52023IP0435

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52023IP0435 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52023IP0435

Help

P9_TA(2023)0435 – Stratēģiskais kompass un kosmosā balstītas ES aizsardzības spējas – Eiropas Parlamenta 2023. gada 23. novembra rezolūcija Stratēģiskais kompass un kosmosā balstītas ES aizsardzības spējas (2022/2078(INI))

OV C, C/2024/4221, 24.7.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4221/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4221/oj

HTML

PDF - authentic OJ

e-signature

How to verify the authenticity of the Official Journal

Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis

C sērija

C/2024/4221

24.7.2024

P9_TA(2023)0435

Stratēģiskais kompass un kosmosā balstītas ES aizsardzības spējas

Eiropas Parlamenta 2023. gada 23. novembra rezolūcija Stratēģiskais kompass un kosmosā balstītas ES aizsardzības spējas (2022/2078(INI))

(C/2024/4221)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 222. pantu,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļu un jo īpaši tā 42. panta 7. punktu,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2023/588 (2023. gada 15. marts), ar ko izveido Savienības drošas savienojamības programmu 2023.–2027. gadam (1),

—	ņemot vērā 2023. gada 10. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Eiropas Savienības kosmosa drošības un aizsardzības stratēģija” (JOIN(2023)0009),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2555 (2022. gada 14. decembris), ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augstu kiberdrošības līmeni visā Savienībā un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 910/2014 un Direktīvu (ES) 2018/1972 un atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (TID 2 direktīva) (3),

—	ņemot vērā Padomes 2022. gada 14. novembra ieteikumu, ar ko novērtē panākumus, kurus iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO) (4),

—	ņemot vērā Komisijas un Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2022. gada 18. maija kopīgo paziņojumu “Aizsardzības investīciju nepietiekamības analīze un turpmākā virzība” (JOIN(2022)0024),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (5),

—	ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/698 (2021. gada 30. aprīlis) par tādu sistēmu un pakalpojumu drošību, kurus ievieš, darbina un izmanto Savienības kosmosa programmas ietvaros un kuri var ietekmēt Savienības drošību, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/496/KĀDP (6),

—	ņemot vērā Komisijas 2022. gada 15. februāra paziņojumu “Ceļvedis attiecībā uz drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgām tehnoloģijām” (COM(2022)0061),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (7),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 22. februāra paziņojumu “Rīcības plāns par sinerģijām starp civilo, aizsardzības un kosmosa rūpniecību” (COM(2021)0070),

—	ņemot vērā Komisijas un Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2020. gada 16. decembra kopīgo paziņojumu “ES kiberdrošības stratēģija digitālajai desmitgadei” (JOIN(2020)0018),

—	ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/797 (2019. gada 17. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret kiberuzbrukumiem, kuri apdraud Savienību vai tās dalībvalstis (8),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (9),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (10),

—	ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (11),

—	ņemot vērā 2016. gada 28. jūnija publikāciju “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība: stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”,

—	Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2013. gada 7. februāra kopīgo paziņojumu “Eiropas Savienības kiberdrošības stratēģija – atvērta un droša kibertelpa” (JOIN(2013)0001),

—	ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/401/KĀDP (2014. gada 26. jūnijs) par Eiropas Savienības Satelītcentru un ar ko atceļ Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi (12),

—	ņemot vērā kopīgās deklarācijas par ES un NATO sadarbību, kas parakstītas 2014. gada 8. jūlijā, 2018. gada 10. jūlijā un 2023. gada 10. janvārī,

—	ņemot vērā 2022. gada 29. jūnijā pieņemto NATO stratēģisko koncepciju 2022. gadam,

—	ņemot vērā 2022. gada 17. janvārī pieņemto NATO globālo kosmosa politiku,

—	ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2021. gada 13. jūlija ziņojumu par kosmosa apdraudējumu samazināšanu, izmantojot atbildīgas uzvedības standartus, noteikumus un principus un ANO Ģenerālās asamblejas 2021. gada 24. decembra rezolūciju 76/231 par šo jautājumu,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2022. gada 7. decembra rezolūciju 77/41 par destruktīvu tieša trāpījuma pretsatelītu raķešu testēšanu,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2020. gada 7. decembra rezolūciju 75/36 par kosmosa apdraudējumu samazināšanu, izmantojot atbildīgas uzvedības standartus, noteikumus un principus,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2007. gada 22. decembra rezolūciju 62/217 par starptautisko sadarbību kosmosa izmantošanā miermīlīgiem mērķiem,

—	ņemot vērā ANO 1499. plenārsēdē 1966. gada 19. decembrī pieņemto Līgumu par principiem, kas reglamentē valstu darbību, pētot un izmantojot kosmosu, tostarp Mēnesi un citus debesu ķermeņus,

—	ņemot vērā ar ANO rezolūciju 76/231 izveidoto ANO atklāto darba grupu par kosmosa apdraudējumu samazināšanu, izmantojot atbildīgas uzvedības standartus, noteikumus un principus,

—	ņemot vērā 2023. gada 9. maija rezolūciju “Drošībai un aizsardzībai kritiski svarīgas tehnoloģijas: pašreizējais stāvoklis un turpmāk risināmie jautājumi” (13),

—	ņemot vērā 2023. gada 18. janvāra rezolūciju par 2022. gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu (14),

