Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52023IP0080

    Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. marta rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par līgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES (2020/2202(INI))

    OV C, C/2023/403, 23.11.2023, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/403/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/403/oj

    European flag

    Oficiālais Vēstnesis
    Eiropas Savienības

    LV

    Serija C


    C/2023/403

    23.11.2023

    P9_TA(2023)0080

    Īstenošanas ziņojums par līgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES

    Eiropas Parlamenta 2023. gada 15. marta rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par līgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES (2020/2202(INI))

    (C/2023/403)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (1) (“Izstāšanās līgums”), tostarp Protokolu par Īriju/Ziemeļīriju (“Protokols”)

    ņemot vērā Izstāšanās līgumam pievienoto politisko deklarāciju, kurā izklāstīts Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvars (2),

    ņemot vērā paziņoto principiālo vienošanos par Vindzoras regulējumu,

    ņemot vērā 1998. gada 10. aprīļa Belfāstas nolīgumu/Lielās piektdienas vienošanos, ko parakstīja Apvienotās Karalistes valdība, Īrijas valdība un citi daudzpusējo sarunu dalībnieki (“Lielās piektdienas vienošanās”),

    ņemot vērā 2017. gada 5. aprīļa rezolūciju par sarunām ar Apvienoto Karalisti saistībā ar tās paziņojumu par nodomu izstāties no Eiropas Savienības (3), 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti (4), 2017. gada 13. decembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli sarunās ar Apvienoto Karalisti (5), 2018. gada 14. marta rezolūciju par ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību satvaru (6), 2019. gada 18. septembra rezolūciju par pašreizējo stāvokli saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (7), 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošanu un uzraudzību (8), 2020. gada 12. februāra rezolūciju par ierosinātajām pilnvarām sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (9), 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par sarunām par jaunu partnerību ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (10), 2021. gada 28. aprīļa rezolūciju par ES un Apvienotās Karalistes sarunu rezultātiem (11) un 2022. gada 16. februāra rezolūciju par Līguma par Eiropas Savienību 50. panta īstenošanas novērtējumu (12),

    ņemot vērā 2020. gada 29. janvāra nostāju par projektu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (13),

    ņemot vērā Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (14) (“TSN”),

    ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

    ņemot vērā Ārlietu komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus,

    ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vēstuli,

    ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0052/2023),

    A.

    tā kā Izstāšanās līgums, kas tika noslēgts starp ES un Apvienoto Karalisti, stājās spēkā 2020. gada 1. februārī;

    B.

    tā kā Izstāšanās līgums ļāva īstenot sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības; tā kā ar Izstāšanās līgumu tika izveidota Apvienotā komiteja, kas ir atbildīga par līguma īstenošanas un piemērošanas uzraudzību un veicināšanu; tā kā ar Izstāšanās līgumu tika izveidotas sešas specializētās komitejas, kas darbojas šādās jomās: pilsoņu tiesības, citi atdalīšanās noteikumi, Īrija/Ziemeļīrija, Gibraltārs, Suverēnās bāzu teritorijas Kiprā un finanšu noteikumi;

    C.

    tā kā Izstāšanās līgums, jo īpaši Protokols par Īriju/Ziemeļīriju, un TSN veido vienotu satvaru Apvienotās Karalistes tirdzniecības attiecībām ar ES; tā kā gan ES, gan Apvienotā Karaliste ir vienojušās gan par Izstāšanās līgumu, gan Tirdzniecības un sadarbības nolīgumu un ratificējušas tos, līdz ar to tie ir juridiski saistoši līgumi saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām; tā kā ES un Apvienotās Karalistes attiecību pamatā ir jābūt minēto starptautisko saistību pilnīgai ievērošanai; tā kā Tirdzniecības un sadarbības nolīgums ir balstīts uz Izstāšanās līguma un Protokola pilnīgu īstenošanu, kas nozīmē, ka problēmas Izstāšanās līguma un protokola īstenošanā tādējādi ir nesaraujami saistītas ar TSN; tā kā minētajām īstenošanas problēmām varētu būt tālejošas sekas un nopietna ietekme uz plašākām ES un Apvienotās Karalistes attiecībām;

    D.

    tā kā Izstāšanās līguma otrā daļa aizsargā Apvienotajā Karalistē dzīvojošo ES pilsoņu un ES dzīvojošo Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības; tā kā šo tiesību aizsardzība juridiski ir spēkā arī pēc tam, kad ir pabeigta Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES;

    E.

    tā kā neatbilstība starp statusu, kas piešķirts ES pilsoņu uzturēšanās statusa nostiprināšanas shēmas (EUSS) ietvaros, un Izstāšanās līgumā paredzētajām tiesībām var radīt juridiskas nenoteiktības risku ES pilsoņiem;

    F.

    tā kā 2020. gada 31. decembrī tika izveidota Apvienotās Karalistes Neatkarīgā pilsoņu tiesību nolīgumu uzraudzības iestāde (IMA);

