EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.9.2023

COM(2023) 538 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

saskaņā ar 13. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulā (ES) 2019/1157 par Savienības pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu

1.Ievads

Eiropas Parlaments un Padome 2019. gada 20. jūnijā pieņēma Regulu (ES) 2019/1157 par ES pilsoņu personas apliecību un Savienības pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri izmanto tiesības brīvi pārvietoties, izsniegto uzturēšanās dokumentu drošības uzlabošanu 1 (“regula”). Regula stājās spēkā 2019. gada 1. augustā, un to piemēro no 2021. gada 2. augusta 2 .

Regula attiecas uz dokumentiem, kas minēti vai izveidoti ar Direktīvu 2004/38/EK (“Brīvas pārvietošanās direktīva”) 3 : personas apliecības, uzturēšanās dokumenti ES pilsoņiem un uzturēšanās atļaujas ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie.

Saskaņā ar Brīvas pārvietošanās direktīvu dalībvalstīm ir jāizsniedz un jāatjauno personas apliecības saviem pilsoņiem, kad viņi izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties atbilstīgi valsts tiesību aktiem 4 . Tas jo īpaši attiecas uz to izmantošanu, lai izceļotu 5 no dalībvalsts teritorijas un ieceļotu 6 tajā vai lai reģistrētu dzīvesvietu attiecīgajās iestādēs 7 . Personas apliecības ES pilsoņi var izmantot, ceļojot no citas dalībvalsts vai trešās valsts. Tādējādi tās var izmantot arī Šengenas zonas ārējo robežu šķērsošanai. Vienlaikus ir svarīgi atzīmēt, ka ne regula, ne Brīvas pārvietošanās direktīva neuzliek pienākumu dalībvalstīm ieviest personas apliecības, ja tās nav paredzētas valsts tiesību aktos 8 .

Turklāt dalībvalstis var pieprasīt ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem reģistrēties attiecīgajās iestādēs, un tādā gadījumā dalībvalstīm ir jāizsniedz ES pilsoņiem reģistrācijas apliecības 9 . Dalībvalstīm ir arī jāizsniedz uzturēšanās apliecības ģimenes locekļiem, kuri nav ES pilsoņi 10 , un pēc pieprasījuma jāizsniedz dokumenti, kas apliecina pastāvīgo uzturēšanos 11 , kā arī jāizsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļaujas 12 . Lai gan šie uzturēšanās dokumenti nav ceļošanas dokumenti, uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja atbrīvo ģimenes locekļus, kuri nav ES pilsoņi, no vīzas prasības 13 .

Regula atvieglo ES pilsoņu tiesību uz brīvu pārvietošanos izmantošanu, paredzot drošākas personas apliecības un uzturēšanās dokumentus. Pirms regulas pieņemšanas pastāvēja būtiskas atšķirības starp dalībvalstu izsniegto personu apliecību un citā dalībvalstī dzīvojošu ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu uzturēšanās dokumentu drošības līmeni. Minētās atšķirības paaugstināja falsificēšanas un dokumentu viltošanas risku un pilsoņiem rada arī praktiskas grūtības, kad viņi izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties.

Saskaņā ar regulas 13. pantu attiecīgi pēc diviem gadiem un 11 gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas Komisijai ir jāziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par regulas īstenošanu, jo īpaši par pamattiesību un personas datu aizsardzību. Turklāt Komisijai veic šīs regulas izvērtēšanu pēc sešiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas un pēc tam ik pēc sešiem gadiem, un iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par galvenajiem konstatējumiem

Dalībvalstis un attiecīgās Savienības aģentūras sniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga šo ziņojumu sagatavošanai. Šim nolūkam Komisija izsūtīja dalībvalstīm anketu. Turklāt Frontex veica to personas apliecību paraugu aizsardzības elementu analīzi, kurus dalībvalstis iesniegušas Komisijai 14 .

2.Regulas īstenošana

2.1.Tehniskā īstenošana

2.1.1.Izsniegto personas apliecību tehniskais novērtējums

Frontex veiktā tehniskā novērtējuma mērķis bija pārbaudīt dalībvalstu personas apliecību atbilstību regulas 3. pantā noteiktajam formātam, minimālajiem aizsardzības standartiem un specifikācijām. Novērtējums ietvēra personas apliecību atbilstības pārbaudi specifikācijām un minimālajiem drošības standartiem, kas noteikti Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) dokumentā 9303 “Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti” 15 , un prasībām, kas noteiktas d), f) un g) punktā pielikumā Regulai (EK) Nr. 1030/2002 16 , kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. 2017/1954 17 , piemērojot noteiktus ierobežojumus Frontex tehnisko iespēju dēļ 18 . Frontex pārbaudīja jaunākos dalībvalstu izdoto personas apliecību modeļus.

