—

ņemot vērā 2022. gada 10. marta lēmumu par īpašas komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE 2), izveidi, kompetenci, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (1), un 2023. gada 14. februāra lēmumu, ar ko groza iepriekšminēto 10. marta lēmumu un pielāgo tās nosaukumu un pienākumus (2),

—

ņemot vērā 2022. gada 9. marta rezolūciju par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (3) (INGE 1. ziņojums),

—

ņemot vērā Komisijas pēcpasākumus saistībā ar Parlamenta 2022. gada 9. marta rezolūcijā sniegtajiem ieteikumiem,

—

ņemot vērā dokumentu “Stratēģiskais kompass drošībai un aizsardzībai — Eiropas Savienībai, kas aizsargā savus pilsoņus, vērtības un intereses un veicina starptautisko mieru un drošību|”, kuru Padome apstiprināja 2022. gada 21. martā un Eiropadome atbalstīja 2022. gada 24. martā,

—

ņemot vērā Parlamenta 2022. gada 23. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz jauno ES paplašināšanās stratēģiju (4),

—

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 13. jūlija paziņojumu “2022. gada ziņojums par tiesiskumu: tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2022)0500),

—

ņemot vērā 2022. gada 8. marta rezolūciju par pilsoniskās sabiedrības rīcības iespēju samazināšanos Eiropā (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2022. gada 15. decembra rezolūciju par aizdomām par Kataras īstenotu korupciju un plašāku nepieciešamību pēc pārredzamības un pārskatatbildības Eiropas iestādēs (6),

—

ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai (7),

—

ņemot vērā 2019. gada 13. marta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtēt turpmākos pasākumus, ko pieņēmusi EĀDD divus gadus pēc EP ziņojuma par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai (8),

—

ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par Eiropas medijiem digitālajā desmitgadē: rīcības plāns atveseļošanas un pārkārtošanās atbalstam (9),

—

ņemot vērā pantus dokumentā “Valstu atbildība par starptautiski prettiesisku rīcību”,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, jo īpaši tā 20. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/692 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības” un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1381/2013 un Padomes Regulu (ES) Nr. 390/2014 (10),

—

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 27. aprīļa priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotu vai ļaunprātīgu tiesvedību (“stratēģisku tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību”) (COM(2022)0177),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 3. decembra paziņojumu “Eiropas Demokrātijas rīcības plāns” (COM(2020)0790),

—

ņemot vērā 2022. gada 16. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vienota mediju pakalpojumu satvara izveidi iekšējā tirgū (Eiropas Mediju brīvības akts) un grozījumiem Direktīvā 2010/13/ES (COM(2022)0457),

—

ņemot vērā Konferences par Eiropas nākotni nobeiguma ziņojumu un jo īpaši 27. un 37. priekšlikumu,

—

ņemot vērā 2022. gadā klajā nākušo pastiprināto prakses kodeksu dezinformācijas jomā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/2065 (2022. gada 19. oktobris) par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (Digitālo pakalpojumu akts) (11),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2557 (2022. gada 14. decembris) par kritisko vienību noturību un Padomes Direktīvas 2008/114/EK atcelšanu (12) (CER direktīva).

—

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 18. oktobrī priekšlikumu Padomes Ieteikumam par koordinētu Savienības pieeju kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai (COM(2022)0551),

—

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 25. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu (COM(2021)0731) un tā grozījumus, ko Parlaments pieņēma 2023. gada 2. februārī  (13),

—

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 25. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansēšanu (COM(2021)0734),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā un ar ko atceļ Direktīvu (ES) 2016/1148 (COM(2020)0823), (TID 2 direktīva),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) 2022. gada 29. marta Īpašo ziņojumu 05/2022 “ES iestāžu, struktūru un aģentūru kiberdrošība: sagatavotības līmenis kopumā neatbilst apdraudējumam”,

—

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 22. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās (COM(2022)0122),

—

ņemot vērā 2021. gada 20. maija Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju par obligātu pārredzamības reģistru (14),

—

ņemot vērā ASV un ES Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes 2022. gada 5. decembra kopīgo paziņojumu,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas (ERP) gada pārskatu par ES aģentūrām par 2021. finanšu gadu,

—

ņemot vērā Eiropas standartu kodeksu neatkarīgām faktu pārbaudes organizācijām, ko 2022 gada augustā publicēja Eiropas faktu pārbaudes standartu tīkls,

—

ņemot vērā Reglamenta 54. un 207. pantu,

—

ņemot vērā Īpašās komitejas attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju, un integritātes, pārredzamības un pārskatatbildības stiprināšanu Eiropas Parlamentā (ING2) (starpposma) ziņojumu (A9-0187/2023),

A.

tā kā Parlaments 2022. gada 9. martā pieņēma rezolūciju ar ieteikumiem, kas balstīti uz pirmās īpašās komitejas ziņojumu par ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju; tā kā šajā ziņojumā cita starpā tika aicināts pieņemt koordinētu stratēģiju cīņai pret ārvalstu iejaukšanos; tā kā saistībā ar šiem ieteikumiem Komisija sagatavoja dokumentu, kurā cita starpā norāda, ka šāda stratēģija de facto jau pastāv un to veido dažādi iestāžu koordinācijas veidi;

B.

tā kā Eiropas Parlaments ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde un tas ir ES politisko diskusiju priekšgalā par cīņu pret ārvalstu iejaukšanos, manipulācijām ar informāciju un hibrīddraudiem mūsu demokrātijām, tostarp ES iestādēm; tā kā nesenie notikumi rāda, ka Parlaments ir dažādu agresīvu ārvalstu iejaukšanās kampaņu mērķis;

C.

tā kā Komisijas priekšsēdētāja savā 2022. septembra uzrunā par stāvokli Savienībā paziņoja, ka Komisija iesniegs tiesību aktu kopumu demokrātijas aizsardzībai, ko plānots pieņemt 2023. gada otrajā ceturksnī; tā kā šī tiesību aktu pakete ietvertu tiesību akta priekšlikumu, lai aizsargātu demokrātiju no trešo valstu struktūrām, kuras ES veic tādas darbības, kas var ietekmēt sabiedrisko domu un demokrātisko telpu, paredz pārskatīt darbību saskaņā ar Eiropas demokrātijas rīcības plānu (EDRP) un ietver pasākumus, ar kuriem garantēt drošas un noturīgas vēlēšanas, cita starpā arī kiberdrošības pasākumus vēlēšanu procesos;

D.

tā kā Eiropas Savienības Padome, Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests kopīgi vadīja mācības “EU Integrated Resolve 2022”, kuru mērķis bija pārbaudīt ES reakciju uz hibrīda rakstura kampaņām;

E.

tā kā Krievijas agresijas karš pret Ukrainu sākās kā rūpīgi plānots un agresīvs informācijas karš, kam sekoja pilna mēroga militārs iebrukums 2022. gada 24. februārī; tā kā Krievija izmanto dažādas iejaukšanās metodes, kas ir daļa no plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir mulsināt, biedēt, vājināt un šķelt ES dalībvalstis un kaimiņvalstis un nodarīt tām kaitējumu; tā kā pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Amerikas Savienotās Valstis un Apvienotā Karaliste preventīvi veica efektīvas informatīvās atmaskošanas kampaņas, izmantojot un publiskojot vēl nebijušu izlūkdatu daudzumu, lai vērstos pret Kremļa vēstījumu un izgaismotu Krievijas valdības un ar to saistīto rīcībspēku melus; tā kā Krievija gadiem ilgi īstenoja dezinformācijas kampaņas, kiberuzbrukumus, elites sagrābšanu un uzbrukumus, kuru mērķis bija pārrakstīt vēsturi, mēģinot sagatavot pamatu un attaisnojumu iebrukumam Ukrainā;

