EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.3.2023

COM(2023) 151 final

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par grozījumu Eiropas Padomes Konvencijā par terorisma novēršanu (CETS Nr. 196) vai par tās papildu protokolu attiecībā uz teroristu nodarījumu definīcijas pārskatīšanu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Terorisms kļūst par arvien globālāku parādību un aizvien vairāk apdraud pamattiesības, demokrātiju un tiesiskumu Eiropā un visā pasaulē. Pēdējos gados Eiropas Savienībā un citur pasaulē īstenotie teroristu uzbrukumi ir nepieņemami demokrātisko sabiedrību pamatā esošo vērtību un principu pārkāpumi.

Saskaroties ar šādiem pastāvīgiem draudiem, ir jāīsteno izlēmīga pret terorismu vērsta rīcība ne tikai valsts, bet arī Eiropas un pasaules līmenī. Tā kā terorismam bieži vien ir pārrobežu raksturs, ir vajadzīga cieša starptautiska sadarbība, kuras pamatā ir kopīga izpratne par teroristu nodarījumiem un ar terorismu saistītiem nodarījumiem.

Cenšoties stiprināt starptautisko sadarbību šajā jomā, Eiropas Savienība 2015. gada 22. oktobrī parakstīja un 2018. gada 26. jūnijā ratificēja Eiropas Padomes Konvenciju par terorisma novēršanu (“Konvencija Nr. 196”) un Papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par terorisma novēršanu (“Konvencija Nr. 217”). Abas Konvencijas Eiropas Savienībā stājās spēkā 2018. gada 1. oktobrī. 2023. gada 27. janvārī Konvenciju Nr. 196 bija ratificējušas 25 ES dalībvalstis 1 .

Konvencija Nr. 196 attiecas uz kriminālatbildības noteikšanu par teroristiskām un ar terorismu saistītām darbībām, kā arī uz starptautisko sadarbību attiecībā uz šādiem nodarījumiem un aizsardzību, kompensāciju un atbalstu terorismā cietušajiem. Konvencijas Nr. 196 1. pantā ir definēts jēdziens “teroristu nodarījumi”, atsaucoties uz Konvencijas Nr. 196 I papildinājumā uzskaitītajiem tiesību aktiem. I pielikumā ir uzskaitīti vairāki ANO terorisma apkarošanas nolīgumi, proti:

·Hāgā 1970. gada 16. decembrī parakstītā Konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu;

·Monreālā 1971. gada 23. septembrī parakstītā Konvencija par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību;

·Ņujorkā 1973. gada 14. decembrī pieņemtā Konvencija par noziegumu novēršanu pret personām, kas bauda starptautisko aizsardzību, arī pret diplomātiskajiem aģentiem, un sodīšanu par šādiem noziegumiem;

·Ņujorkā 1979. gada 17. decembrī pieņemtā Starptautiskā konvencija pret ķīlnieku sagrābšanu;

·Vīnē 1980. gada 3. martā pieņemtā Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencija;

·Monreālā 1988. gada 24. februārī parakstītais Protokols par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju;

·Romā 1988. gada 10. martā parakstītā Konvencija par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu;

·Romā 1988. gada 10. martā parakstītais Protokols par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu;

·Ņujorkā 1997. gada 15. decembrī pieņemtā Starptautiskā konvencija par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem;

·Ņujorkā 1999. gada 9. decembrī pieņemtā Starptautiskā konvencija par cīņu pret terorisma finansēšanu;

·Ņujorkā 2005. gada 13. aprīlī pieņemtā Starptautiskā konvencija par kodolterorisma apkarošanu.

Konvencijā Nr. 196 ir paredzēta kriminālatbildība par vairākām darbībām, kas izdarītas ar nodomu: publisks aicinājums veikt teroristu nodarījumu (5. pants), teroristu vervēšana (6. pants), apmācīšana terorismam (7. pants), kā arī palīdzības sniegšana un līdzdalība minēto nodarījumu izdarīšanā, kūdīšana uz tiem un mēģinājums tos veikt (t. s. “nepabeigtie nodarījumi”, kas definēti 9. pantā).

