EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.4.2023

COM(2023) 217 final

2023/0124(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (EK) Nr. 648/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 170 final} - {SWD(2023) 113 final} - {SWD(2023) 114 final} - {SWD(2023) 115 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Ņemot vērā trūkumus, kas konstatēti regulas izvērtējumā 8 un ķimikāliju jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudē 9 un kas tika detalizēti izklāstīti ietekmes novērtējuma ziņojumā par Mazgāšanas līdzekļu regulas pārskatīšanu 10 , šā priekšlikuma mērķis ir atjaunināt noteikumus par mazgāšanas līdzekļiem, pastiprināt to izpildes panākšanu, lai Savienības tirgū nonāktu atbilstošāki mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, un risināt šādus jautājumus:

(1)Mazgāšanas līdzekļu regulā nav ņemtas vērā jaunas tirgus norises: kopš regulas pieņemšanas 2004. gadā ir izstrādāti inovatīvi produkti un jaunas ilgtspējīgas prakses, kas pašreizējos noteikumos vai nu nav ņemti vērā (mikrobioloģiski tīrīšanas līdzekļi), vai arī nav skaidrs, vai un kā tie ir ņemti vērā (pārdošana, izmantojot uzpildi);

(2)informācijas prasības, kas attiecas uz mazgāšanas līdzekļiem, nav efektīvas. Mazgāšanas līdzekļu regulas un Klasificēšanas, marķēšanas un iepakošanas (CLP) regulas 11 pārklāšanās bieži vien noved pie tā, ka viena un tā pati viela uz vienas un tās pašas etiķetes tiek norādīta divas vai trīs reizes un dažkārt ar pilnīgi atšķirīgiem nosaukumiem. Vēl viena pārklāšanās starp šiem ES tiesību aktiem ir informācijas dublēšanās par reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem, kas klasificēti kā bīstami saskaņā ar CLP regulu (sastāvdaļu datu lapas saskaņā ar Mazgāšanas līdzekļu regulu un informācija toksikoloģijas centriem saskaņā ar CLP regulu).

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Mazgāšanas līdzekļu regulas izvērtējumā tika secināts, ka pievienotā vērtība, ko rada saskaņošanas noteikumi par to, kā mazgāšanas līdzekļus dara pieejamus un laiž tirgū, ir neapstrīdama. Mazgāšanas līdzekļu regula ir palīdzējusi nodrošināt mazgāšanas līdzekļu ražotājiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, tādējādi atvieglojot uzņēmumiem pārrobežu tirdzniecību un sniedzot pozitīvus rezultātus cilvēka veselībai un videi.

Turklāt ar izvērtējumu saistīto apspriešanās pasākumu laikā ieinteresēto personu vidū bija plaša vienprātība par to, ka regulas risinātie jautājumi joprojām ir jārisina ES līmenī. Tas ir tāpēc, ka Mazgāšanas līdzekļu regulā aplūkotie aspekti — gan cilvēka veselības aizsardzības, gan vides aizsardzības aspekti — ir ES mēroga aspekti. Tas pats attiecas uz konstatētajām problēmām, kurām nav raksturīgas kādas konkrētas valsts vai vietējā līmeņa iezīmes, bet kurām ir ietekme ES mērogā (piemēram, pārdošana, izmantojot uzpildi, mikrobioloģiski tīrīšanas līdzekļi, patērētāju izpratnes un informētības trūkums par ķimikāliju etiķetēm). Tāpēc šīs problēmas jārisina ES līmenī, lai nodrošinātu vienotā tirgus labu darbību un vienādu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni visā ES.

ES līmeņa regulatīvie pasākumi nodrošinātu tādu regulatīvo kontekstu, kas ļautu ieviest inovācijas, lai radītu jaunus produktu veidus, jaunas tirdzniecības metodes un jaunas marķēšanas tehnoloģijas visā vienotajā tirgū, un vienlaikus nodrošinātu vienādu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni visā ES. Tiktu atjaunināts konkrētais tiesību akts, iekļaujot regulas darbības jomā inovatīvus produktus un ilgtspējīgas jaunas prakses, tiktu mazināts regulatīvais slogs mazgāšanas līdzekļu ražotājiem, vienkāršojot un racionalizējot (informācijas) prasības, un tiesību akts tiktu pielāgots digitālajam laikmetam, ieviešot digitālo marķējumu. Šāda veida regulatīvie pasākumi i) palīdzētu turpināt vienotā tirgus attīstību; ii) nodrošinātu juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus nozarei un iii) nodrošinātu optimālu cilvēka veselības un vides aizsardzību.

•Proporcionalitāte

Ieviešot produkta pasi, kurā iekļauta informācija par atbilstību, tiks iedarbīgi samazināts prasībām neatbilstošu mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu daudzums Savienības tirgū, tajā skaitā tiešsaistes tirdzniecībā. Regula nodrošinās, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, kas tiek uzrādīta muitā, tiek laista brīvā apgrozībā un laista Savienības tirgū tikai tad, ja tai ir atbilstoša produkta pase. Tas ievērojami palielinās gan tirgus uzraudzības iestāžu, gan muitas dienestu efektivitāti, neradot nesamērīgas izmaksas nozarei. Uz to attieksies tādas pašas tehniskās prasības kā uz produkta pasi, kas ierosināta priekšlikumā par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem, lai izvairītos no nozares digitalizācijas centienu dublēšanās un nodrošinātu sadarbspēju ar produktu pasēm, kas izveidotas saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ietekmes novērtējums

Komisija veica Mazgāšanas līdzekļu regulas pārskatīšanas ietekmes novērtējumu. Regulējuma kontroles padome 2022. gada 16. septembrī sniedza labvēlīgu atzinumu par ietekmes novērtējuma projektu. Padomes atzinums, kā arī galīgais ietekmes novērtējums un tā kopsavilkums ir publicēti kopā ar šo priekšlikumu.

Papildus pamatscenārijam, kurā nav paredzētas nekādas darbības, šajā ietekmes novērtējumā ir noteikti divi risinājumi (1.a un 1.b), lai risinātu 1. problēmu (par jaunām tirgus norisēm, kas netiek ņemtas vērā), un divi risinājumi (2.a un 2.b), lai risinātu 2. problēmu (informācijas prasību neefektivitāte).

1.a politikas risinājums nodrošinātu, ka patērētāji, pērkot uzpildītus mazgāšanas līdzekļus, saņem nepieciešamo informāciju un ka mazgāšanas līdzekļu ražotājiem tiek piemēroti vienādi noteikumi. Mikrobioloģiskie tīrīšanas līdzekļi tiktu iekļauti Mazgāšanas līdzekļu regulas darbības jomā, un tiktu noteiktas minimālās informācijas prasības (marķēšana), lai tiešie lietotāji būtu informēti par līdzeklī esošajiem mikroorganismiem, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta tīrīšanas funkcija.

1.b politikas risinājums ir balstīts uz 1.a risinājumu attiecībā uz pārdošanu, izmantojot uzpildi, un papildus ierosina ieviest uzpildītu mazgāšanas līdzekļu digitālu marķējumu. Lai vēl vairāk atvieglotu šo ilgtspējīgo praksi un pilnībā izmantotu tās potenciālu, visu marķējuma informāciju, kas prasīta Mazgāšanas līdzekļu regulā, izņemot dozēšanas norādījumus, varētu sniegt, izmantojot digitālu etiķeti. 1.b risinājumā ir arī ierosināts ieviest riska pārvaldības prasības mikrobioloģiskiem tīrīšanas līdzekļiem. Tās ietver vispārējus kritērijus mikroorganismu izmantošanai mazgāšanas līdzekļos, marķēšanas prasības, dažus ierobežojumus mikroorganismu izmantošanai un pārskatīšanas klauzulu.

Saskaņā ar 2.a politikas risinājumu sastāvdaļu datu lapa tiktu atcelta gan bīstamiem, gan nebīstamiem mazgāšanas līdzekļiem. Šajā risinājuma variantā arī ierosināts racionalizēt marķēšanas prasības un ieviest digitālā marķējuma iespēju. Racionalizāciju varētu panākt, vai nu marķējot tikai vienu reizi saskaņā ar stingrākajiem noteikumiem (1. apakšrisinājums), vai arī svītrojot dublējošos noteikumus no Mazgāšanas līdzekļu regulas (2. apakšrisinājums). Izvēloties digitālo marķējumu, ražotājiem būtu arī iespēja sniegt noteiktu informāciju tikai digitālajā etiķetē. Ja tiktu piemēroti obligāti digitālā marķējuma principi, ražotāji varētu uz saviem produktiem izvietot tikai digitālās etiķetes.

2.b politikas risinājumā ierosināts atcelt tikai dublējošos prasību iesniegt sastāvdaļu datu lapu attiecībā uz bīstamiem mazgāšanas līdzekļiem un saglabāt to attiecībā uz nebīstamiem mazgāšanas līdzekļiem Mazgāšanas līdzekļu regulā. Attiecībā uz marķēšanu 2.b risinājums ir tāds pats kā iepriekš aprakstītais 2.a risinājums.

Vēlamā politikas risinājumu kombinācija ietver 1.b politikas risinājumu (1.b PR) un 2.b politikas risinājumu (2.b PR). Šie risinājumu varianti kopumā ieguva labākus rezultātus salīdzinājumā ar alternatīvām pēc vairākiem kritērijiem (pozitīva ietekme uz ekonomiku, sociālo jomu, vidi un veselību, lietderīgums, efektivitāte un saskaņotība). Jo īpaši sagaidāms, ka 1.b un 2.b risinājums dos labumu nozarei sloga samazināšanas un izmaksu ietaupījuma ziņā, kā arī padarīs mazgāšanas līdzekļu etiķetes vieglāk uztveramas. Paredzams, ka šie risinājumi arī samazinās slogu uzņēmumiem, pievēršoties plašajām marķēšanas prasībām, kas noteiktas plašākā ES tiesiskajā regulējumā, kurš piemērojams mazgāšanas līdzekļiem, un kas savā starpā pārklājas. Tas jo īpaši tiks panākts, pilnīgi novēršot informācijas prasību dublēšanos un piedāvājot iespēju daļu informācijas sniegt digitālā etiķetē. Tāpat tiktu gūti apjomradīti ietaupījumi, jo fiziskās etiķetes laukumā varētu izvietot tekstu vairāk valodās, kas nozīmētu izmaksu ietaupījumus produktu izplatīšanā, un tiktu pilnībā īstenots vienotā mazgāšanas līdzekļu tirgus potenciāls.

Saskaņotu kritēriju noteikšana un prasību precizēšana attiecībā uz ilgtspējīgākiem produktiem (mikrobioloģiskie tīrīšanas līdzekļi) un jaunām praksēm (pārdošana, izmantojot uzpildi) atvieglos zaļo pārkārtošanos, vienlaikus nodrošinot, ka netiek kavēta inovācija. Ņemot vērā, ka šajos tirgus segmentos pašlaik dominē MVU, tas palielinās MVU piekļuvi vērtības ķēdēm un tirgum kopumā un integrāciju tajos, tādējādi veicinot Apvienoto Nāciju Organizācijas 9. ilgtspējīgas attīstības mērķa 24 (IAM) “Ražošana, inovācijas un infrastruktūra” sasniegšanu.

1.b un 2.b politikas risinājuma kombinācija nodrošina augstāku cilvēka veselības, drošuma un vides aizsardzības līmeni un palīdz sasniegt 3. IAM “Laba veselība un labklājība” un 12. IAM “Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus”. Jo īpaši mikrobioloģisko tīrīšanas līdzekļu riska pārvaldības pasākumu ieviešana nodrošinās, ka mazgāšanas līdzekļos izmantotie mikroorganismi ir nekaitīgi gan no cilvēka veselības, gan vides viedokļa, un ļaus tiešajiem lietotājiem izdarīt apzinātu izvēli un labāk aizsargāt sevi iepriekšējas sensibilizācijas vai jutīguma gadījumā. Mērķtiecīga un vienkāršota lietošanas pamācība etiķetē palīdzēs līdzekļu lietotājiem pareizi lietot šos līdzekļus, tādējādi nodrošinot optimālu vides aizsardzību. Turklāt īpašu prasību ieviešana attiecībā uz pārdošanu, izmantojot uzpildi, nodrošinās, ka patērētāji, pērkot uzpildītus mazgāšanas līdzekļus, saņem visu informāciju par drošumu un lietošanu, un tas veicinās ilgtspējīgu praksi, kas dos ievērojamu labumu videi, mazinot iepakojuma atkritumu daudzumu. Ļaujot daļu marķējuma informācijas sniegt tikai digitāli, tiktu arī samazināti atkritumi, kas rodas, likvidējot neizmantoto etiķešu krājumus.

Marķēšanas prasību racionalizēšana un vienkāršošana padarīs mazgāšanas līdzekļu etiķetes vieglāk uztveramas un saprotamākas. Tas palīdzēs tiešajiem lietotājiem vieglāk un ātrāk atrast attiecīgo informāciju, kas ir ļoti svarīgi, jo īpaši negadījuma gadījumā.

Priekšroka dodama 2.a politikas risinājuma 1. apakšrisinājumam, saskaņā ar kuru sastāvdaļas etiķetē tiek norādītas tikai vienu reizi, pamatojoties uz stingrākajiem piemērojamiem noteikumiem, jo tas nodrošinās augstāku cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Turklāt fakultatīva digitālā marķējuma ieviešana, no vienas puses, nodrošinās ērtāku lietošanu un labāku informētību, jo būtiskākā informācija, kas paliek fiziskajā etiķetē, kļūs skaidrāka, un, no otras puses, sniegs papildu priekšrocības mazāk aizsargātiem lietotājiem un lietotājiem ar redzes traucējumiem. Digitālie principi, kas tiks piemēroti, ja uzņēmēji nolems izmantot digitālas etiķetes, vēl vairāk palīdzēs nodrošināt augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Visbeidzot, regulā saglabājot sastāvdaļu datu lapu nebīstamiem mazgāšanas līdzekļiem, tiks nodrošināts, ka aizsardzības līmenis saglabājas ļoti augsts.

Vēlamajā risinājumā vienotā tirgus darbību veicinās saskaņotu noteikumu ieviešana attiecībā uz mikrobioloģiskajiem tīrīšanas līdzekļiem un pārdošanu, izmantojot uzpildi, kas tiem nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Vēlamais risinājums uzņēmumiem neradīs nekādas izmaksas vai radīs tikai nenozīmīgas izmaksas un nodrošinās lielus izmaksu ietaupījumus. Vislielāko ietekmi izmaksu ietaupījuma veidā radīs sastāvdaļu datu lapas atcelšana bīstamajiem mazgāšanas līdzekļiem, un paredzamais ietaupījums ir 7 miljoni EUR gadā. Lai izvairītos no nevajadzīgām papildu izmaksām un sarežģītības nozarei, jo īpaši MVU, tiks saglabāts pašreizējais sastāvdaļu datu lapu formāts.

Paredzams, ka MVU rastos neliels ikgadējs papildu slogs saistībā ar riska pārvaldības prasībām attiecībā uz mikrobioloģiskiem tīrīšanas līdzekļiem, kas varētu sasniegt aptuveni 200 000 EUR uz vienu uzņēmumu. Tomēr jāatzīmē, ka tā ir maksimālā aplēstā summa, kas aprēķināta, pamatojoties uz vidējām testēšanas izmaksām un ražotāju paziņoto lielāko partiju skaitu. Ļoti iespējams arī, ka šis skaitlis mainīsies atkarībā no vairākiem faktoriem (piemēram, uzņēmuma vai portfeļa lieluma, pašreizējā atbilstības līmeņa u. c.), taču tas nekādā gadījumā neatstās negatīvas sekas uz ražotājiem (galvenokārt MVU), kas intervijās norādīja, ka šīs izmaksas ir pieņemamās robežās. Paredzams, ka uzņēmumiem, kas pašlaik strādā ar “zināmiem mikroorganismiem”, jauno prasību izmaksas būs nenozīmīgas, jo daudzas no ierosinātajām prasībām jau ir izpildītas vai var tikt izpildītas ar nenozīmīgām izmaksām. Tāpēc šie uzņēmumi varēs strādāt un paplašināt ražošanu bez papildu izmaksām.

Vēlamais risinājums atbilst proporcionalitātes principam. Tas nepārsniedz izvirzīto mērķu sasniegšanai vajadzīgo rīcību. Regulējuma pārklāšanās novēršana nodrošinās lielāku saskaņotību ar plašāku ES tiesisko regulējumu, kas piemērojams mazgāšanas līdzekļiem. Pārdošanas, izmantojot uzpildi, veicināšana ir saskaņā ar visaptverošām ES iniciatīvām, kuru mērķis ir samazināt ietekmi uz vidi, un ar 12. IAM “Nodrošināt ilgtspējīgus patēriņa paradumus un ražošanas modeļus”. (Fakultatīva) digitālā marķējuma ieviešana gan attiecībā uz uzpildītiem mazgāšanas līdzekļiem, gan kopumā atbilst pārejai uz digitālo laikmetu un paralēlām digitalizācijas iniciatīvām ķimikāliju jomā, piemēram, CLP un Mēslošanas līdzekļu regulai. Nākotnē, uzkrājoties pieredzei digitālā marķējuma jomā un augot uzticībai digitālajām etiķetēm, varētu būt iespējams digitāli pieejamās informācijas apjomu palielināt, un tas nozarei varētu pavērt vēl lielākas vienkāršošanas iespējas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

·Marķēšanas prasību vienkāršošana un racionalizēšana samazinās regulatīvo slogu uzņēmējiem, jo tiem būs vieglāk ievērot noteikumus.

·Atceļot sastāvdaļu datu lapu bīstamajiem mazgāšanas līdzekļiem, tiks ietaupītas izmaksas 7 miljonu EUR apmērā gadā.

·Priekšlikumā ir arī atcelta prasība obligāti iesaistīt apstiprinātās laboratorijas, kurām bija jāveic testi saskaņā ar regulu.

·Ar priekšlikumu tiek atcelts pienākums mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu ražotājiem būt iedibinātiem ES. Tomēr produkta pases ieviešana un jauni noteikumi par mazgāšanas līdzekļu tirgus uzraudzību nodrošinās, ka visi mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, kas laisti ES tirgū, atbilst prasībām neatkarīgi no ražotāja iedibināšanās vietas.

·Tiek lēsts, ka pārdošanas, izmantojot uzpildi, veicināšana mazgāšanas līdzekļu nozarei radīs ikgadējus izmaksu ietaupījumus, jo būs mazāk likvidējamu plastmasas atkritumu. Lai gan nebija iespējams šo ietaupījumu apjomu izteikt kvantitatīvi, saskaņā ar pamatscenāriju tas tiek lēsts 3,3 miljonu EUR apmērā. Kopumā tiek lēsts, ka vēlamais risinājums ik gadu radīs mazgāšanas līdzekļu nozarei izmaksu ietaupījumu vairāk nekā 10 miljonu EUR apmērā.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums 

I nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Ierosinātā regula attiecas uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, kas tiek laistas tirgū atsevišķi vai ir mazgāšanas līdzekļu sastāvā. Turklāt ierosinātajā regulā virsmaktīvajām vielām joprojām ir noteiktas stingras bionoārdāmības prasības. Tomēr atšķirībā no Regulas (EK) Nr. 648/2004 ir ieviesta iespēja nākotnē paplašināt darbības jomu, iekļaujot tajā mazgāšanas līdzekļos esošo vielu un maisījumu bionoārdāmību. Paplašinātā darbības joma attiecas arī uz mazgāšanas līdzekļu etiķešu digitalizāciju un mazgāšanas līdzekļos esošo mikroorganismu nekaitīgumu.

Priekšlikumā ir saglabātas vairākas pašreizējās definīcijas, taču tajā ir ieviesta arī jauna mazgāšanas līdzekļa definīcija. Šī definīcija lielā mērā pamatojas uz Regulā (EK) Nr. 648/2004 iekļauto definīciju, bet, no vienas puses, ir precizēta un, no otras puses, ir atjaunināta, lai ietvertu arī jaunus produktus, kuriem ar nolūku ir pievienoti mikroorganismi.

Priekšlikumā izmantotas arī Lēmuma Nr. 768/2008/EK 25 vispārīgās definīcijas un iekļautas papildu definīcijas saistībā ar produkta pasi, kas atbilst Eiropas ilgtspējīgu produktu priekšlikumā noteiktajām definīcijām. Uzpildes definīcija ir saskaņota ar definīciju, kas izmantota priekšlikumā par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem.