Izņemot Grieķijas personas apliecības (sk. 2.4.2. sadaļu), tika konstatēts, ka visas analizētās personas apliecības atbilst regulai attiecībā uz tām daļām, kuras Frontex spēja pārbaudīt. Tomēr Frontex konstatēja šādas problēmas saistībā ar dažām citām personas apliecībām 19 :

·dažas no pārbaudītajām personas apliecībām neatbilda minimālajām portreta izmēra prasībām;

·dažās pārbaudītajās personas apliecībās nebija visi aizsardzības elementi, kas aizsargātu pret fotoattēlu nomaiņu;

·dažās pārbaudītajās personas apliecībās konstatētas novirzes no vispārējām ICAO noteiktajām izkārtojuma specifikācijām (piemēram, informācija norādīta citā zonā).

Komisija sazinās ar dalībvalstīm, uz kuru personas apliecībām attiecas Frontex konstatējumi.

Pamatojoties uz veiktajām analīzēm, Frontex sniedza šādas operatīvās piezīmes:

·“Īrisiespiedums, kas ir īpaša iespiešanas metode, palielina ofsetdrukas noturību un atvieglo pārbaudes iesaistītajiem darbiniekiem. Pakāpeniskajai krāsu saplūšanai jābūt identificējamai un atšķiramai.”

·“[P]ortreta izmēra prasība ir svarīga, lai atvieglotu identitātes pārbaudes un atklātu dokumentu viltošanu, piemēram, ar viltvāržiem saistītas krāpniecības un portreta pārlīmēšanu, kas ir divi no visizplatītākajiem dokumentu/identitātes krāpšanas veidiem pēdējos gados. Tāpēc identitātes un dokumentu autentiskuma pārbaužu vajadzībām ir ļoti svarīgi, lai dokumenta turētāja portrets būtu lielāks. Gadījumos, kad portrets ir vienīgais pieejamais biogrāfiskais identifikators identitātes pārbaudē, portreta izmēra nozīme ir vēl lielāka.”

·“Dokumenta turētāja papildu portreta ieviešana ir pasākums, lai palielinātu personas apliecību noturību pret fotoattēlu nomaiņu, kā arī pret manipulācijām ar portretu. Turklāt portretam jābūt pietiekami kvalitatīvam, lai varētu salīdzināt ar galveno portretu, un tam jābūt iesaistītajiem darbiniekiem viegli pārbaudāmam.”

2.1.2.Citi ar personas apliecību tehnisko īstenošanu saistītie aspekti

Kā to pieļauj regulas 3. panta 3. punkts, divas dalībvalstis “personas apliecības” vietā izmanto citu valstī ierasti lietotu apzīmējumu oficiālajā valodā 20 . Piecas dalībvalstis apliecībā iekļauj tekstu Braila rakstā 21 .

13 dalībvalstis pašlaik izmanto regulas 3. panta 9. punktā paredzēto iespēju iekļaut dubultu saskarni vai atsevišķu datu nesēju, Saskaņā ar regulas 3. panta 10. punktu 14 dalībvalstis savās personas apliecībās glabā datus par elektroniskajiem pakalpojumiem, piemēram, e-pārvaldi un e-darījumdarbību, tādā veidā, kas tos fiziski vai loģiski atdala no kartes mikroshēmā glabātajiem biometriskajiem datiem.

2.1.3.Biometrisko identifikatoru vākšana

Saskaņā ar regulas 3. panta 7. punkta pirmo daļu dalībvalstis var nolemt atbrīvot bērnus vecumā no 6 līdz 12 gadiem no prasības noņemt pirkstu nospiedumus, izsniedzot viņu personas apliecības 22 . Pašlaik šo iespēju izmanto 19 dalībvalstis. Dalībvalstis ir arī ieviesušas dažādus pasākumus biometrisko identifikatoru vākšanai saistībā ar bērnu un neaizsargātu personu īpašajām vajadzībām, piemēram, īpašas rokasgrāmatas vai darba laiku 23 .

Atbildot uz Komisijas anketu, tikai dažas dalībvalstis ziņoja par grūtībām saistībā ar biometrisko identifikatoru vākšanu, galvenokārt saistībā ar sejas attēla vai noņemto pirkstu nospiedumu kvalitāti. 22 dalībvalstis izmanto vai izpēta iespējas izmanto mobilās reģistrācijas ierīces, izmantošana personas apliecību izsniegšanai kas nav spējīgas ierasties iestādēs, kuras ir atbildīgas par šādu apliecību izsniegšanu 24 . 12 dalībvalstis vāc sejas attēlu, paredzot personisku ierašanos, lai gan dažas no tām arī pieņem tā vietā pieteikuma iesniedzējs iesniegtu fotoattēlu.

2.1.4.Dokumentu viltošana

Lielākā daļa dalībvalstu ziņo, ka tās joprojām konstatē viltotas personas apliecības un uzturēšanās dokumentus, kas izdoti saskaņā ar regulu. Tomēr nav iespējams sniegt detalizētu regulas situācijas pārskatu, jo dalībvalstis īpaši nemonitorē to ziņoto krāpnieku (gan “līdzinieku” 25 , gan krāpnieku kopumā 26 ) skaitu, kuri izmanto personas apliecības vai uzturēšanās dokumentus, kas izdoti saskaņā ar regulas prasībām, vai to cilvēku skaitu, kuri paši ziņo, ka kļuvuši par identitātes zādzības upuriem. Piecās dalībvalstīs, kuras kopš regulas stāšanās spēkā ziņoja paziņoto viltvāržu skaitu, skaits svārstījās no 22 līdz 57 ziņotiem viltotu dokumentu gadījumiem.

