EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.3.2023
COM(2023) 176 final
2023/0088(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52023PC0176
Proposal for a COUNCIL DECISION on the extension of the Agreement for scientific and technological cooperation between the European Community and the Government of the United States of America
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu
COM/2023/176 final
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 29.3.2023
COM(2023) 176 final
2023/0088(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Kopš 1998. gada Eiropas Savienība (ES) un Amerikas Savienotās valstis (ASV) ir bijušas stratēģiskie partneri pētniecības jomā. Pirmais divpusējais nolīgums par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību 1 (tālāk “Nolīgums”) tika parakstīts 1997. gada 5. decembrī Vašingtonā un stājās spēkā 1998. gada 14. oktobrī. Vēlāk Nolīgums četras reizes pagarināts, proti, 2003. 2 , 2008. 3 , 2013. 4 un 2018. gadā 5 – ik reizi par 5 gadiem. Līdz ar otru pagarinājumu tajā iekļāva arī grozījumu, proti, ietverot sadarbības pasākumu nozaru sarakstā arī pētījumus drošības jomā un kosmiskos pētījumus (Nolīguma 4. pants).
Nolīguma 12. panta b) punktā noteikts: “Šis nolīgums ir noslēgts sākotnēji uz pieciem gadiem. Katra nākamā perioda beidzamajā gadā Pusēm nolīgumu pārskatot, to var pagarināt arī ar iespējamiem grozījumiem uz papildu piecu gadu periodu ar Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos.”
Pašreizējais Nolīgums notek 2023. gada 14. oktobrī.
Sadarbība ar ASV ir svarīgs elements ES globālajā pieejā pētniecībai un inovācijai, kas izklāstīta Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumā 6 . Pētniecības un inovācijas alianšu veidošana ar ASV gan divpusēji, gan daudzpusējos forumos veicina Eiropas spēju sekmīgi īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos un stiprinās noturību pret globāliem veselības apdraudējumiem un citām globālām problēmām. Zinātnes un tehnoloģiju jomā ES un ASV ir tādas kopīgas pamatvērtības kā ētika, pētniecības neaizskaramība, atvērtums un pārredzamība, kā arī pierādījumos balstīta politikas veidošana, kas tās padara par dabiskiem partneriem. Pastiprinot partnerību zinātnes un tehnoloģiju pētniecībā un izstrādē, ES un ASV var ātrāk virzīties uz tīru enerģiju, ilgtspējīgu un drošu transportu, tīriem okeāniem un zilo ekonomiku, viedpilsētām, noturīgu un iekļautīgu sabiedrību un citiem sasniegumiem, kas kalpos mūsu kopīgajām interesēm.
Uz tāda fona Komisijas dienesti ir novērtējuši, kā sadarbība ar ASV attīstās un palīdz sasniegt starptautiskās sadarbības stratēģijas mērķus. Šis novērtējums uzskatāmi parāda, ka Nolīgums ir svarīgs pamats ES un ASV sadarbības veicināšanai kopīgās zinātnes un tehnoloģiju prioritārajās jomās, sniedzot abpusēju labumu. Galvenais sadarbības instruments ir ES Pētniecības un inovācijas pamatprogramma.
Eiropas Savienības sakari ar ASV zinātnē un tehnoloģijā ir stiprāki nekā ar citām valstīm ārpus Eiropas. No trešajām valstīm, kuras nav “Apvāršņa 2020” asociētās valstis, ASV tajā piedalījusies visaktīvāk. Tas attiecas uz savstarpējiem ieguldījumu apjomiem pētniecībā un izstrādē, zinātnieku plūsmām, sadarbības pasākumu apjomu un kopīgi sagatavotu publikāciju un patentu skaitu.
