negadījuma izmeklēšanu, būtu jāpiešķir piekļuve arī valsts inspektoriem, krasta apsardzes darbiniekiem, kuģu satiksmes dienesta operatoriem, ločiem un citam pamatoti ieinteresētas valsts jūrniecības darbiniekiem.”;

(8)direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Jūras negadījumu izmeklēšanas iestādes

1.Dalībvalstis nodrošina, ka par negadījuma izmeklēšanu atbild objektīva pastāvīga jūras negadījumu izmeklēšanas iestāde, kurai ir piešķirtas vajadzīgās pilnvaras, pietiekami līdzekļi un finanšu resursi, un ka to veic atbilstīgi kvalificēti izmeklētāji, kam ir tāda kompetence jūras negadījumu un starpgadījumu jautājumos, kas vajadzīga, lai veiktu jūras negadījumu un starpgadījumu jūras negadījumu izmeklēšanu.

Nav izslēgta iespēja nedz attiecīgi norīkot izmeklētājus ar nepieciešamajām speciālistu prasmēm dalībai jūras negadījuma izmeklēšanā uz laiku, nedz arī izmantot konsultantus, kas sniedz ekspertu padomus par kādu no jūras negadījuma izmeklēšanas aspektiem.

Lai negadījuma izmeklēšanu veiktu objektīvi, izmeklēšanas iestāde organizācijas, tiesiskās struktūras un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīga no jebkuras puses, kuras intereses varētu būt pretrunā minētajam uzdevumam.

Dalībvalstis, kurām nav pieejas jūrai un kurām nav ne savu kuģu, ne arī kuģu, kas kuģotu ar šo valstu karogu, noteiks neatkarīgu kontaktiestādi sadarbībai izmeklēšanā saskaņā ar 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

2.Izmeklēšanas iestādes nodrošina to, ka izmeklētājiem ir zināšanas un praktiskā darba pieredze jomās, kas ir saistītas ar viņu parastajiem izmeklētāja pienākumiem. Turklāt izmeklēšanas iestāde vajadzības gadījumā nodrošina piemērotas ekspertīzes tūlītēju pieejamību. 

3.Izmeklēšanas iestādei uzticētās darbības var ietvert arī datu vākšanu un analīzi saistībā ar kuģošanas drošību, jo īpaši preventīvos nolūkos, ciktāl šīs darbības neietekmē minētās struktūras neatkarību vai neuzliek atbildību saistībā ar normatīviem, administratīviem vai standartizācijas jautājumiem.

4.Dalībvalstis atbilstīgi savām tiesību sistēmām nodrošina, ka to izmeklēšanas iestādes izmeklētāji vai izmeklētāji no citas izmeklēšanas iestādes, kurai deleģēts jūras negadījuma izmeklēšanas uzdevums, attiecīgos gadījumos sadarbībā ar iestādēm, kas atbildīgas par tiesu izmeklēšanu, ir nodrošināti ar visu piemēroto informāciju jūras negadījuma izmeklēšanas veikšanai un tādējādi ir pilnvaroti:

(a)piekļūt jebkurai teritorijai vai negadījuma vietai, kā arī jebkuram kuģim, vrakam vai struktūrai, tostarp kravai, iekārtām vai atliekām;

(b)nodrošināt pierādījumu tūlītēju uzskaiti un vraku, atlieku vai citu sastāvdaļu vai vielu kontrolētu meklēšanu un novākšanu pārbaudei vai analīzei;

(c)pieprasīt b) apakšpunktā minēto priekšmetu pārbaudi vai analīzi un izmantot brīvu piekļuvi šādu pārbaužu vai analīžu rezultātiem;

(d)brīvi piekļūt jebkādai svarīgai informācijai un ierakstītiem datiem, tostarp no VDR iegūtiem datiem, kas ir saistīti ar kuģi, kuģu satiksmes vadības dienesta ierakstiem, reisu, kravu, apkalpi un jebkuru citu personu, objektu, stāvokli vai apstākli, kā arī kopēt un izmantot šādu informāciju un datus;

(e)brīvi piekļūt upuru ķermeņu izmeklēšanas rezultātiem vai no upuru ķermeņiem ņemto paraugu analīžu rezultātiem;

(f)pieprasīt un brīvi piekļūt kuģa ekspluatācijā iesaistīto cilvēku vai citu iesaistīto cilvēku izmeklēšanas rezultātiem vai no šiem cilvēkiem ņemto paraugu analīžu rezultātiem;

