EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 28.6.2023

COM(2023) 365 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI





par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū pārskatīšanu

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAJAI BANKAI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū pārskatīšanu

Satura rādītājs

1.    IEVADS    

2.    VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PSD2 PIEMĒROŠANU UN IETEKMI    

3.    PSD2 SPECIFISKIE ASPEKTI    

3.1.    Atvērta banku darbība    

3.2.    Darbības joma    

3.3.    Patērētāju aizsardzība    

3.4.    Drošība un krāpšanas novēršana    

3.5.    Riska mazināšana un ar konkurenci saistīti jautājumi    

3.6.    Izpildes panākšana    

3.7.    Citi jautājumi    

4.    SECINĀJUMI    

SAĪSINĀJUMI

1.IEVADS 

Otrajā maksājumu pakalpojumu direktīvā 1 (PSD2) ir paredzēta sistēma attiecībā uz visiem neliela apjoma maksājumiem ES — gan euro, gan citās valūtās, kā arī gan iekšzemes, gan pārrobežu maksājumiem. Ar Pirmo maksājumu pakalpojumu direktīvu 2 (PSD1), ko pieņēma 2007. gadā, tika izveidots saskaņots tiesiskais regulējums integrēta ES maksājumu tirgus izveidei. Pamatojoties uz PSD1, ar PSD2 tika novērsti šķēršļi, kas kavē jauna veida maksājumu pakalpojumus, un tika uzlabots patērētāju aizsardzības un drošības līmenis. PSD2 pārskatīšanas klauzulā (108. pants, sk. 1. papildinājumu) ir paredzēts, ka Komisija līdz 2021. gada 13. janvārim iesniedz ziņojumu par PSD2 piemērošanu un ietekmi un jo īpaši par maksām, darbības jomu, robežvērtībām un piekļuvi maksājumu sistēmām. Pārskatīšanu līdz minētajam datumam nevarēja veikt, jo dažas dalībvalstis šo direktīvu transponēja novēloti un arī dažu tās noteikumu piemērošana aizkavējās, piemēram, par drošu lietotāju autentificēšanu (SCA, sk. 3.4. punktu tālāk) 3 . Tāpēc PSD2 novērtējums tika veikts tikai 2022. gadā 4 . Pēc minētā novērtējuma, ņemot vērā arī 2020. gada paziņojumu par ES stratēģiju “Neliela apjoma maksājumi” (RPS) 5 , Komisija nolēma pārskatīt PSD2. Šis pārskata ziņojums papildina abus tiesību aktu priekšlikumus, ar kuriem tiek pārskatīta PSD2 6 . 

2.VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA PAR PSD2 PIEMĒROŠANU UN IETEKMI

Pēdējos gados maksājumu pakalpojumu tirgū ir notikušas daudzas pārmaiņas. Elektronisko maksājumu apjoms ES ir pastāvīgi audzis, 2021. gadā sasniedzot 240 triljonus EUR (salīdzinājumā ar 184,2 triljoniem EUR 2017. gadā) 7 . Līdztekus tam, ka palielinās bankas karšu izmantošana, tirgū ir ienākuši jauni pakalpojumu sniedzēji, kas izmanto digitālās tehnoloģijas. Citstarp tagad plašā mērogā darbojas tādi nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji kā, piemēram, maksājumu iestādes (MI) un e-naudas iestādes (EMI). Šajā laikposmā ir ievērojami pieaudzis atvērtas banku darbības pakalpojumu klāsts, arī konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumi (sk. 3.1. iedaļu tālāk).

PSD2 novērtējuma ziņojumā tika secināts, ka PSD2 mērķu sasniegšanā ir gūti dažāda līmeņa panākumi. Viena no jomām, kurā ietekme ir acīmredzami pozitīva, ir krāpšanas novēršana, ieviešot SCA; lai gan SCA ieviešana bija sarežģītāka nekā paredzēts, tās ietekme, samazinot krāpšanas gadījumu skaitu, jau ir būtiska. PSD2 ir bijusi īpaši efektīva arī attiecībā uz tās mērķi palielināt lietderību, pārredzamību un maksājumu instrumentu izvēli maksājumu pakalpojumu lietotājiem. Tomēr novērtējumā konstatēts, ka PSD2 efektivitāte nolūkā panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ir ierobežota, jo īpaši attiecībā uz joprojām pastāvošo nelīdzsvarotību starp banku un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, ko rada tas, ka pēdējiem minētajiem trūkst tiešas piekļuves konkrētām galvenajām maksājumu sistēmām. Neraugoties uz to, ka tirgū ir jau simtiem jaunu nebanku pakalpojumu sniedzēju, kas apkalpo miljoniem klientu, ES ir bijuši dažādi panākumi atvērtas banku darbības (OB) ieviešanā, un problēmas ir saistītas ar datu piekļuves saskarņu darbības rādītājiem OB pakalpojumu sniedzējiem. Lai gan pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšana palielinās, daudzas maksājumu sistēmas (jo īpaši debetkaršu sistēmas) joprojām darbojas galvenokārt tikai valsts mērogā. Līdz šim nav radīts jauns, pilnībā Eiropas mēroga maksājumu risinājums. Eiropas Maksājumu iniciatīvas (EPI) 8 ietvaros pašlaik tiek izstrādāts tās pirmais Eiropas mēroga maksājumu risinājums. Gaidītais tirgotāju izmaksu samazinājums, ko radīs jauni, lētāki maksāšanas līdzekļi, piemēram, izmantojot OB, vēl nav pilnībā īstenojies. Kopumā novērtējumā secināts, ka, neraugoties uz dažiem trūkumiem, pašreizējais PSD2 regulējums ir ļāvis panākt progresu noteikto mērķu sasniegšanā.