Konvencija Nr. 217 papildina Konvenciju Nr. 196 un nosaka kriminālatbildību par šādām darbībām: dalība apvienībā vai grupā terorisma nolūkos (2. pants), terorisma apmācības saņemšana (3. pants), ceļošana vai ceļošanas mēģinājumi terorisma nolūkos (4. pants), finansējuma sniegšana vai vākšana šādai ceļošanai (5. pants) un šādas ceļošanas organizēšana un veicināšana (6. pants).

Tomēr ne Konvencijā Nr. 196, ne arī Konvencijā Nr. 217 nav sniegta jēdziena “teroristu nodarījumi” visaptveroša un skaidra juridiskā definīcija.

Direktīva (ES) 2017/541 nosaka minimālos noteikumus noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz teroristu nodarījumiem; nodarījumiem saistībā ar teroristu grupu un nodarījumiem, kas saistīti ar teroristu darbībām Eiropas Savienībā. Direktīvas (ES) 2017/541 3. pantā ir uzskaitītas tīšas darbības, kas var radīt smagu kaitējumu valstij vai starptautiskai organizācijai un ir kvalificējamas kā “teroristu nodarījumi”, ja tās ir izdarītas ar kādu no minētajā pantā norādītajiem teroristiskajiem mērķiem. Salīdzinājumam — Konvencijas Nr. 196 1. pantā sniegtajā pašreizējā definīcijā nav skaidri uzskaitītas darbības, kas uzskatāmas par “teroristu nodarījumiem”, un tajā ir sniegta vispārēja atsauce uz darbībām, kuras ietvertas Konvencijas papildinājumā uzskaitītajos ANO terorisma apkarošanas nolīgumos. Turklāt Konvencijā Nr. 196 sniegtā pašreizējā definīcija neietver teroristiskus mērķus, uz kuru pamata dažas darbības saskaņā ar ES acquis kvalificējamas kā “teroristu nodarījumi”. Tādējādi jēdziena “teroristu nodarījumi” pašreizējā definīcija Konvencijā Nr. 196 un Direktīvā (ES) 2017/541 ievērojami atšķiras.

Lai atspoguļotu pieaugošos terorisma draudus, kuri pārsniedz Konvencijas Nr. 196 1. pantā minēto ANO terorisma apkarošanas nolīgumu aptvertos tradicionālos mērķus un darbības veidu, Eiropas Padomes Terorisma apkarošanas komiteja (“CDCT”) 2017. gadā izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija izvērtēt nepieciešamību un iespējamību izstrādāt jēdziena “teroristu nodarījumi” juridisko definīciju, kura jāpiemēro Konvencijas Nr. 196 pusēm. Minētā darba grupa izstrādāja vairākus alternatīvus definīcijas formulējumus un 2019. gada novembrī CDCT prezidijam, kuru veido Konvencijas Nr. 196 puses, sniedza savu galīgo ziņojumu 2 . Galīgajā ziņojumā darba grupa ieteica CDCT prezidijam pieņemt lēmumu, ka ir iespējams un nepieciešams izstrādāt jēdziena “teroristu nodarījumi” juridisko definīciju Konvencijā Nr. 196, un ierosināja teksta elementus iespējamai turpmākai juridiskajai definīcijai.