    G.

    tā kā pastāvīga Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošana bija viena no Izstāšanās līguma pamatprasībām, jo īpaši attiecībā uz tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; atgādina, ka Izstāšanās līgumā ir noteikts, ka nedrīkst ’’negatīvi ietekmēt’’ Ziemeļīrijas iedzīvotāju ’’tiesības, drošības pasākumus vai iespēju vienlīdzību’’;

    H.

    tā kā Izstāšanās līgumā ir paredzēts sakārtots un taisnīgs finansiālais norēķins ar Apvienoto Karalisti;

    I.

    tā kā Apvienotās Karalistes valdība, Īrijas valdība un citi daudzpusējo sarunu dalībnieki 1998. gada 10. aprīlī parakstīja Belfāstas nolīgumu/Lielās piektdienas vienošanos; tā kā Protokols par Īriju/Ziemeļīriju nodrošina, ka Īrijas salā nav fiziskas robežas, garantē visas salas ekonomikas darbību un aizsargā visas Belfāstas nolīguma/Lielās piektdienas vienošanās dimensijas, vienlaikus aizsargājot ES vienotā tirgus integritāti; tā kā pēc gadiem ilgām intensīvām sarunām ar Apvienoto Karalisti Protokols bija vienīgais panāktais risinājums; tā kā vienīgi tā ietvaros ir iespējams risināt jautājumus saistībā ar īpašajām sekām, ko Ziemeļīrijai rada Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no vienotā tirgus un muitas savienības;

    J.

    tā kā 2021. gada 13. oktobrī Komisija, demonstrējot piekāpību un pragmatismu, ierosināja vairākus tālejošus priekšlikumus, lai padarītu Protokola īstenošanu elastīgāku;

    K.

    tā kā Apvienotā Karaliste ir atteikusies pildīt savas starptautiskās saistības, vienpusēji pieņemot un pagarinot labvēlības periodus; tā kā minētās vienpusējās rīcības dēļ Protokols ir pārkāpts vairākos būtiskos aspektos;

    L.

    tā kā Apvienotā Karaliste nesen nāca klajā ar Ziemeļīrijas Protokola likumprojektu, kura mērķis ir vienpusēji pārtraukt piemērot dažādus Protokola noteikumus; tā kā šāds priekšlikums ir nepārprotams un nepieņemams Izstāšanās līgumā paredzēto starptautisko saistību pārkāpums;

    M.

    tā kā nesen paziņotā principiālā vienošanās par Vindzoras regulējumu paredz nosacījumus elastīgai, taču efektīvai Protokola īstenošanai; tā kā Apvienotās Karalistes valdība šajā sakarībā paziņoja, ka tiks pārtraukta un apturēta ierosinātā Ziemeļīrijas protokola likumprojekta izskatīšana;

    N.

    tā kā ievēlētajām amatpersonām un ieinteresētajām personām Ziemeļīrijā ir tiešas zināšanas un pieredze Protokola īstenošanas praktisko seku ziņā;

    O.

    tā kā uzņēmumu un iedzīvotāju labā ir jāsaglabā vienlīdzīgi konkurences apstākļi un juridiskā noteiktība,

    Vispārīgi apsvērumi

    1.

    atgādina, ka Izstāšanās līgums ļāva īstenot sakārtotu Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, līdz minimumam ierobežojot sociālus un ekonomiskus satricinājumus un nepieļaujot “kraujas malas” scenāriju; atgādina, ka sarunas par Izstāšanās līgumu bija vēsturisks, tomēr apgrūtinošs un ilgstošs politiskais process, kuram abas puses veltīja ievērojamus politiskos, administratīvos un finanšu resursus; norāda, ka tas bija lielas nedrošības periods ES-27 valstīm, Apvienotajai Karalistei un to attiecīgajām ieinteresētajām personām; pauž nožēlu par to, ka Izstāšanās līgums vēl nav pilnībā īstenots; uzsver, ka pilnībā un laikus īstenot Izstāšanās līgumu un TSN, kas ir balstīti starptautiskajās tiesībās, ir un vienmēr būs viena no ES galvenajām prioritātēm;

    2.

    norāda –– kā tika gaidīts, Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir izraisījusi tirdzniecības un piegādes ķēžu traucējumus starp ES un Apvienoto Karalisti, lielāku neziņu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un izmaksu palielināšanos gan tirgotājiem dažādās nozarēs, gan investoriem un rūpniecībai transporta nepietiekamības, pārvadājumu kavējumu, mainīgo importa noteikumu ievērošanas grūtību un divējādo regulatīvo sistēmu un papildu formalitāšu izraisīto muitas robežu šķērsošanas sarežģījumu dēļ; norāda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES ir radījusi kaitējumu visām iesaistītajām pusēm un jo sevišķi Apvienotajai Karalistei; norāda, ka īpaši skarti ir reģioni, kas iesaistīti Interreg projektos ar Apvienoto Karalisti; norāda, ka bez Izstāšanās līguma situācija būtu daudz sliktāka gan ES, gan Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem, uzņēmumiem un publiskās pārvaldes iestādēm;