Ar pašreizējo nolīgumu sadarbība ir uzplaukusi gan divpusēji, gan daudzpusēji. Īpaši vērtīgs ES un ASV atbalstītas globālas alianses piemērs ir jau minētā Visatlantijas okeāna pētniecības alianse, kas lielā mērā iedvesmoja visu minētajā Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumā raksturoto globālo alianšu koncepciju. Cits piemērs ir Inovācijas misija (MI), kas ir 22 valstu un Eiropas Savienības globāla iniciatīva, kuras mērķis ir paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā. ES cieši sadarbojas ar ASV dažādās daudzpusējās iniciatīvās, arī veselības aprūpes, bioekonomikas un Zemes novērošanas jomā. Divpusējā sadarbība ir ļoti dinamiska tādās jomās kā veselības aprūpe, transports, progresīvie materiāli, pētniecības infrastruktūra, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, pārtikas nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība, klimats un vide – jomās, kurās īpaši svarīga bijusi ASV dalība “Apvārsnī 2020” un “Apvārsnī Eiropā”.
Pēdējā ES un ASV kopīgā konsultatīvā grupa zinātnes un tehnoloģiju sadarbības jautājumos, kas sanāca 2022. gada 12. oktobrī ģenerāldirektorāta līmenī, apstiprināja abu Pušu stingro vēlēšanos turpināt un paplašināt visplašāko sadarbību saskaņā ar Nolīgumu.
Vēlēšanos Nolīgumu pagarināt abas Puses apstiprināja vēstuļu apmaiņā, t. i., Pētniecības un inovācijas ĢD 2022. gada 7. novembra vēstulē un ASV Valsts departamenta 2022. gada 13. decembra vēstulē.
Nolīguma pagarināšana nozīmē, ka ASV ir svarīga partnervalsts zinātnes un tehnoloģiju jomā, un ļaus attīstīt pastāvošās ciešās saites daudzās jomās, un nākamajā piecgadē balstīs plašu dialogu un sadarbību.
Pagarinātā Nolīguma saturs būs identisks pastāvošā Nolīguma saturam.
•Saskanība ar attiecīgajā jomā pastāvošo politiku
Šī iniciatīva pilnībā atbilst Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumam “Vispārējā pieeja pētniecībai un inovācijai – Eiropas starptautiskās sadarbības stratēģija mainīgā pasaulē” (COM(2021) 252 final/2).
Globālās pieejas stratēģijā ir apstiprināta ASV kā svarīgas ES partnervalsts loma, uzsverot, ka “sadarbība ar Amerikas Savienotajām Valstīm, ar kurām ES ir augsts pētniecības un inovācijas spēju līmenis un kopīgas vērtības un principi, nodrošina, ka pētnieki, novatori un labākās iespējas tiek apvienotas, meklējot risinājumus globālām problēmām. Galvenais, Amerikas Savienoto Valstu jauna pievēršanās klimata mērķiem un daudzpusējās kārtības stiprināšanai dod iespēju atjaunot attiecības pētniecības un inovācijas jomā. Kopīgajā paziņojumā “Jauna ES un ASV programma globālām pārmaiņām” iekļauta virkne priekšlikumu sadarbībai ar ASV un aicinājums dibināt zaļo tehnoloģiju aliansi un izveidot jaunu ES un ASV Tirdzniecības un tehnoloģiju padomi. Pamatojoties uz šo tekstu, Komisija arī ierosina palielināt savstarpību divpusējā sadarbībā un paaugstināt koordinētību un saskaņotību starp ES un ASV ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā, sākot ar klimata, digitālajām, enerģētikas, vides un veselības problēmām.”
•Atbilstība pārējai Savienības politikai
ES globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija apstiprina, ka sadarbība pētniecībā ir svarīgs ES ārējās politikas aspekts, un uzskata sadarbību pētniecībā par sociālekonomisko saišu būtisku stiprinātāju, arī ar ASV.
Pēdējā ES un ASV samitā tika apstiprināts, cik svarīga ir pētniecības un inovācijas sadarbība, risinot kopīgas problēmas, kas saistītas ar veselību visā pasaulē un zaļo pārkārtošanos, un tika aicināts pastiprināt sadarbību pētniecībā un inovācijā, sevišķi veselības aprūpes, enerģētikas, okeānu jomā un ar nesen izveidotās Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes starpniecību.