—	ņemot vērā 2021. gada 25. marta rezolūciju par Direktīvas 2009/81/EK īstenošanu attiecībā uz iepirkumu aizsardzības un drošības jomā un Direktīvas 2009/43/EK īstenošanu attiecībā uz tādu produktu nodošanu, kas saistīti ar aizsardzību (15),

—	ņemot vērā 2021. gada 7. oktobra rezolūciju par stāvokli ES kiberaizsardzības spēju jomā (16),

—	ņemot vērā 2018. gada 12. septembra rezolūciju par autonomo ieroču sistēmām (17),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 13. jūnija rezolūciju par kiberaizsardzību (18),

—	ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par kosmosa izmantošanas spējām Eiropas drošībai un aizsardzībai (19),

—	ņemot vērā 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES vispārējo pieeju un tās ietekmi uz ES ārējās darbības konsekvenci (20),

—	ņemot vērā 1963. gada 5. augusta Līgumu, ar ko aizliedz kodolieroču izmēģinājumus atmosfērā, kosmosā un zem ūdens,

—	ņemot vērā 1976. gada 10. decembra Konvenciju par aizliegumu izmantot militārus vai jebkādus citus ļaunprātīgus paņēmienus, kas ietekmē vidi,

—	ņemot vērā ES 2020. gada 9. novembra Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedi,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A9-0334/2023),

A.	tā kā Eiropas Savienībai ir programmas un spējas, kas tai piešķir kosmosa lielvaras statusu;

B.	tā kā ES Kosmosa programmai un Savienības drošas savienojamības programmai (IRIS2 ) ir nozīmīga loma Eiropas drošības un aizsardzības kontekstā un parādot ES kā uzticamu starptautisku dalībnieku;

C.	tā kā ES kosmosā veiktās darbības sniedz būtisku ieguldījumu iedzīvotāju drošībā ES un ārpus tās; tā kā neviena dalībvalsts to nevarētu sasniegt viena pati;

D.	tā kā ANO ir izveidojusi atklāto darba grupu par kosmosa apdraudējumu samazināšanu, izmantojot atbildīgas uzvedības standartus, noteikumus un principus, lai mazinātu valstu radīto apdraudējumu kosmosa sistēmām;

E.	tā kā Stratēģiskajā kompasā un Savienības Kosmosa stratēģijā par drošību un aizsardzību ir atzīts, ka kosmoss ir svarīga stratēģiska joma, kurā notiek aizvien neierobežotāki un potenciāli konfliktējoši spēka demonstrēšanas pasākumi civilajā, militārajā un ekonomikas jomā;

tā kā Versaļas 2022. gada 10. un 11. marta deklarācijā ir uzsvērta nepieciešamība palielināt investīcijas stratēģiskajos veicinātājos, tostarp kiberdrošībā un kosmosā balstītā savienojamībā, lai uzlabotu ES aizsardzības spējas un ES operatīvās spējas kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanā, kā arī citās Savienības politikas jomās, piemēram, ārējā darbībā, robežu pārvaldībā, kritiski svarīgu aktīvu aizsardzībā, krīžu pārvarēšanā, humānajā palīdzībā vai katastrofu seku likvidēšanā;

tā kā Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir pierādījis, cik ļoti militārajā mērķēšanā, manevrēšanā un aizsardzībā ir vajadzīgi un vērtīgi ģeotelpiskie attēli un droša savienojamība, taču ir atklājis arī problēmas, kuras jārisina ar starptautiskām pārvaldības iniciatīvām, kas vērstas uz kosmosa un kiberjautājumiem, ņemot vērā kosmosa un kiberjomas ciešo saikni;

H.	tā kā kosmosa drošība ir svarīga globālās stabilitātes nodrošināšanai un var palīdzēt mazināt konflikta ietekmi vai vispār izvairīties no konflikta;

I.	tā kā Savienības un tās dalībvalstu kosmosā balstītas spējas nodrošina būtiskas darbības, kas ir svarīgas ekonomikai, zinātniskajai pētniecībai un mūsu sabiedrības darbībai;

tā kā kosmosa aktīviem ir divējāds lietojums, tie kalpo civiliem mērķiem, tomēr vienlaikus ir ļoti svarīgi drošībai un aizsardzībai; tā kā kosmosā balstītas spējas ir kļuvušas neaizstājamas ne tikai tāpēc, ka tās sniedz autonomiju novērtējumu sniegšanā un lēmumu pieņemšanā un rīcības brīvību, bet arī palīdz ES un tās dalībvalstīm veikt civilās un militārās operācijas;

K.	tā kā ir risks, ka ES var zaudēt autonomu piekļuvi kosmosam savu civilo un militāro satelītu izvietošanai; tā kā šis zaudējums radītu drošības problēmas, jo ES būtu spiesta veikt savas misijas ārpus ES teritorijas un paļauties uz trešo valstu palaišanas iekārtām;

L.	tā kā ir palielinājies kosmosā veikto darbību skaits, kosmosa sadursmju un atkritumu risks un valsts un privāto dalībnieku skaits; tā kā notiek tehnoloģiskā un komerciālā sacensība kosmosa jomā un ir saasinājusies stratēģiskā konkurence starp kosmosa lielvarām un palielinās eskalācijas potenciāls;

tā kā privāto kosmosā balstīto spēju “New Space” ātrā attīstība rada ne tikai inovācijas iespējas, ko izmanto sadarbībā ar dalībvalstīm, bet arī problēmas, jo komerciālā izmantošana var negatīvi ietekmēt kosmosa drošību; tā kā šādas privātās spējas, piemēram, Starlink satelītpakalpojumi Krievijas nelikumīgā agresijas karā pret Ukrainu ir izmantoti gan labiem, gan sliktiem mērķiem;