    3.

    uzsver, ka Izstāšanās līgums nodrošināja tiesisko regulējumu pilsoņu tiesību aizsardzībai, nepieļaujot fiziskas robežas rašanos Īrijas salā un ievērojot Belfāstas nolīgumu/Lielās piektdienas vienošanos, vienlaikus aizsargājot ES vienotā tirgus un muitas savienības integritāti un darbību, nodrošinot taisnīgu finanšu noregulējumu un izveidojot efektīvu strīdu izšķiršanas sistēmu un kopīgas iestādes, lai uzraudzītu un nodrošinātu tā īstenošanu;

    4.

    norāda, ka vēl ir jāveic daži būtiski uzlabojumi, lai aizsargātu pilsoņu tiesības, un ka Izstāšanās līguma īstenošanas pirmajos trijos gados Apvienotā Karaliste ir pastāvīgi pārkāpusi, kā arī draud turpmāk pārkāpt Protokolā paredzētās saistības;

    5.

    atkārtoti norāda, ka ir jāievēro un jāīsteno Izstāšanās līguma noteikumi; uzsver, ka līgumu ievērošana ir starptautisko tiesību pamatprincips un ka uz savstarpējo uzticēšanos balstītas attiecības starp ES un Apvienoto Karalisti ir atkarīgas no tā, vai visas puses ievēro savas juridiski obligātās saistības;

    6.

    atgādina, ka Izstāšanās līgumam ir tieša ietekme uz ES un Apvienotās Karalistes attiecīgajām tiesību sistēmām; norāda, ka attiecīgie tiesību subjekti var tieši atsaukties uz tā noteikumiem valstu tiesās; uzsver, ka jebkādi pretrunīgi valsts īstenošanas pasākumi nav jāņem vērā un tos nevar piemērot;

    7.

    uzsver, ka ir jāsaglabā Eiropas Savienības Tiesas (EST) loma, jo tas ir vajadzīgs, lai interpretētu piemērojamos ES tiesību aktus; atgādina, ka Apvienotās Karalistes tiesām ir pienācīgi jāņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra, kas pieņemta pēc pārejas perioda, un uzsver, ka uz tiesībām, kas garantētas līguma sadaļā par pilsoņu tiesībām, ES pilsoņi var tieši atsaukties Apvienotās Karalistes tiesās, savukārt Apvienotās Karalistes valstspiederīgie — dalībvalstu tiesās; atgādina, ka Izstāšanās līgums paredz lomu Eiropas Savienības Tiesai, ļaujot Apvienotās Karalistes tiesām ar zināmiem nosacījumiem vērsties EST, lai saņemtu prejudiciālu nolēmumu par Izstāšanās līguma otrās daļas interpretāciju astoņus gadus pēc pārejas perioda beigām;

    Pilsoņu tiesības

    8.

    atgādina, ka Izstāšanās līguma otrajā daļā ir noteikts, ka visiem ES pilsoņiem, kuri 2020. gada 31. decembrī likumīgi uzturējās Apvienotajā Karalistē, un visiem Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kuri pārejas perioda beigās 2020. gada 31. decembrī likumīgi uzturējās kādā no ES-27 valstīm un kuri turpina to darīt, ir nodrošinātas visas ES tiesību aktos noteiktās tiesības, kā to interpretējusi EST; atgādina, ka Izstāšanās līgums aizsargā arī bērnus, ja ir izpildīti Izstāšanās līguma 10. panta 1. punkta nosacījumi; uzsver, ka ir pilnībā jāīsteno Izstāšanās līguma noteikumi par pilsoņu tiesībām, lai aizsargātu minētās tiesības un nodrošinātu juridisko noteiktību, kas vajadzīga ES un Apvienotās Karalistes pilsoņiem un viņu ģimenēm;

    9.

    atgādina –– kā uzsvērts Izstāšanās līguma 5. pantā, ES un Apvienotajai Karalistei būtu pilnīgas savstarpējas cieņas garā un godprātīgi jāsniedz savstarpēja palīdzība attiecībā uz uzdevumiem, kas izriet no Izstāšanās līguma;

    10.

    atzinīgi vērtē to, ka Apvienotā Karaliste ir izveidojusi EUSS, lai izpildītu savus pienākumus pret ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kā arī atgādina, ka Komisijai ir bažas par juridiskās skaidrības trūkumu, jo Apvienotās Karalistes EUSSnoteiktie atbilstības nosacījumi attiecībā uz piekļuvi tiesībām joprojām atšķiras no Izstāšanās līgumā paredzētajiem nosacījumiem; atgādina, ka Izstāšanās līgumā ir skaidri noteikts, ka administratīvajām procedūrām konstitutīvajā sistēmā ir jābūt ’’raitām, pārredzamām un vienkāršām’’;

