EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.3.2023

COM(2023) 127 final

2023/0053(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par vadītāju apliecībām, kā arī ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2561 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 383/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2023) 350 final} - {SWD(2023) 128 final} - {SWD(2023) 129 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Šis priekšlikums attiecas uz Savienības noteikumu par vadītāju apliecībām nozīmīgu pārskatīšanu. Šīs ir trešā šāda šo noteikumu pārskatīšana, proti, pirmo īstenoja 1980. gadā ar Direktīvu 80/1263/EEK 1 , kam sekoja otrā vadītāju apliecību Direktīva 91/439/EEK 2 un tad trešā vadītāju apliecību Direktīva 2006/126/EK 3 , 4 .

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Šis priekšlikums ir paziņots Komisijas 2022. gada darba programmas II pielikumā (REFIT iniciatīvas) ar virsrakstu “Jauns impulss Eiropas demokrātijai” 10 , un tas īsteno labāka regulējuma programmu 11 , nodrošinot, ka spēkā esošie tiesību akti ir vienkāršāki un skaidri, nerada nevajadzīgu slogu un ņem vērā notiekošo politisko, sociālo un tehnoloģiju attīstību.

·ieviešot Eiropas Savienības vienota parauga vadītāja apliecību, kas ir obligāta visiem vadītājiem no 2033. gada, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību pret krāpšanu un viltošanu;

·iedalot vadītāju apliecības kategorijās atkarībā no transportlīdzekļu veidiem un minimālajiem vecumiem to vadīšanai;

·paredzot obligātu administratīvu atjaunošanu visām jaunajām vadītāju apliecībām reizi 10 gados;

·vienkāršojot administratīvo slogu vadītājiem, kas maina dzīvesvietu, pārceļoties uz citu dalībvalsti;

·piemērojot kopīgus minimālos standartus attiecībā uz vadītāju prasmēm, zināšanām un fizisko un garīgo piemērotību;

·nosakot pakāpenisku piekļuvi jaudīgiem motocikliem, pamatojoties uz minimālo vecumu un iepriekšējo pieredzi ar mazāk jaudīgiem motocikliem;

·izveidojot tīklu informācijas apmaiņai valstu iestāžu starpā saistībā ar vadītāju apliecībām (RESPER).

Ietekmes novērtējuma ziņojums 12 apstiprināja, ka ir jāatjaunina ES noteikumi, kas reglamentē vadītāju apliecības, lai atbalstītu centienus samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaitu un lai vēl vairāk samazinātu administratīvos slogus un šķēršļus, kas skar pilsoņu brīvu pārvietošanos ES. Daudzu smagu negadījumu gadījumā, kuru rezultātā iestājas nāve vai gūts smags veselības kaitējums un ievainojumi, liela nozīme ir vadītāja prasmēm, zināšanām, uzvedībai un veselības stāvokļa piemērotībai, un joprojām ir pārāk liels skaits vadītāja apliecību turētāju, kuru atrašanās uz ES ceļiem rada riskus viņu nepiemērotības vadīt transportlīdzekli dēļ. Ex post izvērtējumā 13 konstatēja, ka pašreizējais uz vecumu balstītais skrīnings vairs netiek uzskatīts par galveno nosacījumu. Lai gan ir pieejami pierādījumi, kas liecina par fiziskā stāvokļa iespējamu pasliktināšanos vecuma dēļ, dažos pētījumos ir secināts, ka konkrēti veselības stāvokļi, piemēram, narkotiku lietošana, garīgās veselības slimības, epilepsija un diabēts, sirds saslimšanas un miega apnoja, ne vienmēr ir saistīti ar vecumu. Tomēr tie ir svarīgāki faktori nekā vecums, kad runa ir par veselības stāvokļa piemērotību, lai vadītu transportlīdzekli.

Vadītājiem, it sevišķi iesācējiem vadītājiem, joprojām ir ierobežotas prasmes, zināšanas, riska apzināšanās spējas un pieredze. Tas, ka negadījumos un bojāejas gadījumos biežāk ir iesaistīti iesācēji vadītāji, liecina par to, ka vadītāju apliecību izdošanas prasības nav pilnībā pielāgotas ceļu satiksmes drošības mērķiem. Turklāt jaunu tehnoloģiju, piemēram, pilnveidotu vadītājam asistējošu sistēmu un — nākotnē — automatizētu transportlīdzekļu, ieviešanai būs liela ietekme uz transportlīdzekļu izmantošanu. Lai gan šādas tehnoloģijas var potenciāli uzlabot ceļu satiksmes drošību un sekmēt iekļaujošāku mobilitāti, tās arī vadītājiem rada jaunus izaicinājumus prasmju un zināšanu ziņā saistībā ar jaunām funkcijām, un šādas prasmes un zināšanas pašreizējā direktīvā nav iekļautas.

Runājot par šķēršļiem, kas kavē cilvēku brīvu pārvietošanos, joprojām pastāv nevajadzīgas vai nepamatotas procedūras vadītāja apliecības saņemšanai vai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību īstenošanai vai saglabāšanai citā ES valstī, kuras tiek piemērotas, kad vadītāji saņem, izmanto, aizstāj, atjauno vai apmaina vadītāju apliecības. Galu galā tas kavē viņu pārvietošanos ES. Saskaņā ar izvērtējumu dažus direktīvas pasākumus (piemēram, pastāvīgas dzīvesvietas jēdzienu) ir bijis grūti piemērot, un tie, iespējams, ir noveduši pie augsta administratīvā sloga vai kavējuši brīvu pārvietošanos. Praksē pilsoņi ar dokumentētām transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, kuri saskaras ar šādiem šķēršļiem, var palikt bez vadītāja apliecības līdz pat sešus mēnešus vai pat ilgāk. Turklāt pašreizējā direktīva konkrētos gadījumos var liegt ES pilsoņiem saņemt vadītāja apliecību ES valstīs, kurās viņiem nav pietiekamu vietējās valodas zināšanu un testēšanas laikā nav atļauts tulks. Tāpat nav kopīgu noteikumu par trešās valstīs izdotu vadītāja apliecību apmainīšanu, ja apliecības turētājs pārceļas dzīvot uz Eiropas Savienību, un ES apliecības, kas vienā dalībvalstī izdotas apmaiņā pret trešā valstī izdotu apliecību, var vairs nebūt derīgas, ja persona pārceļas dzīvot uz citu dalībvalsti.

Visbeidzot, vairākas dalībvalstis 14 ir ieviesušas vai plāno ieviest valsts mobilās (digitālās) vadītāju apliecības, neizdodot fizisku dokumentu (t. i., karti). Tā kā pašreizējā direktīva nosaka savstarpējās atzīšanas principu tikai attiecībā uz fiziskām apliecībām, mobilās vadītāju apliecības paliks derīgas tikai izdevējas valsts teritorijā. Tādējādi pašreizējais regulējums neļauj gūt labumu no autotransporta digitālās pārkārtošanās Eiropas līmenī un kavē brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā.

Vadītāju apliecību direktīvas jaunais priekšlikums balstās uz iepriekšējās direktīvas mērķiem, proti, uzlabot ceļu satiksmes drošību un atvieglot brīvu pārvietošanos, kā arī reaģē uz nepieciešamību palielināt autotransporta ilgtspēju un veicināt tā digitālo pārkārtošanos. Priekšlikumam ir liela nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu 15 sasniegšanā, proti, tas palīdz panākt, lai, pienākot 2030. gadam, pilsētas un apdzīvotās vietas būtu iekļaujošas, drošas, noturīgas un ilgtspējīgas, kā arī palīdz nodrošināt ikvienas personas piekļuvi drošām, cenas ziņā pieejamām, piekļūstamām un ilgtspējīgām transporta sistēmām. Tāpat priekšlikumā īpaša uzmanība ir pievērsta visu sabiedrības grupu, it sevišķi neaizsargātu satiksmes dalībnieku, piemēram, gājēju, velosipēdistu, motorizētu divriteņu transportlīdzekļu lietotāju, individuālu mobilitātes ierīču lietotāju, personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās vai orientēšanās spējām, ceļu satiksmes drošības vajadzībām 16 . Iekļaujot jaunus noteikumus par automātisko pārnesumkārbu un palielinot maksimālo masu lielākajai daļai bezemisiju transportlīdzekļu B kategorijā, priekšlikums sekmēs šādu transportlīdzekļu izmantošanu, tādējādi veicinot Eiropas Klimata akta 17  mērķus un Eiropas zaļā kursa nulles piesārņojuma mērķi līdz 2050. gadam panākt no kaitīgiem piesārņotājiem brīvu vidi 18 .

Vadītāju apliecību direktīvas jaunais priekšlikums ir saskaņots ar Vienotas digitālās vārtejas regulu 19 , kas nodrošina piekļuvi tiešsaistes informācijai, palīdzībai un problēmu risināšanas pakalpojumiem, kā arī e-pārvaldes procedūrām portālā Your Europe. Priekšlikuma reglamentētā informācija jau ir iekļauta Vienotas digitālās vārtejas regulas I pielikumā. Lai vēl vairāk samazinātu administratīvo slogu, Vadītāju apliecību direktīvas II pielikumu grozīs nolūkā nodrošināt, lai pilsoņiem un rezidentiem piedāvātā administratīvā procedūra būtu pilnībā pieejama tiešsaistē.

Tādēļ iniciatīvas mērķis, īstenojot turpmāk izklāstīto, ir uzlabot ceļu satiksmes drošību un atvieglot cilvēku brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, vienlaikus veicinot arī ilgtspējīgu autotransportu un tā digitālo pārkārtošanos.

–Braukšanas prasmju, zināšanu un pieredzes uzlabošana un bīstamas uzvedības samazināšana un sodīšana. Noteikumi par vadītāju apmācību, eksaminēšanu un pārbaudi nodrošinās, ka īpaši gados jauni un iesācēji vadītāji iegūst prasmes, zināšanas, pieredzi un riska apzināšanos, kas vajadzīgi drošai transportlīdzekļa vadīšanai. Turklāt vadītāji arī iegūtu labākas prasmes un zināšanas par progresīvām tehnoloģijām, pilnvērtīgi izmantojot inovāciju drošību un vidisko potenciālu, kā arī par motorizētās satiksmes un aktīvo mobilitātes veidu drošu līdzāspastāvēšanu. Visās dalībvalstīs no vadītājiem būtu jāprasa atbildība par bīstamu braukšanas uzvedību, lai radītu vidi, kas uzlabo ceļu satiksmes drošību.

–Transportlīdzekļu vadītāju atbilstīgas fiziskās un garīgās piemērotības nodrošināšana ES. Atbilstīgi jaunākajām tehnoloģiju attīstības norisēm un uz cilvēktiesībām balstītam invaliditātes modelim 20 tiks uzlaboti un atjaunināti noteikumi par neprofesionālu vadītāju fizisko un garīgo piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai. Turklāt visā ES tiks uzlabots veselības skrīninga process, lai labāk sekmētu ceļu satiksmes drošības mērķrādītāju sasniegšanu.

–Tādu neatbilstīgu vai nevajadzīgu šķēršļu likvidēšana, kas skar vadītāju apliecību pretendentus un turētājus. Saistībā ar vadītāju piekļuvi apliecībām un viņu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atzīšanu joprojām pastāv vairāki šķēršļi, kas savukārt ierobežo pārvietošanās brīvību ES: sarežģījumi saistībā ar braukšanas eksāmeniem, kas izriet no valodu nezināšanas, dažādiem noteikumiem rezidentu pastāvīgās dzīvesvietas noteikšanai ES vai konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību turpināmības neesības, ceļojot un mainot dzīvesvietu ES. Sagaidāms, ka šo šķēršļu likvidēšana palīdzēs arī risināt vadītāju, it sevišķi kravas automobiļu vadītāju, pašreizējo trūkumu, neapdraudot ceļu satiksmes drošību. Turklāt būtu jānodrošina vēl lielāka saskaņošana attiecībā uz vadītāju apliecību derīgumu, kā arī būtu jāievieš mobilā vadītāja apliecība.

Detalizētāka informācija par to, kā iniciatīva virzās uz iepriekš minētajiem mērķiem un risina saistītās problēmas, ir izklāstīta šā paskaidrojuma raksta 3. nodaļā.

Lai nodrošinātu konsekventu pieeju ceļu satiksmes drošības jomā saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārrobežu izpildi, ir izstrādāta sarunu pakete, kas ietver trīs iniciatīvas: papildus šim priekšlikumam tā ietver arī priekšlikumu direktīvai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Direktīvu (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem, (“PRA direktīva”) 21 , 22 un priekšlikumu direktīvai par konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sekām Savienības mērogā 23 .

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums ir saskanīgs ar citiem ES tiesību aktiem ceļu satiksmes drošības jomā: Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2022/2561 par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību 24 , 25 , Direktīvu (ES) 2015/413 26 un tā dēvēto “Vispārīgās drošības regulu” 27 , 28 . Tāpat tas ir saskanīgs ar ES ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2021.–2030. gadam — turpmākie pasākumi virzībā uz ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo cilvēku skaitu tuvināšanu nullei 29 .

Iniciatīva ir arī saskaņota ar PRA direktīvu. Savstarpējas palīdzības (15. pants) kontekstā Vadītāju apliecību direktīva paredz arī tīklu informācijas apmaiņai saistībā ar vadītāju apliecībām (RESPER), ko var izmantot, lai īstenotu Vadītāju apliecību direktīvu, Profesionālu vadītāju kvalifikācijas un apmācības direktīvu un PRA direktīvu un kontrolētu atbilstību šīm direktīvām. Patlaban pastāv juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, vai RESPER var izmantot PRA direktīvas (kura paļaujas uz EUCARIS) vajadzībām, un to rada Vadītāju apliecību direktīvas 15. panta formulējums un tas, ka PRA direktīvas 4. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai informācijas apmaiņā PRA direktīvas ietvaros “nenotiek apmaiņa ar datiem no citām datubāzēm, kas netiek izmantotas, piemērojot šo direktīvu”. Tādējādi liels vairākums tiesībaizsardzības iestāžu neizmanto RESPER kontroles nolūkos.

Gan juridisku, gan konsekvences apsvērumu dēļ PRA direktīva tiek pārskatīta paralēli Vadītāju apliecību direktīvai. Šajā kontekstā tiek apsvērta iespēja likvidēt ierobežojumu attiecībā uz citu datubāžu izmantošanu. Piekļuve RESPER izpildes nolūkos būs iespējama saskaņā ar Vadītāju apliecību direktīvas nosacījumiem, un rezultātā ir sagaidāms, ka tiks sekmīgi izmeklēts lielāks skaits pārkāpumu. Turklāt, lai pilnībā likvidētu juridisko nenoteiktību, Vadītāju apliecību direktīvas pārskatīšana nodrošinās skaidrību attiecībā uz visiem lietošanas gadījumiem, kad ir nepieciešama piekļuve RESPER tiesībaizsardzības kontekstā.

Tiek ierosināts noteikumus par konkrētu transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas sekām Savienības mērogā iekļaut atsevišķā tiesību aktā. Tas attieksies uz šādu lēmumu pārrobežu izpildi, savukārt šī iniciatīva risinās sekas saistībā ar apliecību izdošanu.

Priekšlikums ir arī daļa no Eiropas Prasmju gada, kura mērķis ir veicināt mūžizglītību, stiprināt ES uzņēmumu konkurētspēju un atbalstīt zaļo un digitālo pārkārtošanos sociāli taisnīgā veidā.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Vadītāju apliecību direktīva reglamentē transportlīdzekļa vadīšanas tiesības atkarībā no transportlīdzekļu kategorijām. Konkrētas kategorijas ir noteiktas, atsaucoties uz ES noteikumiem:

·Padomes Direktīvu Nr. 96/53/EK, ar kuru paredz maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos 30 , ļaujot identificēt ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu tipus;

·Regulu (ES) Nr. 168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību 31 , ļaujot identificēt mopēdu, motociklu, motorizētu triciklu un kvadriciklu tipus.

Direktīva nosaka minimālo vecumu vadītāja apliecības saņemšanai nākotnes profesionālajiem vadītājiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2022/2561 par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību 32 .

Turklāt noteikumi par personas datu aizsardzību attiecas arī uz informācijas apmaiņu saistībā ar vadītāju apliecībām, it sevišķi Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 33 .

Komisija 2021. gada 3. jūnijā pieņēma priekšlikumu 34 Regulas (ES) Nr. 910/2014 35 pārskatīšanai saistībā ar Eiropas digitālās identitātes regulējuma noteikšanu. Šis jaunais regulējums nodrošina pamatelementus, kas ir būtiski mobilajām vadītāju apliecībām. It sevišķi elektroniskās identitātes un, iespējams, elektroniskā maka funkcijas var izmantot, lai izstrādātu sadarbspējīgu risinājumu ES mobilajām vadītāju apliecībām.

Šis priekšlikums ir saskanīgs ar un sekmē ES klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu līdz 2050. gadam, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119, ar ko izveido ES klimatneitralitātes panākšanas satvaru, 2. panta 1. punktā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 36 91. panta 1. punkts. LESD 91. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts, ka Eiropas Savienība ir kompetenta noteikt pasākumus transporta drošības, tostarp ceļu satiksmes drošības, stiprināšanai.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar Direktīvu 2006/126/EK Savienībai jau ir kompetence vadītāju apliecību jomā. Ar vadītāju apliecībām saistītie jautājumi ietver transnacionālus aspektus, ko atsevišķas dalībvalstis vienas pašas nevar risināt. Lai gan Vadītāju apliecību direktīva ir nozīmīgs solis noteikumu par vadītāju apliecībām saskaņošanas procesā un sekmē ES politikas īstenošanu, līdz šim tā ir grozīta vienpadsmit reizes, lai saskaņotu kopīgus standartus un prasības, kā arī lai noteikumus pielāgotu zinātniskajam un tehniskajam progresam kopš 2006. gada. Ar šo priekšlikumu ieviestie jaunie noteikumi ir Savienībai saskaņā ar LESD 91. panta 1. punktu piešķirtās kompetences jomā, un, ņemot vērā to saistību ar jau spēkā esošo vadītāju apliecību regulējumu, tos var pienācīgi īstenot tikai Savienības līmenī.

Ņemot vērā ES mērķrādītājus ceļu satiksmes drošības jomā un paredzamo nepietiekamo progresu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagi ievainoto skaita samazināšanā, ir vajadzīga papildu ES rīcība, lai sasniegtu šos noteiktos mērķrādītājus. Piemēram, cīņa pret bīstamu uzvedību uz ceļiem var būt pilnvērtīga tikai tad, ja ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji, kas ir nerezidenti, saskaras ar savas rīcības sekām saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā rezidenti. Ņemot vērā šo jautājumu pārrobežu dimensiju, dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi sasniegt šos mērķus.

Turpmāka ES līmeņa rīcība ir vajadzīga arī nolūkā likvidēt nevajadzīgus un nepamatotus šķēršļus personu pārvietošanās brīvībai, kurus rada neoptimālas vadītāju apliecību izdošanas un atjaunošanas procedūras. Šīs problēmas ir jārisina ES līmenī, jo arī tām ir pārrobežu dimensija. Mobilās vadītāju apliecības iespējams savstarpēji atzīt visā ES tikai tad, ja dalībvalstu izmantotie risinājumi ir saskaņoti un sadarbspējīgi.