2.1.5.Ziņošanas pienākums saskaņā ar regulu

Turpmākajās sadaļās ir apkopoti dažādi regulā paredzētie ziņošanas pienākumi. Komisija turpina sazināties ar dalībvalstīm, kuras vēl nav sniegušas informāciju saskaņā ar dažādiem nosacījumiem.

2.1.5.1.Ziņošana saskaņā ar 9. pantu

Saskaņā ar regulas 9. pantu dalībvalstīm ir jānorīko vismaz viena centrālā iestāde par kontaktpunktu regulas īstenošanai un jāpaziņo šīs iestādes nosaukums Komisijai un citām dalībvalstīm.

Līdz 2023. gada jūnijam 19 dalībvalstis bija paziņojušas Komisijai šo nosaukumu.

2.1.5.2.Ziņošana saskaņā ar 11. panta 7. punktu

Saskaņā ar regulas 11. panta 7. punktu dalībvalstis uztur saraksts ar kompetentajām iestādēm, kurām ir piekļuve personas apliecību datu nesējā glabātajiem biometriskajiem datiem un ik gadā šādus sarakstus dara zināmus Komisijai. Komisija tiešsaistē publicēs apkopotu informāciju par šādiem valstu sarakstiem.

Līdz 2023. gada jūnijam 22 dalībvalstis Komisijai ir nosūtījušas savu kompetento iestāžu sarakstu, ko Komisija ir darījusi publiski pieejamu 27 .

2.1.5.3.Ziņošana saskaņā ar 14. panta 3. punktu

Saskaņā ar regulas 14. panta 3. punktu dalībvalstis izraugās struktūras, kas ir atbildīgas par personas apliecību un Savienības pilsoņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļauju izgatavošanu, un paziņo šādu struktūru nosaukumus Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Līdz 2023. gada jūnijam 22 dalībvalstis bija darījušas zināmas Komisijai par dokumentu izgatavošanu saskaņā ar šo regulu atbildīgās iestādes. 

2.1.6.Nolikumam atbilstošā formātā izdoto dokumentu skaits

Līdz 2023. gada aprīlim dalībvalstis ziņoja, ka ir izdevušas vairāk nekā 53 miljonus personas apliecību, gandrīz 900 000 uzturēšanās dokumentu ES pilsoņiem un vairāk nekā 950 000 uzturēšanās apliecību trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ir ES pilsoņu ģimenes locekļi, regulai atbilstošā formātā.

2.2.Personas apliecību un uzturēšanās atļauju ģimenes locekļiem, kas nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, izņemšanas no aprites periodi

2.2.1.Personas apliecības

Regulas 5. pantā noteikts, ka personas apliecības, kuras neatbilst regulā noteiktajām prasībām, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2031. gada 3. augustā atkarībā no tā, kas ir agrāk. Personas apliecības, kuras neatbilst konkrētiem minimālajiem drošības standartiem vai kurās nav mašīnlasāmas joslas, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2026. gada 3. augustā.

Atbildot uz anketas jautājumiem, desmit dalībvalstis norādīja, ka uz to iepriekš izsniegtajām personas apliecībām attiecas 10 gadu pakāpeniskas izņemšanas no aprites periods, piecas dalībvalstis norādīja, ka uz to iepriekš izsniegtajām personas apliecībām attiecas 5 gadu pakāpeniskas izņemšanas no aprites periods, savukārt septiņas dalībvalstis norādīja, ka piemēro abus periodus, jo apritē šobrīd ir dažādi formāti.

2.2.2.Ģimenes locekļu, kuri nav kādas dalībvalsts valstspiederīgie, uzturēšanās atļaujas

Regulas 8. pantā noteikts, ka uzturēšanās atļaujas, kuras neatbilst regulā noteiktajām prasībām, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2026. gada 3. augustā (5 gadu izņemšanas no aprites periods) atkarībā no tā, kas ir agrāk. Uzturēšanās atļaujas, kuras neatbilst konkrētiem minimālajiem drošības standartiem vai kurās nav mašīnlasāmas joslas, kļūst nederīgas to derīguma termiņa beigās vai 2023. gada 3. augustā (2 gadu izņemšanas no aprites periods) atkarībā no tā, kas ir agrāk.

Atbildot uz anketas jautājumiem, 11 dalībvalstis norādīja, ka uz to iepriekš izsniegtajām uzturēšanās atļaujām attiecas 5 gadu pakāpeniskas izņemšanas no aprites periods, sešas dalībvalstis norādīja, ka uz to iepriekš izsniegtajām uzturēšanās atļaujām attiecas 2 gadu pakāpeniskas izņemšanas no aprites periods, un vēl sešas dalībvalstis norādīja, ka piemēro uz abus periodus, jo apritē šobrīd ir dažādi formāti.

