a)

izstrādāt un īstenot izlēmīgākus ES pasākumus ar mērķi veicināt un aizsargāt tiesības piedalīties, kas ir universālas pamata cilvēktiesības, padarot tos par daļu no daudz plašākas cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta stratēģijas; nodrošināt, ka šajās darbībās ir integrēts dzimumu līdztiesības aspekts un neaizsargāto grupu iekļaušana;

b)

uzsvērt ciešo saikni starp tiesībām piedalīties patiesās vēlēšanās un citām pamatbrīvībām, jo īpaši pārvietošanās, uzskatu un vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī tiesībām netikt diskriminētām, bez kurām nav iespējams efektīvi izmantot tiesības piedalīties patiesās vēlēšanās; turklāt uzsver tiesiskuma izšķirošo nozīmi šajā procesā;

c)

sistemātiski un stingri vērsties pret trešo valstu mēģinājumiem ierobežot minoritāšu, tostarp etnisko un reliģisko minoritāšu, kā arī jauniešu, sieviešu, pamatiedzīvotāju grupu un citu sociālo grupu līdzdalības tiesību izmantošanu; jo īpaši aicināt trešo valstu iestādes uzraudzīt valsts iestāžu un ievēlētu amatpersonu naida runu un pieņemt stingrus un konkrētus pasākumus un sankcijas pret tām, lai panāktu, ka pret rasismu un diskrimināciju tiek īstenota nulles tolerances pieeja;

d)

sadarboties ar ārpussavienības valstīm, lai nodrošinātu piekļūstamu un labvēlīgu vidi personām ar invaliditāti, kas ļauj tām piedalīties savu kopienu politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; jo īpaši uzsvērt, ka ir jānovērš juridiskie un administratīvie šķēršļi politiskajai līdzdalībai, padarot pieejamākas balsošanas procedūras, telpas un vēlēšanu materiālus, paplašinot līdzdalības iespējas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī veicinot izpratni par personu ar invaliditāti tiesībām uz politisko līdzdalību un vācot datus, lai novērtētu šo politisko līdzdalību;

e)

visaptveroši iekļaut tiesības piedalīties ES ārējās darbības instrumentu kopumā, kas Eiropas Savienības delegācijām ārpussavienības valstīs jāīsteno ļoti ciešā sadarbībā ar dalībvalstu vēstniecībām;

f)

atzīt un novērst nepilnības, kas attiecībā uz tiesībām piedalīties sastopamas ES, lai stiprinātu Savienības ārējās darbības leģitimitāti un uzticamību šajā jomā;

g)

atzīt, ka autokrātisku un neliberālu režīmu apstākļos dzīvojošiem cilvēkiem ir ļoti grūti piekļūt patiesai ar vēlēšanām saistītai informācijai bez cenzūras un atšķirt to no režīma sponsorētās propagandas, tostarp ticamai informācijai par kandidātiem, balsošanas izvēlēm un vēlēšanu procesa norisi, kas ierobežo viņu rīcībā esošos resursus, lai saprastu, vai vēlēšanās ir patiesa konkurence un vai vēlēšanu rezultāti atspoguļo pilsoņu izvēli, un rīkoties, lai novērstu publisko resursu ļaunprātīgu izmantošanu un balsu pirkšanu; ņemt vērā civiliedzīvotāju morāles graušanu, ko izraisa manipulētas, nepārredzamas un nelikumīgas vēlēšanas, jo tās rada neuzticēšanos gan valsts, gan starptautiskajām pārvaldības iestādēm;

h)

atzīt, cik svarīga ir vispārējas un bezmaksas izglītības pieejamība, kas dod cilvēkiem iespēju izdarīt brīvu izvēli vēlēšanās;

i)