Konvencijas pušu eksperti 2020. un 2021. gadā iesniedza rakstiskas piezīmes par galīgo ziņojumu. Eiropas Savienība rakstiskas piezīmes neiesniedza. Tomēr vairākas ES dalībvalstis savās rakstiskajās piezīmēs norādīja, ka jēdziena “teroristu nodarījumi” iespējamās turpmākās juridiskās definīcijas elementi Eiropas Padomes līmenī ir jāsaskaņo ar jēdziena “teroristu nodarījumi” definīciju, kas sniegta Direktīvā (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu 3 . Sarunu Eiropas Padomē rezultātā teroristu nodarījumu definīcija varētu labāk atspoguļot Savienības acquis terorisma apkarošanas jomā.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2022. gadā pilnvaroja CDCT pieņemt lēmumu par jēdziena “teroristu nodarījumi” juridiskās definīcijas izstrādes iespējamību un sākt sarunas par jaunās definīcijas tekstu. CDCT prezidijs 2022. gada 2. decembrī notikušajā 9. plenārsēdē vienojās, ka ir iespējams izstrādāt jaunu terorisma definīciju, un vienprātīgi lēma CDCT 10. plenārsēdē 2023. gada 23. un 25. maijā 4 sākt oficiālas sarunas par definīcijas tekstu.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 8. februārī pieņēma Eiropas Padomes terorisma apkarošanas stratēģiju 2023.–2027. gadam 5 . Stratēģijas I pielikumā ietvertajā terorisma apkarošanas rīcības plānā 2023.–2027. gadam “Eiropas Padomes terorisma apkarošanas konvenciju atjaunināšana” ir norādīta kā 1.9. darbība. Tiek sagaidīts, ka atjaunināšanas rezultātā līdz 2025. gada decembrim tiks izstrādāts Konvencijas Nr. 196 papildu protokols vai grozījums, ieskaitot jauno ierosināto jēdziena “teroristu nodarījumi” definīciju Konvencijas 1. pantā.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. punkts nosaka, ka Savienības ekskluzīvā kompetencē ir “noslēgt starptautisku līgumu (..), ciktāl līguma slēgšana ietekmē Savienības kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu”. Starptautisks līgums var ietekmēt kopīgos noteikumus vai mainīt to darbības jomu, ja līguma aptvertā joma un Savienības tiesību akti pārklājas vai to lielā mērā aptver Savienības tiesību akti. Eiropas Savienība ir Konvencijas Nr. 196 puse, un tā, pieņemdama Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu, ir īstenojusi savu kompetenci. Uz paredzēto jēdziena “teroristu nodarījumi” definīcijas pārskatīšanu Konvencijā Nr. 196 attiecas Savienības terorisma apkarošanas tiesību akti, jo īpaši Direktīva (ES) 2017/541. Pārskatīšana var ietekmēt Konvencijas Nr. 196, kā arī Direktīvas (ES) 2017/541 darbības jomu. Tāpēc Savienībai ir ekskluzīva kompetence piedalīties šajās sarunās.

Savienības mērķim minētajās sarunās vajadzētu būt novērst jebkādas neatbilstības, un jēdziena “teroristu nodarījumi” turpmākajai juridiskajai definīcijai Eiropas Padomes līmenī vajadzētu būt saderīgai ar jēdziena “teroristu nodarījumi” juridisko definīciju, kas sniegta 3. pantā Direktīvā (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu 6 .

Sekmīgs sarunu iznākums būtu jēdziena “teroristu nodarījumi” Eiropas mēroga definīcija, kā rezultātā ES dalībvalstu kopīgā izpratne par “teroristu nodarījumiem” tiktu attiecināta arī uz Eiropas Padomes dalībvalstīm, kas ratificēs Konvencijas Nr. 196 grozījumu vai jauno papildu protokolu, kurā būs ietverta jēdziena “teroristu nodarījumi” definīcija, atkarībā no tā, kuru instrumentu Eiropas Padome uzskata par piemērotāku pārskatīšanai. Eiropas mēroga definīcijas pieņemšana varētu arī palīdzēt veicināt notiekošās diskusijas par jēdziena “teroristu nodarījumi” definīciju saistībā ar ANO līmenī 7 notiekošajām sarunām par projektu visaptverošai konvencijai par starptautisko terorismu.

Šis ieteikums tiek iesniegts Padomei saskaņā ar LESD 218. panta 3. un 4. punktu, lai saņemtu atļauju Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par Konvencijas Nr. 196 grozījumiem vai iespējamu jaunu Konvencijas papildu protokolu, ar ko pārskata jēdziena “teroristu nodarījumi” definīciju, sniegt sarunu norādes un iecelt Komisiju par sarunu vedēju.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Sarunas par jēdziena “teroristu nodarījumi” definīcijas pārskatīšanu Konvencijā Nr. 196 vai iespējamajā jaunajā Konvencijas papildu protokolā ir tieši saistītas ar kopīgajiem ES noteikumiem par terorisma apkarošanu.