2.3.Pamattiesību un personas datu aizsardzība

2.3.1.Pārvietošanās un uzturēšanās brīvība

Regulai ir pozitīva ietekme uz brīvas pārvietošanās un uzturēšanās pamattiesības saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 45. pantu, risinot gan ar personas apliecību, gan uzturēšanās dokumentu drošību un atzīšanu saistītās grūtības. Iekļaujot biometriskos datus (sejas attēlu un divus pirkstu nospiedumus), saskaņā ar regulu izsniegtos dokumentus iespējams drošāk pārbaudīt un labāk identificēt personas.

Kopš regulas prasībām atbilstoša formāta personas apliecību izdošanas sākuma dalībvalstis nav ziņojušas par problēmām, ar kurām to pilsoņi saskartos šādu dokumentu pieņemšanā citās dalībvalstīs.

Lielākajā daļā dalībvalstu maksa par to dokumentu izsniegšanu, uz kuriem attiecas regula, pēc regulas stāšanās spēkā netika palielināta. Tika ziņots, ka, maksu palielinot, šis palielinājums bija neliels un atbilst ar dokumentu uzlabotajiem aizsardzības elementiem saistītajām izmaksām.

2.3.2.Privātās dzīves un personas datu aizsardzība

Tiesību uz privātumu un personas datiem (Hartas 7. un 8. pants) ierobežojumiem ir jābūt noteiktiem likumā, ierobežojumiem ir jāievēro šo tiesību būtība un jābūt samērīgiem ar leģitīma mērķa sasniegšanu 28 . Šajā sakarā regulā paredzēta dokumenta turētāja personas datu, tostarp biometrisko datu, apstrāde. Sejas attēla un divu pirkstu nospiedumu glabāšana personas apliecībās un uzturēšanās atļaujās, kā jau ir paredzēts attiecībā uz biometriskajām pasēm 29 un trešo valstu valstspiederīgo uzturēšanās atļaujām 30 , ir piemērota metode, kā ticamu identifikāciju un autentifikāciju apvienot ar krāpšanas riska samazināšanu, lai uzlabotu personas apliecību un uzturēšanās atļauju drošību 31 .

Ar grozījumiem Komisijas priekšlikumā, ko likumdošanas procesā ieviesa Eiropas Parlaments un Padome, tika pievienota iespēja glabāt šādus biometriskos datus ES pilsoņiem izsniegtajos uzturēšanās dokumentos 32 . Saskaņā ar dalībvalstu anketā sniegto informāciju 13 dalībvalstīs šobrīd ES pilsoņiem izsniegtajos uzturēšanās dokumentos iekļauj drošu datu nesēju ar dokumenta turētāja biometriskajiem identifikatoriem (sejas attēlu un, iespējams, divu pirkstu nospiedumiem).

Kas attiecas uz biometrisko datu apstrādes pamatojumu, jāatzīmē, ka to paredz tiesību akti, proti, regulas 3. panta 5. punkts. Šis tiesību uz privātumu un personas datiem ierobežojums atbilst vispārējas nozīmes mērķim, proti, falsificēšanas un dokumentu viltošanas novēršanai, ko pastiprina valstu izsniegto personas apliecību formātu un aizsardzības elementi neviendabīgums pirms regulas stāšanās spēkā. Falsificēšanas un viltošanas novēršana sekmē personas apliecību pieņemšanu citās dalībvalstīs, nevis tajās, kuras tās izsniedz, tādējādi atvieglojot ES pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties 33 . Krāpšanas risks ir jāuztver nopietni, jo īpaši falsificētas personas apliecības vai tiesību ļaunprātīga izmantošana 34 .

Uz 3. panta 5. punktu attiecas divi vēl neizskatīti lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu (sk. 2.4.3. sadaļu). Attiecībā uz biometrisko datu glabāšanas personas apliecībās piemērotību Tiesa jau ir atzinusi, ka pirkstu nospiedumu glabāšana ļoti drošā datu nesējā varētu samazināt pasu viltošanas risku un atvieglot par šādu dokumentu autentiskuma pārbaudi atbildīgo iestāžu darbu 35 . Saskaņā ar ģenerāladvokātes Medinas teikto tas attiecas arī uz personas apliecību izmantošanu saistībā ar pārvietošanās brīvības īstenošanu 36 .

Tiesa jau ir analizējusi pirkstu nospiedumu pieņemšanas un glabāšanas samērīgumu. Tā secināja, ka šim procesam nav nedz intīma rakstura, jo divu pirkstu nospiedumi ir iezīmes, ko var redzēt citi, nedz arī tas nerada īpašas fiziskas vai psiholoģiskas neērtības attiecīgajai personai 37 . Turklāt Tiesa nekonstatēja nekādas norādes uz to, ka pirkstu nospiedumu reģistrēšana un sejas attēla uzņemšana izraisītu nopietnāku šo tiesību aizskārumu, jo tās tika veiktas vienlaikus 38 . Tā arī secināja, ka nepastāv tikpat piemērota metode ar mazāku ietekmi, salīdzinot ar pirkstu nospiedumu ņemšanu un glabāšanu, kas vienlīdz efektīvi sasniegtu regulas mērķi 39 .

