2.   Deputātiem būtu jāīsteno sistemātiska prakse tikties tikai ar tādiem interešu pārstāvjiem, kuri reģistrēti Pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas nolīgumu  (6).

2.   Deputātiem būtu jāīsteno sistemātiska prakse tikties tikai ar tādiem interešu pārstāvjiem, kuri reģistrēti pārredzamības reģistrā, kas izveidots ar Iestāžu nolīgumu par obligātu pārredzamības reģistru  (6).

3.   Deputātiem būtu jāpublicē tiešsaistē informācija par visām plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Pārredzamības reģistra darbības joma. Neskarot I pielikuma 4. panta 6. punktu, referenti, ēnu referenti un komiteju priekšsēdētāji par katru ziņojumu tiešsaistē publicē visas plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Pārredzamības reģistra darbības joma. Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnē nodrošina nepieciešamo infrastruktūru.

3.   Deputātiem būtu jāpublicē tiešsaistē informācija par visām plānotajām sanāksmēm ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Iestāžu nolīguma darbības joma. Neskarot I pielikuma 4. panta 6. punktu, referenti, ēnu referenti un komiteju priekšsēdētāji par katru ziņojumu tiešsaistē publicē visas plānotās sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, uz kuriem attiecas Iestāžu nolīguma darbības joma. Prezidijs Parlamenta tīmekļa vietnē nodrošina nepieciešamo infrastruktūru.

2.   Caurlaides neizsniedz deputātiem pietuvinātām personām, kuras ietilpst Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas Nolīguma par Pārredzamības reģistru piemērošanas jomā.

2.   Caurlaides neizsniedz deputātiem pietuvinātām personām, kuras ietilpst Iestāžu nolīguma par obligātu pārredzamības reģistru piemērošanas jomā.

3.   Pārredzamības reģistrā uzskaitītās vienības un to pārstāvji, kuriem izsniegtas ilgtermiņa caurlaides iekļūšanai Eiropas Parlamentā, ievēro:

3.   Pārredzamības reģistrā iekļautās vienības un to pārstāvji, kuriem izsniegtas ilgtermiņa caurlaides iekļūšanai Eiropas Parlamentā, ievēro:

5.   Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar nolīguma noteikumiem par minētā reģistra izveidi .

5.   Prezidijs pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma pieņem lēmumu par pasākumiem, kas nepieciešami, lai ieviestu pārredzamības reģistru saskaņā ar Iestāžu nolīguma noteikumiem.

1.   Katrā sesijā var rīkot līdz 90 minūtēm ilgu jautājumu laiku, kad Komisija sniedz atbildes, par vienu vai vairākiem konkrētiem horizontāliem tematiem, par kuriem Priekšsēdētāju konferencei lēmums jāpieņem vienu mēnesi pirms sesijas.

1.   Katrā sesijā var rīkot līdz aptuveni 90 minūtēm ilgu jautājumu laiku, kad komisāri sniedz atbildes, par vienu vai vairākiem tematiem, par kuriem Priekšsēdētāju konferencei lēmums jāpieņem iepriekš un ne vēlāk kā ceturtdienā pirms attiecīgās sesijas.

2.   Priekšsēdētāju konferences uzaicināto komisāru atbildības joma ir saistīta ar konkrēto horizontālo tematu vai tematiem, par kuriem viņiem tiks uzdoti jautājumi. Katrā sesijā var uzaicināt piedalīties ne vairāk kā divus komisārus. Tomēr ir iespējams uzaicināt piedalīties vēl vienu komisāru atkarībā no jautājumu laikam izvēlētā konkrētā horizontālā temata vai tematiem.

2.   Priekšsēdētāju konferences uzaicināto komisāru atbildības joma ir saistīta ar tematu vai tematiem, par kuriem viņiem tiks uzdoti jautājumi. Katrā sesijā var uzaicināt piedalīties ne vairāk kā divus komisārus. Tomēr ir iespējams uzaicināt piedalīties vēl vienu komisāru atkarībā no jautājumu laikam izvēlētā temata vai tematiem.

3.   Saskaņā ar Priekšsēdētāju konferences pieņemtajām pamatnostādnēm var noteikt īpašus jautājumu laikus, kad atbildes sniedz Padome , Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.

3.   Saskaņā ar 1. punktā izklāstītajiem noteikumiem var rīkot arī jautājumu laiku , kad atbildes sniedz Eiropadomes priekšsēdētājs, Padomes priekšsēdētājs , Komisijas priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks / ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eirogrupas priekšsēdētājs.

4.   Jautājumu laiku iepriekš īpaši nenosaka. Parlamenta priekšsēdētājs pēc iespējas nodrošina, ka jautājumus pēc kārtas var uzdot deputāti ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm.