Šie un citi jautājumi sīkāk aplūkoti tālāk 3. iedaļā, kurā ietverti jautājumi, kas uzsvērti PSD2 108. pantā, un vispārīgāk apkopots PSD2 pārskatīšanas iznākums.

3.PSD2 SPECIFISKIE ASPEKTI

3.1.Atvērta banku darbība

Atvērta banku darbība (OB) ir termins, ko piešķir procesam, ar kuru konta informācijas pakalpojumu sniedzēji (KIPS) un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji (MIPS), kurus kopā dēvē par trešām personām — pakalpojumu sniedzējiem (TPPS), sniedz vai atvieglo PSD2 regulētos pakalpojumus lietotājiem, balstoties uz piekļuvi — pēc lietotāja pieprasījuma — viņu konta datiem, kuru turētāji ir kontu apkalpojošie maksājumu pakalpojumu sniedzēji (KAMPS). Lai gan atvērta banku darbība ES pastāvēja pirms PSD2, TPPS darbojās lielā mērā neregulētā vidē. PSD2 nodrošināja OB stabilu tiesisko regulējumu ar aizsardzības pasākumiem lietotājiem. Tajā tika noteikts pienākums KAMPS atvieglot TPPS piekļuvi maksājumu datiem bez jebkādām obligātām līgumsaistībām ar mērķi veicināt OB attīstību, vienlaikus nosakot pasākumus, lai lietotājiem nodrošinātu lielāku drošību un aizsardzību.

Lai gan OB pieauguma tendence bija vērojama jau pirms PSD2, OB pakalpojumu tirgus turpināja augt kopš 2018. gada. Gan TPPS skaits, gan OB pakalpojumu lietotāju skaits ES ir palielinājies, 2021. gadā sasniedzot gandrīz 19 miljonus lietotāju 9 . Tiesiskais regulējums ir leģitimējis TPPS regulētu piekļuvi maksājumu kontiem, un ir garantēta lietotāju un viņu datu drošība. Tomēr PSD2 novērtējumā ir konstatēts, ka joprojām ir problēmas saistībā ar TPPS efektīvu un lietderīgu piekļuvi datiem, kuru turētāji ir KAMPS. TPPS vēl aizvien saskaras ar būtiskiem šķēršļiem un bieži ziņo, ka saskarnes, kas izstrādātas, lai tiem atvieglotu piekļuvi datiem 10 , ir atšķirīgas gan kvalitātes, gan izpildes ziņā. KAMPS ziņo par ievērojamām īstenošanas izmaksām saistībā ar API 11 izstrādi un pauž nožēlu, ka PSD2 tiesiskais regulējums liedz tiem iekasēt maksu no TPPS par to, ka, izmantojot API, tiek atvieglota piekļuve klientu datiem. KAMPS arī bieži pauž neapmierinātību ar to, ka TPPS maz izmanto viņu API, un par to, ka daži TPPS joprojām izmanto savu klientu saskarni, nevis API.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas izvēle pēc PSD2 pārskatīšanas ir izdarīt vairākus mērķtiecīgus grozījumus OB regulējumā, lai uzlabotu tā darbību, bet vienlaikus nepieļaut radikālas pārmaiņas, kas varētu destabilizēt tirgu vai radīt ievērojamas turpmākas īstenošanas izmaksas. Neraugoties uz to, ka ES ir atšķirīgi API standarti 12 , Komisija uzskata, ka nebūtu vēlams uzspiest jaunu, pilnībā standartizētu ES datu piekļuves saskarni. Tam būtu dažas acīmredzamas priekšrocības attiecībā uz TPPS piekļuvi datiem. Tomēr pielāgošanās jaunam standartam būtu visai dārga tirgum kopumā. PSD2 paredzētie API standarti, kas ir spēkā ES, lai gan tajos joprojām ir dažas atšķirības, laika gaitā ir būtiski tuvinājušies. Un viens no diviem galvenajiem API standartiem tiek piemērots 80 % no Eiropas atvērtas banku darbības API 13 . Turklāt, lai gan pastāv atšķirības (bieži vien tās izraisa atsevišķas galveno standartu variācijas, ko piemēro KAMPS), API “agregatori” nodrošina vienotu īstenošanas punktu, kas ļauj TPPS vienlaikus savienoties ar daudzām no dažādajām API. Tāpēc Komisija, kuru lielā mērā atbalsta tirgus, uzskata, ka izmaksas, kas rastos, ieviešot ES jaunu vienotu API standartu, kopumā pārsniegtu ieguvumus.

Komisija arī uzskata, ka nebūtu lietderīgi mainīt PSD2 standarta noteikumu, saskaņā ar kuru TPPS ir ļauts piekļūt datiem bez obligātām līgumattiecībām un līdz ar to bez finansiālas kompensācijas KAMPS. Šādu radikālu izmaiņu ieviešana atvērtas banku darbības ekosistēmā varētu būt ļoti graujoša, nedodot nekādas garantijas, ka saskarņu darbība tiktu ātri un būtiski uzlabota. Tomēr tirgū vajadzētu būt brīvai iespējai slēgt līgumus, ko papildina kompensācijas režīms, par pakalpojumiem, kas nav tikai pārskatītajā PSD2 reglamentētie pakalpojumi 14 , taču vienmēr vajadzētu būt iespējai jebkuram TPPS izmantot PSD2 pamata pakalpojumus bez iepriekšējas līgumiskas vienošanās vai maksas. No otras puses, tiesību aktos, ar kuriem tiek pārskatīta PSD2, tiks noteiktas jaunas minimālās prasības īpašu saskarņu darbības rādītājiem, citstarp papildināms aizliegtu šķēršļu kopums attiecībā uz OB darbību, lai nodrošinātu TPPS optimālu piekļuvi datiem viņu klientu labā.