Savienība 2017. gada 15. martā pieņēma Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu. Minētajā direktīvā ir sniegtas saskaņotas teroristu nodarījumu un ar teroristu darbībām saistītu nodarījumu definīcijas, kas kalpo par etalonu sadarbībai un informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm. ES dalībvalstīm, kas piemēro direktīvu 8 , ir jānodrošina, ka to tiesību akti paredz kriminālatbildību par direktīvā noteiktajiem nodarījumiem. Direktīvas (ES) 2017/541 II sadaļā ir definēti “teroristu nodarījumi” (3. pants) un “nodarījumi, kas saistīti ar teroristu grupu” (4. pants), savukārt III sadaļā ir ietvertas ar teroristu darbībām saistītu nodarījumu definīcijas, piemēram, terorisma apmācība (7. un 8. pants), ceļošana terorisma nolūkā (9. pants) un teroristu finansēšana (11. pants).

Direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu 3. pantā ir sniegta jēdziena “teroristu nodarījumi” juridiskā definīcija. 3. pantam ir divi punkti: tā 1. punktā ir uzskaitītas tīšās darbības, kas var radīt smagu kaitējumu valstij vai starptautiskai organizācijai un ir definētas kā “teroristu nodarījumi”, ja tās ir izdarītas ar kādu no 2. punktā uzskaitītajiem teroristiskajiem mērķiem.

CDCT darba grupa sagatavoja dokumentu, kas ietver jēdziena “teroristu nodarījumi” iespējamās turpmākās definīcijas teksta elementus un kas 2022. gada oktobrī tika nosūtīts Konvencijas Nr. 196 pusēm. Minētajā dokumentā ir sniegts nesaistošs iespējamo turpmākās definīcijas elementu piemērs. Risinājumā ir ierosināta divu elementu struktūra, proti, 1. punkts, kurā precizēti noziedzīgie nodarījumi, un 2. punkts, kurā aprakstīti teroristiskie mērķi. Šī divu elementu struktūra atspoguļo Direktīvas 2017/541 3. pantā sniegtās definīcijas struktūru. Lai gan risinājuma 1. punktā iekļautais noziedzīgo nodarījumu saraksts nav tik visaptverošs kā Direktīvas 2017/541 3. panta 1. punktā sniegtais saraksts, šis saraksts, lasot to kopā ar Konvencijas Nr. 196 I papildinājumā uzskaitītajos tiesību aktos definētajiem teroristu nodarījumiem, ir labi saskaņots ar direktīvu. Lai gan dokuments nav saistošs, tas parāda, ka, ņemot vērā sākotnējos apsvērumus, pastāv pamatotas cerības, ka Eiropas Padomes jēdziena “teroristu nodarījumi” definīcija sarunu laikā tiks tuvināta ES tiesību aktiem.

Ņemot vērā ES acquis, kas aptver sarunu priekšmetu, Savienībai būtu jācenšas nodrošināt konsekvenci un saskaņotību starp pārskatīto jēdziena “teroristu nodarījumi” definīciju Eiropas Padomes līmenī un jēdziena “teroristu nodarījumi” definīciju ES tiesību aktos.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

LESD trešās daļas V sadaļā Eiropas Savienībai ir piešķirta kompetence brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp paredzēt minimālos noteikumus noziedzīgu nodarījumu un sankciju definēšanai attiecībā uz dažiem īpaši smagiem noziegumiem 9 . Papildus Direktīvai (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jānosaka kriminālatbildība par teroristu nodarījumiem un kura ietver šādus minimālos noteikumus, Eiropas Savienība ir pieņēmusi visaptverošu tādu tiesību instrumentu kopumu, kuru mērķis cita starpā ir apkarot terorismu. Šie ES tiesību instrumenti palīdz īstenot četrus ES Terorisma apkarošanas programmas pīlārus 10 : i) paredzēt pašreizējos un jaunos terorisma draudus Eiropā, ii) nepieļaut uzbrukumus, iii) aizsargāt eiropiešus un iv) reaģēt uz uzbrukumiem, kad tie notiek. Šo visaptverošo tiesisko regulējumu veido šādi tiesību instrumenti:

·Padomes Pamatlēmums 2002/465/TI par kopējām izmeklēšanas grupām 11 ;

·Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 12 ;

·Direktīva 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās 13 ;

·Konvencija par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās 14 ;

·Padomes Lēmums 2005/671/TI par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem 15 ;

·Padomes Pamatlēmums 2006/960/TI (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Savienības dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu informācijas un izlūkdatu apmaiņas vienkāršošanu 16 ;

·Padomes Lēmums 2008/615/TI (2008. gada 23. jūnijs) par pārrobežu sadarbības pastiprināšanu, jo īpaši apkarojot terorismu un pārrobežu noziedzību (Prīmes lēmums) 17 ;

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI, un kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 8. jūnija Regulu (ES) 2022/991 18 ;

·Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē 19 ;

·Direktīva 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI 20 ;

·Padomes Direktīva 2004/80/EK par kompensāciju noziegumos cietušajiem 21 .

