EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52023PC0262
Proposal for a COUNCIL DIRECTIVE amending Directive 2006/112/EC as regards VAT rules relating to taxable persons who facilitate distance sales of imported goods and the application of the special scheme for distance sales of goods imported from third territories or third countries and special arrangements for declaration and payment of import VAT
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem par nodokļa maksātājiem, kas veicina importētu preču tālpārdošanu, un īpašā režīma no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai un īpašā režīma importa PVN deklarēšanai un samaksai piemērošanu
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem par nodokļa maksātājiem, kas veicina importētu preču tālpārdošanu, un īpašā režīma no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai un īpašā režīma importa PVN deklarēšanai un samaksai piemērošanu
COM/2023/262 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.5.2023
COM(2023) 262 final
2023/0158(CNS)
Muitas reforma
Priekšlikums
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem par nodokļa maksātājiem, kas veicina importētu preču tālpārdošanu, un īpašā režīma no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai un īpašā režīma importa PVN deklarēšanai un samaksai piemērošanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Šī iniciatīva kopā ar priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, Eiropas Savienības muitas datu centru un Eiropas Savienības Muitas iestādi un atceļ Regulu (ES) 952/2013 (“SMK pārskatīšana”), un priekšlikumu Padomes Regulai, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1186/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, un Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, ir daļa no plašas un visaptverošas muitas savienības reformas.
Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir nozīmīgs valsts ieņēmumu avots visās ES dalībvalstīs 1 . 2020. gadā tā ieguldījums kopējos nodokļu ieņēmumos dažādās dalībvalstīs svārstījās no 20 % līdz 50 % un veidoja aptuveni 26 % no kopējiem ikgadējiem nodokļu ieņēmumiem vispārējās valdības vajadzībām ES27 dalībvalstīs. Tas ir arī svarīgs ES budžeta finansējuma avots, jo 0,3 % no valsts līmenī iekasētā PVN tiek pārskaitīti ES kā pašu resursi, kas veido 12 % no kopējā ES budžeta.
Ieņēmumu zaudējumi, ko dēvē par “PVN iztrūkumu”, iezīmē problēmas, ko rada neoptimāla PVN iekasēšana un kontrole. Tiek lēsts, ka 2020. gadā ievērojama daļa no šiem zaudējumiem jeb kopumā 93 miljardi EUR ir saistīti ar “pazudušā tirgotāja” krāpniecisko darbību Kopienas iekšienē. PVN iztrūkums ietver arī ieņēmumus, kas zaudēti krāpšanas PVN jomā, PVN nemaksāšanas un izvairīšanās no PVN maksāšanas, bankrota un finanšu maksātnespējas iekšzemē, kā arī nepareizu aprēķinu un administratīvo kļūdu dēļ. PVN sistēma ir ne tikai pakļauta krāpšanas riskam, bet arī kļūst arvien sarežģītāka un apgrūtinošāka uzņēmumiem.
Reaģējot uz e-komercijas darbību straujo uzplaukumu un sadrumstaloto tiesisko regulējumu PVN iekasēšanai par e-komercijas piegādēm, 2021. gada 1. jūlijā ar e-komercijas PVN paketi tika ieviestas vairākas ar PVN un muitu saistītas reformas, lai modernizētu un vienkāršotu nodokļa iekasēšanu par e-komercijas darījumiem. E-komercijas paketes īstenošana ir izrādījusies ļoti sekmīga, par ko liecina novērtējuma, kas tika veikts attiecībā uz pirmajiem sešiem piemērošanas mēnešiem, rezultāti. Dalībvalstis to apstiprināja ECOFIN padomes 2022. gada marta secinājumos 2 .
Attiecībā uz importu viens no e-komercijas PVN paketes galvenajiem mērķiem bija nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus piegādātājiem, kuri veic uzņēmējdarbību ES, novēršot kropļojošus noteikumus, kas radīja konkurences problēmas e-komercijas tirgū. Tika atcelts atbrīvojums no PVN zemas vērtības sūtījumu, kuru vērtība nepārsniedz 22 EUR, importam. Tā rezultātā tagad ir jāmaksā PVN par visām komerciālajām precēm, kas Eiropā tiek importētas no trešās valsts vai trešās teritorijas, neatkarīgi no to vērtības.
Atceļot 22 EUR robežvērtību, ar e-komercijas paketi tika ieviesti vairāki vienkāršojumi, lai palīdzētu atvieglot atbilstības nodrošināšanas slogu tirgotājiem, kuri veic ES importētu preču tālpārdošanu. Tomēr šie vienkāršojumi attiecās tikai uz importu, kura patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR.
Viens no šādiem vienkāršojumiem ir importa vienas pieturas aģentūra (IOSS), tomēr tā ir pieejama tikai tādu importētu preču tālpārdošanai, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR (jo e-komercijas PVN pakete neatcēla 150 EUR robežvērtību attiecībā uz atbrīvojumu no muitas nodokļiem). Tirgotājiem, kuri izvēlas izmantot IOSS, nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kurā tiek veiktas to atbilstīgās importēto preču piegādes patērētājiem. Ja tiek izmantota IOSS, par šīm piegādēm maksājamais PVN tiek iekasēts iepriekš piegādes brīdī, kas nozīmē, ka PVN nav jāiekasē importēšanas brīdī. Tomēr režīms atšķiras attiecībā uz precēm, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR, proti, par šādu importētu preču tālpārdošanu importa PVN ir jāmaksā importēšanas brīdī (PVN netiek iekasēts iepriekš).
Priekšlikums reformēt muitas regulējumu 3 rada skaidru pamatojumu svītrot 150 EUR robežvērtību, kas pašlaik ierobežo IOSS piemērošanu, attiecinot to tikai uz tādu importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR. Ar šo priekšlikumu tiek ieviests jēdziens “domājamais importētājs”, kas ir jebkura persona, kura ir iesaistīta no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanā un kurai ir atļauts izmantot IOSS. Maksājuma par tālpārdošanu pieņemšanas brīdī šādām personām radīsies muitas parāds, un, nosakot atbilstošo muitas vērtību, tās varēs piemērot “vienkāršotu tarifa režīmu tālpārdošanai”.