Visbeidzot regula paredz pastiprinātas garantijas pirkstu nospiedumu vākšanai un glabāšanai 40 . Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 41 piemēro attiecībā uz personas datu, tostarp biometrisko datu apstrādi šīs regulas piemērošanas kontekstā. Parasti dalībvalstīm ir jāpārbauda sejas attēls, un pirkstu nospiedumus drīkst pārbaudīt tikai šaubu gadījumā. Pirkstu nospiedumus drīkst noņemt tikai kvalificēts un pienācīgi pilnvarots personāls, un tos var pārbaudīt pienācīgi pilnvaroti darbinieki un tikai tad, ja to pieprasa tiesību akti. Turklāt biometriskie dati, kas tiek glabāti personas apliecību vai uzturēšanās dokumentu personalizēšanas nolūkiem, ir jāglabā īpaši drošā veidā un tikai līdz dokumenta savākšanai. Turklāt 21. apsvērumā ir skaidri noteikts, ka regula neparedz juridisko pamatu tam, lai tiktu izveidotas vai uzturētas valsts vai Eiropas līmeņa datubāzes biometrisko datu uzglabāšanai.

Kopš regulas piemērošanas datuma Komisija nav saņēmusi informāciju par sekmīgiem uzbrukumiem vai pārkāpumiem attiecībā uz attiecīgajos dokumentos iekļauto drošo datu nesēju.

Lietā Landeshauptstadt Wiesbaden ģenerāladvokāte Medina secināja, ka regula un jo īpaši tās 3. panta 5. punkts nerada nepamatotu Hartas 7. un 8. panta ierobežojumu 42 .

2.4.Cita informācija par regulas īstenošanu

2.4.1.Covid-19 pandēmijas ietekme

Regulas piemērošanas datums, 2021. gada 2. augusts, iekrita Covid-19 pandēmijas laikā. Ņemot vērā šo faktu, Komisija 2021. gada martā lūdza dalībvalstis sniegt atsauksmes par pandēmijas ietekmi uz dalībvalstu attiecīgajiem sagatavošanās darbiem. Septiņas dalībvalstis savās atbildēs rosināja apsvērt regulas piemērošanas datuma atlikšanu.

Pamatojoties uz saņemtajām atsauksmēm, Komisija 2021. gada jūlijā informēja dalībvalstis 43 , ka ir nolēmusi neierosināt atlikt regulas spēkā stāšanos, lai neapdraudētu to dalībvalstu plānoto izvēršanu, kuras ir gatavas izdot regulas noteikumu prasībām atbilstošus dokumentus līdz 2021. gada 2. augustam.

Komisija ieteica dalībvalstīm, kuras bija norādījušas uz iespējamu kavēšanos, veikt sekas mazinošus pasākumus, lai pārliecinātos, ka dokumentā norādītais derīguma termiņš pienācīgi atbilst regulas 5. un 8. pantā noteiktajiem pakāpeniskas izņemšanas no aprites periodiem (sk. 2.2. sadaļu).

Tas, piemēram, nozīmētu, ka neatbilstīgajās personas apliecībās, kuras izdotas pēc 2021. gada 2. augusta un uz kurām attiecas garākais pakāpeniskas izņemšanas no aprites periods, kā derīguma termiņš būtu jānorāda vēlākais 2031. gada 3. augusts pat tad, ja dalībvalsts parasti izsniedz šādas personas apliecības ar desmit gadu derīguma termiņu. Pretējā gadījumā attiecīgās personas apliecības saskaņā ar regulas 5. pantu vairs nebūtu derīgas, lai gan joprojām šķitīs derīgas dokumentā norādītā vēlākā datuma dēļ. Tāpat neatbilstīgajās personas apliecībās, kuras izdotas pēc 2021. gada 2. augusta un uz kurām attiecas īsākais pakāpeniskas izņemšanas no aprites periods, kā derīguma termiņš būtu jānorāda vēlākais 2026. gada 3. augusts.

Vienlaikus Komisija stingri mudināja visas dalībvalstis nodrošināt regulai atbilstīgu dokumentu izdošanu no tās piemērošanas brīža.

Attiecībā uz seku mazināšanas pasākumiem attiecīgās dalībvalstis norādīja, ka tās ir ierobežojušas attiecīgo dokumentu derīgumu un/vai par to informējušas to turētājus.

2.4.2.Komisijas uzsāktās pārkāpumu procedūras

Komisija 2023. gada 14. jūlijā uzsāka pārkāpuma procedūras pret Bulgāriju, Grieķiju un Portugāli par regulas neīstenošanu 44 . Pārkāpumu procedūras bija par to, ka šīs dalībvalstis neizdod dokumentus, uz kuriem attiecas regulas piemērošanas joma, tās prasībām atbilstošā formātā.