II nodaļa. Produktiem piemērojamās prasības

Tāpat kā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 648/2004 virsmaktīvajām vielām, lai tās varētu laist tirgū, neatkarīgi no tā, vai tās tiek tirgotas atsevišķi vai ir iekļautas mazgāšanas līdzekļos, ir jāatbilst pilnīgas bionoārdāmības kritērijiem. Ar šo priekšlikumu pirmo reizi tiek ieviestas drošuma prasības, kurām jāatbilst mazgāšanas līdzekļos esošajiem mikroorganismiem.

Ir saglabāti fosfātu un citu fosfora savienojumu satura ierobežojumi plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļos un automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļos.

III nodaļa. Uzņēmēju pienākumi

IV nodaļa. CE zīme un marķēšana

Pēc atbilstības novērtēšanas pabeigšanas ražotājiem uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām jāuzliek CE zīme saskaņā ar vispārīgajiem principiem un noteikumiem, kas piemērojami CE zīmei.

Priekšlikumā saglabāta lielākā daļa spēkā esošo marķēšanas noteikumu, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 648/2004, vienlaikus ieviešot iespēju izmantot digitālo etiķeti, kā aprakstīts iepriekš.

V nodaļa. Produkta pase

Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū, ir svarīgi, no vienas puses, nodrošināt lielāku pārredzamību vērtības ķēdē attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu galvenajām īpašībām un, no otras puses, pastiprināt noteikumu izpildes panākšanu, lai samazinātu neatbilstību. Tā vietā, lai paļautos uz Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēto ES atbilstības deklarāciju, šajā priekšlikumā ir ierosināts inovatīvs veids, kā sasniegt šo divējādo mērķi. Jaunā tiesiskā regulējuma izvērtējumā 26 norādīts, ka tad, ja tiesiskais regulējums nākotnē tiktu pārskatīts, varētu apsvērt iespēju ieviest produkta pasi. Kā izvērtējumā minēts, produkta pasē varētu iekļaut elektronisku atbilstības deklarāciju un atbilstības novērtēšanas procedūras aprakstu. Izvērtējumā norādīts, ka produktu informācijas digitalizācija varētu padarīt tirgus uzraudzības iestāžu un muitas darbu rezultatīvāku.

Lai nodrošinātu šīs regulas atbilstību nākotnes vajadzībām, šajā priekšlikumā Lēmumā Nr. 768/2008/EK noteiktā ES atbilstības deklarācija tiek aizstāta ar prasību, ka mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām ir jābūt produkta pasei, kas apliecina atbilstību šīs regulas prasībām. Produkta pase ar datu nesēja starpniecību būs savienota ar unikālu produkta identifikatoru, un tā atbildīs tām pašām tehniskajām prasībām, kas noteiktas produkta pasei Regulā par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem 27 . Atsauce uz produkta pasi jāiekļauj Komisijas centrālajā reģistrā, kas tiks izveidots saskaņā ar Regulu par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem, un šī informācija jāuzrāda muitā.

VI nodaļa. Tirgus uzraudzība

Papildus produkta pasei ar šo priekšlikumu izveido skaidrāku regulējumu, lai varētu labāk panākt noteikumu izpildi. Tajā apstiprināts, ka Regula (ES) 2019/1020 arī turpmāk tiks piemērota mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām. Tāpat priekšlikumā ir izklāstīti detalizētāki tirgus uzraudzības noteikumi, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 768/2008/EK. Turklāt īpašs noteikums, kas balstīts uz Lēmumu Nr. 768/2008/EK, sniedz konkrētu pamatu vērsties pret mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, kas atbilst prasībām, bet rada apdraudējumu veselībai vai videi. Šis noteikums galu galā dod Komisijai pilnvaras noteiktos apstākļos pieņemt pasākumus pret konkrētiem mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām.

VII nodaļa. Deleģētās pilnvaras un komiteju procedūra

Ar priekšlikumu Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību, jaunus zinātniskus pierādījumus un digitālās gatavības/pratības līmeni. Šīs pilnvaras būtu jādeleģē Komisijai, jo īpaši, lai i) papildinātu vispārīgās prasības attiecībā uz digitālo marķējumu; ii) grozītu tās marķējuma informācijas sarakstu, ko var sniegt tikai digitālā formātā; iii) pielāgotu alerģiju izraisošu smaržvielu robežvērtību, ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1223/2009 ir noteiktas individuālas uz risku balstītas robežvērtības alerģiju izraisošu smaržvielu koncentrācijai; iv) noteiktu bionoārdāmības prasības mazgāšanas līdzekļos (arī mazgāšanas līdzekļu kapsulās) esošām vielām un maisījumiem, izņemot virsmaktīvās vielas, ja to prasa jauni zinātniskie pierādījumi; v) grozītu konkrēto informāciju, kas jāiekļauj pasē, kā arī informāciju, kas jāiekļauj Komisijas reģistrā; vi) noteiktu reģistrā glabājamo papildu informāciju, kas jākontrolē muitas dienestiem; vii) sniegtu šīs regulas pielikumu, kurā iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā norādīto kombinētās nomenklatūras kodu saraksts un mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu apraksti, un atjauninātu šo pielikumu; viii) grozītu I līdz VII pielikumu.

Ar priekšlikumu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras vajadzības gadījumā pieņemt īstenošanas aktus, lai nodrošinātu šīs regulas vienveidīgu piemērošanu. Jo īpaši būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt detalizētas tehniskās prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu pasēm. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu.

Tāpat būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt, vai valsts pasākums attiecībā uz mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai vai videi, ir pamatots. Būtu jāpiešķir Komisijai arī īstenošanas pilnvaras noteikt, vai valsts pasākums attiecībā uz atbilstīgiem mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, par kuriem dalībvalsts konstatē, ka tie rada apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai vai videi, ir pamatots. Ņemot vērā šo īstenošanas aktu īpašo un tehnisko raksturu, minētie akti netiks pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 182/2011 noteikumiem par īstenošanas aktiem.

VIII nodaļa. Pārejas un nobeiguma noteikumi

Komisija uzraudzīs šo jauno noteikumu īstenošanu un piemērošanu, kā arī to ievērošanu, lai novērtētu to iedarbīgumu. Komisija piecus gadus pēc regulas piemērošanas sākuma iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā novērtēts regulas lietderīgums. Priekšlikumā arī paredzēts pārskatīt drošuma prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļos esošajiem mikroorganismiem un iespēja atļaut mazgāšanas līdzekļos izmantot vairāk mikroorganismu celmu.

Ierosināto regulu sāks piemērot divarpus gadus pēc tās stāšanās spēkā, lai, no vienas puses, ļautu Komisijai sagatavoties produkta pases tehnisko prasību īstenošanai un, no otras puses, dotu ražotājiem un dalībvalstīm laiku pielāgoties jaunajām prasībām, kas noteiktas šajā regulā. Ir paredzēti pārejas noteikumi attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, kas ražoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 648/2004, lai varētu pārdot krājumus, kas ir izplatīšanas ķēdē vai atrodas ražotāja vai importētāja noliktavā laikā, kad sāk piemērot šo regulu. Ar ierosināto regulu tiks atcelta un aizstāta Regula (EK) Nr. 648/2004.

2023/0124 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (EK) Nr. 648/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 28 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Nosacījumi par to, kā mazgāšanas līdzekļus un izmantošanai mazgāšanas līdzekļos paredzētas virsmaktīvās vielas laiž tirgū un dara pieejamus tirgū, ir saskaņoti, izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2004 29 .

(2)Komisijas veiktajā Regulas (EK) Nr. 648/2004 izvērtējumā 30 secināts, ka kopumā minētās regulas mērķi lielā mērā ir sasniegti. Tomēr izvērtējumā tika konstatētas arī vairākas nepilnības un jomas, kurās nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Pēdējos gados ķimikāliju tiesiskais regulējums ir radikāli mainījies, radot saskaņotības trūkumu un dublēšanos noteikumos, kas piemērojami mazgāšanas līdzekļiem, un jo īpaši tiem piemērojamajās informācijas prasībās. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt konsekvenci un novērst dublējošās informācijas prasības.

(3)Ir parādījušās jaunas tirgus tendences, jo īpaši mikroorganismus saturošu mazgāšanas līdzekļu izstrāde un mazgāšanas līdzekļu pārdošana, izmantojot uzpildi, un uz šīm darbībām Regula (EK) Nr. 648/2004 attiecas tikai daļēji vai neattiecas nemaz. Tai pašā laikā digitalizācija piedāvā vienkāršošanas un sloga samazināšanas iespējas un iespēju panākt, ka informācija par drošumu un lietošanu ir vieglāk izmantojama un saprotama, bet šīs iespējas pašlaik netiek izmantotas. Tāpēc ir jāņem vērā jaunie produkti un prakses un jāpastiprina digitalizācijas centieni saskaņā ar Savienības visaptverošajiem mērķiem, jo īpaši tiem, kas attiecas uz ilgtspēju un zaļo un digitālo pārkārtošanos.

(4)Vissvarīgāko tiesību aktu par ķimikālijām (izņemot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 31 ) atbilstības pārbaudē 32 tika uzsvērta Savienības tiesiskā regulējuma sarežģītība ķimikāliju jomā un tas tika skaidrots ar lielo skaitu tiesību aktu, kas attiecas uz konkrētiem produktiem un nozarēm un kas ir savstarpēji saistīti. Pārbaudē arī tika norādīts, ka ir iespējams vienkāršot veidu, kādā produktu lietotājiem tiek sniegta informācija etiķetēs, kas pašlaik ir pārblīvētas, un tika konstatēts, ka pašlaik produktu informācijas paziņošanai netiek pietiekami izmantoti inovatīvi rīki. Tāpēc ir nepieciešams vienkāršot spēkā esošos noteikumus, lai samazinātu slogu uzņēmējiem, uzlabotu patērētāju izpratni un atvieglotu tirgus uzraudzību. Tādēļ Regula (EK) Nr. 648/2004 būtu jāaizstāj.

(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK 33 nosaka kopējus principus un atsauces noteikumus, kurus paredzēts piemērot visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai. Jaunais tiesiskais regulējums attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām būtu pēc iespējas vairāk jāsaskaņo ar šiem kopējiem principiem un atsauces noteikumiem.

(6)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem, mazgāšanas līdzekļa definīcijai būtu jāattiecas uz visiem produktiem, kas ietilpst saskaņošanas jomā, arī uz jaunradītajiem mazgāšanas līdzekļiem, kas satur ar nolūku pievienotus mikroorganismus. Definīcijai būtu jāattiecas arī uz produktiem, kas paredzēti augļu un dārzeņu virsmas tīrīšanai.

(7)Tā kā virsmaktīvās vielas galvenokārt tiek pārdotas darījumos starp uzņēmumiem, lai tās izmantotu mazgāšanas līdzekļu ražošanā, tām nav jāpiemēro tādas pašas prasības kā mazgāšanas līdzekļiem. Tāpēc būtu jānosaka minimālie noteikumi virsmaktīvajām vielām, proti, noteikumi par pilnīgu bionoārdāmību, minimālais marķējuma informācijas kopums un uzņēmēju pienākums sagatavot tehnisko dokumentāciju un izveidot produkta pasi.

(8)Šai regulai būtu jāpapildina spēkā esošie noteikumi, kas paredzēti citos tiesību aktos, un tā nedrīkstētu ietekmēt spēkā esošo Savienības tiesību aktu piemērošanu attiecībā uz veselības, drošuma un vides aizsardzības aspektiem, uz kuriem šī regula neattiecas. Jo īpaši šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Regulu (EK) Nr. 1907/2006, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 34 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 35 .

(9)Virsmaktīvās vielas ir virsmaktīvie aģenti, kas palīdz noārdīt starpvirsmu starp ūdeni un eļļu vai netīrumiem. Tās ir viena no galvenajām mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļām. Tomēr virsmaktīvās vielas var apdraudēt vidi, jo tās tiek novadītas kanalizācijas sistēmās vai tieši virszemes ūdeņos. Lai novērstu jebkādu nelabvēlīgu ietekmi, ko virsmaktīvās vielas varētu atstāt uz vidi, ir jānosaka prasības, kas nodrošina, ka virsmaktīvās vielas ir pilnībā bionoārdāmas, kad tās tiek laistas tirgū atsevišķi un paredzētas izmantošanai mazgāšanas līdzekļos, vai arī tad, kad tās ir mazgāšanas līdzekļu sastāvā.

(10)Fosfors ir būtiska mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļa. Tomēr fosfors un tā savienojumi var kaitēt ekosistēmām un ūdens videi, jo tie veicina eitrofikāciju. Lai arī turpmāk nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni un mazinātu mazgāšanas līdzekļu ietekmi uz vidi, ir jānosaka saskaņoti fosfātu un fosfora savienojumu satura ierobežojumi plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļos un automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamos plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļos. Citiem mazgāšanas līdzekļu veidiem līdzīgi ierobežojumi nav nepieciešami, vai nu tāpēc ka to ietekme nav būtiska, vai arī tāpēc ka pašlaik nav pieejamas piemērotas alternatīvas.

(11)Pēdējos gados ir izstrādāti jauni tīrīšanas līdzekļi, kuros kā aktīvās sastāvdaļas ir pievienoti dzīvi mikroorganismi. Mikroorganismiem ir sava bioloģija un reakcija uz vidi. To vairošanās spējas dēļ pastāv skaidra atšķirība starp parastajiem un mikrobioloģiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. Tāpēc raksturīgie apdraudējumi un no tiem izrietošie riski ne vienmēr ir tāda paša rakstura kā ķimikāliju radītie apdraudējumi un riski, jo īpaši saistībā ar mikroorganismu spēju saglabāties un vairoties dažādās vidēs un radīt virkni dažādu potenciāli toksikoloģiski būtisku metabolītu un toksīnu.

(12)Tā kā uz mikroorganismiem neattiecas reģistrācija, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1907/2006, ne arī kādi citi Savienības tiesību akti, saskaņā ar kuriem ražotājiem ir jāapliecina, ka iecerētā izmantošana ir droša, tos vajadzētu atļaut izmantot mazgāšanas līdzekļos tikai tad, ja tie ir skaidri identificēti un ja ir dati, kas pierāda, ka to izmantošana ir droša, un ja tiek ievērotas konkrētas prasības, kas reglamentē to nekaitīgumu. Tādēļ būtu jāievieš saskaņoti noteikumi, kas reglamentē mikroorganismu drošumu mazgāšanas līdzekļos, kā arī atbilstošas testēšanas metodes, lai uzņēmēji varētu pierādīt atbilstību šiem noteikumiem. Ir vajadzīgi ierobežojumi attiecībā uz veidu, kādā tirgū laiž mazgāšanas līdzekļus, kas satur mikroorganismus, ja to sastāvā ir sensibilizējošas sastāvdaļas. Lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni pat sensibilizētām personām, būtu jānosaka, ka, pirms mazgāšanas līdzekļus, kas satur mikroorganismus un kas ir izsmidzināmā veidā, laiž tirgū, jākonstatē, ka tos lietot šādā veidā ir droši.

(13)Lai nodrošinātu sabiedrības interešu aspektu augsta līmeņa aizsardzību un garantētu godīgu konkurenci iekšējā tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstību šai regulai, ņemot vērā to attiecīgo lomu piegādes ķēdē. Lai aizsargātu patērētāju veselību un drošību un vidi, ražotājiem un importētājiem attiecīgā gadījumā būtu jātestē to mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu paraugi, kurus tie darījuši pieejamus tirgū.

(14)Visiem uzņēmējiem, kas iesaistīti piegādes un izplatīšanas ķēdē, būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus Savienības tirgū tikai šai regulai atbilstīgus mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja lomai piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(15)Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes varētu pārbaudīt, ka mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, kas ir darīti pieejami tirgū, atbilst šīs regulas prasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūra. Lēmumā Nr. 768/2008/EK ir noteikti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ir vairāk vai mazāk stingri atkarībā no attiecīgā apdraudējuma līmeņa un nepieciešamā drošības līmeņa. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc variantiem, Lēmumā Nr. 768/2008/EK ir noteikts, ka atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(16)Tā kā ražotājam ir detalizētas zināšanas par izstrādes un ražošanas procesu, tas vislabāk var nodrošināt mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šīs regulas prasībām. Tāpēc par mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstības novērtēšanas procedūras veikšanu būtu jāatbild vienīgi ražotājiem. Mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstības novērtēšanai būtu jāpiemēro A modulis. Ražotājiem būtu jāsagatavo arī tehniskā dokumentācija, kas pierāda mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību attiecīgajiem noteikumiem un testēšanas metodēm.

(17)Lai ražotājiem atvieglotu šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi, Savienībā iedibinātiem ražotājiem būtu jāļauj iecelt pilnvaroto pārstāvi, kas to vārdā veiktu konkrētus uzdevumus. Turklāt, lai nodrošinātu skaidru un samērīgu pienākumu sadalījumu starp ražotāju un pilnvaroto pārstāvi, ir jānosaka to uzdevumu saraksts, kurus būtu jāļauj ražotājiem uzticēt pilnvarotajam pārstāvim. Turklāt, lai varētu panākt tirgus uzraudzības prasību izpildi un nodrošināt to iedarbīgumu un to, ka Savienības tirgū tiek laisti tikai atbilstoši mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, pilnvarotā pārstāvja iecelšanai vajadzētu būt obligātai, ja ražotājs ir iedibinājies ārpus Savienības.

(18)Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, uzņēmējiem papildus pasta adresei kontaktinformācijā būtu jānorāda arī tīmekļa vietnes adrese.

(19)Lai aizsargātu iekšējā tirgus darbību un nodrošinātu, ka tiek sasniegts mērķis nodrošināt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, ir nepieciešams konstatēt, ka arī mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas no trešām valstīm, ko ieved Savienības tirgū, atbilst šai regulai. Jo sevišķi ir nepieciešams pārliecināties, ka ražotāji attiecībā uz šiem produktiem ir veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Ir arī jāparedz noteikumi importētājiem, lai nodrošinātu, ka mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, ko tie laiž tirgū, atbilst minētajām prasībām un ka kompetento valsts iestāžu pārbaudei ir pieejama ražotāju sagatavotā dokumentācija un attiecīgā gadījumā CE zīme. Būtu arī jāparedz, ka importētāji nodrošina, ka šiem produktiem ir pieejama produkta pase.

(20)Tā kā importētājiem ir būtiska nozīme importēto mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstības garantēšanā Savienības tirgū, laižot mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu tirgū, importētājiem uz produkta būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais tirdzniecības nosaukums vai reģistrētā preču zīme, kā arī pasta adrese un, ja tādi ir pieejami, elektroniskie saziņas līdzekļi, ar kuriem ar tiem var sazināties.

(21)Tā kā izplatītājs padara mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs to ir laidis tirgū, izplatītājam saistībā ar piemērojamajām prasībām būtu jārīkojas ar pienācīgu rūpību. Izplatītājam būtu arī jānodrošina, ka tā rīcība ar mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu nelabvēlīgi neietekmē tās atbilstību šīs regulas prasībām.

(22)Tā kā izplatītāji un importētāji ir tuvu tirgum un tiem ir svarīga loma produkta atbilstības nodrošināšanā, tiem vajadzētu būt iesaistītiem tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic valsts kompetentās iestādes, un tiem vajadzētu būt gataviem aktīvi piedalīties, šīm iestādēm sniedzot visu nepieciešamo informāciju par konkrēto mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu.

(23)Uzņēmēji, kuri vai nu laiž tirgū mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi, vai arī mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu maina tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai regulai, būtu jāuzskata par ražotājiem, un tiem būtu jāuzņemas ražotāju pienākumi. Citos gadījumos uzņēmējiem, kas tikai iepako vai pārpako mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, kuru jau ir laiduši tirgū citi uzņēmēji, būtu jāspēj pierādīt, ka atbilstība šīs regulas prasībām nav ietekmēta, šajā nolūkā uz iepakojuma norādot savu identitāti un saglabājot oriģinālā marķējuma informācijas kopiju.