F.

tā kā tiek sagaidīts, ka Parlamenta dienesti nopietni pievērsies tam, lai īstenotu 2022. gada 9. martā pieņemtos ieteikumus, jo īpaši gatavojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām; tā kā Parlamenta darba grupai dezinformācijas jautājumos uzdots koordinēt dažādu Eiropas Parlamenta ģenerāldirektorātu darbu un sadarboties ar citām ES iestādēm vairākās darbībās, kas tiek veiktas jo īpaši šādās jomās: situācijas apzināšanās, noturības veidošana, apsteidzoša atspēkošana un ieguldījums veselīgā informācijas telpā, kā arī seku mazināšana;

G.

tā kā Parlaments aktīvi atbalsta parlamentāro demokrātiju vairākās trešās valstīs, tostarp izmantojot Demokrātijas un vēlēšanu atbalsta grupas darbības; tā kā šajā ziņā īpaši svarīgas ir ES tuvākās kaimiņvalstis;

H.

tā kā ES pievienošanās sarunvalstis saskaras ar izaicinājumiem, ko rada ārvalstu ļaunprātīga iejaukšanās un dezinformācijas kampaņas; tā kā pagātnes notikumi ir pierādījuši, ka nepaplašināšanās ir saistīta ar nopietnām stratēģiskām izmaksām; tā kā Rietumbalkāni ir stratēģiskas un ģeopolitiskas konkurences telpa un šajā reģionā ir valstis, kas ir pakļautas destabilizācijas riskam, kas apdraud mūsu kontinenta drošību un stabilitāti; tā kā trešās valstis ekspluatē šo valstu neaizsargātību, tostarp izmantojot stratēģiskas investīcijas un dezinformācijas kampaņas; tā kā pievienošanās sarunvalstu stabilitāte, drošība un demokrātijas noturība ir cieši saistīta ar ES drošību, stabilitāti un demokrātijas noturību;

I.

tā kā šo iejaukšanās kampaņu mērķis Rietumbalkānos ir negatīvi ietekmēt atsevišķu valstu pieaugošo eiroatlantisko orientāciju un stabilitāti un tādējādi mainīt visa reģiona orientāciju; tā kā Krievija izmanto savu ietekmi Serbijā, lai mēģinātu destabilizēt Serbijas suverēnas kaimiņvalstis un iejaukties tajās: Bosnijā ar Serbu Republikas starpniecību; Melnkalnē, izmantojot to, ka sabiedrībā ir liels atbalsts serbiem, kā arī Serbijas pareizticīgo baznīcu; un Kosovā, izmantojot un uzkurinot strīdus Kosovas ziemeļos; tā kā tādēļ Krievijai joprojām ir ievērojama ietekme Rietumbalkānos un tā spēj iejaukties reģiona centienos panākt izlīgumu, integrāciju, kā arī reformās, kas tiek veiktas ceļā uz demokratizāciju;

J.

tā kā tādas iniciatīvas kā ES finansētais projekts RADAR, ko īsteno Eiropas Politikas pētījumu asociācija (Viseiropas vadošo pētniecības institūtu un augstskolu konsorcijs TEPSA), ir mērķētas uz iedzīvotāju izpratnes par dezinformāciju palielināšanu un publisku debašu platformu izveidi, un šajā projektā īpaša uzmanība pievērsta jauniešiem, lai sadzirdētu viņu viedokļus, stiprinātu viņu iesaisti pilsoniskajā sabiedrībā un uzlabotu viņu izglītošanu par kritisko domāšanu un medijpratību;

K.

tā kā, izglītojot un apmācot visu vecumu Eiropas pilsoņus atklāt iespējamas dezinformācijas darbības un manipulācija ar informāciju un nepakļauties šādām darbībām, ir vajadzīga holistiska pieeja, kas aptver mūsu sabiedrību kopumā, tostarp īpaša apmācība, kas paredzēta darba spējīgā vecumā esošiem cilvēkiem, un īpaša — skolēniem; tā kā būtu jāizstrādā stratēģija, kas paredzētu preventīvi rādīt interneta lietotājiem tādus videomateriālus un saturu, kas parāda dezinformācijas pamatā esošo taktiku un kas var padarīt tos apzinīgākus un noturīgākus pret maldinošu informāciju un dezinformāciju un palielināt neaizsargāto iedzīvotāju grupu noturību; tā kā šajā nolūkā izšķirīgi svarīga nozīme ir sabiedrības informētībai un pastāvīgam dialogam ar medijiem; tā kā komunikācijas panākumu pret dezinformāciju galvenā iezīme ir uzticēšanās komunikācijas iestādēm;

L.

tā kā mūsdienās antisemītismam ir daudz izpausmju, to skaitā arī naida runa internetā un jaunas vai atkal aktualizētas konspirācijas, un tā kā ES stratēģijā antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads) Eiropas Savienība ir ietvērusi savu apņemšanos panākt, lai nākotnē ES un ārpus tās vairs nebūtu antisemītisma;

M.

tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijām (PSO) ir būtiska uzraugu loma, tās ir svarīgas demokrātiskas noturības veidošanā no iekšpuses un demokrātijas aizsardzībā un tās sniedz atbalstu cīņā pret tiesiskuma pārkāpšanu, aktīvi veicinot tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību ievērošanu uz vietas; tā kā PSO ir nozīmīga loma ārvalstu iejaukšanās demokrātiskos procesos atklāšanā un novēršanā; tā kā PSO ir izšķiroša nozīme pašregulācijas panākšanā, kas ļauj izstrādāt nozares standartus cīņai pret dezinformāciju, sevišķi jomās, kurās jebkura valsts rīcība var novest pie neuzticēšanās; tā kā, vēl vairāk nostiprinot pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalību demokrātiskajos procesos, demokrātija kā tāda kļūst noturīgāka pret ārvalstu iejaukšanās risku;

N.

tā kā arī pašas PSO, ideju laboratorijas, konsultāciju aģentūras, fondi un paši uzņēmumi nav pasargāti no šādas iejaukšanās un dažos gadījumos var kalpot par ļaunprātīgu dalībnieku, tostarp trešo valstu dalībnieku, ietekmes nesēju, instrumentu vai vektoru, kas tieši sponsorē vai kūda uz ārvalstu iejaukšanos un ietekmē politikas veidotājus; tā kā pārredzamība ir būtiska, lai nodrošinātu, ka šie dalībnieki nekļūst par ārvalstu iejaukšanās nesējiem un netiek izmantoti šādā veidā, tādēļ ir jāievēro skaidri noteikumi par šādu dalībnieku ietekmi un tie rūpīgi jāuzrauga; tā kā dažas ES dalībvalstis ir mēģinājušas ieviest mehānismus, ar kuriem pārbaudīt ārvalstu valdību finansējumu PSO, sevišķi no Krievijas un Ķīnas;

O.

tā kā ES atbalsts pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot programmu “Pilsoņi, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, pastiprināja centienus atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, jo īpaši tās, kuras saskaras ar īpašiem ierobežojumiem; tā kā dažas dalībvalstis ar valsts atveseļošanas un noturības programmām ir nodrošinājušas finansējumu tādu spēju veidošanai, kas vajadzīgas faktu pārbaudei un dezinformācijas apkarošanai;

P.

tā kā, neraugoties uz atsevišķiem pieejamiem finanšu resursiem, tostarp sekmīgiem ES fondu un programmu finansētiem projektiem, kopumā PSO un mediju finansējums ir sadrumstalots, piesaistīts konkrētiem projektiem un bieži nāk no ārpussavienības valstīm; tā kā finansēšanas pieteikuma procedūrām vajadzētu būt pārredzamām un pieejamām; tā kā Revīzijas palāta ir secinājusi, ka nav saskaņotas ES medijpratības stratēģijas, kas ietvertu dezinformācijas un ES darbību sadrumstalotības novēršanu, un tas mazina medijpratības projektu ietekmi, un ka daudzi no šiem projektiem nav uzrādījuši pietiekamu mērogu un tvērumu;