Pašlaik PSD2 ir noteikts, ka KAMPS, izņemot gadījumus, kad tie gūst labumu no atbrīvojuma, ir jāuztur divas OB datu saskarnes — pamatsaskarne un rezerves saskarne. Tomēr šis diezgan sarežģītais režīms būtu jāracionalizē: ja KAMPS piedāvā atbilstošas īpašas saskarnes, kas TPPS nodrošina datus, kuri tiem vajadzīgi savu klientu apkalpošanai, nav iemesla turpināt uzturēt šo prasību par divām saskarnēm. Drīzāk būtu jānosaka tikai prasība, lai KAMPS pastāvīgi uzturētu vienu īpašu OB saskarni 15 . Tomēr tādas pastāvīgas rezerves saskarnes atcelšana, kuru daudzi TPPS joprojām bieži izmanto, ņemot vērā dažu API nepilnīgo kvalitāti, noteikti ir jāpapildina ar prasību par saskarņu darbības rādītāju līmeņa būtisku uzlabošanu un stingru izpildes panākšanas režīmu. Tie ir divi obligāti priekšnosacījumi, kas jāievēro, lai vienkāršotu pašreizējo situāciju un atteiktos no prasības uzturēt pastāvīgu rezerves saskarni. Tomēr pat augstas kvalitātes API dažkārt var pārstāt darboties, un šādos apstākļos ir jāpiedāvā veids, kā TPPS saglabāt darbības nepārtrauktību, izmantojot pagaidu ārkārtas piekļuvi datiem. Visbeidzot, lai palielinātu patērētāju uzticēšanos OB un atvieglotu to, kā viņi izmanto OB pakalpojumus, un lai uzlabotu patērētāju aizsardzību, bankām un citiem KAMPS būs jāpiedāvā saviem klientiem, kuri izmanto OB pakalpojumus, IT rīks (“instrumentu panelis”), kas ļautu viņiem uzreiz redzēt, kādas datu piekļuves tiesības viņi ir piešķīruši un kam, un atcelt TPPS piekļuvi saviem datiem, ja viņi tā vēlas.

Komisija kopā ar diviem priekšlikumiem, ar kuriem tiek pārskatīta PSD2, iesniedz tiesību akta priekšlikumu par piekļuvi finanšu informācijas datiem (FIDA), paplašinot pienākumu nodrošināt piekļuvi finanšu datiem papildus maksājumu kontu datiem (“Atvērta finanšu darbība” (“Open Finance”)). Komisija izskatīja iespēju pārcelt KIPS no PSD darbības jomas uz turpmāku FIDA regulējumu. Lai gan šādai pārcelšanai galu galā varētu būt jēga, ņemot vērā KIPS uzņēmējdarbības būtību, KIPS saskartos ar būtisku traucējumu un datu piekļuves tiesību pārtraukšanas riska iespējamību, ja šāda pārcelšana notiktu priekšlaicīgi, t. i., pirms ir izveidota shēma, kas būs priekšnoteikums atvērtas finanšu darbības īstenošanai 16 . Pašlaik OB tirgū šādas shēmas nav, lai gan tirgus dalībnieki to izstrādā. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir vēlams izmantot pakāpenisku pieeju un paredzēt šādu pārcelšanu tad, kad FIDA sistēma būs pilnībā darboties spējīga, un tikai tad, ja tiks uzskatīts, ka nosacījumi netraucētai pārcelšanai ir piemēroti.

3.2.Darbības joma 17

Kopš PSD2 pieņemšanas ir izstrādāti jauni maksāšanas līdzekļi, piemēram, zibmaksājumi vai e-naudas žetoni (EMT, kriptoaktīvu veids 18 ). Citi jauni produkti ir e-maki (jo īpaši “datu pārsūtīšanas maki”), kas ļauj, izmantojot žetonizāciju un maksājumu instrumentu, ar mobilo ierīci veikt tiešsaistes vai bezkontakta maksājumus. Ir ieviesti arī jauni pakalpojumi, kas atvieglo maksājumu pakalpojumu sniegšanu, bet kas paši par sevi nav maksājumu pakalpojumi, piemēram, “buy-now-pay-later” (“pērc tagad — maksā vēlāk”) vai “request-to-pay” (“pieprasi maksāt”).

Daudzi šādu jaunu pakalpojumu sniedzēji ir izslēgti no PSD2 darbības jomas kā “tehnisko pakalpojumu sniedzēji” (TPS). To starpā ir maksājumu sistēmu operatori un pakalpojumu sniedzēji, piemēram, maksājumu apstrādātāji vai vārtejas, kas, lai gan paši nav MPS, atbalsta maksājumu pakalpojumu sniegšanu, ko veic regulēti MPS. Daži no šiem TPS kopš PSD2 stāšanās spēkā ir ieguvuši ļoti nozīmīgu lomu maksājumu ķēdē, un daži no tiem, piemēram, lielie maksājumu datu apstrādātāji, dažās dalībvalstīs pat ir ieguvuši kvazisistēmisku statusu. Šāda situācija acīmredzami var radīt jaunus riskus ES maksājumu jomā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtiska nozīme ir Digitālās darbības noturības aktam (DORA) 19 . MPS PSD2 nozīmē ir iekļauti DORA darbības jomā, un uz tiem tā noteikumi attiecas tieši. Tomēr maksājumu sistēmu operatori, uz kuriem pašlaik neattiecas PSD2 licencēšanas režīms 20 , neietilpst DORA darbības jomā, jo DORA attiecas tikai uz finanšu sabiedrībām, kas tiek regulētas un uzraudzītas saskaņā ar ES tiesību aktiem. PSD2 pārskatīšanas kontekstā DORA ir paredzēts pilnvarot Komisiju apsvērt iespēju PSD2 darbības jomā iekļaut “maksājumu sistēmu operatorus un maksājumu apstrādes darbībās iesaistītās vienības”, kas tādējādi ļautu tos iekļaut DORA darbības jomā 21 .