atspēkot autokrātisku un neliberālu režīmu izplatīto vēstījumu, ka tie saņēmuši pilsoņu mandātu patiesu vēlēšanu rezultātā; šajā sakarā izstrādāt visaptverošu ES globālu stratēģiju, lai cīnītos pret instrumentiem, ko šie režīmi izmanto vēlēšanu leģitimizēšanai, piemēram, viltus novērotājiem un ēnu vēlēšanu novērošanas grupām, tostarp no ES dalībvalstīm un ES iestādēm, piemēram, dažiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kas aizvieto standartizētas starptautiskās misijas; nodrošināt, lai šī stratēģija būtu plašāka nekā tikai dialogs un ES paziņojumi par bažām un lai tā būtu vērsta uz demokrātijas un tiesiskuma standartu uzlabošanu attiecīgajās valstīs; sadarboties ar demokrātiskām valstīm, lai stiprinātu starptautiskās institūcijas nolūkā novērst autokrātisku un neliberālu režīmu iefiltrēšanos tajās un to izmantošanu saviem mērķiem;

j)

izmantojot politiskus, komerciālus un sadarbības instrumentus, stiprināt saikni starp vēlēšanu novērošanas darbu un plašāku ES atbalstu cilvēktiesībām un demokrātijai; uzskatīt autoritāras vēlēšanu leģitimizācijas stratēģijas par agrīniem nedemokrātisku tendenču simptomiem un attiecīgi reaģēt; vērsties pret autoritāriem vēstījumiem, kas drošību pretnostata demokrātijai un tāpēc ierobežo pamatbrīvības, aizbildinoties ar valsts drošību, un pret autokrātisku un neliberālu režīmu mēģinājumiem izmantot tādas politikas jomas kā klimats, sports un starptautiskā attīstība, lai viltus veidā nostiprinātu savu leģitimitāti;

k)

vērsties pret autokrātisku un neliberālu režīmu centieniem radīt aplamu iekšēju priekšstatu par savu viltus vēlēšanu patiesumu; pievērst īpašu uzmanību autokrātisku un neliberālu režīmu veiktai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ļaunprātīgai izmantošanai saistībā ar vēlēšanu manipulācijām, ko tie arvien biežāk dara nolūkā negatīvi ietekmēt līdzdalību, jo izplata propagandu un dezinformāciju un ievieš ierobežojumus attiecībā uz piekļuvi informācijai par opozīcijas idejām un kandidātiem;

l)

uzraudzīt un nosodīt to privāto uzņēmumu lomu, kuri specializējušies dezinformācijas kampaņu organizēšanā un piedāvā slepeni iejaukties vēlēšanās un manipulēt ar sabiedrisko domu trešās valstīs; veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka ES iedibināti sabiedrisko attiecību, mediju un tiešsaistes uzņēmumi neiesaistās šādā rīcībā un tā vietā stingri ievēro tiesības uz privātumu un nodrošina tādu pašu datu aizsardzības līmeni partnervalstīs, kāds saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (1) tiem ir jānodrošina ES, jo īpaši vēlēšanu kampaņu laikā; mudina šos uzņēmumus ievērot ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un aicina tos saukt pie atbildības par pārkāpumiem;

m)

vērsties pret neobjektīvu vēlēšanu novērotāju izmantošanu, kas notiek ar mērķi diskreditēt patiesu starptautisku un ES vēlēšanu novērošanas misiju darbu;

n)

atzīt pilsoniskās sabiedrības izšķirošo lomu viltotu vēlēšanu nosodīšanā un to deleģitimizēšanā vietējo iedzīvotāju ieskatā; atbalstīt neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, demokrātiskās opozīcijas spēkus, cilvēktiesību aizstāvjus un medijus, tostarp ar spēju veidošanu un komunikācijas stratēģiju palīdzību, kā arī vācot datus par pārkāpumiem attiecībā uz tiesībām piedalīties patiesās vēlēšanās; uzsvērt, ka mediju finansēšanas pārredzamība un patiesi brīvi un neatkarīgi mediji ir būtiski, lai novērstu nepamatotu ietekmi;

o)