Q.

tā kā uz faktiem balstītai žurnālistikai ir būtiska nozīme demokrātiskā sabiedrībā, jo tā uztur tādus principus kā patiesums, precizitāte, objektivitāte, godīgums un neatkarība; tā kā vārda un informācijas brīvība ir pamattiesības, ko garantē Eiropas Cilvēktiesību konvencija un kas atzītas ES Pamattiesību hartā un Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; tā kā mediju tabloidizācija nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos publiski pieejamajai informācijai un mediju videi;

R.

tā kā trauksmes cēlēji, žurnālisti, PSO, aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji arvien biežāk cieš no iebiedēšanas, uzmācīgas novērošanas, datorsistēmu uzlaušanas, vajāšanas un draudiem, tostarp draudiem izmantot pret viņiem tiesvedību, un no ļaunprātīgas tiesvedības; tā kā ES un tās iestādēm būtu jāsniedz viņiem atbalsts; tā kā pret sabiedrības līdzdalību vērstas stratēģiska tiesvedības (SLAPPs), tostarp tādas, ko trešo valstu iestādes ierosinājušas pret ES valstspiederīgajiem vai ES bāzētām struktūrām, ir nopietns drauds demokrātijai un pamattiesībām, tādām kā vārda un informācijas brīvība, jo ar tām žurnālistus un aktīvistus, kā arī plašākas pilsoniskās sabiedrības dalībniekus, var apklusināt vai sodīt par to, ka viņi runā par sabiedrībai svarīgām problēmām, un līdz ar to šādām darbībām ir atturoša ietekme uz faktisku vai potenciālu kritiska viedokļa paušanu;

S.

tā kā ES ir gadījumi, kad žurnālistu eksistence un dzīvība ir apdraudēta sabiedrību interesējošu tēmu pētīšanas dēļ; tā kā ārvalstu varas tiek turētas aizdomās par iejaukšanos Savienībā un ir paplašinājušas represīvus pasākumus, vēršot tos arī pret teritorijām Savienībā, lai apklusinātu žurnālistus, kuri nosoda noziedzīgas darbības un vēlas par tām ziņot; tā kā piemērs tam ir tiesas iestāžu vajāšanas stratēģija, ko Marokas Karaliste vērš pret Spānijas žurnālistu Ignacio Cembrero; tā kā pret dažiem žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kuriem piešķirts patvērums ES, joprojām tiek vērsta vajāšana, uzmākšanās, vardarbība un atentāta mēģinājumi; tā kā dalībvalstīm būtu jānodrošina viņu drošība un iespēja turpināt darbu;

T.

tā kā ļaunprātīgas manipulēšanas ar informāciju efektivitātes un jo īpaši tās ietekmes uz demokrātisku procesu funkcionēšanu samazināšana ir visas sabiedrības interesēs; tā kā dezinformācija samazina iedzīvotāju spēju pieņemt informācijā balstītus lēmumus un brīvi piedalīties demokrātiskos procesos; tā kā šo situāciju vēl vairāk saasina straujā jaunu mediju veidu attīstība; tā kā saskaņā ar Mediju plurālisma uzraudzības instrumenta 2022 datiem nevienā valstī mediju dzīvotspējas risks nav vērtējams kā zems, kas atspoguļo pastāvošos ekonomiskos draudus mediju plurālismam; tā kā ziņu mediji, kuri darbojas mazākos tirgos, tostarp vietējie, reģionālie un nišas mediji, saskaras ar papildu izaicinājumiem, jo tiem ir ierobežoti ieņēmumi, tiem kļūst grūtāk izdzīvot ar esošajiem uzņēmējdarbības modeļiem un tie nevar pārņemt jaunus uzņēmējdarbības modeļus tādā pašā veidā kā mediji, kas darbojas lielākos tirgos; tā kā turklāt dažas dalībvalstis, kuras Krievija uzskata par savu ietekmes zonu, vairāk par citām ir pakļautas ģeopolitiskiem riskiem, ko rada Kremļa iejaukšanās to informācijas telpā;

U.

tā kā viens no pilsoņu priekšlikumiem ir mediju neatkarības un plurālisma, kā arī medijpratības veicināšana cīņai pret dezinformāciju, kas iekļauts 2022. gada 9. maijā publicētajā Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā, ar ko pilsoņi īpaši aicināja ES novērst draudus mediju neatkarībai, izstrādājot ES mēroga obligātos standartus, kā arī aizstāvēt un atbalstīt brīvus, plurālistiskus un neatkarīgus medijus, pastiprināt cīņu pret dezinformāciju un ārvalstu iejaukšanos un nodrošināt žurnālistu aizsardzību; tā kā Konferences par Eiropas nākotni galīgajā ziņojumā ir iekļauts arī aicinājums izveidot ES struktūru, kas būtu atbildīga par mērķtiecīgas dezinformācijas un iejaukšanās novēršanu un apkarošanu, uzlabojot valstu kiberdrošības iestāžu sadarbību un tiesību aktus un vadlīnijas tiešsaistes platformām un sociālo mediju uzņēmumiem, lai novērstu neaizsargātību pret dezinformāciju;

V.

tā kā mediju pakalpojumu iekšējā tirgus integritāti var apdraudēt un sabiedrības polarizāciju sekmēt mediju pakalpojumu sniedzēji, kuri sistemātiski piekopj dezinformāciju, kas ietver manipulēšanu ar informāciju un iejaukšanos valstu kontrolētos mediju pakalpojumu sniedzējos, ko piekopj atsevišķas trešās valstis — Ķīna, Krievija un Turcija; tā kā šāda ļoti koncentrēta un valdības kontrolēta mediju vide var izraisīt informatīvu autokrātiju, kurā valsts vai ļaunprātīgi ārvalstu rīcībspēki var viegli manipulēt ar informāciju;

W.

tā kā pēdējo 10 gadu laikā Ķīna ir ieguldījusi gandrīz 3 miljardus EUR Eiropas mediju uzņēmumos, bet ES un tās dalībvalstis uz to nav pienācīgi reaģējušas; tā kā Ķīnas piemēram varētu sekot arī citas valstis ar līdzīgām autoritārām politiskajām ideoloģijām, kas būtiski apdraud Eiropas demokrātiju integritāti un nozīmē citu valstu iejaukšanos ES iekšējās lietās; tā kā ES joprojām darbojas vairāki Ķīnas valsts vadītie Konfūcija institūti, kas izplata propagandu un iejaucas akadēmisko iestāžu darbā; tā kā Ķīnas raidorganizācijas pārstāv un izplata Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) ideoloģiju; tā kā Ķīnas botu konti, kas kalpo Ķīnas iestāžu vajadzībām, kļūst aizvien aktīvāki sociālajos medijos un sociālajos tīklos;

X.

tā kā ES DisinfoLab nesen atklāja apjomīgu operāciju, kas mērķēta uz starptautiskām iestādēm, īpaši Briselē un Ženēvā, kalpo Indijas interesēm un kurā iesaistīti simtiem viltus mediju platformu un desmitiem valdības izveidotu nevalstisko organizāciju;

Y.

tā kā tikai dažās ES dalībvalstīs ir ieviesti pārbaudes mehānismi ārvalstu ieguldījumiem medijos; tā kā sabiedrības interesēs ir uzzināt mediju platformu faktisko īpašnieku struktūru;

Z.