Saskaņā ar vienkāršoto tarifa režīmu domājamais importētājs muitas vērtībai var piemērot vienu no “grupas” tarifiem. Tādējādi domājamā importētāja rīcībā būs visa vajadzīgā informācija, tostarp saistībā ar importu maksājamo nodokļu informācija, lai pienācīgi aprēķinātu apliekamo summu, kurai jāpiemēro PVN. Tāpēc ir lietderīgi grozīt Padomes Direktīvu 2006/112/EK, svītrojot 150 EUR robežvērtību, kas attiecas uz IOSS.
150 EUR IOSS robežvērtības atcelšana pati par sevi ir pamatota, jo tā palīdzēs atbalstīt mērķi par vienotu PVN reģistrāciju Savienībā, ļaujot IOSS reģistrētajiem tirgotājiem deklarēt un pārskaitīt PVN, kas maksājams par visām to atbilstīgajām IOSS preču piegādēm neatkarīgi no to vērtības. Lai gan IOSS robežvērtības atcelšana nav atkarīga no muitas reformu īstenošanas, tā tomēr atbalstīs muitas regulējuma reformu, jo tiks maksimāli palielināti ieguvumi, ko uz muitu orientētie vienkāršojumi radīs PVN aprēķināšanai par importēto preču tālpārdošanu. IOSS reģistrētajam tirgotājam kā domājamajam importētājam būs visa informācija, kas vajadzīga, lai aprēķinātu pareizo PVN summu, kas maksājama par visu tā importēto preču atbilstīgo tālpārdošanu. Tādējādi šis pasākums arī palīdzēs novērst vērtības samazināšanu attiecībā uz importēto preču tālpārdošanu, jo piegādes brīdī, proti, brīdī, kad tiek pieņemts maksājums par e-komercijas darījumu, tiks iekasēta pareizā PVN summa.
Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir vēl vairāk samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu importētu preču tālpārdošanu veicošiem tirgotājiem, paplašinot arī vienkāršojumu, ko dēvē par “īpašo režīmu”.
Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, īpašais režīms ļauj pasta operatoriem, ekspress pārvadātājiem, muitas aģentiem un citiem uzņēmējiem, kas pircēja vārdā aizpilda muitas importa deklarācijas, katru mēnesi deklarēt un pārskaitīt iekasēto PVN par šo importu. Īpašais režīms ir fakultatīvs vienkāršojums un, ievērojot nosacījumus, to piemēro tādu preču importam, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR, izņemot akcīzes preces. Saskaņā ar šo priekšlikumu tiks atcelta arī 150 EUR robežvērtība, kas pašlaik attiecas uz īpašo režīmu. Šī iniciatīva vēl vairāk samazinās atbilstības nodrošināšanas slogu un izmaksas, kas saistītas ar tādu preču importu, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR.
Papildus IOSS vienkāršošanai un īpašajam režīmam e-komercijas paketē bija paredzēta arī tirdzniecības vietu un platformu domājamā atbildība, ja tās veicina tādu ES importētu preču tālpārdošanu, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR. “Domājamā piegādātāja” režīms ir būtiska reforma, kuras mērķis ir mazināt PVN nemaksāšanas risku. Ja piemēro šo režīmu, individuāliem pārdevējiem tirdzniecības vietās nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem attiecībā uz piegādēm, uz kurām attiecas noteikums par domājamo piegādātāju. Šis konkrētais pasākums novērš atbilstības nodrošināšanas slogu pārdevējiem, kuri darbojas tirdzniecības vietās. Tas arī veicina atbilstības nodrošināšanu, jo ļauj racionalizēt PVN saistības tūkstošiem pamatā esošo pārdevēju, tirdzniecības vietu uzskatot par personu, kurai ir pienākums deklarēt un samaksāt PVN, kas maksājams par šīm piegādēm. Šajā iniciatīvā tika ierosināts atcelt 150 EUR robežvērtību, lai vēl vairāk paplašinātu domājamā piegādātāja režīma darbības jomu, attiecinot to uz visu ES importēto preču tālpārdošanu neatkarīgi no to vērtības. Līdz ar to šā priekšlikuma mērķis ir arī samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu nodokļa maksātājiem, kas veic ES importētu preču tālpārdošanu, izmantojot tirdzniecības vietas, un tas atbilst priekšlikuma “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA) galvenajiem mērķiem.
Balstoties uz e-komercijas PVN reformu radīto impulsu, Komisija 2022. gada decembrī pieņēma priekšlikumu “PVN digitālajā laikmetā” (ViDA), kā paziņots 2020. gada Rīcības plānā taisnīgas un vienkāršas nodokļu sistēmas izveidei, kas atbalsta ekonomikas atveseļošanu 4 .