N.	tā kā kosmosa izmantošana militāriem mērķiem nozīmē neitralizācijas, proti, kosmisko aparātu iznīcināšanas, līdzekļu izstrādi;

O.	tā kā pieaug grūti atklājami un attiecināmi apdraudējumi Savienības un tās dalībvalstu kosmosa, civilajām vai militārajām spējām neatkarīgi no tā, vai tie ir nejauši vai tīši, kā arī pieaug nedraudzīga uzvedība, kas balstās uz neskaidrību vai iebiedēšanu;

P.	tā kā, ja ļaunprātīgi dalībnieki, piemēram, ar pretsatelītu raķetēm apzināti veido atlūzu laukus, var rasties atlūzu skaita lavīnveida palielināšanās savstarpējo sadursmju rezultātā (Keslera sindroms), kas neļautu droši piekļūt kosmosam;

Q.	tā kā nav vienota starptautiska redzējuma par to, kā reaģēt uz kosmosā notiekošu darbību; tā kā šāda nepilnība var radīt nejaušu vai neparedzētu situācijas eskalāciju;

tā kā šie apdraudējumi arī būtiski ietekmē humānās palīdzības un krīzes pārvarēšanas operācijas, jo kosmosā balstītās spējas bieži izmanto, lai palīdzētu cilvēkiem ārkārtas situācijās, piemēram, dabas katastrofu vai bruņotu konfliktu gadījumā; tā kā ir vajadzīga sadarbīga pieeja kosmosa pakalpojumiem, lai uzraudzītu un risinātu šādas problēmas, tostarp klimata pārmaiņu ietekmi;

tā kā Eiropas kosmosā balstītās spējas nav pietiekami nodrošinātas un dažas Eiropas kosmosa nozares joprojām ir atkarīgas no trešām valstīm; tā kā starp dalībvalstīm pastāv atšķirības attiecībā uz to, cik lielā mērā to valsts kosmosa sistēmas tiek aizsargātas un finansētas; tā kā trūkst ātras un efektīvas reaģēšanas spējas kosmosa krīzes gadījumā;

tā kā kosmoss ir strauji augoša ekonomikas nozare; tā kā 2022. gada koordinētajā ikgadējā pārskatā par aizsardzību ir norādīts, ka kosmosa operacionālā telpa un kibertelpa, šķiet, ir mazāk finansētas nekā tradicionālās operacionālās telpas, piemēram, gaisa, sauszemes un jūras telpa; tā kā dalībvalstu kopējie gada izdevumi par civilajām kosmosa operācijām ir aptuveni viena sestā daļa no Amerikas Savienoto Valstu izdevumiem un ir ievērojami mazāki nekā Ķīnas izdevumi; tā kā šādas būtiskas atšķirības apgrūtina ES mērķa — atvērtas stratēģiskās autonomijas kosmosa jomā — sasniegšanu,

atzinīgi vērtē konstatējumus un vērienīgos mērķus ieteikumos, kas ierosināti ES kosmosa stratēģijā drošības un aizsardzības jomā, kura attaisno Eiropas kosmosa nozares dalībnieku lielās cerības; aicina ieteiktās darbības ātri un efektīvi īstenot saskaņā ar ES atvērtās stratēģiskās autonomijas pamatprincipu;

norāda, ka ES Klimata pārmaiņu un aizsardzības ceļvedī ir atzīts, ka klimata pārmaiņas ir apdraudējumu vairojošs faktors ar fundamentālu ietekmi uz mūsu drošību ilgtermiņā, un izklāstītas konkrētas darbības, lai risinātu aizvien aktuālākus klimata un drošības sasaistes jautājumus; uzsver, cik svarīgi ir izmantot ES kosmosā balstītās spējas, lai cieši uzraudzītu klimata pārmaiņas un ziņotu par tām, jo šīs pārmaiņas rada būtiskas sekas attiecībā uz ES drošību un ietekmē migrāciju un konfliktus kaimiņreģionos un skar pārtikas nodrošinājumu, enerģijas ražošanu un starptautisko tirdzniecību;

Kosmosa sistēmu un pakalpojumu aizsardzība un noturība

atzīst kosmosa sistēmas un satelītus par kritiski svarīgu infrastruktūru, kas ir jāaizsargā un jāstiprina; norāda, ka, pieaugot riskam, ko rada kosmiskie atkritumi, kā arī apdraudējumi kosmosā un kosmosa sistēmās gan uz zemes, gan kosmosā, ir nepieciešams stiprināt Eiropas kosmosa infrastruktūras, piegādes ķēdes sistēmu un pakalpojumu noturību;

atzinīgi vērtē stratēģijā pausto ierosinājumu izstrādāt ikgadēju klasificētu kosmosa apdraudējumu analīzes dokumentu, lai ES un dalībvalstis kopīgi apzinātos šo draudu apmēru un darbības, kas jāveic, lai tos efektīvi novērstu;