tā kā joprojām ir lielas strukturālas nepilnības, kas ļauj manipulēt ar informāciju, izmantojot tiešsaistes platformas; tā kā tiešsaistes platformu darbības modelis balstās uz personas datiem, algoritmiem, kas uzspiež ekstrēmu un šķeļošu saturu, un uz reklāmām un lielāka auditorijas iesaiste nozīmē lielākus ieņēmumus no reklāmas, kā rezultātā cīņā par auditorijas iesaisti šķeļoši un ekstrēmi viedokļi izkonkurē faktos balstītu informāciju; tā kā tādēļ tiešsaistes platformas ir veidotas tā, lai palīdzētu pavairot sazvērestības teorijas un maldinošu informāciju; tā kā šīm globālajām tiešsaistes platformām turklāt bijusi ļoti graujoša ietekme uz Eiropas mediju nozares ekonomisko dzīvotspēju, jo tās dominē reklāmas tirgū, tādējādi ietekmējot mediju uzņēmējdarbības modeļus;

AA.

tā kā, lai gan ES prakses kodekss dezinformācijas jomā ir ticis uzlabots, joprojām pastāv daudzas strukturālas problēmas, piemēram, saistošu noteikumu un tāda nosacījuma neesamība, saskaņā ar kuriem uzņēmumi var izvēlēties savas saistības, un tas traucē rīcības kodeksam kļūt par veiksmīgu regulējuma instrumentu;

AB.

tā kā strauji augošajām ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijām potenciāli var būt smagas sekas — tās var dot iespēju ļaunprātīgiem dalībniekiem radīt un izplatīt vairāk dezinformācijas satura, turklāt darīt to lētāk un ātrāk; tā kā īpaši postošas sekas varētu rasties tām valstīm visā pasaulē, kam trūkst resursu šīs problēmas risināšanai;

AC.

tā kā Komisijas priekšlikums par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientāciju tiecas risināt šīs strukturālās problēmas tiktāl, ciktāl tās saistītas ar politisko reklāmu;

AD.

tā kā platformas ir izstrādājušas vairākas iniciatīvas, ar ko cīnīties pret dezinformāciju tiešsaistē, kas strādā kā preventīvas atmaskošanas kampaņas un informē lietotājus par dezinformācijas bīstamību, agrīni atspēkojot maldinošus apgalvojumus, kas pausti ļaunprātīgu dalībnieku īstenotās dezinformācijas un maldinošas informācijas kampaņās; tā kā šo iniciatīvu ietekmi nav iespējams pilnībā novērtēt, jo pētnieki, kuriem ir pilnīga piekļuve datiem, nav veikuši neatkarīgu vai institucionalizētu analīzi;

AE.

tā kā saturs, kas nav angļu valodā, joprojām gandrīz nemaz netiek uzraudzīts, jo platformas joprojām nenodarbina pietiekamu skaitu recenzentu un faktu pārbaudītāju, kuri uzdevumus pildītu citās valodās, jo īpaši valodās, kuru runātāju skaits nav liels, valstīs, kurās plaši izplatīta dezinformācija; tā kā interneta platformām būtu jāgarantē iedzīvotāju pamattiesību, piemēram, vārda un informācijas brīvības, ievērošana;

AF.

tā kā kopš platformu Twitter pārņēma Elon Musk, šis uzņēmums ir ieviesis krīzes maldinošas informācijas politiku, saskaņā ar kuru uzņēmums rīkosies, reaģējot uz tvītiem, kuros ir nepatiesi vai maldinoši apgalvojumi par spēka un ieroču lietošanu, un ka tas reaģēs, par prioritāti nosakot tvītus no ar valsti saistītiem mediju kontiem un brīdinot par to, ka tvīts ir pārkāpis uzņēmuma krīzes maldinošas informācijas politiku, bet šī pieeja tika daļēji atcelta 2022. gada 23. novembrī; tā kā uzņēmums ir atbrīvojis darbiniekus no visām struktūrvienībām, kas atbild par dezinformācijas atklāšanu, klasificēšanu vai reaģēšanu uz to, tostarp lielāko daļu satura moderatoru un valstu komandas, un ir atjaunojis vairāk nekā 60 000 kontus, par kuriem iepriekš tika konstatēts, ka tie ir pārkāpuši platformas noteikumus, daloties ar dezinformāciju, iesaistoties vajāšanā vai ļaunprātīgā izmantošanā vai veicot krāpnieciskas darbības; tā kā kopš platformas pārņemšanas ļaunprātīgs saturs tajā ir palielinājies par aptuveni 40 %; tā kā ir notikusi atkārtota un nepieņemama žurnālistu un mediju platformu kontu apturēšana bez konkrēta pamatojuma;

AG.

tā kā mediju ziņojumos par uzņēmuma iekšējiem dokumentiem ir izvirzīti jautājumi par to, cik politiski neitrāli bija centieni īstenot savu politiku pret ārvalstu iejaukšanos un dezinformāciju ASV 2020. gada prezidenta vēlēšanās un vai šie centieni zināmā mērā nav iejaukšanās politiskajās un plašākās sabiedriskās debatēs par vēlēšanām, jo desmitiem iekšējo e-pastu atklāja, ka Amerikas Savienoto Valstu galvenās partijas izmanto metodes dezinformācijas un naida runas apkarošanai, lai kontrolētu vēlētājus; tā kā joprojām nav skaidrs, kāda būs Twitter attīstība tuvākajā laikā bažas raisošo paziņojumu un uzņēmuma jaunās augstākās vadības pieņemto lēmumu dēļ;

AH.

tā kā dezinformācija un maldinoša informācija par veselību nopietni apdraud sabiedrības veselību, jo grauj sabiedrības uzticēšanos zinātnei, valsts iestādēm, autoritātēm un medicīnas darbiniekiem, kā arī rada naidīgumu pret tiem un veicina konspirācijas teorijas; tā kā šāda dezinformācija var apdraudēt dzīvību, kad tā attur cilvēkus meklēt medicīniski rekomendētus ārstēšanas veidus, tostarp vakcinēties, vai popularizē nepārbaudītas ārstēšanās metodes; tā kā Covid-19 pandēmijas laikā ar Covid-19 saistītā satura apjoms, ar kuru netika veiktas nekādas darbības pēc faktu pārbaudes, kur tika konstatēts, ka tas satur nepareizu informāciju vai dezinformāciju, bija 20 % vācu un spāņu valodā, 47 % franču valodā un 84 % itāļu valodā; tā kā mazākās valodās aina bija vēl drūmāka;

AI.

tā kā ļaunprātīgi rīcībspēki izmanto botu un viltus kontu tīklus sociālo mediju platformās, lai apdraudētu demokrātiskos procesus; tā kā Meta liedza piekļuvi diviem tīkliem, kuru izcelsme ir Ķīnā un Krievijā, jo tie pārkāpa tās politiku pret koordinētu neautentisku rīcību; tā kā tīkls, kura izcelsme bija Krievijā un kuru veidoja vairāk nekā 60 tīmekļa vietnes, izlikās par likumīgām ziņu organizāciju tīmekļa vietnēm Eiropā un publicēja oriģinālus rakstus, kuros kritizēja Ukrainu, atbalstīja Krieviju un apgalvoja, ka Rietumu sankcijas pret Krieviju atspēlēsies Rietumiem; tā kā līdzīgus atzinumus izdarīja ES DisinfoLab, veicot savu Doppelgänger izmeklēšanu; tā kā šī ir tikai aisberga redzamā daļa un tiešsaistes platformām pastāvīgi jābūt modrām un jāuzlabo sava satura moderācijas politika;

AJ.