(g)iztaujāt lieciniekus bez tādu cilvēku klātbūtnes, kuru intereses varētu uzskatīt par tādām, kas kavē negadījuma izmeklēšanu;

(h)saņemt apsekojumu protokolus un saistīto informāciju, kas ir karoga valsts, kuģu īpašnieku, klasifikācijas sabiedrības vai jebkuras citas iesaistītās puses rīcībā, ja šīs puses vai to pārstāvji veic uzņēmējdarbību attiecīgajā dalībvalstī;

(i)pieprasīt attiecīgās valsts attiecīgo iestāžu palīdzību, tostarp karoga valsts un ostas valsts inspektoru, krasta apsardzes darbinieku, kuģu satiksmes dienesta operatoru, meklēšanas un glābšanas dienestu, loču vai cita ostas personāla vai jūrnieku palīdzību;

5.Izmeklēšanas iestādei ir iespēja nekavējoties reaģēt uz jebkurā laikā saņemtu paziņojumu par negadījumu un saņemt pietiekamus resursus savu funkciju neatkarīgai izpildei. Tās izmeklētājiem piešķir statusu, kas dod nepieciešamās neatkarības garantijas.

6.To uzdevumu pildīšanu, kas izmeklēšanas iestādei uzticēti saskaņā ar šo direktīvu, tā var apvienot ar tādu notikumu izmeklēšanu, kas nav jūras negadījumi, ja šāda izmeklēšana neapdraud izmeklēšanas struktūras neatkarību.

7.Līdz [transponēšanas datums] katra dalībvalsts izstrādā, ievieš un uztur savas izmeklēšanas iestādes kvalitātes vadības sistēmu. Kvalitātes vadības sistēmu sertificē saskaņā ar spēkā esošiem starptautiskiem kvalitātes standartiem.”;

(9)direktīvas 9. panta a) punktu aizstāj ar šādu:

“a) visas liecinieku sniegtās liecības un citi apgalvojumi, viedokļi un piezīmes, kas izdarītas vai saņemtas izmeklēšanas iestādes veiktās negadījuma izmeklēšanas gaitā;”

(10)direktīvas 10. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Dalībvalstis ciešā sadarbībā ar Komisiju izveido pastāvīgas sadarbības sistēmu, kas ļauj attiecīgajām iestādēm savstarpēji sadarboties tādā pakāpē, kāda vajadzīga šīs direktīvas mērķa sasniegšanai.”;

(b)panta 3. punktu groza šādi:

(a)ievaddaļu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“3.Pastāvīgajā sadarbības sistēmā dalībvalstu izmeklēšanas iestādes jo īpaši vienojas par labākajām sadarbības formām, lai:

a) ļautu izmeklēšanas iestādēm kopīgi izmantot sistēmas, struktūras un iekārtas, kā arī citus ar negadījumu izmeklēšanu saistītus objektus vraku un kuģa iekārtu tehniskajai izmeklēšanai, tostarp informācijas iegūšanu no VDR un citām elektroniskām ierīcēm un šīs informācijas novērtēšanu.”;

(b)punkta h) un i) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“h) veicinātu sadarbību ar trešo valstu izmeklēšanas iestādēm un starptautiskajām jūras negadījumu izmeklēšanas organizācijām jomās, uz kurām attiecas šī direktīva;

i) izmeklēšanas iestādēm, kas veic negadījumu izmeklēšanu, sniegtu visu attiecīgo informāciju.”;

(11)direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu:

“14. pants

Ziņojumi par negadījumiem

1.Saskaņā ar šo direktīvu veiktas negadījuma izmeklēšanas rezultātu publicē ziņojumā, kuru sagatavo pēc kompetentās izmeklēšanas iestādes norādījumiem un saskaņā ar I pielikuma attiecīgajām nodaļām.

2.Izmeklēšanas iestāde dara visu iespējamo, lai 1. punktā minētie ziņojumi, tostarp tās secinājumi un jebkādi iespējamie ieteikumi, būtu publiski un jo īpaši jūrniecības nozarei pieejami 12 mēnešos pēc negadījuma dienas. Ja nav iespējams laikus sagatavot galīgo ziņojumu, 12 mēnešos pēc negadījuma dienas publicē starpposma ziņojumu.