Šā priekšlikuma mērķis ir vēl vairāk pielāgot ES PVN regulējumu, paplašinot to piegāžu klāstu, uz kurām attiecas IOSS, īpašais režīms un domājamā piegādātāja režīms. Saskaņā ar šo priekšlikumu IOSS varētu izmantot, lai deklarētu un pārskaitītu PVN, kas maksājams par visu ES importēto preču tālpārdošanu neatkarīgi no to vērtības, bet neietverot akcīzes preces, kas joprojām ir izslēgtas no režīma. Tāpat tiks paplašināts gan īpašais režīms, gan domājamā piegādātāja režīms, atceļot 150 EUR robežvērtību, kas pašlaik ierobežo to piemērošanu un efektivitāti. Šī iniciatīva vēl vairāk stiprinās koncepciju “vienota PVN reģistrācija Eiropas Savienībā”. Tāpēc šis priekšlikums ir saskanīgs ar ViDA priekšlikumu un tā mērķi samazināt atbilstības nodrošināšanas slogu nodokļa maksātājiem, jo tas atcels vairākkārtējas reģistrācijas pienākumus, ar kuriem pretējā gadījumā varētu saskarties personas, kas veic tādu importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šī iniciatīva atbilst ViDA priekšlikumam 5 , ko Komisija pieņēma 2022. gada 8. decembrī un ko pašlaik apspriež Padomē. ViDA priekšlikuma mērķis ir modernizēt un pārveidot ES PVN sistēmu digitālajam laikmetam. ViDA priekšlikums ir vērienīgs un daudzpusīgs reformu kopums ar trim galvenajiem mērķiem, no kuriem viens ir uzlabot koncepciju “vienota PVN reģistrācija (VPR) Eiropas Savienībā”.
Viens no ViDA priekšlikuma galvenajiem mērķiem ir ierobežot vajadzību pēc vairākkārtējas PVN reģistrācijas Eiropas Savienībā. Ar ViDA priekšlikumu cenšas sasniegt šo mērķi, paplašinot to vienkāršošanas instrumentu darbības jomu, kurus izmanto, lai deklarētu un pārskaitītu PVN, kas maksājams par preču tālpārdošanu 6 . ViDA reformas sekmēs koncepciju “vienota PVN reģistrācija (VPR) Eiropas Savienībā”, paplašinot to piegāžu klāstu, uz kurām attiecas Savienības vienas pieturas aģentūras (Savienības OSS) vienkāršošana, kas ir daļa no vienas pieturas aģentūras (OSS) vienkāršojumu kopuma. Šā priekšlikuma mērķis ir vēl vairāk samazināt tādu gadījumu skaitu, kad nodokļa maksātājam, kurš veic importētu preču tālpārdošanu, ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam vairāk nekā vienā dalībvalstī, izvēršot noteikumu par domājamo piegādātāju un paplašinot IOSS un īpašo režīmu, lai aptvertu importētās preces, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR. Tāpēc gan šī iniciatīva, gan ViDA priekšlikums palīdz atbalstīt mērķi par vienotu PVN reģistrāciju Eiropas Savienībā.
ViDA priekšlikumā arī noteikts, ka platformām ir obligāti jāizmanto IOSS. Saskaņā ar ViDA priekšlikumu IOSS būs obligāta tirdzniecības vietām, kas darbojas kā domājamais piegādātājs attiecībā uz konkrētu importēto preču tālpārdošanu. Saskaņā ar šo priekšlikumu tirdzniecības vietas, kas veicina tādu importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR, tagad būs domājamie piegādātāji attiecībā uz minētajām piegādēm, un līdz ar to tām būs jādeklarē un jāpārskaita PVN, kas maksājams par šīm piegādēm, izmantojot IOSS. Šī reforma vēl vairāk aizsargā ES PVN sistēmu un stiprina cīņu pret krāpšanu PVN jomā, jo atbilstības nodrošināšanas centieni tagad būs vērsti uz vēl mazāku tirdzniecības vietu (nodokļa maksātāju) kopumu, kuri labi pārzina PVN saistību izpildes jomu un kuri no muitas viedokļa būs arī domājamie importētāji attiecībā uz visām importēto preču piegādēm, ko tās veicina, izmantojot savu platformu. Turklāt šis pasākums mazinās vērtības samazināšanas risku saistībā ar importēto preču tālpārdošanu. Tirdzniecības vietas kā domājamā importētāja rīcībā būs visas sastāvdaļas, kas vajadzīgas, lai aprēķinātu pareizo PVN summu, kas maksājama par šādām piegādēm. Vērtības samazināšana vairs nebūs iespējama, jo tirdzniecības vieta iepriekš iekasēs PVN par norādīto preču pārdošanas cenu. Nosakot apliekamo summu, kurai piemēro PVN, IOSS reģistrētā tirdzniecības vieta, kas darbojas gan kā domājamais piegādātājs, gan kā domājamais importētājs, iekļaus visus faktorus, piemēram, nodokļus, nodevas un maksājumus, kas jāmaksā saistībā ar importu, kā arī citus papildu izdevumus, piemēram, transporta un apdrošināšanas izmaksas, kas vajadzīgi, lai pienācīgi aprēķinātu ar PVN nodokli apliekamo summu. Līdz ar to tiks iekasēta un attiecīgajām nodokļu iestādēm pārskaitīta pareiza PVN summa. Tā kā PVN tiek iekasēts iepriekš IOSS preču pārdošanas brīdī, tiks atvieglots arī importa process, jo turpmākais IOSS preču imports būs atbrīvots no importa PVN.
Iniciatīva atbalsta ES ilgtspējīgas izaugsmes stratēģiju 7 , kurā paredzēta labāka nodokļu iekasēšana, krāpšanas nodokļu jomā, nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas samazināšana, kā arī atbilstības nodrošināšanas izmaksu samazināšana uzņēmumiem, privātpersonām un nodokļu administrācijām. Nodokļu sistēmu uzlabošana, lai veicinātu ilgtspējīgāku un taisnīgāku saimniecisko darbību, ir arī daļa no ES konkurētspējīgas ilgtspējas programmas.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šī iniciatīva saskan ar Muitas rīcības plānu 8 . E-komercijas pārvaldība ir viena no četrām galvenajām rīcības jomām Muitas rīcības plānā. Šis priekšlikums paplašināt IOSS režīmu, atceļot 150 EUR robežvērtību, ir iesniegts muitas reformas ietvaros.