Bulgārijas gadījumā tā attiecās uz atbilstīgu personas apliecību, ES pilsoņu uzturēšanās dokumentu un uzturēšanās apliecību ES pilsoņu ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts valstspiederīgie, neizsniegšanu.

Grieķijas gadījumā tā attiecas uz atbilstīgu personas apliecību neizsniegšanu.

Portugāles gadījumā tā attiecas uz atbilstīgu personas apliecību un ES pilsoņu uzturēšanās dokumentu neizsniegšanu.

2.4.3.Tiesvedības, kas attiecas uz regulu

Kopš regulas stāšanās spēkā ir iesniegti divi lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar regulu un jo īpaši par pirkstu nospiedumu iekļaušanas personas apliecībās likumību. Abas lietas pašlaik tiek izskatītas.

Pirmais izskatāmais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā Landeshauptstadt Wiesbaden 45 skar regulas 3. panta 5. punkta spēkā esamību, kas paredz, ka dalībvalstu izdotās personas apliecības ir jāaprīko ar īpaši drošu datu nesēju ar apliecības turētāja sejas attēlu un diviem pirkstu nospiedumiem sadarbspējīgos formātos.

Iesniedzējtiesa jautāja, vai LESD 21. panta 2. punkts ir atbilstošais šīs regulas juridiskais pamats, vai pienākums ņemt pirkstu nospiedumus atbilst pamattiesībām uz privātās dzīves un datu aizsardzību un vai iespējamais datu aizsardzības trūkuma ietekmes novērtējums var ietekmēt regulas 3. panta 5. punkta spēkā esamību.

Savos 2023. gada 29. jūnija secinājumos 46 ģenerāladvokāte Medina secināja, ka regulas pieņemšana pareizi pamatota ar LESD 21. panta 2. punktu, lai atvieglotu ES pilsoņu brīvas pārvietošanās un uzturēšanās tiesību izmantošanu dalībvalstīs. Šajā sakarā ģenerāladvokāte norādīja, ka šīs tiesības ļauj Savienības pilsoņiem iekļauties citu uzņēmējas dalībvalsts iedzīvotāju ikdienas dzīvē. Tādējādi valsts izsniegtām personas apliecībām ir tādas pašas funkcijas kā attiecībā uz šiem iedzīvotājiem, un tas nozīmē, ka tikai uzticams un autentisks personu apliecinošs dokuments atvieglo pilnvērtīgu brīvas pārvietošanās izmantošanu.

Ģenerāladvokāte Medina arī uzskatīja, ka 3. panta 5. punkts nav nepamatots Hartas 7. un 8. panta ierobežojums (sk. arī 2.3.2. sadaļu). Visbeidzot ģenerāladvokāte uzskatīja, ka Eiropas Parlamentam un Padomei nebija pienākuma veikt ietekmes novērtējumu likumdošanas procesā, kura rezultātā tika pieņemta regula.

Otrs izskatāmais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā Kinderrechtencoalitie Vlaanderen un Liga voor Mensenrechten 47 skar regulas 3. panta 5. un 6. punktu un 14. pantu un to saderību ar, cita starpā, tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību, kā arī brīvas pārvietošanās tiesības. Secinājumi šajā lietā vēl nav publicēti.

2.4.4.No iedzīvotājiem saņemtā informācija

Kopš regulas stāšanās spēkā Komisija ir saņēmusi vairākas sūdzības un vēstules no iedzīvotājiem saistībā ar dokumentiem, uz kuriem attiecas regula. Lielākā daļa šīs sarakstes attiecās uz jautājumiem, kas nebija saistīti ar regulas īstenošanu, jo īpaši valstu administratīvajām procedūrām saistībā ar personas apliecību un uzturēšanās dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs, un kavēšanos šo procedūru īstenošanā. Vēstules un sūdzības par regulas īstenošanu galvenokārt attiecās uz obligāto pirkstu nospiedumu iekļaušanu (šajā sakarā sk. 2.3.2. sadaļu).

2.5.Citas būtiskās norises

2.5.1.Ceļošanas dokumentu digitalizācija un ceļošanas atvieglošana

Komisija 2021. gada 2. jūnijā pieņēma paziņojumu “Stratēģija pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai” 48 . Stratēģijā norādīts, ka, tiklīdz globālā ceļošanas situācija uzlabosies, atgūstoties no Covid-19 pandēmijas, paredzams būtisks pasažieru plūsmu pieaugums. Tas dos jaunu impulsu digitalizācijas procesam, kas jau ir sācies pirms pandēmijas, un tam būs nepieciešami inovatīvi veidi, kā veicināt un paātrināt robežkontroli starptautiskajās ieceļošanas vietās. Digitāli dokumenti ir gan efektīvāki, gan drošāki. Komisija paziņoja, ka pēc padziļināta novērtējuma un nepieciešamās apspriešanās plāno iesniegt priekšlikumu regulai par ceļošanas dokumentu digitalizāciju un ceļošanas atvieglošanu.