(24)CE zīme, kas apliecina mazgāšanas līdzekļa atbilstību šai regulai, ir rezultāts veselam procesam, kas aptver arī atbilstības novērtējumu plašā nozīmē. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 36 ir izklāstīti CE zīmes vispārīgie principi. Minētajai regulai vajadzētu būt piemērojamai mazgāšanas līdzekļiem, uz kuriem attiecas šī regula, lai nodrošinātu, ka produkti, uz kuriem attiecas brīva preču aprite Savienībā, atbilst prasībām, kuras nodrošina augstu aizsardzības līmeni tādām sabiedrības interesēm kā veselība un vide. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008 CE zīmei vajadzētu būt vienīgajam atbilstības marķējumam, kas apliecina mazgāšanas līdzekļa atbilstību Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

(25)Lai nodrošinātu augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni, ražotājiem vajadzētu būt pienākumam attiecībā uz nebīstamiem mazgāšanas līdzekļiem sniegt sastāvdaļu datu lapu. Lai optimizētu attiecīgo prasību efektivitāti un ņemot vērā sistēmu, kas saistīta ar reaģēšanu ārkārtas situācijās veselības jomā, kura jau ir izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1272/2008, ražotājiem pēc pieprasījuma šī informācija būtu jānodod toksikoloģijas centru rīcībā.

(26)Etiķetēs lietotājiem tiek sniegta svarīga informācija par lietošanu un drošumu, piemēram, par ādas vai elpceļu sensibilizatoru (piemēram, alerģiju izraisošas smaržvielas, konservanti vai fermenti) klātbūtni mazgāšanas līdzekļos un virsmaktīvajās vielās. Ja mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķetēs ir sniegta informācija par šo vielu saturu, lietotājiem ar alerģijām vai noslieci uz alerģijām ir iespējams izdarīt apzinātu izvēli, un tādējādi tiek samazinātas iespējamās ar mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu lietošanu saistītās reakcijas. Tādēļ ir jānosaka mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu marķēšanas prasības.

(27)Tā kā uz mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu marķēšanu var attiekties vairāki Savienības tiesību akti, informācija mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķetēs ir jāracionalizē, lai gadījumos, kad mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķetēs ir jānorāda līdzīga informācija, kas izriet no dažādiem Savienības tiesību aktiem, šī informācija tiktu sniegta tikai vienu reizi saskaņā ar stingrākajiem noteikumiem. Tas, no vienas puses, uzlabos mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķešu lasāmību un saprotamību tiešajiem lietotājiem un, no otras puses, samazinās regulatīvo slogu mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu ražotājiem.

(28)Smaržvielas ir organiski savienojumi ar raksturīgu, parasti patīkamu aromātu, ko plaši izmanto mazgāšanas līdzekļos, kā arī daudzos citos produktos, piemēram, smaržās un citos aromatizētos kosmētikas līdzekļos. Saskare ar šīm vielām, pat ja to koncentrācija ir neliela, var izraisīt alerģisku reakciju, jo īpaši sensibilizētām personām. Tāpēc ir svarīgi sniegt informāciju par atsevišķu alerģiju izraisošu smaržvielu klātbūtni mazgāšanas līdzekļos, lai sensibilizētas personas varētu izvairīties no saskares ar vielu, pret kuru tās ir alerģiskas. Tāpēc ir jānosaka stingras prasības alerģiju izraisošo smaržvielu marķēšanai. Tomēr uz šīm vielām varētu attiekties arī marķēšanas prasības, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 1272/2008. Tāpēc būtu jānosaka konkrētas marķēšanas prasības, kas būtu piemērojamas tikai tad, ja nebūtu sasniegtas Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktās marķēšanas robežvērtības. Tas ne tikai novērsīs nevajadzīgu slogu uzņēmējiem, bet arī nodrošinās, ka tiešajiem lietotājiem šī informācija tiek sniegta skaidrā veidā, tādējādi nodrošinot augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni pat sensibilizētām personām.

(29)Dažām vielām, piemēram, konservantiem, ir nepieciešamas papildu marķēšanas prasības, lai nodrošinātu augstu veselības aizsardzības līmeni. Tāpēc marķēšanas prasībām attiecībā uz konservantiem būtu jāattiecas ne tikai uz tiem konservantiem, ko ražotājs ar nolūku pievienojis mazgāšanas līdzeklim, bet arī uz tiem, kuru klātbūtne izriet no līdzekļa sastāvā esošajiem maisījumiem un ko bieži dēvē par “pārnestajiem konservantiem”.

(30)Plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu un automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamo plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļu etiķetēs būtu jānorāda informācija par pareizo mazgāšanas līdzekļa daudzumu, kas patērētājiem jāizmanto, veicot tīrīšanas darbus, proti, informācija par dozēšanu, lai novērstu mazgāšanas līdzekļu iespējamu pārmērīgu lietošanu, tādējādi samazinot mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu kopējo daudzumu, kas nonāk vidē.

(31)Digitālās etiķetes varētu uzlabot marķējuma informācijas paziņošanu, gan novēršot pārblīvētību fiziskajās etiķetēs, gan ļaujot lietotājiem izmantot dažādas lasīšanas iespējas, kas pieejamas tikai digitālajos formātos, piemēram, palielinātu fontu, automātisko meklēšanu, skaļruņus vai tulkojumu citās valodās. Ja tiktu sniegtas digitālās etiķetes, uzņēmēji varētu arī efektīvāk tikt galā ar marķēšanas pienākumiem, jo tiktu atvieglota marķējuma informācijas atjaunināšana, samazinātos marķēšanas izmaksas un būtu iespējams mērķtiecīgāk informēt lietotājus. Tāpēc uzņēmējiem būtu jāļauj sniegt konkrētu marķējuma informāciju tikai digitālajā etiķetē, ievērojot konkrētus nosacījumus, lai nodrošinātu mazgāšanas līdzekļu lietotāju augstu aizsardzības līmeni.

(32)Lai uzņēmējiem neradītu nevajadzīgu administratīvo slogu un tā kā vairumā gadījumu digitālā etiķete ir tikai fiziskās etiķetes papildinājums, uzņēmējiem vajadzētu būt iespējai izlemt, vai izmantot digitālās etiķetes vai visu informāciju norādīt tikai fiziskajā etiķetē. Izvēlei nodrošināt digitālo etiķeti vajadzētu būt ražotāju un importētāju ziņā, jo tie ir atbildīgi par precīza marķējuma informācijas kopuma sniegšanu.

(33)Digitālais marķējums varētu arī radīt problēmas mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām, kurām nav digitālo prasmju vai tās ir nepietiekamas, un veicināt digitālās plaisas palielināšanos. Šā iemesla dēļ konkrētajai informācijai, kas sniedzama tikai digitālajā etiķetē, būtu jāatspoguļo pašreizējais sabiedrības digitalizācijas stāvoklis un konkrētā mazgāšanas līdzekļu lietotāju situācija. Turklāt visai marķējuma informācijai par veselības un vides aizsardzību, kā arī mazgāšanas līdzekļu minimālajai lietošanas pamācībai būtu jāpaliek fiziskajā etiķetē, lai visi tiešie lietotāji pirms mazgāšanas līdzekļa iegādes varētu izdarīt apzinātu izvēli un lai nodrošinātu tā drošu lietošanu.

(34)Tomēr būtu jāparedz izņēmums attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem, kas tiek pārdoti tiešajiem lietotājiem uzpildes formātā. Lai pilnībā izmantotu ne tikai digitalizācijas sniegtās priekšrocības, bet arī lielos ieguvumus videi iepakojuma un ar to saistīto iepakojuma atkritumu samazināšanas ziņā, kurus piedāvā prakse pārdot produktus, izmantojot uzpildi, būtu jāatļauj visu marķējuma informāciju, izņemot plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu dozēšanas instrukcijas, sniegt digitāli.

(35)Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp uzņēmējiem, kas tirgū dara pieejamus mazgāšanas līdzekļus, un aizsargātu tiešos lietotājus, būtu jānosaka vispārīgas prasības attiecībā uz digitālo marķējumu. Piemēram, uzņēmējiem būtu jānodrošina bezmaksas un viegla piekļuve digitālajām etiķetēm un tas, ka šajā regulā prasītā obligātā marķējuma informācija ir nodalīta no pārējās informācijas.

(36)Ņemot vērā pašreizējo digitālo prasmju līmeni, uzņēmējiem būtu jāsniedz marķējuma informācija tiešajiem lietotājiem arī alternatīvā veidā, ja tie nevar piekļūt digitālajai etiķetei. Šis pienākums būtu jānosaka kā drošības pasākums, lai mazinātu iespējamos riskus, ko rada marķējuma informācijas nepieejamība, jo īpaši attiecībā uz uzpildītiem mazgāšanas līdzekļiem, par kuriem visu informāciju var sniegt digitālajā etiķetē.

(37)Tā kā mazgāšanas līdzekļiem ir vienāds lietojums un tie rada vienādus riskus neatkarīgi no formāta, kādā tie tiek darīti pieejami tirgū, uzņēmējiem, kas dara tirgū pieejamus mazgāšanas līdzekļus uzpildes formātā, būtu jānodrošina, ka tie atbilst tām pašām prasībām, kas attiecas uz fasētajiem mazgāšanas līdzekļiem. Turklāt patērētājiem, arī izvēloties uzpildītus mazgāšanas līdzekļus, būtu jāsaņem nepieciešamā marķējuma informācija. Tādēļ uz mazgāšanas līdzekļu pārdošanu, izmantojot uzpildi, būtu skaidri jāattiecina šī regula, lai nodrošinātu augstu veselības un vides aizsardzības līmeni un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmējiem.

(38)Nodrošinot mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība tiek padarīta vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas tirgū darījuši pieejamus neatbilstīgus mazgāšanas līdzekļus vai virsmaktīvās vielas.

(39)Ražotājiem būtu jāizveido produkta pase, lai sniegtu informāciju par mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstību šai regulai, kā arī visiem citiem tiesību aktiem, kuru prasībām mazgāšanas līdzeklim vai virsmaktīvajai vielai jāatbilst. Lai atvieglotu mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu pārbaudes un ļautu piegādes ķēdes dalībniekiem un tiešajiem lietotājiem piekļūt vajadzīgajai informācijai, piemēram, informācijai par sastāvdaļām un lietošanas pamācībai, produkta pasē sniegto informāciju vajadzētu sniegt digitāli un tieši pieejamā veidā, izmantojot datu nesēju, kas piestiprināts pie mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas etiķetes, iepakojuma vai pavaddokumentiem. Tādējādi tirgus uzraudzības iestādēm, uzņēmējiem un tiešajiem lietotājiem vajadzētu būt tūlītējai piekļuvei informācijai par atbilstību vai citai informācijai par mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, izmantojot datu nesēju.

(40)Lai visu iesaistīto dalībnieku, tajā skaitā ražotāju, tirgus uzraudzības iestāžu un muitas dienestu, investīcijas digitalizācijā nedublētos, saskaņā ar šo regulu izveidotajai produkta pasei vajadzētu būt pilnībā sadarbspējīgai ar produkta pasi, kas vajadzīga saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

(41)Jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) …/…, [ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK], ir noteiktas arī prasības un tehniskās specifikācijas attiecībā uz digitālo produkta pasi, tā Komisijas centrālā reģistra izveidi, kurā tiek glabāta pasu informācija, un šā reģistra savienojumu ar muitas IT sistēmām. Vidējā termiņā minētās regulas darbības jomā varētu iekļaut mazgāšanas līdzekļus vai virsmaktīvās vielas, tādējādi nosakot, ka tiem ir jābūt pieejamai digitālai produktu pasei.

(42)Tāpēc saskaņā ar šo regulu izveidotai mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produkta pasei būtu jāatbilst tām pašām prasībām un tehniskajiem elementiem, kas noteikti Regulā (ES) …/… par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem, ieskaitot tās gala–gala sakaru un datu nosūtīšanas tehniskos, semantiskos un organizatoriskos aspektus. 

(43)Ja citos Savienības tiesību aktos, kas piemērojami mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, ir prasīta produkta pase, mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām vajadzētu būt pieejamai vienotai produkta pasei, kurā būtu ietverta šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos prasītā informācija.

(44)Ir svarīgi skaidri norādīt gan ražotājiem, gan lietotājiem, ka, izveidojot produkta pasi mazgāšanas līdzeklim vai virsmaktīvajai vielai un attiecīgā gadījumā uzliekot CE zīmi, ražotājs apliecina, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela atbilst visām piemērojamajām prasībām un ka ražotājs par to uzņemas pilnu atbildību.

(45)Ja noteikta informācija tiek sniegta tikai digitāli, ir jāprecizē, ka šī informācija ir jāsniedz atsevišķi un skaidri nošķirta cita no citas, bet izmantojot vienu datu nesēju. Tas ne tikai atvieglos tirgus uzraudzības iestāžu darbu, bet arī nodrošinās skaidrību tiešajiem lietotājiem par dažādo informāciju, kas viņiem ir pieejama digitālā formātā.

(46)Uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1020 37 VII nodaļa, ar ko nosaka Savienības tirgū ievesto produktu kontroles noteikumus. Par minētajām kontrolēm atbildīgajām iestādēm, kas gandrīz visās dalībvalstīs ir muitas dienesti, tās jāveic, pamatojoties uz riska analīzi, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 38 46. un 47. pantā, tās īstenošanas tiesību aktos un attiecīgajos norādījumos. Tāpēc ar šo regulu nekādā veidā nebūtu jāgroza Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļa un veids, kā iestādes, kas atbildīgas par Savienības tirgū ievesto produktu kontroli, organizē un veic savas darbības.

(47)Papildus tam, kas paredzēts Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļā noteiktajā kontroles sistēmā, muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai automātiski pārbaudīt, vai importētajiem mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, uz kuriem attiecas šī regula, ir produkta pase, lai pastiprinātu kontroli pie Savienības ārējām robežām un novērstu neatbilstīgu mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu nonākšanu Savienības tirgū.

(48)Ja no trešām valstīm ievestie mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas tiek uzrādīti laišanai brīvā apgrozībā, muitai būtu jānodrošina, ka uzņēmējs muitas dienestiem dara pieejamu atsauci uz produkta pasi un ka šī atsauce atbilst unikālajam produkta identifikatoram, kas tiek glabāts produktu pasu reģistrā, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar [Regulas (ES) …/… par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem 12. pantu]. Šā reģistra un muitas IT sistēmas savstarpējam savienojumam, kas paredzēts [Regulas (ES) …/… par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem 13. pantā], būtu jāļauj automātiski pārbaudīt attiecīgajam mazgāšanas līdzeklim vai virsmaktīvajai vielai muitā uzrādīto produkta pasi, lai nodrošinātu, ka brīvā apgrozībā tiek laisti tikai tādi mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, kam ir derīga atsauce uz reģistrā iekļauto unikālo produkta identifikatoru. 

(49)Ja saskaņā ar [Regulas (ES) …/… par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem 12. pantu] izveidotajā produktu pasu reģistrā papildus unikālajam produkta identifikatoram un unikālajam operatora identifikatoram tiek glabāta arī cita informācija, Komisijai vajadzētu būt iespējai deleģētajā aktā paredzēt, ka muitas dienestiem ir atļauts pārbaudīt šīs papildu informācijas atbilstību informācijai, ko uzņēmējs sniedzis muitai, nolūkā uzlabot to mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atbilstību šai regulai, kam piemērota muitas procedūra — laišana brīvā apgrozībā.

(50)Produkta pasē iekļautā informācija var dot muitas dienestiem iespēju uzlabot un atvieglot riska pārvaldību un mērķtiecīgāk veikt kontroles pie Savienības ārējām robežām. Tāpēc muitas dienestiem vajadzētu būt iespējai izgūt un izmantot produkta pasē un saistītajā reģistrā iekļauto informāciju, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā īstenotu riska pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 952/2013.

(51)Ir lietderīgi paredzēt, ka Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēts paziņojums, kurā norādīts datums, kad sāk darboties [Regulas (ES) …/… par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem 13. pantā] minētais savienojums starp reģistru un ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu, lai atvieglotu sabiedrības piekļuvi šai informācijai.

(52)Automātiskajai muitas veiktajai atsauces uz produkta pasi pārbaudei attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ko ieved Savienības tirgū, nebūtu jāaizstāj vai jāmaina tirgus uzraudzības iestāžu pienākumi, bet tikai jāpapildina Savienības tirgū ievesto produktu kontroles vispārējā sistēma. Tirgus uzraudzības iestādēm saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1020 būtu jāveic produktu pasēs iekļautās informācijas pārbaudes, produktu pārbaudes tirgū un gadījumā, ja iestādes, kas izraudzītas kontroļu veikšanai pie Savienības ārējām robežām, ir apturējušas laišanu brīvā apgrozībā, jānosaka produktu atbilstība un nopietni riski saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļu.

(53)Tirgus uzraudzība ir būtisks instruments, ciktāl tas nodrošina Savienības tiesību aktu pareizu un vienveidīgu piemērošanu. Regulā (ES) 2019/1020 ir izklāstīta to produktu tirgus uzraudzības sistēma, uz kuriem attiecas Savienības saskaņošanas tiesību akti. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāorganizē un jāveic mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu tirgus uzraudzība saskaņā ar minēto regulu.

(54)Regulu (ES) 2019/1020 jau piemēro mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, jo Regula (EK) Nr. 648/2004 ir uzskaitīta tās I pielikumā. Tomēr, lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jāprecizē, ka Regulā (ES) 2019/1020 paredzētie noteikumi par iekšējā tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz iekšējā tirgū ievestajiem produktiem ir piemērojami arī mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, uz kuriem attiecas šī regula. Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm izraudzīties kompetentās iestādes minēto uzdevumu veikšanai. Tāpēc Regula (ES) 2019/1020 būtu jāgroza, iekļaujot tajā atsauci uz šo regulu.

(55)Regulā (EK) Nr. 648/2004 ir paredzēta drošības procedūra, kas Komisijai dod iespēju pārbaudīt, vai dalībvalsts veiktais pasākums attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, kas uzskatāmi par tādiem, kuri rada apdraudējumu, ir pamatots. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo līdzšinējā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīs pieejamās speciālās zināšanas. Līdzšinējā sistēma būtu jāaizstāj ar procedūru, saskaņā ar kuru ieinteresētās personas tiek informētas par pasākumiem, ko paredzēts veikt attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, kas apdraud veselību vai vidi. Būtu jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgi rīkoties attiecībā uz šādiem mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām. Komisijai ar īstenošanas aktiem, kam, ņemot vērā šo aktu īpašo un tehnisko raksturu, nepiemēro Regulu (ES) Nr. 182/2011, būtu jānosaka, vai valsts pasākums attiecībā uz mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, kas rada apdraudējumu, ir pamatots.

(56)Pieredze, kas gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 648/2004, liecina, ka mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, kas atbilda piemērojamajām prasībām, atsevišķos gadījumos ir radījušas apdraudējumu veselībai vai videi. Būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka tirgus uzraudzības iestādes veic pasākumus pret visiem mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, kas rada apdraudējumu veselībai vai videi, pat ja tie atbilst tiesiskajām prasībām. Komisijai ar īstenošanas aktiem, kam, ņemot vērā šo aktu īpašo un tehnisko raksturu, nepiemēro Regulu (ES) Nr. 182/2011, būtu jānosaka, vai valsts pasākums attiecībā uz atbilstīgiem mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, par kuriem dalībvalsts konstatē, ka tie apdraud cilvēku veselību un drošību vai vidi, ir pamatots.

(57)Lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes progresu vai jaunus zinātniskus pierādījumus un digitālās gatavības līmeni, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus, lai papildinātu vispārīgās prasības attiecībā uz digitālo marķējumu; grozītu marķējuma informāciju, ko var sniegt tikai digitālā formātā; pielāgotu alerģiju izraisošu smaržvielu robežvērtību, ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1223/2009 ir noteiktas individuālas uz risku balstītas robežvērtības alerģiju izraisošu smaržvielu koncentrācijai; grozītu spēkā esošās bionoārdāmības prasības, lai noteiktu bionoārdāmības prasības vielām un maisījumiem mazgāšanas līdzekļos (arī mazgāšanas līdzekļu kapsulās), izņemot virsmaktīvās vielas, ja to prasa jauni zinātniskie pierādījumi; grozītu I līdz VII pielikumu. Komisija būtu arī jāpilnvaro grozīt konkrēto informāciju, kas jāiekļauj produkta pasē, kā arī informāciju, kas jāiekļauj Komisijas reģistrā. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro papildināt šo regulu, nosakot papildu informāciju, kas jāglabā reģistrā un kas jākontrolē muitas dienestiem. Piedevām, lai atvieglotu muitas dienestu darbu saistībā ar mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām un šajā regulā noteiktajām prasībām, Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza šo regulu, ieviešot pielikumu, kurā iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā norādīto kombinētās nomenklatūras kodu saraksts un mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu apraksti, un atjauninot šādu pielikumu.