Konferences par Eiropas nākotni 9 ziņojumā par galīgo iznākumu pilsoņi aicina “Saskaņot un koordinēt nodokļu politiku ES dalībvalstīs, lai nepieļautu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu”, “Veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm, lai panāktu, ka visi uzņēmumi Eiropas Savienībā godīgi maksā savu nodokļu daļu”. Šis priekšlikums atbilst minētajiem mērķiem.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Ar šo direktīvu tiek grozīta PVN direktīva, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu. Šajā pantā paredzēts, ka Padome saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju ar vienprātīgu lēmumu var pieņemt noteikumus, lai saskaņotu dalībvalstu noteikumus netiešo nodokļu jomā.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Šī iniciatīva atbilst subsidiaritātes principam. Ņemot vērā nepieciešamību grozīt PVN direktīvu, dalībvalstis pašas nevar sasniegt šīs iniciatīvas mērķus. Tādēļ Komisijai, kura ir atbildīga par vienotā tirgus netraucētas darbības nodrošināšanu un Eiropas Savienības vispārējo interešu veicināšanu, ir jāierosina pasākumi situācijas uzlabošanai.
Turklāt šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot IOSS darbību, kas ir visām dalībvalstīm kopīgs instruments PVN deklarēšanas un samaksas vienkāršošanai. Tāpēc nekoordinētas un sadrumstalotas valstu darbības varētu izkropļot tirdzniecību. Mērķorientētajā apspriešanā 10 uzņēmumi norādīja, ka šajā ziņā priekšroku dod PVN noteikumu vienādai piemērošanai ES līmenī, nevis atšķirīgu ziņošanas vai reģistrācijas pienākumu ievērošanai valsts līmenī. Attiecībā uz PVN iekasēšanu un kontroli PVN iztrūkuma apmērs un tā saglabāšanās skaidri parāda, ka valstu instrumenti nav pietiekami, lai apkarotu krāpšanu PVN jomā.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, un tas nozīmē, ka rīcība nesniegsies tālāk par to, kas ir nepieciešams Līguma mērķu īstenošanai, un konkrēti – vienotā tirgus sekmīgas darbības nodrošināšanai.
Proporcionalitāti nodrošina tas, ka šī iniciatīva veicina efektīvāku un stabilāku vienotas PVN reģistrācijas principu, neiejaucoties valstu PVN reģistrācijas procesos. Tā vietā galvenā uzmanība ir pievērsta IOSS režīma un domājamā piegādātāja režīma paplašināšanai, lai vēl vairāk ierobežotu gadījumus, kad tirgotājam, kas veic importētu preču tālpārdošanu, izmantojot tirdzniecības vietu vai tieši, ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam citās dalībvalstīs, kurās tas neveic uzņēmējdarbību un īsteno šādas importētu preču piegādes.
ES mēroga regulējums PVN reģistrācijas apstrādei ir samērīgs, jo tas padarīs vienotā tirgus darbību ilgtspējīgāku. Nepieciešamību pēc vairākkārtējas reģistrācijas Eiropas Savienībā pēc būtības var novērst tikai ar priekšlikumu par PVN direktīvas grozījumiem.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Priekšlikums paredz grozīt Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (“PVN direktīvu”).
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
E-komercijas PVN pakete stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, un ar to tika ieviesti vairāki grozījumi PVN noteikumos, kas reglamentē nodokļu uzlikšanu pārrobežu e-komercijas darbībām ES uzņēmumu un patērētāju starpā (B2C).
Komisija veica ex post izvērtējumu par pirmajiem sešiem e-komercijas PVN paketes piemērošanas mēnešiem. Sākotnējie rezultāti ir ļoti iepriecinoši un apliecina jauno pasākumu panākumus. Attiecībā uz importu pirmie rezultāti liecina, ka pirmajos sešos mēnešos tika iekasēts PVN aptuveni 2 miljardu EUR apmērā tieši par tādu zemas vērtības sūtījumu importu, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR, kas atbilst aptuveni 4 miljardiem EUR gadā. No PVN 2 miljardu EUR apmērā, kas tika iekasēts saistībā ar zemas vērtības preču importu pirmajos sešos mēnešos, gandrīz 1,1 miljards EUR tika iekasēts ar IOSS starpniecību. Šie skaitļi parāda, ka IOSS ir apliecinājusi sevi kā galveno vienkāršošanas instrumentu PVN deklarēšanai un samaksai par importēto preču tālpārdošanu.
Paketes īstenošana ir arī palīdzējusi apkarot krāpšanu PVN jomā. Muitas datu analīze liecina, ka 8 lielākie IOSS reģistrētie tirgotāji veidoja aptuveni 91 % no visiem darījumiem, kas deklarēti importam Eiropas Savienībā, izmantojot IOSS. Tā ir ļoti iepriecinoša statistika, jo tā liecina, kā jaunais “domājamības” noteikums attiecībā uz tirdzniecības vietām ir ietekmējis atbilstību, ciktāl ar šā ļoti ierobežotā nodokļa maksātāju skaita pēcpārbaudi un revīziju pietiek, lai nodrošinātu PVN iekasēšanu par šāda veida darījumiem.
Šā priekšlikuma pamatā ir e-komercijas PVN paketes panākumi un ViDA priekšlikuma mērķis, jo tas paredz vēl vairāk paplašināt domājamā piegādātāja režīmu, lai aptvertu visu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu neatkarīgi no to vērtības. Tādējādi atbilstības nodrošināšanas centieni tiks vēl vairāk vērsti uz daudz mazāku skaitu lielu tirgus dalībnieku, uz kuriem attiecināma lielākā daļa Eiropas Savienībā importēto preču tālpārdošanas.