Ieviešot digitālos ceļošanas dokumentus ES pilsoņiem, Komisijas mērķis ir atvieglot ceļošanu pār ārējām robežām, mazināt spiedienu un sastrēgumus robežšķērsošanas punktos un saīsināt gaidīšanas laiku, kā arī palielināt robežpārbaužu drošību un efektivitāti. Tāpat mērķis ir sekmēt ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu pārvietošanās brīvības izmantošanu.

ICAO ir noteikusi digitālo ceļošanas dokumentu (tā saukto digitālo ceļojumu datu) standartu, tāpat kā vēsturiski fiziskajam ePases dokumentam un tā mikroshēmā esošajiem elektroniskajiem datiem 49 . Digitālos ceļojuma datus var izgūt no esošas pases vai personas apliecības. Ceļotājiem fiziskā ceļošanas dokumenta datu nesējā saglabāto datu kopija tiktu replicēta ierīcē, piemēram, mobilajā tālrunī, mitinātā lietojumprogrammā (neattiecas uz pirkstu nospiedumiem). Ceļotāji varētu nosūtīt ceļojuma informāciju jau iepriekš, dodot iestādēm laiku informācijas filtrēšanai un paātrinot jebkādas piemērojamās robežpārbaudes.

Komisija šobrīd īsteno šāda priekšlikuma sagatavošanai nepieciešamo pierādījumu vākšanu un novērtēšanu.

2.5.2.Eiropas digitālā identitāte

2021. gada 3. jūnijā Komisija ierosināja regulējumu Eiropas digitālās identitātes izveidei 50 , kas būs pieejama ES pilsoņiem, iedzīvotājiem un uzņēmumiem sevis identifikācijai tiešsaistē un bezsaistē publisko un privāto pakalpojumu sniegšanai. Ierosinātās regulas mērķis ir izveidot drošu regulējumu, kurā iedzīvotāji var piesaistīt savas valsts digitālās identitātes digitālajiem atribūtiem un akreditācijas datiem, kas ļaus viņiem aizstāt dažādas fiziskās kartes un caurlaides, tādējādi atvieglojot viņu ikdienas dzīvi.

Pašlaik apspriestais priekšlikums par Eiropas digitālo identitāti ir saskaņots ar regulas mērķiem. Atbilstīgi regulas prasībām izdotās personas apliecības datu nesējā satur drošu informāciju, kuru dalībvalstis var izmantot personas drošai identificēšanai, ļaujot to izmantot Eiropas digitālās identitātes izveidei. Dalībvalstis var arī izmantot saskaņā ar regulu izdoto personas apliecību drošo datu nesēju karšu eID funkcionalitātes ieviešanai.

Eiropas Parlaments un Padome 2023. gada 29. jūnijā panāca provizorisku politisku vienošanos par priekšlikuma galvenajiem elementiem 51 .

3.Secinājums

Tiesības uz brīvu pārvietošanos ir tās ES pilsonības piešķirtās tiesības, kuras ir īpaši dārgas ES pilsoņiem, un drošām un uzticamām personas apliecībām un uzturēšanās dokumentiem ir izšķiroša nozīme, lai novērstu šķēršļus šo tiesību īstenošanai. ES pilsoņu iespēja ceļot ES teritorijā bez pases un izmantojot tikai personas apliecību ir viens no konkrētajiem ieguvumiem, ko sniedz brīvas pārvietošanās tiesības. Turklāt uzturēšanās atļauju, ko izsniedz ģimenes locekļiem, kuri nav nevienas dalībvalsts pilsoņi, piešķirtais atbrīvojums no vīzu režīma atvieglo ģimenes dzīvi kopā ar ES pilsoni, kuru šīs personas pavada. Lai nodrošinātu, ka naidīgi dalībnieki ļaunprātīgi neizmanto šos labumus, joprojām ir nepieciešams augsts šādu dokumentu drošības līmenis. 

Komisija turpinās uzraudzīt regulas īstenošanu, ievērojot savu Līgumu pareizas piemērošanas uzraudzītājas atbildību.

(1)

   OV L 188, 12.7.2019., 67. lpp.

(2)

   2023. gada 17. martā Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotā komiteja pieņēma Lēmumu Nr. 50/2023, ar ko regulu iekļauj Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu. Lēmums būs saistošs Islandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai, kad būs izpildītas konstitucionālās prasības.

(3)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(4)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 4. panta 3. punkts.

(5)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 4. panta 1. punkts.

(6)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 5. panta 1. punkts.

(7)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 8. panta 3. punkts.

(8)

     Dānija un Īrija neizsniedz personas apliecības.

(9)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 8. panta 1. un 2. punkts.

(10)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 10. panta 1. punkts.

(11)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 19. panta 1. punkts.

(12)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 20. panta 1. punkts.

(13)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 5. panta 2. punkts.