Nolīgumā noteiktā ES un ASV sadarbība pētniecībā un inovācijā palīdz sasniegt vispārējus ES politikas mērķus, kas galvenokārt saistīti ar: i) zaļo pārkārtošanos, piemēram, iniciatīvas, kas izriet no iniciatīvas “Inovācijas misija”, “Visa Atlantijas okeāna pētniecības aliansi”, Arktikas pētniecību, Starptautisko bioekonomikas forumu (IBF) un Zemes novērošanas grupu (GEO); ii) veselību visā pasaulē, izmantojot daudzpusēju un divpusēju sadarbību infekcijas slimību, vēža, garīgās veselības un daudzu citu jautājumu risināšanā; iii) digitālo pārkārtošanos, inovāciju un datu kopīgošanu, piemēram, strādājot pārdomātas specializācijas metodikas, atvērtas piekļuves un atvērtas zinātnes, kā arī divpusējas IKT sadarbības labā.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Darboties pasaules arēnā pētniecībā un tehnoloģiju attīstībā ES pilnvaro LESD 186. pants. Priekšlikuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punkts.
Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Saskaņā ar LESD 4. panta 3. punktu Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir dalīta paralēla kompetence pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā. Tāpēc ES rīcību nevar aizstāt ar dalībvalstu rīcību.
3.RETROSPEKTĪVĀS IZVĒRTĒŠANAS, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒŠANAS REZULTĀTI
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Šī iniciatīva neietilpst REFIT programmā.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Vajadzīgie cilvēkresursi un administratīvie resursi ir noteikti tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatā.
Uz minēto apsvērumu pamata Komisija aicina Padomi:
- Savienības vārdā un ar Eiropas Parlamenta piekrišanu apstiprināt Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem (t. i., no 14.10.2023. līdz 13.10.2028.);
- pilnvarot Padomes priekšsēdētāju norīkot personu vai personas, kam ir tiesības paziņot Amerikas Savienoto valstu valdībai, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai pagarinātais Nolīgums varētu stāties spēkā.
2023/0088 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību pagarināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,
tā kā:
(1)Ar Lēmumu 98/591/EK 7 Padome apstiprināja Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienoto Valstu valdību 8 (turpmāk “Nolīgums”) noslēgšanu. Nolīgums tika parakstīts Vašingtonā 1997. gada 5. decembrī un stājās spēkā 1998. gada 14. oktobrī.
(2)Saskaņā ar Nolīguma 12. panta b) punktu Nolīgums ir noslēgts sākotnēji uz pieciem gadiem. Katra nākamā perioda beidzamajā gadā Pusēm nolīgumu pārskatot, ar Pušu savstarpēju rakstisku vienošanos to, arī ar iespējamiem grozījumiem, var pagarināt uz jaunu piecu gadu periodu.
(3)Ar Lēmumiem 2004/756/EK 9 , 2009/306/EK 10 , 2014/240/ES 11 un (ES) 2018/1578 12 Padome katru reizi apstiprināja Nolīguma pagarināšanu uz pieciem gadiem. Pašreizējais Nolīgums notek 2023. gada 14. oktobrī.
(4)Komisijas dienestu veiktais novērtējums liecina, ka Nolīgums ir svarīgs pamats Savienības un Amerikas Savienoto Valstu sadarbības veicināšanai kopīgās prioritārās zinātnes un tehnoloģiju jomās un dod abpusēju labumu. Tāpēc Savienības interesēs ir Nolīgumu pagarināt uz vēl pieciem gadiem.
(5)Interesi Nolīgumu pagarināt uz vēl pieciem gadiem Puses apstiprināja 2022. gada 7. novembra un 2022. gada 13. decembra vēstuļu apmaiņā.
(6)Nolīguma pagarināšana ir jāapstiprina Savienības vārdā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm pagarināšana uz vēl pieciem gadiem.
2. pants
Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kam ir tiesības Savienības vārdā paziņot Amerikas Savienoto Valstu valdībai, ka Savienība ir pabeigusi iekšējās procedūras, kas vajadzīgas Nolīguma pagarināšanai saskaņā ar Nolīguma 12. panta b) punktu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
Satura rādītājs
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgās politikas jomas
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
1.4.2.Specifiskie mērķi
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
1.4.4.Snieguma rādītāji
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot detalizētu iniciatīvas izvēršanas grafiku
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplimentaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par konstatēto risku un riska mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešu personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums — Padomes lēmums par Nolīguma par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm pagarināšanu
1.2.Attiecīgās politikas jomas
Politikas stratēģija un koordinēšana, it īpaši starp ģenerāldirektorātiem RTD, AGRI, CLIMA, JRC, EAC, ENER, GROW, CNECT, MARE, MOVE un SANTE.