Šī iniciatīva arī atbalsta principu par vienotu PVN reģistrāciju Eiropas Savienībā, jo tas vēl vairāk ierobežos gadījumus, kad nodokļa maksātājam būs jāreģistrējas kā PVN maksātājam. IOSS vienkāršošanas attiecināšana uz visu importēto preču tālpārdošanu neatkarīgi no to vērtības, kā arī īpašā režīma attiecināšana uz konkrētu preču importu sūtījumos, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR, vēl vairāk samazinās nepieciešamību nodokļa maksātājiem reģistrēties kā PVN maksātājiem vairāk nekā vienā dalībvalstī. Turklāt domājamā piegādātāja režīma turpmākas paplašināšanas rezultātā nodokļa maksātājiem, kas veic ES importētu preču tālpārdošanu, izmantojot tirdzniecības vietas, vairs nebūs jāreģistrējas kā PVN maksātājiem attiecībā uz tām piegādēm, kurās sūtījuma patiesā vērtība pārsniedz 150 EUR. Tā vietā tirdzniecības vieta, kas darbojas kā domājamais piegādātājs, deklarēs un pārskaitīs PVN, kas maksājams par šīm piegādēm, izmantojot paplašināto IOSS režīmu, kas tirdzniecības vietām tagad būs obligāts saskaņā ar ViDA priekšlikumu.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Komisija 2022. gada 22. janvārī sāka atklātu sabiedrisko apspriešanu, kas noritēja līdz 2022. gada 5. maijam. Šī sabiedriskā apspriešana tika uzsākta kopā ar uzaicinājumu iesniegt atsauksmes. Sabiedriskā apspriešana tika organizēta, izmantojot īpašu anketu, kurā bija 71 jautājums. Apspriešanās procesa ietvaros plaša sabiedrība un visas galvenās ieinteresētās personas, tostarp uzņēmumi, tika aicināti paust viedokli par trim galvenajām jomām, ko aptver ViDA iniciatīva, proti, i) digitālās ziņošanas prasības un e-rēķini; ii) PVN režīms platformu ekonomikai; iii) vienotas ES PVN reģistrācijas izmantošana. Kopumā tika saņemtas 193 atbildes no 22 dalībvalstīm un 5 trešām valstīm. Respondentiem arī bija atļauts augšupielādēt nostājas dokumentus.
Vairāki sabiedriskās apspriešanas respondenti pauda viedokli, ka būtu jāpaplašina arī IOSS darbības joma, atceļot 150 EUR robežvērtību, lai palīdzētu vienkāršot PVN deklarēšanu un pārskaitīšanu par tādu importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība pārsniedz minēto summu. Savukārt 150 EUR robežvērtības atcelšana samazinās nepieciešamību reģistrēties dažādās dalībvalstīs, kas nepārprotami palīdzēs uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vieglāk izpildīt savas PVN saistības un paplašināt un attīstīt to uzņēmējdarbību visā ES.
Vairāk nekā 80 % atklātās sabiedriskās apspriešanas respondentu uzskatīja, ka grūtības nodrošināt atbilstību PVN reģistrācijas prasībām izraisa augstu krāpšanas un neatbilstības līmeni un ka nodokļu maksātāji izvēlas neuzsākt darbību noteiktos tirgos vai neveikt noteiktus darījumus, jo vēlas izvairīties no PVN reģistrācijas vairākās dalībvalstīs.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Komisija balstījās uz analīzi, ko ārējs darbuzņēmējs veica saistībā ar pētījumu “PVN digitālajā laikmetā” 11 .
Pētījuma mērķis bija vispirms izvērtēt pašreizējo situāciju attiecībā uz digitālās ziņošanas prasībām un PVN režīmu platformu ekonomikai, kā arī attiecībā uz vienotu PVN reģistrāciju un IOSS. Otrkārt, novērtēt vairāku iespējamo politikas iniciatīvu ietekmi šajās jomās. Minētajā pētījumā tika īpaši izskatīta iespēja atcelt 150 EUR robežvērtību, kas attiecas uz IOSS. Pētījumā tika konstatēts, ka importēto preču, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR, tālpārdošana un akcīzes preču tālpārdošana ir darījumi, kas ir jo īpaši izplatīti e-komercijas jomā. Tādu preču tālpārdošana no trešām valstīm/teritorijām, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR, un akcīzes preču, kas importētas no trešām valstīm/teritorijām, tālpārdošana veido aptuveni 10–20 % no e-komercijas tālpārdošanas uz ES kopējās vērtības, kā minēts mērķorientētajā apspriešanā.
Turklāt Komisijas izmantoja cita ārējā darbuzņēmēja sagatavoto analīzi saistībā ar pētījumu “ES noteikumu, kuri reglamentē e-komercijas darījumus no trešām valstīm, integrēta un novatoriska pārstrādāšana muitas un nodokļu kontekstā”(“An integrated and innovative overhaul of EU rules governing e-commerce transactions from third countries from a customs and taxation perspective”) 12 . Šis pētījums izriet no Muitas rīcības plāna 9. darbības, ar kuru Komisija centās izpētīt e-komercijas ietekmi uz muitas nodokļu iekasēšanu un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem ES uzņēmējiem, tostarp iespējamo muitas nodokļu iekasēšanas režīmu, ievērojot jauno PVN iekasēšanas pieeju saskaņā ar IOSS. Pētījumā tika izvērtētas iespējamās sekas, ko radītu 150 EUR atbrīvojuma no muitas nodokļiem robežvērtības maiņa, un tika secināts, ka minētās robežvērtības atcelšana radītu vislielāko ieņēmumu pieaugumu un pēc iespējas lielākā mērā nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ārvalstu pārdevējiem un pārdevējiem iekšzemes tirgū. Tas arī novērstu krāpšanu vai muitas nodokļu nemaksāšanu, kas izriet no sūtījumu sadalīšanas, un samazinātu stimulu vērtības samazināšanai.
•Ietekmes novērtējums
Regulējuma kontroles padome 2022. gada 22. jūnijā izskatīja ViDA priekšlikuma ietekmes novērtējumu, par kuru tika saņemts pozitīvs atzinums. Padome ieteica pievienot sīkāku informāciju, lai labāk aprakstītu modelēšanā izmantoto metodiku un sīkāk precizētu risinājumus. Ietekmes novērtējums tika attiecīgi grozīts, lai iekļautu dalībvalstu un nozaru redzējumus par platformu ekonomiku, tika detalizēti aprakstīta modelēšanā izmantotā ekonometriskā analīze / metodes un izklāstīta digitālās ziņošanas prasību struktūra atbilstoši katram risinājumam.