Komisija ir secinājusi, ka šajā posmā šāda iekļaušana būtu priekšlaicīga. Ieinteresēto personu vidū — ne privāto, ne publisko, ar kurām Komisija apspriedās PSD2 pārskatīšanas laikā, — nav dominējoša viedokļa par šo jautājumu, un vēl nav novērots skaidrs kaitējums vai risks patērētājiem vai citiem tirgus dalībniekiem. Uz daudziem no pašlaik izslēgtajiem pakalpojumiem un to sniedzējiem jau ir vai drīzumā tiks attiecināta Eiropas Centrālās bankas / Eurosistēmas uzraudzība (balstoties uz Līguma 127. panta 2. punktu). Uz shēmām un tā sauktajiem “mehānismiem” (piem., digitālajiem makiem) attiecas jaunais Eurosistēmas pārraudzības regulējums “PISA”, kas pašlaik tiek pakāpeniski ieviests. Tāpēc pastāvētu ievērojams dublēšanās risks, ja esošajam ECB/Eurosistēmas uzraudzības līmenim tiktu pievienots jauns ES pārraudzības līmenis bez pārliecinošiem pierādījumiem par tā nepieciešamību. Turklāt PSD2 galvenā loģika ir regulēt galalietotājiem (patērētājiem, tirgotājiem) sniegtos pakalpojumus, nevis pakalpojumus, kas attiecas uz maksājumu infrastruktūras darbību, nedz arī pakalpojumus, kas atbalsta maksājumu pakalpojumu izpildi, bet kas paši par sevi nav maksājumu pakalpojumi (piem., maksājumu datu apstrāde, maksājumu termināļu ekspluatācija, mākoņpakalpojumi), vai pakalpojumus, kas tikai atvieglo maksājumu instrumenta izmantošanu, neiesaistot nekādus regulētus maksājumu pakalpojumus. ES finanšu pakalpojumu tiesību aktos ir vērojama tendence nošķirt ar patērētājiem saistītus jautājumus un vairumtirdzniecības un infrastruktūras jautājumu regulēšanu atsevišķos tiesību aktos 22 .

Tomēr Komisija pilnībā apzinās šo neuzraudzīto operatoru arvien lielāko nozīmi maksājumu pakalpojumu sniegšanas kontekstā un to, kādus iespējamos riskus to darbība var potenciāli radīt maksājumu sistēmām un finanšu stabilitātei. Tāpēc Komisija trijos gados pēc pārskatīto tiesību aktu piemērošanas veiks rūpīgu pārskatīšanu, balstoties uz pierādījumiem un ciešā sadarbībā ar ECB/Eurosistēmu, jo īpaši izvērtējot, vai papildus esošajam pārraudzības režīmam ir nepieciešams īpašs ES licencēšanas un uzraudzības režīms dažām līdz šim izslēgtajām iestādēm. Šis termiņš ir nepieciešams, lai savāktu pietiekamus pierādījumus par īstenošanu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, PSD2 pārskatīšanas priekšlikumā ir būtiski precizēti tikai noteikumi par PSD2 darbības jomu jautājumos, kur pašlaik pastāv neskaidrības, bet netiek ieviestas būtiskas izmaiņas esošajā PSD2 darbības jomā.

Skaidras naudas pieejamība ir Komisijas prioritāte. Ar jauno priekšlikumu tiek veicināta šā mērķa sasniegšana, atvieglojot skaidras naudas pieejamību. Pašlaik saskaņā ar PSD2 mazumtirgotājs var nodrošināt skaidru naudu klientam bez MPS licences, bet tikai saistībā ar pirkumu (“cashback”). Lai vēl vairāk palielinātu piekļuvi skaidrai naudai, Komisija ierosina ļaut mazumtirgotājiem piedāvāt skaidras naudas nodrošināšanas pakalpojumu, pat ja klients neveic pirkumu, neparedzot prasību saņemt MPS licenci vai būt maksājumu iestādes pārstāvim. Tas ir saistīts ar dažiem tādiem nosacījumiem kā, piemēram, maksimālā summa 50 EUR 23 vienā izņemšanas reizē un pienākums atklāt jebkādas iekasētās komisijas maksas.

Skaidras naudas izplatīšanai, izmantojot bankomātus, parasti ir vajadzīga MPS licence, bet PSD2 ir paredzēts izņēmums attiecībā uz dažiem nebanku ATM operatoriem, nosakot īpašus nosacījumus 24 . Izrādījās, ka šo izņēmumu ir grūti piemērot praksē. Tādēļ tiek ierosināts svītrot šo izņēmumu, bet darbības jomā iekļaut ATM operatorus, kuri neapkalpo maksājumu kontus, ar vieglāku reģistrācijas režīmu un atbilstošu regulējuma līmeni (piem., tiks prasīta pārredzamība attiecībā uz komisijas maksām).

3.3.Patērētāju aizsardzība

i.    Noteikumi par maksu 25  

PSD2 maksājumu saņēmējiem ir atļauts iekasēt maksu no maksātājiem, lai novirzītu tos uz konkrētu maksājumu instrumentu izmantošanu (tā sauktā “papildmaksa” (“surcharging”)). Tomēr maksājumu saņēmēji nevar pieprasīt maksu par tādu maksājumu instrumentu izmantošanu, kuriem starpbanku komisijas maksas tiek reglamentētas Regulā par starpbanku komisijas maksām 26 , t. i., par patērētāju debetkartēm un kredītkartēm, kas izdotas saskaņā ar četrpusēju karšu shēmām, un par tiem maksājumu pakalpojumiem, uz kuriem attiecas SEPA regula 27 , t. i., kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro. Pašlaik dalībvalstīm ir atļauts aizliegt vai ierobežot papildmaksu plašāku piemērošanu, un šī iespēja tiek izmantota vairāk nekā pusē dalībvalstu. Komisija uzskata, ka nav nepieciešams vēl vairāk saskaņot vai mainīt maksas iekasēšanas praksi starp dalībvalstīm, jo papildmaksas aizliegums jau attiecas uz 95 % maksājumu ES. Šo secinājumu atbalsta lielākā daļa respondentu, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā. Tomēr papildu maksas noteikšanas aizliegums PSD2 pašlaik neattiecas uz kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem, kuri denominēti ES valstu valūtās, kas nav euro. Tā kā šim ierobežojumam nav skaidra pamatojuma, Komisija ierosina attiecināt papildmaksas aizliegumu uz visiem kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem visās valūtās.