tā kā trūkst pārraudzības tādās platformās kā Reddit un Telegram, kurās dezinformācija izplatās lielākoties nepārbaudīti; tā kā Spotify mitina aplādes, kas ietver maldinošas informācijas un dezinformācijas saturu, jo īpaši nepareizu informāciju par vakcīnām; tā kā dažās no tām katrai epizodei ir līdz 11 miljoniem klausītāju; tā kā uzņēmums ir atteicies veikt jebkādas darbības attiecībā uz kontiem, kas veikušo šīs aplādes, jo tam nav pret dezinformāciju vērstas politikas; tā kā ES uzsāka vairākas ar TikTok darbību izmeklēšanas attiecībā uz ES pilsoņu datu pārsūtīšanu Ķīnai un mērķtiecīgām reklāmām, kas orientētas uz nepilngadīgajiem;

AK.

tā kā 2022. gada 16. novembrī stājās spēkā Digitālo pakalpojumu akts (15) (DPA) un tas tiks piemērots no 2024. gada 17. februāra; tā kā ar šo aktu pilnībā saskaņoti noteikumi, kuri piemērojami starpniecības pakalpojumiem iekšējā tirgū, un tajā ietverti īpaši noteikumi, kas attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām (VLOPs) un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām (VLOSEs) saistībā ar tādiem sistēmiskiem riskiem kā dezinformācija un manipulēšana;

AL.

tā kā ar DPA uzliek par pienākumu ļoti lielām tiešsaistes platformām un ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām veikt ikgadējus riska novērtējumus un pasākumus, lai mazinātu riskus, kuri izriet no šo struktūru pakalpojumu izstrādes un izmantošanas; tā kā daži DPA noteikumi būtu jāattiecina arī uz mazākām platformām, kurās netraucēti izplatās dezinformācija;

AM.

tā kā DPA dezinformācija vai manipulēšana ar vēlēšanām klasificēti kā sistēmiski riski;

AN.

tā kā algoritmiem, kas veidoti tā, lai dotu labumu platformu uzņēmējdarbības modeļiem, ir izšķirīga loma nepatiesu un maldinošu vēstījumu izplatīšanā, jo tie veido filtra burbuļus, kas ierobežo vai izkropļo individuāliem lietotājiem pieejamo informāciju; tā kā platformas joprojām nav paveikušas pietiekami daudz, lai to nepieļautu; tā kā to algoritmu izstrāde, testēšana un funkcionēšana joprojām nav pārredzama;

AO.

tā kā sociālo mediju platformas tiek izmantotas kā instrumenti, piemēram, lai izplatītu Krievijas propagandu, kuras mērķis ir attaisnot Putina iebrukumu Ukrainā, un lai veicinātu antidemokrātiskas politiskās kustības Balkānos; tā kā, ļaunprātīgi izmantojotlielapjoma valodas modeļus kā ChatGPT, mākslīgais intelekts kļūst par aizvien svarīgāku instrumentu, ko izmanto propagandas un dezinformācijas izplatīšanā, bet tam būs arī izšķirīga nozīme, efektīvāk atklājot un apkarojot manipulatīvus vēstījumus; tā kā digitālās tehnoloģijas ir jāizstrādā, respeketējot cilvēktiesības un tiesiskumu;

AP.

tā kā Komisija ir izveidojusi Eiropas Algoritmiskās pārredzamības centru, kas ir daļa no Komisijas Kopīgā pētniecības centra un kurā galvenokārt strādā inženieri un datu zinātnieki, kas nodarbojas ar algoritmu izpēti;

AQ.

tā kā digitālo pakalpojumu koordinatoriem, kas ir katras dalībvalsts izraudzītas neatkarīgas iestādes, ir svarīga loma un funkcija un šīs struktūras ir atbildīgas par DPA uzraudzību un izpildi dalībvalstīs;

AR.

tā kā pastāv ekonomiskās atkarības risks, kā arī spiegošanas un sabotāžas risks, ārvalstu uzņēmumiem iegūstot ietekmi pār ES kritisko infrastruktūru; tā kā Ķīnas kuģniecības sabiedrības ir ieguvušas akciju kontrolpaketi vai ievērojamu daļu akciju vairāk nekā 20 Eiropas ostās, piemēram, “China Merchants Group” dominē Francijas ostās vai COSCO Pirejas, Antverpenes, Bilbao, Dženovas, Hamburgas, Roterdamas, Valensijas un Zēbriges ostās; tā kā ar INGE I ziņojumā pausts aicinājums ieviest stingrāku reglamentējošo un izpildes sistēmu, lai tiktu bloķēti ES drošībai kaitnieciski ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI);

AS.

tā kā ārvalstu rīcībspēki, galvenokārt Ķīna un Krievija, bet arī Irāna, aktīvi cenšas iefiltrēties Eiropas kritiskajā infrastruktūrā un piegādes ķēdēs, lai ar spiegošanu nozagtu informāciju un/vai zinātību (know-how), lai iegūtu priekšrocības konkurencē vai sabotētu attiecīgo infrastruktūru daļas, tādējādi pasliktinot to darbību; tā kā tāda pati ļaunprātīga rīcība ir saistīta ar ekonomikas un infrastruktūras projektiem kandidātvalstīs un potenciālajās ES kandidātvalstīs; tā kā par aizvien lielāku apdraudējumu Eiropas iedzīvotājiem kļūst arī spiegošana un informācijas vākšana, kas iespējama ar ikdienas sadzīves tehnikas ierīču starpniecību;

AT.

tā kā pēc tam, kad Krievija sāka agresijas karu Ukrainā, ES enerģētiskā atkarība no Krievijas radījusi milzīgas grūtības ES energoapgādes drošībai; tā kā ārvalstu rīcībspēku īstenotie “korozīvā kapitāla” projekti dalībvalstīs, piemēram, Pakšas atomelektrostacija Ungārijā, var ietekmēt politiskus lēmumus; tā kā, neraugoties uz Krievijas nelikumīgo okupāciju un Ukrainas daļu aneksiju 2014. gadā, daudzas ES valstis palielināja savu atkarību no Krievijas gāzes; tā kā dažas no šīm valstīm nesen ir samazinājušas savu atkarību līdz gandrīz 0 %;

AU.

tā kā investīciju programmas 5G ieviešanai, tādas kā CEF2 Digital un kopuzņēmuma “Viedtīkli un pakalpojumi” 6G programma, varētu atbalstīt tehnoloģiju suverenitāti un samazināt atkarību no ārvalstu piegādātājiem šajā jomā, veidojot drošu 5G infrastruktūru, kā arī 6G tehnoloģisko jaudu; tā kā Eiropas ekonomikas kritiskās tehnoloģiskās infrastruktūras izstrāde būtu jāveic Eiropas vai tai līdzīgi domājošu valstu ražotājiem un izstrādātājiem;

AV.

tā kā dažu dalībvalstu iestādes nostiprinājušas savas pieejas, lai stātos pretim kritiskās infrastruktūras ārvalstu apdraudējumiem, tādiem kā spiegošana un sabotāža;

AW.

tā kā dezinformācija un cita veida manipulēšana ar informāciju apdraud publiskās debates par vēlēšanām un citiem demokrātiskiem procesiem un var traucēt pilsoņiem izdarīt informētu izvēli vai arī atturēt viņus vispār piedalīties politikā; tā kā dezinformācija politiskajās kampaņās ir tiešs drauds godīgai demokrātiskai politiskai konkurencei; tā kā šie jautājumi ir izaicinājums 2024. gada Eiropas vēlēšanām;

AX.