(58)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus ar mērķi pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šo regulu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai šīs apspriešanās notiktu saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 39 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(59)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras noteikt detalizētas tehniskās prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu pasēm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 40 .

(60)Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt augstu cilvēka veselības un vides aizsardzības līmeni un nepieciešamību ņemt vērā jaunas norises, kuru pamatā ir zinātnes fakti, Komisijai būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par šīs regulas piemērošanu. Komisijai ziņojumā cita starpā būtu jānovērtē, vai ar šo regulu tiek sasniegti tās mērķi, ņemot vērā ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

(61)Lai nodrošinātu augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, veicinātu inovāciju un sekmētu konkurētspēju, Komisijai būtu jānovērtē drošuma prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem, kas satur mikroorganismus, un iespēja atļaut mazgāšanas līdzekļos izmantot jaunus mikroorganismus vai mikroorganismu celmus.

(62)Ar šo regulu tiek ieviesta iespēja noteiktās situācijās visu obligāto marķējuma informāciju vai tās daļu norādīt tikai digitālās etiķetēs un tiek paredzēta prasība izveidot digitālo produkta pasi mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām. Tāpēc ir jāparedz pietiekami daudz laika, lai uzņēmēji varētu izpildīt šajā regulā paredzētos pienākumus, lai dalībvalstis varētu izveidot tās piemērošanai nepieciešamo administratīvo infrastruktūru un lai Komisija varētu sagatavoties produkta pases tehnisko prasību īstenošanai. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek līdz dienai, kad minētie sagatavošanās darbi varētu būt pienācīgi pabeigti.

(63)Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un novērstu atkritumu radīšanu, uzņēmējiem jābūt iespējai pārdot krājumus, kas šīs regulas piemērošanas sākuma dienā ir izplatīšanas ķēdē vai noliktavās. Tādēļ ir jāparedz pārejas pasākumi, kas ļauj darīt pieejamus tirgū mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, kas laisti tirgū saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 648/2004 pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, un šiem produktiem nav jāatbilst šajā regulā noteiktajām produktu prasībām. Tāpēc izplatītājiem vajadzētu būt iespējai piegādāt mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, kas laisti tirgū pirms šīs regulas piemērošanas sākuma dienas, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē.

(64)Būtu jāparedz arī pārejas pasākumi, kas ļautu laist tirgū mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, kas šīs regulas piemērošanas sākuma dienā vēl nav izplatīšanas ķēdē, un šiem produktiem nebūtu jāatbilst šajā regulā noteiktajām prasībām ar nosacījumu, ka brīdī, kad tie tiek laisti tirgū, tie joprojām atbilst Regulai (EK) Nr. 648/2004. Tāpēc ražotājiem un importētājiem vajadzētu būt iespējai laist tirgū mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, proti, krājumus, kas vēl nav izplatīšanas ķēdē, pēc šīs regulas piemērošanas sākuma dienas.

(65)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, nodrošināt iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot, ka tirgū esošie mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas atbilst prasībām, kas paredz augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, tā vēriena un seku dēļ nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis atsevišķi, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

1.Ar šo regulu iedibina noteikumus mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu brīvai apritei iekšējā tirgū, vienlaikus garantējot augstu veselības un vides aizsardzības līmeni.

2.Šī regula neskar šādu tiesību aktu piemērošanu:

(a)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 41 ;

(b)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 42 ;

(c)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 43 .

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“mazgāšanas līdzeklis” ir jebkurš no šiem:

–viela, maisījums vai mikroorganisms, vai divi vai vairāki šādi materiāli kopā, kas paredzēti audumu, trauku vai virsmu tīrīšanai,

–maisījums, kas paredzēts audumu vai trauku mērcēšanai (priekšmazgāšanai), skalošanai vai balināšanai,

–maisījums, kas paredzēts audumu taustuma mainīšanai, to izmantojot papildus mazgāšanas līdzekļiem;

(2)“plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzeklis” ir veļas mazgāšanai paredzēts mazgāšanas līdzeklis, kas laists tirgū neprofesionālai izmantošanai, tai skaitā publiskās veļas mazgātavās;

(3)“automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojams plaša patēriņa mazgāšanas līdzeklis” ir mazgāšanas līdzeklis, kas laists tirgū neprofesionālai izmantošanai automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās;

(4)“mazgāšanas līdzeklis, kas satur mikroorganismus” ir mazgāšanas līdzeklis, kuram ar nolūku pievienots viens vai vairāki mikroorganismi vai nu atsevišķi, vai ar kādu no mazgāšanas līdzekļa sastāvdaļām;

(5)“profesionāls mazgāšanas līdzeklis” ir mazgāšanas līdzeklis, ko specializēts personāls izmanto tīrīšanai ārpus sadzīves sfēras, izmantojot īpašus produktus;

(6)“tīrīšana” ir process, kurā no virsmas vai kāda materiāla iekšienes tiek atdalīti nevēlami nogulsnējumi, tos izšķīdinot vai disperģējot;

(7)“viela” ir viela, kas definēta Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 1. punktā;

(8)“maisījums” ir maisījums, kas definēts Regulas (EK) Nr. 1907/2006 3. panta 2. punktā;

(9)“mikroorganisms” ir mikroorganisms, kas definēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

(10)“ģenētiski modificēti mikroorganismi” ir mikroorganismi, kuru ģenētiskais materiāls ir izmainīts, izmantojot gēnu vai šūnu tehnoloģiju vai jebkādā citā veidā, kas nenotiek dabiskā ceļā caur kopulāciju vai dabiskas rekombinācijas rezultātā;

(11)“virsmaktīvā viela” ir jebkāda mazgāšanas līdzekļos izmantojama organiskā viela vai maisījums, kam piemīt virsmaktīvās īpašības un kas satur vienu vai vairākas hidrofilas grupas un vienu vai vairākas hidrofobas grupas, kuru īpatnības un izmēri ļauj veikt visas turpmāk minētās darbības:

–samazināt ūdens virsmas spraigumu tā, lai tas būtu mazāks par 45 mN/m,

–izveidot vienmolekulāru izkliedes vai adsorbcijas slāni uz ūdens un gaisa starpvirsmas,

–veidot emulsijas un/vai mikroemulsijas, un/vai micellas,

–adsorbēties uz ūdens un cieta ķermeņa starpvirsmas;

(12)“pilnīga aerobā bionoārdīšanās” ir bionoārdīšanās pakāpe, ko sasniedz, mikroorganismiem skābekļa klātbūtnē pilnībā noārdot vielu vai maisījumu, kā rezultātā rodas oglekļa dioksīds, ūdens un citu klātesošu elementu minerālsāļi, kuru mērījumos izmanto I pielikumā norādītās testēšanas metodes, un jauni mikroorganismu šūnu komponenti;

(13)“darīt pieejamu tirgū” nozīmē par maksu vai bez maksas piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komerciālu darbību;

(14)“laist tirgū” nozīmē pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

(15)“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo vai liek izstrādāt vai izgatavot mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu un laiž šo mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

(16)“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibinājusies Savienībā un ir saņēmusi ražotāja rakstisku pilnvaru rīkoties tā vārdā, veicot norādītos uzdevumus;

(17)“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir iedibinājusies Savienībā un kas Savienības tirgū laiž kādas trešās valsts mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu;

(18)“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu dara pieejamu tirgū;

(19)“uzņēmējs” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs vai izplatītājs;

(20)“tirgus uzraudzība” ir darbības un pasākumi, ko tirgus uzraudzības iestādes veic, lai nodrošinātu produktu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām;

(21)“tirgus uzraudzības iestāde” ir tirgus uzraudzības iestāde, kas definēta Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 4. punktā;

(22)“atsaukšana” ir atsaukšana, kas definēta Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 22. punktā;

(23)“izņemšana” ir izņemšana, kas definēta Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 23. punktā;

(24)“CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka mazgāšanas līdzeklis atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos, kas paredz tās uzlikšanu;

(25)“korektīvs pasākums” ir pasākums, kas definēts Regulas (ES) 2019/1020 3. panta 16. punktā;

(26)“laišana brīvā apgrozībā” ir procedūra, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. pantā;

(27)“datu nesējs” ir lineārs svītrkoda simbols, divdimensiju simbols vai cits automātiskās identifikācijas datu tveršanas līdzeklis, ko var nolasīt ar ierīci;

(28)“unikālais produkta identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne, kas ļauj identificēt produktu un nodrošina tīmekļa saiti uz produkta pasi;

(29)“unikālais operatora identifikators” ir unikāla rakstzīmju virkne produktu vērtības ķēdē iesaistīto uzņēmēju identificēšanai;

(30)“muitas dienesti” ir muitas dienesti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 1. punktā;

(31)“ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēma” ir sistēma, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2022/2399 44 4. pantā;

(32)“individuāls iepakojums” ir iepakojums, kurā mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela tiek darīta pieejama tirgū un kuram ir paredzēts būt kopā ar saturu līdz lietošanas vietai;

(33)“uzpilde” ir darbība, ar kuru mazgāšanas līdzekli veikalā no liela trauka iepilda tiešā lietotāja iepakojumā manuāli vai izmantojot automātiskas vai pusautomātiskas iekārtas;

(34)“partija” ir noteikts gatavo produktu daudzums, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

–tas tiek ražots vienā ražošanas procesā vai vairākos procesos vienā ražošanas ciklā,

–ir paredzēts, ka tā sastāvs ir vienāds, ja to testē saskaņā ar vienām un tām pašām testēšanas metodēm, kā arī

–to skaidri apzīmē tipa numurs, partijas numurs vai cits elements, kas ļauj to identificēt;

(35)“tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas pastāvīgi dzīvo vai ir iedibinājusies Savienībā un kam mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela bijusi darīta pieejama vai nu kā patērētājam ārpus tā komercdarbības, darījumdarbības, amatnieciskās darbības vai profesijas, vai arī kā profesionālam tiešajam lietotājam tā rūpnieciskajā vai profesionālajā darbībā.

II NODAĻA

PRODUKTIEM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS

3. pants

Brīva aprite

1.Mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas tirgū drīkst laist tikai tad, ja tie atbilst šai regulai.

2.Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo un nekavē tādu mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu laišanu tirgū, kas atbilst šai regulai.

4. pants

Bionoārdāmība

1.Mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas atbilst I pielikumā noteiktajām bionoārdāmības prasībām.

2.Šā panta 1. punktu nepiemēro:

(a)virsmaktīvajām vielām, kas ir aktīvās vielas Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē un ko izmanto kā dezinfekcijas līdzekļus, ja tās atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

i)virsmaktīvās vielas ir iekļautas Savienības apstiprināto aktīvo vielu sarakstā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 528/2012 9. panta 2. punktā;

ii)virsmaktīvās vielas ir iekļautas pārskatīšanas programmā, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1062/2014 45 ;

(b)virsmaktīvajām vielām, kas ir saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 atļauto biocīdu sastāvdaļas;

(c)virsmaktīvajām vielām, kas ir biocīdu sastāvdaļas un ko var darīt pieejamas tirgū vai lietot saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 89. panta 2. punktu.

5. pants 
Mazgāšanas līdzekļi, kas satur mikroorganismus

Mazgāšanas līdzekļi, kas satur mikroorganismus, atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām.

6. pants

Fosfātu un citu fosfora savienojumu satura ierobežojumi

III pielikumā uzskaitītie mazgāšanas līdzekļi atbilst minētajā pielikumā noteiktajiem fosfātu un citu fosfora savienojumu satura ierobežojumiem.

III NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

7. pants
Ražotāju pienākumi

1.Laižot tirgū mazgāšanas līdzekļus vai virsmaktīvās vielas, ražotāji nodrošina, ka šie mazgāšanas līdzekļi vai virsmaktīvās vielas ir izstrādāti un ražoti saskaņā ar šo regulu.

2.Ražotāji sagatavo IV pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic minētajā pielikumā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru.

Ja mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstība piemērojamajām prasībām ir pierādīta ar pirmajā daļā minēto procedūru, ražotāji:

(a)izveido produkta pasi saskaņā ar 18. pantu;

(b)nodrošina, ka datu nesējs ir uzdrukāts vai citādi redzamā un salasāmā veidā izvietots uz mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas etiķetes vai iepakojuma saskaņā ar 18. panta 3. punktu;

(c)attiecīgā gadījumā uzliek CE zīmi saskaņā ar 14. pantu;

(d)pirms mazgāšanas līdzekļu vai virsmaktīvo vielu laišanas tirgū ražotāji 20. panta 1. punktā minētajā reģistrā iekļauj atsauci uz produkta pasi.

3.Ražotāji tehnisko dokumentāciju un produkta pasi glabā 10 gadus pēc tam, kad mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, uz ko attiecas minētā dokumentācija vai produkta pase, ir laisti tirgū.

4.Ražotāji nodrošina, ka pastāv procedūras, kas paredzētas, lai saglabātu pastāvīgu atbilstību sērijveida ražošanā. Pienācīgi ņem vērā produkta uzbūves un raksturlielumu izmaiņas un izmaiņas testēšanas metodēs, uz kurām atsaucoties ir deklarēta produkta atbilstība.

Ja attiecībā uz mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas sniegumu vai to radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, ražotāji testē šādu mazgāšanas līdzekļu vai virsmaktīvo vielu paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus mazgāšanas līdzekļus vai virsmaktīvās vielas un šādu mazgāšanas līdzekļu vai virsmaktīvo vielu atsaukšanas gadījumus, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

5.Ražotāji, kas laiž tirgū mazgāšanas līdzekļus vai virsmaktīvās vielas, nodrošina to atbilstību 15., 16. un 17. pantā noteiktajām marķēšanas prasībām.

6.Ražotāji, kuri laiž tirgū mazgāšanas līdzekļus, kas neatbilst kritērijiem, saskaņā ar kuriem mazgāšanas līdzekļus klasificē kā bīstamus Regulas (EK) Nr. 1272/2008 nozīmē, minētās regulas 45. pantā minētajām dalībvalstu pilnvarotajām struktūrām iesniedz IV pielikuma 2.2. punkta e) apakšpunktā minēto sastāvdaļu datu lapu.

Ražotāji sastāvdaļu datu lapu šā punkta pirmajā daļā minētajām dalībvalstu pilnvarotajām struktūrām iesniedz šādos gadījumos:

a) pēc dalībvalstu pilnvaroto struktūru pieprasījuma;

b) ja mazgāšanas līdzeklis, par kuru jau ir pieprasīta datu lapa, vairs neatbilst šajā datu lapā iekļautajai informācijai.

Pirmajā daļā minētā pilnvarotā struktūra un medicīniskais personāls, kuram ir sniegta datu lapā ietvertā informācija, nodrošina tās konfidencialitāti un izmanto to tikai medicīniskiem nolūkiem.

7.Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu attiecīgā mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja ražotāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, kuru tie ir laiduši tirgū, rada apdraudējumu veselībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

8.Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šai regulai. Tie pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu apdraudējumus, kurus rada mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, ko tie laiduši tirgū.

8. pants

Pilnvarotais pārstāvis

1.Ražotāji, izsniedzot rakstisku pilnvaru, var iecelt pilnvarotu pārstāvi.

2.Ja ražotājs nav iedibinājies Savienībā, mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu var laist Savienības tirgū tikai tad, ja ražotājs ar rakstisku pilnvaru ieceļ pilnvaroto pārstāvi.

3.Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei pilnvaras kopiju.

Pilnvara pilnvarotajam pārstāvim ļauj veikt vismaz šādas darbības:

(a)pārbaudīt, vai ir izveidota produkta pase saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu un vai ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju un veicis atbilstības novērtēšanas procedūru saskaņā ar 7. panta 2. punktu;

(b)glabāt produkta pasi un tehnisko dokumentāciju valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu vēl 10 gadus pēc tam, kad mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, uz ko attiecas minētie dokumenti, ir laista tirgū;

(c)pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām;

(d)pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu apdraudējumus, kurus rada mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, uz ko attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras;

(e)izbeigt pilnvaras darbību, ja ražotājs nepilda šajā regulā noteiktos ražotāja pienākumus.

4.Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot 7. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

9. pants

Importētāju pienākumi

1.Importētāji tirgū laiž tikai atbilstīgus mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas.

2.Pirms mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas laišanas tirgū importētāji pārliecinās, ka:

(a)ražotājs ir veicis atbilstības novērtēšanas procedūru un sagatavojis 7. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju;

(b)mazgāšanas līdzeklim ir 14. pantā minētā CE zīme;

(c)ražotājs ir izveidojis 7. panta 2. punktā minēto produkta pasi;

(d)produkta pasē norādītā attiecīgā informācija ir iekļauta 20. panta 1. punktā minētajā reģistrā.

3.Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela neatbilst šai regulai, importētājs mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu nelaiž tirgū, pirms nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela rada apdraudējumu veselībai vai videi, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

4.Importētāji mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas etiķetē norāda savu nosaukumu, reģistrēto tirdzniecības nosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi un e-pasta adresi saziņai. Kontaktinformācija ir tiešajiem lietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

5.Importētāji nodrošina, ka mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, ko tie laiž tirgū, atbilst 15., 16. un 17. pantā noteiktajām marķēšanas prasībām.

6.Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, to uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē to atbilstību šai regulai.

7.Ja attiecībā uz mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas sniegumu vai to radītajiem apdraudējumiem to uzskata par lietderīgu, importētāji testē šādu mazgāšanas līdzekļu vai virsmaktīvo vielu paraugus, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas un šādu mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu atsaukšanas gadījumus, kā arī par šo pārraudzību pastāvīgi informē izplatītājus.

8.Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai regulai, nekavējoties veic korektīvus pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu attiecīgā mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja importētāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, kuru tie ir laiduši tirgū, rada apdraudējumu veselībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

9.Importētāji 10 gadus pēc tam, kad mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela laista tirgū, glabā atsauci uz unikālo produkta identifikatoru pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

10.Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji šai iestādei tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šai regulai. Tie pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu apdraudējumus, kurus rada mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, ko tie laiduši tirgū.

10. pants

Izplatītāju pienākumi

1.Darot mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu pieejamu tirgū, izplatītāji saistībā ar šajā regulā noteiktajām prasībām rīkojas ar pienācīgu rūpību.

2.Pirms izplatītāji mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu dara pieejamu tirgū, tie pārbauda, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

(a)mazgāšanas līdzeklim vai virsmaktīvajai vielai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un etiķete, kas atbilst 15., 16. un 17. pantā noteiktajām prasībām;

(b)mazgāšanas līdzeklim ir 14. pantā minētā CE zīme;

(c)ražotājs ir izpildījis 7. panta 2. un 3. punktā noteiktās prasības, vai attiecīgā gadījumā importētājs ir izpildījis 9. panta 2. punktā noteiktās prasības.

3.Ja izplatītājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela neatbilst šai regulai, izplatītājs mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu nedara pieejamu tirgū, pirms nav panākta tās atbilstība. Turklāt, ja mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela rada apdraudējumu veselībai vai videi, izplatītājs par to informē ražotāju un attiecīgā gadījumā pilnvaroto pārstāvi vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

4.Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, to uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē to atbilstību šai regulai.

5.Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai regulai, nodrošina, ka tiek veikti korektīvi pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu attiecīgā mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja izplatītāji uzskata vai tiem ir iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, rada apdraudējumu veselībai vai videi, tie par to nekavējoties informē kompetentās valsts iestādes dalībvalstīs, kurās tie mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par jebkādu neatbilstību un veiktajiem korektīvajiem pasākumiem.

6.Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji šai iestādei papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šai regulai. Tie pēc šīs iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai likvidētu apdraudējumus, kurus rada mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, ko tie darījuši pieejamus tirgū.

11. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus attiecina uz importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu ar savu nosaukumu, vārdu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai regulai, minēto importētāju vai izplatītāju šīs regulas nolūkos uzskata par ražotāju un tam ir 7. pantā noteiktie ražotāja pienākumi.