ii.    Noteikumi par darījumiem ar trešām valstīm 28  

PSD2 attiecas uz maksājumu darījumiem ES iekšienē un no trešām valstīm un uz tām jebkurā valūtā (citstarp to valstu valūtās, kas nav ES dalībvalstis); tomēr tās noteikumi attiecas tikai uz tām darījuma daļām, ko veic Savienībā. Uz maksām un maksu pārredzamību par ES iekšējiem maksājumiem attiecas Regula par pārrobežu maksājumiem 29 , bet minētā regula neattiecas uz naudas pārvedumu darījumiem un kredīta pārvedumiem no ES uz trešām valstīm. Ja ir nepieciešama valūtas konvertēšana, ar to saistītās izmaksas bieži ir būtiska kopējo izmaksu daļa. Attiecībā uz darījumiem no ES uz trešām valstīm bez pilnīgas izmaksu un maksu pārredzamības patērētājiem ir grūti salīdzināt dažādu pakalpojumu sniedzēju maksas; līdz ar to viņi var izvēlēties pakalpojumu sniedzēju, kas nav vispiemērotākais viņu vajadzībām. Turklāt saskaņā ar pašreizējo PSD2 nav noteiktas prasības MPS sniegt maksājumu pakalpojumu lietotājam aplēsi par šādu darījumu maksimālo izpildes laiku.

Konkurences veicināšana un maksas samazināšana par starptautiskiem kredīta un finanšu pārvedumiem ir viens no mērķiem, kas definēti G20 Ceļvedī par pārrobežu maksājumiem 30 . Tāpēc attiecībā uz kredīta pārvedumiem un bezkonta naudas pārvedumiem no ES uz trešām valstīm Komisija ierosina noteikt pienākumu informēt maksājumu pakalpojumu lietotāju par aplēstajām maksām par valūtas konvertēšanu saskaņā ar spēkā esošajām informācijas prasībām attiecībā uz darījumiem ES iekšienē, kā arī par paredzamo laiku, kurā maksājuma saņēmēja maksājumu pakalpojumu sniedzējam ir jāsaņem līdzekļi trešā valstī. Tomēr Komisija neierosina noteikt maksimālo laiku, kādā ir jāizpilda kredīta pārvedumi un finanšu pārvedumi no ES uz trešām valstīm, jo tas daļēji ir atkarīgs no bankām ārpus ES, uz kurām neattiecas ES noteikumi.

iii. Robežvērtības, kas saistītas ar elektronisko sakaru tīklu izslēgšanu 31

No PSD2 darbības jomas ir izslēgti maksājumu darījumi, ko veic elektronisko sakaru tīkla nodrošinātājs un kas tiek veikti, izmantojot elektronisku ierīci vai digitālā satura vai balss pakalpojumu (piem., melodijas, mūzika un SMS pakalpojumi ar piemaksu) iegādei, ja par darījumu ir jāmaksā no abonenta rēķina. Šī izslēgšana ir ierobežota līdz 50 EUR par darījumu un 300 EUR par darījumiem vienā mēnesī. Komisija savā PSD2 pārskatīšanā neidentificēja problēmas, kas būtu saistītas ar PSD2 noteikto dažādo robežvērtību pašreizējo līmeni. Ņemot vērā šajā pārskatīšanā saņemtos pierādījumus, Komisija neierosina mainīt robežvērtības, bet turpinās uzraudzīt to pietiekamību.

iv.    Noteikumi par naudas līdzekļu bloķēšanu 32

Ja maksājumu karti izmanto nenoteiktas summas apmaksai (piem., degvielas uzpildes stacijā, viesnīcā vai automašīnas nomā), maksātāja MPS parasti bloķē līdzekļus kartē pēc tam, kad maksātājs ir tam devis piekrišanu. Bloķētie līdzekļi lietotājam nav pieejami tērēšanai līdz to atbrīvošanai, un tas var radīt finansiālas grūtības. Pierādījumi liecina, ka bloķētie līdzekļi var būt nesamērīgi vai nepamatoti lieli salīdzinājumā ar galīgo summu, ja tā ir zināma. Pārmērīgas bloķētas summas problēmu nevar atrisināt, ieviešot maksimālās robežvērtības, jo dažādās situācijās var būt vajadzīgas ļoti atšķirīgas bloķētās summas (degvielas iegāde, automašīnas noma, uzturēšanās viesnīcā utt.). Uz to atsaucās lielākā daļa ieinteresēto personu sabiedriskajā apspriešanā 33 . Vēl viens saistīts jautājums attiecas uz atšķirībām, nosakot neizlietoto bloķēto līdzekļu atbrīvošanas termiņu: saskaņā ar saņemtajām atsauksmēm var būt vajadzīgas pat vairākas nedēļas, lai tos atbrīvotu, turklāt var tikt noteikta prasība, ka maksātājam ir skaidri jāpieprasa tos atbrīvot. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija neierosina ieviest absolūtas maksimālās summas, bet ierosina veikt izmaiņas nolūkā paātrināt neizmantoto bloķēto līdzekļu izmaksāšanu un pieprasīt, lai bloķētā summa būtu proporcionāla paredzamajai galīgajai summai.

