—

ņemot vērā līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (1) (“Izstāšanās līgums”), tostarp Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju (“Protokols”)

—

ņemot vērā Izstāšanās līgumam pievienoto politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars (2),

—

ņemot vērā paziņoto principiālo vienošanos par Vindzoras regulējumu,

—

ņemot vērā 1998. gada 10. aprīļa Belfāstas nolīgumu/Lielās piektdienas vienošanos, ko parakstīja Apvienotās Karalistes valdība, Īrijas valdība un citi daudzpusējo sarunu dalībnieki (“Lielās piektdienas vienošanās”),

—

ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (3), 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti (4), 2017. gada 13. decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti (5), 2018. gada 14. marta rezolūciju par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru (6), 2019. gada 18. septembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (7), 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību (8), 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (9), 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (10), 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par ES un Apvienotās Karalistes sarunu rezultātiem (11) un 2022. gada 16. februāra rezolūciju par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta īstenošanas novērtējumu (12),

—

ņemot vērā 2020. gada 29. janvāra nostāju par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (13),

—

ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (14) (“TSN”),

—

ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus,

—

ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vēstuli,

—

ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0052/2023),

A.

tā kā Izstāšanās līgums, kas tika noslēgts starp ES un Apvienoto Karalisti, stājās spēkā 2020. gada 1. februārī;

B.

tā kā Izstāšanās līgums ļāva īstenot sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības; tā kā ar Izstāšanās līgumu tika izveidota Apvienotā komiteja, kas ir atbildīga par līguma īstenošanas un piemērošanas uzraudzību un veicināšanu; tā kā ar Izstāšanās līgumu tika izveidotas sešas specializētās komitejas, kas darbojas šādās jomās: pilsoņu tiesības, citi atdalīšanās noteikumi, Īrija/Ziemeļīrija, Gibraltārs, Suverēnās bāzu teritorijas Kiprā un finanšu noteikumi;

C.

tā kā Izstāšanās līgums, jo īpaši Protokols par Īriju/Ziemeļīriju, un TSN veido vienotu satvaru Apvienotās Karalistes tirdzniecības attiecībām ar ES; tā kā gan ES, gan Apvienotā Karaliste ir vienojušās gan par Izstāšanās līgumu, gan Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un ratificējušas tos, līdz ar to tie ir juridiski saistoši līgumi saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām; tā kā ES un Apvienotās Karalistes attiecību pamatā ir jābūt minēto starptautisko saistību pilnīgai ievērošanai; tā kā Tirdzniecības un sadarbības nolīgums ir balstīts uz Izstāšanās līguma un Protokola pilnīgu īstenošanu, kas nozīmē, ka problēmas Izstāšanās līguma un protokola īstenošanā tādējādi ir nesaraujami saistītas ar TSN; tā kā minētajām īstenošanas problēmām varētu būt tālejošas sekas un nopietna ietekme uz plašākām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām;

D.

tā kā Izstāšanās līguma otrā daļa aizsargā Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības; tā kā šo tiesību aizsardzība juridiski ir spēkā arī pēc tam, kad ir pabeigta Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES;

E.

tā kā neatbilstība starp statusu, kas piešķirts ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmas (EUSS) ietvaros, un Izstāšanās līgumā paredzētajām tiesībām var radīt juridiskas nenoteiktības risku ES pilsoņiem;

F.

tā kā 2020. gada 31. decembrī tika izveidota Apvienotās Karalistes Neatkarīgā pilsoņu tiesību nolīgumu uzraudzības iestāde (IMA);

G.

tā kā pastāvīga Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošana bija viena no Izstāšanās līguma pamatprasībām, jo īpaši attiecībā uz tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; atgādina, ka Izstāšanās līgumā ir noteikts, ka nedrīkst ’’negatīvi ietekmēt’’ Ziemeļīrijas iedzīvotāju ’’tiesības, drošības pasākumus vai iespēju vienlīdzību’’;

H.

tā kā Izstāšanās līgumā ir paredzēts sakārtots un taisnīgs finansiālais norēķins ar Apvienoto Karalisti;

I.

tā kā Apvienotās Karalistes valdība, Īrijas valdība un citi daudzpusējo sarunu dalībnieki 1998. gada 10. aprīlī parakstīja Belfāstas nolīgumu/Lielās piektdienas vienošanos; tā kā Protokols par Īriju/Ziemeļīriju nodrošina, ka Īrijas salā nav fiziskas robežas, garantē visas salas ekonomikas darbību un aizsargā visas Belfāstas nolīguma/Lielās piektdienas vienošanās dimensijas, vienlaikus aizsargājot ES vienotā tirgus integritāti; tā kā pēc gadiem ilgām intensīvām sarunām ar Apvienoto Karalisti Protokols bija vienīgais panāktais risinājums; tā kā vienīgi tā ietvaros ir iespējams risināt jautājumus saistībā ar īpašajām sekām, ko Ziemeļīrijai rada Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no vienotā tirgus un muitas savienības;

J.

tā kā 2021. gada 13. oktobrī Komisija, demonstrējot piekāpību un pragmatismu, ierosināja vairākus tālejošus priekšlikumus, lai padarītu Protokola īstenošanu elastīgāku;

K.

tā kā Apvienotā Karaliste ir atteikusies pildīt savas starptautiskās saistības, vienpusēji pieņemot un pagarinot labvēlības periodus; tā kā minētās vienpusējās rīcības dēļ Protokols ir pārkāpts vairākos būtiskos aspektos;

L.

tā kā Apvienotā Karaliste nesen nāca klajā ar Ziemeļīrijas Protokola likumprojektu, kura mērķis ir vienpusēji pārtraukt piemērot dažādus Protokola noteikumus; tā kā šāds priekšlikums ir nepārprotams un nepieņemams Izstāšanās līgumā paredzēto starptautisko saistību pārkāpums;

M.

tā kā nesen paziņotā principiālā vienošanās par Vindzoras regulējumu paredz nosacījumus elastīgai, taču efektīvai Protokola īstenošanai; tā kā Apvienotās Karalistes valdība šajā sakarībā paziņoja, ka tiks pārtraukta un apturēta ierosinātā Ziemeļīrijas protokola likumprojekta izskatīšana;

N.

tā kā ievēlētajām amatpersonām un ieinteresētajām personām Ziemeļīrijā ir tiešas zināšanas un pieredze Protokola īstenošanas praktisko seku ziņā;

O.

tā kā uzņēmumu un iedzīvotāju labā ir jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi un juridiskā noteiktība,