    11.

    norāda, ka līdz 2022. gada 31. decembrim Apvienotā Karaliste EUSS ietvaros saņēma 7 040 670 pieteikumus, no kuriem 988 440 tika saņemti pēc 2021. gada 30. jūnija termiņa beigām; norāda, ka no noslēgtajām lietām 50 % gadījumu (3 420 270 cilvēkiem) tika piešķirts nostiprinātais statuss, 39 % gadījumu (2 707 800 cilvēkiem) tika piešķirts tikai nenostiprinātais statuss, savukārt 11 % gadījumu bija citi rezultāti (tostarp 442 770 noraidīti pieteikumi, 152 990 atsaukti vai anulēti pieteikumi un 135 840 nederīgi pieteikumi);

    12.

    pauž dziļas bažas par neatbilstībām Izstāšanās līgumā, proti, par to, ka ES pilsoņiem ar nenostiprināto statusu ir jāiesniedz otrs pieteikums nostiprinātā statusa iegūšanai, kas varētu izraisīt automātisku un nelikumīgu viņu tiesību zaudēšanu; atgādina, ka pēc pirmā pieteikšanās viļņa ES pilsoņiem ar nenostiprināto statusu būs jāpiesakās nostiprinātajam statusam un jāsāk iesniegt pieteikumus 2023. gada otrajā pusē; pauž bažas par to, ka otrajā pieteikumā atbilstīgajiem ES pilsoņiem būs jāpierāda pastāvīga uzturēšanās, padarot nostiprinātā statusa pieteikuma procedūru apgrūtinošāku salīdzinājumā ar nenostiprinātā statusa pieteikuma procedūru;

    13.

    atgādina, ka personas, kas vēl nav ieguvušas pastāvīgās uzturēšanās tiesības, proti, personas, kas nav dzīvojušas uzņēmējvalstī vismaz piecus gadus, joprojām ir pilnībā aizsargātas ar Līgumu un varēs turpināt uzturēties uzņēmējvalstī un iegūt pastāvīgās uzturēšanās tiesības tajā pēc piecu gadu uzturēšanās laika sasniegšanas;

    14.

    norāda, ka termiņš, līdz kuram lielākajai daļai ES pilsoņu jāpiesakās nostiprinātajam statusam, beidzās 2021. gada 30. jūnijā; uzsver, ka saskaņā ar Izstāšanās līgumu ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, kas var apliecināt pamatotu iemeslu termiņa neievērošanai, joprojām var pieteikties EUSS; atzīst, ka Apvienotās Karalistes valdība izvēlējās nenoraidīt pieteikumus, kas iesniegti pēc oficiālā termiņa beigām; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes valdības šajā jomā izrādīto elastību; tomēr joprojām pauž bažas par novēlotu pieteikumu iesniedzēju situāciju, jo daudziem pilsoņiem joprojām nav skaidrības par savu imigrācijas statusu;

    15.

    pauž bažas par Apvienotās Karalistes valdības ļoti ilgo kavēšanos lēmumu pieņemšanā saistībā ar pilsoņu tiesībām; norāda, ka 2022. gada decembrī lēmums bija jāpieņem par 181 000 pieteikumu; īpaši pauž bažas par kavēšanos ģimenes atkalapvienošanās lietās; vērš uzmanību uz to, ka kavēšanās lēmumu pieņemšanā ģimenes atkalapvienošanās lietās ir pieaugusi no vidēji 95 kalendārajām dienām 2021. gada jūlijā līdz 291 kalendārajai dienai 2022. gada jūnijā; aicina Apvienotās Karalistes valdību darīt visu iespējamo, lai paātrinātu lēmumu pieņemšanas procesu;

    16.

    atzinīgi vērtē IMA darbu, kuras uzdevums ir nodrošināt, lai Apvienotās Karalistes iestādes pienācīgi un efektīvi īstenotu pilsoņu tiesību nolīgumos paredzētās tiesības; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai IMA varētu veikt savu uzdevumu patiesi neatkarīgā veidā;

    17.

    atzinīgi vērtē ziņojumu par IMA otro aptauju 2022. gada jūlijā; ar bažām norāda, ka trīs no četriem respondentiem pirms 2022. gada aptaujas nebija dzirdējuši par IMA; aicina IMA pielikt pūles, lai uzlabotu komunikācijas un izpratnes veicināšanas kampaņas;

    18.