3.4.Drošība un krāpšanas novēršana

Krāpšanas novēršanas jomā PSD2 noteiktais galvenais jauninājums bija SCA ieviešana. Tā ietver divus autentifikācijas faktorus, kuru pamatā ir zināšanas (piem., parole), valdījums (piem., karte) vai neatņemamas īpašības (piem., pirksta nospiedums). PSD2 ir paredzēts, ka MPS ir jāpiemēro SCA, ja maksātājs piekļūst maksājumu kontam tiešsaistē, iniciē elektronisku maksājumu darījumu vai veic jebkādas darbības, izmantojot attālinātu kanālu, kas var ietvert krāpšanas risku maksājumu jomā vai cita veida ļaunprātīgu izmantošanu. Komisijas veiktais novērtējums liecina, ka, pateicoties SCA, jau ir ļoti veiksmīgi samazināta krāpšana. Piemēram, attiecībā uz attālinātiem karšu maksājumiem ar SCA autentificētos darījumos krāpšanas līmenis ir par 70–80 % zemāks nekā bez tās izmantošanas 34 . Tomēr pakāpeniska SCA ieviešana tirgū bija sarežģīta un tas radīja būtiskus kavējumus tās pilnīgas ieviešanas gaitā. Tirgus dalībnieki regulāri uzsver izmaksas, kas radušās, ieviešot SCA 35 , un daudzi dotu priekšroku mērķtiecīgākai pieejai, lai samazinātu ar SCA saistītās domstarpības elektroniskajos darījumos. Komisija atzīst, ka SCA ieviešana varēja būt raitāka un tirgus noteikti varēja šo procesu labāk prognozēt, jo tas lielā mērā nepietiekami novērtēja šīs pārejas sarežģītību un ietekmi. Tomēr Komisija neplāno mainīt savu pieeju saistībā ar SCA, ņemot vērā ļoti pozitīvos rezultātus, kas, pateicoties tai, jau ir gūti attiecībā uz krāpšanas līmeni, un to, ka līdz šim un pēc pakāpeniskas ieviešanas SCA jau ir zināma lielākajai daļai tās lietotāju.

SCA ieviešana daudziem ES patērētājiem radīja dažas konkrētas problēmas, kas ietekmēja viņu iespējas veikt elektroniskus maksājumus. Komisija uzskata, ka ikvienam būtu jāspēj veikt SCA neatkarīgi no personas veselības, vecuma vai stāvokļa. Tāpēc MPS ir jānodrošina tādi līdzekļi SCA veikšanai, kas būtu pieejami visiem tā klientiem, nevis tikai tiem, kuriem, piemēram, ir viedtālrunis vai kuri pārzina tehnoloģijas. Komisija saskaņā ar Eiropas Piekļūstamības aktu 36 pieprasīs MPS atvieglot SCA izmantošanu, piemēram, personām ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem un citiem, kas saskaras ar grūtībām, izmantojot SCA.

Neskatoties uz SCA veiksmīgo izmantošanu, ar to netiek novērsti visu veidu krāpšanas gadījumi. Saskaroties ar tādu jaunu krāpšanas veidu parādīšanos (jo īpaši “sociālās inženierijas” krāpšana, kurā krāpnieki manipulē ar saviem upuriem, lai tie viņiem atklātu savus akreditācijas datus vai nosūtītu līdzekļus nelikumīgam maksājuma saņēmējam), kuru gadījumā SCA ietekme nav liela, Komisija ierosina jaunus pasākumus gan attiecībā uz krāpšanas novēršanu, gan tiesisko aizsardzību 37 . Tie ietver uzlabojumus SCA piemērošanā (piem., precizējumi par to, kad darījums tiek kvalificēts kā tirgotāja iniciēts vai pasūtījums pa pastu vai pa tālruni), juridiska pamata izveidi, lai MPS varētu apmainīties ar informāciju, kas saistīta ar krāpšanu, pilnībā ievērojot VDAR, kā to vispārēji pieprasa tirgus, MPS pienākumu veikt izglītojošas darbības, lai palielinātu klientu informētību par krāpšanu maksājumu jomā, un to attiecināšanu uz visiem kredīta pārvedumiem — ne tikai zibmaksājumiem —, IBAN/nosaukuma pārbaudes pakalpojumiem, kuru efektivitāte jau ir pierādīta, novēršot krāpšanu un kļūdas tirgos, kuros tie tika ieviesti 38 .

Ar PSD2 tika ieviestas tiesības uz atmaksājumu patērētājiem, bet tikai attiecībā uz neatļautiem kredīta pārvedumiem, t. i., tiem, kuros maksātājs nav piekritis maksājuma darījuma izpildei. Tomēr tas neattiecas uz krāpšanas veidiem, kas parādījušies kopš PSD2 pieņemšanas un ir kļuvuši arvien izplatītāki, piemēram, uz iepriekš minēto krāpšanu sociālās inženierijas jomā. Lai gan ar PSD2 ieviestā SCA piemērošana jau ir ievērojami samazinājusi krāpšanas līmeni saistībā ar neatļautiem maksājumu darījumiem, tā lielā mērā ir neefektīva šo jauno krāpšanas veidu novēršanā. Komisija uzskata, ka sociālās inženierijas gadījumā atšķirība starp atļautiem un neatļautiem darījumiem kļūst neskaidrāka un sarežģītāka, lai to varētu piemērot praksē, radot arī juridiskus jautājumus par to, vai darījumu var uzskatīt par atļautu tikai tāpēc, ka ir veikta SCA.