Šis visaptverošais ES tiesību instrumentu kopums uzsver dalībvalstu pienākumu, uzņemoties starptautiskas saistības terorisma apkarošanas jomā, rīkoties ES iestāžu ietvaros. Tādējādi sarunām būtu jānodrošina, ka dalībvalstis arī turpmāk spēj ievērot ES tiesību aktus, ņemot vērā arī ES tiesību aktu turpmāko attīstību.

Attiecībā uz ES tiesību aktu turpmāko attīstību šajā jomā, jo īpaši būtu jāņem vērā šādi Komisijas iesniegtie tiesību aktu priekšlikumi:

·priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI 22 ;

·priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, kas attiecas uz datu automatizētu apmaiņu policijas sadarbībai (“Prīme II”) un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, 2019/817 un 2019/818 23 ;

·priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko izveido sadarbības platformu kopēju izmeklēšanas grupu darbības atbalstam un groza Regulu (ES) 2018/1726 24 ;

·priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI 25 .

Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļā ir izklāstīti Savienības ārējās darbības mērķi. Minētās sadaļas 2. nodaļā ir izklāstīta arī Savienības politika kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā. Tā kā terorisms un tā apkarošana skar ne tikai iekšējo drošību, bet arī KĀDP, attiecīgajiem dalībniekiem ir jānodrošina konsekvence starp šīm Savienības darbības jomām (LES 21. panta 3. punkta otrā daļa). Komisijai, kam palīdz Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, ir jānodrošina šī konsekvence un šajā nolūkā jāsadarbojas.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 3. punkts nosaka, ka Komisija sniedz ieteikumus Padomei, kura pieņem lēmumu, atļaujot sākt sarunas un izvirzot Savienības sarunu vadītāju. Par sarunu vadītāju ieceļ Komisiju. Saskaņā ar LESD 218. panta 4. punktu Padome var nolīguma sarunu vadītājam dot norādes.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Neattiecas.

•Proporcionalitāte

Šī iniciatīva nepārsniedz to, kas ir nepieciešams attiecīgo politikas mērķu sasniegšanai. Savienība vislabāk spēj rīkoties, jo Savienība, pieņemdama Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu, jau ir īstenojusi iekšējo kompetenci šajā jomā. Direktīvā ir sniegta teroristu nodarījumu ES definīcija, kura veido minimālos noteikumus, kas ES dalībvalstīm jāpiemēro vienādi. Tādēļ sarunās būtu jāizmanto vienota ES pieeja, lai novērstu neatbilstību starp teroristu nodarījumu juridisko definīciju Eiropas Padomes līmenī un ES tiesību aktos.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Gatavojoties sarunām, Komisija ņēma vērā dalībvalstu ekspertu viedokļus, kurus tie pauda attiecīgajās Padomes darba grupās notikušajās diskusijās.

•Ietekmes novērtējums

Neattiecas.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Eiropas Padomes Ministru komiteja 2023. gada 8. februārī pieņēma Eiropas Padomes terorisma apkarošanas stratēģiju 2023.–2027. gadam 26 . Saskaņā ar stratēģijai pievienoto terorisma apkarošanas rīcības plānu 2023.–2027. gadam Eiropas Padome ir apņēmusies atjaunināt savas terorisma apkarošanas konvencijas. Atjauninājums būtu jāīsteno kā “papildu protokola projekts vai Konvencijas Nr. 196 grozījums, kas ietver ierosināto jauno jēdziena “teroristu nodarījumi” definīciju konvencijas 1. pantā, līdz 2025. gada decembrim”. Iniciatīvā ir ierosināts īstenot atklātu, iekļaujošu un pārredzamu sarunu procesu.