(14)

   Saskaņā ar regulas 7. panta 1. punktu dalībvalstīm uzturēšanās apliecībām ir jāizmanto formāts, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) 2017/1954. Ņemot vērā noteiktā formāta izmantošanu, Komisija nav pieprasījusi Frontex veikt līdzīgu novērtējumu kā personas apliecībām. Turklāt ES pilsoņiem izsniegtajiem uzturēšanās dokumentiem netika pieprasīts veikt tehnisko novērtējumu, ņemot vērā, ka regulas 6. pantā šādiem dokumentiem nav paredzēti īpaši aizsardzības elementi.

(15)

   ICAO Dok. 9303, “Mašīnlasāmi ceļošanas dokumenti”, astotais izdevums, 2021. gads.

(16)

   Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).

(17)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1954 (2017. gada 25. oktobris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1030/2002 (OV L 286, 1.11.2017., 9. lpp.).

(18)

   Jo īpaši datu nesēju atbilstība neietilpa Frontex veiktās pārbaudes tvērumā.

(19)

   Drošības apsvērumu dēļ Komisija neizpauž, kuras ir skartās personas apliecības.

(20)

   Čehijas Republika (občanský průkaz) un Portugāle (Cartão de Cidadão).

(21)

   Sk. regulas 35. apsvērumu.

(22)

   Bērnus, kas jaunāki par 6 gadiem, atbrīvo no prasības nodot pirkstu nospiedumus.

(23)

   Sk. regulas 27. apsvērumu.

(24)

   Sk. regulas 35. apsvērumu.

(25)

   Kādai citai personai piederoša derīga dokumenta izmantošana.

(26)

   Persona, kura izmanto viltotas vai atdarinātas apliecības.

(27)

      https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/policies/justice-and-fundamental-rights/eu-citizenship/movement-and-residence_lv

(28)

   Piemēram, Tiesas 2018. gada 20. marta spriedums, Menci, C-524/15, EU:C:2018:197, 41. punkts.

(29)

   Padomes Regulas (EK) Nr. 2252/2004 1. panta 2. punkts.

(30)

   4.a. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 1030/2002 (2002. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem (OV L 157, 15.6.2002., 1. lpp.).

(31)

   Regulas 18. apsvērums.

(32)

   Regulas 6. panta otrā daļa.

(33)

   2023. gada 29. jūnija secinājumi, Landeshauptstadt Wiesbaden, C61/22, EU:C:2023:520, 75. punkts.

(34)

   Brīvas pārvietošanās direktīvas 35. pants pieļauj pārvietošanās brīvības tiesību ierobežojumus krāpniecības un tiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

(35)

   Tiesas 2013. gada 17. oktobra spriedums, Schwarz, C-291/12, EU:C:2013:670, 41. punkts.

(36)

     2023. gada 29. jūnija secinājumi, Landeshauptstadt Wiesbaden, C61/22, EU:C:2023:520, 82. punkts.

(37)

   Tiesas 2013. gada 17. oktobra spriedums, Schwarz, C-291/12, EU:C:2013:670, 48. punkts; sk. arī Tiesas 2019. gada 3. oktobra spriedumu, Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid/A un citi, C-70/18, EU:C:2019:823, 58. punkts, un 2023. gada 29. jūnija secinājumus, Landeshauptstadt Wiesbaden, C61/22, EU:C:2023:520, 79. punkts.

(38)

   Tiesas 2013. gada 17. oktobra spriedums, Schwarz, C-291/12, EU:C:2013:670, 50. punkts. Sk. arī 2023. gada 29. jūnija secinājumus, Landeshauptstadt Wiesbaden, C61/22, EU:C:2023:520, 89. punkts.

(39)

   Tiesas 2013. gada 17. oktobra spriedums, Schwarz, C-291/12, EU:C:2013:670, 51. punkts. Sk. arī 2023. gada 29. jūnija secinājumus, Landeshauptstadt Wiesbaden, C61/22, EU:C:2023:520, 95. punkts.

(40)

   Sk. regulas 10. un 11. pantu, 19. līdz 22. apsvērumu un 40. apsvērumu un 2023. gada 29. jūnija secinājumus, Landeshauptstadt Wiesbaden, C61/22, EU:C:2023:520, 98.–103. punkts.

(41)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(42)

     2023. gada 29. jūnija secinājumi, Landeshauptstadt Wiesbaden, C61/22, EU:C:2023:520, 108. punkts.

(43)

     Ares(2021)4724281.

(44)

      https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/inf_23_3445  

(45)

   Lieta C-61/22.

(46)

     2023. gada 29. jūnija secinājumi, Landeshauptstadt Wiesbaden, C61/22, EU:C:2023:520.

(47)

   Lieta C-280/22.

(48)

     COM(2021) 277 final.

(49)

   Digitālo ceļojumu datu (DTC) izstrādes pamatprincipi pieejami vietnē: https://www.icao.int/Security/FAL/TRIP/PublishingImages/Pages/Publications/Guiding%20core%20principles%20for%20the%20development%20of%20a%20Digital%20Travel%20Credential%20%20%28DTC%29.PDF  

(50)

   Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula, ar ko Regulu (ES) Nr. 910/2014 groza attiecībā uz Eiropas digitālās identitātes regulējuma izveidi, (COM/2021/281 final).

(51)

      https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_23_3556