4.   Jautājumu laiku iepriekš īpaši nenosaka. Parlamenta priekšsēdētājs pēc iespējas nodrošina, ka jautājumus pēc kārtas var uzdot deputāti ar dažādiem politiskajiem uzskatiem un no dažādām dalībvalstīm.

5.   Deputātam ir viena minūte laika, lai noformulētu jautājumu, un komisāram ir divas minūtes laika, lai uz to atbildētu. Minētais deputāts var uzdot līdz 30 sekundēm ilgu papildjautājumu, kam ir tiešs sakars ar galveno jautājumu. Tad komisāram tiek dotas divas minūtes, kuru laikā jāsniedz papildu atbilde.

5.   Deputātam ir viena minūte laika, lai noformulētu jautājumu, un personai, kam jautājums tiek uzdots, ir divas minūtes laika, lai uz to atbildētu. Minētais deputāts var uzdot līdz 30 sekundēm ilgu papildjautājumu, kam ir tiešs sakars ar galveno jautājumu. Tad personai, kam jautājums tiek uzdots, tiek dotas divas minūtes, kuru laikā jāsniedz papildu atbilde.

6.    Jautājumiem un papildjautājumiem ir jābūt tieši saistītiem ar tematu, par kuru izlemts saskaņā ar 1. punktu. Parlamenta priekšsēdētājs var lemt par to pieņemamību.

2.    Deputāti var uzstāties tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētājs viņiem ir devis vārdu . Deputāti uzstājas no savas vietas un uzrunā Parlamenta priekšsēdētāju . Ja kāds runātājs novirzās no debašu temata, Parlamenta priekšsēdētājs viņam par to aizrāda.

2.    Runātāji var uzstāties tikai tad, ja Parlamenta priekšsēdētājs viņiem ir devis vārdu. Ja kāds runātājs novirzās no debašu temata, Parlamenta priekšsēdētājs viņam par to aizrāda.

2.a     Runātāji, kuru uzstāšanās ir paredzēta runātāju sarakstā, uzstājas no centrālās tribīnes. Runātāji ar invaliditāti var uzstāties no savas vietas, ja to vēlas.

8.   Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu deputātiem, kuri cita deputāta uzstāšanās laikā, paceļot zilo kartīti, pauž vēlmi uzdot runātājam jautājumu, kas nav ilgāks par pusminūti un ir saistīts ar minētā runātāja teikto. To Parlamenta priekšsēdētājs var darīt vienīgi tad, ja runātājs tam piekrīt un Parlamenta priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas neizjauks debašu norisi un ka secīga zilo kartīšu pacelšana, lai uzdotu jautājumus, neradīs lielu nelīdzsvarotību attiecībā uz to, kā, deputātiem uzstājoties minētajās debatēs, ir pārstāvētas politiskās grupas.

8.   Parlamenta priekšsēdētājs var dot vārdu deputātiem, kuri cita deputāta uzstāšanās laikā, paceļot zilo kartīti, pauž vēlmi uzdot runātājam jautājumu, kas nav ilgāks par pusminūti un ir saistīts ar minētā runātāja teikto. To Parlamenta priekšsēdētājs var darīt vienīgi tad, ja runātājs tam piekrīt un Parlamenta priekšsēdētājs ir pārliecināts, ka tas neizjauks debašu norisi un ka secīga zilo kartīšu pacelšana, lai uzdotu jautājumus, neradīs lielu nelīdzsvarotību attiecībā uz to, kā, deputātiem uzstājoties minētajās debatēs, ir pārstāvētas politiskās grupas. Deputāts, kurš paceļ zilo kartīti, un runātājs nav no vienas un tās pašas politiskās grupas, un viņi abi nav pie politiskajām grupām nepiederoši deputāti. Ievērojot otrajā teikumā izklāstītos nosacījumus, ko piemēro pēc analoģijas, Parlamenta priekšsēdētājs var atļaut deputātam, kurš ir uzdevis šādu jautājumu, ne ilgāk kā pusminūti atbildēt uz runātāja atbildi. Runātājs var pēc tam izteikties saistībā ar minēto deputāta atbildi.

1.    Kad balsošana beigusies, ikviens deputāts par vienu balsojumu un/vai galīgo balsojumu, kas attiecas uz kādu Parlamentam iesniegtu jautājumu, var sniegt mutisku skaidrojumu, kas nepārsniedz vienu minūti. Ikviens deputāts var sniegt ne vairāk kā trīs mutiskus skaidrojumus vienā sesijā.