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
◻ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 13
☑ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Šī iniciatīva ļaus abām Pusēm uzlabot un vēl vairāk intensificēt sadarbību kopīgo zinātnisko un tehnoloģisko interešu jomās.
1.4.2.Specifiskie mērķi
Konkrētais mērķis
Šim lēmumam jāļauj abām Pusēm gan divpusēji, gan daudzpusēji uzlabot sadarbību un attīstīt stratēģiskāku partnerību, paplašinot pastāvošās sadarbības mērogu un apjomu, risinot globālas problēmas un veicinot savstarpēju piekļūšanu programmām un finansējumam.
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.
Šis lēmums ļaus Savienībai un ASV gūt abpusēju labumu no zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kas gūti notiekošajos sadarbības pasākumos. Tas ļaus apmainīties ar specifiskām zināšanām un nodot tālāk zinības, radot ieguvumu zinātnes pasaulei, rūpniecībai un abu Pušu pilsoņiem.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko progresam un sasniegumiem.
Komisijas dienesti regulāri uzraudzīs visas atbilstīgi Nolīgumam īstenotās darbības, ieskaitot sadarbības darbību izvērtēšanu. Pārskatē citu starpā tiks aptverti šādi jautājumi:
a) sadarbības rādītāji – analīze par ASV subjektu dalību ES finansētajās programmās pēc skaita un veida (piem., priekšlikumu skaits, parakstīto dotācijas nolīgumu skaits, galvenās sadarbības saites, galvenie temati; radītais iznākums) un otrādi (kur vien dati pieejami);
b) darbības rādītāji – ES pamatprogrammās piedalošos ASV subjektu dalības sekmes, salīdzinot ar citām trešām valstīm un dalībvalstīm / asociētajām valstīm; dalības kvalitātes analīze (piem., programmā piedalošos augstākā ranga augstskolu skaits, kopīgo pētniecības projektu radīto patentu un publikāciju skaits);
c) datu vākšana par sadarbības pasākumiem un saitēm, kuras neietilpst attiecīgajās pētniecības finansēšanas programmās, kā arī šādu pasākumu, piemēram, dalības daudzpusējās iniciatīvās un darba grupās, ietekmes novērtēšana.
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, ieskaitot detalizētu iniciatīvas izvēršanas grafiku
Šis lēmums ļaus Pusēm turpināt uzlabot un intensificēt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomās, abām gūstot labumu.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplimentaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
ASV un Savienības sadarbība pētniecībā un inovācijā pēdējos gados aug. ES iesaistīšanās ļauj darboties plašākā mērogā un lielākā apjomā, visu dalībvalstu labā. Nolīguma pagarināšana ļaus ES vieglāk piekļūt ASV radītai zinātniskajai informācijai, iesaistīties lielākā skaitā sadarbības pasākumu, tā nodrošinot papildu apmaiņu ar zināšanām un tehnoloģijām, un ļaus Eiropas uzņēmumiem vieglāk iekļūt ASV tirgū.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Ņemot vērā līdzšinējo sadarbības pieredzi zinātnē un tehnoloģijā, tiek uzskatīts par abpusēji lietderīgu pētniecībā turpināt sadarbību ar ASV, kas ir Savienības stratēģiskā partnere pētniecībā un inovācijā.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Nolīguma ar ASV pagarināšana tiek uzskatīta par pilnīgi saskanīgu un atbilstošu vispārējam politikas satvaram starptautiskajai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā, proti, nesen pieņemtajam Komisijas 2021. gada 18. maija paziņojumam par vispārēju pieeju pētniecībai un inovācijai – Eiropas stratēģiju starptautiskai sadarbībai mainīgā pasaulē (COM(2021) 252 final/2).