norāda, ka 11 no 27 dalībvalstīm jau ir ieviesušas valsts noteikumus kosmosa jomā; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu ierosināt ES tiesību aktus kosmosa jomā, ar ko izveido kopīgu, saskaņotu un konsekventu drošības un ilgtspējas sistēmu, lai stiprinātu ES kosmosa pakalpojumu noturību un stratēģisko autonomiju un izvairītos no globālā kosmosa tirgus pārmērīgas sadrumstalotības un vienlaikus veicinātu stiprāku Eiropas kosmosa nozares konkurētspēju, stimulējot kosmosa pakalpojumu izmantošanu plašā ES politiku klāstā; norāda, ka šo konsekvento un saskaņoto ES sistēmu ar nepacietību gaida dalībvalstis un plašāka kosmosa nozare, tostarp galvenie nozares dalībnieki un MVU; uzsver, ka ir jāizveido efektīvs tiesiskais regulējums jaunajiem kosmosa uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, kurā atbilstīgi Savienības drošības vajadzībām būtisks uzsvars likts uz aizsardzības pasākumiem un informācijas drošību; aicina noteikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka privātos kosmosa uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumu, krīzes situācijās uzskata par privātām struktūrām, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, un tādējādi novērstu, ka tiek apturēta vai ierobežota piekļuve kosmosa pakalpojumiem, jo īpaši satelītsakariem; mudina Komisiju jaunajā kosmosa regulējumā iekļaut jautājumus par reģistrāciju, atbildību un vides standartiem;

aicina stiprināt kosmosa satiksmes pārvaldības (STM) starptautiskos normatīvos un spēju instrumentus un izstrādāt kopējas robežvērtības reaģēšanai uz kosmosā notiekošām darbībām, lai labāk aizsargātu ES, dalībvalstīm un privātuzņēmumiem piederošo infrastruktūru orbītā; stingri prasa ES nebūt atkarīgai no trešo pušu nodrošinātām kosmosa novērošanas sistēmām; tādēļ aicina ES un dalībvalstis stiprināt centienus kosmosa novērošanas un orbītā esošo objektu uzraudzības jomā, lai samazinātu sadursmes risku; atgādina, cik svarīgi ir pastiprināt gan kosmosa sistēmu, gan zemes infrastruktūras aizsardzību pret kiberuzbrukumiem; aicina pastiprināt starptautisko sadarbību un koordināciju kosmosa satiksmes pārvaldības jomā un samazināt kosmosa nozares ietekmi uz vidisko pēdu;

uzsver, ka ES līmenī ir jāpalielina informētība par to, cik svarīgi ir gan civilie, gan valdības līmeņa lietotāji, kas izmanto Galileo publisko regulēto pakalpojumu un jaunos Galileo diferenciatorus, piemēram, augstas precizitātes pakalpojumu, autentifikācijas pakalpojumu un ārkārtas brīdinājuma dienestu sinerģijā ar Zemes novērošanu un drošiem sakariem, lai stiprinātu ES operatīvās spējas rīkoties visos katastrofu riska pārvaldības posmos un efektīvi vērstos pret jauniem apdraudējumiem;

pauž nožēlu par Savienības lielo atkarību no citām valstīm kosmosa novērošanas un uzraudzības (SST) datu jomā; mudina Komisiju un dalībvalstis vairāk investēt SST atklāšanas spējās, lai sadarbībā ar ES SST konsorciju veicinātu plašākas Eiropas datubāzes izstrādi;

aicina kopā ar Eiropas kosmosa nozari un MVU ātri un operatīvi izveidot un sagatavot lietošanai drošu savienojamības konstelāciju IRIS2 , lai nodrošinātu pastāvīgu piekļuvi drošiem un neatkarīgiem savienojamības pakalpojumiem, kas atbilst ES un dalībvalstu operatīvajām vajadzībām, un papildinātu jau esošos Savienības kosmosa programmas komponentus ar mērķi pastiprināt dalībvalstu kritiskās infrastruktūras noturību; uzskata, ka IRIS2 parāda, cik svarīga ir uz satelītiem balstīta droša savienojamība, tostarp tā, ko nodrošina ar kvantu šifrēšanu, kā arī Zemes novērošana kosmosā, kas ir ļoti nozīmīgi veicinošie elementi; turklāt uzsver IRIS2 nozīmi ES kopējās drošības un aizsardzības politikas efektīvā īstenošanā, jo tā sniedz atbalstu misijām un operācijām ārvalstīs un ir svarīgs instruments, ar ko garantē sensitīvu digitālās sakaru drošību;

10.

atzinīgi vērtē priekšlikumu sākt ES Zemes novērošanas pakalpojumu programmu valdībām paredzētiem sensitīviem lietojumiem drošības un aizsardzības jomā; aicina Komisiju pasūtīt pētījumu, lai analizētu šāda pakalpojuma iespējamību un nodrošinātu šim nolūkam pietiekamu finansējumu;

11.

uzsver Copernicus būtisko ieguldījumu misijās saistībā ar Zemes novērošanu, tostarp ar drošību saistītos lietojumos;

12.

prasa drošu daudzorbitālu savienojamības infrastruktūru izveidot par patiesi globālu pakalpojumu, kas aptvertu arī reģionus ar vāju pārklājumu, piemēram, Arktiku; prasa nodrošināt publiskā sektora drošības un aizsardzības ieinteresēto personu piekļuvi kopējiem satelītpakalpojumiem stratēģiski būtiskos apgabalos, lai atbalstītu kritiski svarīgas infrastruktūras darbību, krīzes pārvaldību un situācijas apzināšanos;

13.