Ieteikums

PADOMES LĒMUMS,

ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par grozījumu Eiropas Padomes Konvencijā par terorisma novēršanu (CETS Nr. 196) vai par tās papildu protokolu attiecībā uz teroristu nodarījumu definīcijas pārskatīšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 218. panta 3. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Padomes Ministru komiteja 2022. gadā pilnvaroja Eiropas Padomes Terorisma apkarošanas komiteju (“CDCT”) sākt sarunas par teroristu nodarījumu juridiskās definīcijas, kas būs jāpiemēro Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu (“Konvencija Nr. 196”) pusēm, pārskatīšanu.

(2)CDCT 2022. gada 2. decembrī nolēma pārskatīt teroristu nodarījumu definīciju un 2023. gada 23.–25. maija plenārsēdē sākt oficiālas sarunas par definīcijas tekstu.

(3)Savienība ir Konvencijas Nr. 196 puse. Tā ir īstenojusi savu kompetenci šajā jomā, pieņemdama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/541 27 , ar ko nosaka minimālos noteikumus par noziedzīgu nodarījumu un sankciju juridisko definīciju attiecībā uz teroristu nodarījumiem un ar teroristu darbībām saistītiem nodarījumiem.

(4)Teroristu nodarījumu definīcija ir ietverta Savienības tiesību aktos, jo īpaši Direktīvas (ES) 2017/541 3. pantā.Teroristu nodarījumu definīcijas pārskatīšana Konvencijā Nr. 196 var ietekmēt ar Direktīvu (ES) 2017/541 izveidotos kopīgos noteikumus vai mainīt direktīvas darbības jomu. Tāpēc Savienībai ir ekskluzīva kompetence piedalīties sarunās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Komisija tiek pilnvarota Savienības vārdā risināt sarunas par grozījumu Eiropas Padomes Konvencijā par terorisma novēršanu (CETS Nr. 196) vai par jaunu tās papildu protokolu attiecībā uz teroristu nodarījumu definīcijas pārskatīšanu.

2. pants

Sarunu norādes ir izklāstītas pielikumā.

3. pants

Sarunas risina, apspriežoties ar [īpašās komitejas nosaukums, ko ieraksta Padome].

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Komisijai.

Briselē,

(1)    Konvenciju Nr. 196 ir ratificējušas visas ES dalībvalstis, izņemot Grieķiju un Īriju.

(2)    CDCT apakšgrupas galīgais ziņojums, kura mērķis ir izskatīt iespēju izstrādāt terorisma definīciju, 2019. gada 26. septembris, CDCT-DEF (2019)03rev .

(3)    Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(4)    CDCT 9. plenārsēdes saīsināts ziņojums un tajā pieņemto lēmumu saraksts, 2022. gada 2. decembris, CDCT(2022)16 4. lpp.

(5)    Eiropas Padomes Terorisma apkarošanas stratēģija 2023.–2027. gadam, CM(2023)2-add-final .

(6)    Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(7)    Ad hoc komiteja, kas izveidota ar Apvienoto Nāciju Ģenerālās asamblejas 1996. gada 17. decembra Rezolūciju 51/210 – ad hoc komitejas darba rezultāts ; pēdējoreiz atjaunināts 2022. gada 17. februārī.

(8)    Direktīva (ES) 2017/541 neattiecas uz Dāniju un Īriju.

(9)    LESD 83. pants.

(10)    COM(2020) 795 final.

(11)    OV L 162, 20.6.2002., 1. lpp.

(12)    OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.

(13)    OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.

(14)    Padomes Akts (2000. gada 29. maijs), ar ko izstrādā Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās (OV C 197, 12.7.2000., 1. lpp.).

(15)    OV L 253, 29.9.2005., 22. lpp.

(16)    OV L 386, 29.12.2006., 89. lpp.

(17)    OV L 210, 6.6.2008., 1. lpp.

(18)

   OV L 169, 27.6.2022., 1. lpp.    

(19)    OV L 172, 17.5.2021., 79. lpp.

(20)    OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.

(21)    OV L 261, 6.8.2004., 15. lpp.

(22)    COM(2021) 782 final.

(23)    COM(2021) 784 final.

(24)    COM(2021) 756 final.

(25)    COM(2021) 757 final.

(26)    Eiropas Padomes terorisma apkarošanas stratēģija 2023.–2027. gadam, CM(2023)2-add-final .