Bez ES iejaukšanās dalībvalstu sadarbība vadītāju apliecību jautājumos būtu turpinājusies uz divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu pamata, kas savukārt būtu vēl vairāk sarežģījis apliecību izdošanas sistēmu un radījis lielāku administratīvo slogu apliecību turētājiem un pārvaldes iestādēm. Tāpat vadītāji varētu saskarties ar administratīvām grūtībām, ceļojot uz dalībvalstīm 37 , kuras nav Vīnes Konvencijas 38 līgumslēdzējas puses, piemēram, saskaroties ar prasību par starptautiskas vadītāja apliecības nepieciešamību. Visbeidzot, mainot dzīvesvietu Eiropas Savienībā, ES vadītāju apliecību turētājiem būtu jāsaņem jauna vadītāja apliecība, ko izdevusi viņu jaunā dzīvesvietas valsts, un to īstenotu, vai nu veicot administratīvu maiņu, vai noliekot transportlīdzekļa vadīšanas eksāmenu kā jebkurš cits pretendents. Bez ES iejaukšanās ārvalstu profesionālu vadītāju integrēšana ES autotransporta nozarē būtu ierobežota, jo ārvalstu vadītāji saskartos ar administratīviem sarežģījumiem, lai saglabātu savas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības. Šā šķēršļa likvidēšana kopā ar citām darbībām papildus šim pasākumam, piemēram, saistībā ar vadītāju kvalifikāciju, darba apstākļu uzlabošanu un strukturālu problēmu risināšanu, varētu palīdzēt risināt vadītāju trūkumu ES.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir vajadzīgs un proporcionāls attiecībā pret mērķi atvieglot brīvu pārvietošanos ar saskaņotiem noteikumiem par vadītāju apliecībām, jo dalībvalstis vienas pašas nevar nodrošināt, ka tiek netraucēti atzītas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kuras piešķir citas dalībvalsts izdota vadītāja apliecība.

Priekšlikums nav plašāks, nekā vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, proti, nodrošinātu labāku ceļu satiksmes drošību un atvieglotu pārvietošanās brīvību, jo pieņemtie politikas risinājumi dalībvalstīm nodrošina pietiekamu elastīgumu. Attiecībā uz mobilajām vadītāju apliecībām ir noteiktas vien minimālas saskaņošanas prasības, noteikumi par pārbaudes laikiem ļauj dalībvalstīm piemērot papildu valsts nosacījumus vai ierobežojumus iesācējiem vadītājiem. Noteikumi par vadītāju apliecību apmaiņu ar trešām valstīm ir detalizēti.

Tādēļ ir vajadzīga pārredzama, efektīva un koordinēta pieeja ar vienlīdzīgu attieksmi pret ceļu satiksmes dalībniekiem, it sevišķi kā labvēlīgs priekšnosacījums vadītāju apliecību savstarpējas atzīšanas principam, un ierosinātais priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Lai nodrošinātu skaidru un konsekventu tiesību aktu izstrādi, vispiemērotākais juridiskais risinājums ir direktīvas pilnīga pārskatīšana.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm ex post izvērtējuma un ietekmes novērtējuma laikā tika īstenota apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

Ex post izvērtējuma laikā 2020. gada 16. oktobrī norisinājās ieinteresēto personu seminārs, lai vāktu pierādījumus, apstiprinātu izdarītos konstatējumus, uzklausītu atgriezenisko saiti un apkopotu viedokļus.

Laikā no 2020. gada 28. oktobra līdz 2021. gada 20. janvārim notika atklāta sabiedriskā apspriešana, ļaujot ieinteresētajiem sabiedrības pārstāvjiem un ieinteresētajām personām paust savus viedokļus par spēkā esošajiem noteikumiem.

Ietekmes novērtējuma sagatavošanās posmā ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt atgriezenisko saiti par sākotnējo ietekmes novērtējumu (2021. gada 2. ceturksnis). Pēc tam tika īstenotas šādas mērķorientētas apspriešanās darbības:

–divas pārrunu kārtas:

·izpētes pārrunas sākotnējā posmā (2022. gada 1. un 2. ceturksnis),

·padziļinātas pārrunas, lai novērstu informācijas iztrūkumus un novērtētu politikas pasākumu paredzamo ietekmi (2021. gada 2. un 3. ceturksnis);

–divas apsekojumu kārtas:

·apsekojums, lai pamatotu problēmu analīzi (2022. gada 2. ceturksnis),

·apsekojums, lai novērtētu politikas pasākumu ietekmi (2022. gada 2. un 3. ceturksnis).

Visbeidzot, 2022. gada 3. ceturksnī notika jauna atklāta sabiedriskā apspriešana.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Ietekmes novērtējuma laikā norisinājās trīs ekspertu semināri:

–apmācība, eksaminēšana un transportlīdzekļu kategorijas, 2022. gada 1. ceturksnis;

–vadītāju apliecību izdošana un savstarpēja atzīšana, 2022. gada 2. ceturksnis;

–ceļu satiksmes pārkāpumu sekas un veselības stāvokļa piemērotība, 2022. gada 2. ceturksnis.

Komisijas dienestu darbs pie ietekmes novērtējuma tika pabeigts ar ārēju atbalsta pētījumu, ko veica neatkarīgs konsorcijs, kuru veidoja COWI, Ecorys un NTUA.

Ex post izvērtējuma un ietekmes novērtējuma sagatavošanas posmā regulāri tika informēta saskaņā ar spēkā esošās direktīvas 9. pantu izveidotā Vadītāju apliecību komiteja, kurā pamatā ir dalībvalstu eksperti, kā arī notika regulāra apspriešanās ar šo komiteju.

•Ietekmes novērtējums

Šim priekšlikumam par Vadītāju apliecību direktīvas pārskatīšanu ir pievienots ietekmes novērtējuma ziņojums 42 , kura projekts tika iesniegts Regulējuma kontroles padomei (RKP) 2022. gada 12. oktobrī. RKP 2022. gada 18. novembrī izdeva pozitīvu atzinumu 43 . Ietekmes novērtējuma ziņojumu pārskatīja saskaņā ar RKP ieteikumiem. Tāpat tika ņemtas vērā detalizētākas RKP tehniskās piezīmes. Ietekmes novērtējuma ziņojums ietver detalizētu aprakstu par politikas risinājumiem (5. iedaļa), savukārt visu risinājumu ietekmes visaptveroša analīze ir izklāstīta 6. iedaļā. Tālāk ir izklāstīts analizēto politikas risinājumu kopsavilkums.

Politikas risinājums A

Politikas risinājums A (PR A) ietver politikas pasākumus, kas ir kopīgi visiem trim politikas risinājumiem. PR A pasākumu mērķis ir saskaņot Vadītāju apliecību direktīvu ar tehnoloģisko, zinātnisko un sociālo attīstību Eiropas Savienībā, pilnveidojot direktīvas galvenos noteikumus un pievēršoties tirgus vajadzībām un iespējām.

Attiecībā uz ceļu satiksmes drošību šis risinājums palielina eksāmenā iekļauto jautājumu klāstu. Tāpat tas modernizē tehniskos līdzekļus (RESPER), atbalstot sadarbību kompetento iestāžu starpā saistībā ar cīņu pret krāpšanu un viltošanu. Tas pielāgo noteikumus, lai ņemtu vērā ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu skaita pieaugumu ES autoparkā. Visbeidzot, risinājums atjaunina standartus attiecībā uz fizisko un garīgo piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai un izveido jaunu īpašu informācijas apmaiņas platformu, lai starp iestādēm būtu iespējama plašāka apmaiņa ar zināšanām.

Attiecībā uz pārvietošanās brīvību tas nosaka vienādu administratīvo derīgumu A un B kategorijas vadītāju apliecībām visās dalībvalstīs un precizē gadījumus, kad derīgumu var saīsināt vai pagarināt. Tāpat risinājums paredz neobligātās atbilsmes savstarpēju atzīšanu 44 , precizē konkrētus aspektus saistībā ar pastāvīgas dzīvesvietas jēdziena īstenošanu un ievieš papildu saderību. Visbeidzot, tas ievieš ES mobilo vadītāja apliecību, kā arī iespēju uz fiziskās vadītāja apliecības norādīt QR kodu.

Politikas risinājums B

Politikas risinājums B (PR B) nozīmē lielāku politisko iejaukšanos saistībā ar ceļu satiksmes drošību, kā arī administratīvā sloga samazināšanu konkrētām vadītāju kategorijām.

Attiecībā uz ceļu satiksmes drošību papildus PR A pasākumiem tas ievieš jaunus noteikumus par apmācību un pārbaudes laikiem. Tas papildina noteikumus par fizisko un garīgo piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai ar nesaistošām pamatnostādnēm par pretendenta redzes pārbaudi un obligātu skrīningu, pamatojoties uz pašnovērtējumu. Tiks izstrādāta apmācības programma ģimenes ārstiem.

Attiecībā uz pārvietošanās brīvību papildus PR A pasākumiem ir vienkāršoti izdošanas noteikumi ar iespēju ES valstspiederīgajiem saņemt savu pirmo vadītāja apliecību pilsonības valstī, ja viņi saskaras ar šķēršļiem saistībā ar eksāmena valodu. Lai mazinātu profesionālu vadītāju trūkumu, ir vienkāršoti arī spēkā esošie noteikumi par autobusu un kravas automobiļu vadītājiem un ieviesti noteikumi par trešo valstu izdotu vadītāju apliecību apmainīšanu. Visbeidzot, lai risinātu mobilitātes problēmas attālos apgabalos, dalībvalstis varēs paplašināt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības B1 vadītāja apliecības turētājiem, ļaujot viņiem vadīt transportlīdzekļus ar lielāku masu ar maksimālo ātrumu līdz 45 km stundā, bet tikai attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

Politikas risinājums C

Politikas risinājums C (PR C) paredz vēl lielāku saskaņošanu un darbības jomu nekā PR B.

Runājot par ceļu satiksmes drošību, papildus PR A un PR B pasākumiem ir grozītas transportlīdzekļu kategorijas, kurām ir nepieciešama vadītāja apliecība, lai: 1) iekļautu jaunus mikromobilitātes transportlīdzekļus ar maksimālo ātrumu no 25 līdz 45 km stundā; 2) ļautu savstarpēji atzīt valstu apliecības, kas ir vajadzīgas lauksaimniecības transportlīdzekļu vadīšanai, un 3) panāktu labāku saskaņošanu ar tirgus iespējām un vajadzībām, kā arī ar D1 kategorijas autobusu vajadzībām. Noteikumi par fizisko un garīgo piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai būtu stingrāki.

Attiecībā uz pārvietošanās brīvību papildus PR A un PR B pasākumiem ir savstarpēji atzīts fiziskās un garīgās piemērotības transportlīdzekļa vadīšanai novērtējums un ārvalstu vadītāju apliecību bijušie turētāji var turpināt vadīt transportlīdzekļus, mainot savu dzīvesvietu citā dalībvalstī, ar nosacījumu, ka vismaz pēdējos piecus gadus viņiem nav reģistrēti nekādi ceļu satiksmes drošības pārkāpumi.

Pasākumu un politikas risinājumu novērtējums

Dažādo politikas risinājumu pasākumiem ir veikts kvantitatīvs un kvalitatīvs novērtējums par ekonomisko un sociālo (ceļu satiksmes drošības) ietekmi un ietekmi uz pamattiesībām. Lai novērtētu ietekmi, ir noteikts 2025.–2050. gada laikposms saskaņā ar pamatscenārija prognozēm. Ir sagaidāms, ka attiecībā uz ceļu satiksmes drošību PR A nebūtu optimāls attiecīgo ES mērķrādītāju sasniegšanai. PR B vairāk uzlabotu ceļu satiksmes drošību, savukārt PR C ir plašāks, tomēr PR C izmaksu un ieguvumu attiecība ir sliktāka par PR B izmaksu un ieguvumu attiecību. Runājot par brīvu pārvietošanos un ekonomisko ietekmi, sagaidāms, ka galveno pienesumu sniegs digitālo vadītāju apliecību ieviešana un administratīvā derīguma saskaņošana 1. grupas vadītājiem līdz 15 gadiem (abi jau ir ietverti PR A). PR B un PR C ieviestie papildu pasākumi atrisinātu bloķēšanas problēmas, kas skar dažas konkrētas vadītāju grupas, bet tiem būtu ievērojami mazāka ietekme. Attiecībā uz pamattiesībām ietekmi kontrolētu noteikumu par datu aizsardzību stingra īstenošana, it sevišķi RESPER ietvaros.

Visi politikas risinājumi pilnībā ietver principu “digitāls pēc noklusējuma”, kas atspoguļo paziņojumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam” 45 .

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šī iniciatīva ir iekļauta Komisijas 2022. gada darba programmā, proti, tās II pielikumā (REFIT iniciatīvas) ar virsrakstu “Jauns impulss Eiropas demokrātijai” 46 . Iniciatīvai ir nozīmīga REFIT dimensija saistībā ar to procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu, ko dalībvalstis piemēro vadītāju apliecībām.

Direktīva 2006/126/EK rada nozīmīgu izmaksu slogu saistībā ar vadītāju apliecību fiziskas izdošanas procedūrām un izgatavošanu, un to nosaka attiecīgo ES iedzīvotāju lielais skaits. ES mobilās vadītāja apliecības ieviešana nodrošinās nozīmīgu daļu no vienkāršošanas un saistītā sloga samazināšanas. Proti, būs vieglāk saņemt, aizstāt, atjaunot vai apmainīt vadītāja apliecību, jo visu procedūru būs iespējams veikt tiešsaistē. Turklāt arī administratīvā derīguma saskaņošana vadītāju apliecībām A, A1, A2, AM, B, B1 un BE kategorijas transportlīdzekļu vadītājiem nozīmēs mazāku nepieciešamību vērsties pārvaldes iestādē, jo būs retāk nepieciešams atjaunot vadītāja apliecību (reizi 15 gados 10 gadu vietā dalībvalstīs, kas patlaban piemēro šo noteikumu).

•Pamattiesības

Noteikumi par vadītāju apliecībām ir saskaņoti ar piemērojamiem ES datu aizsardzības tiesību aktiem. Ir ierosināts skaidrāks izklāsts par gadījumiem, kādos var izmantot RESPER, likvidējot esošās juridiskās neskaidrības, kas apdraud vadītāju personas datu aizsardzību. eIDAS funkciju izmantošana ES vadītāja apliecībai, it sevišķi elektroniskās identitātes izmantošana, lai reģistrētos, un ES maka izmantošana, lai saglabātu datus un apmainītos ar tiem, nodrošinās šai informācijai augstu drošības un privātuma līmeni.

Netiek sagaidīts, ka pāreja uz ES digitālo vadītāja apliecību izslēgs konkrētas iedzīvotāju kategorijas. Arī tad, kad digitālās vadītāju apliecības izdos pēc noklusējuma, ikviens joprojām varēs pēc izvēles saņemt fizisku vadītāja apliecību.

Attiecībā uz pārvietošanās brīvību pastāvīgas dzīvesvietas jēdziena precizējumam vajadzētu atrisināt problēmu saistībā ar izdevējiestādes noteikšanu pēc dzīvesvietas maiņas. Administratīvā derīguma noteikumu vienkāršošana nodrošinās ES vadītāju apliecību turētājiem vienlīdzīgas tiesības neatkarīgi no tā, kurā valstī viņi iesniedz vadītāja apliecības pieteikumu vai pagarina savas apliecības derīgumu. Neobligātās atbilsmes savstarpēja atzīšana ļaus vadītāju apliecību turētājiem izmantot neobligātās atbilsmes piešķirtās tiesības arī citās dalībvalstīs, kuras piemēro tādus pašus noteikumus.

Ierosinātā direktīva arī pozitīvi ietekmēs tiesības uz nediskriminēšanu, jo nodrošinās elastīgumu attiecībā uz vadītāju apliecību pirmo izdošanu gadījumā, ja pastāv ierobežojumi saistībā ar valodām, un tas pretendentiem ļaus izvēlēties, kur kārtot eksāmenu.

Ierosinātā direktīva nodrošinās personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu saskaņā ar Pamattiesību hartu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kurā ES un visas dalībvalstis ir puses.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Ietekme uz Savienības budžetu galvenokārt ir saistīta ar informācijas platformas izveidi informācijas apmaiņai iestāžu starpā par fizisko un garīgo piemērotību transportlīdzekļa vadīšanai un ar (tiešsaistes) apmācības programmas izstrādi ģimenes ārstiem, proti, no 0,7 līdz 1,1 miljona EUR apmērā.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Ja priekšlikumu apstiprinās, dalībvalstis reizi gadā informēs Komisiju par izdoto, atjaunoto, aizstāto, anulēto un apmainīto vadītāju apliecību skaitu katrā kategorijā, ietverot datus par mobilo vadītāju apliecību izdošanu un izmantošanu. 

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Turpmāk ir izklāstīti galvenie noteikumi, kas būtiski groza Direktīvu 2006/126/EK vai pievieno jaunus elementus.

·1. pantā ir noteikts direktīvas priekšmets un darbības joma, norādot jomas, kurās direktīva paredz kopīgus noteikumus.

·2. pantā ir ieviestas definīcijas, lai ņemtu vērā jaunus jēdzienus, kas ir iekļauti kopējās juridiskās skaidrības labad.

·3. pantā ir ieviesti pamatnoteikumi, kas ir piemērojami fiziskām un mobilām vadītāju apliecībām, it sevišķi saistībā ar to savstarpēju atzīšanu. 4. pantā ir noteiktas detalizētas prasības attiecībā uz fiziskām vadītāju apliecībām, 5. pantā — attiecībā uz mobilām vadītāju apliecībām.

·6. un 7. pants aizstāj Direktīvas 2006/126/EK bijušo 4. pantu, divos atsevišķos pantos sadalot noteikumus, kas attiecas uz 1) apliecību kategorijām un 2) minimālajiem vecumiem.

·8. pants atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam 5. pantam, precizējot saikni starp Savienības kodiem un iespējamiem nosacījumiem un ierobežojumiem saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

·9. pants aizstāj Direktīvas 2006/126/EK bijušo 6. pantu, ieviešot šādas izmaiņas:

oprasības saņemt C vai D kategorijas vadītāja apliecību, lai iegūtu CE vai DE kategorijas vadītāja apliecību, atcelšana;

osaskaņā ar bijušā 6. panta 4. punkta c) apakšpunktā noteiktās iepriekšējas atbilsmes neobligātuma atcelšana;

otiesības vadīt D1E kategorijas transportlīdzekļus D1 un C1E vai D1 un CE kategorijas apliecību turētājiem;

oneobligātās atbilsmes ieviešana, ļaujot vadīt konkrētus transportlīdzekļus ar B1 kategorijas apliecību, un

oneobligāto atbilsmju savstarpēja atzīšana.

·10. pants atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam 7. pantam ar šādām izmaiņām:

o15 gadu administratīvais derīgums ir vispārējs nosacījums A un B kategorijas gadījumā;

oKomisija un dalībvalstis var izņēmuma gadījumos pagarināt vadītāju apliecību administratīvo derīgumu;

ovadītāju apliecību administratīvo derīgumu var samazināt, lai to saskaņotu ar pagaidu uzturēšanās atļaujas ilgumu;

ovadītāju apliecību administratīvo derīgumu var samazināt, pamatojoties uz apliecības turētāja vecumu, sākot tikai no 70 gadiem.

·11. pants atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušā 11. panta 1., 2., 3. un 5. punktam.

·12. pants ievieš konkrētus jaunus noteikumus par trešo valstu izdotu vadītāju apliecību apmaiņu apliecību turētājiem ar pastāvīgu dzīvesvietu kādas dalībvalsts teritorijā. 

·13. pants ietver Direktīvas 2006/126/EK bijušā 11. panta 4. punktu un ievieš konkrētus noteikumus par vadītāja apliecības ierobežošanas, apturēšanas, atņemšanas vai anulēšanas ietekmi dalībvalstī.

·14. pants ievieš jaunu principu, proti, transportlīdzekļa vadīšanu ar pavadošo personu vadītājiem vecumā no 17 līdz 18 gadiem.

·15. pants nosaka pārbaudes laiku vismaz divu gadu garumā, kura laikā uz iesācējiem vadītājiem attiecas stingri noteikumi saistībā ar transportlīdzekļa vadīšanu reibumā un iespējami papildu valsts līmeņa nosacījumi.

·16. pants atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam 10. pantam.