visa vēlēšanu cikla laikā atbalstīt vietējos vēlēšanu novērotājus, kuru darbība vairo iedzīvotāju ticību, ka viņu tiesības piedalīties īstās vēlēšanās tiks ievērotas, un visstingrāk nosodīt pret viņiem vērstos uzbrukumus; atbalstīt reģionālos un globālos pilsonisko novērotāju tīklus, kas nodrošina solidaritāti, spēju veidošanu un pieredzes apmaiņu ar vietējām grupām, kas var palīdzēt pretoties autokrātisku un neliberālu režīmu centieniem leģitimizēt citam cita vēlēšanas;

p)

integrēt informāciju par patiesām vēlēšanām un iedzīvotāju tiesībām tajās piedalīties, tostarp par visu minoritāšu tiesībām balsot, cilvēktiesību un demokratizācijas atbalsta projektos, ko īsteno saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē” un Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu, tostarp atbalstot vēlēšanu novērotājus kā cilvēktiesību aizstāvjus; šajā nolūkā atbalstīt Globālo cilvēktiesību tīklu; atbalstīt programmas, kuru mērķis ir uzlabot vēlēšanu tiesisko un administratīvo regulējumu trešās valstīs, tostarp sniedzot atbalstu valstu vēlēšanu komisijām;

q)

izmantot ES kultūras diplomātijas un starptautisko kultūras attiecību instrumentu kopumu, lai stiprinātu tiesības piedalīties, vērstos pret autokrātisku un neliberālu režīmu vēstījumiem, ar ko mēģina leģitimizēt viltus vēlēšanas, un stiprinātu universālu demokrātisko kultūru; veidot šādu sadarbību, balstoties uz patiesām partnerattiecībām, jo īpaši ņemot vērā to, ka vēlēšanu pārredzamības nodrošināšana, ārvalstu iejaukšanās apturēšana un demokrātijas uzlabošana ir pastāvīgs darbs, kam vajadzīgi drosmīgi, novatoriski un kopīgi risinājumi;

r)

vairāk atbalstīt iniciatīvas, kas saistītas ar vēlēšanu novērošanas apmācību un zināšanu pilnveidošanu vietējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī sadarbību ar vietējiem medijiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; uzsvērt vietējo vēlēšanu novērotāju atbalsta un spēju veidošanas nozīmi, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku pieeju demokrātijas veidošanai;

s)

atbalstīt Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupu un tās darbu, jo īpaši saistībā ar vēlēšanu novērošanu; izvērtēt, kā risināt arvien biežāko situāciju, kad valstis atsakās uzaicināt ES novērot vēlēšanas;

t)

cieši uzraudzīt ES un EDSO Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību biroja (ODIHR) vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumu pieņemšanu un īstenošanu un iekļaut tos kā būtisku sastāvdaļu ES un attiecīgās valsts attiecību vispārējā satvarā; pienācīgi sekot līdzi ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem, vairāk iesaistot Parlamentu; nodrošināt, ka ES publiskie paziņojumi saistībā ar vēlēšanām trešās valstīs stingri atbilst ES vērtībām demokrātijas, cilvēktiesību un vēlēšanu jomā un ir saskaņā ar ES vēlēšanu novērošanas misiju secinājumiem;

u)

risināt jautājumu par tiesībām piedalīties vēlēšanās un visiem citiem aspektiem, kas saistīti ar vēlēšanu integritāti valstīs ārpus ES, darot to ar ES cilvēktiesību dialogu palīdzību; nodrošināt, ka šos dialogus papildina sadaļa, kurā iesaistītas neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības organizācijas;

v)

izmantot ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu (ES Magņitska likumu) attiecībā uz personām, kas atbildīgas par nopietniem tiesību piedalīties un demokrātisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem, un turpināt izmantot ES ierobežojošos pasākumus, lai piemērotu sankcijas personām, kas pakāpeniski un slepeni grauj demokrātiju un tiesiskumu valstīs ārpus ES; nodrošināt, ka šo ierobežojošo pasākumu atcelšana ir atkarīga no reālas cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma uzlabošanās attiecīgajā valstī; apsvērt iespēju izstrādāt efektīvus un preventīvus pasākumus pret personām, kas iesaistītas viltus vēlēšanu novērošanas misijās, tostarp valstu parlamentu deputātiem, ES dalībvalstu politiķiem un Eiropas Parlamenta deputātiem;