    atzinīgi vērtē to, ka IMA 2021. gada decembrī Apvienotās Karalistes Augstajā tiesā apstrīdēja Apvienotās Karalistes valdības nostāju, ka ES pilsoņi, kuri nepiesakās nostiprinātajam statusam vai atkārtoti nepiesakās nenostiprinātajam statusam pirms nenostiprinātā statusa beigām, automātiski zaudēs savas tiesības, un cieši seko šai tiesvedībai; norāda, ka 2022. gada 21. decembrī pasludinātajā spriedumā Apvienotās Karalistes Augstā tiesa paziņoja, ka EUSS veidā, kādā tā darbojas pašlaik, šajā ziņā ir nelikumīga; atbalsta Komisijas dalību tiesvedībā; atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministrijas neseno paziņojumu, kurā apstiprināts, ka tā spriedumu nepārsūdzēs, un sagaida, ka tas tiks ātri īstenots; uzsver, ka Izstāšanās līguma 15. panta 3. punktā ir noteikts, ka, tiklīdz pilsoņi iegūst pastāvīgas uzturēšanās tiesības, viņi var tās zaudēt tikai tad, ja uzturas ārpus uzņēmējvalsts ilgāk nekā piecus gadus pēc kārtas;

    19.

    uzsver Specializētās pilsoņu tiesību komitejas lomu, atvieglojot Izstāšanās līguma otrās daļas piemērošanu; uzsver to, cik svarīgs ir tās darbs un tās ziņojumi par uzturēšanās tiesību īstenošanu; aicina dalībvalstis un Apvienoto Karalisti turpināt sniegt Specializētajai pilsoņu tiesību komitejai pilnīgu un atjauninātu statistikas informāciju par Izstāšanās līguma īstenošanu; mudina Komisiju un Apvienotās Karalistes valdību pēc iespējas drīz no jauna sasaukt Specializēto pilsoņu tiesību komiteju un turpināt rīkot sanāksmes reizi ceturksnī, līdz visi attiecīgie jautājumi būs pilnībā atrisināti;

    20.

    atzinīgi vērtē 2022. gada 26. janvāra sesto kopīgo ziņojumu par uzturēšanās tiesību īstenošanu saskaņā ar Izstāšanās līguma otro daļu; pieņem zināšanai, ka Specializētā pilsoņu tiesību komiteja regulāri publicē kopīgos ziņojumus par Izstāšanās līgumā paredzēto uzturēšanās tiesību īstenošanu un tās sekretariāta ikgadējos ziņojumus Apvienotajai komitejai; uzsver to lietderību Izstāšanās līguma otrās daļas īstenošanas uzraudzībā;

    21.

    atkārtoti pauž viedokli, ka ES pilsoņiem Apvienotajā Karalistē tiktu nodrošināta lielāka noteiktība, ja viņiem būtu izsniegts fizisks dokuments, kuram būtu jāpapildina viņu pašreizējais digitālais statuss, apliecinot viņu kā iedzīvotāju tiesības; pauž bažas par to, ka pilnībā digitāla pieeja var negatīvi un diskriminējoši ietekmēt pieteikumu iesniedzējus no neaizsargātām grupām, un prasa šādos gadījumos sniegt palīdzību; atgādina par savu nostāju, ka deklaratīvā sistēma nodrošinātu vēl lielāku juridisko noteiktību attiecīgajiem pilsoņiem, vienlaikus mazinot administratīvo slogu Apvienotās Karalistes iestādēm;

    22.

    pauž bažas par grūtībām, ar kurām ES pilsoņi un viņu ģimenes locekļi var saskarties, mēģinot atgriezties Apvienotajā Karalistē, jo aviosabiedrības nepārzina digitālo procesu nostiprinātā vai nenostiprinātā statusa pārbaudīšanai un nespēj to pārbaudīt pie lidostas izejām pirms iekāpšanas; aicina Apvienotās Karalistes valdību turpināt strādāt kopīgi ar pārvadātājiem, lai rastu risinājumus;

    23.

    pauž nožēlu par to, ka arvien vairāk kavējas uzturēšanās dokumentu un ieceļošanas vīzu izsniegšana ES pilsoņiem Apvienotajā Karalistē, un mudina Apvienotās Karalistes iestādes izstrādāt plānus, kā samazināt neizskatīto pieteikumu skaitu;

    24.

    pauž nožēlu par Apvienotās Karalistes lēmumu piemērot atšķirīgu maksu vīzu pieteikumu iesniedzējiem atkarībā no viņu izcelsmes ES valsts;

    25.

    aicina Apvienotās Karalistes valdību turpināt garantēt uzturēšanās tiesības ieslodzītajiem ES pilsoņiem ar nenostiprināto statusu, kā paredzēts Izstāšanās līgumā;

    26.

    pauž bažas par grūtībām, ar kurām saskaras Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, mēģinot noskaidrot savu statusu dažās ES valstīs; aicina dalībvalstis rīkoties elastīgi, apstrādājot novēlotus pieteikumus; aicina dalībvalstis, kas izvēlējušās īstenot 18. panta 4. punktu, kurā nav prasīts pieteikšanās process, lai apstiprinātu Izstāšanās līgumā paredzētās tiesības, kliedēt Apvienotās Karalistes bažas par statusa apliecināšanu un par to, vai Apvienotās Karalistes pilsoņi, kas dzīvo ES, varēs piekļūt pabalstiem un pakalpojumiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas sniegt norādījumus dalībvalstīm šajā jomā; aicina dalībvalstis, kurās ir spēkā konstitutīvā sistēma, apsvērt iespēju pieņemt deklaratīvo sistēmu vai tās daļas;