uzskata — lai incidenta gadījumā saglabātu pakalpojumu nepārtrauktību, ir jānodrošina, ka satelīti ir pielāgoti nākotnes izaicinājumiem un ka iespējamie uzbrukuma scenāriji tiek paredzēti jau izstrādes posmā; uzskata, ka ir jāsaglabā autonomas zemes sistēmas, lai novērstu jebkādu ilgtermiņa negatīvu ietekmi, ko varētu radīt samazināta piekļuve kosmosam, un ka ir jāpastiprina aizsardzības pasākumi, sistemātiski integrējot kiberdrošības prasības jau no izveides brīža, pastāvīgi sadarbojoties ar privāto sektoru un visā esošo komponentu attīstības gaitā;

14.

norāda, ka Savienības kosmosā balstītās spējas ļauj aizsargāt kosmosa infrastruktūru, palielināt tās noturību un uzlabot Eiropas kosmosa aktīvu ieguldījumu operatīvajās aizsardzības un drošības spējās, kā arī nodrošināt, ka atturēšanas un aizsardzības centienus var īstenot arī tad, ja kosmosā notiek uzbrukums vai tiek liegts pakalpojums, kas kaitē kritiski svarīgai infrastruktūrai; pauž bažas par reālo risku, ko rada nekontrolēta jauno kosmosa tehnoloģiju attīstīšana; šajā sakarībā aicina ES līmenī īstenot militarizācijas riska stingrāku izvērtēšanu un novērošanu, jo īpaši tādās īpaši jutīgās jomās kā piekļuve kosmosam vai operācijas orbītā;

15.

uzsver, ka spēja nodrošināt autonomu piekļuvi kosmosam ir būtisks Eiropas kosmosa politikas elements; ar nožēlu konstatē, ka ES patlaban trūkst autonomas piekļuves kosmosam, un tas apdraud ar drošību un aizsardzību saistītās misijas; tādēļ uzskata, ka ir jāveic īpaši uz sinerģiju balstīti pasākumi, lai vairāk sekmētu Eiropas nesējraķešu ilgtermiņa ražošanu un konkurētspēju; aicina ES un tās dalībvalstis, izvēloties nesējraķetes, ievērot Eiropas priekšrocības principu, lai nodrošinātu Eiropas palaišanas nozares ekonomisko ilgtspēju un samazinātu atkarību no trešo valstu ražotām nesējraķetēm, un aicina publiskā sektora iestādes šo pašu principu ievērot, izvēloties kosmosa datus un pakalpojumus; aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju Savienības nesējraķešu politikai, kurā prioritāte ir autonoma piekļuve kosmosam, rezerves jauda, atkalizmantošana un mērogojamība, aptverot visa veida misijas, orbītas un komerckravas, un paļauties uz Eiropas Kosmosa aģentūras tehniskajām zināšanām;

16.

uzsver, ka ir jāatbalsta ģeogrāfiski izkliedētu kosmodromu un nesējraķešu palaišanas kompleksu izveide ES teritorijā, veicinot ES stratēģisko autonomiju kosmosa operacionālajā telpā; norāda, ka ES dalībvalstu kosmosa aktīvi būtu jāpalaiž no trešās valsts teritorijas vai šim nolūkam jāizmanto trešo valstu palaišanas pakalpojumi tikai ārkārtējos un pamatotos gadījumos; aicina pārveidot esošos un turpmākos ES esošos kosmodromus par īsteniem Eiropas kosmodromiem, to darbību un drošību finansējot ar īpašiem ES līdzekļiem, kurus iedalītu nākamajā daudzgadu finanšu shēmā; aicina izveidot kopīga iepirkuma platformu palaišanas pakalpojumiem, kas apmierinātu ES un dalībvalstu vajadzības;

17.

uzsver, ka ir jāsekmē reaģējošu kosmosa sistēmu izstrāde ar mērķi operatīvi palaist dažāda veida orbītās mazus satelītus, lai risinātu konkrētas operatīvās vajadzības un spēju nepilnības, kas saistītas ar esošo kosmosa resursu trūkumu vai bojājumiem;

18.

atzīst, ka dažas orbītas jau ir pilnas ar satelītiem un kosmosa atlūzām, kas kosmosa darbību attīstīšanu padara riskantāku un sarežģītāku, šajā sakarā uzsver, ka ir jāuzrauga un jāpārvalda esošās kosmosa atlūzas un jārod veids, kā turpmākajās kosmosa darbībās tās mazināt;

19.

atzinīgi vērtē Esranges kosmodroma atklāšanu Zviedrijā, kas veicinās ES noturību, nodrošinot Savienībai otru palaišanas palaišanas iekārtu papildus Gviānas kosmodromam Francijā; atzinīgi vērtē nesenās investīcijas Gviānas kosmodroma “Diamant” palaišanas platformā, kas ir paredzēta mazu un vidēju nesējraķešanu palaišanai, ES diversificējot palaišanas spējas;

Reaģēšana uz ļaunprātīgām vai naidīgām darbībām kosmosā

20.

norāda — tā kā ir pieauguši apdraudējumi kosmosa jomā, ES un tās dalībvalstīm ir jāstiprina savas spējas un pārvaldība, lai varētu atklāt, raksturot, attiecināt un risināt apdraudējumus; atzinīgi vērtē kosmosa stratēģijā paustos secinājumus, ka ir vajadzīgas jaunas valdību Zemes novērošanas spējas un pakalpojumi;

21.