·17. pants iekļauj Direktīvas 2006/126/EK bijušo 12. pantu. Tas nosaka arī dažus izņēmumus gadījumos, kas vadītāja apliecības turētājs nespēj pierādīt savu pastāvīgo dzīvesvietu vai — B kategorijas vadītāja apliecības pirmās izdošanas gadījumā — kad ES pilsoņi nepārzina savas dzīvesvietas dalībvalsts valodu.

·18. pants atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam 13. pantam, ņemot vērā Komisijas publicēto informāciju par trešo valstu standarta parauga apliecībām.

·19. pants atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam 15. pantam, it sevišķi precizējot gadījumus, kuros dalībvalstīm būtu jāsniedz savstarpējā palīdzība.

·20. pants balstās uz Direktīvas 2006/126/EK 14. pantu un dara iespējamu informācijas vākšanu saskaņā ar labāka regulējuma noteikumiem.

·21. pants ietver standarta noteikumu, lai ļautu Komisijai pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar konkrētiem direktīvas noteikumiem.

·22. pants atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam 9. pantam, ar ko izveido Vadītāju apliecību komiteju, un ir atjaunināts ar atsaucēm uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 47 , tādējādi ļaujot pēc vajadzības pieņemt īstenošanas aktus.

·23. pants pievieno c) apakšpunktu Direktīvas (ES) 2022/2561 5. panta 2. punktam, lai būtu iespējama transportlīdzekļa vadīšana ar pavadošo personu C kategorijas vadītāju apliecību turētājiem, kas sasnieguši 17 gadu vecumu.

·24. pants groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1724 II pielikumu 48 .

·25. pants ietver noteikumu par transponēšanu, it sevišķi ņemot vērā Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 49 .

·26. pants ietver standarta noteikumu, paredzot nosacījumus Direktīvas 2006/126/EK atcelšanai.

·27. pants ietver standarta noteikumu, paredzot direktīvas stāšanos spēkā.

·28. pants ietver standarta noteikumu, paredzot, ka direktīva ir adresēta dalībvalstīm. 

·I pielikums atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam I pielikumam. Tas ir atjaunināts, ņemot vērā prasības, kuras ieviestas ar Komisijas 2012. gada 4. maija Regulu (ES) Nr. 383/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz vadītāju apliecībām, kurās iestrādāts datu glabāšanas līdzeklis (mikroshēma) 50 , (B daļa), tehniskās specifikācijas mobilajām vadītāju apliecībām (C daļa), kā arī ieviešot jaunus Savienības kodus, kas tagad ir individualizēti E daļā.

·II pielikums atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam II pielikumam. Tas ir atjaunināts, lai ņemtu vērā:

onepieciešamību jauniem pretendentiem vadītājiem nokārtot vadītāja bīstamas situācijas atpazīšanas testu;

oprasību novērtēt zināšanas par riska faktoriem saistībā ar mikromobilitātes veidiem, ar alternatīvu degvielu darbināmu transportlīdzekļu drošību, kā arī prasmes saistībā ar pilnveidotām vadītājam asistējošām sistēmām un citiem transportlīdzekļa automatizācijas aspektiem;

oprasību stingrības samazināšanu vadītājiem, kuri braukšanas eksāmenu nokārtojuši ar automātisko pārnesumkārbu, kad viņi iesniedz pieteikumu par saistītā ierobežojuma izņemšanu no viņu vadītāja apliecības.

·III pielikums atbilst Direktīvas 2006/126/EK bijušajam III pielikumam. Tas ir atjaunināts:

oieviešot obligātu skrīningu ar 1. grupas vadītāju pašnovērtējumu;

osamazinot pārbaužu regularitāti, ja vadītāja veselības stāvokli ietekmē diabēts.

·IV, V un VI pielikums atbilst Direktīvas 2006/126/EK attiecīgajiem pielikumiem bez nekādām būtiskām izmaiņām.

·VIII pielikums ietver standarta informāciju, kas saistīta ar atcelšanu un transponēšanu.

2023/0053 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par vadītāju apliecībām, kā arī ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2561 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 383/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 51 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 52 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Noteikumi par vadītāju apliecībām ir būtiski kopējās transporta politikas elementi, kas palīdz uzlabot ceļu satiksmes drošību un atvieglo tādu personu brīvu pārvietošanos, kuras pārceļas uz dalībvalsti, kas nav tā pati, kurā izdota vadītāja apliecība. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir individuāli transportlīdzekļi, tas, ka personai ir vadītāja apliecība, ko pienācīgi atzinusi uzņēmēja dalībvalsts, veicina un atvieglo pārvietošanās un uzņēmējdarbības brīvību. Tāpat šāda dokumenta vai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību nelikumīga iegūšana vai atbilstīgi saņemtas vadītāja apliecības zaudēšana nelikumīgas rīcības rezultātā skar ne tikai to dalībvalsti, kurā šāds pārkāpums ir izdarīts, bet arī ceļu satiksmes drošību visā Savienībā.

(2)Spēkā esošais regulējums būtu jāatjaunina, lai tas būt piemērots jaunajam laikmetam, ilgtspējīgs, iekļaujošs, vieds un noturīgs. Tam būtu jārespektē nepieciešamība samazināt transporta emisijas, kā arī jāņem vērā digitalizācija, demogrāfiskās tendences un tehnoloģiju attīstība, lai pastiprinātu Eiropas ekonomikas konkurētspēju. Ir svarīgi vienkāršot un digitalizēt administratīvās procedūras, lai likvidētu pastāvošos šķēršļus, piemēram, administratīvos slogus, kas ietekmē pārvietošanās brīvību vadītājiem, kuri pārceļas uz dalībvalsti, kas nav apliecības izdevēja. Saskaņotam Savienības standarta vadītāju apliecību regulējumam būtu jāietver gan fiziskās, gan mobilās vadītāju apliecības un jāparedz to savstarpēja atzīšana, ja tās ir pienācīgi izdotas saskaņā ar šo direktīvu.

(3)Eiropas Savienība pirmo “Kopienas parauga” fizisku vadītāja apliecību ieviesa 1980. gada 4. decembrī. Kopš tā laika noteikumi saistībā ar šādu Kopienas paraugu ir kļuvuši par pasaules progresīvāko transportlīdzekļa vadīšanas tiesību piešķiršanas struktūru stūrakmeni, aptverot vairāk nekā 250 miljonus vadītāju. Tādēļ šīs direktīvas pamatā vajadzētu izmantot uzkrāto pieredzi un praksi, un tai vajadzētu paredzēt saskaņotus noteikumus par Savienības standartiem attiecībā uz fiziskām vadītāju apliecībām. Savienībā izdotām fiziskām vadītāju apliecībām ar pretviltošanas pasākumiem būtu jānodrošina augsta līmeņa aizsardzība pret krāpšanu un viltošanu un iespēja iekļaut tajos mikroshēmas vai QR kodus.

(4)Būtu jānodrošina, lai personas datu apstrāde šīs direktīvas īstenošanas nolūkā atbilst Savienības datu aizsardzības regulējumam, it sevišķi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 53 .

(5)Šī direktīva nosaka juridisko pamatu obligāta personas datu kopumu saglabāšanai fiziskajās vadītāju apliecībās un to mikroshēmās vai QR kodos, kā arī mobilajās vadītāju apliecībās, lai visā Savienībā garantētu augstu ceļu satiksmes drošības līmeni, ievērojot Regulas (ES) 2016/679 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu un — attiecīgā gadījumā — 9. panta 2. punkta g) apakšpunktu. Šādiem datiem nevajadzētu pārsniegt to, kas vajadzīgs, lai pierādītu personas tiesības vadīt transportlīdzekli, personu identificētu un verificētu personas tiesības vadīt transportlīdzekli un identitāti. Šī direktīva arī nosaka papildu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu verifikācijas laikā atklāto personas datu aizsardzību.

(6)Lai nodrošinātu juridisko skaidrību un garantētu netraucētu pāreju starp šo direktīvu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK par vadītāju apliecībām 54 , dalībvalstīm būtu jāspēj saglabāt papildu personas datus mikroshēmā, ja to paredz valsts tiesību akti, kas atbilst Regulai (ES) 2016/679. Tomēr šī direktīva nav juridiskais pamats šādu papildu datu iekļaušanai.

(7)Savukārt ar šo direktīvu izveidotajam QR kodam, kas ļauj verificēt uz fiziskās vadītāja apliecības uzdrukātās informācijas autentiskumu, nevajadzētu pieļaut, ka tiek saglabāts vairāk informācijas, nekā ir norādīts uz vadītāja apliecības.

(8)Šī direktīva neparedz juridisko pamatu tam, lai dalībvalstīs tiktu izveidotas vai uzturētas valsts līmeņa datubāzes biometrisko datu uzglabāšanai, jo tas ir valsts tiesību aktu jautājums, kam ir jāatbilst Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību. Turklāt šī direktīva neparedz juridisko pamatu centralizētas biometrisko datu datubāzes izveidei vai uzturēšanai Savienības līmenī.

(9)Ir vajadzīgas papildu apņemšanās, lai paātrinātu cīņu pret vadītāju apliecību viltošanu un krāpšanu. Tādēļ ir vēlams pārcelt tuvāk datumu, kurš sākotnēji tika noteikts Direktīvā 2006/126/EK un līdz kuram visām izdotajām vai apritē esošajām fiziskajām vadītāju apliecībām ir jāatbilst visām Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.

(10)Digitālā pārkārtošanās ir viena no Savienības prioritātēm. Autotransporta gadījumā digitālā pārkārtošanās palīdzēs likvidēt pastāvošos administratīvos šķēršļus, kas ierobežo personu brīvu pārvietošanos, piemēram, tos, kas saistīti ar fizisko vadītāju apliecību izdošanas ilgumu. Tādēļ būtu jānosaka atsevišķs Savienības standarts Savienībā izdotajām mobilajām vadītāju apliecībām. Lai sekmētu digitālo pārkārtošanos, mobilās vadītāju apliecības būtu jāizdod pēc noklusējuma no [pieņemšanas datums+4 gadi], neskarot pretendenta tiesības vienlaikus saņemt vai nu fizisku vadītāja apliecību, vai abas.

(11)Mobilajai vadītāja apliecībai būtu jāietver ne tikai uz fiziskās vadītāja apliecības norādītā informācija, bet arī informācija, kas ļauj verificēt datu autentiskumu, un vienreizlietojams rādītājs. Tomēr būtu jānodrošina, ka pat šādos gadījumos personas dati, kas tiek darīti pieejami, nepārsniedz tos, kuri tiktu norādīti fiziskā vadītāja apliecībā un kuri ir noteikti nepieciešami šādu datu autentiskuma verifikācijai. Minētajiem papildu datiem vajadzētu atšķirties, ja personai ir vairākas mobilās vadītāja apliecības, kas ir iespējams ar nosacījumu, ka tās izdevusi viena un tā pati dalībvalsts.

(12)Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā ir noteikts redzējums, kā ES ievērojami uzlabot mobilitātes un transporta ilgtspēju. Emisijas no autotransporta nozares ietver siltumnīcefekta gāzu emisijas, gaisa piesārņotājus, troksni un mikroplastmasu, ko rada riepu un ceļu dilšana. Braukšanas veids ietekmē šīs emisijas, iespējami nelabvēlīgi iedarbojoties uz vidi un cilvēku veselību. Tādēļ transportlīdzekļa vadīšanas apmācībai vajadzētu parādīt vadītājiem, kā samazināt savu ietekmi uz emisijām, kā arī viņus sagatavot bezemisiju transportlīdzekļu vadīšanai.

(13)Lai ļautu pilsoņiem un iedzīvotājiem gūt tiešu labumu no iekšējā tirgus ieguvumiem, nesaskaroties ar nevajadzīgu papildu administratīvo slogu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1724 55 ir paredzēta piekļuve tiešsaistē tām procedūrām, kas ir relevantas iekšējā tirgus darbībai, tostarp pārrobežu lietotājiem. Šajā direktīvā ietvertā informācija ir iekļauta arī Regulas (ES) 2018/1724 I pielikumā. Būtu jāgroza minētās regulas II pielikums, lai nodrošinātu, ka ikviens pieprasījuma iesniedzējs var pilnvērtīgi izmantot tiešsaistes procedūras.

(14)Vadītāju apliecības būtu jādala kategorijās atkarībā no to transportlīdzekļu tipiem, kurus tās atļauj vadīt. Tas būtu jāīsteno skaidrā un saskaņotā veidā, pilnībā ņemot vērā attiecīgo transportlīdzekļu tehniskos raksturlielumus un to vadīšanai nepieciešamās prasmes.

(15)Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, kam ES pievienojās kā puse 2011. gada 21. janvārī, būtu jāpieņem konkrēti noteikumi, lai personām ar invaliditāti būtu vieglāk vadīt transportlīdzekļus. Tādējādi ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu dalībvalstīm vajadzētu varēt nepiemērot 6. pantu konkrētiem motorizēto transportlīdzekļu tipiem.

(16)Vadītāju apliecību dažādo kategoriju pretendentu minimālais vecums būtu jānosaka Savienības līmenī. Neatkarīgi no tā dalībvalstīm būtu jāļauj dažu kategoriju transportlīdzekļu vadīšanai noteikt augstāku vecuma ierobežojumu, lai vēl vairāk veicinātu ceļu satiksmes drošību. Izņēmuma gadījumos būtu jāļauj dalībvalstīm noteikt zemākus vecuma ierobežojumus, lai ņemtu vērā attiecīgās valsts apstākļus. It sevišķi nolūkā ļaut vadīt ar ugunsdzēsību vai sabiedriskās kārtības uzturēšanu saistītus transportlīdzekļus vai realizēt izmēģinājuma projektus saistībā ar jaunām transportlīdzekļa tehnoloģijām.

(17)Būtu jānosaka pakāpju sistēma, proti, ka B kategorijas vadītāja apliecība ir priekšnoteikums, lai pretendents varētu iegūt konkrētas citas kategorijas, un atbilsmes starp kategorijām. Šādai sistēmai vajadzētu būt daļēji saistošai visām dalībvalstīm, bet arī tām piešķirt iespēju to savstarpēji piemērot savās attiecīgajās teritorijās. Dalībvalstīm vajadzētu būt arī iespējai noteikt konkrētas atbilsmes, kas būtu spēkā tikai to teritorijā.

(18)Ceļu satiksmes drošības nolūkā ir jānosaka minimālās prasības vadītāja apliecības izdošanai. Būtu jāsaskaņo braukšanas eksāmenu un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību piešķiršanas standarti. Šajā nolūkā būtu jānosaka attiecīgās zināšanas, prasmes un uzvedība saistībā ar motorizētu transportlīdzekļu vadīšanu; braukšanas eksāmenam būtu jābalstās uz šiem jēdzieniem, un būtu jānosaka minimālie standarti attiecībā uz fizisko un garīgo piemērotību šādu transportlīdzekļu vadīšanai.

(19)Cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vadītājiem būtu jāsniedz pierādījumi, ka viņi, saņemot vadītāja apliecību, kā arī regulāri pēc tam atbilst fiziskās un garīgās piemērotības minimālajiem standartiem, kas ļauj vadīt transportlīdzekļus. Regulāras pārbaudes, ko atkārtoti veic saskaņā ar attiecīgas valsts noteikumiem par minimālo standartu ievērošanu, atvieglos personu brīvu pārvietošanos, palīdzēs izvairīties no konkurences izkropļojumiem un labāk ņems vērā šādu transportlīdzekļu vadītāju atbildību. Dalībvalstis var paredzēt veselības pārbaudes kā garantiju tam, ka ir ievēroti minimālie standarti attiecībā uz fizisko un garīgo piemērotību citu motorizētu transportlīdzekļu vadīšanai. Pārredzamības labad šādām pārbaudēm vajadzētu sakrist ar vadītāju apliecību atjaunināšanu.

(20)Lai nodrošinātu vienādas tiesības visā Savienībā, ņemot vērā arī ceļu satiksmes drošības apsvērumus, AM, A1, A2, A, B1 un B kategorijas vadītāju apliecību administratīvajam derīgumam vajadzētu būt 15 gadiem, savukārt C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategorijas vadītāju apliecību administratīvajam derīgumam vajadzētu būt pieciem gadiem. Šajā direktīvā noteiktajos izņēmuma gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt īsāku periodu.

(21)Lai ļautu dalībvalstīm un — pienācīgi pamatotos gadījumos — Savienībai kopumā reaģēt uz krīzēm, kuru dēļ valstu iestādes nespēj atjaunot tādas vadītāju apliecības, kam pretējā gadījumā beigtos derīgums, vajadzētu paredzēt iespēju pagarināt šādu vadītāju apliecību administratīvo derīgumu par stingri nepieciešamo laiku.

(22)Principam “viens turētājs, viena apliecība” vajadzētu novērst situācijas, ka vienai personai ir vairāk nekā viena fiziskā vadītāja apliecība. Tomēr šis princips būtu arī jāpaplašina, lai ņemtu vērā mobilo vadītāju apliecību tehnisko specifiku.

(23)Ar ceļu satiksmes drošību saistītu iemeslu dēļ dalībvalstīm būtu jāspēj visiem vadītāju apliecību turētājiem ar pastāvīgo dzīvesvietu to teritorijā piemērot savus valsts noteikumus par transportlīdzekļu vadītāju apliecību atņemšanu, apturēšanu, atjaunošanu vai anulēšanu.

(24)Vadītājiem, kam ir vadītāja apliecība, ko izdevusi viņu dzīvesvietas dalībvalsts pēc apmaiņas pret trešās valsts izdotu vadītāja apliecību, vajadzētu būt tiesībām vadīt transportlīdzekli visā Savienībā tā, ir kā viņi būtu sākotnēji saņēmuši apliecību Savienībā. Šādai apmaiņai varētu būt dažāda ietekme uz ceļu satiksmes drošību un personu brīvu pārvietošanos.

(25)Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt lēmumu, kas identificē trešās valstis, kuras nodrošina ar Savienību salīdzināmu ceļu satiksmes drošības līmeni, un dod iespēju šo valstu izdoto vadītāju apliecību turētājiem apmainīt savas apliecības saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem tā, it kā tās būtu izdotas dalībvalstī. Šie nosacījumi būtu detalizēti un pamatoti jānosaka attiecībā uz visām attiecīgajām vadītāju apliecību kategorijām.

(26)Tādu vadītāju apliecību gadījumā, ko izdevušas trešās valstis, kuras nav šāda Komisijas lēmuma objekts vai kuru gadījumā šāds lēmums ne skaidri atļauj, ne aizliedz veikt maiņu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai šīs apliecības apmainīt saskaņā ar saviem valsts noteikumiem ar nosacījumu, ka tās uz apmainītās apliecības izmanto attiecīgo Savienības kodu. Ja šādas vadītāja apliecības turētājs pārceļas uz citu dalībvalsti, jaunajai dzīvesvietas valstij nevajadzētu būt pienākumam šādai apliecībai piemērot savstarpējas atzīšanas principu.

(27)“Vadītāju apliecību tūrisms”, proti, dzīvesvietas mainīšana, lai saņemtu jaunu vadītāja apliecību nolūkā apiet transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, kas piemērota citā dalībvalstī, ir izplatīta prakse, kas nelabvēlīgi ietekmē ceļu satiksmes drošību. Vadītājus nevajadzētu atbrīvot no viņiem piemērotajām prasībām, lai viņi atgūtu savas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības vai savu vadītāja apliecību, nomainot dzīvesvietu. Vienlaikus būtu skaidri jānorāda, ka jebkāda pilsoņa rīcība drīkst novest pie nenoteikta laika aizlieguma tikai pienācīgi pamatotos gadījumos un ka šādam lēmumam vajadzētu attiekties tikai uz tā izdevējas dalībvalsts teritoriju.