Komisija uzskata, ka jebkādām izmaiņām PSD2 atbildības regulējumā vajadzētu būt tādām, lai palīdzētu samazināt krāpšanu, bet neradot jaunu bezrūpīgas rīcības risku, ko varētu radīt vispārējas tiesības uz atmaksājumu, vai vienkārši nepārdalot krāpšanas finansiālās sekas. Tādēļ tā ierosina ieviest patērētājiem papildu tiesības saņemt kompensāciju par neatļautiem darījumiem, bet tikai dažās konkrētās situācijās, ievērojot dažus nosacījumus. Komisijas loģika ir tāda, ka ir gadījumi, kad var pamatoti uzskatīt, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbības vai bezdarbības rezultātā tā atbildība var ietvert tiesības uz atmaksājumu. Viena no šīm situācijām var rasties, ja patērētājs ir cietis zaudējumus, ko izraisījusi IBAN/nosaukuma/vārda pārbaudes pakalpojuma kļūme. Cita situācija, kad tiesības uz atmaksājumu būtu pamatotas, ir tad, ja patērētājs ir krāpšanas upuris, kad krāpnieks izliekas, ka viņš ir patērētāja bankas darbinieks, piemēram, izmantojot bankas tālruņa numuru vai e-pasta adresi (“līdzinieku” krāpniecība vai “spoofing”). Šajā pēdējā minētajā gadījumā varētu uzskatīt, ka cietušais ir ne vien patērētājs, bet arī pats MPS, kura akreditācijas dati un darbinieki tika krāpnieciski izmantoti. Palielinās to dalībvalstu skaits, kurās bankas, kas ir pamatoti nobažījušās par šādas krāpšanas ietekmi uz to reputāciju un patērētāju uzticēšanos banku sistēmai, arvien biežāk izvēlas atmaksāt šādus krāpnieciskus “līdzinieku” darījumus. Šķiet, ka dažos valstu tiesu nolēmumos ir vērojama tāda pati tendence. Tomēr ir nepieciešami daži izņēmumi un garantijas attiecībā uz šādām tiesībām uz atmaksājumu, jo īpaši gadījumos, kad patērētājs ir pieļāvis rupju neuzmanību vai pats ir daļa no krāpšanas shēmas.

Komisija jautājumam par krāpšanu piešķir vislielāko nozīmi. Komisija sadarbībā ar patērētāju organizācijām cieši uzraudzīs notikumu attīstību maksājumu krāpšanas jomā un vajadzības gadījumā būs gatava ierosināt tiesiskā regulējuma pielāgojumus, citstarp par atbildības pārdales turpmāku paplašināšanu. Komisija sagaida, ka ikviens maksājumu ķēdes dalībnieks — gan privāts, gan publisks, gan regulēts, gan neregulēts —, pilnībā piedalīsies krāpšanas novēršanā. Tirgotājiem, maksājumu shēmu nodrošinātājiem, tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, mobilo tīklu operatoriem, interneta platformām un citiem kopā ar regulētajiem MPS būtu pilnībā jāpiedalās šajos kolektīvajos centienos, un dažās situācijās varētu tikt iesaistīta arī to atbildība.

3.5.Riska mazināšana un ar konkurenci saistīti jautājumi 39

Kopš PSD2 stāšanās spēkā ir palielinājies nebanku MPS skaits un nozīme. Lai gan tie var piedāvāt maksājumu kontu pakalpojumus, atšķirībā no bankām tie nedrīkst aizdot, un, lai varētu saņemt licenci, viņiem klientu līdzekļi ir jāglabā komercbankā. Tādējādi MI un EMI ir jābūt kontam komercbankā. Turklāt, lai piedāvātu maksājumu pakalpojumus, ir nepieciešama piekļuve galvenajām maksājumu infrastruktūrām, kas apstrādā un veic maksājumus.

MI un EMI ir saskārušies ar komercbanku “riska mazināšanas” problēmām, kā to apliecina EBI savā 2022. gada janvāra atzinumā 40 . Attiecībā uz piekļuvi komercbanku kontiem var minēt, ka, lai gan saskaņā ar PSD2 bankām ir pienākums paskaidrot un pamatot atteikumu piešķirt piekļuvi kontam MI vai EMI, tās bieži sniedz virspusējus pro forma paskaidrojumus par to vai arī piešķir piekļuvi, bet pēc tam to atsauc, un saskaņā ar PSD2 tām nav pienākuma to paskaidrot. Tas var būtiski traucēt MI un EMI darbībai.

Turklāt saskaņā ar Norēķinu galīguma direktīvu (SFD) 41 tās pašreizējā redakcijā nebanku MPS ir liegta piekļuve maksājumu infrastruktūrām, ko dalībvalstis izraudzījušās saskaņā ar minēto direktīvu, neminot tās kā iespējamos dalībniekus. Tas liek MI un EMI vēl vairāk paļauties uz komercbankām ne tikai nolūkā glabāt klientu līdzekļus, bet arī nolūkā veikt maksājumus, izveidojot nebanku MPS strukturālu atkarību no bankām un nevienlīdzīgus konkurences apstākļus, par kuriem sūdzas daudzi tirgus dalībnieki.

Tāpēc Komisijas priekšlikumā, ar ko tiek pārskatīta PSD2, ir ietverti pasākumi, kuru nolūks ir novērst šos trūkumus un padarīt konkurences apstākļus vienlīdzīgākus. Prasības bankām attiecībā uz banku kontu pakalpojumiem nebanku MPS tiks ievērojami pastiprinātas, un tiks izvirzīta stingrāka prasība izskaidrot atteikumu, kas atšķirībā no PSD2 attiektos arī uz pakalpojuma atsaukšanu. Arī centrālās bankas pēc saviem ieskatiem varēs sniegt konta pakalpojumus nebanku MPS. Komisija arī ierosina grozīt SFD, lai iekļautu MI 42 kā iespējamos dalībniekus izraudzītajās maksājumu sistēmās. Pārskatītie maksājumu noteikumi ietvers pastiprinātus noteikumus par MI kā maksājumu sistēmu dalībnieku uzņemšanu ar atbilstošu riska novērtējumu.