tā kā, tuvojoties 2024. gada Eiropas vēlēšanām, ir sagaidāma iejaukšanās un manipulēšana ar informāciju; tā kā Eiropas vēlēšanas ir būtiskas Eiropas Savienības demokrātisko procesu darbībai un tādējādi, jo stiprina tās stabilitāti un leģitimitāti; tā kā tamdēļ ir jāaizsargā Savienības demokrātiskā integritāte, tostarp nepieļaujot dezinformācijas izplatīšanu un neatbilstīgu ārvalstu ietekmi uz Eiropas vēlēšanām; tā kā priekšlikums par politiskās reklāmas pārredzamību un mērķorientēšanu varētu sniegt savu pienesumu, nosakot trešo valstu finansētas politiskās reklāmas aizliegumu;

AY.

tā kā brīvas un godīgas vēlēšanas ir demokrātisku valstu stūrakmens un ir nepieciešami neatkarīgi un pārredzami vēlēšanu procesi, lai veicinātu konkurētspējīgu vēlēšanu vidi un pilsoņu uzticēšanos vēlēšanu integritātei; tā kā vēlēšanu procesu sistēmiskā integritāte ir nostiprināta arī tiesiskajā un institucionālajā satvarā vēlēšanu rīkošanai, tostarp vēlēšanas organizējošo iestāžu struktūrā; tā kā šo satvaru un demokrātisko iestāžu spēka kvalitātei ir būtiska nozīme ikvienas valsts vēlēšanu integritātes nodrošināšanā; tā kā tiešsaistes sociālās platformas kļūst par aizvien nozīmīgākiem instrumentiem, kas nosaka vēlētāju lēmumu pieņemšanu;

AZ.

tā kā iejaukšanās vēlēšanu procesā var notikt dažādu tiešu vai netiešu izpausmju veidā, piemēram, cita starpā kā krāpnieciskas darbības ar vēlēšanu biļeteniem, piekļuves bloķēšana vēlēšanu iecirkņiem vai fiziska piespiešana balsot kādā noteiktā veidā, izkropļotas informācijas izplatīšana par kandidātiem, manipulācijas ar vēlēšanu datuma maiņu vai dezinformācijas kampaņas sociālajos medijos;

BA.

tā kā autoritārie režīmi ir kļuvuši efektīvāki, līdzfinansējot vai apejot normas un iestādes, kas atbalsta pamatbrīvības, un sniedzot palīdzību citiem, kuri vēlas darīt to pašu; tā kā šie režīmi ir sekmējuši un izmantojuši polarizāciju, izmantojot starpniekus trešās valstīs un ES, un ir mēģinājuši kropļot valstu politiku nolūkā veicināt naidu, vardarbību un neierobežotu varu; tā kā ārvalstu iejaukšanās vēlēšanu procesos nav vērsta tikai uz konkrētu vēlēšanu rezultātu ietekmēšanu, bet gan uz to, lai grautu un iznīcinātu pilsoņu ilgtermiņa pārliecību par savu demokrātisko institūciju, kā arī demokrātisko procesu leģitimitāti;

BB.

tā kā Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu iestāde palīdz aizsargāt Eiropas vēlēšanu integritāti;

BC.

tā kā Eiropas sadarbības tīklam vēlēšanu jomā ir izšķiroša nozīme vēlēšanu integritātes nodrošināšanā Eiropas Savienībā; tā kā šo tīklu ir izveidojuši Komisijas dienesti kopā ar attiecīgajiem dalībvalstu dienestiem;

BD.

tā kā gan pirms, gan pēc 2022. gada 24. februāra žurnālisti un eksperti ir nepārtraukti norādījuši uz no ārpus ES nākošu finansējumu, īpaši Krievijas finansējumu politiskām darbībām un politiķiem Eiropas Savienībā, kas apdraud ES dalībvalstu demokrātiskās darbības integritāti, un pieprasījuši rūpīgu izmeklēšanu, lai sauktu līdzvainīgos pie atbildības; tā kā laikraksts El País ir atklājis Irānas Nacionālās pretošanās padomes iesaistīšanos galēji labējo politisko kustību finansēšanā Eiropas Savienībā; tā kā Krievijai un Irānai kopā ar citām valstīm, piemēram, Venecuēlu, ir kopīgs mērķis vājināt demokrātiskās valstis;

BE.

tā kā likumdevēji pašlaik apspriež priekšlikumu par politisko reklāmu, kura mērķis ir papildināt DPA, novērst kaitīgo sadrumstalotību, kas pašlaik pastāv šajā jomā, un palīdzēt stiprināt mūsu demokrātiju Eiropā un mūsu demokrātiskos procesus, ļaut iedzīvotājiem pieņemt izglītotu lēmumu vēlēšanu vai referenduma laikā atklātā procesā un pasargāt ES iedzīvotājus no dezinformācijas, viltus ziņām, nepārredzamām politiskās reklāmas metodēm un ārvalstu iejaukšanās kā tādas; tā kā likumdevējiem par šo priekšlikumu jāvienojas iespējami drīzāk, lai nodrošinātu, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā pirms Eiropas vēlēšanām 2024. gadā;

BF.

tā kā 2021. gada pirmajā pusē vien tika reģistrēti tikpat daudzi kiberuzbrukumi ES iestādēm, cik visa 2020. gada laikā (16); tā kā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir palielinājies uzbrukumu skaits ES un valstu iestādēm, par ko liecina kiberuzbrukums, kas 2022. gada novembra plenārsēdē skāra Eiropas Parlamentu, liedzot piekļuvi tā tīmekļa vietnei pēc balsojuma par rezolūciju, ar kuru Krievija tiek pasludināta par terorisma sponsorvalsti;

BG.

tā kā ES ir būtiski palielinājusi centienus un ieguldījumus kiberdrošības spēju veidošanā, tostarp izmantojot ES programmas “Apvārsnis Eiropa” un “Digitālā Eiropa”; tā kā joprojām ir jāuzlabo kiberdrošība, atvēlot tam attiecīgu finansējumu; tā kā stipra kiberdrošības infrastruktūra varētu samazināt kiberincidentu izmaksas; tā kā ierosinātā Eiropas Kibernoturības akta ietekmes novērtējumā lēsts, ka iniciatīvas rezultātā izmaksas, ko rada incidenti, kas skar uzņēmumus, varētu samazināties par aptuveni 180 līdz 290 miljardiem EUR (17); tā kā Komisija ir lēni reaģējusi ar pasākumiem pret to, ka trešās valstis ar spiegprogrammatūru piekļūst ES iedzīvotāju, tostarp prominentu personu, piemēram, valstu vadītāju vai komisāru ierīču saturam; tā kā pašlaik nav izstrādāts rīcības plāns, lai nepieļautu, ka personas, kas darbojas ārpus ES, piekļūst ES iedzīvotāju ierīču saturam ES teritorijā;

BH.

tā kā Padome nesen pieņēma TID 2 direktīvu, lai nodrošinātu augstu kopējo kiberdrošības līmeni visā Savienībā; tā kā ar TID 2 direktīvu ir izveidots ES Kiberkrīžu sadarbības organizāciju tīkls (EU-CyCLONe), kas stiprinās informācijas sistēmu noturību; tā kā pienācīgu kiberdrošības līmeni var sasniegt, tikai sadarbojoties daudziem publiskā un privātā sektora dalībniekiem; tā kā ES joprojām saskaras ar lielu atkarību kiberdrošības jomā;

BI.

tā kā Ukrainas kiberaizsardzībai ir nepieciešama visu partneru rīcība un sadarbība; tā kā Rietumu IT korporācijas ir sniegušas palīdzību Ukrainai, lai tās infrastruktūras vājo vietu apzināšanā; tā kā ES trūkst tehnisko spēju, lai apzinātu savas kritiskās infrastruktūras vājās vietas; tā kā sadarbība un informācijas apmaiņa ar mērķtiecīgiem partneriem, piemēram, ASV, Apvienoto Karalisti, Ukrainu un Taivānu, ir būtiska, lai uzlabotu mūsu spēju atpazīt uzbrukumus;