ViDA priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā tika analizēti vairāki politikas risinājumi. Attiecībā uz PVN reģistrāciju ietekmes novērtējumā tika izskatīti trīs konkrēti politikas risinājumi, tostarp apakšrisinājumi, jo īpaši saistībā ar IOSS izmantošanu un darbības jomu. Trīs ar IOSS saistītie politikas risinājumi bija vērsti uz esošās situācijas saglabāšanu, IOSS padarīšanu par obligātu dažādiem piegādātājiem (ar/bez noteikta ierobežojuma) un 150 EUR robežvērtības atcelšanu IOSS izmantošanai. Šie trīs ar IOSS saistītie risinājumi tika sagrupēti plašākās politikas pieejās kopā ar citiem politikas risinājumiem, kas vērsti uz digitālās ziņošanas prasībām (DRR), platformu ekonomiku un citām iniciatīvām, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt PVN reģistrāciju saskaņā ar vispārējo mērķi par vienotu PVN reģistrāciju Eiropas Savienībā. Kopumā ietekmes novērtējumā bija iekļautas piecas plašākas politikas pieejas, no kurām divas ietvēra izmaiņas IOSS, proti, “pastiprinātā pieeja” un “maksimālā pieeja”. Pirmā pieeja ietvēra iespēju padarīt IOSS par obligātu, savukārt otrā pieeja ietvēra gan iespēju noteikt IOSS par obligātu, gan iespēju atcelt 150 EUR robežvērtību IOSS izmantošanai.
Ietekmes novērtējumā tika uzsvērts, cik svarīgi ir pievērsties PVN regulējumam attiecībā uz PVN administrēšanu un iekasēšanu par importētu preču tālpārdošanu. 2020. gadā ES27 valstīs importēto preču tālpārdošana tika lēsta 29 miljardu EUR apmērā. Turklāt ieinteresētās personas norādīja, ka ievērojama importēto preču tālpārdošanas daļa — indikatīvi aptuveni 10–20 % — pārsniedza 150 EUR robežvērtību un tāpēc pašlaik uz to neattiecas IOSS. Iespēja atcelt 150 EUR robežvērtību ļautu izmantot IOSS augstākas vērtības precēm, padarot to potenciāli lietderīgāku importētu preču tālpārdevējiem, kuriem vismaz daļa importēto preču tālpārdošanas ir novērtēta augstāk nekā pašreizējā robežvērtība. Ietekmes novērtējumā atzīts, ka 150 EUR robežvērtības atcelšana uzņēmumiem samazinātu ar PVN reģistrāciju saistīto administratīvo slogu un izmaksas, jo dažiem uzņēmumiem vairs nebūtu jāreģistrējas galamērķa dalībvalstī, un tādējādi tiktu samazināts to slogs.
Tika uzskatīts, ka gan maksimālajai pieejai, gan pastiprinātajai pieejai ir plašs tvērums un līdz ar to vislielākie potenciālie ieguvumi. Piemēram, PVN reģistrācijas jomā, kur lielāka uzmanība tiek pievērsta jautājumam par augstām administratīvajām un atbilstības nodrošināšanas izmaksām, OSS un IOSS apakšrisinājumi galvenokārt atšķiras to risināmo situāciju tvēruma ziņā, kuras pašlaik izraisa vairākkārtēju PVN reģistrāciju.
Visbeidzot, ietekmes novērtējumā iekļautajā analīzē atklājās, ka labākais līdzsvars attiecībā uz politikas risinājumiem efektivitātes, proporcionalitātes un subsidiaritātes ziņā tiktu panākts, īstenojot “pastiprināto pieeju”. Pastiprinātā pieeja apvieno digitālās ziņošanas prasību ieviešanu ES līmenī, “domājamā pakalpojumu sniedzēja” noteikuma ieviešanu izmitināšanas vietu īstermiņa īres un pasažieru pārvadājumu nozarē un vēl lielāku OSS paplašināšanu, apgrieztās maksāšanas sistēmu un obligātu IOSS režīmu platformām.
“Maksimālā pieeja” ierosināja atcelt 150 EUR robežvērtību, tomēr, tā kā tā ir cieši saistīta ar muitas nodokļa aprēķināšanu, tā netika uzskatīta par visefektīvāko risinājumu ViDA priekšlikuma kontekstā. Ietekmes novērtējumā atzīts, ka IOSS paplašināšana, iekļaujot tādu importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR, ir uzlabojums, ko atbalsta uzņēmumi. Tāpēc 150 EUR robežvērtības atcelšana šajā priekšlikumā ir aplūkota saistībā ar attiecīgo muitas noteikumu visaptverošu pārskatīšanu.
Paredzams, ka laikposmā no 2023. līdz 2032. gadam, atceļot PVN reģistrācijas pienākumus, tiks panākti ietaupījumi 8,7 miljardu EUR apmērā. Sagaidāms, ka būs ieguvumi arī vides, sociālajā un saimnieciskās darbības automatizācijas jomā, kā arī ieguvumi, kas saistīti ar iekšējā tirgus darbību (vienlīdzīgāki konkurences apstākļi) un nodokļu kontroles efektivitāti.
Ietekmes novērtējums un tā pielikumi, kopsavilkums un padomes atzinums par ietekmes novērtējumu ir pieejami apspriešanas lapā portālā “Izsakiet viedokli”: https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/13186-PVN-digitalaja-laikmeta_lv .