(28)Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, attiecībā uz konkrētām vadītāju apliecību kategorijām būtu jāievieš Savienības mēroga shēma transportlīdzekļa vadīšanai ar pavadošo personu. Šādas sistēmas noteikumiem vajadzētu paredzēt iespēju pretendentiem saņemt vadītāja apliecību attiecīgajās kategorijās pirms vajadzīgā minimālā vecuma sasniegšanas. Tomēr šīs vadītāju apliecības vajadzētu ļaut izmantot tikai pieredzējuša vadītāja pavadībā. Šādās situācijās dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ceļu satiksmes drošības nolūkā savā teritorijā paredzēt stingrākus nosacījumus un noteikumus attiecībā uz to izdotajām vadītāju apliecībām.

(29)Neskarot vispārējo mērķi attiecībā uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, shēmai transportlīdzekļa vadīšanai ar pavadošo personu būtu jāpanāk kravas automobiļu vadītāja profesijas pieejamības un pievilcības uzlabošanu gados jaunākai paaudzei, lai paplašinātu viņu nodarbinātības iespējas un lai palīdzētu risināt vadītāju trūkumu Savienībā. Tādēļ šai shēmai būtu jāattiecas uz C kategorijas vadītāju apliecībām un B kategorijas vadītāju apliecībām, kas ir C kategorijas priekšnoteikums.

(30)Būtu jānodrošina, ka vadītāji, kas pirmo reizi saņem savu vadītāja apliecību konkrētā kategorijā, neapdraud ceļu satiksmes drošību pieredzes trūkuma dēļ. Šiem iesācējiem vadītājiem būtu jānosaka divu gadu pārbaudes laiks, kurā viņiem būtu jāpiemēro stingrāki noteikumi un sodi visā Savienībā, ja viņi alkohola reibumā pārkāpj šos noteikumus. Sodiem par šādu rīcību vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem, preventīviem un nediskriminējošiem, un to smaguma pakāpē būtu pēc iespējas jāņem vērā Savienības vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķi uz pusi samazināt un gandrīz pilnībā izskaust nāves un smagu ievainojumu gadījumus. Runājot par citiem ierobežojumiem, kas attiektos uz iesācējiem vadītājiem, dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai savā teritorijā īstenot papildu noteikumus.

(31)Būtu jānosaka minimāli standarti attiecībā uz piekļuvi eksaminētāja profesijai un eksaminētāja apmācības prasības, lai uzlabotu eksaminētāju zināšanas un prasmes, tādējādi nodrošinot objektīvāku vadītāju apliecību pretendentu vērtējumu un panākot lielāku saskaņotību braukšanas eksāmenu jomā. Turklāt Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, lai pēc vajadzības grozītu un pielāgotu šos minimālos standartus, ņemot vērā tehnisko, darbības vai zinātnisko attīstību šajā jomā.

(32)Būtu jādefinē pastāvīgās dzīvesvietas jēdziens tā, lai būtu iespējams risināt neskaidrības gadījumos, kad nav iespējams noteikt pastāvīgo dzīvesvietu, pamatojoties uz darba vai ģimenes saitēm. Tāpat ir jāparedz iespēja pretendentiem kārtot teorijas vai praktiskos eksāmenus savas pilsonības dalībvalstī gadījumos, kad viņu pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts neparedz iespēju šos eksāmenus kārtot pilsonības dalībvalsts oficiālajā valodā. Būtu jānosaka īpaši noteikumi diplomātiem un viņu ģimenēm, ja misijas dēļ viņiem ir ilgstoši jāuzturas ārvalstīs.

(33)Dalībvalstīm būtu savstarpēji jāpalīdz īstenot šo direktīvu. Kad iespējams, tām būtu šādas palīdzības sniegšanai jāizmanto ES vadītāju apliecību tīkls. ES vadītāju apliecību tīkls, ko nereti sauc par RESPER, ir centrs informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm saistībā ar vadītāju apliecību izdošanu un šīs direktīvas īstenošanas sekmēšanu.

(34)ES vadītāju apliecību tīkla mērķis ir garantēt dalībvalstu izdoto dokumentu un piešķirto tiesību atzīšanu, apkarot dokumentu viltošanu, izvairīties no vairāku apliecību izdošanas un atvieglot transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas izpildi. It sevišķi dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai sistemātiski pārliecināties, ka nav pārstājuši eksistēt iemesli, kuru dēļ ir iepriekš piemēroti vadītāja apliecības vai transportlīdzekļa vadīšanas tiesību ierobežojumi, apturēšana, atņemšana vai anulēšana. RESPER izmantošanu citu tiesību aktu īstenošanai vajadzētu atļaut tikai tiktāl, ciktāl šie lietojumi ir skaidri paredzēti šajā direktīvā.

(35)Lai būtu iespējams sagatavot jēgpilnus ziņojumus par šīs direktīvas īstenošanu, Komisijai vajadzētu saņemt informāciju par izdoto, atjaunoto, aizstāto, anulēto un apmainīto vadītāju apliecību skaitu katrā kategorijā, ietverot datus par mobilo vadītāju apliecību izdošanu un izmantošanu.

(36)Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, it sevišķi lai tās pielikumus pielāgotu tehniskajai, darbības vai zinātniskajai attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz grozījumiem I pielikuma A, B un D daļā, kas reglamentē fizisko vadītāju apliecību specifikācijas; grozījumiem I pielikuma C daļā, kas nosaka mobilo vadītāju apliecību specifikācijas; grozījumiem I pielikuma E daļā, kas reglamentē noteikumus par piemērojamiem valstu un Savienības kodiem; grozījumiem II, III, V un VI pielikumā, nosakot konkrētas minimālās prasības attiecībā uz vadītāju apliecību izdošanu, derīgumu un atjaunošanu, un grozījumiem IV pielikumā, nosakot minimālos standartus eksaminētājiem. Šādas pilnvaras būtu jāpiešķir uz pieciem gadiem, ņemot vērā to, ka šo pielikumu reglamentētajos jautājumos ir bieži novērojamas tehniskās, darbības vai zinātniskās attīstības norises. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 56 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(37)Pakāpeniskas digitalizācijas un automatizācijas, arvien stingrāku autotransporta emisiju samazināšanas prasību, kā arī motorizēto transportlīdzekļu pastāvīga tehnoloģiskā progresa kontekstā ir nepieciešams panākt visu vadītāju informētību par vajadzīgajām zināšanām attiecībā uz ceļu satiksmes drošību un ilgtspēju. Mūžizglītības veicināšanai var būt liela nozīme, lai nodrošinātu, ka pieredzējuši vadītāji ir apguvuši jaunākās prasmes saistībā ar ceļu satiksmes drošību, jaunām tehnoloģijām, ekobraukšanu, kas uzlabo degvielas ekonomiju un samazina emisijas, kā arī saistībā ar ātruma pārvaldību.

(38)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras, lai tā varētu noteikt sadarbspējas funkcijas un drošības pasākumus attiecībā uz QR kodiem, kas ieviesti fiziskajās vadītāju apliecībās; noteikumus saistībā ar mobilo vadītāju apliecību sadarbspēju, drošību un pārbaudēm; vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņa pagarināšanu visā Savienībā krīzes gadījumā; saturu pašnovērtējumam par fizisko un garīgo piemērotību, kas jāveic 1. grupas vadītājiem; nosacījumus trešo valstu izdotu vadītāju apliecību apmaiņai pret dalībvalstu izdotām vadītāju apliecībām, vadītāja apliecībā nereģistrējot maiņas faktu, kā arī sadarbspēju starp valstu sistēmām, kas savienotas ar ES vadītāju apliecību tīklu, un šajā kontekstā kopīgoto personas datu aizsardzību. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 57 .

(39)Konsekvences labad būtu jāgroza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2561 58 , kas risina konkrētus jautājumus, uz kuriem attiecas šī direktīva, un Regula (ES) 2018/1724.

(40)Būtu jāatceļ Direktīva 126/2006/EEK un Komisijas Regula (ES) Nr. 383/2012 59 .

(41)Tā kā šīs direktīvas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo noteikumi, kas reglamentē vadītāju apliecību izdošanu, atjaunošanu, aizstāšanu un apmaiņu, novestu pie tik atšķirīgām prasībām, ka nebūtu iespējams panākt tādu ceļu satiksmes drošības un iedzīvotāju pārvietošanās brīvības līmeni, kādu nodrošina saskaņoti noteikumi, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, nosakot minimālās prasības. Tāpēc Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(42)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas [DD/MM/GGGG] sniedza atzinumu.

(43)Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem 60 dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.Šī direktīva paredz kopīgus noteikumus attiecībā uz:

a)vadītāju apliecību paraugiem, standartiem un kategorijām;

b)vadītāju apliecību izdošanu, derīgumu, atjaunošanu un savstarpēju atzīšanu;

c)vadītāju apliecību apmaiņas, aizstāšanas, atņemšanas, ierobežošanas, apturēšanas un anulēšanas konkrētiem aspektiem;

d)iesācējiem vadītājiem piemērojamiem konkrētiem aspektiem.

2.Šī direktīva neattiecas uz motorizētiem transportlīdzekļiem, kas pārvietojas uz riteņiem vai kāpurķēdēm, kam ir vismaz divas asis, kuru galvenā funkcija ir vilce un kas ir īpaši konstruēts, lai vilktu, stumtu, pārvietotu vai darbinātu konkrētas ierīces, mašīnas vai piekabes, kuras izmanto saistībā ar lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbiem, un kā izmantošana cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem vai cilvēku vai kravu pārvadāšanai izmantojamu transportlīdzekļu vilkšanai pa ceļu ir tikai sekundāra funkcija.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)“vadītāja apliecība” ir elektronisks vai fizisks dokuments, kas apliecina tiesības vadīt motorizētus transportlīdzekļus un norāda nosacījumus, pie kādiem tās turētājs drīkst vadīt transportlīdzekli;

2)“fiziska vadītāja apliecība” ir vadītāja apliecība fiziskā formātā, kas izdota saskaņā ar 4. pantu;

3)“mobila vadītāja apliecība” ir vadītāja apliecība digitālā formātā, kas izdota saskaņā ar 5. pantu;

4)“motorizēts transportlīdzeklis” ir jebkurš pašgājējs transportlīdzeklis, kas pārvietojas pa ceļu ar savu spēku, izņemot transportlīdzekļus, kuri pārvietojas pa sliedēm;

5)“divriteņu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 168/2013 61 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

6)“trīsriteņu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

7)“vieglais kvadricikls” ir transportlīdzeklis, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 4. panta 2. punkta f) apakšpunktā;

8)“motocikls” ir divriteņu transportlīdzeklis ar blakusvāģi vai bez, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 4. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā;

9)“motorizēts tricikls” ir transportlīdzeklis ar trim simetriski izkārtotiem riteņiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā

10)“mehāniskais transportlīdzeklis” ir jebkurš motorizēts transportlīdzeklis, ko parasti izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai pa ceļiem, vai lai vilktu pa ceļu transportlīdzekļus, kurus izmanto cilvēku vai kravu pārvadāšanai. Šis termins ietver trolejbusus, t. i., transportlīdzekļus, kas ir pieslēgti elektriskajam vadītājam un nepārvietojas pa sliedēm;

11)“smagais kvadricikls” ir transportlīdzeklis, kā minēts Regulas (ES) Nr. 168/2013 4. panta 2. punkta g) apakšpunktā;

12)“transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana” ir jebkurš lēmums, kura rezultātā motorizēta transportlīdzekļa vadītājam tiek atņemta, anulēta, ierobežota vai apturēta vadītāja apliecība vai transportlīdzekļa vadīšanas tiesības un kuru vairs nevar pārsūdzēt. Pasākums var būt vai nu primārs, vai sekundārs, vai papildu sods, vai drošības pasākums.

3. pants

Savienības standarta vadītāja apliecību specifikācijas un savstarpējā atzīšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to nacionālās vadītāju apliecības tiek izdotas saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem un atbilst Savienības standarta specifikācijām un citiem kritērijiem saskaņā ar:

a)4. pantu fizisku vadītāju apliecību gadījumā;

b)5. pantu mobilu vadītāju apliecību gadījumā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka vienai un tai pašai personai izdota fiziskā vadītāja apliecība un mobilā vadītāja apliecība ir pilnībā vienādas un ka uz šīm apliecībām ir norādīts pilnīgi vienāds tiesību un nosacījumu kopums, ar ko saskaņā šī persona drīkst vadīt transportlīdzekli.

3.Dalībvalstis, izdodot, aizstājot, atjaunojot vai apmainot vadītāja apliecību pret otro formātu, kā priekšnoteikumu neprasa, lai pretendentam būtu fiziska vai mobila vadītāja apliecība.

4.No [pieņemšanas datums+4 gadi] dalībvalstis nodrošina, ka pēc noklusējuma tiek izdotas tikai mobilās vadītāju apliecības. Līdz minētajam datumam dalībvalstis var izlemt, vai izdot mobilās vadītāju apliecības.

5.Atkāpjoties no 4. punkta, dalībvalstis nodrošina iespēju pēc pretendenta pieprasījuma izdot fizisku vadītāja apliecību mobilās vadītāja apliecības vietā vai kopā ar to.

6.Dalībvalstu izdotas vadītāju apliecības ir savstarpēji atzītas.

7.Atkāpjoties no 6. punkta, dalībvalstis savstarpēji atzīst tikai tādas mobilās vadītāju apliecības, kas izdotas pēc [pieņemšanas datums+3 gadi] saskaņā ar 5. pantu. Mobilās vadītāju apliecības, kas izdotas pirms minētā datuma, bet kas atbilst 5. panta prasībām, savstarpēji atzīst pēc minētā datuma.

4. pants

Fiziskas vadītāju apliecības

1.Dalībvalstis izdod fiziskās vadītāju apliecības, pamatojoties uz Savienības standarta specifikācijām, kas noteiktas I pielikuma A.1. daļā.

2.Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no iespējamas vadītāju apliecību viltošanas, tostarp arī tāda parauga vadītāju apliecību viltošanas, kuras izdotas pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Dalībvalstis par to informē Komisiju.

Fiziskā vadītāja apliecība tiek aizsargāta pret viltošanu saskaņā ar Savienības standarta specifikācijām, kas noteiktas I pielikuma A.2. daļā. Dalībvalstis var ieviest papildu drošības elementus.

3.Ja tādas derīgas fiziskās vadītāja apliecības turētājs, uz ko neattiecas administratīvā derīguma termiņš, pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu dalībvalstī, kas nav tā pati, kurā izdota vadītāja apliecība, atjaunojot vadītāja apliecību, uzņēmēja dalībvalsts var vadītāja apliecībai piemērot 10. panta 2. punktā paredzētos administratīvā derīguma termiņus, kad pagājuši divi gadi kopš dienas, kad apliecības turētājs ieguvis pastāvīgu dzīvesvietu tās teritorijā.

4.Dalībvalsts nodrošina, ka līdz 2030. gada 19. janvārim visas izdotās vai apritē esošās fiziskās vadītāju apliecības atbilst šīs direktīvas prasībām.

5.Dalībvalstis var izlemt fiziskajā vadītāja apliecībā integrēt datu glabāšanas vidi (mikroshēmu). Ja dalībvalsts savā fiziskajā vadītāja apliecībā izlemj izmantot mikroshēmu, tā, ja to paredz valsts tiesību akti, kas attiecas uz vadītāju apliecībām, var arī lemt par papildu datu glabāšanu mikroshēmā, ne tikai to, kuri norādīti I pielikuma D daļā.

Ja dalībvalstis fiziskajā vadītāja apliecībā paredz mikroshēmu, tās piemēro I pielikuma B daļā noteiktās tehniskās prasības. Dalībvalstis var ieviest papildu drošības elementus.

Dalībvalstis informē Komisiju, ja ir pieņemts lēmums par mikroshēmas integrēšanu to fiziskajās vadītāju apliecībās vai ja ir paredzētas izmaiņas attiecībā uz šādu lēmumu, trīs mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas. Dalībvalstis, kas savās fiziskajās vadītāju apliecībās jau ir integrējušas mikroshēmu, attiecīgi informē Komisiju trīs mēnešu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.

6.Ja fiziskajā vadītāja apliecībā netiek integrēta mikroshēma, dalībvalstis var arī izlemt uz valstī izdotajām fiziskajām vadītāju apliecībām attiecīgi paredzētajā vietā uzdrukāt QR kodu. QR kods ļauj verificēt uz fiziskās vadītāju apliecības norādītās informācijas autentiskumu.

7.Dalībvalstis nodrošina, ka verifikācijas veicējs nesaglabā uz fiziskās vadītāju apliecības norādītās informācijas verifikācijai vajadzīgos personas datus un ka vadītāja apliecības izdevējiestāde netiek informēta par verifikācijas procesu.

Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas nosaka detalizētus noteikumus par sadarbspējas elementiem un drošības pasākumiem, kas jāievēro saistībā ar QR kodiem, kurus drukā uz fiziskajām vadītāju apliecībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kura mērķis ir to vadītāju apliecībās integrēt QR kodu, vai par jebkādām šāda pasākuma izmaiņām trīs mēnešu laikā pēc tā pieņemšanas.

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai grozītu I pielikuma A, B un D daļu nolūkā ņemt vērā tehnisko, darbības vai zinātnisko attīstību.

5. pants

Mobilās vadītāju apliecības

1.Dalībvalstis izdod mobilās vadītāju apliecības, pamatojoties uz Savienības standarta specifikācijām, kas noteiktas I pielikuma C daļā.

2.Dalībvalstis nodrošina, ka personām ar pastāvīgo dzīvesvietu to teritorijā vai personām, kurām citu iemeslu dēļ ir tiesības uz to izdotu mobilo vadītāja apliecību, ir bez maksas pieejami elektroniski pieteikumi, kas izstrādāti mobilajām vadītāju apliecībām, lai būtu iespējams verificēt vadītāja apliecības turētāja tiesību vadīt transportlīdzekli esību.

Pieteikumu pamatā ir ES digitālās identitātes maki, kas izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 62 .

3.Dalībvalstis publicē un regulāri atjaunina sarakstu ar pieejamajiem elektroniskajiem pieteikumiem, kas ir izveidoti un tiek uzturēti šā panta nolūkos.

Dalībvalstis nodrošina, ka elektroniskie pieteikumi neietver un — rādītāja izmantošanas gadījumā — nedara pieejamus vairāk datu nekā minēts I pielikuma D daļā.

4.Dalībvalstis dara pieejamu informāciju, kas vajadzīga, lai piekļūtu I pielikuma C daļā minētajām valstu sistēmām, kuras izmanto mobilo vadītāju apliecību verifikācijām, un regulāri sniedz cita citai jaunāko informāciju.

Dalībvalstis nodrošina, ka verifikācijas veicējs nesaglabā mobilās vadītāja apliecības turētāja transportlīdzekļa vadīšanas tiesību pārbaudei vajadzīgos personas datus un ka vadītāja apliecības izdevējiestāde apstrādā ar paziņojuma starpniecību saņemto informāciju tikai, lai atbildētu uz verifikācijas pieprasījumu.

5.Dalībvalstis informē Komisiju par sarakstu ar attiecīgajām valstu sistēmām, kurām ir atļauts izdot datus un rādītājus mobilajām vadītāju apliecībām. Izmantojot drošu kanālu, Komisija dara publiski pieejamu sarakstu ar šādām dalībvalstu sistēmām elektroniski parakstītā vai apzīmogotā formātā, kas piemērots automatizētai apstrādei.

6.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai pēc vajadzības grozītu I pielikuma C daļu nolūkā ņemt vērā tehnisko, darbības vai zinātnisko attīstību.