12. pants

Iepakošana un pārpakošana, ko veic importētāji un izplatītāji

Ja importētājs vai izplatītājs iepako vai pārpako mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu un uz to neattiecas ražotāja pienākumi saskaņā ar 11. pantu, šim importētājam vai attiecīgi izplatītājam ir šādi pienākumi:

(a)nodrošināt, ka uz iepakojuma ir norādīts tā vārds vai nosaukums, reģistrētais tirdzniecības nosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese, pirms kuriem ir vārds “iepakotājs” vai “pārpakotājs”;

(b)nodrošināt atbilstību 14. līdz 17. pantam;

(c)10 gadus pēc tam, kad mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela ir darīta pieejama tirgū, glabāt atsauci uz unikālo produkta identifikatoru pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm.

13. pants

Uzņēmēju identifikācija

1.Pēc pieprasījuma uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm norāda:

(a)visus uzņēmējus, kas tiem ir piegādājuši kādu mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu;

(b)visus uzņēmējus, kam tie ir piegādājuši kādu mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu.

2.Uzņēmējiem ir jāspēj sniegt 1. punktā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela tiem piegādāta, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu.

IV NODAĻA

CE ZĪME UN MARĶĒŠANA

14. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.Uz CE zīmi attiecas vispārīgie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

2.CE zīmi uzliek redzamā, salasāmā un neizdzēšamā veidā pirms mazgāšanas līdzekļa laišanas tirgū.

CE zīmi uzliek vai nu uz mazgāšanas līdzekļa etiķetes vai iepakojuma, vai, ja mazgāšanas līdzeklis tiek piegādāts neiepakots, uz mazgāšanas līdzeklim pievienotā dokumenta.

Ja saskaņā ar 16. panta 2. punktu uzņēmēji var nodrošināt tikai digitālo etiķeti, CE zīmi norāda digitālajā etiķetē.

3.Dalībvalstis izmanto pastāvošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu īstenošanu, un minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā attiecīgi rīkojas.

15. pants

Vispārīgās marķēšanas prasības

1.Mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, kurus dara pieejamus tirgū atsevišķā iepakojumā vai uzpildes formātā, pievieno etiķeti.

2.Uzņēmējs, kas mazgāšanas līdzekli uzpildes formātā dara pieejamu tirgū tieši tiešajiem lietotājiem, nodrošina fizisku etiķeti vai datu nesēju, ar kura palīdzību tiešajam lietotājam ir pieejama digitālā etiķete.

3.Mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķetē ir šāda informācija:

(a)tipa numurs, partijas numurs vai cits elements, kas ļauj to identificēt;

(b)ražotāja nosaukums, reģistrētais tirdzniecības nosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese un e-pasta adrese saziņai. Pasta adresē norāda vienu kontaktpunktu, kur var sazināties ar ražotāju;

(c)produkta nosaukums un tirdzniecības nosaukums;

(d)mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas saturs saskaņā ar V pielikuma A daļu;

(e)lietošanas pamācība un īpaši piesardzības pasākumi, ja tie ir nepieciešami un būtiski.

Pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minēto informāciju norāda visos dokumentos, kas pievienoti bez iepakojuma pārvadātiem mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām.

4.Papildus 3. punktā minētajai informācijai plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu un automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamo plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļu etiķetē norāda informāciju par dozēšanu saskaņā ar V pielikuma B daļu.

5.Šā panta 3. un 4. punktā minētā informācija ir tiešajiem lietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts, un ir skaidra, saprotama un uztverama. Ja mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu dara pieejamu tirgū, etiķete ir pieejama pārbaudes nolūkos.

16. pants

Marķējuma veidi

1.Kad mazgāšanas līdzekļus vai virsmaktīvās vielas dara pieejamus tirgū, tiem pievieno 15. panta 3. punktā un attiecīgā gadījumā 15. panta 4. punktā noteiktos etiķetes elementus šādā formā:

(a)uz fiziskas etiķetes;

(b)digitālā etiķetē, to pašu norādot arī uz fiziskās etiķetes.

Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, V pielikuma C daļā noteiktie marķējuma elementi nav jādublē fiziskajā etiķetē. Turklāt, ja digitālajā etiķetē ir sniegta informācija par plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu dozēšanu saskaņā ar V pielikuma B daļas 1. un 2. punktu, fiziskajā etiķetē var norādīt vienkāršotu dozēšanas tabulu, kā noteikts V pielikuma D daļā.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, ja mazgāšanas līdzekļi tiek darīti pieejami tirgū tieši tiešajiem lietotājiem uzpildes formātā, 15. panta 3. un 4. punktā noteiktos etiķetes elementus var norādīt tikai digitālā etiķetē, izņemot informāciju par plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu dozēšanu, kas noteikta V pielikuma B daļas 1. un 2. punktā, — tā jānorāda arī fiziskajā etiķetē.

17. pants

Digitālajam marķējumam piemērojamās prasības

1.Ja mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām ir digitāla etiķete saskaņā ar 16. pantu, šai etiķetei piemēro šādus noteikumus:

(a)visus 15. panta 3. punktā un attiecīgā gadījumā 15. panta 4. punktā minētos etiķetes elementus norāda vienuviet un nodala no pārējās informācijas;

(b)nodrošina digitālajā etiķetē sniegtās informācijas meklēšanas funkciju;

(c)nodrošina, ka digitālajā etiķetē sniegtā informācija ir pieejama visiem lietotājiem Savienībā;

(d)digitālā etiķete ir pieejama bez maksas, bez nepieciešamības iepriekš reģistrēties, lejupielādēt vai instalēt lietotnes vai norādīt paroli;

(e)informāciju digitālajā etiķetē norāda tā, lai tiktu apmierinātas mazāk aizsargāto grupu vajadzības un attiecīgā gadījumā lai nodrošinātu pielāgojumus, kas nepieciešami, lai šīs grupas varētu šai informācijai vieglāk piekļūt;

(f)piekļuvi digitālajai etiķetei nodrošina, izmantojot plaši izmantotas digitālās tehnoloģijas, kas ir savietojamas ar visām galvenajām operētājsistēmām un pārlūkprogrammām;

(g)ja digitālā etiķete ir pieejama vairākās valodās, valodas izvēle nedrīkst būt atkarīga no tiešā lietotāja ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

(h)digitālā etiķete paliek pieejama 10 gadus no brīža, kad mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela ir laista tirgū, arī gadījumā, ja uzņēmējs, kas to izveidojis, ir kļuvis maksātnespējīgs, ir likvidēts vai pārtraucis darbību Savienībā, vai ilgāk, kā noteikts citos Savienības tiesību aktos, kas attiecas uz tajā iekļauto informāciju;

(i)nodrošina, ka digitālajā etiķetē sniegtajai informācijai var piekļūt, izmantojot datu nesēju.

2.Datu nesējs fiziski atrodas uz mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas, to iepakojuma vai tiem pievienotajā dokumentācijā.

Papildus pirmajā daļā minētajai prasībai, ja mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas dara pieejamus tirgū uzpildes formātā, datu nesējam jābūt arī uz uzpildes stacijas.

Datu nesējs ir skaidri redzams tiešajiem lietotājiem pirms pirkuma veikšanas un tirgus uzraudzības iestādēm, attiecīgā gadījumā arī tad, ja mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela tiek darīta pieejama, izmantojot tālpārdošanu.

3.Ja uzņēmēji nodrošina digitālo etiķeti, datu nesējam pievieno paziņojumu “Plašāka informācija par produktu ir pieejama tiešsaistē” vai līdzīgu paziņojumu.

4.Uzņēmēji, kas nodrošina digitālo etiķeti, neizseko, neanalizē un neizmanto nekādu lietošanas informāciju citiem mērķiem, izņemot tos, kas ir absolūti nepieciešami, lai sniegtu informāciju digitālajā etiķetē tiešsaistē.

5.Uzņēmēji, kas nodrošina digitālo etiķeti, sniedz digitālajā etiķetē esošo informāciju, izmantojot citus līdzekļus, jebkurā no šādiem gadījumiem:

(a)pēc tiešā lietotāja mutiska vai rakstiska pieprasījuma;

(b)ja digitālā etiķete uz laiku nav pieejama, tajā skaitā iegādes brīdī.

Uzņēmēji sniedz pirmajā daļā minēto informāciju neatkarīgi no mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas iegādes un bez maksas.

V NODAĻA

PRODUKTA PASE

18. pants

Produkta pase

1.Pirms mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas laišanas tirgū ražotāji šiem produktiem izveido produkta pasi. Produkta pasei jāatbilst šajā pantā un 19. pantā noteiktajām prasībām.

2.Produkta pase atbilst šādām prasībām:

(a)tā atbilst konkrētai mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas partijai;

(b)tajā norāda, ka ir pierādīta mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstība šajā regulā noteiktajām prasībām, un attiecīgā gadījumā norāda izmantotās testēšanas metodes;

(c)tajā iekļauj vismaz VI pielikumā iekļauto informāciju;

(d)tajā iekļautā informācija nav novecojusi;

(e)tā ir pieejama valodā vai valodās, ko pieprasa dalībvalsts, kurā mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela tiek laista vai darīta pieejama tirgū;

(f)tā ir pieejama tiešajiem lietotājiem, tirgus uzraudzības iestādēm, muitas dienestiem, Komisijai un citiem uzņēmējiem;

(g)tā ir pieejama 10 gadus no brīža, kad mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela ir laista tirgū, arī gadījumā, ja uzņēmējs, kas izveidojis produkta pasi, ir kļuvis maksātnespējīgs, ir likvidēts vai pārtraucis darbību Savienībā;

(h)tai var piekļūt, izmantojot datu nesēju;

(i)tā atbilst īpašajām un tehniskajām prasībām, kas noteiktas saskaņā ar 8. punktu.

3.Datu nesējs fiziski atrodas uz mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas, to iepakojuma vai tiem pievienotajā dokumentācijā saskaņā ar 8. punktā minēto īstenošanas aktu.

Papildus pirmajā daļā minētajai prasībai, ja mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas dara pieejamus tirgū uzpildes formātā, datu nesējam jābūt arī uz uzpildes stacijas.

Datu nesējs ir skaidri redzams tiešajiem lietotājiem pirms pirkuma veikšanas un tirgus uzraudzības iestādēm, attiecīgā gadījumā arī tad, ja mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela tiek darīta pieejama, izmantojot tālpārdošanu.

4.Ja uzņēmēji nodrošina digitālo etiķeti, tad, lai piekļūtu produkta pasei un digitālajai etiķetei, izmanto vienu datu nesēju.

5.Ja citos Savienības tiesību aktos noteikts, ka informācijai par mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu jābūt pieejamai, izmantojot datu nesēju, izmanto vienu datu nesēju, lai sniegtu šajā regulā un citos Savienības tiesību aktos noteikto informāciju.

6.Ja citos Savienības tiesību aktos, kas attiecas uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ir prasīta produkta pase, mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām izveido vienu produkta pasi, kurā iekļauj 2. punktā noteikto informāciju, kā arī visu citu informāciju, kas saskaņā ar minētajiem citiem Savienības tiesību aktiem ir nepieciešama produkta pasei.

7.Papildus 5. un 6. punktā minētajai informācijai uzņēmēji var darīt pieejamu arī citu informāciju, izmantojot 6. punktā minēto datu nesēju. Šādā gadījumā šo informāciju skaidri nodala no informācijas, kas vajadzīga saskaņā ar šo regulu un attiecīgā gadījumā — saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem.

8.Izveidojot produkta pasi, ražotājs uzņemas atbildību par mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šai regulai.

9.Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko nosaka īpašās un tehniskās prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu pasēm. Minētajās prasībās nosaka vismaz šādus elementus:

(a)izmantojamo datu nesēju veidi;

(b)datu nesēja konfigurācija un novietojums;

(c)pases tehniskie elementi, kuriem izmanto noteiktus Eiropas vai starptautiskos standartus;

(d)dalībnieki, kas var pievienot vai atjaunināt informāciju produkta pasē, vajadzības gadījumā arī izveidot jaunu produkta pasi, tostarp ražotāji, kompetentās valsts iestādes un Komisija vai jebkura organizācija, kas darbojas to vārdā, un informācijas veidi, ko tie var pievienot vai atjaunināt.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.

19. pants

Produkta pases tehniskie parametri un darbība

Produkta pases tehniskie parametri un darbība atbilst šādām prasībām:

(a)saskaņā ar šo regulu izveidotās produktu pases ir pilnībā sadarbspējīgas ar produktu pasēm, ko pieprasa citi Savienības tiesību akti, gala–gala sakaru un datu nosūtīšanas tehnisko, semantisko un organizatorisko aspektu ziņā;

(b)visa produkta pasē iekļautā informācija ir balstīta uz atvērtiem standartiem, kas izstrādāti sadarbspējīgā formātā, un tā ir mašīnlasāma, strukturēta un meklējama;

(c)tiešajiem lietotājiem, uzņēmējiem un citiem attiecīgajiem dalībniekiem piekļuve produkta pasei ir bez maksas;

(d)produkta pasē iekļautos datus glabā par tās izveidi atbildīgais uzņēmējs vai dalībnieki, kuri ir pilnvaroti rīkoties tā vārdā;

(e)ja produkta pasē iekļautos datus glabā vai citādi apstrādā dalībnieki, kas ir pilnvaroti rīkoties to uzņēmēju vārdā, kuri laiž tirgū mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu, šiem dalībniekiem nav atļauts pilnībā vai daļēji pārdot, atkārtoti izmantot vai apstrādāt šādus datus vairāk, kā nepieciešams attiecīgo glabāšanas vai apstrādes pakalpojumu sniegšanai;

(f)uzņēmēji nedrīkst izsekot, analizēt un izmantot nekādu lietošanas informāciju citiem mērķiem, izņemot tos, kas ir absolūti nepieciešami, lai sniegtu informāciju produkta pasē tiešsaistē.

20. pants

Produktu pasu reģistrs

1.Pirms mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas laišanas tirgū uzņēmēji saskaņā ar Regulas (ES) …/… par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem 12. panta 1. punktu izveidotajā reģistrā augšupielādē mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas unikālo produkta identifikatoru un unikālo operatora identifikatoru.

2.Komisijai, tirgus uzraudzības iestādēm un muitas dienestiem ir piekļuve 1. punktā minētajam reģistram, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

21. pants

Muitas kontrole saistībā ar produkta pasi

1.Uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ko ieved Savienības tirgū, attiecas pārbaudes un citi šajā pantā noteiktie pasākumi.

2.Regulas (ES) Nr. 952/2013 5. panta 15. punktā definētie deklarētāji muitas deklarācijā jebkura mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas laišanai brīvā apgrozībā iekļauj unikālo produkta identifikatoru.

3.Muitas dienesti pārbauda, vai unikālais produkta identifikators, ko deklarētājs norādījis saskaņā ar šā panta 2. punktu, atbilst unikālajam produkta identifikatoram, kas iekļauts reģistrā saskaņā ar 20. panta 1. punktu.

4.Papildus 3. punktā minētajai pārbaudei muitas dienesti pārbauda deklarētāju muitai sniegtās informācijas atbilstību citai informācijai, kas glabājas 20. panta 1. punktā minētajā reģistrā un uzskaitīta 26. panta 3. punktā minētajā deleģētajā aktā.

5.Pārbaudes, kas minētas 3. un 4. punktā, notiek elektroniski un automātiski pirms laišanas brīvā apgrozībā.

6.Šā panta 3. līdz 5. punkta nolūkā izmanto savienojumu starp 20. panta 1. punktā minēto reģistru un [Regulas (ES) …/… par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem 13. pantā] minēto ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu.

7.Šā panta 3., 4. un 5. punktu piemēro no dienas, kad sāk darboties savienojums starp reģistru un [Regulas (ES) …/… par ekodizaina prasībām ilgtspējīgiem produktiem 13. pantā] minēto ES muitas vienloga dokumentu apmaiņas sistēmu.

Komisija par to publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, kurā norāda datumu, kad savstarpējais savienojums sāk darboties.

8.Muitas dienesti var izgūt un izmantot produkta pasē un 20. panta 1. punktā minētajā reģistrā iekļauto informāciju, lai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem veiktu savus pienākumus, arī īstenotu riska pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 46. un 47. pantu.

9.Pārbaudes un citus šajā pantā noteiktos pasākumus veic, pamatojoties uz Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā norādīto to kombinētās nomenklatūras kodu sarakstu, ar kuriem ir apzīmēti mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, kā arī uz šo mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu aprakstiem.

10.Šajā pantā noteiktās pārbaudes un pasākumi neietekmē citu Savienības tiesību aktu, kas reglamentē produktu laišanu brīvā apgrozībā, tajā skaitā Regulas (ES) Nr. 952/2013 46., 47. un 134. panta, piemērošanu, kā arī Regulas (ES) 2019/1020 VII nodaļā minētās kontroles piemērošanu.

VI NODAĻA

TIRGUS UZRAUDZĪBA

22. pants
Valsts līmeņa procedūra darbībām ar mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, kas rada apdraudējumu

1.Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela rada apdraudējumu veselībai vai videi, tās par attiecīgo mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu veic izvērtēšanu, kura aptver visas attiecīgās prasības, kas noteiktas šajā regulā. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

2.Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka tests, kas veikts saskaņā ar I vai II pielikumā uzskaitītajām metodēm, ir devis nepareizus rezultātus, tās veic pārbaudes, lai pārliecinātos par mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šai regulai saskaņā ar I, II un VII pielikumā izklāstītajām standartmetodēm. Uzņēmējiem nav jāmaksā par atkārtotu vai papildu testu, ja sākotnējais tests ir pierādījis mazgāšanas līdzekļu vai virsmaktīvo vielu atbilstību šai regulai.

3.Ja 1. vai 2. punktā minētajos kontroles pasākumos tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela neatbilst šīs regulas prasībām, tās nekavējoties prasa attiecīgajiem uzņēmējiem veikt visus piemērotos korektīvos pasākumus, lai panāktu mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību šīm prasībām, vai saprātīgā termiņā, kas ir samērīgs ar 1. punktā minētā apdraudējuma raksturu, to izņemtu no tirgus vai atsauktu.

4.Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar attiecīgās valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējo dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes par izvērtēšanas rezultātiem un par pasākumiem, ko tās pieprasījušas uzņēmējam veikt.

5.Uzņēmējs nodrošina, ka attiecībā uz visiem attiecīgajiem mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, ko uzņēmējs darījis pieejamus tirgū visā Savienībā, tiek veikti visi piemērotie korektīvie pasākumi.

6.Ja attiecīgais uzņēmējs 3. punktā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus korektīvos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus piemērotos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka attiecīgais mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela tiek darīta pieejama to valsts tirgū, vai lai mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu izņemtu no valsts tirgus vai atsauktu.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējo dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes.

Šā punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus, kas nepieciešami neatbilstīgā mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas identificēšanai, datus par mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas izcelsmi, iespējamās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli.

7.Tirgus uzraudzības iestādes no dalībvalstīm, kas nav dalībvalsts, kura sākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējo dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes par jebkādiem pieņemtiem pasākumiem un sniedz jebkādu to rīcībā esošu papildu informāciju, kas attiecas uz attiecīgā mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

8.Ja triju mēnešu laikā pēc 6. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena tirgus uzraudzības iestāde vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

9.Tirgus uzraudzības iestādes nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, attiecīgā mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas izņemšana no tirgus.

10.Kad 4., 6., 7. un 8. punkta nolūkā paziņo informāciju Komisijai vai citām tirgus uzraudzības iestādēm, šo informāciju paziņo, izmantojot Regulas (ES) 2019/1020 34. panta 1. punktā minēto informācijas un saziņas sistēmu.

23. pants
Savienības drošības procedūra

1.Ja, pabeidzot 22. panta 3., 4. un 5. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret tirgus uzraudzības iestādes veikto pasākumu vai Komisija uzskata, ka valsts pasākums ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar tirgus uzraudzības iestādēm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma izvērtēšanu. Pamatojoties uz minētās izvērtēšanas rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija savu lēmumu adresē visām dalībvalstīm un to nekavējoties paziņo gan tām, gan attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju.

3.Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgo pasākumu atceļ.