Tiks meklēta sinerģija ar citiem Savienības instrumentiem ES un ASV sadarbības jomā, it īpaši ar dažādām Komisijas nozaru iniciatīvām, galvenokārt AGRI ĢD, CLIMA ĢD, JRC, EAC ĢD, ENER ĢD, GROW ĢD, CNECT ĢD, MARE ĢD, MOVE ĢD un SANTE ĢD iniciatīvām.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, arī pārdales iespējas, novērtējums
Finansiālās vajadzības ierosinātās darbības segšanai ir pieejamas programmā “Apvārsnis Eiropa” (administratīvās apropriācijas). Ierosinātās darbības un tās īstenošanas koordināciju iekšēji segs Komisija, kam ierosinātās darbības laikā būs vajadzīgi aptuveni 1,5 FTE gadā, ar šādu sadalījumu:
2023. gadā – 3 mēnešu alga 1,5 ierēdņiem
2024.–2027. gadā: 12 mēnešu alga 1,5 ierēdņiem
2028. gadā – 9 mēnešu alga 1,5 ierēdņiem
1.6.Ilgums un finansiālā ietekme
☑ Ierobežots ilgums
–☑ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: 14.10.2023.–13.10.2028.
–☑ Finansiālā ietekme: 14.10.2023.–13.10.2028.
◻ Beztermiņa
–Īstenošana ar sākuma laikposmu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–kam seko darbība pilnā mērā.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 14
☑ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–◻ ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;
–◻ ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (specificēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēta sabiedrisko pakalpojumu sniegšana, tādā mērā, kādā šie subjekti dod pienācīgas finansiālu nodrošinājumu;
–◻ dalībvalsts privāttiesību subjektiem, kuriem uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri dod pienācīgu finansiālu nodrošinājumu;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
[..]
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Saskaņā ar Nolīguma 6. panta b) punktu izveidotās Apvienotās konsultatīvās grupas sanāksmēs regulāri tiks sekots ASV struktūru dalībai Pētniecības un inovācijas pamatprogrammā un citos Nolīgumā paredzētajos sadarbības pasākumos.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Ierosinātā iniciatīva pētniecības un inovācijas pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” tiks īstenota tiešā pārvaldībā.
Tiešā pārvaldība kā darbība, kas pilnībā jāveic Komisijas politikas speciālistam, ir piemērotākais īstenošanas veids. Proti, gaidāmie galvenie uzdevumi, kas nepieciešami ierosinātās darbības pienācīgai īstenošanai, piemēram, politiskais dialogs, ES un ASV pētniecības un inovācijas sadarbības vides novērtēšana, kopīgu sadarbības prioritāšu un tamlīdzīgu uzdevumu noteikšana, ir Komisijas īstenošanas dienesta – PI ģenerāldirektorāta direktorāta “Globālās pieejas un starptautiskās sadarbības pētniecībā un inovācijā” – pamatdarbība.
Papildu atbalsta uzdevumus, kam ir organizatorisks, loģistisks, administratīvs un konsultatīvs raksturs, var piešķirt saskaņā ar nākamo pamatlīgumu par atbalsta darbībām starptautiskai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā. Atbalsta uzdevumus, kas paredzēti ierosinātās darbības efektivitātes un lietderības uzlabošanai, uzraudzīs Komisija, un tie arī turpmāk būs tās tiešā pārvaldībā.
2.2.2.Informācija par konstatēto risku un riska mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Sanāksmes un divpusējie kontakti notiek regulāri, nodrošinot sistemātisku dalīšanos informācijā un kontroli. Kontroles sistēmā riski nav konstatēti.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Neattiecas.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus.
Ja pamatprogrammas īstenošanai būs nepieciešams izmantot ārējus darba izpildītājus vai piešķirt finansiālus līdzekļus trešām personām, Komisija attiecīgā gadījumā veiks finanšu revīzijas, it īpaši tad, ja tai būs pamats apšaubīt paveiktā vai pasākumu pārskatos aprakstītā darba faktiskumu.
Savienība veiks finanšu revīzijas vai nu pašu darbinieku spēkiem, vai pieaicinot saskaņā ar revidējamās puses tiesību aktiem atzītus grāmatvedības ekspertus. Savienība izvēlēsies ekspertus pēc saviem ieskatiem, izvairoties no interešu konflikta briesmām, uz ko var būt norādījis revīzijai pakļautais subjekts. Turklāt, veicot pētniecības darbību, Komisija nodrošinās, ka Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas ar efektīvām pārbaudēm un pārkāpumu atklāšanas gadījumā – ar preventīviem un proporcionāliem pasākumiem un sodiem.