1.   Ikviens deputāts par vienu balsojumu un/vai galīgo balsojumu, kas attiecas uz kādu Parlamentam iesniegtu jautājumu, var sniegt mutisku skaidrojumu, kas nepārsniedz vienu minūti . Šādus balsojumu skaidrojumus sniedz tās sēdes beigās, kuras laikā notikusi attiecīgā balsošana, ja vien Parlamenta priekšsēdētājs izņēmuma kārtā nenolemj tos atlikt uz vēlāku sesijas brīdi. Ikviens deputāts var sniegt ne vairāk kā trīs mutiskus balsojumu skaidrojumus vienā sesijā.

4.   Komitejām pēc analoģijas piemēro 171. panta 2. punktu. Tomēr 171. panta 2. punkta otrais teikums neattiecas uz deputātiem, kuri sanāksmē piedalās attālināti.

4.   Komitejām pēc analoģijas piemēro 171. panta 2. punktu.

2.   Kandidatūrām jāsaņem ne mazāk kā 38 deputātu atbalsts, kuri ir ievēlēti no vismaz divām dalībvalstīm.

2.   Kandidatūrām jāsaņem ne mazāk kā 38 deputātu atbalsts, kuri ir ievēlēti no vismaz divām dalībvalstīm.

3.   Kandidatūras nodod atbildīgajai komitejai. Laikus publicē pilnīgu to deputātu sarakstu, kuri izteikuši atbalstu izvirzītajām kandidatūrām.

3.   Kandidatūras nodod atbildīgajai komitejai. Nākamajā darba dienā pēc saskaņā ar 1. punktu noteiktā kandidatūru izvirzīšanas termiņa beigām, publicē pilnīgu to deputātu sarakstu, kuri izteikuši atbalstu izvirzītajām kandidatūrām.

3.a     Kandidātiem pēc pieprasījuma izsniedz pagaidu caurlaidi, kas ļauj iekļūt Parlamenta telpās.

8.     Ombuds pilda savus pienākumus līdz laikam, kad tos uzņemas viņa amata pārņēmējs, izņemot gadījumus, ja ombuds ir miris vai viņu atlaiž no amata.

1.   Atbildīgā komiteja izskata administratīvas kļūmes, par kurām ombuds to informējis saskaņā ar Lēmuma 94/262/EEK, EK , Euratom 3 . panta 6 . un 7 . punktu, pēc kā tā var nolemt sagatavot ziņojumu saskaņā ar 54. pantu.

1.   Atbildīgā komiteja izskata administratīvas kļūmes, par kurām ombuds to informējis saskaņā ar Regulas (ES , Euratom ) 2021/1163 4 . panta 1 . un 3 . punktu, pēc kā tā var nolemt sagatavot ziņojumu saskaņā ar 54. pantu.

1.a    Atbildīgā komiteja izskata ziņojumu, ko ombuds sniedz katras gadskārtējās sesijas beigās par veikto izmeklēšanu rezultātiem saskaņā ar Regulas (ES , Euratom ) 2021/1163 4 . panta 5 . punktu. Atbildīgā komiteja var iesniegt Parlamentam rezolūcijas priekšlikumu, ja tā uzskata, ka Parlamentam ir jāpieņem nostāja saistībā ar jebkādu minētā ziņojuma aspektu.

2.    Ombuds pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma var tai sniegt ziņas vai arī pēc savas iniciatīvas lūgt, lai viņu uzklausa .

2.    Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2021/1163 4. panta 4. punktu ombudu pēc viņa iniciatīvas vai pēc atbildīgās komitejas pieprasījuma var uzklausīt minētā komiteja vai viņš var tai sniegt ziņas par savu darbību .

2.a     Ja ombuds apspriežas ar Parlamentu par Regulas (ES, Euratom) 2021/1163 īstenošanas noteikumu projektu saskaņā ar tās 18. pantu, par minēto regulu atbildīgā komiteja iesniedz Parlamentam ziņojumu saskaņā ar Reglamenta 51. pantu. Pēc analoģijas piemēro 59. panta 1., 2., 4. un 5. punktu.

2.   Šo pieprasījumu nosūta ombudam un atbildīgajai komitejai, kas iesniedz Parlamentam ziņojumu, ja vairākums tās locekļu uzskata, ka iemesli ir pamatoti. Pirms balsošanas par ziņojumu ombudu uzklausa , ja viņš to lūdz . Pēc debatēm Parlaments pieņem lēmumu, balsojot aizklāti.

2.   Šo pieprasījumu nosūta ombudam un atbildīgajai komitejai, kas iesniedz Parlamentam ziņojumu, ja vairākums tās locekļu uzskata, ka iemesli ir pamatoti. Pirms balsošanas par ziņojumu ombudu uzklausa. Pēc debatēm Parlaments pieņem lēmumu, balsojot aizklāti.