    27.

    uzsver vietējo organizāciju nozīmi, atbalstot pilsoņu tiesību ievērošanu Apvienotajā Karalistē un ES saskaņā ar Izstāšanās līgumu; ar nožēlu norāda, ka dažām organizācijām, kas aizstāv Apvienotās Karalistes pilsoņu tiesības Eiropā, finansējuma trūkuma dēļ ir nācies pārtraukt darbību;

    28.

    atkārtoti norāda, ka pilsoņu tiesības ir viena no Parlamenta galvenajām prioritātēm, un atkārtoti apstiprina apņēmību cieši uzraudzīt Izstāšanās līguma īstenošanu, lai minētās tiesības tiktu pilnībā aizsargātas;

    29.

    atgādina, ka ikvienam ES pilsonim, kas uzturas Apvienotajā Karalistē, ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 227. pantu; atgādina, ka Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kas uzturas ES, arī joprojām ir tiesības iesniegt lūgumrakstu Parlamentam;

    30.

    aicina Apvienotās Karalistes iestādes garantēt ES pilsoņu sociālās un nodarbinātības tiesības un pārrobežu darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, pamatojoties uz nediskriminēšanu un savstarpīgumu;

    Protokols par Īriju/Ziemeļīriju

    31.

    atgādina, ka par Protokolu panāktā vienošanās bija kompromiss, lai aizsargātu visas Belfāstas nolīguma/Lielās piektdienas vienošanās daļas un nepieļautu fiziskas robežas rašanos Īrijas salā, vienlaikus aizsargājot ES vienotā tirgus integritāti; turklāt atgādina, ka Protokola galīgo redakciju faktiski ierosināja Apvienotās Karalistes valdība, kā rezultātā tika atceltas drošības mehānisma iepriekšējās versijas; norāda, ka Protokola piemērošana līdz šim ir apliecinājusi, ka vairākos svarīgos aspektos tas savā pašreizējā formā veiksmīgi kalpo savam mērķim;

    32.

    pauž dziļu nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste pēdējo trīs gadu laikā nav rīkojusies saskaņā ar savām Protokolā paredzētajām saistībām; jo īpaši pauž nožēlu par atbalsta trūkumu ES personālam, kas atbild par muitas pārbaužu uzraudzību Īrijas jūrā, ES personāla nepietiekamo piekļuvi Apvienotās Karalistes muitas datiem un secīgajiem vienpusējiem labvēlības periodiem, kas ir kaitējuši robežpārbaudēm un tādējādi ir uzskatāmi par nepārprotamu Protokola pārkāpumu;

    33.

    uzsver, ka Protokols rada Ziemeļīrijai unikālu situāciju, nodrošinot piekļuvi Ziemeļīrijā ražotajām precēm gan ES vienotajā tirgū, gan Apvienotās Karalistes iekšējā tirgū; uzsver, ka to preču gadījumā, kuras Ziemeļīrijā tiek ievestas no pārējās Apvienotās Karalistes teritorijas vai jebkuras citas trešās valsts, nepieciešamajām pārbaudēm un kontrolēm ir jānotiek preču ievešanas vietās;

    34.

    norāda, ka pastāvošā neskaidrība attiecībā uz tirdzniecības kārtību Ziemeļīrijā kaitē uzņēmējdarbībai; konstatē, ka investīciju plūsmas uz Ziemeļīriju samazinās un ka tādējādi tiek ierobežotas priekšrocības, ko sniedz Protokola nodrošinātā piekļuve diviem tirgiem; atzīst, ka uzņēmumi Ziemeļīrijā izjutīs lielāku spiedienu, jo tiem nāksies saskarties ar Apvienotās Karalistes un ES rīcībpolitiku atšķirībām;

    35.

    uzsver, ka jebkurš Protokola pārkāpums ir starptautisko juridisko saistību pārkāpums un nepieņemama tiesiskuma neievērošanas izpausme;

    36.

    pauž nopietnas bažas par ierosināto Ziemeļīrijas protokola likumprojektu, kas Apvienotās Karalistes ministriem piešķirtu plašas pilnvaras vienpusēji pārtraukt Protokola noteikumu piemērošanu, kas varētu apdraudēt Belfāstas nolīgumu/Lielās piektdienas vienošanos, veicināt ekonomisko un politisko nenoteiktību Ziemeļīrijā un negatīvi ietekmēt patērētāju aizsardzību, uzņēmumus un darba ņēmējus;

    37.