Lai sasniegtu šo mērķi, visos līgumos, kas tiek izmantoti pamatprogrammas īstenošanai, tiks iekļauti noteikumi par pārbaudēm, pasākumiem un sodiem, atsaucoties uz Regulām Nr. 2988/95, Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013.
Galvenais, līgumos būs jāparedz šādi punkti:
- īpašu līguma pantu iekļaušana, lai aizsargātu ES finansiālās intereses, veicot pārbaudes un kontrolējot veikto darbu;
- administratīvo pārbaužu veikšana kā daļa no krāpšanas apkarošanas pasākumiem atbilstoši Regulām Nr. 2185/96 un Nr. 883/2013;
- administratīvo sodu piemērošana par visiem līgumu īstenošanā tīši vai netīši izdarītiem pārkāpumiem atbilstīgi Pamatregulai Nr. 2988/95, ieskaitot iekļaušanu melnajā sarakstā;
- tas, ka pārkāpumu un krāpšanas gadījumā visiem piedzīšanas rīkojumiem jābūt izpildāmiem atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantam.
Bez tam Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) atbildīgais personāls īstenos sadarbības zinātnisko un budžetāro aspektu pastāvīgo pārbaužu programmu, RTD ĢD Iekšējās revīzijas nodaļa veiks iekšējo revīziju, un Eiropas Savienības Revīzijas palāta veiks pārbaudes objektos.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
|
Dif./nedif. 15 |
no EBTA valstīm 16 |
no kandidātvalstīm 17 |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
1 |
01 01 01 01 |
Nedif. |
JĀ |
JĀ |
JĀ |
NĒ |
1 |
01 01 01 03 |
Nedif. |
JĀ |
JĀ |
JĀ |
NĒ |
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
Budžeta pozīcija |
Izdevumu
|
Iemaksas |
|||
Numurs [... izdevumu kategorija] |
Dif./nedif. |
no EBTA valstīm |
no kandidātvalstīm |
no trešām valstīm |
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē |
|
[XX.YY.YY.YY] |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
JĀ/NĒ |
3.2.Priekšlikuma aplēstā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
☑ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
◻ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija |
1 |
“Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija – Pētniecība un inovācija –”Apvārsnis Eiropa” |
ĢD – RTD |
2023. gads 18 |
2024. gads |
2025. gads |
2026. gads |
2027. gads |
2028. gads |
KOPĀ |
|||
• Darbības apropriācijas |
||||||||||
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1a) |
||||||||
Maksājumi |
(2a) |
|||||||||
Budžeta pozīcija |
Saistības |
(1b) |
||||||||
Maksājumi |
(2b) |
|||||||||
·Administratīvas apropriācijas, kas tiek finansētas no piešķīruma noteiktām programmām 19 |
||||||||||
Budžeta pozīcija 01 01 01 01 |
Saistības un maksājumi |
(3) |
0,064 |
0,262 |
0,267 |
0,272 |
0,278 |
0,212 |
1,355 |
|
Budžeta pozīcija 01 01 01 03 |
Saistības un maksājumi |
(3) |
0,003 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,009 |
0,060 |
|
Apropriācijas DG RTD
|
Saistības |
= (1a) + (1b) + (3) |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
|
Maksājumi |
= (2a) + (2b) + (3) |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
|
Saistības |
(4) |
|||||||
Maksājumi |
(5) |
||||||||
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem |
(6) |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
= (4) + (6) |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
Maksājumi |
= (5) + (6) |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk par vienu izdevumu kategoriju
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas) |
Saistības |
(4) |
|||||||
Maksājumi |
(5) |
||||||||
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no piešķīrumiem konkrētām programmām |
(6) |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
= (4) + (6) |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
Maksājumi |
= (5) + (6) |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
|
7 |
“Administratīvie izdevumi” |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
2023. gads |
2024. gads |
2025. gads |
2026. gads |
2027. gads |
2028. gads |
KOPĀ |
|||
ĢD – <…….> |
|||||||||
• Cilvēkresursi |
|||||||||
• Citi administratīvie izdevumi |
|||||||||
KOPĀ <….> ĢD |
Apropriācijas |
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
(Saistību summa = maksājumu summa) |
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
2023. gads |
2024. gads |
2025. gads |
2026. gads |
2027. gads |
2028. gads |
KOPĀ |
|||
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
|
Saistības |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
|