BJ.

tā kā kopuzņēmums “Viedie tīkli un pakalpojumi” tika izveidots 2021. gadā, lai Eiropas dalībnieki varētu veidot globālos 6G standartus; tā kā Tīklu un informācijas sistēmu (TIS) drošības sadarbības grupā notiek sadarbība starp Komisiju un dalībvalstu iestādēm, lai īstenotu 5G kiberdrošības instrumentu kopumu; tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir secinājusi, ka kopš 5G instrumentu kopuma pieņemšanas ir panākts progress, lai pastiprinātu 5G tīklu drošību, jo lielākā daļa dalībvalstu piemēro ierobežojumus augsta riska pārdevējiem vai ir to piemērošanas procesā, taču neviens no ierosinātajiem pasākumiem nav juridiski saistošs, kas nozīmē, ka Komisijai nav pilnvaru tos piemērot;

BK.

tā kā ir bijuši gadījumi, kad trešās valstis transportē migrantus un patvēruma meklētājus uz ES ārējo robežu un tā ir daļa no šo valstu ārvalstu iejaukšanās hibrīdstratēģijas, kas vērsta pret ES un tās dalībvalstīm, piemēram, 2021. gada rudenī Baltkrievija šādi vērsās pret Poliju, Lietuvu un Latviju; tā kā šie hibrīdiejaukšanās mēģinājumi izpaužas arī kā dezinformācijas izplatīšana, kas polarizē ES sabiedrību un apdraud Eiropas vērtības un pamattiesības;

BL.

tā kā ārvalstu rīcībspēki bieži izmanto migrantus, mazākumtautības un diasporas, organizējot dezinformācijas kampaņas, lai izmantotu un pastiprinātu negatīvos nepareizos priekšstatus par migrāciju nolūkā radīt spriedzi Eiropas sabiedrībā, piemēram, Ukrainas diaspora Eiropā ir Krievijas dezinformācijas kampaņu upuris, kurās ukraiņus attēlo kā nepateicīgus bēgļus; tā kā platformām ir izšķirīga loma šādu vēstījumu izplatīšanā;

BM.

tā kā Eiropā pieaug pret dzimumu līdztiesību vērstu kustību skaits un tās jo īpaši nodarbina seksuālā un reproduktīvā veselība, sieviešu tiesības un LGBTIQ+ personas; tā kā šādas kustības pavairo dezinformāciju, lai samazinātu sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā sasniegto; tā kā ir ziņots, ka šīs kustības saņem miljoniem euro valstu vai privāta ārvalstu finansējuma, tostarp no Krievijas un ASV;

BN.

tā kā šī migrantu un mazākumtautību instrumentalizācija pie ES ārējām robežām izgaismo, cik svarīgi ir izveidot efektīvu un integrētu robežu pārvaldības sistēmu un piemērot operatīvus, finansiālus un diplomātiskus pasākumus izturētspējas saglabāšanai;

BO.

tā kā Parlaments atbalsta Komisijas priekšlikumu Šengenas Robežu kodeksā iekļaut noteikumus par migrantu instrumentalizāciju, kas ļaus dalībvalstīm rīkoties efektīvāk un koordinētāk;

BP.

tā kā Krievijas dezinformācijas un propagandas kampaņas, kas Eiropā un kaimiņvalstīs ir vērstas uz krievu valodīgo diasporu, netieši ietekmē arī sabiedriskās domas veidošanos Eiropā; tā kā dalībvalstīm būtu jāuzņemas galvenā loma, padarot pieejamus uz faktiem balstītus ziņu avotus krievvalodīgo iedzīvotāju grupām, lai tādējādi vērstos pret Kremli atbalstošo vēstījumu; tā kā Krievijas dezinformācijas un propagandas kampaņas ir plaši izplatītas arī daudzās postpadomju valstīs, tostarp Vidusāzijā;

BQ.

tā kā Beļģijas federālā prokuratūra sākusi izmeklēt aizdomas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, korupciju un līdzdalību trešo valstu izcelsmes noziedzīgā organizācijā; tā kā kopš 2022. gada 9. decembra ir notikušas vairākas apcietināšanas un kratīšanas, kas skāra gan pašreizējos, gan bijušos Eiropas Parlamenta deputātus, kā arī darbiniekus; tā kā pēc šiem apgalvojumiem ir jāseko efektīviem Eiropas Parlamenta un ES iestāžu pasākumiem, lai novērstu nepilnības, kas var tikt izmantotas ārvalstu iejaukšanās realizācijai, kā arī jāpalielina pārredzamība un pārskatatbildība, lai aizsargātu iestāžu integritāti;

BR.

tā kā uzticēšanās Parlamenta integritātei un tiesiskumam ir ārkārtīgi svarīga Eiropas demokrātijas darbībai; tā kā ir būtiski nodrošināt, ka demokrātiskos procesus neskar privātas un ārējas intereses un ka tiek pilnībā ievērotas pilsoņu tiesības; tā kā interešu grupu pārstāvju spēja ar argumentiem ietekmēt lēmumu pieņemšanu Parlamentā ir būtiska Eiropas demokrātijas daļa;

BS.

tā kā INGE I ziņojumā jau tika uzsvērts, ka izteikti trūkst juridiski saistošu noteikumu un pienācīgi netiek ievēroti lobēšanas noteikumi un izmantots ES lobēšanas reģistrs un ka bijušie augsta ranga Eiropas politiķi un civildienesta ierēdņi ir pieņemti darbā autoritāru valstu kontrolētos valsts vai privātos uzņēmumos vai sadarbojas ar šādiem uzņēmumiem; tā kā līdz ar to praktiski nav iespējams izsekot lobēšanai, ko veic valstis ārpus ES;

BT.

tā kā elites uzpirkšana ārvalstu interesēs, ko veicina tas, ka netiek ierobežota strauja pāreja no ES iestādēm uz autokrātiskām valstīm ar augstu kaitīgas iejaukšanās risku Savienības demokrātiskajās interesēs, joprojām ir būtisks ārvalstu paņēmiens, kā iejaukties Eiropas Savienības demokrātiskajā darbībā, un to var uzskatīt par korupcijā balstītu problēmu;

BU.

tā kā Ķīna un Krievija ir ieviesušas sankcijas pret ES pētniekiem un pētniecības iestādēm to publikāciju vai nostājas dēļ;

BV.

tā kā ir vajadzīga lielāka skaidrība par ārvalstu ietekmi, ko īsteno ar ES līmeņa pārstāvju izmantošanu savās interesēs, jo īpaši sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām (NVO), konsultantiem, fondiem, ideju laboratorijām un privātiem uzņēmumiem; tā kā tam nevajadzētu kavēt tradicionālos vēstniecību veiktos sabiedrības uzrunāšanas pasākumus; tā kā Krievijas vēstniecības darbinieku skaits Eiropā samazinās, taču Budapeštā tas turpina pieaugt, kas pierāda, ka Ungārija ir uzņēmīga pret Krievijas izlūkošanas darbībām;

BW.

tā kā lobēšana ārvalstu interešu vārdā, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumiem stratēģiskās nozarēs un valstu valdībām, var pavērt iespējas īstenot ārvalstu iejaukšanos mūsu iestādēs; tā kā pēc iestāžu nolīguma Pārredzamības reģistrs tika ievērojami uzlabots; tā kā pārredzamības prasību pastiprināšana attiecībā uz PSO, konsultantiem, fondiem, ideju laboratorijām un privātiem uzņēmumiem varētu palīdzēt atklāt ārvalstu iejaukšanos;

BX.