    uzsver, ka divpusēju nolīgumu nevar mainīt vienpusēji un ka šāda rīcība kaitētu ES un Apvienotās Karalistes attiecībām; atkārtoti aicina Apvienotās Karalistes iestādes pilnībā ievērot visas Belfāstas nolīguma/Lielās piektdienas vienošanās daļas, kā tas ir noteikts Izstāšanās līgumā, un nodrošināt, ka Ziemeļīrijas iedzīvotāju tiesības netiek vājinātas;

    38.

    atzinīgi vērtē neseno paziņojumu par principiālu vienošanos starp ES un Apvienoto Karalisti par Protokolu, proti, tā dēvēto Vindzoras regulējumu, kas nodrošinās Protokola elastīgu, taču efektīvu īstenošanu un Belfāstas nolīguma/Lielās piektdienas vienošanās ievērošanu, vienlaikus aizsargājot ES vienotā tirgus integritāti; pauž cerību, ka Belfāstas nolīguma/Lielās piektdienas vienošanās ietvaros paredzētajām saistībām būs iespējams pēc iespējas ātrāk atjaunot varas dalīšanu Ziemeļīrijā tās iedzīvotāju labā; sagaida, ka politiskā vienošanās tiks pilnībā īstenota, ļaujot ES un Apvienotās Karalistes partnerībā atvērt jaunu lappusi, balstoties uz savstarpēju uzticēšanos un pilnīga sadarbību; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Apvienotās Karalistes valdība saistībā ar Vindzoras regulējumu ir paziņojusi, ka tā apturēs un neturpinās Ziemeļīrijas protokola likumprojekta virzīšanu;

    39.

    atgādina, ka saistībā ar Protokolu Apvienotās Karalistes valdība ir nākusi klajā ar vienpusēju deklarāciju par demokrātiskās piekrišanas principa piemērošanu Ziemeļīrijā saskaņā ar Belfāstas nolīgumu/Lielās piektdienas vienošanos; uzsver, ka atbilstīgi minētajai vienpusējai deklarācijai demokrātiskā piekrišana Protokolam ir jāsniedz ar savlaicīgu Ziemeļīrijas Asamblejas vienkārša vairākuma atbalstu; atgādina, ka pēdējās vēlēšanās Ziemeļīrijā vēlētāju vairākums nepārprotami balsoja par partijām, kas pauda atbalstu Protokola saglabāšanai;

    40.

    uzsver, ka ES ir vienmēr bijusi atvērta diskusijām ar Apvienotās Karalistes valdību, lai rastu kopīgus risinājumus, kas nodrošinātu Protokola ilgtspējīgu darbību ilgtermiņā; atgādina par Komisijas 2021. gada oktobrī iesniegtajiem tālejošajiem priekšlikumiem rast pragmatiskus, saprātīgus un elastīgus risinājumus, lai novērstu Protokola īstenošanas problēmas; atzinīgi vērtē abu pušu paziņojumu par to, ka pastāv politiskā griba ar ES un Apvienotās Karalistes Apvienotās komitejas starpniecību konstruktīvi iesaistīties reālās sarunās, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus jomās, kurās var pastāvēt nesaskaņas; aicina Apvienotās Karalistes valdību proaktīvi iesaistīt Ziemeļīrijas Asamblejas locekļus un citas Ziemeļīrijas ievēlētās amatpersonas un ieinteresētās personas diskusijās par Protokola piemērošanu;

    41.

    norāda, ka Apvienotās Karalistes Pilsonības un robežu likuma 75. iedaļa, kas paredz, ka personām bez Apvienotās Karalistes imigrācijas statusa (tostarp ES pilsoņiem, izņemot Īrijas pilsoņus) pirms ieceļošanas Ziemeļīrijā ir jābūt elektroniskai ceļošanas atļaujai (ETA), negatīvi ietekmēs Īrijā dzīvojošos ES pilsoņus; turklāt uzsver, ka ETA sistēma pilnībā neatbilst Protokola 2. pantam, kas aizsargā personu tiesības un pieprasa Apvienotajai Karalistei nodrošināt, ka netiek vājinātas tiesības, garantijas vai iespēju vienlīdzība, tostarp garantējot aizsardzību pret diskrimināciju; uzsver, ka jebkurš Apvienotās Karalistes priekšlikums, kas galu galā varētu likt Īrijā dzīvojošiem ES pilsoņiem reģistrēties, lai saņemtu atbrīvojumu no ETA sistēmas, ir nesamērīgs un ka tā īstenošana, iespējams, būtu LESD noteiktā nediskriminēšanas principa pārkāpums;

    42.

    pauž pilnīgu atbalstu juridiskajām iniciatīvām, kuras Komisija uzsākusi, lai nodrošinātu Izstāšanās līguma pilnīgu īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemts iestāžu nolīgums par Komisijas priekšlikumu regulai par Izstāšanās līguma un TSN izpildes mehānismiem (15), jo tādējādi ES būs iespēja ātri reaģēt, pieņemot pasākumus, ja konstatēts Izstāšanās līguma un/vai TSN pārkāpums; aicina Komisiju pilnībā un savlaicīgi informēt Parlamentu un Padomi par visām attiecīgajām norisēm, kuru dēļ Komisijai var nākties pieņemt pasākumus vai rīkoties; uzsver, ka TSN izpildes instrumentu kopumu varētu izmantot arī nolūkā stiprināt Protokola izpildi;