uzsver, ka retās publiski pieejamās ziņas par kosmosa lielvaru naidīgajām darbībām ar mērķi ietekmēt kritiski svarīgu kosmosa infrastruktūru vēlreiz liecina par pašreizējo realitāti, proti, pastāv draudi, ka var tikt veiktas ļaunprātīgas darbības, un ir grūti precīzi noteikt šo draudu pirmavotu; šajā sakarībā atgādina, ka 2021. gada 15. novembrī Krievija ar tieša trāpījuma raķeti iznīcināja vienu no saviem vecajiem elektroniskās noklausīšanās satelītiem, kas radīja lielu kosmosa atlūzu daudzumu; piebilst, ka Krievija galu galā atzina, ka tā veikusi šo operāciju kā izmēģinājumu, sīkāk neizklāstot izmantotos līdzekļus; atgādina, ka šie draudi ir pietiekami pamatoti, lai veiktu pasākumus Atbruņošanās konferencē Ženēvā saistībā ar rezolūciju 76/231 par kosmisko draudu mazināšanu ar atbildīgas uzvedības normām, noteikumiem un principiem; aicina izstrādāt aizsardzības pasākumus, lai aizsargātos pret kosmosa militarizācijas pieaugošo risku;

22.

aicina rūpīgi sekot līdzi jutīgu tehnoloģiju izstrādei, ko veic mazas privātas struktūras, kas ir neaizsargātākas pret to, ka tās var pārpirkt ļaunprātīgi vai naidīgi dalībnieki, un kas var izraisīt nekontrolētu ieroču izplatīšanu; turklāt mudina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt to, ka attiecībā uz kosmosa tehnoloģiju eksportu tiek pilnībā ievēroti Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP (21) astoņi kritēriji un Divējāda lietojuma preču regulas (22) noteikumi;

23.

uzsver, ka ir svarīgi īstenot kosmosa operacionālās telpas apzināšanu (SDA), lai atklātu, izsekotu un attiecinātu apdraudējumu un ļautu dalībvalstīm pieņemt pienācīgus lēmumus, saskaroties ar uzbrukumu no kosmosa; atgādina, ka jebkādai atbildei uz uzbrukumu ir jābūt samērīgai ar tā raksturu, ņemot vērā nekinētiskas darbības un kinētiskas darbības un to reversibilitāti; uzsver, ka patlaban tikai dažu dalībvalstu rīcībā ir sensori, kas sniedz precīzu SDA, un stingri mudina dalībvalstis sniegt informāciju, kas nepieciešama naidīgas uzvedības attiecināšanai, un tādēļ ir jāattīsta drošas, stabilas un uzticamas saziņas un apmaiņas spējas ES līmenī; turklāt piebilst, ka informācijas apmaiņā būtu jāparedz arī bieža dalībvalstu paraugprakses apmaiņa ar ES iestāžu dalību;

24.

atzinīgi vērtē stratēģijā izklāstīto priekšlikumu grozīt Lēmumu (KĀDP) 2021/698, lai varētu attiecināt kosmosa programmas pakalpojumu apdraudējumus un reaģēt uz tiem; aicina sniegt konkrētākas atbildes par solidaritātes mehānismiem, kas jāīsteno ES līmenī; aicina turpināt darbu pie savstarpējās palīdzības klauzulas (LES 42. panta 7. punkts) ieviešanas, jo īpaši kosmosa operacionālajā telpā, veicot testēšanu un vienojoties par noteikumiem, pēc kuriem konstatē uzbrukumu, nosaka uzbrucēju un sagatavo vajadzīgos atbildes mehānismus; atzinīgi vērtē apņemšanos izstrādāt īpašu instrumentu kopumu, kas papildinātu kiberdiplomātiju un hibrīdrīkkopas un palīdzētu novērst dažādos apdraudējumus kosmosa operacionālajā telpā;

25.

uzsver, ka mācības ir būtiskas, lai pārbaudītu un apstiprinātu ES reakciju uz kosmosa apdraudējumiem, kā arī veidotu labāku kopīgu izpratni par kosmosa apdraudējumiem un kopīgu stratēģisko kultūru kosmosa operacionālajā telpā;

26.

atgādina par ciešo saikni starp kosmosa operacionālo telpu un kibertelpu; šajā sakarībā uzsver, ka ES reakcijai un iniciatīvām kosmosa jomā vajadzētu būt saskaņotām, ņemot vērā problēmas, kas raksturīgas abām telpām;

27.

aicina ES un dalībvalstīm pieņemt politiku pretsatelītu raķešu izmēģinājumu jomā, konkrēti paredzot aizliegt destruktīvus izmēģinājumus;

Konkurētspēja un ieguldījumi

28.

aicina Savienību pieņemt patiesu rūpniecības politiku un izveidot konkurētspējīgu rūpniecību, tostarp vajadzības gadījumā izstrādājot Kopīgus Eiropas interešu projektus; uzskata, ka Savienības atbalsts dalībvalstu spēju veidošanai galvenokārt ir jāsniedz Eiropas rūpniecības dalībniekiem, gan vēsturiskajām grupām, gan inovatīviem MVU un jaunuzņēmumiem; vienlaikus atbalsta apjomīgas un riskantākas investīcijas galvenajās kosmosa tehnoloģijās un kibertehnoloģijās, tostarp revolucionārās kosmosa tehnoloģijās, lai samazinātu stratēģisko atkarību no trešām valstīm, tostarp īstenojot kritiski svarīgu komponentu kopīgo iepirkumu un nodrošinot kritiski svarīgu izejvielu piegādes ķēdes; uzver, cik svarīga ir Eiropas Komisijas Kritisko tehnoloģiju observatorija, lai konstatētu un uzraudzītu situācijas, kad rodas atkarība no trešām valstīm; aicina Komisiju nodrošināt saskaņotību starp Kritiski svarīgo izejvielu aktu un kosmosa operacionālās telpas vajadzībām drošības un aizsardzības jomā;