24. pants
Atbilstīgi mazgāšanas līdzekļi un virsmaktīvās vielas, kas rada apdraudējumu veselībai vai videi

1.Ja tirgus uzraudzības iestāde pēc 22. panta 1. punktā paredzētās izvērtēšanas konstatē, ka, lai gan mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela atbilst šai regulai, tā rada apdraudējumu veselībai vai videi, tā attiecīgajam uzņēmējam pieprasa veikt visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgais mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela, kad to laiž tirgū, šādu apdraudējumu vairs nerada, izņemtu mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu no tirgus vai atsauktu to saprātīgā termiņā, kas ir samērīgs ar apdraudējuma raksturu.

2.Uzņēmējs nodrošina, ka attiecībā uz visiem attiecīgajiem mazgāšanas līdzekļiem vai virsmaktīvajām vielām, ko uzņēmējs darījis pieejamus tirgū visā Savienībā, tiek veikti korektīvi pasākumi.

3.Tirgus uzraudzības iestāde nekavējoties informē Komisiju un pārējo dalībvalstu tirgus uzraudzības iestādes. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus, kas nepieciešami attiecīgo mazgāšanas līdzekļu vai virsmaktīvo vielu identificēšanai, datus par mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar tirgus uzraudzības iestādēm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un izvērtē veiktos valsts pasākumus. Pamatojoties uz minētā izvērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka, vai valsts pasākums ir vai nav pamatots, un vajadzības gadījumā sniedz priekšlikumu par atbilstošiem pasākumiem.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

25. pants
Formāla neatbilstība

1.Neskarot 22. pantu, ja tirgus uzraudzības iestāde konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

(a)CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot 14. pantu, vai nav uzlikta;

(b)produkta pase nav izveidota saskaņā ar 18. un 19. pantu;

(c)7. panta 2. punktā minētā tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

(d)uz mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas, to iepakojuma, pavaddokumentā vai uz uzpildes stacijas nav datu nesēja, ar kura palīdzību ir pieejama produkta pase un attiecīgā gadījumā digitālā etiķete;

(e)nav sniegta etiķete vai 15. pantā un V pielikumā minētā marķējuma informācija ir nepatiesa vai nepilnīga.

2.Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstošos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu to, ka mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela tiek darīta pieejama tirgū, vai nodrošinātu to atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

VII NODAĻA

DELEĢĒTĀS PILNVARAS UN KOMITEJU PROCEDŪRA

26. pants
Deleģētās pilnvaras

1.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza VI pielikumu attiecībā uz produkta pasē norādāmo informāciju, lai to pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai un tirgus uzraudzības iestāžu un tiešo lietotāju digitālās gatavības līmenim.

2.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko groza 20. panta 1. punktu, pieprasot, lai reģistrā tiktu glabāts vēl kāds no VI pielikumā uzskaitītās informācijas elementiem.

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar pirmo daļu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

(a)attiecīgos gadījumos saskaņotību ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

(b)nepieciešamību dot iespēju verificēt produkta pases autentiskumu;

(c)informācijas būtiskumu tirgus uzraudzības pārbaužu un muitas kontroles efektivitātes un lietderības uzlabošanā attiecībā uz mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām;

(d)nepieciešamību izvairīties no nesamērīga administratīvā sloga uzņēmējiem.

3.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot papildu informāciju, kas glabājas 20. panta 1. punktā minētajā reģistrā un kas jākontrolē muitas dienestiem.

4.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza šo regulu, pievienojot pielikumu, kurā iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumā norādīto kombinētās nomenklatūras kodu saraksts un mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu produktu apraksti, un atjauninot šo pielikumu.

5.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I līdz VII pielikumu nolūkā ņemt vērā zinātnes un tehnikas attīstību.

6.Ja jauni zinātniski pierādījumi liecina par nepieciešamību ieviest bionoārdāmības prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļos (arī mazgāšanas līdzekļu kapsulās) esošām vielām un maisījumiem, izņemot virsmaktīvās vielas, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai noteiktu bionoārdāmības kritērijus šīm vielām un maisījumiem un testēšanas metodes, ar ko pārbauda atbilstību tiem.

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar pirmo daļu, Komisija ņem vērā spēkā esošo ražošanas praksi, tehniski un ekonomiski iespējamu alternatīvu pieejamību un ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

7.Ja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1223/2009 46 ir noteiktas individuālas uz risku balstītas robežvērtības alerģiju izraisošu smaržvielu koncentrācijai, Komisija saskaņā ar 27. pantu pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikumu, lai attiecīgi pielāgotu minētās regulas III pielikumā uzskaitīto alerģiju izraisošo smaržvielu robežvērtību.

8.Līdz [PB, lūdzu, ievietojiet datumu = tā mēneša pirmā diena, kurš ir 30 mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija saskaņā ar 27. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo regulu, nosakot īpašas prasības attiecībā uz mazgāšanas līdzekļu digitālo marķējumu. Minētajās prasībās nosaka vismaz IT risinājumu veidus, ko uzņēmēji var izmantot, un 17. pantā minētos alternatīvos līdzekļus digitālajā etiķetē iekļautās informācijas sniegšanai.

Pieņemot pirmajā daļā minēto deleģēto aktu, Komisija ņem vērā šādus kritērijus:

(a)attiecīgos gadījumos saskaņotību ar citiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

(b)nepieciešamību veicināt inovāciju;

(c)tehnoloģisko neitralitāti, ko raksturo tehnoloģiju vai iekārtu izvēles ierobežojumu vai priekšrakstu neesība, ievērojot savietojamību un izvairoties no traucējumiem;

(d)nepieciešamību nodrošināt, lai digitālais marķējums neapdraudētu tiešo lietotāju drošību un vidi;

(e)visu Savienības iedzīvotāju grupu digitālās gatavības līmeni.

9.Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 27. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza V pielikumu attiecībā uz marķējuma informāciju, ko uzņēmēji drīkst sniegt tikai digitāli saskaņā ar 16. pantu, lai pielikumu pielāgotu tehnikas un zinātnes attīstībai un mazgāšanas līdzekļu tiešo lietotāju digitālās gatavības līmenim. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija ņem vērā nepieciešamību nodrošināt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni.

27. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Šīs regulas 26. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 26. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

28. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz Komiteja mazgāšanas līdzekļu jautājumos. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

VIII NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

29. pants
Sodi

Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši. Dalībvalstis minētos pasākumus nekavējoties dara zināmus Komisijai un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.

30. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/1020

Regulas (ES) 2019/1020 I pielikuma 15. punktu aizstāj ar šādu:

“15. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) …/… (…) par to, kā mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas dara pieejamus tirgū (OV L …).”

31. pants
Ziņojums

Līdz [PB, lūdzu, ievietojiet datumu = pieci gadi no šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. Ziņojumā iekļauj novērtējumu par to, kā ar šo regulu tiek sasniegti tās mērķi, tajā skaitā novērtējumu par ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

32. pants

Pārskatīšana mikroorganismu sakarā

Līdz [PB, lūdzu, ievietojiet datumu = trīs gadi no šīs regulas piemērošanas sākuma dienas] Komisija novērtē mikroorganismus saturošiem mazgāšanas līdzekļiem piemērojamo šīs regulas prasību lietderību un atbilstību, kā arī iespēju iekļaut II pielikumā jaunus mikroorganismus vai mikroorganismu celmus, kas atļauti mazgāšanas līdzekļos.

33. pants
Regulas (EK) Nr. 648/2004 atcelšana

Regulu (EK) Nr. 648/2004 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VIII pielikumā.

34. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis nekavē darīt pieejamus tirgū mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, kas laisti tirgū pirms [PB, lūdzu, ievietojiet datumu = 30 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 648/2004, kāda tā bijusi piemērojama [PB, lūdzu, ievietojiet datumu = 1 diena pirms dienas, kad pagājuši 30 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Mazgāšanas līdzekļus un virsmaktīvās vielas, kas laisti tirgū pēc [PB, lūdzu, ievietojiet piemērošanas sākuma dienu = 1 diena pirms dienas, kad pagājuši 30 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un kas to laišanas tirgū brīdī atbilst Regulai (EK) Nr. 648/2004, kāda tā bijusi piemērojama [PB, lūdzu, ievietojiet piemērošanas sākuma dienu = 1 diena pirms dienas, kad pagājuši 30 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas], var darīt pieejamus tirgū līdz [PB, lūdzu, ievietojiet datumu = 36 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

35. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no [PB, lūdzu, ievietojiet datumu = 30 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.

(2)    Virsmaktīvās vielas ir virsmaktīvie aģenti, kas palīdz noārdīt starpvirsmu starp ūdeni un eļļu un/vai netīrumiem. Tās ir viena no galvenajām mazgāšanas līdzekļu sastāvdaļām.

(3)    Evaluation of Regulation (EC) No 648/2004 of the European Parliament and of the Council of 31 March 2004 on detergents, SWD(2019) 298 .

(4)    Fitness Check of the most relevant chemicals legislation (excluding REACH), SWD(2019) 199 .

(5)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”; COM(2021) 350 final.

(6)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES ilgtermiņa konkurētspēja: skatījums pēc 2030. gada”; COM(2023) 168 final.

(7)    https://ec.europa.eu/info/publications/2022-commission-work-programme-key-documents_en.

(8)    Evaluation of Regulation (EC) No 648/2004 of the European Parliament and of the Council of 31 March 2004 on detergents, SWD(2019) 298.

(9)    Fitness Check of the most relevant chemicals legislation (excluding REACH), SWD(2019) 199.

(10)    Komisijas dienestu darba dokuments Impact assessment report accompanying the Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on detergents and surfactants, amending Regulation (EU) 2019/1020 and repealing Regulation (EC) No 648/2004.

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006.

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK.

(13)    SWD(2022) 364.

(14)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK, 30.3.2022., COM(2022) 142 final.

(15)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar kuru groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK, COM(2022) 677.

(16)     https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/library/european-declaration-digital-rights-and-principles .

(17)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai”; COM(2021) 350 final.

(18)    Zaļā kursa industriālais plāns neto nulles emisiju laikmetam: https://commission.europa.eu/document/41514677-9598-4d89-a572-abe21cb037f4_en .

(19)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem”; COM(2020) 667 final.

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 66/2010 (2009. gada 25. novembris) par ES ekomarķējumu.

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003.

(22)    Marķēšanas prasību ieviešana saskaņā ar 1.a risinājumu bija visvēlamākais variants.

(23)    Tas attiecas uz prasību ieviešanu vispār, t. i., gan saskaņā ar 1.a, gan saskaņā ar 1.b risinājumu.

(24)     https://sdgs.un.org/goals .

(25)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK; ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2008/768(1)/oj .

(26)    SWD(2022) 364.

(27)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem un atceļ Direktīvu 2009/125/EK, 30.3.2022., COM(2022) 142 final.

(28)    OV C […], […], […]. lpp.

(29)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2004 (2004. gada 31. marts) par mazgāšanas līdzekļiem (OV L 104, 8.4.2004., 1. lpp.).

(30)    Evaluation of Regulation (EC) No 648/2004 of the European Parliament and of the Council of 31 March 2004 on detergents ( SWD(2019) 298 ).

(31)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris),kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ PadomesRegulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī PadomesDirektīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK unDirektīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(32)    Fitness Check of the most relevant chemicals legislation (excluding REACH), SWD(2019) 199 .

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka prasības akreditācijai un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1020 (2019. gada 20. jūnijs) par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(39)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.    

(40)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(41)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(42)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.).

(44)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2399 (2022. gada 23. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības vienloga vidi muitas jomā un groza Regulu (ES) Nr. 952/2013 (OV L 317, 9.12.2022., 1. lpp.).

(45)    Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1062/2014 (2014. gada 4. augusts) par darba programmu visu to esošo aktīvo vielu sistemātiskai pārbaudei, kuras satur Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 528/2012 minētie biocīdi (OV L 294, 10.10.2014., 1. lpp.).

(46)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1223/2009 (2009. gada 30. novembris) par kosmētikas līdzekļiem (OV L 342, 22.12.2009., 59. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.4.2023

COM(2023) 217 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai

par mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un atceļ Regulu (EK) Nr. 648/2004

{SEC(2023) 170 final} - {SWD(2023) 113 final} - {SWD(2023) 114 final} - {SWD(2023) 115 final}

I PIELIKUMS

4. PANTĀ MINĒTĀS BIONOĀRDĀMĪBAS PRASĪBAS

VIRSMAKTĪVO VIELU UN MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻOS ESOŠO VIRSMAKTĪVO VIELU PILNĪGAS BIONOĀRDĀMĪBAS KRITĒRIJI UN TESTĒŠANAS METODES

1.Šajā regulā paredzētā standartmetode virsmaktīvo vielu pilnīgas bionoārdāmības laboratoriskajai testēšanai balstās uz standartu EN ISO 14593: 1999 (CO2 brīvā tilpuma tests).

2.Virsmaktīvās vielas un mazgāšanas līdzekļos esošās virsmaktīvās vielas ir pilnīgi bionoārdāmas, kā noteikts saskaņā ar 3. punktā noteiktajiem kritērijiem.

3.Virsmaktīvās vielas un mazgāšanas līdzekļos esošās virsmaktīvās vielas uzskata par pilnīgi bionoārdāmām, ja tās atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

(a)bionoārdāmības (mineralizācijas) pakāpe sasniedz vismaz 60 % 28 dienu laikā mērījumos, ko veic ar vienu no šeit norādītajām testēšanas metodēm:

i)standarts EN ISO 14593: 1999 — Ūdens kvalitāte. — Organisko savienojumu pilnīgas aerobās bionoārdīšanās noteikšana ūdens vidē. — Analītiskā metode neorganiskā oglekļa noteikšanai hermētiski noslēgtā traukā (CO2 brīvā tilpuma tests);

ii)C.4-C metode, oglekļa dioksīda (CO2) izdalīšanās tests (modificētais Šturma tests), kas aprakstīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 440/2008 1 pielikuma C daļas IV daļā;

iii)C.4-D metode, manometriskās respirometrijas tests, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 440/2008 pielikuma C daļas V daļā;

iv)C.4-E metode, slēgtās pudeles tests, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 440/2008 pielikuma C daļas VI daļā;

v)C.4-F metode, Japānas Starptautiskās tirdzniecības un rūpniecības ministrijas (MITI) metode, kas aprakstīta Regulas (EK) Nr. 440/2008 pielikuma C daļas VII daļā;

vi)standarts ISO 10708: 1997 — Ūdens kvalitāte. — Organisko savienojumu pilnīgas aerobās bionoārdīšanās noteikšana ūdens vidē. — Skābekļa bioķīmiskā patēriņa noteikšana divu fāzu slēgtās pudeles testā;

(b)bionoārdāmības (mineralizācijas) pakāpe sasniedz vismaz 70 % 28 dienu laikā mērījumos, ko veic ar vienu no šeit norādītajām testēšanas metodēm:

i)C.4-A metode, izšķīduša organiskā oglekļa (IOO) samazinājuma tests, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 440/2008 pielikuma C daļas II daļā;

ii)C.4-B metode, modificētā ESAO skrīninga tests, kas aprakstīts Regulas (EK) Nr. 440/2008 pielikuma C daļas III daļā.

Nevienā no a) un b) apakšpunktā minētajām testēšanas metodēm neizmanto iepriekšēju pielāgošanu un nepiemēro 10 dienu “loga” principu.

4.Testus, kas minēti 3. punktā, veic laboratorijas, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

(a)laboratorijas atbilst labas laboratorijas prakses principiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/10/EK 2 vai starptautiskos standartos, kuri atzīti par līdzvērtīgiem;

(b)laboratorijas ir akreditētas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 765/2008 minēto laboratoriju standartu.

II PIELIKUMS

PRASĪBAS 5. PANTĀ MINĒTAJIEM MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻIEM, KAS SATUR MIKROORGANISMUS

1.Mazgāšanas līdzekļos ar nolūku pievienotie mikroorganismi atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)tiem ir Amerikas tipveida kultūru kolekcijas (ATCC) numurs, tie pieder pie Starptautiskās Depozitārija iestādes (IDA) kolekcijas, vai to DNS ir identificēta saskaņā ar tā saucamo celma identifikācijas protokolu (ar 16S ribosomālo DNS sekvencēšanu vai ar līdzvērtīgu metodi);

(b)tie ietilpst gan turpmāk minētajā grupā, gan turpmāk minētajā sarakstā:

i)I riska grupa, kas definēta Direktīvā 2000/54/EK par bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā;

ii)kvalificēta pieņēmuma par nekaitīgumu (QPS) saraksts, ko izdevusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA).

Šis punkts neattiecas uz mikroorganismiem, kas ar nolūku pievienoti pētniecības un izstrādes nolūkos tirgū laistiem mazgāšanas līdzekļiem.

2.Galaprodukta skrīningā, ko veic ar norādītajām vai līdzvērtīgām testēšanas metodēm, neviens no celmiem nesatur šādus patogēnos mikroorganismus:

(a)E. coli, testēšanas metode ISO 16649-3:2005;

(b)Streptococcus (Enterococcus), testēšanas metode ISO 21528-1:2004;

(c)Staphylococcus aureus, testēšanas metode ISO 6888-1;

(d)Bacillus cereus, testēšanas metode ISO 7932:2004 vai ISO 21871;

(e)Salmonella, testēšanas metode ISO 6579:2002 vai ISO 19250.

3.Ar nolūku pievienotie mikroorganismi nav ģenētiski modificēti mikroorganismi.

4.Ar nolūku pievienotie mikroorganismi, izņemot dabīgo rezistenci, ir jutīgi pret katru no galvenajām antibiotiku klasēm, proti, aminoglikozīdiem, makrolīdiem, bēta laktāmiem, tetraciklīniem un fluorhinoloniem, kā tas konstatēts, izmantojot Eiropas Antimikrobiālās uzņēmības testēšanas komitejas (EUCAST) disku difūzijas metodi vai līdzvērtīgu metodi.

5.Kad mazgāšanas līdzekļi, kas satur mikroorganismus, tiek laisti tirgū, tiem mikroorganismu koloniju standarta skaits ir vienāds ar vai lielāks par 1 x 105 kolonijas veidojošām vienībām (CFU) uz ml saskaņā ar ISO 4833-1:2014.

6.Minimālais glabāšanas laiks mazgāšanas līdzeklim, kas satur mikroorganismus, nav īsāks par 24 mēnešiem, un mikroorganismu skaits nesamazinās par vairāk kā 10 % ik pēc 12 mēnešiem saskaņā ar ISO 4833-1:2014.

7.Mikroorganismi, ko satur mazgāšanas līdzekļi, kurus laiž tirgū izsmidzināmā veidā, iztur akūtās inhalācijas toksicitātes testu saskaņā ar testēšanas metodi B.2, kas aprakstīta Regulas (EK) Nr. 440/2008 pielikuma B daļā.

8.Mazgāšanas līdzekļus, kas satur mikroorganismus, nelaiž tirgū uzpildes formātā.

9.Visus ražotāja apgalvojumus par produkta sastāvā esošo mikroorganismu iedarbību pamato ar trešo personu veiktiem testiem.

10.Ir aizliegts etiķetē vai jebkādā citā paziņojumā norādīt vai likt domāt, ka mazgāšanas līdzeklim ir antimikrobiāla vai dezinficējoša iedarbība, ja vien mazgāšanas līdzeklis neatbilst Regulai (ES) Nr. 528/2012.

11.Testus, kas minēti 2., 5., 6., 7. un 9. punktā, veic laboratorijas, kas atbilst kādam no šādiem nosacījumiem:

(a)laboratorijas atbilst labas laboratorijas prakses principiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/10/EK 3 vai starptautiskos standartos, kuri atzīti par līdzvērtīgiem;

(b)laboratorijas ir akreditētas saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 765/2008 minēto laboratoriju standartu.

III PIELIKUMS

6. PANTĀ MINĒTIE FOSFĀTU UN CITU FOSFORA SAVIENOJUMU SATURA IEROBEŽOJUMI

IV PIELIKUMS

7. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀ ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA

A modulis. Iekšējais ražošanas protokols

1.Moduļa apraksts

Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā noteiktos pienākumus un nodrošina un, pilnībā uzņemoties atbildību, paziņo, ka attiecīgais mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela atbilst šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

2.Tehniskā dokumentācija

2.1.Ražotājs sagatavo tehnisko dokumentāciju. Šī dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību attiecīgajām prasībām, un tajā ir iekļauta atbilstīga apdraudējumu analīze un novērtējums.