Maksājumi |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un iznākumus ⇩ |
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
KOPĀ |
|||||||||||||
IZNĀKUMI |
|||||||||||||||||||
Veids 20 |
Vidējās izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Daudzums |
Izmaksas |
Kopējais daudzums |
Kopējās izmaksas |
||
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1 21 … |
|||||||||||||||||||
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 |
|||||||||||||||||||
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2 ... |
|||||||||||||||||||
- Iznākums |
|||||||||||||||||||
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2 |
|||||||||||||||||||
KOPSUMMAS |
3.2.3.Aplēstā ietekme uz administratīvajām apropriācijām
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvas apropriācijas
–☑ Priekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvas apropriācijas šādi:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
2023. gads 22 |
2024. gads |
2025. gads |
2026. gads |
2027. gads |
2028. gads |
KOPĀ |
|
|||||||
Cilvēkresursi |
|||||||
Citi administratīvie izdevumi |
|||||||
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
|
|||||||
Cilvēkresursi |
0,064 |
0,262 |
0,267 |
0,272 |
0,278 |
0,212 |
1,355 |
Citi administratīvi izdevumi |
0,003 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,012 |
0,009 |
0,060 |
Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas
|
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
KOPĀ |
0,067 |
0,274 |
0,279 |
0,284 |
0,290 |
0,221 |
1,415 |
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–☑ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma pilnslodzes ekvivalentos
2023. gads |
2024.
|
2025. gads |
2026. gads |
2027. gads |
2028. gads |
|||
• Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) |
||||||||
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) |
||||||||
20 01 02 03 (Delegācijas) |
||||||||
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība) |
0,375 |
1,5 |
1,5 |
1,5 |
1,5 |
1,125 |
||
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība) |
||||||||
• Ārštata darbinieki (izsakot pilnslodzes ekvivalentā FTE) 24 |
||||||||
20 02 01 (AC, END, INT no kopējā finansējuma) |
||||||||
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās) |
||||||||
XX 01 xx yy zz 25 |
- galvenajā mītnē |
|||||||
- delegācijās |
||||||||
01 01 01 02 (AC, END, INT - netiešā pētniecība) |
||||||||
01 01 01 12 (AC, END, INT - tiešā pētniecība) |
||||||||
Citas budžeta pozīcijas (norādīt) |
||||||||
KOPĀ |
0,375 |
1,5 |
1,5 |
1,5 |
1,5 |
1,125 |
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzīgie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts:
Ierēdņi un pagaidu darbinieki |
Nolīguma 6. panta b) punktā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju sagatavošana un pārvaldība un komandējumi, kas paredzēti Nolīguma sekmīgas darbības un īstenošanas, kā arī regulāras pārskatīšanas nodrošināšanai. Aprēķini veikti proporcionāli Nolīguma darbības ilgumam. |
Ārštata darbinieki |
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas vajadzībām:
–☑ pilnīgi pietiek ar līdzekļu pārdalīšanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.
Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas! Lielas pārplānošanas gadījumā iesniedziet Excel tabulu!
–◻ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot!
–◻ jāpārskata DFS
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas!
3.2.5.Trešu personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
–☑ neparedz trešu personu līdzfinansējumu
–Priekšlikums/iniciatīva paredz līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
Kopā |
|||
Norādīt līdzfinansētāju struktūru |
||||||||
Līdzfinansētās apropriācijas KOPĀ |
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–☑ Priekšlikums/iniciatīva ieņēmumus finansiāli neietekmē.
–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻ pašu resursus
–◻ dažādus ieņēmumus
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Budžeta ieņēmumu pozīcija: |
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas |
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 26 |
||||||
N gads |
N+1 gads |
N+2 gads |
N+3 gads |
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) |
||||
.. . pants |
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
[...]
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai citāda informācija).
[...]