Ietekmes novērtējuma ziņojumā par muitas savienības reformu tika konstatēta arī problēma, ko rada vērtības samazināšana. Ja tiek samazināta preču vērtība, tās deklarē zem to pareizās muitas vērtības, un līdz ar to pamatsumma, kurai piemēro muitas nodokļus un PVN, ir zemāka. Vērtības samazināšana, šķiet, vairāk ietekmē tās preču kategorijas, kurām piemēro muitas nodokļus. Tomēr pētījumā, ko 2016. gadā veica Copenhagen Economics, tika lēsts, ka aptuveni 65 % e-komercijas sūtījumu PVN nolūkos tiek samazināta vērtība neatkarīgi no atbrīvojuma no nodokļa 13 . Ir bijuši arī gadījumi, kad sistemātiski tiek samazināta noteiktu kategoriju preču vērtība, kā rezultātā rodas ievērojami muitas nodokļu ieņēmumu zaudējumi 14 .
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šis priekšlikums balstās uz ViDA priekšlikumu, kas ir REFIT iniciatīva, kuras mērķis ir modernizēt pašreizējos PVN noteikumus un ņemt vērā digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas 15 . Paredzams, ka priekšlikums pilnveidos vienoto tirgu un palīdzēs uzlabot nodokļu iekasēšanu par importētu preču tālpārdošanu. Tādējādi šis priekšlikums nodrošinās ilgtspējīgus ieņēmumus atveseļošanas laikā no Covid-19 pandēmijas.
Tiek sagaidīts, ka uzņēmumi, kas nodarbojas ar importētu preču tālpārdošanu, gūs neto ieguvumus no priekšlikuma ieviešanas. Kopumā šis priekšlikums vēl vairāk uzlabos koncepciju “vienota PVN reģistrācija (VPR)”, kas būs saskaņā ar principu “viens pieņemts – viens atcelts” vai pat pārsniegs to, proti, “viens pieņemts – vairāki atcelti”, ņemot vērā vairākkārtējas reģistrācijas pienākumus, kas var attiekties uz tādu importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR.
Šā priekšlikuma pamatā ir princips par vienotu PVN reģistrāciju Eiropas Savienībā, un paredzams, ka tas vēl vairāk samazinās vajadzību pēc vairākkārtējas reģistrācijas citās dalībvalstīs. Tādējādi tas palīdzēs samazināt administratīvo slogu un ar to saistītās izmaksas uzņēmumiem, kas iesaistīti tādu importētu preču tālpārdošanā, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR.
Platforma “Gatavi nākotnei” iniciatīvu “PVN digitālajā laikmetā” iekļāva savā 2022. gada darba programmā, atzīstot tās potenciālu samazināt administratīvo slogu politikas jomā 16 . Šā priekšlikuma pamatā ir arī ViDA pamatmērķi, proti, vēl vairāk samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas saistītas ar PVN saistību izpildi.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Paredzams, ka šis priekšlikums palielinās PVN ieņēmumus dalībvalstīm, jo tas uzlabos PVN iekasēšanu, atbilstības nodrošināšanas centienus koncentrējot uz mazāku skaitu lielā mērā atbilstīgu nodokļa maksātāju. IOSS režīma paplašināšana, lai aptvertu visu importētu preču tālpārdošanu, izņemot akcīzes preces, palīdzēs samazināt administratīvo slogu un izmaksas, kas saistītas ar PVN reģistrācijas dokumentu izdošanu un kontroli. Paplašinot domājamā piegādātāja noteikumu, IOSS un īpašo režīmu, nodokļu administrācijas, domājams, saskarsies ar nodokļa maksātāju, kas neveic uzņēmējdarbību, iesniegto reģistrācijas pieprasījumu skaita attiecīgu samazinājumu. Tāpēc attiecībā uz dalībvalstīm šis priekšlikums samazinās administratīvās izmaksas, kas saistītas ar to tirgotāju reģistrāciju, kuri veic tādu ES importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR, jo šādi tirgotāji tagad varēs deklarēt un pārskaitīt PVN, kas maksājams par šīm piegādēm, izmantojot IOSS režīmu, un tādējādi attiecībā uz šīm piegādēm nebūs nepieciešams reģistrēties kā PVN maksātājam vairākās dalībvalstīs.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
PVN komiteja, padomdevēja komiteja PVN jautājumos, kurā piedalās visu dalībvalstu pārstāvji un kuru vada Komisijas ierēdņi no Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD ĢD), apspriedīs un precizēs iespējamos interpretācijas jautājumus starp dalībvalstīm attiecībā uz jaunajiem tiesību aktiem.
Administratīvās sadarbības pastāvīgā komiteja (SCAC) izskatīs iespējamos dalībvalstu administratīvās sadarbības jautājumus, kas izriet no jaunajiem noteikumiem, kuri ietverti šajā priekšlikumā.
Turklāt Komisija uzraudzīs un izvērtēs, vai šī iniciatīva darbojas pareizi attiecībā uz tās mērķu sasniegšanu.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Šis priekšlikums ietver trīs galvenos elementus. Pirmkārt, lai aptvertu visu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu, ir ierosināts paplašināt domājamā piegādātāja noteikuma piemērošanu, kas pašlaik attiecas tikai uz tādu importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība nepārsniedz 150 EUR. Šāda domājamā piegādātāja noteikuma paplašināšana tiek panākta, svītrojot atsauci uz 150 EUR robežvērtību Padomes Direktīvas 2006/112/EK 14.a panta 1. punktā. Tādējādi domājamā piegādātāja noteikums saskaņā ar tā paplašināto darbības jomu attiektos uz visu ES importēto preču tālpārdošanu, ko veicina elektroniska saskarne, neatkarīgi no sūtījuma patiesās vērtības.
