—

ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru (ESTP), ko 2017. gada 17. novembrī svinīgi izsludināja Parlaments, Padome un Komisija,

—

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 4. marta paziņojumu “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (COM(2021)0102),

—

ņemot vērā Eiropadomes 2021. gada 8. maija Portu deklarāciju,

—

ņemot vērā Komisijas 2022. gada 7. septembra paziņojumu par Eiropas Aprūpes stratēģiju (COM(2022)0440),

—

ņemot vērā Padomes 2022. gada 8. decembra ieteikumu par piekļuvi cenas ziņā pieejamai un kvalitatīvai ilgtermiņa aprūpei (1),

—

ņemot vērā Padomes 2023. gada 30. janvāra ieteikumu par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu (2),

—

ņemot vērā 2023. gada 15. marta rezolūciju par adekvātu minimālo ienākumu, kas nodrošina aktīvu iekļaušanu (3),

—

ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā ilgtspējīga attīstība ir viens no ES pamatmērķiem; tā kā trīs savstarpēji saistīti ilgtspējīgas attīstības pīlāri ir ekonomika, sociālā joma un vide; tā kā ilgtspējīgas attīstības pamatā cita starpā ir pilnīga nodarbinātība, sociālais progress un taisnīgums; tā kā viens no galvenajiem ES pamatmērķiem, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 3. punktā, ir izveidot sociālo tirgus ekonomiku ar mērķi panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību; tā kā patlaban uzsvars tiek likts uz ekonomikas un vides ilgtspēju;

B.

tā kā ESTP tika izsludināts 2017. gadā Gēteborgā, nosakot 20 principus un izveidojot sociālo noteikumu kopumu, lai virzītos uz spēcīgu sociālo Eiropu, kas 21. gadsimtā būtu taisnīga, iekļaujoša un iespēju pilna; tā kā 2021. gada maijā notikušajā Portu sociālajā samitā Padome apņēmās sasniegt trīs 2030. gada pamatmērķrādītājus attiecībā uz nodarbinātību, apmācību un nabadzību; tā kā līdz 2030. gadam vismaz 78 % iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem; tā kā šis mērķis neaptver darba kvalitāti un darba apstākļus; tā kā mācībās katru gadu būtu jāpiedalās vismaz 60 % no visiem pieaugušajiem; tā kā nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaits līdz 2030. gadam būtu jāsamazina vismaz par 15 miljoniem un 5 miljoniem no tām jābūt bērniem; tā kā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datiem pēdējās divās desmitgadēs ir palielinājies vidēji zemu ienākumu mājsaimniecību lejupējās mobilitātes risks un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt (4); tā kā trīs pamatmērķrādītāji neaptver ESTP pilnīgu īstenošanu;

C.

tā kā Komisijas noteiktos pamatmērķrādītājus dalībvalstis ir īstenojušas tikai pēdējā gadā; tā kā papildu krīzes kopš mērķrādītāju noteikšanas ir radījušas papildu spiedienu uz šo mērķrādītāju sasniegšanu; tā kā piecas dalībvalstis ir sasniegušas savus mērķrādītājus nodarbinātības jomā un puse dalībvalstu ir pārsniegušas 78 % mērķrādītāju nodarbinātības jomā; tā kā prognozes tomēr liecina, ka ne visas dalībvalstis līdz 2030. gadam sasniegs nodarbinātības mērķrādītāju (5);

D.

tā kā sociālā ekonomika ir ESTP īstenošanas galvenais virzītājs un var veicināt pamatmērķrādītāju sasniegšanu līdz 2030. gadam;

E.

tā kā inflācija ES līmenī ir palielinājusi vidējo mājsaimniecību dzīves dārdzību par aptuveni 10 %, materiālās un sociālās nenodrošinātības izplatību – par aptuveni 2 % un enerģētiskās nabadzības un absolūtās monetārās nabadzības līmeni – par aptuveni 5 %; tā kā atsevišķās dalībvalstīs un neaizsargātu grupu vidū ir sagaidāms, ka attiecīgā ietekme uz labklājību būs daudzkārt lielāka; tā kā tas, visticamāk, palielinās pašreizējās nabadzības un sociālās atstumtības atšķirības visā ES (6); tā kā Eiropai ir vajadzīgs jauns redzējums, lai līdz 2050. gadam tā kļūtu par inovatīvu rūpniecisko vidi, jo īpaši ņemot vērā ASV Inflācijas samazināšanas aktu un citus līdzīgus ieguldījumu plānus, ko pieņēmušas citas trešās valstis;

F.

tā kā saskaņā ar Eurofound datiem mērķrādītājs panākt 60 % līdzdalības līmeni mācību kursos (kurus apmaksā darba devējs) 2021. gadā netika sasniegts nevienā dalībvalstī; tā kā dati liecina arī par to, ka tie, kam apmācība nepieciešama visvairāk (jauniešiem, personām ar zemāku izglītības līmeni un tiem, kas strādā mazkvalificēta darba profesijās), labumu guva vismazāk;

G.

tā kā Komisija 2022. gada septembrī nāca klajā ar Eiropas Aprūpes stratēģiju un Padome 2022. gada decembrī pieņēma ieteikumu par ilgtermiņa aprūpi, lai īstenotu ESTP 18. principu; tā kā Covid-19 pandēmija ir izgaismojusi un akcentējusi profesionālo aprūpētāju ilgt nespējīgos darba apstākļus, neformālo aprūpētāju lielo slogu, jo netiek nodrošināti formālās aprūpes pakalpojumi, kā arī to, ka personas, kurām nepieciešama aprūpe, ir lielā mērā pakļautas infekciju, smagu slimību un mirstības riskam; tā kā ir pierādīts, ka aprūpe ģimenē un mājās samazina inficēšanās risku personām, kurām nepieciešama aprūpe; tā kā Sociālās aizsardzības komiteja savā 2021. gada ziņojumā par ilgtermiņa aprūpi atklāja, ka ilgtermiņa aprūpes vajadzības palielina nabadzības un sociālās atstumtības risku; tā kā, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, ilgtermiņa aprūpei jābūt pieejamākai, kā arī ir jānodrošina neatkarība un aprūpes kvalitāte, kā arī ilgtspējīgi darba apstākļi un atbalsts neformālajiem aprūpētājiem,