    Finansiālais norēķins

    43.

    atgādina, ka Izstāšanās līgumā ir paredzēts vienreizējs finansiālais norēķins ar Apvienoto Karalisti, kurš ietver visas juridiskās saistības, kas izriet no neizpildītajām saistībām, un ārpusbilances posteņus, iespējamās saistības un citas finansiālās izmaksas, kas tieši izriet no Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES; uzsver, ka šis finansiālais norēķins ir nevis vienreizējs maksājums, bet gan mehānisms, lai nokārtotu neizpildītās saistības, kuras Apvienotā Karaliste uzņēmās laikā, kad tā bija ES dalībvalsts;

    44.

    atzinīgi vērtē auglīgo sadarbību šajā jomā un to, ka ES un Apvienotā Karaliste ir atkārtoti apstiprinājušas savu apņēmību izpildīt savas Izstāšanās līgumā paredzētās finansiālās saistības;

    Pārvaldība un Eiropas Parlamenta loma

    45.

    atzinīgi vērtē to, ka pilnībā darbojas par Izstāšanās līguma īstenošanu atbildīgās pārvaldības struktūras, jo īpaši Specializētā komiteja pilsoņu tiesību jautājumos, kas tiekas ļoti regulāri; aicina Apvienoto Karalisti pilnībā izmantot šīs struktūras, nevis rīkoties vienpusēji;

    46.

    atkārtoti apstiprina apņēmību cieši uzraudzīt Izstāšanās līguma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz pilsoņu tiesībām un Protokolu; atzinīgi vērtē īpaši auglīgo Parlamenta un Komisijas sadarbību šajos jautājumos;

    47.

    atzinīgi vērtē ES un Apvienotās Karalistes Parlamentāro partnerattiecību asamblejas aktīvo līdzdalību; uzskata, ka šī asambleja nodrošina pienācīgu satvaru parlamentārajai sadarbībai kopīgu problēmu risināšanā, tostarp Izstāšanās līguma un Protokola par Īriju/Ziemeļīriju īstenošanas jomā; atzinīgi vērtē to, ka otrajā ES un Apvienotās Karalistes Parlamentārās partnerības asamblejā 2022. gada novembrī aktīva loma tika piešķirta decentralizētajām teritorijām, un sagaida, ka nākotnē šī loma tiks stiprināta;

    48.

    atzinīgi vērtē to, ka 2020. gada februārī Reģionu komiteja izveidoja Apvienotās Karalistes kontaktgrupu, kas nodrošina forumu pastāvīgam dialogam un politiskai partnerībai starp ES un Apvienotās Karalistes vietējām un reģionālajām pašvaldībām; apņemas īstenot līdzīgu mijiedarbību starp Apvienotās Karalistes kontaktgrupu un Eiropas Parlamenta delegāciju Apvienotajā Karalistē, lai sniegtu uz vietas iegūtus pierādījumus par Izstāšanās līguma īstenošanu;

    49.

    atgādina, ka Spānija un Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. decembrī vienojās par iespējamu satvaru nolīgumam attiecībā uz Gibraltāru; atgādina, ka Komisija 2021. gada 20. jūlijā nāca klajā ar ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas ar Apvienoto Karalisti attiecībā uz Gibraltāru, un saistītajām sarunu norādēm; norāda, ka Padome 2021. gada 5. oktobrī pieņēma lēmumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas par ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu attiecībā uz Gibraltāru, kā arī sarunu norādes; norāda, ka 2022. gada oktobrī bija pabeigtas deviņas sarunu kārtas;

    o

    o o

    50.

    uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

    (1)   OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

    (2)   OV C 34, 31.1.2020., 1. lpp.

    (3)   OV C 298, 23.8.2018., 24. lpp.

    (4)   OV C 346, 27.9.2018., 2. lpp.

    (5)   OV C 369, 11.10.2018., 32. lpp.

    (6)   OV C 162, 10.5.2019., 40. lpp.

    (7)   OV C 171, 6.5.2021., 2. lpp.

    (8)   OV C 270, 7.7.2021., 21. lpp.

    (9)   OV C 294, 23.7.2021., 18. lpp.

    (10)   OV C 362, 8.9.2021., 90. lpp.

    (11)   OV C 506, 15.12.2021., 26. lpp.

    (12)   OV C 342, 6.9.2022., 78. lpp.

    (13)   OV C 331, 17.8.2021., 38. lpp.

    (14)   OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.

    (15)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus Savienības tiesību īstenošanai Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas un Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, īstenošanā un izpildē (COM(2022)0089).


    ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2023/403/oj

    ISSN 1977-0952 (electronic edition)


    Top