29.

uzsver, ka ES kosmosa programmas komponentu sniegtie dati netiek pietiekami izmantoti; aicina publiskā sektora iestādes vairāk izmantot ES kosmosa datus un pakalpojumus, jo īpaši drošības un aizsardzības jomā;

30.

uzsver — lai attīstītu kosmosa spējas, nākamajā daudzgadu finanšu shēmā ir ievērojami jāpalielina kosmosam piešķirtie resursi, tostarp atbalstot tādas ES aģentūras kā ES Kosmosa programmas aģentūra (EUSPA), ES Satelītcentrs (Satcen) un Eiropas Aizsardzības aģentūra, lai reaģētu uz pieaugošajām Savienības un tās dalībvalstu vajadzībām kosmosa spēju un noturības jomā, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi kosmosam, Zemes novērošanu, kosmosa situācijas apzināšanos, drošu savienojamību, modernu pozicionēšanu, navigāciju un laika sinhronizāciju (PNT) un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanu lietotājiem; jo īpaši uzsver nepieciešamību palielināt finansējumu kosmosa satiksmes pārvaldībai un kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības sistēmām, lai aizsargātu Savienības kosmosa infrastruktūru un reaģētu uz iespējamiem apdraudējumiem; vērš uzmanību uz to, ka ir jānodrošina visu to resursu saskaņotība un pamanāmība, kas tādā vai citādā veidā ar dažādiem instrumentiem piešķirti Eiropas kosmosa politikai;

31.

prasa panākt lielāku saskaņotību starp esošajiem instrumentiem, lai izvairītos no nevajadzīgas investīciju dublēšanās; uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai instrumentos pieejamais finansējums tiktu pienācīgi sadalīts, ņemot vērā gan Savienības, gan komerciālā līmenī pieejamās spējas; atbalsta kopīgu koordināciju starp Eiropas Aizsardzības fondu, ES kosmosa programmu, programmu “Apvārsnis Eiropa” un PESCO projektiem, lai paātrinātu attiecīgo spēju attīstīšanu; uzsver, cik svarīga ir sinerģija starp ES un valstu civilajām, kosmosa un aizsardzības programmām, lai nodrošinātu spēju vajadzības;

32.

prasa uzlabot valsts pārvaldē un uzņēmumos vajadzīgās tehniskās prasmes, vairāk investējot izglītībā un apmācībā, tostarp ar drošību un aizsardzību saistītajos kosmosa operacionālās telpas aspektos; norāda, cik svarīgi ir palielināt investīcijas ar kosmosu saistītā izglītībā visos izglītības līmeņos, stingri koncentrējoties uz lielāku dzimumu līdztiesību kosmosa jomā, jo starptautiskā mērogā sievietes veido tikai 30 % no šajā jomā strādājošiem;

Pārvaldība

33.

uzsver, ka Savienības un dalībvalstu noturība un reaģēšana uz iespējamām naidīgām darbībām kosmosā, jo īpaši ļaunprātīgām darbībām pret ES kosmosa aktīviem, piemēram, pretsatelītu ieroču testēšanu, ir jābalsta uz skaidru, elastīgu un reaģētspējīgu pārvaldību, tādējādi novēršot trūkumus, kas izriet no pašreizējās kompetenču sadrumstalotības ES pieejā kosmosam un aizsardzībai, un palielinot pārskatatbildību visiem dalībniekiem, kas iesaistīti dažādos ES kosmosa programmas komponentos;

34.

uzskata, ka katra kosmosa programmas komponenta pārvaldība ir atšķirīga; uzsver, ka tiem, kas būtiski ietekmē dalībvalstu drošību, ir vajadzīga saskaņota pārvaldība, iesaistot dalībvalstis un ļaujot aizsargāt informāciju;

35.

atzinīgi vērtē Galileo un Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta pārvaldības pieeju, kas ir izšķirīgi svarīga, lai labi darbotos ES kosmosa programmas struktūra un lai sistēma būt stabila; atgādina, cik svarīgi ir šo unikālo komandķēdi un skaidru uzdevumu sadali paredzēt arī visiem ES kosmosa programmas komponentiem;

36.

uzsver, ka Copernicus pakalpojumu attīstīšana, kas ļauj izpildīt aizsardzības prasības, būtu piemēroti jāpārvalda, cieši iesaistot dalībvalstis un Satcen; atzīst, cik svarīgs ir Satcen kā vienota kolektīva ģeotelpiskās izlūkošanas spēja, kas palīdz stiprināt ES un tās dalībvalstu lēmumu pieņemšanu un autonomu rīcību;

37.

uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt saskaņotību un pilnveidot PESCO projektus attiecībā uz valdību rīcībā esošiem attēliem, agrīnu brīdināšanu par kosmosā esošām raķetēm, militāro PNT un kosmosa aktīvu aizsardzību; pievērš uzmanību ar kosmosu saistīto PESCO spēju projektu savlaicīgai īstenošanai;

38.