7.Līdz [pieņemšanas datums+18 mēneši] Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas nosaka detalizētus noteikumus par mobilo vadītāju apliecību sadarbspēju, drošību un testēšanu, ietverot verifickācijas elementus un saskarni ar valstu sistēmām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

6. pants

Apliecību kategorijas

1.Vadītāja apliecība dod tiesības vadīt motorizētus transportlīdzekļus šādās kategorijās:

a)mopēdi:

AM kategorija:

–divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, kuru projektētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 km stundā (izņemot tos, kuru projektētais maksimālais ātrums ir 25 km stundā vai mazāks);

–vieglie kvadricikli:

b)motocikli un motorizēti tricikli:

i)    A1 kategorija: 

–motocikli, kuru motora darba tilpums nepārsniedz 125 kubikcentimetrus, jauda nepārsniedz 11 kW, un jaudas attiecība pret masu nepārsniedz 0,1 kW/kg;

–motorizēti tricikli, kuru jauda nepārsniedz 15 kW;

ii)    A2 kategorija:

–motocikli, kuru jauda nepārsniedz 35 kW un kuru jaudas attiecība pret masu nepārsniedz 0,2 kW/kg, un kuri nav atvasināti no transportlīdzekļa ar jaudu lielāku nekā 70 kW;

iii)    A kategorija:

–motocikli;

–motorizēti tricikli, kuru jauda pārsniedz 15 kW;

c)mehāniskie transportlīdzekļi:

i)    B1 kategorija:

–smagie kvadricikli.

B1 kategorija nav obligāta; dalībvalstīs, kurās šīs kategorijas vadītāju apliecības neievieš, lai vadītu šādus transportlīdzekļus, ir vajadzīga B kategorijas vadītāja apliecība.

Dalībvalstis var arī izlemt ieviest šo kategoriju tikai attiecībā uz 9. panta 4. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajiem transportlīdzekļiem saskaņā ar minētā punkta nosacījumiem. Ja dalībvalsts izlemj tā rīkoties, tā to atzīmē uz vadītāja apliecības ar Savienības kodu 60.03.

ii)    B kategorija:

–mehāniskie transportlīdzekļi, kuru maksimālā atļautā masa nepārsniedz 3500 kg un kuri ir konstruēti un ražoti, lai pārvadātu ne vairāk kā astoņus pasažierus, neskaitot vadītāju;

–šīs kategorijas mehāniskiem transportlīdzekļiem var būt piekabe, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg.

Neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, mehāniskajiem transportlīdzekļiem šajā kategorijā drīkst būt piekabe, kuras maksimālā atļautā masa pārsniedz 750 kg, ar nosacījumu, ka sastāva maksimālā atļautā masa nepārsniedz 4250 kg. Ja šāda sastāva masa pārsniedz 3500 kg, dalībvalstis saskaņā ar V pielikumu prasa, lai šādus sastāvus vada tikai pēc tam, kad:

–ir pabeigta apmācība vai 

–ir nokārtots braukšanas prasmju un uzvedības eksāmens.

Dalībvalstis var arī prasīt gan attiecīgu apmācību, gan nokārtotu braukšanas prasmju un uzvedības eksāmenu.

Dalībvalstis tiesības vadīt šādus sastāvus norāda vadītāja apliecībā, izmantojot I pielikuma E daļā norādīto Savienības kodu;

iii)    BE kategorija:

–neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu sastāvi, ko veido velkošais transportlīdzeklis B kategorijā un piekabe vai puspiekabe, ja maksimālā atļautā piekabes vai puspiekabes masa nepārsniedz 3500 kg;

iv)    C1 kategorija:

–mehāniskie transportlīdzekļi, kuri neietilpst D1 vai D kategorijā, kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 7500 kg, un kuri ir konstruēti un ražoti, lai pārvadātu ne vairāk kā astoņus pasažierus, neskaitot vadītāju.

–Mehāniskiem transportlīdzekļiem šajā kategorijā var būt piekabe, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg;

v)    C1E kategorija:

–neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu sastāvi, ko veido velkošais transportlīdzeklis C1 kategorijā un tā piekabe vai puspiekabe, kuras atļautā masa ir lielāka par 750 kg, ar nosacījumu, ka sastāva atļautā masa nepārsniedz 12 000 kg;

–neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu sastāvi, ko veido velkošais transportlīdzeklis B kategorijā un kur piekabes vai puspiekabes atļautā masa ir lielāka par 3500 kg, ar nosacījumu, ka sastāva atļautā masa nepārsniedz 12 000 kg;

vi)    C kategorija:

–mehāniskie transportlīdzekļi, kuri neietilpst D1 vai D kategorijā, kuru maksimālā atļautā masa ir lielāka par 3500 kg un kuri ir konstruēti un ražoti, lai pārvadātu ne vairāk kā astoņus pasažierus, neskaitot vadītāju.

–Mehāniskajiem transportlīdzekļiem šajā kategorijā var būt piekabe, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg;

vii)    CE kategorija:

–neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu sastāvi, ko veido velkošais transportlīdzeklis C kategorijā un kur piekabes vai puspiekabes maksimālā atļautā masa ir lielāka par 750 kg;

viii)    D1 kategorija:

–mehāniskie transportlīdzekļi, kuri ir konstruēti un ražoti, lai pārvadātu ne vairāk kā 16 pasažierus, neskaitot vadītāju, un kuru maksimālais garums nepārsniedz 8 m.

–Mehāniskajiem transportlīdzekļiem šajā kategorijā var būt piekabe, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg;

ix)    D1E kategorija:

–neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu sastāvi, ko veido velkošais transportlīdzeklis D1 kategorijā un kur piekabes maksimālā atļautā masa ir lielāka par 750 kg;

x)    D kategorija:

–mehāniskie transportlīdzekļi, kas ir konstruēti un ražoti, lai pārvadātu vairāk nekā astoņus pasažierus, neskaitot vadītāju. mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus var vadīt ar D kategorijas apliecību var būt piekabe, kuras maksimālā atļautā masa nepārsniedz 750 kg;

xi)    DE kategorija:

–neskarot noteikumus, kas reglamentē attiecīgo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumus, transportlīdzekļu sastāvi, ko veido velkošais transportlīdzeklis D kategorijā un kur piekabes maksimālā atļautā masa ir lielāka par 750 kg.

2.Ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu pēc tam, kad tā ir novērtējusi ierosinātā pasākuma ietekmi uz ceļu satiksmes drošību, dalībvalstis var šo pantu nepiemērot konkrētiem motorizētu transportlīdzekļu veidiem, tostarp īpašiem transportlīdzekļiem personām ar invaliditāti.

Dalībvalstis var neattiecināt šo direktīvu uz to transportlīdzekļu veidiem, ko izmanto vai kontrolē bruņotie spēki un civilā aizsardzība. Dalībvalstis par to informē Komisiju.

7. pants

Minimālie vecumi

1.Minimālie vecumi vadītāja apliecības izdošanai ir šādi:

a)16 gadi AM, A1 un B1 kategorijai;

b)18 gadi A2, B, BE, C1 un C1E kategorijai;

c)attiecībā uz A kategoriju:

i)    20 gadi motociklu gadījumā. Tomēr, lai varētu vadīt šīs kategorijas motociklus, ir vajadzīga vismaz divu gadu pieredze, braucot ar motocikliem ar A2 vadītāja apliecību. Divu gadu iepriekšējas pieredzes prasību var nepiemērot, ja pretendents ir vismaz 24 gadus vecs;

ii)    21 gads motorizētu triciklu gadījumā, kuru jauda pārsniedz 15 kW;

d)21 gads C, D1 un D1E kategorijai;

e)24 gadi D un DE kategorijai.

2.Dalībvalstis var paaugstināt vai pazemināt minimālo vecumu vadītāja apliecības izdošanai:

a)AM kategorijai — pazemināt līdz 14 gadiem vai paaugstināt līdz 18 gadiem;

b)B1 kategorijai — paaugstināt līdz 18 gadiem;

c)A1 kategorijai — paaugstināt līdz 18 gadiem, ja ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

i)    ir divu gadu starpība starp minimālo vecumu A1 kategorijai un minimālo vecumu A2 kategorijai;

ii)    ir prasīta vismaz divu gadu pieredze, braucot ar motocikliem A2 kategorijā, pirms var piekļūt braukšanai ar motocikliem A kategorijā, kā norādīts 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā;

d)B un BE kategorijai — pazemināt līdz 17 gadiem.

3.Dalībvalstis var pazemināt minimālo vecumu C kategorijai līdz 18 gadiem un D kategorijai līdz 21 gadam attiecībā uz:

a)transportlīdzekļiem, ko izmanto ugunsdzēsības dienests, un transportlīdzekļiem, ko izmanto sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)transportlīdzekļiem, kam veic testus uz ceļa remonta vai uzturēšanas vajadzībām.

4.Vadītāju apliecības, kas izdotas saskaņā ar 2. un 3. punktu, ir spēkā tikai to izdevējas dalībvalsts teritorijā, līdz apliecības turētājs sasniedz 1. punktā noteikto minimālo vecumu.

Dalībvalstis savā teritorijā par derīgām var atzīt vadītāju apliecības, kas izdotas vadītājiem, kuri nav sasnieguši 1. punktā noteikto minimālo vecumu.

5.Atkāpjoties no šā panta 1. punkta d) un e) apakšpunkta, ja pretendentam ir Direktīvas (ES) 2022/2561 6. pantā minētā arodprasmes apliecība, minimālais vecums vadītāja apliecības izdošanai ir šāds:

a)C un CE kategorijai — minimālie vecumi, kā noteikts Direktīvas (ES) 2022/2561 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā;

b)D1 un D1E kategorijai — minimālais vecums, kā noteikts minētās direktīvas 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta otrajā daļā;

c)D un DE kategorijai — minimālie vecumi, kā noteikts minētās direktīvas 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmajā daļā un 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta pirmajā daļā un 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Ja saskaņā ar Direktīvas (ES) 2022/2561 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta i) punkta otro daļu vai 5. panta 3. punkta a) apakšpunkta ii) punkta otro daļu dalībvalsts atļauj vadīt transportlīdzekļus no jaunāka vecuma, šāda vadītāja apliecība ir derīga tikai tās dalībvalsts teritorijā, kura to izdevusi, līdz apliecības turētājs ir sasniedzis attiecīgo minimālo vecumu, kas minēts šā punkta pirmajā daļā, un ir saņēmis arodprasmes apliecību.

8. pants

Nosacījumi un ierobežojumi

1.Dalībvalsts apzīmē vadītāju apliecības, kas tiek izdotas personām, uz kurām attiecas viens vai vairāki nosacījumi, ar ko saskaņā šīs personas drīkst vadīt transportlīdzekli. Šajā nolūkā dalībvalstis izmanto attiecīgos Savienības kodus, kā noteikts I pielikuma E daļā. Tās var arī izmantot nacionālos kodus nosacījumiem, kas nav ietverti I pielikuma E daļā.

Ja fizisku traucējumu dēļ ir atļauts vadīt vienīgi konkrētu veidu transportlīdzekļus vai pielāgotus transportlīdzekļus, lai kompensētu šādus traucējumus, tad 10. panta 1. punktā noteikto braukšanas prasmes un uzvedības eksāmenu kārto ar šādu transportlīdzekli.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai pēc vajadzības grozītu I pielikuma E daļu nolūkā ņemt vērā tehnisko, darbības vai zinātnisko attīstību.

9. pants

Kategoriju pakāpes un atbilsmes

1.BE, C1, C1E, C, CE, D1, D1E, D un DE kategorijas vadītāju apliecības izdod tikai tādiem vadītājiem, kam jau ir tiesības vadīt transportlīdzekļus B kategorijā.

2.Vadītāju apliecību derīgumu nosaka šādi:

a)C1E, CE, D1E un DE kategorijas vadītāju apliecības ir derīgas attiecībā uz transportlīdzekļu sastāviem BE kategorijā;

b)CE kategorijas vadītāju apliecības ir derīgas attiecībā uz DE kategoriju, ja to turētājiem ir tiesības vadīt transportlīdzekļus D kategorijā;

c)C1E vai CE kategorijas vadītāju apliecības ir derīgas attiecībā uz D1E kategoriju, ja to turētājiem ir tiesības vadīt transportlīdzekļus D1 kategorijā;

d)CE un DE kategorijas vadītāju apliecības ir derīgas attiecībā uz transportlīdzekļu sastāviem attiecīgi C1E un D1E kategorijā;

e)visu kategoriju vadītāju apliecības ir derīgas, lai vadītu transportlīdzekļus AM kategorijā; tomēr dalībvalsts savā teritorijā izdotām vadītāju apliecībām var ierobežot AM kategorijas atbilsmi līdz A1, A2 un A kategorijai, ja attiecīgajā dalībvalstī jānokārto praktisks eksāmens kā nosacījums tam, lai iegūtu AM kategoriju;

f)A2 kategorijas vadītāju apliecības ir derīgas attiecībā uz A1 kategoriju;

g)A, B, C vai D kategorijas vadītāju apliecības ir derīgas attiecīgi A1, A2, B1, C1 vai D1 kategorijai;

h)kad ir pagājuši divi gadi kopš B kategorijas apliecības pirmās izdošanas, tā ir derīga, lai vadītu Padomes Direktīvas 96/53/EEK 63 2. pantā minētos ar alternatīvu degvielu darbināmos transportlīdzekļus, kuru maksimālā atļautā masa pārsniedz 3500 kg, bet nepārsniedz 4 250 kg bez piekabes.

3.Dalībvalstis transportlīdzekļu vadīšanai savā teritorijā var paredzēt šādas atbilsmes:

a)motorizētu triciklu vadīšana ar B kategorijas vadītāja apliecību — attiecībā uz motorizētiem tricikliem, kuru jauda pārsniedz 15 kW, minimālais vecums ir 21 gads;

b)motociklu A1 kategorijā vadīšana ar B kategorijas vadītāja apliecību.

Pirmajā daļā noteikto atbilsmi savstarpēji atzīst tās dalībvalstis, kuras ir to piešķīrušas.

Dalībvalstis uz vadītāja apliecības nenorāda, ka turētājam ir tiesības vadīt pirmajā daļā minētos transportlīdzekļus, izņemot ar attiecīgajiem I pielikuma E daļā norādītajiem Savienības kodiem.

Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par pirmajā daļā minētajām atbilsmēm, kas ir piešķirtas to teritorijā, tostarp par valsts kodiem, kuri, iespējams, izmantoti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Komisija šo informāciju dara pieejamu dalībvalstīm, lai atvieglotu šā punkta piemērošanu.

4.Dalībvalstis var atļaut savā teritorijā vadīt transportlīdzekļus šādās kategorijās :

a)transportlīdzekļi D1 kategorijā ar maksimālo atļauto masu 3500 kg, kuriem nav nekādu īpašu pierīču, kas paredzētas, lai pārvadātu pasažierus ar invaliditāti — personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu un kurām ir B kategorijas vadītāja apliecība, kas pirmo reizi izdota pirms vismaz diviem gadiem, ja transportlīdzekļus izmanto nekomerciālas struktūras sociālos nolūkos un ja vadītājs pakalpojumus sniedz brīvprātīgi;

b)transportlīdzekļi ar maksimālo atļauto masu 3500 kg apmērā — personām, kuras sasniegušas 21 gada vecumu un kurām ir B kategorijas vadītāja apliecība, kas pirmo reizi izdota pirms vismaz diviem gadiem, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

i) šie transportlīdzekļi paredzēti izmantošanai stacionāri tikai kā izglītošanas vai izklaides vieta,

ii) šos transportlīdzekļus izmanto nekomerciālas struktūras sociālos nolūkos,

iii) šie transportlīdzekļi ir pārveidoti tā, lai tos nevarētu izmantot vairāk kā deviņu cilvēku pārvadāšanai vai jebkādu kravu pārvadāšanai, izņemot tādu, kas ir noteikti vajadzīgas to mērķiem;

c)transportlīdzekļi B kategorijā, kuru maksimālā atļautā masa ir 2500 kg un maksimālais ātrums ir fiziski ierobežots līdz 45 km/h, ar vadītāju līdz 21 gada vecumam, kam ir B1 kategorijas vadītāja apliecība.

Dalībvalstis uz vadītāja apliecības nenorāda, ka turētājam ir tiesības vadīt pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos transportlīdzekļus, izņemot ar attiecīgajiem nacionālajiem kodiem.

Dalībvalstis informē Komisiju par jebkādām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar šo punktu.

10. pants

Izdošana, derīgums un atjaunošana 

1.Vadītāju apliecības izdod pretendentiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem: 

a)viņi ir nokārtojuši braukšanas prasmes un uzvedības eksāmenu un teorijas eksāmenu un atbilst minimālajiem standartiem attiecībā uz fizisko un garīgo piemērotību transportlīdzekļu vadīšanai saskaņā ar II un III pielikuma noteikumiem;

b)attiecībā uz AM kategoriju viņi ir nokārtojuši tikai teorijas eksāmenu. Dalībvalstis var prasīt, lai pretendenti nokārto braukšanas prasmes un uzvedības eksāmenu, kā arī izgājuši veselības pārbaudi, kas atbilst šai kategorijai. 

Attiecībā uz trīsriteņu transportlīdzekļiem un kvadricikliem šajā kategorijā dalībvalstis var paredzēt īpašu braukšanas prasmes un uzvedības eksāmenu. Lai nošķirtu transportlīdzekļus AM kategorijā, vadītāja apliecībā var iekļaut nacionālo kodu; 

c)attiecībā uz A2 vai A kategoriju un ar nosacījumu, ka viņiem ir vismaz divu gadu pieredze motocikla vadīšanā attiecīgi A1 vai A2 kategorijā, vai nu:

i) viņi ir nokārtojuši braukšanas prasmes un uzvedības eksāmenu, vai

ii) pabeiguši apmācību saskaņā ar VI pielikumu;

d)viņi ir pabeiguši apmācību vai nokārtojuši braukšanas prasmes un uzvedības eksāmenu vai ir pabeiguši apmācību vai nokārtojuši braukšanas prasmes un uzvedības eksāmenu saskaņā ar V pielikumu attiecībā uz B kategoriju, lai vadītu transportlīdzekļu sastāvu, kā minēts 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punkta trešajā daļā; 

e)viņu pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kura izdod vadītāja apliecību, vai viņi var pierādīt, ka ir tajā mācījušies vismaz sešus mēnešus. 

2.Dalībvalstu izdotajām vadītāju apliecībām ir šāds administratīvais derīgums:

a)15 gadi AM, A1, A2, A, B, B1 un BE kategorijai;

b)pieci gadi C, CE, C1, C1E, D, DE, D1 un D1E kategorijai.

Vadītāja apliecības atjaunošana var sākt jaunu administratīvā derīguma termiņu attiecībā uz citas kategorijas vai citu kategoriju transportlīdzekļiem, ko apliecības turētājs ir tiesīgs vadīt, ciktāl tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajiem nosacījumiem.

Lai vadītāja apliecība būtu derīga, nav priekšnoteikuma, ka uz tās ir jābūt mikroshēmai vai QR kodam saskaņā ar 4. panta attiecīgi 5. un 6. punktu. Mikroshēmas vai QR koda pazaudēšana vai nelasāmība, vai jebkādi citi bojājumi neiespaido vadītāja apliecības derīgumu.

Dalībvalstis var 15. panta 1. punkta izpratnē ierobežot iesācējiem vadītājiem izdoto vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņu jebkurai kategorijai, lai varētu šādiem vadītājiem piemērot konkrētus pasākumus nolūkā uzlabot viņu drošību ceļu satiksmē. 

Dalībvalstis var ierobežot individuālo jebkuras kategorijas vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņu, ja tās konstatē vajadzību piemērot biežākas veselības pārbaudes vai citus konkrētus pasākumus, tostarp ierobežojumus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem. 

Dalībvalstis saīsina pirmajā daļā noteiktos administratīvā derīguma termiņus līdz pieciem gadiem vai mazāk tādām vadītāju apliecībām, kuru turētāji dzīvo to teritorijā un ir sasnieguši 70 gadu vecumu, lai piemērotu biežākas veselības pārbaudes vai citus specifiskus pasākumus, tostarp prasmju pilnveides kursus. Šo saīsināto administratīvā derīguma termiņu piemēro tikai pie vadītāja apliecības atjaunošanas.

Dalībvalstis var saīsināt šajā punktā noteikto administratīvā derīguma termiņu tādu personu vadītāju apliecībām, kurām ir to teritorijā piešķirta pagaidu uzturēšanās atļauja vai pagaidu aizsardzība, vai atbilstīga aizsardzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šajā nolūkā šis administratīvā derīguma samazinātais termiņš ir vienāds ar pagaidu uzturēšanās atļaujas vai pagaidu aizsardzības, vai atbilstīgas aizsardzības administratīvā derīguma termiņu vai īsāks par to.