Otrkārt, lai aptvertu visu importētu preču tālpārdošanu neatkarīgi no to vērtības, ir ierosināts paplašināt IOSS piemērošanu, kas pašlaik attiecas tikai uz importētu preču tālpārdošanu sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR. Tomēr akcīzes preces joprojām būtu izslēgtas no šī režīma. IOSS paplašināšana palīdzētu sekmēt koncepciju “vienota PVN reģistrācija Eiropas Savienībā”, vēl vairāk ierobežojot gadījumus, kad nodokļa maksātājam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam citā dalībvalstī. Šāda IOSS piemērošanas paplašināšana tiek panākta, svītrojot atsauci uz 150 EUR robežvērtību Padomes Direktīvas 2006/112/EK 369.l panta pirmajā daļā.
Treškārt, lai aptvertu visas atbilstīgās preces, ar šo priekšlikumu tiktu paplašināta Padomes Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 7. nodaļā noteiktā īpašā režīma piemērošana, kas pašlaik attiecas tikai uz atbilstīgām importētām precēm, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 150. Akcīzes preces joprojām būtu izslēgtas no šī režīma. Īpašā režīma paplašināšana palīdzēs sekmēt koncepciju “vienota PVN reģistrācija Eiropas Savienībā”, vēl vairāk ierobežojot gadījumus, kad nodokļa maksātājam ir jāreģistrējas kā PVN maksātājam citā dalībvalstī. Tādēļ tiek grozīts Padomes Direktīvas 2006/112/EK 369.y pants, lai svītrotu atsauci uz 150 EUR robežvērtību.
2023/0158 (CNS)
Priekšlikums
PADOMES DIREKTĪVA,
ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz PVN noteikumiem par nodokļa maksātājiem, kas veicina importētu preču tālpārdošanu, un īpašā režīma no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai un īpašā režīma importa PVN deklarēšanai un samaksai piemērošanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas dalībvalstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu 17 ,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 18 ,
saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Padomes Direktīvas 2006/112/EK 19 14.a panta 1. punktā ir paredzēts “domājamā piegādātāja režīms”. Saskaņā ar minēto pantu, ja nodokļa maksātājs, izmantojot elektronisku saskarni, veicina no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu, šāds nodokļa maksātājs ir uzskatāms par minēto preču domājamo piegādātāju.
(2)“Domājamā piegādātāja” režīmu pašlaik piemēro tikai no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR. Lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu tirgotājiem, kuri veic pārdošanu, izmantojot elektroniskas saskarnes, piemēram, tirdzniecības vietas, un lai atbalstītu vienotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrāciju Savienībā, būtu jāsvītro 150 EUR robežvērtība. Tādējādi domājamā piegādātāja režīmam būtu jāattiecas uz visu no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu neatkarīgi no to vērtības.
(3)Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā ir noteikts īpašs režīms no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanai, ko dēvē par importa vienas pieturas aģentūru (IOSS). Nodokļa maksātājiem, kas izvēlas reģistrēties IOSS, nav jāreģistrējas kā PVN maksātājiem katrā dalībvalstī, kurā notiek to atbilstīgās preču piegādes patērētājiem. Tā vietā PVN, kas maksājams par šīm piegādēm, var deklarēt un samaksāt vienā dalībvalstī, izmantojot IOSS režīmu. Tomēr IOSS īpašais režīms attiecas tikai uz importētu preču tālpārdošanu sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR. Atbalstot vienotu PVN reģistrāciju Savienībā, būtu jāsvītro 150 EUR robežvērtība, lai nodokļa maksātājiem, kas veic no trešām teritorijām vai trešām valstīm Savienībā importētu preču tālpārdošanu, kuru vērtība pārsniedz 150 EUR, nebūtu pienākuma reģistrēties kā importa PVN maksātājiem katrā preču galamērķa dalībvalstī.
(4)Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 7. nodaļā ir noteikts īpašs režīms importa PVN deklarēšanai un samaksai. Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, īpašais režīms ļauj pasta operatoriem, ekspress pārvadātājiem, muitas aģentiem un citiem uzņēmējiem, kas pircēja vārdā aizpilda muitas importa deklarācijas, katru mēnesi deklarēt un pārskaitīt iekasēto PVN par konkrētu importu. Īpašais režīms attiecas tikai uz importētām precēm sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 EUR, izņemot akcīzes preces. Tāpēc, lai samazinātu atbilstības nodrošināšanas slogu un izmaksas, kas saistītas ar importētām precēm sūtījumos, kuru patiesā vērtība pārsniedz 150 EUR, būtu jāsvītro 150 EUR robežvērtība.
(5)Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 20 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.
(6)Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, sekmēt koncepciju “vienota PVN reģistrācija Savienībā”, var sasniegt tikai Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.
(7)Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2006/112/EK,
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Grozījumi Direktīvā 2006/112/EK
Direktīvu 2006/112/EK groza šādi:
(1)direktīvas 14.a panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Ja, izmantojot tādu elektronisku saskarni kā tirdzniecības vieta, platforma, portāls vai līdzīgs mehānisms, nodokļa maksātājs veicina no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošanu, uzskata, ka minētais nodokļa maksātājs ir saņēmis un piegādājis minētās preces pats.”;
(2)direktīvas 369.l panta pirmo daļu aizstāj ar šādu:
“Piemērojot šo iedaļu, no trešām teritorijām vai trešām valstīm importētu preču tālpārdošana neietver akcīzes preces.”;
(3)direktīvas 369.y pantu aizstāj ar šādu:
“369.y pants
Ja 6. nodaļas 4. iedaļā noteikto īpašo režīmu neizmanto preču importēšanai, izņemot akcīzes preces, tad importa dalībvalsts ļauj personai, kura uzrāda preces muitai tās personas interesēs, kura ir preču saņēmēja Kopienas teritorijā, izmantot īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai attiecībā uz precēm, kuru nosūtīšana vai transportēšana beidzas minētajā dalībvalstī.”.
2. pants
Transponēšana
1.Dalībvalstis vēlākais līdz 2027. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2028. gada 1. marta.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Adresāti
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