2.2.Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas attiecas uz novērtēšanu, tā aptver mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas izstrādi, ražošanu un paredzēto izmantošanu. Tehniskajā dokumentācijā attiecīgā gadījumā ir ietverti vismaz šādi elementi:

(a)mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas vispārīgs apraksts un to paredzētās izmantošanas apraksts;

(b)testēšanas ziņojumi, kas apliecina atbilstību I pielikumam un attiecīgā gadījumā II un III pielikumam;

(c)to testēšanas metožu saraksts, kas izmantotas, lai pierādītu atbilstību šīs regulas prasībām;

(d)veikto aprēķinu un pārbaužu rezultāti;

(e)sastāvdaļu datu lapa, kura atbilst šādām prasībām:

i)tajā ir uzskaitītas visas V pielikuma A daļā minētās ar nolūku pievienotās vielas un konservanti;

ii)katrai sastāvdaļai ir norādīts parastais ķīmiskais nosaukums vai IUPAC nosaukums un, ja tie ir pieejami, INCI nosaukums, CAS numurs un Eiropas farmakopejā norādītais nosaukums;

iii) visas vielas ir norādītas dilstošā secībā pēc svara, sadalot sarakstu šādos svara procentu diapazonos:

(1)10 % vai vairāk;

(2)1 % vai vairāk, bet mazāk nekā 10 %;

(3)0,1 % vai vairāk, bet mazāk nekā 1 %;

(4)mazāk nekā 0,1 %.

Piemērojot e) punktu, smaržu, ēterisko eļļu vai krāsvielu uzskata vienu sastāvdaļu.

3.Ražošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas atbilstību 2. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un šīs regulas prasībām, kas uz tiem attiecas.

V PIELIKUMS

MARĶĒŠANAS PRASĪBAS

A DAĻA — SATURA MARĶĒJUMS

Informācija, kas jāiekļauj to mazgāšanas līdzekļu un virsmaktīvo vielu etiķetēs, kurus dara pieejamus tirgū

1.Izmantojot svara procentu diapazonus “mazāk par 5 %”, “5 % vai vairāk, bet mazāk nekā 15 %”, “15 % vai vairāk, bet mazāk nekā 30 %”, “30 % un vairāk”, norāda turpmāk minēto sastāvdaļu saturu, ja tās ir pievienotas koncentrācijā, kas pārsniedz 0,2 masas procentus:

(a)fosfāti;

(b)fosfonāti;

(c)anjonu virsmaktīvās vielas;

(d)katjonu virsmaktīvās vielas;

(e)amfotērās virsmaktīvās vielas;

(f)nejonu virsmaktīvās vielas;

(g)balinātāji, kuru pamatā ir skābeklis;

(h)balinātāji, kuru pamatā ir hlors;

(i)EDTA un tās sāļi;

(j)NTA (nitriltrietiķskābe) un tās sāļi;

(k)fenoli un halogenēti fenoli;

(l)paradihlorbenzols;

(m)aromātiskie ogļūdeņraži;

(n)alifātiskie ogļūdeņraži;

(o)halogenētie ogļūdeņraži;

(p)ziepes;

(q)ceolīti;

(r)polikarboksilāti.

2.Neatkarīgi no tā, kādā koncentrācijā tās pievienotas, norāda šādu kategoriju sastāvdaļas:

(a)fermenti;

(b)mikroorganismi;

(c)optiskie balinātāji;

(d)smaržas.

3.Konservantus norāda, cik iespējams izmantojot Regulas (EK) Nr. 1223/2009 33. pantā minēto sistēmu, neatkarīgi no to koncentrācijas, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

(a)veicina mazgāšanas līdzekļa kvalificēšanu par apstrādātu izstrādājumu Regulas (ES) Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta l) apakšpunkta nozīmē;

(b)ir norādīti mazgāšanas līdzekļa sastāvdaļas etiķetē.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētais nosacījums nav jāizpilda, ja konservanti nepārsniedz izpausmes robežvērtības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1272/2008 I pielikuma 3.4.3.3. punktā / 3.4.6. tabulā, vai tiem vairs nav konservanta funkcijas gatavajā izstrādājumā pat sinerģijā ar citiem konservantiem.

4.Ja alerģiju izraisošas smaržvielas, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1223/2009 III pielikuma 45., 67.–92. un [X] līdz [X] ierakstā, pievieno koncentrācijā, kas pārsniedz 0,01 masas procentu, tās marķē, izmantojot minētās regulas 33. pantā minēto sistēmu. Pirmais teikums neattiecas uz alerģiju izraisošām smaržvielām, kas atbilst Regulā (EK) Nr. 1272/2008 noteiktajām marķēšanas robežvērtībām.

5.Prasības, kas minētas 1.–4. punktā, neattiecas uz profesionāliem mazgāšanas līdzekļiem un virsmaktīvajām vielām, ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantu sagatavotās drošības datu lapas 15. iedaļā ir sniegta līdzvērtīga informācija tai, kas prasīta šajos punktos.

6.Papildus 1.–5. punktā norādītajai informācijai, ko, ja piemērojams, norāda etiķetē, mikroorganismus saturošu mazgāšanas līdzekļu etiķetē norāda arī šādu informāciju:

(a)norādi vai drošības prasību apzīmējumu, kas norāda, ka produktu nedrīkst lietot uz virsmām, kuras nonāk saskarē ar pārtiku;

(b)norādi par produkta glabāšanas laiku;

(c)lietošanas pamācību vai īpašus piesardzības pasākumus, ja nepieciešams.

B DAĻA — IZMANTOJAMO DEVU NORĀDE MARĶĒJUMĀ

Informācija, kas jānorāda plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu un automātiskajās trauku mazgājamās mašīnās lietojamo plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļu etiķetē

1.Plaša patēriņa veļas mazgāšanas līdzekļu etiķetē norāda šādu informāciju:

(a)ieteicamo daudzumu un/vai izmantojamo devu mililitros vai gramos, kas atbilst veļas mazgājamās mašīnas standartslodzei un ūdens cietības pakāpei (mīksts, vidēji ciets un ciets ūdens), norādot mazgāšanas ciklu skaitu (viens vai divi cikli);

(b)augstas efektivitātes mazgāšanas līdzekļiem norāda veļas mazgājamās mašīnas standartslodzei atbilstīgu “vidēji netīru” audumu porciju skaitu, bet mazgāšanas līdzekļiem, kas paredzēti smalkiem audumiem, norāda veļas mazgājamās mašīnas standartslodzei atbilstīgu “mazliet netīru” audumu porciju skaitu, kuru var izmazgāt ar iepakojuma saturu vidējas cietības ūdenī, kas atbilst 2,5 milimoliem CaCO3/l;

(c)ja pievienots mērtrauks, tā ietilpību norāda mililitros vai gramos un tajā ir atzīmes, kas atbilst mazgāšanas līdzekļa devai, kura paredzēta veļas mazgājamās mašīnas standartslodzei atkarībā no ūdens cietības pakāpes (mīksts, vidēji ciets un ciets ūdens).

2.Piemērojot 1. punktu, veļas mazgājamās mašīnas standartslodze ir 4,5 kg sausu audumu, ja izmanto augstas efektivitātes mazgāšanas līdzekļus, un 2,5 kg sausu audumu, ja izmanto zemas efektivitātes mazgāšanas līdzekļus. Mazgāšanas līdzeklis ir uzskatāms par augstas efektivitātes mazgāšanas līdzekli, ja vien ražotāja norādēs nav galvenokārt uzsvērta saudzīga attieksme pret audumu, t. i., mazgāšana zemā temperatūrā, saudzīgi mazgājamas šķiedras un krāsas.

3.Automātiskajās trauku mazgājamajās mašīnās lietojamo plaša patēriņa mazgāšanas līdzekļu etiķetē norāda standartdevu gramos vai mililitros, vai tablešu skaitā attiecībā uz galveno mazgāšanas ciklu vidēji netīriem traukiem maksimāli pilnā 12 vienībām paredzētā trauku mazgājamā mašīnā, pēc vajadzības pielāgojot standartdevu ūdens cietībai (mīksts, vidēji ciets un ciets ūdens).

C DAĻA — DIGITĀLAIS MARĶĒJUMS

Saskaņā ar 16. panta 1. punkta otro daļu A daļā minēto informāciju par turpmāk minētajām sastāvdaļām drīkst norādīt tikai digitālajā etiķetē un minētajā daļā noteiktajā veidā:

(a)anjonu virsmaktīvās vielas;

(b)katjonu virsmaktīvās vielas;

(c)amfotērās virsmaktīvās vielas;

(d)nejonu virsmaktīvās vielas;

(e)fosfāti;

(f)fosfonāti;

(g)ziepes.

D DAĻA — VIENKĀRŠOTA NORĀDE PAR IZMANTOJAMAJĀM PLAŠA PATĒRIŅA VEĻAS MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU DEVĀM

Vienkāršotajā dozēšanas tabulā ir šāda informācija:

(a)pamata lietošanas pamācība, ja nepieciešams;

(b)ieteicamais daudzums, pamatojoties uz vidēju ūdens cietību un dažādām auduma netīrības pakāpēm, kā arī

(c)veļas mazgājamās mašīnas noslodzes rādītājs.

VI PIELIKUMS

PRODUKTA PASE

Produkta pasē ietilpst šāda informācija:

(a)mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas unikālais produkta identifikators;

(b)ražotāja vai ražotāja pilnvarotā pārstāvja nosaukums, adrese, kā arī ražotāja unikālais operatora identifikators;

(c)mazgāšanas līdzekļa vai virsmaktīvās vielas identifikācija, kas nodrošina izsekojamību, ieskaitot pietiekami skaidru krāsu attēlu, lai varētu identificēt mazgāšanas līdzekli vai virsmaktīvo vielu;

(d)preces kods, ar kuru mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela klasificēta produkta pases izveides brīdī, kā noteikts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 4 ;

(e)atsauces uz Savienības tiesību aktiem, kuriem mazgāšanas līdzeklis vai virsmaktīvā viela atbilst;

(f)saraksts, kurā iekļautas visas vielas, kas ar nolūku pievienotas mazgāšanas līdzeklim vai virsmaktīvajai vielai, un konservanti, kas marķēti saskaņā ar V pielikuma A daļas 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, un kurā vielas un konservanti norādīti, izmantojot Kosmētikas līdzekļu sastāvdaļu starptautisko nomenklatūru vai, ja tā nav pieejama, Eiropas farmakopejas nosaukumu, vai, ja arī tas nav pieejams, parasto ķīmisko nosaukumu vai Starptautiskās Teorētiskās un lietišķās ķīmijas savienības nosaukumu.

Pienākums, kas minēts f) punktā, neattiecas uz profesionāliem mazgāšanas līdzekļiem un tiem paredzētām virsmaktīvajām vielām, par ko ir pieejama Regulas (EK) Nr. 1907/2006 31. pantā minētā drošības datu lapa.

VII PIELIKUMS

22. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS TESTĒŠANAS METODES

1.Standartmetode (apstiprinošs tests)

1.1.Definīcija

Šī metode apraksta laboratorijas modeli “aktīvo dūņu iekārta un otrreizējas nosēdināšanas trauks”, kas paredzēts sadzīves notekūdeņu attīrīšanas imitācijai. Ņemot vērā jaunākos sasniegumus, šīs testēšanas metodes norisi var uzlabot saskaņā ar standartu EN ISO 11733.

1.2.Mērījumiem vajadzīgais aprīkojums

Šai mērīšanas metodei izmanto nelielu aktīvo dūņu iekārtu, kas parādīta 1. attēlā, sīkāk — 2. attēlā. Šī iekārta ietver sintētisko notekūdeņu uzglabāšanas trauku A, dozēšanas sūkni B, aerācijas trauku C, nostādināšanas trauku D, pneimatisko sūkni E aktīvo dūņu atkārtotai apstrādei un kolektoru F attīrītā efluenta savākšanai.

Traukiem A un F jābūt no stikla vai piemērotas plastmasas un ar vismaz 24 litru tilpumu. Sūknim B jānodrošina sintētisko notekūdeņu nemainīga plūsma uz aerācijas trauku; normālā darba režīmā šis trauks satur 3 litrus šķidra maisījuma. Trauka C konusveida daļā, pašā apakšā, ir iekārts poraina stikla aerācijas kubs G. Caur aeratoru ienākošā gaisa daudzumu kontrolē ar caurplūdes mērītāju H.

1.3.Sintētiskie notekūdeņi

Testam izmanto sintētiskos notekūdeņus. Vienā litrā krāna ūdens izšķīdina:

–160 mg peptona,

–110 mg gaļas ekstrakta,

–30 mg urīnvielas, CO(NH2)2,

–7 mg nātrija hlorīda, NaCl,

–4 mg kalcija hlorīda, CaCl2.2H2O,

–2 mg magnija sulfāta MgSO4.7H2O,

–28 mg dikālija hidrogēnfosfāta, K2HPO4,

–un 10 ± 1 mg virsmaktīvās vielas.

Sintētiskos notekūdeņus gatavo katru dienu no jauna.

1.4.Paraugu sagatavošana

Virsmaktīvās vielas tīrā veidā pārbauda bez iepriekšējas apstrādes. Pirms sintētisko notekūdeņu pagatavošanas (1.3. punkts) jānosaka aktīvās vielas saturs virsmaktīvās vielas paraugos.

1.5.Iekārtas ekspluatācija

Vispirms aerācijas traukā C un nostādināšanas traukā D iepilda sintētiskos notekūdeņus. Trauku D novieto tādā augstumā, lai aerācijas traukā C ieplūstu 3 litri šķidruma. Inokulācijai ievada 3 ml labas kvalitātes otrreizējā efluenta, kas tikko iegūts no attīrīšanas iekārtas, kurā galvenokārt apstrādā sadzīves notekūdeņus. Laikā starp paraugu ņemšanu un izmantošanu efluents jāuzglabā aerobos apstākļos. Tad iedarbina aeratoru G, pneimatisko sūkni E un dozēšanas ierīci B. Sintētiskos notekūdeņus izlaiž cauri aerācijas traukam C ar ātrumu 1 litrs stundā; tādējādi vidējais izdalīšanas laiks ir 3 stundas.

Aerācijas ātrumu regulē tā, lai trauka C saturs visu laiku būtu suspendētā stāvoklī un izšķīdušā skābekļa saturs būtu vismaz 2 mg/l. Putošanas novēršanai izmanto attiecīgus līdzekļus. Nedrīkst lietot pretputošanas līdzekļus, kas kavē aktīvo dūņu darbību vai satur virsmaktīvās vielas. Pneimatiskais sūknis E ir jānoregulē tā, lai aktīvās dūņas no nostādināšanas trauka nepārtraukti un vienmērīgi nokļūtu atpakaļ aerācijas traukā C. Dūņas, kas sakrājušās aerācijas trauka C virspusē, nostādināšanas trauka D apakšā vai cirkulācijas sistēmā, vismaz reizi dienā ar suku vai kādu citu piemērotu līdzekli jāievada atpakaļ cirkulācijā. Ja dūņas nenogulsnējas, nogulsnēšanās procesa veicināšanai pēc vajadzības vairākkārt var pievienot pa 2 ml 5 % dzelzs(III) hlorīda šķīduma.

Efluentu, kas plūst no nostādināšanas trauka D, 24 stundas uzkrāj traukā F, tad to rūpīgi samaisa un noņem paraugu. Pēc tam trauku F rūpīgi iztīra.

1.6.Mēraparatūras pārbaude

Virsmaktīvās vielas saturu (mg/l) sintētiskajos notekūdeņos nosaka tieši pirms izmantošanas.

Virsmaktīvās vielas saturu (mg/l) efluentā, kas 24 stundās ir savākts traukā F, nosaka analītiski ar to pašu metodi tūlīt pēc savākšanas; citādi paraugi jāiekonservē, vēlams, sasaldējot. Virsmaktīvās vielas koncentrāciju nosaka ar 0,1 mg/l precizitāti.

Lai pārbaudītu procesa efektivitāti, vismaz divreiz nedēļā nosaka ķīmisko skābekļa patēriņu (ĶSP) vai izšķīdušo organisko oglekli (IOO) efluentā, kas izlaists caur stiklšķiedras filtru un savākts traukā F, kā arī sintētiskajos notekūdeņos traukā A pēc filtrēšanas.

Sasniedzot daudzmaz vienmērīgu virsmaktīvās vielas ikdienas noārdīšanos 3. attēlā parādītā piestrādes laika beigās, ĶSP vai IOO samazinājumam būtu jāizlīdzinās.

Aktīvo dūņu sausnas saturu (g/l) aerācijas traukā nosaka divreiz nedēļā. Ja tas ir lielāks par 2,5 g/l, aktīvo dūņu pārpalikums jālikvidē.

Noārdīšanās testu veic istabas temperatūrā; tai jābūt nemainīgai 19–24 °C diapazonā.

1.7.Bionoārdāmības aprēķināšana

Virsmaktīvās vielas noārdīšanās pakāpi procentos aprēķina katru dienu, pamatojoties uz virsmaktīvās vielas saturu (mg/l) sintētiskajos notekūdeņos un attiecīgajā efluentā, kas uzkrāts traukā F.

Šādi iegūtie noārdāmības dati ir jāatveido grafiski, kā parādīts 3. attēlā.

Virsmaktīvās vielas noārdāmību aprēķina kā vidējo aritmētisko no skaitļiem, kas iegūti 21 dienas laikā pēc tam, kad beidzies piestrādes un pielāgošanas laiks un kad noārdīšanās kļuvusi vienmērīga un iekārta darbojas bez traucējumiem. Piestrādes laiks nekādā gadījumā nedrīkst ilgt vairāk kā sešas nedēļas.

Dienas noārdīšanās lielumus aprēķina ar 0,1 % precizitāti, bet galarezultātu noapaļo līdz veselam skaitlim.

Atsevišķos gadījumos ir pieļaujams samazināt paraugu ņemšanas biežumu, bet vidējās vērtības aprēķinam jāizmanto vismaz 14 rezultāti, kas iegūti 21 dienas laikā pēc piestrādes laika.

2.Anjonu virsmaktīvo vielu noteikšana bionoārdāmības testos

2.1.Princips

Metodes pamatā ir tas, ka metilēnzilā katjonkrāsviela veido zilus sāļus ar anjonu virsmaktīvajām vielām (MBAS) un tos var ekstrahēt ar hloroformu. Lai novērstu traucējošus efektus, ekstrakciju vispirms veic sārmainā šķīdumā un tad ekstraktu sakrata kopā ar skābu metilēnzilā šķīdumu. Izdalītās organiskās fāzes absorbciju nosaka fotometriski maksimālās absorbcijas viļņu garumā (650 nm).

2.2.Reaģenti un aprīkojums

2.2.1.Buferšķīdums (pH 10)

Dejonizētā ūdenī izšķīdina 24 g analītiski tīra nātrija bikarbonāta (NaHCO3) un 27 g analītiski tīra bezūdens nātrija karbonāta (Na2CO3) un atšķaida līdz 1000 ml.

2.2.2.Neitrāls metilēnzilā šķīdums

Dejonizētā ūdenī izšķīdina 0,35 g analītiski tīra metilēnzilā un atšķaida līdz 1000 ml. Šķīdumu pagatavo vismaz 24 stundas pirms lietošanas. Tukšās hloroforma fāzes absorbcija, salīdzinot ar hloroformu, nedrīkst pārsniegt 0,015 uz 1 cm slāņa 650 nm viļņu garumā.

2.2.3.Skābs metilēnzilā šķīdums

Izšķīdina 0,35 g analītiski tīra metilēnzilā 500 ml dejonizēta ūdens un sajauc ar 6,5 ml H2SO4 (d = 1,84 g/ml). Atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz 1000 ml. Šķīdumu pagatavo vismaz 24 stundas pirms lietošanas. Tukšās hloroforma fāzes absorbcija, salīdzinot ar hloroformu, nedrīkst pārsniegt 0,015 uz 1 cm slāņa 650 nm viļņu garumā.

2.2.4.Hloroforms (trihlormetāns), analītiski tīrs, svaigi destilēts

2.2.5.Dodecilbenzolsulfoskābes metilesteris

2.2.6.Kālija hidroksīda šķīdums etanolā, KOH, 0,1 M

2.2.7.Tīrs etanols, C2H5OH

2.2.8.Sērskābe, H2SO4, 0,5 M

2.2.9.Fenolftaleīna šķīdums

Izšķīdina 1 g fenolftaleīna 50 ml etanolā un, nepārtraukti maisot, pievieno 50 ml dejonizēta ūdens. Ja veidojas nogulsnes, šķīdumu filtrē.