(27)    Direktīva (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.3.2023

COM(2023) 151 final

PIELIKUMS

dokumentam

Ieteikums PADOMES LĒMUMAM,

ar ko Eiropas Komisiju pilnvaro Eiropas Savienības vārdā piedalīties sarunās par grozījumu Eiropas Padomes Konvencijā par terorisma novēršanu (CETS Nr. 196) vai par tās papildu protokolu attiecībā uz teroristu nodarījumu definīcijas pārskatīšanu

PIELIKUMS

Attiecībā uz sarunu procesu Savienībai būtu jācenšas panākt, ka:

(1)sarunu process ir atklāts, iekļaujošs un pārredzams un balstās uz godprātīgu sadarbību;

(2)lai nodrošinātu iekļaujošu procesu, no valstīm, kas ir Konvencijas puses, saņemtie viedokļi tiek ņemti vērā vienlīdzīgi;

(3)sarunu procesa pamatā ir efektīva un reālistiska darba programma.

Attiecībā uz sarunu vispārējiem mērķiem Savienībai būtu jācenšas panākt, ka:

(4)teroristu nodarījumu definīcija Konvencijā, ciktāl iespējams, ir saderīga ar Savienības tiesību aktiem un Savienības tiesību aktos, jo īpaši Direktīvā (ES) 2017/541, noteiktajiem dalībvalstu pienākumiem;  

(5)teroristu nodarījumu definīcija adekvāti un visaptveroši atspoguļo teroristu nodarījumu tvērumu, ņemot vērā pieaugošos terorisma draudus, kas pārsniedz tradicionālos mērķus un darbības veidu;

(6)teroristu nodarījumu definīcija, kas noteikta Direktīvas (ES) 2017/541 3. pantā, Eiropas Savienībā tiek saglabāta un joprojām tiek piemērota savstarpējās attiecībās starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuras piemēro direktīvu;

(7)sarunas nodrošina Eiropas Savienības Līgumos un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā nostiprināto pamattiesību, brīvību un Savienības tiesību vispārējo principu ievērošanu.

Attiecībā uz sarunu būtību Savienībai būtu jācenšas panākt, ka:

(8)teroristu nodarījumu definīcija Konvencijā ir definēta tā, ka ir nodrošināta skaidrība un juridiskā noteiktība;

(9)teroristu nodarījumu definīcija būtu jāformulē vispārīgi. Formulējumam, cik vien iespējams, vajadzētu būt saderīgam ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un Konvencijas papildinājumā uzskaitītajiem ANO terorisma apkarošanas nolīgumiem;

(10)ciktāl iespējams, nepastāv neatbilstības starp teroristu nodarījumu definīciju Konvencijā un teroristu nodarījumu definīciju, kas sniegta Direktīvas (ES) 2017/541 3. pantā;

(11)teroristu nodarījumu definīcijas elementi Konvencijā ir saskanīgi ar divu elementu pieeju Direktīvas (ES) 2017/541 3. pantā, kura 1. punktā ir uzskaitītas tīšās darbības, kas var radīt smagu kaitējumu valstij vai starptautiskai organizācijai un kas ir kvalificējamas kā teroristu nodarījumi, ja tās ir izdarītas ar kādu no panta 2. punktā uzskaitītajiem teroristiskajiem mērķiem;

(12)ja Konvencijas papildinājums tiek atjaunināts, pievienojot jaunus terorisma apkarošanas nolīgumus, šajos nolīgumos definētajiem nodarījumiem un to darbības jomai vajadzētu būt saderīgai ar noziedzīgo nodarījumu sarakstu Direktīvas (ES) 2017/541 3. panta 1. punktā.

Attiecībā uz Konvencijas darbību Savienībai būtu jācenšas panākt, ka:

(13)grozītajā Konvencijā tiek saglabāti esošie globālie un reģionālie instrumenti un pašreizējā starptautiskā sadarbība globālajā terorisma apkarošanā;

(14)grozītajā Konvencijā tiek saglabāts tās īstenošanas mehānisms un nobeiguma noteikumi, tostarp par domstarpību noregulēšanu, parakstīšanu, ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu un pievienošanos tai, stāšanos spēkā, grozīšanu, apturēšanu un denonsēšanu.