3.Beidzoties vadītāju apliecību administratīvajam derīgumam, to atjaunošanai piemēro abus šādus nosacījumus:

a)apliecinājums, ka joprojām pastāv atbilstība III pielikumā noteiktajiem minimālajiem fiziskās un garīgās piemērotības minimālajiem standartiem;

b)pastāvīga dzīvesvieta tās dalībvalsts teritorijā, kura izdod apliecību, vai pierādījums, ka pretendents tajā ir mācījies vismaz sešus mēnešus brīdī, kad iesniedz pieteikumu. 

4.Krīzes gadījumā dalībvalsts var par ne vairāk kā sešiem mēnešiem pagarināt administratīvā derīguma termiņu vadītāju apliecībām, kurām pretējā gadījumā šis termiņš beigtos. Šo pagarinājumu var atjaunot, ja krīze turpinās.

Jebkuru šādu pagarinājumu pienācīgi pamato un nekavējoties paziņo Komisijai. Komisija šo informāciju nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Dalībvalstis atzīst tādu vadītāju apliecību derīgumu, kuru administratīvā derīguma termiņš ir pagarināts saskaņā ar šo punktu.

Ja krīze skar vairākas dalībvalstis, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai pagarinātu administratīvā derīguma termiņu visām vadītāju apliecībām vai konkrētu kategoriju apliecībām, kurām pretējā gadījumā termiņš beigtos. Pagarinājums nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus, un to var atjaunot, ja krīze turpina pastāvēt. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 3. punktā.

Ja dalībvalsti neskar un, visticamāk, neskars sarežģījumi, kuru dēļ saistībā ar trešajā daļā minēto krīzi nav iespējams atjaunot vadītāju apliecības, vai ja tā ir īstenojusi atbilstīgus valsts pasākumus, lai mazinātu krīzes ietekmi, šī dalībvalsts var izlemt nepiemērot ar trešajā daļā minēto īstenošanas aktu ieviesto pagarinājumu, pirms tam informējot Komisiju. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis un publicē paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šajā punktā par krīzi uzskata izņēmuma, negaidītu un pēkšņu dabas vai cilvēka radītu ārkārtēja rakstura vai apmēra notikumu, kas norisinās Savienībā vai ārpus tās un kam ir būtiska tieša vai netieša ietekme uz autotransporta nozari, kā arī kas liedz vadītāju apliecību turētājiem vai attiecīgajām valstu iestādēm īstenot nepieciešamās atjaunošanas procedūras vai būtiski apgrūtina šīs procedūras.

5.Neskarot valstu krimināltiesību aktus un policijas tiesību aktus, dalībvalstis, izdodot vadītāju apliecības, var piemērot savus valsts noteikumus attiecībā uz tādiem nosacījumiem, kas nav minēti šajā direktīvā. Dalībvalstis par to informē Komisiju.

6.Izdodot vai atjaunojot AM, A, A1, A2, B, B1 un BE kategorijas vadītāju apliecības, dalībvalstis var pieprasīt pārbaudi, piemērojot III pielikumā noteiktos minimālos standartus attiecībā uz fizisko un garīgo piemērotību transportlīdzekļu vadīšanai, nevis minētā pielikuma 3. punktā noteikto pašnovērtējumu. Tādā gadījumā veselības pārbaude ietver visus III pielikumā minētos ar veselību saistītas darbnespējas veidus.

Komisija līdz [pieņemšanas datums+18 mēneši] pieņem īstenošanas aktus, nosakot III pielikuma 3. punktā minētā pašnovērtējuma saturu un ietverot visus minētajā pielikumā norādītos ar veselību saistītas darbnespējas veidus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

7.Nevienai personai nedrīkst būt vairāk kā viena fiziskā vadītāja apliecība. Tomēr personai var būt vairākas mobilās vadītāja apliecības, ja tās ir izdevusi viena un tā pati dalībvalsts.

Personai drīkst būt tikai vienas dalībvalsts izdotas vadītāja apliecības.

Dalībvalsts atsakās izdot vadītāja apliecību pretendentam, ja tā konstatē, ka viņam jau ir citas dalībvalsts izdota vadītāja apliecība.

Dalībvalstis īsteno vajadzīgos pasākumus, lai piemērotu trešo daļu. Attiecībā uz vadītāju apliecību izdošanu, aizstāšanu, atjaunošanu vai apmainīšanu šādi vajadzīgie pasākumi ir verifikācijas veikšana citās dalībvalstīs, ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka pretendents jau ir citas vadītāja apliecības turētājs. Šajā nolūkā dalībvalstis izmanto 19. pantā minēto ES vadītāju apliecību tīklu.

Neskarot 3. panta 6. punktu, dalībvalsts, kas izdod vadītāja apliecību, ievēro pienācīgu rūpību, lai nodrošinātu, ka persona atbilst šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām, un piemēro savus valsts noteikumus, anulējot vai atņemot vadītāja apliecību vai transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ja tiek konstatēts, ka vadītāja apliecība ir izdota bez atbilstības prasībām. 

8.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai pēc vajadzības grozītu II, III, V un VI pielikumu nolūkā ņemt vērā tehnisko, darbības vai zinātnisko attīstību.

11. pants 

Dalībvalstu izdoto vadītāju apliecību apmaiņa un aizstāšana

1.Ja dalībvalsts izdotas derīgas vadītāja apliecības turētājs pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu citā dalībvalstī, viņš vai viņa var lūgt savu vadītāja apliecību apmainīt pret līdzvērtīgu vadītāja apliecību. Dalībvalsts, kas veic apmaiņu, pārbauda, kādai kategorijai iesniegtā vadītāja apliecība joprojām ir faktiski derīga. 

2.Ievērojot krimināltiesību aktu un policijas tiesību aktu teritoriālo principu, dalībvalsts, kurā personai ir pastāvīga dzīvesvieta, uz citā dalībvalstī izdotas vadītāja apliecības turētāju var attiecināt savus valsts noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību ierobežošanu, apturēšanu, atņemšanu vai anulēšanu un vajadzības gadījumā šai nolūkā apmainīt vadītāja apliecību.

3.Dalībvalsts, kas veic apmaiņu, veco vadītāja apliecību nosūta atpakaļ to izdevušās dalībvalsts iestādēm un paskaidro savas rīcības iemeslus.

4.Dublikātu vadītāja apliecībai, kas ir bijusi pazaudēta vai nozagta, var saņemt vienīgi no tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā apliecības turētājam ir pastāvīga dzīvesvieta. Šīs iestādes izdod dublikātu, pamatojoties uz to rīcībā esošo informāciju vai attiecīgā gadījumā pierādījumiem no tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā izdots vadītāja apliecības oriģināls.

12. pants 

Trešo valstu izdoto vadītāju apliecību apmaiņa

1.Ja dalībvalsts paredz apmainīt trešās valsts izdotu vadītāja apliecību turētājam, kas tās teritorijā ir ieguvis pastāvīgu dzīvesvietu, dalībvalsts vadītāja apliecību apmaina saskaņā ar šā panta noteikumiem. 

2.Ja dalībvalsts apmaina vadītāja apliecību, ko izdevusi trešā valsts, uz kuru neattiecas 7. punktā minētais īstenošanas lēmums, šādu apmaiņas faktu norāda uz šīs dalībvalsts izdotās vadītāja apliecības, iekļaujot attiecīgo kodu no I pielikuma E daļas; tāpat apzīmē jebkuru turpmāku atjaunotu vai aizstātu apliecību. Ja šādas vadītāja apliecības turētājs pārceļas uz pastāvīgu dzīvesvietu citā dalībvalstī, tajā nav jāpiemēro 3. panta 6. punktā noteiktais savstarpējas atzīšanas princips.

Dalībvalstis šādas apmaiņas gadījumos piemēro savu valsts tiesību aktu noteikumus saskaņā ar šā punkta nosacījumiem.  

3.Ja vadītāja apliecība ir izdota kategorijā un ja to ir izdevusi trešā valsts, uz kuru attiecas 7. punktā minētais īstenošanas lēmums, šādu apmaiņas faktu nenorāda uz attiecīgās dalībvalsts izdotās vadītāja apliecības. Šādos gadījumos dalībvalstis apmaina vadītāja apliecību saskaņā ar attiecīgajā īstenošanas lēmumā paredzētajiem nosacījumiem.

4.Ja dalībvalsts izdota vadītāja apliecība ir apmainīta pret trešās valsts izdotu vadītāja apliecību, dalībvalstis nepieprasa atbilstību nekādiem papildu nosacījumiem kā vien 10. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem un nereģistrē nekādu papildu informāciju saistībā ar šīs sevis izdotās vadītāja apliecības apmaiņu attiecībā uz sākotnējās vadītāja apliecības kategorijām.

Pirmajā daļā minētajā situācijā, ja pretendents pieprasa apmainīt vadītāja apliecību, kas ir derīga arī tādām kategorijām, kurām pretendents ir ieguvis transportlīdzekļa vadīšanas tiesības trešā valstī, piemēro šādus noteikumus:  

a)ja vadītāja apliecība bija izdota kategorijā un ja to izdeva trešā valsts, uz kuru attiecas 7. punktā minētais īstenošanas lēmums, piemēro 3. punktu; 

b)ja šāda īstenošanas lēmuma nav, piemēro 2. punktu. 

5.Panta 2., 3. un 4. punktā minētā apmaiņa notiek tikai tad, ja trešās valsts izdotā vadītāja apliecība ir iesniegta tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas veic apmaiņu.

6.Komisija var konstatēt, ka trešai valstij ir ceļu satiksmes satvars, kas pilnībā vai daļēji garantē ar Savienību salīdzināmu ceļu satiksmes drošības līmeni, un ka tādēļ šīs trešās valsts izdotas vadītāju apliecības var apmainīt, uz dalībvalstu izdotajām vadītāju apliecībām nenorādot šo apmaiņas faktu (un, ja nepieciešams, vispirms prasot izpildīt konkrētus iepriekš paredzētus nosacījumus).

Ja Komisija identificē šādu trešo valsti, tā var šīs trešās valsts ceļu satiksmes satvaru novērtēt kopā ar dalībvalstīm. Dalībvalstu rīcībā ir seši mēneši, lai sniegtu savu atzinumu par identificētās trešās valsts ceļu satiksmes satvaru. Komisija turpina novērtējumu pēc tam, kad ir saņēmusi atzinumu no visām dalībvalstīm vai kad ir iztecējis atzinumu sniegšanas termiņš, atkarībā no tā, kas ir vēlāks.

Novērtējot trešās valsts ceļu satiksmes satvaru, Komisija ņem vērā vismaz šādus elementus: 

a)piemērotās prasības vadītāju apliecību izdošanai, piemēram, vadītāju apliecību kategoriju klasificēšana, minimālā vecuma prasības, apmācība un braukšanas eksāmenu prasības un nosacījumi, kā arī veselības standarti apliecību izdošanai;

b)tas, vai trešā valsts izdod mobilās vadītāju apliecības, un, ja izdod, piemērojamie tehniskie un strukturālie dati sistēmas darbībai; 

c)tas, kādā apmērā apritē ir viltotas vadītāju apliecības un kādi pasākumi ir īstenoti, lai novērstu vadītāju apliecību viltošanu; 

d)trešās valsts izdoto vadītāju apliecību administratīvā derīguma termiņš; 

e)ceļu satiksmes nosacījumi trešā valstī un tas, vai tie ir salīdzināmi ar ceļu satiksmes nosacījumiem Savienības autoceļu tīklos;

f)trešās valsts ceļu satiksmes drošības rādītāji.

7.Komisija, kad ir veikusi 6. punktā minēto novērtējumu, var ar īstenošanas lēmumiem lemt par to, ka trešā valstī ir ieviests ceļu satiksmes satvars, kas pilnībā vai daļēji garantē ar Savienību salīdzināmu ceļu satiksmes drošības līmeni, lai šīs trešās valsts izdotas vadītāju apliecības apmainītu, uz dalībvalsts izdotās vadītāja apliecības nenorādot šādas apmaiņas faktu.

Īstenošanas lēmumā ietver vismaz:

a)6. pantā minētās vadītāju apliecību kategorijas, kuru gadījumā apmaiņu var veikt, uz dalībvalsts izdotās vadītāja apliecības nenorādot šādas apmaiņas faktu; 

b)trešās valsts vadītāju apliecību izdošanas datumus, sākot no kuriem apmaiņu var veikt, uz dalībvalsts izdotās vadītāja apliecības nenorādot šādas apmaiņas faktu;

c)jebkādus vispārīgus nosacījumus, kas jāievēro, lai verificētu apmaināmā oficiālā dokumenta autentiskumu; 

d)jebkādus vispārīgus nosacījumus, kas pretendentam ir jāievēro, lai pirms apmaiņas pierādītu atbilstību III pielikumā noteiktajiem veselības standartiem. 

Ja pretendenta vadītāja apliecība neļauj ievērot šā punkta otrās daļas a) vai b) apakšpunktu, dalībvalstis var izlemt vadītāja apliecību apmainīt saskaņā ar 2. punktu. Ja pretendents nespēj izpildīt šā punkta otrās daļas c) vai d) apakšpunktu, dalībvalstis atsaka vadītāja apliecības apmaiņu. Jebkādi papildu nosacījumi, ko varētu ietvert īstenošanas lēmums, paredz vai nu dalībvalsts noteikumu piemērojamību saskaņā ar 2. punktu, vai vadītāja apliecības apmaiņas atteikumu, ja pretendents neizpilda šādus nosacījumus.

Minētos īstenošanas lēmumus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

8.Panta 7. punktā minētais īstenošanas lēmums paredz periodisku pārskatīšanu vismaz reizi četros gados attiecībā uz ceļu satiksmes drošības situāciju attiecīgajā trešā valstī. Atkarībā no šīs pārskatīšanas secinājumiem Komisija saglabā, groza vai aptur, ciktāl vajadzīgs, vai atceļ 7. punktā minēto īstenošanas lēmumu.

9.Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un savā tīmekļa vietnē publicē sarakstu ar trešām valstīm, uz kurām attiecas saskaņā ar 7. punktu pieņemts īstenošanas lēmumus, kā arī attiecīgi publicē jebkādas relevantas izmaiņas, kas ieviestas saskaņā ar 9. punktu.

10.Komisija izveido zināšanu tīklu, lai apkopotu, apstrādātu un izplatītu zināšanas un informāciju par paraugpraksi ārvalstu profesionālo vadītāju integrēšanai iekšējā tirgū. Tīkls ietver attiecīgās dalībvalstu iestādes, izcilības centrus, universitātes un pētniekus, sociālos partnerus un citus attiecīgus autotransporta nozares dalībniekus.

13. pants

Transportlīdzekļa vadīšanas tiesību vai vadītāja apliecības ierobežojuma, apturēšanas, atņemšanas vai anulēšanas ietekme

1.Dalībvalsts atsakās izdot vadītāja apliecību pretendentam, kura vadītāja apliecība citā dalībvalstī ir ierobežota, apturēta, atņemta vai anulēta.

2.Dalībvalsts atsakās atzīt jebkuras tādas vadītāja apliecības derīgumu, ko kāda cita dalībvalsts ir izdevusi personai, kuras vadītāja apliecība vai tiesības vadīt transportlīdzekli pirmās minētās dalībvalsts teritorijā ir ierobežotas, apturētas, atņemtas vai anulētas.

3.Vadītāja apliecību vai tiesības vadīt transportlīdzekli uzskata par ierobežotām, apturētām, atņemtām vai anulētām šā panta izpratnē, kamēr attiecīgā persona vēl nav izpildījusi kādus dalībvalsts nosacījumus, kas šai personai ir jāizpilda, lai spētu atgūt savas tiesības vadīt transportlīdzekli vai vadītāja apliecību vai lai spētu pieteikties uz jaunu apliecību.

Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādi nosacījumi, ko tās piemēro, lai turētājs spētu atgūt savas tiesības vadīt transportlīdzekli vai vadītāja apliecību vai pieteikties uz jaunu apliecību, ir samērīgi un nediskriminējoši attiecībā pret jebkuras citas dalībvalsts izdotu vadītāju apliecību turētājiem un ka tie nenoved pie bezgalīga atteikuma izdot vadītāja apliecību vai atzīt citas dalībvalsts izdotu vadītāja apliecību.

4.Neko šajā pantā neinterpretē kā apstākli, kas dalībvalstīm neļautu uz nenoteiktu laiku aizliegt personai vadīt transportlīdzekli to teritorijās, nedodot šai personai iespēju atgūt savas tiesības vadīt transportlīdzekli vai vadītāja apliecību vai pieteikties uz jaunu apliecību, ja to pamato šīs personas rīcība.

Ja dalībvalsts saskaņā ar šo punktu ir uz nenoteiktu laiku piemērojusi aizliegumu vadīt transportlīdzekli, šāda dalībvalsts var atteikties uz nenoteiktu laiku savā attiecīgajā teritorijā atzīt jebkuras vadītāja apliecības, ko izdevusi cita dalībvalsts, derīgumu. Atkāpjoties no 1. punkta, citas dalībvalstis pēc apspriešanās ar dalībvalsti, kas uz nenoteiktu laiku piemēro aizliegumu vadīt transportlīdzekli, var izdot vadītāja apliecību šādai personai.

14. pants

Shēma transportlīdzekļa vadīšanai ar pavadošo personu

1.Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta attiecīgi b) un d) apakšpunkta, dalībvalstis izdod vadītāju apliecības saskaņā ar 10. panta 1. punktu B un C kategorijām ar Savienības koda 98.02 atzīmi, kā noteikts I pielikuma E daļā, pretendentiem, kas sasnieguši 17 gadu vecumu.

2.Ar Savienības kodu 98.02 apzīmētu vadītāju apliecību turētāji, kas vēl nav sasnieguši 18 gadu vecumu, vada transportlīdzekli tikai kopā ar personu, kura atbilst šādiem nosacījumiem:

a)ir vismaz 25 gadus veca;

b)tai ir attiecīgās kategorijas vadītāja apliecība, kas izdota pirms vairāk nekā pieciem gadiem;

c)tai pēdējos piecos gados nav piemērota transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana;

d)uz to neattiecas krimināltiesību jomas lēmums, kas pieņemts ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma rezultātā;

e)ja transportlīdzeklis ir C kategorijā — tai ir Direktīvā (ES) 2022/2561 noteiktā kvalifikācija un apmācība.

3.Dalībvalstis var pieprasīt 2. punktā minēto pavadošo personu identifikāciju, lai nodrošinātu atbilstību šim pantam. Dalībvalstis var ierobežot iespējamo pavadošo personu skaitu.

4.Dalībvalstis var piemērot papildu nosacījumus attiecībā uz tādas vadītāja apliecības izdošanu, kas apzīmēta ar Savienības kodu 98.02, pretendentiem, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu. Dalībvalstis par to informē Komisiju. Komisija šo informāciju publisko.

15. pants

Pārbaudes laiks

1.Pirmo reizi izdotas konkrētas kategorijas vadītāja apliecības turētāju uzskata par iesācēju vadītāju, kam piemēro vismaz divu gadu pārbaudes laiku.

2.Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem iesācējiem vadītājiem, kas vada transportlīdzekli, kad alkohola līmenis asinīs pārsniedz 0,0 g/mL, un īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu šo noteikumu piemērošanu. Šiem sodiem ir jābūt iedarbīgiem, samērīgiem, preventīviem un nediskriminējošiem.

3.Dalībvalstis var paredzēt to teritorijās piemērojamus papildu noteikumus attiecībā uz iesācējiem vadītājiem pārbaudes laikā, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību. Dalībvalstis par to informē Komisiju.

4.Dalībvalstis apzīmē pārbaudes laikā izdotās vadītāju apliecības ar Savienības kodu 98.01, kā noteikts I pielikuma E daļā.