3.Izmeklēšanas vadītājas dalībvalsts izmeklēšanas iestāde nosūta Komisijai galīgā vai starpposma ziņojuma kopiju. Izmeklēšanas iestāde ņem vērā Komisijas galaziņojuma iespējamās tehniskās piezīmes, kuras neiespaido konstatējumu būtību un kuru mērķis ir ziņojuma kvalitātes uzlabošana, lai pēc iespējas vairāk veicinātu šīs direktīvas mērķa sasniegšanu.”;

(12)direktīvas 15. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.Dalībvalstis nodrošina, ka adresāti pienācīgi ņem vērā izmeklēšanas iestāžu sniegtos drošības ieteikumus un ka vajadzības gadījumā veic attiecīgus turpmākus pasākumus saskaņā ar Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem.”;

(b)panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.Vajadzības gadījumā izmeklēšanas iestāde vai Komisija sniedz drošības ieteikumus, pamatojoties uz datu teorētisku analīzi un veikto negadījumu izmeklēšanu vispārējiem rezultātiem.”;

(13)direktīvas 16. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Neskarot tās tiesības sniegt agrīnu brīdinājumu, ja dalībvalsts izmeklēšanas iestāde jebkurā negadījuma izmeklēšanas posmā uzskata, ka ir steidzami jārīkojas Savienības līmenī, lai novērstu jaunus negadījumus, tā tūlīt informē Komisiju par vajadzību dot agrīnu brīdinājumu.”;

(14)direktīvas 17. pantu groza šādi:

(a)iekļauj šādu jaunu 2.a punktu:

“2.aDalībvalstis paziņo Komisijai visus jūras negadījumus un starpgadījumus, izmantojot II pielikumā norādīto formātu. Attiecībā uz zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 15 metriem, jāpaziņo tikai ļoti smagi jūras negadījumi.”;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.Dalībvalstu izmeklēšanas iestādes paziņo EMCIP visus ļoti smagus jūras negadījumus. Dalībvalstis var pieņemt lēmumu un norīkot kompetento valsts iestādi vai iestādes paziņot visus citus jūras negadījumus un starpgadījumus. Kad Komisija ir saņēmusi informāciju par jūras negadījumu vai starpgadījumu, tā to paziņo arī EMCIP.”;

(15)direktīvā iekļauj šādu jaunu 17.a pantu:

“17.a pants

Apmācība un operatīvais atbalsts

1.Komisija veicina spēju attīstību, kā arī zināšanu apmaiņu izmeklēšanas iestādēs un starp tām, nodrošinot apmācību par juridiskiem un tehnoloģiskiem jauninājumiem, konkrētiem tehniskiem paņēmieniem, instrumentiem un tehnoloģijām, kas saistītas ar kuģiem, to aprīkojumu un ekspluatāciju.

2.Pēc dalībvalstu izmeklēšanas iestāžu pieprasījuma un pieņemot, ka nepastāv interešu konflikts, Komisija sniedz operatīvu atbalstu šīm dalībvalstīm negadījumu izmeklēšanas veikšanā. Šāds atbalsts ietver specializētu analītisko instrumentu vai aprīkojuma, kā arī speciālo zināšanu nodrošināšanu.”;

(16)direktīvas 19. pantu aizstāj ar šādu:

“19. pants

Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002. Minētā Komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”;

(17)direktīvas 20. panta ceturto daļu aizstāj ar šādu:

“Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2099/2002 5. pantu no šīs direktīvas darbības jomas var izslēgt grozījumus SJO Negadījumu izmeklēšanas kodeksā.

(18)direktīvas 23. pantu aizstāj ar šādu:

“23. pants

Īstenošanas pārskatīšana

Komisija līdz [PB: norādīt datumu: desmit gadus pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas] iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu un atbilstību tai.”;

(19)direktīvas 24. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3. Komisijas Regulu (ES) Nr. 1286/2011 atceļ.”

2. pants

Transponēšana

1.Dalībvalstis līdz [PB: norādīt datumu: viens gads pēc šīs grozījumu direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS: AĢENTŪRAS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums attiecas uz 

◻ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 27  

☑ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu virzībā uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi 

1.4.2.Konkrētie mērķi 

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji 

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam

☑ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam [nav piemērojams]

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 28  

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻    ko veic izpildaģentūras

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ struktūrām vai personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Aplēstā ietekme uz izdevumiem 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz izdevumiem 

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

 
Ietekme uz budžetu pēc pašreizējās DFS beigām ir orientējošs pārskats, neskarot gaidāmo vienošanos par DFS.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ietekme uz budžetu pēc pašreizējās DFS beigām ir orientējošs pārskats, neskarot gaidāmo vienošanos par DFS.

3.2.2.Paredzamā ietekme uz EMSA apropriācijām 

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Apjomi miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecīgā gadījumā summas atspoguļo Savienības iemaksu aģentūrā un citu aģentūras ieņēmumu (maksu un nodevu) summu.