atgādina, ka pārvaldībā nedrīkst dublēt esošos līdzekļus vai apiet dalībvalstis tādās jomās kā draudu attiecināšana, kas lielā mērā ir atkarīga no valstu spējām; šajā sakarībā uzsver, ka minētajā jomā var lietderīgi izmantot Satcen pieredzi un speciālās zināšanas, kā arī tā uz savstarpējo uzticēšanos balstītas attiecības ar dalībvalstīm un rūpniecības nozari; uzsver, ka ir vēl vairāk jāpalielina Satcen finansējums, lai tas varētu efektīvi īstenot savas darbības, ņemot vērā pēdējos gados augušo pieprasījumu pēc tā produktiem;

Sadarbība un partnerības

39.

norāda, ka mainīgā ģeopolitiskā konteksta dēļ ES un tās dalībvalstīm ir jācenšas panākt kopēja un koordinēta nostāja, lai varētu izstrādāt starptautiskus noteikumus; aicina ES aktīvāk sekmēt starptautisko normu veidošanu kosmosā; atbalsta ANO satvarā pieņemtus daudzpusējus risinājumus kosmosa pārvaldībā; aicina ES un dalībvalstis proaktīvi censties panākt daudzpusējas vienošanās, tostarp starptautisku līgumu iespējamu pārskatīšanu, jo īpaši attiecībā uz kosmosa satiksmes pārvaldību, un atkārtoti apliecināt starptautisko humanitāro tiesību piemērojamību; uzsver, ka ANO līmenī ir jāizstrādā efektīvs regulējums par kosmosa situācijas apzināšanās koordināciju, kā arī normas un principi par kosmosa atlūzu aizvākšanu; aicina ES un dalībvalstis atkārtoti apliecināt apņemšanos īstenot pārredzamības un uzticības veidošanas pasākumus, lai veicinātu jaunus pasākumus kosmosa drošības jomā, ņemot vērā pašreizējos apdraudējumus; norāda, ka ir vajadzīgs starptautisks tiesiskais regulējums, kas reglamentētu jaunu kosmosa uzņēmumu darbību;

40.

uzsver, ka ir svarīgi attīstīt sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem, vienlaikus nodrošinot ES stratēģisko autonomiju un spēju autonomi novērst jebkādus draudus tās kosmosa aktīviem un interesēm kosmosā; atbalsta pastiprināta dialoga turpināšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm, vienlaikus saglabājot modrību attiecībā uz risku, ka var notikt tādu redzējumu, standartu un noteikumu virzīšana vai pat uzspiešana, kuru izstrādē dalībvalstis nav piedalījušās; aicina veidot ciešāku sadarbību un alianses ar plašāku ES stratēģisko partneru klāstu;

41.

norāda, ka NATO stratēģiski pārdomā savu lomu kosmosa operacionālajā telpā; tomēr norāda, ka EES pašai par sevi un ar dalībvalstu starpniecību jau ir attīstītākas programmas, spējas un iestādes, kas nekonkurē ar NATO šajā telpā; aicina kopīgu interešu jomās īstenot ciešāku ES un NATO sadarbību, kas balstītos uz kopīgu apdraudējumu analīzi, piemēram, rīkojot kopīgu apmācību un mācības, paraugprakses apmaiņu, personāla sanāksmes un savstarpējus brīfingus un vienlaikus nodrošinot, ka tiek stingri saglabāta abu organizāciju loma, kompetences un autonomija; atgādina, ka ES un NATO kosmosa jautājumus jau apspriež strukturētā dialogā par noturību;

42.

uzsver Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) lomu kā tehniskajai aģentūrai, kas cita starpā veicina ES kosmosa politikas īstenošanu; atgādina, ka sadarbībai ar ESA ir jānotiek sistēmā, kas garantē Savienības būtiskās intereses;

43.

norāda, ka EUSPA, kas atbild par komerciālu un valdības pakalpojumu sniegšanu un satelītsistēmu operatīvo drošību, arī turpmāk būtu jāstiprina sava loma attiecībā uz darbībā esošo kosmosa sistēmu drošību un tādējādi jāveicina ES stratēģiskā autonomija;

° °

44.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam/ Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) OV L 79, 17.3.2023., 1. lpp.

(2) OV L 333, 27.12.2022., 164. lpp.

(3) OV L 333, 27.12.2022., 80. lpp.

(4) OV C 433, 15.11.2022., 6. lpp.

(5) OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.

(6) OV L 170, 12.5.2021., 178. lpp.

(7) OV L 170, 12.5.2021., 69. lpp.

(8) OV L 129 I, 17.5.2019., 13. lpp.

(9) OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.

(10) OV L 79 I, 21.3.2019., 1. lpp.

(11) OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(12) OV L 188, 27.6.2014., 73. lpp.

(13) Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0131.

(14) OV C 214, 16.6.2023., 26. lpp.

(15) OV C 494, 8.12.2021., 54. lpp.

(16) OV C 132, 24.3.2022., 102. lpp.

(17) OV C 433, 23.12.2019., 86. lpp.

(18) OV C 28, 27.1.2020., 57. lpp.

(19) OV C 86, 6.3.2018., 84. lpp.

(20) OV C 408, 30.11.2017., 21. lpp.

(21) Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(22) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/821 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, starpniecības, tehniskās palīdzības, tranzīta un pārvadājumu kontrolei (OV L 206, 11.6.2021., 1. lpp.).

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/4221/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)

Top

Choose the experimental features you want to try