tā kā ir bijuši vairāki gadījumi, kad ārvalstis ir organizējušas un koordinējušas naidīgas iebiedēšanas un vajāšanas kampaņas pret Eiropas Parlamenta deputātiem; tā kā tādas valstis kā Krievija, Ķīna un Irāna ir noteikušas ieceļošanas aizliegumus un sankcijas atsevišķiem Eiropas Parlamenta un dalībvalstu parlamentu deputātiem un struktūrām par to, ka tās kritizējušas šo valstu valdību cilvēktiesību politiku;

BY.

tā kā atsevišķas autoritāras valstis ir nepatiesi apsūdzējušas ES pilsoņus pārkāpumos vai noziegumos un ieslodzījušas viņus ar mērķi ietekmēt ES dalībvalstu lēmumus; tā kā Irānā bez jebkāda pamatojuma pašlaik ir aizturēts un tiek notiesāta Zviedrijas valstspiederīgā Ahmadreza Djalalie un septiņi Francijas valstspiederīgie;

BZ.

tā kā 2022. gada martā ES piemēroja sankcijas Krievijas propagandas raidorganizācijām Russia Today (RT) un Sputnik, uz laiku pārtraucot to apraides darbības, kā arī liekot interneta piekļuves nodrošinātājiem un meklētājprogrammām bloķēt un izņemt no katalogiem to saturu; tā kā kopš 9. sankciju pasākumu kopuma pieņemšanas satelītu operatori, piemēram, Francijas Eutelsat un Luksemburgas SES, ir pārtraukuši ES sniegt apraides pakalpojumus kanāliem RT un Sputnik; tā kā Eutelsat 36B turpina pārraidīt Krievijas Trikolor un NTV pārraides, turklāt dara to arī Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās; tā kā SES turpina pārraidīt RT ziņas Indijā, Meksikā un Dienvidāfrikā; tā kā citi nacionālie satelītoperatori, piemēram, Hellas SAT un Hispasat, kā arī Ungārijas valsts kanāli turpina pārraidīt sankcijām pakļautus televīzijas kanālus; tā kā RT France un RT News joprojām ir pieejamas tiešsaistē; tā kā Krievijas propagandu bieži pastiprina dažādi starptautiski mediji, kam ir ļoti plašs aptvērums konkrētos pasaules reģionos;

CA.

tā kā — acīmredzamā pretrunā ES noteiktajām sankcijām — Serbija, kas ir ES kandidātvalsts, ir kļuvusi par drošu patvērumu atsevišķiem Krievijas uzņēmumiem, kuri vēlas izvairīties no ES noteiktajām sankcijām vai mazināt tās, jo kopš 2022. gada jūlija Belgrada ir uzņēmusi pie sevis vairākus RT birojus (iepriekš Russia Today), kas sākuši tiešsaistē raidīt ziņas serbu valodā;

CB.

tā kā kriminālatbildības noteikšana par ārvalstu iejaukšanos būtu vērsta pret šādu ļaunprātīgu rīcību un stigmatizētu to; tā kā pašlaik ES nepastāv vispārējs ārvalstu interešu aizliegums, kas nozīmē, ka vainīgie var iesaistīties šādās darbībās, nebaidoties no soda, ja vien viņu rīcība nav uzskatāma par tādu nodarījumu, par kādu pašlaik pienākas sods; tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. panta 1. punkta trešo daļu, pamatojoties uz noziedzības attīstību, Padome var pieņemt lēmumu, ar ko nosaka citas īpaši smagu noziegumu jomas ar pārrobežu dimensiju; tā kā ārvalstu iejaukšanās īstenotājiem ir jāpiemēro sankcijas un jāuzliek ierobežojumi, lai novērstu viņu turpmākās darbības;

CC.

tā kā Komisija ierosināja saskaņot noziedzīgus nodarījumus un sodus, kas attiecas uz ES sankciju pārkāpumiem; tā kā vairākas dalībvalstis ir apsvērušas iespēju paplašināt Eiropas Prokuratūras (EPPO) kompetences, lai iekļautu tajās arī šādus pārkāpumus;

CD.

tā kā ES jau ir izstrādājusi vairākus nozīmīgus tiesību aktus, ar ko vērsties pret ārvalstu ļaunprātīgu manipulēšanu ar informācijas un iejaukšanos (FIMI); tā kā pastāv draudi, ka citas (autoritāras) valstis varētu kopēt ES tiesisko regulējumu dezinformācijas apkarošanai un selektīvi izmantot to, lai ierobežotu mediju brīvību un vārda brīvību; tā kā ES līmenī nav pienācīgi novērtēta pašreizējo instrumentu efektivitāte un ietekme uz sabiedrības izturētspējas stiprināšanu; tā kā šāds novērtējums vēl vairāk uzlabotu turpmāko politiku un instrumentu orientāciju, lai novērstu ārvalstu iejaukšanos un hibrīddraudus;

CE.

tā kā pēc savas ekonomiskās izaugsmes un politiskās paplašināšanās pasaules mērogā Ķīna cenšas maksimāli palielināt savas propagandas izplatību ārvalstīs, izplatot pozitīvus vēstījumus par valsti un vienlaikus cenšoties apspiest šīs valsts kritizēšanu; tā kā Ķīna pārņem kontroli pār visiem tradicionālajiem mediju informācijas kanāliem Āfrikā, kur tie joprojām ir visplašāk izmantotais informācijas ieguves līdzeklis; tā kā arī Krievija veic dezinformācijas darbības Āfrikā; tā kā tajās ir tieši iesaistīta Wagner grupa; tā kā šādas darbības var apdraudēt ES pilsoņu drošību, kā arī sadarbības ar Āfrikas partnervalstīm īstenošanu;

CF.

tā kā ES uzņemas vadošo lomu ANO ad hoc kibernoziedzības komitejas — ANO Trešās komitejas — darbā, lai aizsargātu aizdomās turamo pamattiesības un procesuālās tiesības;

CG.

tā kā kopš Covid-19 pandēmijas pasaulē ir palielinājusies vispārējā izpratne par briesmām, ko rada manipulēšana ar informāciju un iejaukšanās citu valstu lietās; tā kā ANO ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, ar ko uzlabot pārvaldību digitālajā jomā un radīt lielāku saskaņotību starp ANO dalībvalstīm, piemēram, tādas iniciatīvas kā Globālais rīcības kodekss labākai publiskās informācijas integritātei un Globālais digitālais pakts;

CH.

tā kā diskusijās ar INGE 2 īpašo komiteju dažu platformu pārstāvji un citas ieinteresētās personas atzinīgi reaģēja uz globālu standartu un jo īpaši Eiropas, un, ja iespējams, transatlantisku standartu noteikšanu, lai cīnītos pret ārvalstu īstenotu manipulēšanu ar informāciju un iejaukšanos;

CI.

tā kā sekmīgas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) / kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijas un operācijas un ES delegācijas trešās valstīs ir vienas no labākajām ES stratēģiskās komunikācijas kampaņām trešās valstīs;

CJ.

tā kā 2022. gada martā Padome apstiprināja Stratēģisko kompasu; tā kā stratēģiskajā kompasā ir izklāstīts, ka līdz 2024. gadam visām KDAP/KĀDP misijām un operācijām vajadzētu būt nodrošinātām ar pietiekamiem stratēģiskās komunikācijas instrumentiem un resursiem, lai cīnītos pret ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos; tā kā misiju komunikācijā ir nepieciešams modernizācijas un profesionalizācijas process, tostarp atbalsts iniciatīvām, kuru mērķis ir apkarot neaizsargātību pret dezinformāciju; tā kā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) Stratēģiskās komunikācijas grupa (StratCom) ir pastiprinājusi sadarbību ar KDAP misijām un darbībām, lai palīdzētu tām atklāt, analizēt un izprast FIMI kampaņas;