w)

atzīt ES un EDSO ODIHR vēlēšanu novērošanas misiju nozīmi, tostarp Parlamenta lomu, sniedzot pierādījumus par to, vai vēlēšanas ir patiesas, un turpināt uzlabot šo instrumentu, tostarp stiprinot tā redzamību, nosodot viltus vēlēšanu novērošanas misijas un pastiprinot komunikācijas stratēģiju gan pirms, gan pēc vēlēšanām; palielināt atbalstu ilgtermiņa vēlēšanu novērošanas misijām, jo daži no smagākajiem vēlēšanu procesu pārkāpumiem notiek pirms vēlēšanu dienas; nodrošināt ES vēlēšanu novērošanas misijas ar atbilstošām un mūsdienīgām tehniskajām zināšanām un resursiem, lai pienācīgi uzraudzītu aspektus, kas saistīti ar jaunajiem riskiem, kuri izriet no modernu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas vēlēšanās;

x)

veicināt ciešu sadarbību un koordināciju starp demokrātiskām valstīm, daudzpusējām iestādēm, piemēram, EDSO, ODIHR un Eiropas Padomi, un organizācijām, kas apstiprinājušas ANO Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem, lai efektīvāk cīnītos pret viltotu vēlēšanu un viltotu novērotāju leģitimizāciju starptautiskos forumos, jo īpaši ANO;

y)

virzīt ideju par to, lai ANO Cilvēktiesību padomē tiktu izstrādātas pamatnostādnes par tiesībām piedalīties vēlēšanās, vairāk iesaistot vietējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas; izvērtēt iespēju turpināt izstrādāt un sistematizēt Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 25. panta vispārīgo komentāru Nr. 25, lai pierādītu saikni starp tiesībām piedalīties un cilvēktiesībām un demokrātiju nolūkā risināt jaunas problēmas, tostarp dezinformāciju tiešsaistē un autoritārisma pieaugumu;

z)

nosodīt to, ka par daļu no vēlēšanu leģitimizācijas centienu kļūst starptautiski izstrādāto standartu vājināšana; pievērst īpašu uzmanību vēstījumiem, kuros kā neīstu vēlēšanu leģitimitātes avots tiek izvirzītas alternatīvas vērtības, piemēram, valsts tiesību aktu normatīvais pārākums pār starptautiski izstrādātajiem standartiem, reliģiskās un tradicionālās vērtības, kultūras īpatnības vai attīstības prioritātes programmas;

aa)

vadīt centienus ar mērķi padarīt redzamāku ANO Deklarāciju par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem un to organizāciju darbu, kas to atbalstījušas un aktīvi darbojas vēlēšanu novērošanas jomā; apsvērt iespēju aicināt atjaunināt ANO Deklarācijas par starptautiskās vēlēšanu novērošanas principiem atbalsta organizāciju sarakstu, lai stiprinātu tās ticamību un izveidotu skaidru veidu, kā nošķirt patiesas novērošanas grupas no viltus novērotājiem; līdzīgu pieeju izmantot arī attiecībā uz Globālo vietējo vēlēšanu novērotāju uzraudzības tīklu; izpētīt veidus, kā mazināt ēnu organizāciju un viltus novērotāju leģitimitāti;

ab)

attiecīgajos daudzpusējos forumos un kā daļu no ES kontaktiem ar citām starptautiskām organizācijām veicināt starptautisku un valstu neitrālu vēlēšanu novērotāju skaidru atzīšanu par cilvēktiesību aizstāvjiem un uzstāt uz nepieciešamo aizsardzību neitrāliem vēlēšanu novērotājiem, lai viņi varētu neatkarīgi un droši veikt savus pienākumus;