5.Pārbaudes laiku nepiemēro vadītājiem, kas saņem A2 vai A kategorijas vadītāja apliecību saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

16. pants

Eksaminētāji

1.Vadītāju apliecību pretendentu eksaminētāji atbilst IV pielikumā noteiktajiem minimālajiem standartiem.

Uz vadītāju apliecību pretendentu eksaminētājiem, kas jau strādājuši par eksaminētājiem pirms 2013. gada 19. janvāra, attiecina tikai prasības saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas un regulāras periodiskas apmācības pasākumiem.

2.Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 21. pantu, lai pēc vajadzības grozītu IV pielikumu nolūkā ņemt vērā tehnisko, darbības vai zinātnisko attīstību.

17. pants

Pastāvīga dzīvesvieta

1.Šajā direktīvā pastāvīga dzīvesvieta ir vieta, kur persona parasti dzīvo, t. i., vismaz 185 dienas katrā kalendārajā gadā personisko un darba saišu dēļ vai, ja personai nav darba saišu, personisko saišu dēļ, kas liecina par attiecīgās personas ciešu saistību ar vietu, kur tā dzīvo.

Tomēr par tādas personas pastāvīgo dzīvesvietu, kuras darba un personiskās saiknes ir dažādās vietās un kura tāpēc dzīvo dažādās vietās divās vai vairākās dalībvalstīs, tiek uzskatīta vieta, ar kuru to saista personiskās saiknes, ar noteikumu, ka persona tur regulāri atgriežas. Šis pēdējais nosacījums nav jāievēro, ja persona dalībvalstī atrodas, lai noteiktu laiku veiktu kādu uzdevumu. Mācības universitātē vai skolā nenozīmē pastāvīgās dzīvesvietas maiņu.

2.Direktīvas 10. panta 3. punkta b) apakšpunkta un 11. panta 4. punkta nolūkā par Savienības vai tās dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieku vai viņu ģimenes locekļu, kas ir daļa no viņu mājsaimniecības, pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to dalībvalstu teritoriju, kuras ir izdevušas vadītāju apliecības, kas tiek atjaunotas vai aizstātas.

Šajā pantā “Savienības diplomātiskais dienests” ietver amatpersonas no Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas Ģenerālsekretariāta attiecīgajiem departamentiem, kā arī dalībvalstu nacionālo diplomātisko dienestu norīkotos darbiniekus un jebkuru citu darbinieku vai darbuzņēmēju, kas strādā Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām ārējās pārstāvības jomā un kam, lai spētu pildīt savus līgumā noteiktos pienākumus, ir vismaz 181 diena kalendārajā gadā jādzīvo vienas vai vairāku trešo valstu teritorijā.

3.Ja vadītāja apliecības turētājs nespēj pierādīt savu pastāvīgo dzīvesvietu konkrētā dalībvalstī saskaņā ar 1. punktu, turētājs var kā galējo līdzekli savu vadītāja apliecību atjaunot dalībvalstī, kura to sākotnēji izdeva.

4.Atkāpjoties no 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta, kā arī B kategorijas vadītāja apliecības pirmās izdošanas nolūkā pretendentam, kura pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts nav tā pati, kas ir viņa pilsonības dalībvalsts, vadītāja apliecību var izdot pilsonības dalībvalsts, ja pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts neparedz iespēju teorijas un praktisko eksāmenu kārtot vienā no pilsonības dalībvalsts oficiālajām valodām vai ar tulka palīdzību.

18. pants

Savienības stadartparaugam neatbilstošu apliecību atbilsmes

1.Dalībvalstis piemēro Komisijas Lēmumā (ES) 2016/1945 64 noteikto savstarpējo atbilstību starp tiesībām, kas iegūtas pirms 2013. gada 19. janvāra, un šīs direktīvas 6. pantā noteiktajām kategorijām.

2.Šī direktīva neatņem vai jebkādi nekvalificē tiesības vadīt transportlīdzekli, kas piešķirtas pirms 2013. gada 19. janvāra.

19. pants

Savstarpējā palīdzība

1.Dalībvalstis cita citai palīdz īstenot šo direktīvu. Tās apmainās ar informāciju par vadītāju apliecībām, ko tās ir izdevušas, apmainījušas, aizstājušas, atjaunojušas, ierobežojušas, apturējušas, atņēmušas, anulējušas vai atsaukušas, un par transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanu, ko tās ir piemērojušas vai plāno piemērot, un cita ar citu apspriežas, lai verificētu, vai kādā no dalībvalstīm uz vadītāja apliecības pretendentu neattiecas transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana. Dalībvalstis izmanto šim nolūkam izveidoto ES vadītāju apliecību tīklu.

2.Dalībvalstis var ES vadītāju apliecību tīklu izmantot arī, lai apmainītos ar informāciju šādos nolūkos:

a)lai to iestādes varētu verificēt vadītāja apliecības derīgumu un autentiskumu pārbaužu uz ceļa laikā vai pretviltojumu pasākumu ietvaros;

b)lai sekmētu izmeklēšanas, kuru mērķis ir identificēt atbildīgo personu par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/413 65 ;

c)lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kā minēts [ATSAUCE UZ PRĪME II];

d)lai piemērotu Direktīvu (ES) 2022/2561;

e)lai īstenotu un piemērotu [JAUNA DIREKTĪVA PAR KONKRĒTU TRANSPORTLĪDZEKĻA VADĪŠANAS TIESĪBU ATŅEMŠANAS SEKĀM SAVIENĪBAS MĒROGĀ].

3.Piekļuve tīklam ir droša. Tīkls nodrošina gan sinhronu (reāllaika), gan asinhronu informācijas apmaiņu, kā arī drošu ziņu, paziņojumu un pielikumu nosūtīšanu un saņemšanu.

Dalībvalstis īsteno visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tīklā kopīgotā informācija ir atjaunināta.

Dalībvalstis var piešķirt piekļuvi tīklam tikai tādām iestādēm, kas ir kompetentas 1. un 2. punktā minētajos nolūkos.

4.Dalībvalstis arī cita citai palīdz ieviest mobilo vadītāja apliecību, it sevišķi lai garantētu netraucētu sadarbspēju starp lietotnēm un verifikācijas elementiem, kā minēts I pielikuma C daļā.

5.Lai nodrošinātu sadarbspēju starp valstu sistēmām, kas savienotas ar ES vadītāju apliecību tīklu, un aizsargātu personas datus, ar kuriem šajā kontekstā notiek apmaiņa, Komisija līdz 2026. gada 6. jūnijam pieņem īstenošanas aktus, nosakot detalizētas ES vadītāju apliecību tīkla darbības, saskarnes un tehniskās prasības. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 22. panta 2. punktā.

6.Dalībvalstis var sadarboties saistībā ar jebkura transportlīdzekļa vadīšanas tiesību vai vadītāja apliecības daļēja ierobežojuma, apturēšanas, atņemšanas vai anulēšanas izpildi, it sevišķi ja attiecīgie pasākumi attiecas uz konkrētām vadītāja apliecības kategorijām vai konkrētu dalībvalstu teritorijām, jo īpaši ar apstiprinājumiem uz to izdotajām vadītāju apliecībām.

20. pants

Pārskatīšana

Dalībvalstis reizi gadā informē Komisiju par izdoto, atjaunoto, aizstāto, anulēto un apmainīto vadītāju apliecību skaitu katrā kategorijā, ietverot datus par mobilo vadītāju apliecību izdošanu un izmantošanu. 

Līdz [pieņemšanas datums+5 gadi] un reizi piecos gados pēc tam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, ietverot ietekmi uz ceļu satiksmes drošību.

21. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.  

2.Pilnvaras pieņemt 4. panta 8. punktā, 5. panta 6. punktā, 8. panta 2. punktā, 10. panta 8. punktā un 16. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 8. punktā, 5. panta 6. punktā, 8. panta 2. punktā, 10. panta 8. punktā un 16. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.  

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.  

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.  

6.Saskaņā ar 4. panta 8. punktu, 5. panta 6. punktu, 8. panta 2. punktu, 10. panta 8. punktu un 16. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. 

22. pants

Komiteju procedūra  

1.Komisijai palīdz Vadītāju apliecību komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.  

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas aktu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

3.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu.

23. pants

Grozījumi Direktīvā (ES) 2022/2561

Direktīvas (ES) 2022/2561 5. panta 2. punktam pievieno šādu c) apakšpunktu:

“c) no 17 gadiem —vadītāja apliecībā norādītās C kategorijas transportlīdzekli, ja tiem ir APA, kas minēta 6. panta 1. punktā, un tikai saskaņā ar Direktīvas [ATSAUCE UZ ŠO DIREKTĪVU] 14.panta 2. punktu;”

24. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1724

Regulas (ES) 2018/1724 II pielikumu groza šādi:

a)otrajā slejā rindā “Pārcelšanās” pievieno šādu nodalījumu: “Vadītāja apliecības saņemšana un atjaunošana”;

b)trešajā slejā rindā “Pārcelšanās” pievieno šādu nodalījumu: “ES vadītāju apliecību izdošana, apmaiņa un aizstāšana”.

25. pants

Transponēšana 

1.Dalībvalstis vēlākais līdz [pieņemšanas datums+2 gadi] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. 

Tās piemēro šos aktus no [pieņemšanas datums+3 gadi]. 

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. 

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

26. pants

Atcelšana

1.Direktīvu 2006/126/EK atceļ no [pieņemšanas datums+3 gadi].

Atsauces uz Direktīvu 2006/126/EK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

2.Regulu (ES) Nr. 383/2012 atceļ no [pieņemšanas datums+3 gadi].

3.Atsauces uz Regulu (ES) Nr. 383/2012 uzskata par atsaucēm uz šīs direktīvas I pielikuma B daļu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VII pielikumā.

27. pants

Stāšanās spēkā 

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

28. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

 jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību 66  

X esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Sagaidāmie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Pievienotā vērtība

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.-[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

X Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Plānotās budžeta izpildes metodes 76  

X Komisijas īstenota tieša pārvaldība

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un ir pienācīgas finanšu garantijas;

– struktūrām vai personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām.

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–     Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas: Nav vajadzīgas nekādas papildu apropriācijas. Projekta finansēšanai vajadzīgās summas tiks pārdalītas no jau paredzētām apropriācijām oficiālajā finanšu plānošanā konkrētajos budžeta posteņos.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (Komisijas lēmuma par iekšējiem noteikumiem attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta Komisijas iedaļas izpildi 5. pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–X    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikums/iniciatīva:

–X    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

–    jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

–    jāpārskata DFS

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–X neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–    paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–X Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

pašu resursus

citus ieņēmumus

Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

(1)    OV L 375, 31.12.1980., 1. lpp. EUR-Lex - 31980L1263 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(2)    OV L 237, 24.8.1991., 1. lpp. EUR-Lex - 31991L0439 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(3)    OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp. EUR-Lex - 02006L0126-20201101 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(4)    Pirmā Vadītāju apliecību direktīva (Direktīva 80/1263/EEK) ieviesa pašu pirmo ES noteikumu kopumu attiecībā uz nacionālo vadītāju apliecību shēmu saskaņošanu, it sevišķi nosakot Kopienas paraugu šai apliecībai, provizoriski definējot transportlīdzekļu kategorijas un paredzot nosacījumus, saskaņā ar kuriem visā ES var izdot vai apmainīt vadītāju apliecības. Šie noteikumi tika vēl vairāk precizēti un paplašināti otrajā Vadītāju apliecību direktīvā (Direktīva 91/439/EEK). Svarīgākais ir tas, ka tika noteikta dalībvalstu izdoto vadītāju apliecību savstarpēja atzīšana un ieviestas prasības attiecībā uz minimālo vecumu vadītāja apliecības saņemšanai. Trešā Vadītāju apliecību direktīva (Direktīva 2006/126/EK) tika apstiprināta 2006. gada decembrī, un laikā no 2009. līdz 2020. gadam tā ir tikusi grozīta vienpadsmit reizes, galvenokārt lai uzlabotu kopīgu standartu un prasību saskaņošanu, kā arī lai to pielāgotu tehnoloģiju attīstībai.

(5)    Sk.:
https://eumos.eu/wp-content/uploads/2017/07/Valletta_Declaration_on_Improving_Road_Safety.pdf ; Padome 2017. gada jūnijā pieņēma secinājumus par ceļu satiksmes drošību, ar ko apstiprina Valletas deklarāciju (sk. dokumentu 9994/17).

(6)    COM(2018) 293 final I pielikums (Eiropa kustībā. Ilgtspējīga mobilitāte Eiropai: droša, satīklota un tīra) EUR-Lex - 52018DC0293 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(7)    SWD(2019) 283 final https://transport.ec.europa.eu/system/files/2021-10/SWD2190283.pdf .

(8)    COM(2020) 789 final EUR-Lex - 52020DC0789 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(9)    P9_TA(2021)0407 https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2021-0407_EN.pdf .

(10)    COM(2021) 645 final EUR-Lex - 52021DC0645 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(11)    SWD(2021) 305 final Labāks regulējums (europa.eu) .

(12)    SWD(2023) 128 final.

(13)    SWD(2022) 17 final EUR-Lex - 52022SC0017 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(14)    Jau pieejamas (Spānijā, Dānijā, Grieķijā, Polijā, Portugālē) un tiek apsvērtas (Austrijā, Beļģijā, Kiprā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Īrijā, Itālijā, Lietuvā, Luksemburgā, Nīderlandē, Zviedrijā) saskaņā ar ANO EEK 2022. gada 13. septembra neformālo dokumentu Nr. 10 un apspriešanās darbībām.

(15)     https://sdgs.un.org/#goal_section .

(16)    ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 11. mērķis un 11.2. mērķis ( https://sdgs.un.org/2030agenda ).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.) EUR-Lex - 32018R1724 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(18)    COM(2021) 400 final EUR-Lex - 52021DC0400 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.) EUR-Lex - 32018R1724 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(20)    Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kam ES pievienojās kā puse 2011. gada 21. janvārī.

(21)    COM(2023) 126 final.

(22)    OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp. EUR-Lex - 32015L0413 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(23)    COM(2023) 128 final.

(24)    OV L 330, 23.12.2022., 46. lpp. EUR-Lex - 32022L2561 - LV - EUR-Lex (europa.eu) . 

(25)    Kas paredz īpašus noteikumus par šo transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju un apmācību.

(26)    Kas atvieglo informācijas apmaiņu dalībvalstu starpā gadījumos, kad ar citā dalībvalstī reģistrētu transportlīdzekli tiek izdarīti ar ceļu satiksmes drošību saistīti pārkāpumi.

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku aizsardzību, OV L 325, 16.12.2019., 1. lpp.  EUR-Lex - 02019R2144-20220905 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(28)    Kas paredz jaunu transportlīdzekļu obligātu aprīkošanu ar progresīvām drošības funkcijām.

(29)    SWD(2019) 283 final https://transport.ec.europa.eu/system/files/2021-10/SWD2190283.pdf .

(30)    OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp. EUR-Lex - 01996L0053-20190814 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(31)    OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp. EUR-Lex - 02013R0168-20201114 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(32)    OV L 330, 23.12.2022., 46. lpp. EUR-Lex - 32022L2561 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(33)    OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. EUR-Lex - 32016R0679 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(34)

   COM(2021) 281 final  EUR-Lex - 52021PC0281 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(35)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp. EUR-Lex - 32014R0910 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(36)    OV C 115, 9.5.2008., 85. lpp. EUR-Lex - 12008E091 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(37)    Spānija, Malta, Kipra un Īrija.

(38)    Konvencija par ceļu satiksmi, kas noslēgta Vīnē 1968. gada 8. novembrī.

(39)    SWD(2022) 17 final.

(40)    OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp. EUR-Lex - 32015L0413 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(41)    OV L 325, 16.12.2019., 1.–40. lpp. EUR-Lex - 32019R2144 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(42)    SWD(2023) 128 final.

(43)    RSB/RM/cdd – rsb(2022)7907617.

(44)    Piemēram, ja personai ir atļauts vadīt vieglo motociklu ar B kategorijas apliecību savā dzīvesvietas valstī, tā to pašu varētu darīt jebkurā citā dalībvalstī, kura piemēro to pašu neobligāto atbilsmi.

(45)    COM(2021) 118 final EUR-Lex - 52021DC0118 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(46)    COM(2021) 645 final EUR-Lex - 52021DC0645 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(47)    OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(48)    OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.

(49)    OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(50)    OV L 120, 5.5.2012., 1. lpp.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32012R0383 .

(51)    OV C  , , . lpp.

(52)    OV C  , , . lpp.

(53)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(54)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (OV L 403, 30.12.2006., 18. lpp.).

(55)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).

(56)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(57)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(58)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2561 (2022. gada 14. decembris) par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību (OV L 330, 23.12.2022., 46. lpp.).

(59)    Komisijas Regula (ES) Nr. 383/2012 (2012. gada 4. maijs), ar ko nosaka tehniskās prasības attiecībā uz vadītāju apliecībām, kurās iestrādāts datu glabāšanas līdzeklis (mikroshēma) (OV L 120, 5.5.2012., 1. lpp.).

(60)    OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(61)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 168/2013 (2013. gada 15. janvāris) par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību (OV L 60, 2.3.2013., 52. lpp.).

(62)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū (OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.).

(63)    Padomes Direktīva 96/53/EK (1996. gada 25. jūlijs), ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajā satiksmē, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo svaru starptautiskajā satiksmē (OV L 235, 17.9.1996., 59. lpp.).

(64)    Komisijas Lēmums (ES) 2016/1945 (2016. gada 14. oktobris) par vadītāja apliecību kategoriju savstarpējo atbilstību (OV L 302, 9.11.2016., 62. lpp.).

(65)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/413 (2015. gada 11. marts), ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem (OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp.).

(66)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(67)    Pirmā Vadītāju apliecību direktīva (Direktīva 80/1263/EEK) ieviesa pašu pirmo ES noteikumu kopumu attiecībā uz nacionālo vadītāju apliecību shēmu saskaņošanu, it sevišķi nosakot Kopienas paraugu šai apliecībai, provizoriski definējot transportlīdzekļu kategorijas un paredzot nosacījumus, saskaņā ar kuriem visā ES var izdot vai apmainīt vadītāju apliecības. Šie noteikumi tika vēl vairāk precizēti un paplašināti otrajā Vadītāju apliecību direktīvā (Direktīva 91/439/EEK). Svarīgākais ir tas, ka tika noteikta dalībvalstu izdoto vadītāju apliecību savstarpēja atzīšana un ieviestas prasības attiecībā uz minimālo vecumu vadītāja apliecības saņemšanai. Direktīva 2006/126/EK tika apstiprināta 2006. gada decembrī, un laikā no 2009. līdz 2020. gadam tā ir tikusi grozīta vienpadsmit reizes, galvenokārt lai uzlabotu kopīgu standartu un prasību saskaņošanu, kā arī lai to pielāgotu tehnoloģiju attīstībai.

(68)

   OV L 60, 2.3.2013., 52.–128. lpp.

(69)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:01996L0053-20190814 OV L 235, 17.9.1996., 59.–75. lpp.

(70)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02003L0059-20190726 OV L 226, 10.9.2003., 4.–17. lpp.

(71)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/lv/TXT/?uri=CELEX:32018R1725 OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.

(72)     https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:02016R0679-20160504 OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.

(73)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.

(74)

    https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=COM%3A2021%3A281%3AFIN . 

(75)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp.

(76)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/corp/budget/financial-rules/budget-implementation/Pages/implementation-methods.aspx .

(77)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(78)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(79)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(80)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(81)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(82)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gads). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(83)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(84)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā. “Konkrētie mērķi...”

(85)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gads). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(86)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(87)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(88)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām “BA” pozīcijām).