3.2.3.Paredzamā ietekme uz EMSA cilvēkresursiem 

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

EUR (trīs zīmes aiz komata). Attiecīgā gadījumā summas atspoguļo Savienības iemaksu aģentūrā un citu aģentūras ieņēmumu (maksu un nodevu) summu.

Ietekme uz budžetu pēc pašreizējās DFS beigām ir orientējošs pārskats, neskarot gaidāmo vienošanos par DFS.

Personāla vajadzības (FTE):

Ietekme uz budžetu pēc pašreizējās DFS beigām ir orientējošs pārskats, neskarot gaidāmo vienošanos par DFS.

Tiklīdz priekšlikums būs pieņemts, EMSA sāks sagatavot personāla atlasi. Izmaksas ir parēķinātas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka 2 FTE pieņem darbā no 2025. gada 1. jūlija. Tāpēc pirmajā gadā ir vajadzīgi tikai 50 % no cilvēkresursu izmaksām.

3.2.3.2.Paredzamās iesaistītā ĢD vajadzības pēc cilvēkresursiem

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

FTE vienību izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva ir saderīga ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

–☑    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā

–◻    Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma 37

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

–Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu.

–Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1)    OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.

(2)    SWD(2018) 232 final.

(3)    SWD(2018) 228 final.

(4)     https://www.un.org/depts/los/convention_agreements/convention_overview_convention.htm

(5)    Starptautisko standartu un ieteicamās prakses kodekss jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanai (Negadījumu izmeklēšanas kodekss).

(6)    Šis pienākums attiecas uz negadījumiem un starpgadījumiem, kuros iesaistīti kuģi, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu; vai kas notiek dalībvalstu teritoriālajos ūdeņos un iekšējos ūdeņos; vai kuros dalībvalstīm ir citas pamatotas intereses. Teritoriālie ūdeņi ir piekrastes ūdeņu josla, kas nepārsniedz 12 jūras jūdzes (22 km), mērot no piekrastes valsts bāzes līnijas (parasti vidējā bēguma līmeņa zīmes). Iekšējie ūdeņi ir ūdeņi krasta virzienā no teritoriālo ūdeņu bāzes līnijām. Iekšējie ūdeņi var ietvert upes un kanālus, kā arī ostas un piestātnes (NI direktīvas 6. pants).

(7)    Kā definēts SJO Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksā — skatīt NI direktīvas 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(8)     www.emsa.europa.eu

(9)    OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.

(10)    OV L 131, 28.5.2009., 132. lpp.

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu (OV L 208, 5.8.2002., 10. lpp.).

(12)    OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.

(13)    OV L 34, 9.2.1998., 1. lpp.

(14)    Regula (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.), un Direktīva 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.)

(15)    OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.

(16)    Piemēram, Direktīva 92/43/EEK (“Dzīvotņu direktīva”), Direktīva 2009/147/EK (“ES Putnu direktīva”), Direktīva (ES) 2019/904 (“Vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu direktīva”).

(17)    OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.

(18)    SWD(2023) 145.

(19)    EMSA šādus apmeklējumus veic kā daļu no saviem pamatuzdevumiem saskaņā ar 3. pantu Regulā (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu; tāpēc nav sagaidāms, ka radīsies papildu izmaksas.

(20)    Kā paredzēts EMSA metodikā par apmeklējumiem dalībvalstīs, http://emsa.europa.eu/implementation-tasks/visits-and-inspections/items.html?cid=89&id=3065

(21)    OV C , , . lpp.

(22)    OV C , , . lpp.

(23)    OV L 131, 28.5.2009., 114. lpp.

(24)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/2110 (2017. gada 15. novembris) par regulārā satiksmē izmantotu Ro-Ro pasažieru kuģu un ātrgaitas pasažieru kuģu drošas ekspluatācijas inspekciju sistēmu un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK un atceļ Padomes Direktīvu 1999/35/EK (OV L 315, 30.11.2017., 61. lpp.).

(26)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1130 (2017. gada 14. jūnijs), kas nosaka zvejas kuģu īpašības (OV L 169, 30.6.2017., 1. lpp.).

(27)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(28)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BUDGpedia tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx

(29)    Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(30)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(31)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(32)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros, utt.).

(33)    Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)”.

(34)    AC — līgumdarbinieki; AL — vietējie darbinieki; END — norīkotie valstu eksperti; INT — aģentūru darbinieki; JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(35)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(36)    Galvenokārt ES kohēzijas politikas fondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam (EJZAF). 

(37)    Sk. 12. un 13. pantu Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam.

(38)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.