2.2.10.Sālsskābes šķīdums metanolā: 250 ml analītiski tīras sālsskābes un 750 ml metanola

2.2.11.Dalāmpiltuve, 250 ml

2.2.12.Mērkolba, 50 ml

2.2.13.Mērkolba, 500 ml

2.2.14.Mērkolba, 1000 ml

2.2.15.Apaļdibena kolba ar šlifu un atteces dzesinātāju, 250 ml; vārķermeņi

2.2.16.pH metrs

2.2.17.Fotometrs mērījumiem 650 nm viļņu garumā ar 1 cm līdz 5 cm kivetēm

2.2.18.Kvalitatīvs rupjais filtrpapīrs

2.3.Procedūra

Paraugus analīzēm nedrīkst ņemt caur putu slāni.

Pēc rūpīgas skalošanas ar ūdeni analīzēm izmantojamais aprīkojums ir rūpīgi jāizskalo ar sālsskābes šķīdumu metanolā (2.2.10. punkts) un pirms lietošanas ar dejonizētu ūdeni.

Filtrē aktīvo dūņu attīrīšanas iekārtas influentu un efluentu, ņem paraugus un tūlīt tos analizē. Pirmos 100 ml filtrātu izlej.

Nomērītu parauga tilpumu, nepieciešamības gadījumā to neitralizējot, ielej 250 ml dalāmpiltuvē (2.2.11. punkts). Paņemtajā paraugā jābūt 20 līdz 150 g MBAS. Ja tas nesatur tik daudz MBAS, var izmantot paraugu līdz 100 ml. Ja parauga tilpums ir mazāks par 100 ml, to atšķaida ar dejonizētu ūdeni līdz 100 ml. Paraugam pievieno 10 ml buferšķīduma (2.2.1. punkts), 5 ml neitrāla metilēnzilā šķīduma (2.2.2. punkts) un 15 ml hloroforma (2.2.4. punkts). Maisījumu vienmērīgi un ne pārāk strauji krata vienu minūti. Hloroforma slāni pēc fāzu sadalīšanās pārlej citā dalāmpiltuvē, kurā jau ieliets 110 ml dejonizēta ūdens un 5 ml skāba metilēnzilā šķīduma (2.2.3. punkts). Maisījumu krata vienu minūti. Hloroforma slāni caur vates filtru, kas jau iepriekš izskalots un samitrināts ar hloroformu, ielej mērkolbā (2.2.12. punkts).

Sārmaino un skābo šķīdumu ekstrahē trīs reizes, izmantojot 10 ml hloroforma otrajai un trešajai ekstrakcijai. Apvienotos hloroforma ekstraktus caur to pašu vates filtru pārlej 50 ml kolbā (2.2.12. punkts) un atšķaida līdz atzīmei ar hloroformu, ar ko atkārtoti skalota vate. Hloroforma šķīduma absorbciju nosaka ar fotometru 650 nm viļņu garumā 1 līdz 5 cm kivetēs attiecībā pret hloroformu. Analīzes laikā izdara arī tukšo analīzi.

2.4.Kalibrēšanas līkne

No standartvielas dodecilbenzolsulfoskābes metilestera (tetrapropilēna tips ar molekulmasu 340) pēc pārziepošanas par kālija sāli gatavo kalibrēšanas šķīdumu. MBAS aprēķina kā nātrija dodecilbenzolsulfonātu (molekulmasa 348).

Apaļdibena kolbā ar sverpipeti iesver 400 līdz 450 mg dodecilbenzolsulfoskābes metilestera (2.2.5. punkts) ar 0,1 mg precizitāti un pievieno 50 ml kālija hidroksīda šķīduma etanolā (2.2.6. punkts), kā arī dažus vārķermeņus. Pēc atteces dzesinātāja uzstādīšanas vāra vienu stundu. Pēc atdzišanas dzesinātāju un šlifa savienojumu skalo ar apmēram 30 ml etanola un saskalas pievieno kolbas saturam. Šķīdumu titrē ar sērskābi fenolftaleīna klātbūtnē, līdz tas zaudē krāsu. Šķīdumu pārnes 1000 ml mērkolbā (2.2.14. punkts), atšķaida līdz atzīmei ar dejonizētu ūdeni un apmaisa.

Daļu no šā virsmaktīvās vielas izejas standartšķīduma atšķaida tālāk. 25 ml šķīduma ielej 500 ml mērkolbā (2.2.13. punkts), atšķaida līdz atzīmei ar dejonizētu ūdeni un apmaisa.

Šis standartšķīdums satur

kur E ir parauga svars (mg).

Lai iegūtu kalibrēšanas līkni, ņem 1, 2, 4, 6 un 8 ml no standartšķīduma un atšķaida līdz 100 ml ar dejonizētu ūdeni. Tad rīkojas, kā norādīts 2.3. punktā (tas attiecas arī uz tukšo analīzi).

2.5.Rezultātu aprēķināšana

Anjonu virsmaktīvās vielas (MBAS) daudzumu paraugā nosaka pēc kalibrēšanas līknes (2.4. punkts). MBAS saturu paraugā norāda šādi:

kur V = izmantotā parauga daudzums (ml).

Rezultātus izsaka kā nātrija dodecilbenzolsulfonātu (molekulmasa 348).

2.6.Rezultātu izteikšana

Rezultātus izsaka kā MBAS mg/l ar precizitāti 0,1.

3.Nejonu virsmaktīvo vielu noteikšana bionoārdīšanās testa analizējamos šķidrumos

3.1.Princips

Virsmaktīvās vielas koncentrē un izdala, izmantojot desorbciju gāzes plūsmā. Nejonu virsmaktīvās vielas daudzumam izmantojamā paraugā jābūt 250–800 g diapazonā.

Desorbēto virsmaktīvo vielu izšķīdina etilacetātā.

Pēc fāzu sadalīšanās un šķīdinātāja iztvaicēšanas nejonu virsmaktīvo vielu izgulsnē ūdens šķīdumā ar modificētu Dragendorfa reaģentu (KBiI4 + BaCl2 + ledus etiķskābe).

Iegūtās nogulsnes filtrē, skalo ar ledus etiķskābi un izšķīdina amonija tartrāta šķīdumā. Bismutu šķīdumā potenciometriski titrē ar pirolidīnditiokarbamāta šķīdumu (pH 4–5), izmantojot pulēta platīna indikatorelektrodu un kalomela vai sudraba / sudraba hlorīda standartelektrodu. Šo metodi izmanto ar nejonu virsmaktīvajām vielām, kas satur 6–30 alkilēnoksīda grupas.

Titrēšanas rezultātu reizina ar empīrisko koeficientu 54, lai pārrēķinātu standartvielā nonilfenolā, kas kondensēts ar 10 moliem etilēnoksīda (NP 10).

3.2.Reaģenti un aprīkojums

Reaģentus izšķīdina dejonizētā ūdenī.

3.2.1.    Tikko destilēts tīrs etilacetāts.

3.2.2.    Analītiski tīrs nātrija bikarbonāts, NaHCO3.

3.2.3.    Atšķaidīta sālsskābe (20 ml koncentrētas skābes (HCl) atšķaida līdz 1000 ml ar ūdeni).

3.2.4.    Tikko destilēts analītiski tīrs metanols, kas glabājas stikla pudelē.

3.2.5.    Bromkrezolsarkanais (0,1 g), kas izšķīdināts 100 ml metanola.

3.2.6.    Nogulsnētājviela — par nogulsnētājvielu izmanto maisījumu, kas satur divas tilpumdaļas šķīduma A un vienu tilpumdaļu šķīduma B. Šo maisījumu uzglabā tumšā pudelē, un to var izmantot ne ilgāk kā vienu nedēļu pēc pagatavošanas.

3.2.6.1.    Šķīdums A

1,7 g analītiski tīra bismuta nitrāta (BiONO3.H2O) izšķīdina 20 ml ledus etiķskābes un pievieno ūdeni līdz 100 ml. Tad izšķīdina 65 g analītiski tīra kālija jodīda 200 ml ūdens. Abus šos šķīdumus sajauc kopā 1000 ml mērkolbā, pievieno 200 ml ledus etiķskābes (3.2.7. punkts) un pievieno ūdeni līdz 1000 ml atzīmei.

3.2.6.2.    Šķīdums B

290 g analītiski tīra bārija hlorīda (BaCl2.2H2O) izšķīdina 1000 ml ūdens.

3.2.7.    99–100 % ledus etiķskābe (mazākas koncentrācijas etiķskābe neder).

3.2.8.    Amonija tartrāta šķīdums — 12,4 g analītiski tīras vīnskābes sajauc kopā ar 12,4 ml analītiski tīra amonjaka šķīduma (d = 0,910 g/ml) un pievieno ūdeni līdz 1000 ml (vai izmanto līdzvērtīgu daudzumu analītiski tīra amonija tartrāta).

3.2.9.    Atšķaidīts amonjaka šķīdums — 40 ml analītiski tīra amonjaka šķīduma (d = 0,910 g/ml) atšķaida ar ūdeni līdz 1000 ml.

3.2.10.    Acetāta standartbuferšķīdums. Vārglāzē ielej 500 ml ūdens, izšķīdina tajā 40 g analītiski tīra cieta nātrija hidroksīda un ļauj atdzist. Pievieno 120 ml ledus etiķskābes (3.2.7. punkts). Rūpīgi samaisa, atdzesē un pārnes 1000 ml mērkolbā. Uzpilda līdz atzīmei ar ūdeni.

3.2.11.    Pirolidīnditiokarbamāta šķīdums (zināms kā “karbāta šķīdums”) — 103 mg nātrija pirolidīnditiokarbamāta (C5H8NNaS2.2H2O) izšķīdina aptuveni 500 ml ūdens, pievieno 10 ml analītiski tīra n-amilspirta, 0,5 g analītiski tīra NaHCO3 un pievieno ūdeni līdz 1000 ml.

3.2.12.    Vara sulfāta šķīdums (3.2.11. punkta šķīduma kalibrēšanai)

IZEJAS STANDARTŠĶĪDUMS

1,249 g analītiski tīra vara sulfāta (CuSO4.5H2O) sajauc kopā ar 50 ml 0,5 M sērskābes un pievieno ūdeni līdz 1000 ml.

STANDARTŠĶĪDUMS

50 ml izejas standartšķīduma sajauc kopā ar 10 ml 0,5 M H2SO4 un pievieno ūdeni līdz 1000 ml.

3.2.13.    Analītiski tīrs nātrija hlorīds.

3.2.14.    Gāzes desorbcijas ierīce (sk. 5. attēlu). Porainā stikla diska diametram jāsakrīt ar cilindra iekšējo diametru.

3.2.15.    Dalāmpiltuve, 250 ml.

3.2.16.    Magnētiskais maisītājs ar 25–30 mm magnētu.

3.2.17.    Guka tīģelis, perforētās virsmas diametrs = 25 mm, modelis G4.

3.2.18.    Apaļš stiklšķiedras filtrpapīrs, diametrs 27 mm, šķiedru diametrs 0,3–1,5 m.

3.2.19.    Divas filtrkolbas ar turētāju un gumijas gredzenu, tilpums 500 ml un 250 ml.

3.2.20.    Pašrakstītājs potenciometrs ar pulēta platīna indikatorelektrodu un kalomela vai sudraba / sudraba hlorīda standartelektrodu, mērījumu diapazons 250 mV, ar automātisku 20–25 ml bireti vai attiecīgo aprīkojumu darbam manuālajā režīmā.

3.3.Metode

3.3.1.Virsmaktīvās vielas koncentrēšana un izolēšana

Ūdeni saturošo paraugu izlaiž caur kvalitatīvu filtrpapīru. Pirmos 100 ml filtrāta izlej.

Gāzes desorbcijas ierīcē, kas iepriekš izskalota ar etilacetātu, ievieto noteiktu parauga daudzumu, lai nejonu virsmaktīvās vielas saturs tajā būtu 250–800 g.

Lai atvieglotu sadalīšanas norisi, pievieno 100 g nātrija hlorīda un 5 g nātrija bikarbonāta.

Ja parauga tilpums ir lielāks par 500 ml, šos sāļus cietā veidā ievieto gāzes desorbcijas ierīcē un izšķīdina ar slāpekļa vai gaisa plūsmas palīdzību.

Ja izmanto mazāka tilpuma paraugu, sāļus izšķīdina 400 ml ūdens un tad ievada gāzes desorbcijas ierīcē.

Uzpilda ūdeni līdz augšējā krāna līmenim.

Ūdens virsmai uzmanīgi uzlej 100 ml etilacetāta.

Skalotni gāzes (slāpekļa vai gaisa) pievadā uzpilda ar etilacetātu par divām trešdaļām no tās tilpuma.

Iekārtā ievada gāzes plūsmu ar ātrumu 30–60 l stundā; ieteicams izmantot caurplūdes mērītāju. Pašā sākumā aerācijas ātrums pakāpeniski jāpalielina. Gāzes padevi noregulē tā, lai fāzes paliktu skaidri nodalītas un lai cik iespējams nepieļautu to sajaukšanos ar etilacetāta šķīdumu ūdenī. Gāzes padevi pārtrauc pēc piecām minūtēm.

Ja organiskās fāzes tilpums samazinās vairāk nekā par 20 %, izšķīstot ūdenī, šī procedūra ir jāatkārto, īpašu vērību pievēršot gāzes plūsmas ātrumam.

Organisko fāzi nolej dalāmpiltuvē. Gāzes desorbcijas ierīcē atlej atpakaļ dalāmpiltuvē iekļuvušo ūdens fāzes ūdeni — tiem vajadzētu būt tikai dažiem mililitriem ūdens. Etilacetāta fāzi izlaiž caur sausu, kvalitatīvu filtrpapīru un savāc 250 ml vārglāzē.

Vēlreiz ievieto 100 ml etilacetāta gāzes desorbcijas ierīcē un atkal piecas minūtes ievada tajā slāpekli vai gaisu. Organisko fāzi nolej dalāmpiltuvē, kas jau iepriekš izmantota, veicot pirmo sadalīšanu, ūdens fāzi izlej, bet organisko fāzi izlaiž caur to pašu filtru, kas izmantots pirmās etilacetāta porcijas filtrēšanai. Dalāmpiltuvi un filtru skalo ar aptuveni 20 ml etilacetāta.

Etilacetāta izvilkumu iztvaicē sausu ūdens vannā (velkmes skapī). Lai paātrinātu iztvaicēšanu, uz šķīduma virsmu novirza vieglu gaisa plūsmu.

3.3.2.Izgulsnēšana un filtrēšana

Šķīduma (3.3.1. punkts) sauso atlikumu izšķīdina 5 ml metanola, pievieno 40 ml ūdens, 0,5 ml atšķaidītas HCl (3.2.3. punkts) un šo maisījumu maisa ar magnētisko maisītāju.

Šim šķīdumam pievieno 30 ml nogulsnētājvielas (3.2.6. punkts), izmantojot mērcilindru. Nogulsnes veidojas pēc atkārtotas apmaisīšanas. Maisījumu pēc 10 minūšu maisīšanas vismaz 5 minūtes nostādina.

Maisījumu izlaiž caur Guka tīģeli, kura dibenā ir ieklāts stiklšķiedras filtrpapīrs. Vispirms filtru skalo ar aptuveni 2 ml ledus etiķskābes nelielā vakuumā. Tad rūpīgi izskalo vārglāzi, magnētu un tīģeli ar ledus etiķskābi (ap 40–50 ml). Pie vārglāzes sienām pielipušo nogulšņu kvantitatīva pārnešana uz filtru nav vajadzīga, jo nogulšņu šķīdumu pirms titrēšanas ievieto atpakaļ nogulsnēšanās vārglāzē, tad atlikušās nogulsnes tiks izšķīdinātas.

3.3.3.Nogulšņu izšķīdināšana

Nogulsnes izšķīdina filtrēšanas tīģelī, trīs reizes pievienojot pa 10 ml karsta (ap 80 °C) amonija tartrāta šķīduma (3.2.8. punkts). Katru tīģelī ielieto porciju pēc dažām minūtēm caur filtru iesūc kolbā.

Filtrkolbas saturu pārlej nogulsnēšanās vārglāzē. Vārglāzes sienas vēlreiz noskalo ar 20 ml tartrāta šķīduma, lai izšķīdinātu atlikušās nogulsnes.

Rūpīgi noskalo tīģeli, turētāju un filtrkolbu ar 150–200 ml ūdens un skalošanas ūdeni pārlej atpakaļ nogulsnēšanās vārglāzē.

3.3.4.Titrēšana

Šķīdumu maisa ar magnētisko maisītāju (3.2.16. punkts), pievieno dažus pilienus bromkrezolsarkanā (3.2.5. punkts) un atšķaidītu amonjaka šķīdumu (3.2.9. punkts), līdz tas kļūst violets (sākotnējais šķīdums ir nedaudz skābs, jo tas satur skalošanai izmantotās etiķskābes paliekas).

Tad pievieno 10 ml acetāta standartbuferšķīduma (3.2.10. punkts), iegremdē šķīdumā elektrodus un potenciometriski titrē ar “karbāta standartšķīdumu” (3.2.11. punkts), ievietojot biretes galu šķīdumā.

Titrēšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 2 ml/min.

Ekvivalence tiek sasniegta, krustojoties abu potenciāla līknes atzaru tangentēm.

Dažreiz novēro potenciāla līknes izliekuma iztaisnošanos; to var novērst, rūpīgi notīrot platīna elektrodu (nopulējot to ar smilšpapīru).

3.3.5.Tukšās analīzes

Vienlaikus paralēli veic tukšo analīzi saskaņā ar norādījumiem 3.3.2. punktā, izmantojot 5 ml metanola un 40 ml ūdens. Veicot tukšo analīzi, titrēšanas šķīduma patēriņam jābūt mazākam par 1 ml, citādi rodas šaubas par reaģentu (3.2.3., 3.2.7., 3.2.8., 3.2.9., 3.2.10. punkts) tīrību, jo īpaši smago metālu saturu, un tie nav izmantojami. Rezultātu aprēķinos obligāti ņem vērā tukšās analīzes rezultātus.

3.3.6.“Karbāta šķīduma” koeficienta kontrole

“Karbāta šķīdumam” nosaka koeficientu tā izmantošanas dienā. Šim nolūkam 10 ml vara sulfāta šķīduma (3.2.12. punkts) titrē ar “karbāta šķīdumu”, iepriekš pievienojot tam 100 ml ūdens un 10 ml acetāta standartbuferšķīduma (3.2.10. punkts). Ja izmantotais daudzums ir a ml, iegūst šādu koeficientu f:

un visus titrēšanas rezultātus reizina ar šo koeficientu.

3.4.Rezultātu aprēķināšana

Katrai nejonu virsmaktīvajai vielai ir savs koeficients, kas ir atkarīgs no tās sastāva, jo īpaši no alkēnoksīda ķēdes garuma. Nejonu virsmaktīvās vielas koncentrāciju norāda attiecībā pret standartvielu nonilfenolu, kam ir 10 etilēnoksīda vienību (NP 10); izmanto pārrēķina koeficientu 0,054.

Virsmaktīvās vielas daudzumu paraugā aprēķina ar šā koeficienta palīdzību, norādot to NP 10 ekvivalentā (mg), šādi:

(b − c) × f × 0,054 = mg nejonu virsmaktīvās vielas, kas pielīdzināta NP 10,

kur

3.5.Rezultātu izteikšana

Rezultātus izsaka mg/l ar 0,1 precizitāti kā NP 10 ekvivalentu.

1. attēls. Aktīvo dūņu iekārtas kopskats

2. attēls. Aktīvo dūņu iekārtas sastāvdaļas (izmēri norādīti milimetros)

3. attēls. Bionoārdāmības aprēķināšana — apstiprinošais tests

VIII PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

(1)    Komisijas Regula (EK) Nr. 440/2008 (2008. gada 30. maijs) par testēšanas metožu noteikšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV L 142, 31.5.2008., 1. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/10/EK (2004. gada 11. februāris) par normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz labas laboratoriju prakses principu piemērošanu un šo principu piemērošanas pārbaudi attiecībā uz ķīmisku vielu testēšanu (OV L 50, 20.2.2004., 44. lpp.).

(4)    Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).