(89)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gads). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(90)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.3.2023

COM(2023) 127 final

PIELIKUMI

dokumentam

Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par vadītāju apliecībām, kā arī ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2561 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1724 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/126/EK un Komisijas Regulu (ES) Nr. 383/2012

{SEC(2023) 350 final} - {SWD(2023) 128 final} - {SWD(2023) 129 final}

I PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR DALĪBVALSTU IZDOTAJĀM VADĪTĀJU APLIECĪBĀM

A.1. DAĻA. FIZISKĀS VADĪTĀJU APLIECĪBAS VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

(1)Savienības parauga vadītāja apliecības kartes fiziskās īpašības atbilst ISO 7810 un ISO 7816-1.

Karti izgatavo no polikarbonāta.

Metodes, lai pārbaudītu vadītāju apliecību parametru atbilstību starptautiskiem standartiem, ir saskaņā ar ISO 10373.

(2)Apliecībai ir divas puses. Tā atbilst paraugam 1. attēlā.

1. puse                        2. puse 

1. attēls. ES vadītāja apliecības paraugs

(3)Apliecība satur D daļā norādīto informāciju. 

1. pusē norāda: 

(a)tekstu “Vadītāja apliecība”, kas drukāti lieliem burtiem tās dalībvalsts valodā vai valodās, kura izsniedz apliecību;

(b)tās dalībvalsts nosaukumu, kura izsniegusi apliecību (nav obligāti);

(c)tās dalībvalsts, kas izdod apliecību, atšķirības zīmi, kura iespiesta negatīvā uz zila taisnstūra un kurai apkārt izvietotas 12 dzeltenas zvaigznes, kā noteikts D daļas 1. punktā;

(d)informāciju, kas attiecas uz izdoto apliecību (1.–9. lauks), kā noteikts D daļas 3. punktā;

(e)vārdus “Eiropas Savienības modelis” tās dalībvalsts valodā(-ās), kura izsniedz apliecību, un vārdus “Vadītāja apliecība” Eiropas Savienības pārējās valodās, iespiesti rozā krāsā, veidojot apliecības fonu, kā noteikts D daļas 2. punktā.

2. pusē norāda: 

(a)informāciju, kas attiecas uz izdotās apliecības kategorijām (9.–12. lauks), kā noteikts D daļa 4. punktā; 

(b)informāciju, kas attiecas uz apliecības pārvaldību (13. un 14. lauks), kā noteikts D daļa 5. punktā;

(c)skaidrojumu par apliecības 1. un 2. pusē iespiestajiem numurētajiem laukiem: 1, 2, 3, 4a, 4b, 4c, 5, 10, 11 un 12.

Ja dalībvalsts šos ierakstus vēlas veikt citā valsts valodā, kas nav: angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu vai zviedru valoda, tā, neskarot citus šā pielikuma noteikumus, izstrādā minēto apliecību divās valodās, izmantojot vienu no iepriekš minētajām valodām.

Savienības parauga vadītāja apliecībā atstāj vietu, dodot iespēju vēlāk integrēt mikroshēmu vai līdzīgu datošanas ierīci vai potenciāli uzdrukāt QR kodu.

Krāsu norādes:

–zilā: Pantone Reflex Blue,

–dzeltenā: Pantone Yellow.

(4)Īpašie noteikumi

(a)Ja saskaņā ar šo pielikumu izdotās vadītāja apliecības turētāja pastāvīgā dzīvesvieta parasti ir citā dalībvalstī, šī dalībvalsts var ierakstīt apliecībā tās pārvaldīšanai svarīgu informāciju ar noteikumu, ka šāda veida informāciju ieraksta arī šajā dalībvalstī izdotajās apliecībās un tam ir pietiekami daudz vietas.

(b)Dalībvalstis drīkst pievienot krāsas vai marķējumu, piemēram, svītrkodus un valstu simbolus, neskarot citus šā pielikuma noteikumus. Dalībvalsti par to informē Komisiju.

Sakarā ar vadītāju apliecību savstarpēju atzīšanu svītrkodā nedrīkst ietvert informāciju, kas nav ierakstīta vadītāja apliecībā vai nav būtiska apliecības izdošanas procesā.

(c)Informācija apliecības pirmajā un otrajā pusē ir acīm salasāma, no 9. līdz 12. laukā 2. pusē burtu lielums ir vismaz 5 punkti.

A.2. DAĻA. FIZISKĀS VADĪTĀJU APLIECĪBAS PRETVILTOJUMU SPECIFIKĀCIJAS 

(1)Vadītāju apliecību fizisko drošību apdraud: 

(a)viltotu karšu izgatavošana: tādu jaunu priekšmetu izgatavošana, kuri ļoti atgādina īstus dokumentus, izgatavojot tos pilnīgi no jauna vai kopējot kādu oriģināldokumentu;

(b)būtiski pārveidojumi: oriģināldokumenta īpašības mainīšana, piemēram, pārveidojot dažus dokumentā drukātos datus.

(2)Kopējā drošība ir atkarīga no sistēmas kopumā, un to veido pieteikumu iesniegšanas process, datu pārsūtīšana, kartes pamatnes materiāls, iespiedpaņēmieni, dažādu drošības elementu kopuma minimums un personalizācijas process.

(3)Materiālu, ko lieto vadītāju apliecībām, nodrošina pret viltojumiem, izmantojot šādus paņēmienus (obligāti drošības elementi):

(a)kartes pamatnes neatstaro ultravioletos starus;

(b)fona drošības raksts izstrādāts tā, lai to nevarētu viltot skenējot, drukājot vai kopējot, izmantojot varavīksnes iespiedumu ar daudzkrāsainām drošības krāsām un vijumdruku pozitīvā un negatīvā. Rakstu neveido pamatkrāsas (CMYK), tajā ir sarežģīti raksti vismaz divās īpašās krāsās, un raksts satur mikrotekstu;

(c)optiski maināmi elementi nodrošina pietiekamu aizsardzību pret fotoattēla kopēšanu un pārveidošanu;

(d)lāzergravējums;

(e)fotoattēla laukumā aizsargfons un fotoattēls pārklājas vismaz malās (rakstam jābūt blāvākam).

(4)Turklāt materiālu, ko lieto vadītāju apliecībām, nodrošina pret viltojumiem, izmantojot vismaz trīs šādus paņēmienus (papildu drošības elementi):

(a)iespiedkrāsas, kas maina krāsu*;

(b)iespiedkrāsas, kas maina krāsu siltuma iespaidā*;

(c)pielāgotas hologrammas*;

(d)mainīgi lāzerattēli*;

(e)ultravioleta fluorescējoša iespiedkrāsa, gan redzama, gan caurspīdīga;

(f)īrisspiedums;

(g)digitāla ūdenszīme fonā;

(h)infrasarkano starojumu atstarojoši pigmenti vai fosforescējoši pigmenti;

(i)reljefi burti, simboli vai raksti*.

(5)Dalībvalstis var ieviest papildu drošības elementus. Pamatā dod priekšroku ar zvaigznīti apzīmētiem paņēmieniem, jo tie ļauj tiesībsargājošiem darbiniekiem pārbaudīt kartes derīgumu bez īpašiem palīglīdzekļiem.

B DAĻA. SPECIFIKĀCIJAS MIKROSHĒMAI, KAS INTEGRĒTA FIZISKAJĀ VADĪTĀJA APLIECĪBĀ 

(1)Mikroshēma un tajā saglabātie dati, tostarp papildu informācija, kas noteikta dalībvalsts tiesību aktos attiecībā uz vadītāju apliecībām, atbilst B.1. daļas noteikumiem.

(2)Vadītāju apliecībām, kurās ir integrētas mikroshēmas, piemērojamo standartu saraksts ir dots B.2. daļā.

(3)Vadītāju apliecības, kurās ir integrētas mikroshēmas, ir pakļautas ES tipa apstiprināšanas procedūrai saskaņā ar B.3. daļā izklāstītajiem noteikumiem.

(4)Ja attiecībā uz vadītāja apliecību, kurā ir integrēta mikroshēma, ir izpildīti visi attiecīgie ES tipa apstiprināšanas noteikumi saskaņā ar 1.–3. punktu, dalībvalstis izgatavotājam vai tā pārstāvim izdod ES tipa apstiprinājuma sertifikātu.

(5)Ja vajadzīgs, it sevišķi lai nodrošinātu šīs daļas noteikumu ievērošanu, dalībvalsts var anulēt tās izdoto ES tipa apstiprinājuma sertifikātu.

(6)ES tipa apstiprinājuma sertifikāti un paziņojumi par to anulēšanu atbilst B.4. daļā dotajam paraugam.

(7)Komisiju informē par visiem izdotajiem vai anulētajiem ES tipa apstiprinājuma sertifikātiem. Anulēšanas gadījumā tiek sniegts detalizēts pamatojums.

Komisija informē dalībvalstis par visiem gadījumiem, kad tiek anulēts ES tipa apstiprinājuma sertifikāts.

(8)Dalībvalstis savstarpēji atzīst to izdotos ES tipa apstiprinājuma sertifikātus.

(9)Ja dalībvalsts konstatē, ka ievērojams skaits vadītāju apliecību, kurās ir integrētas mikroshēmas, atkārtoti neatbilst šai I pielikuma daļai, tā informē par to Komisiju. Dalībvalsts norāda attiecīgā ES tipa apstiprinājuma sertifikāta numuru, kas saistīts ar šīm vadītāju apliecībām, un sniedz neatbilstības aprakstu. Komisija bez liekas kavēšanās informē visas pārējās dalībvalstis par faktiem, kas tai paziņoti saskaņā ar šo punktu.

(10)Dalībvalsts, kas izdevusi šīs vadītāju apliecības, nekavējoties izmeklē problemātisko gadījumu un veic pienācīgus korektīvos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā anulē ES tipa apstiprinājuma sertifikātu.

B.1. DAĻA. Vispārīgas prasības attiecībā uz vadītāju apliecībām, kurās ir integrētas mikroshēmas 

Šajā pielikumā aprakstītās vispārīgās prasības attiecībā uz vadītāju apliecībām, kurās integrētas mikroshēmas, ir noteiktas atbilstīgi starptautiskajiem standartiem, it īpaši ISO/IEC 18013 sērijas standartiem. Tās aptver: 

(a)mikroshēmas un tās loģiskās datu struktūras specifikācijas;

(b)saskaņoto un papildus uzglabājamo datu specifikācijas;

(c)mikroshēmā digitāli uzglabātu datu aizsardzības mehānismu specifikācijas. 

1.SAĪSINĀJUMI

2.MIKROSHĒMĀ GLABĀTIE DATI

(1)Saskaņotie vadītāja apliecības obligātie un neobligātie dati

Mikroshēmā uzglabā saskaņotus vadītāja apliecības datus, kas minēti D daļā. Ja dalībvalsts nolemj vadītāju apliecībās iekļaut datus, kuri D daļā atzīmēti kā neobligāti, šos datus uzglabā mikroshēmā.

(2)Papildu dati

Dalībvalstis var mikroshēmā glabāt papildu datus, kas paredzēti to valsts tiesību aktos attiecībā uz vadītāju apliecībām. Dalībvalstis par to informē Komisiju.

3.MIKROSHĒMA

(1)Datu glabāšanas līdzekļa veids

Vadītāja apliecībā iekļaujamo datu glabāšanas līdzeklis ir mikroshēma, kurai ir kontakta, bezkontakta vai kombinētā – kontakta un bezkontakta (dubultā) – saskarne, kā norādīts šīs B.2. daļas 1. pozīcijā.

(2)Lietotnes

Visus datus mikroshēmā uzglabā elektroniskās lietotnēs. Visas mikroshēmas lietotnes identificē ar unikālu kodu, tā saukto “lietotnes identifikatoru” (AID), kā norādīts B.2. daļas 2. pozīcijā.

(a)ES Vadītāja apliecības lietotne

Obligātos un neobligātos vadītāja apliecības datus, kā minēts I pielikuma D daļā, uzglabā īpaši izveidotā ES Vadītāja apliecības lietotnē. ES Vadītāja apliecības lietotnes AID ir šāds:

“A0 00 00 04 56 45 44 4C 2D 30 31”,

kas sastāv no abiem turpmāk minētajiem:

–Eiropas Komisijas reģistrēta lietotnes identifikatora (RID): “A0 00 00 04 56”;

–attiecībā uz ES Vadītāja apliecības lietotni ieviesta Īpašnieklietotnes identifikatora paplašinājuma (PIX): “45 44 4C 2D 30 31” (EDL-01).

Datus sakārto datu grupās (DG), kas veido loģisko datu struktūru (LDS).

DG uzglabā kā elementārdatnes (EF) ES Vadītāja apliecības lietotnē, un tās aizsargā saskaņā ar B.2. daļas 3. pozīciju.

(b)Citas lietotnes

Citus papildu datus uzglabā vienā vai vairākās īpaši izveidotās lietotnēs, kas ieviestas papildus ES Vadītāja apliecības lietotnei. Identificējot jebkuru šādu lietotni, izmanto unikālu AID.

4.ES VADĪTĀJA APLIECĪBAS LIETOTNES LOĢISKĀ DATU STRUKTŪRA

(1)Loģiskā datu struktūra

Vadītāja apliecības datus uzglabā mikroshēmā loģiskā datu struktūrā (LDS), kā norādīts B.2. daļas 4. pozīcijā. Šajā punktā ir izklāstītas papildu prasības obligātajām un papildu DG.

Visas DG glabā vienā EF. EF, ko izmanto saistībā ar ES Vadītāja apliecības lietotni, identificē ar elementārdatnes identifikatoriem (EFID) un īsajiem EF identifikatoriem, kā norādīts B.2. daļas 5. pozīcijā.

(2)Obligāto datu grupas

Obligāto un neobligāto datu elementus uzglabā šādās DG:

(a)DG 1: visi obligāto un neobligāto datu elementi, kuri nodrukāti dokumentā, izņemot sejas attēlu un paraksta attēlu;

(b)DG 5: apliecības turētāja paraksta attēls;

(c)DG 6: apliecības turētāja sejas attēls.

DG 1 datus strukturē, kā norādīts 6. punktā un kā noteikts B.2. daļas 6. pozīcijā. DG 5 un DG 6 iekļauto informāciju uzglabā saskaņā ar B.2. daļas 7. pozīcijā dotajām specifikācijām.

(3)Papildu datu grupas

Papildu datu elementus, ja tie ir paredzēti dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz vadītāju apliecībām, uzglabā šādās DG:

(a)DG 2: informācija par apliecības turētāju, izņemot biometrijas datus;

(b)DG 3: informācija par izdevējiestādi;

(c)DG 4: portreta fotoattēls;

(d)DG 7: biometrijas dati, kas saistīti ar apliecības turētāja pirkstu nospiedumiem;

(e)DG 8: biometrijas dati, kas saistīti ar apliecības turētāja acs varavīksneni;

(f)DG 11: cita informācija, piemēram, apliecības turētāja pilns vārds un uzvārds ar valsts valodas alfabēta burtiem.

Šajās DG iekļauto informāciju uzglabā saskaņā ar B.2. daļas 8. pozīcijā izklāstītajām specifikācijām. 

5.DATU DROŠĪBAS MEHĀNISMI

Lai validētu mikroshēmas un tajā iekļauto datu autentiskumu un integritāti un ierobežotu piekļuvi vadītāja apliecības datiem, izmanto pienācīgus mehānismus.

Mikroshēmas datus aizsargā saskaņā ar B.2. daļas 3. pozīcijā dotajām specifikācijām. Šajā iedaļā ir norādītas papildu prasības, kas jāievēro.

(1)Autentiskuma verifikācija

(a)Obligātā pasīvā autentifikācija

Visas DG, kas uzglabātas ES Vadītāja apliecības lietotnē, aizsargā, izmantojot pasīvo autentifikāciju.

Ar pasīvo autentifikāciju saistītie dati atbilst B.2. daļas 9. pozīcijā noteiktajām prasībām.

(b)Neobligāta aktīvā autentifikācija

Neobligātās aktīvās autentifikācijas mehānismus izmanto, lai nodrošinātu, ka oriģinālā mikroshēma nav nomainīta.

(1)Piekļuves ierobežojums

(a)Obligātā pamatpiekļuves aizsardzība

Pamatpiekļuves aizsardzības (BAP) mehānismu izmanto attiecībā uz visiem ES Vadītāja apliecības lietotnē iekļautajiem datiem. Lai nodrošinātu savietojamību ar esošajām sistēmām, piemēram, tādām, kurās izmanto mašīnlasāmus ceļošanas dokumentus (eMRTD), ir obligāti jāiestrādā vienlīnijas mašīnlasāmā zona (MRZ), kā norādīts B.2. daļas 10. pozīcijā.

Kdoc dokumenta atslēgu, ko izmanto, lai piekļūtu mikroshēmai, ģenerē no vienlīnijas mašīnlasāmās zonas, ko var ievadīt manuāli vai ar rakstzīmju optiskās atpazīšanas (OCR) lasītāju. Izmanto BAP 1. konfigurāciju, kas noteikta vienlīnijas mašīnlasāmajai zonai, kā norādīts B.2. daļas 10. pozīcijā.

(b)Nosacītās paplašinātās piekļuves kontrole

Ja mikroshēmā glabājas personas dati, kā minēts Regulas (ES) 2016/679 9. panta 1. punktā, piekļuvi šādiem datiem aizsargā, veicot papildu pasākumus.

Paplašinātās piekļuves kontroles mehānismi atbilst B.2. daļas 11. pozīcijā dotajām specifikācijām.

(2)Publiskās atslēgas infrastruktūra (PKI) vadītāju apliecībām, kurās ir integrētas mikroshēmas

Dalībvalstis atbilstīgi ISO standarta 18013_3 A pielikumam veic vajadzīgos valsts pasākumus saistībā ar publiskās atslēgas pārvaldību.

6.DATU SNIEGŠANA

(1)DG 1 datu formatēšana

(2)Loģiskais ieraksta formāts

Transportlīdzekļu, ierobežojumu vai nosacījumu kategorijas apvieno datu objektā atbilstīgi struktūrai, kas norādīta šajā tabulā:

tajā:

(a)transportlīdzekli atbilstošo kategoriju kodus norāda atbilstīgi 6. pantam (piemēram, AM, A1, A2, A, B1, B utt.);

(b)transportlīdzeklim atbilstošās kategorijas izdošanas datumu norāda DDMMGGGG formātā (divciparu datums, kam seko divciparu mēnesis, kuram seko četrciparu gads);

(c)transportlīdzeklim atbilstošās kategorijas derīguma termiņu norāda DDMMGGGG formātā (divciparu datums, kam seko divciparu mēnesis, kuram seko četrciparu gads);

(d)kods, zīme un vērtība ir papildu informācija vai ierobežojumi, kas attiecas uz transportlīdzeklim atbilstošo kategoriju vai vadītāju.

B.2. DAĻA. Vadītāju apliecībām, kurās ir integrēts datu glabāšanas līdzeklis, piemērojamo standartu saraksts 

B.3. DAĻA. Vadītāju apliecību, kurās ir integrēta mikroshēma, ES tipa apstiprināšanas procedūra 

1.VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Ražotāji, piesakoties uz tādu vadītāju apliecību ES tipa apstiprinājumu, kurās ir integrētas mikroshēmas, iesniedz drošības sertifikātu un funkcionalitātes sertifikātu.

Par visām izmaiņām, ko paredzēts veikt izgatavošanas procesā, tostarp programmatūrā, iestādei, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, nosūta iepriekšēju paziņojumu. Pirms izmaiņu apstiprināšanas iestāde var pieprasīt papildu informāciju un testus.

Testos izmanto B.2. daļas 12. pozīcijā noteiktās metodes.

2.DROŠĪBAS SERTIFIKĀTS

Lai izvērtētu drošību, vadītāju apliecību mikroshēmas izvērtē atbilstīgi B.2. daļas 13. pozīcijā noteiktajiem kritērijiem.

Drošības sertifikātu izdod vienīgi tad, ja pozitīvi novērtēta mikroshēmas spēja nepieļaut mēģinājumus viltot datus vai tos sagrozīt.

3.FUNKCIONALITĀTES SERTIFIKĀTS