3.6.Izpildes panākšana

Pienācīga izpildes panākšana ir būtiska, lai nodrošinātu PSD2 noteikumu saskaņotu piemērošanu un īstenošanu. Pilnīgas saskaņošanas princips paredz, ka dalībvalstis nesaglabā vai neievieš noteikumus, kas atšķiras no PSD2 paredzētajiem. Tomēr maksājumu tirgū dažādas ieinteresētās personas PSD2 noteikumus interpretē un īsteno atšķirīgi, neraugoties uz to, ka ir izdoti gan skaidrojoši nesaistoši norādījumi, kas cita starpā pieejami, izmantojot jautājumu un atbilžu instrumentu, gan EBI atzinumi un pamatnostādnes 43 . MI uzraudzību valstu līmenī veic valsts kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas to jurisdikcijā. Nevienlīdzīgi konkurences apstākļi ar iespējamu regulējuma arbitrāžu pastāv, ja MPS veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas piemēro PSD2 noteikumus tādā veidā, kas tiem ir labvēlīgs, un no turienes sniedz pārrobežu pakalpojumus uz citām dalībvalstīm, kurās interpretācija ir stingrāka.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi pastiprināt valstu kompetento iestāžu izpildes pilnvaras, jo īpaši sankciju jomā, un nodrošināt ES noteikumu par maksājumiem vienādu piemērošanu, lielāko daļu PSD2 noteikumu iestrādājot tieši piemērojamā regulā.

3.7.Citi jautājumi

I.Mazākas maksājumu iestādes 44

Saskaņā ar PSD2 dalībvalstīm ir atļauts mazākām MI piemērot vieglākas uzraudzības prasības, ja tiek ievērotas noteiktas robežvērtības attiecībā uz izpildītiem maksājumu darījumiem 45 . Nav konstatētas būtiskas problēmas saistībā ar pašreizējo robežvērtību līmeni, un tādēļ Komisijai nav pārliecinoša iemesla ierosināt mainīt robežvērtības; tomēr Komisija ierosina atjaunināt inflācijas robežvērtības un turpmāk to darīt periodiski, izmantojot deleģētos tiesību aktus. 

II.Vienkāršošana: racionalizācija ar e-naudas pakalpojumiem

Otrajā e-naudas direktīvā (EMD2) 46 ir ietverti noteikumi par atļauju izsniegšanu e-naudas iestādēm (EMI) un to uzraudzību. PSD2 ir ietverti noteikumi par MI atļauju izsniegšanu un uzraudzību un noteiktas tiesības un pienākumi, kā arī pārredzamības prasības attiecībās starp visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem (arī EMI) un maksājumu pakalpojumu lietotājiem. Tā kā maksājumu darījumi, kuros izmanto e-naudu, jau ļoti lielā mērā tiek reglamentēti PSD2, tiesiskais regulējums, ko piemēro EMI un MI, jau ir pietiekami saskaņots. Tomēr licencēšanas prasības, jo īpaši sākotnējais kapitāls un pastāvīgais kapitāls, un daži galvenie jēdzieni, ar ko reglamentē e-naudas uzņēmējdarbību, piemēram, tādi kā e-naudas emisija, e-naudas sadale un atmaksājamība, ir diezgan atšķirīgi salīdzinājumā ar maksājumu iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Uzraudzības iestādes ir saskārušās ar praktiskām grūtībām skaidri noteikt abus režīmus un nošķirt e-naudas produktus/pakalpojumus no MI piedāvātajiem maksājumu pakalpojumiem. Tas ir radījis bažas par regulējuma arbitrāžu un nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kā arī par problēmām saistībā ar EMD2 prasību iespējamu apiešanu, saskaņā ar kurām dažas iestādes, kas emitē e-naudu, izmantojot maksājumu pakalpojumu un e-naudas pakalpojumu līdzību, iesniedz pieteikumu, lai saņemtu atļauju tikai kā maksājumu iestāde.

Iegūtā pieredze tagad ir pietiekama, lai secinātu, ka abu režīmu integrēšana 47 ir piemērota, apvienojot tos vienā tiesību aktā un pēc iespējas saskaņojot, vienlaikus pamatotos gadījumos saglabājot īpatnības. Tas novērsīs bažas un risinās uzdevumus saistībā ar abu tiesisko regulējumu noteikšanu, jo īpaši licencēšanas posmā. Turklāt tas nodrošinās lielāku saskaņotību, vienkāršošanu un konsekventu juridisko prasību piemērošanu MI un EMI, novēršot regulējuma arbitrāžu, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus un nākotnes prasībām atbilstošu tiesisko regulējumu.

4.SECINĀJUMI

Ņemot vērā PSD2 novērtējuma ziņojuma rezultātus, Komisija secināja, no vienas puses, ka mērķtiecīgi grozījumi ir nepieciešami un savlaicīgi, bet, no otras puses, ka šiem grozījumiem vajadzētu atspoguļot ES maksājumu sistēmas attīstību, bet ne revolūciju. Dažās jomās, piemēram, tiesību aktu darbības jomā vai papildmaksu piemērošanas jomā, netika atrasti pierādījumi par problēmām, kas pamatotu būtiskas un tūlītējas izmaiņas, lai gan šis jautājums tiks pārskatīts, jo īpaši attiecībā uz maksājumu sistēmu operatoriem, ņemot vērā DORA pārskatīšanas klauzulu. Citās jomās, piemēram, atvērtajā banku darbībā, ņemot vērā PSD2 atstāto mantojumu un jau veiktos ieguldījumus PSD2 standartu īstenošanā, kā arī izmaksas, kas rastos, būtiski mainot šādas prasības, Komisija uzskata, ka ir būtiski atteikties no jebkādiem risinājumiem, kas saistīti ar ievērojamām jaunām īstenošanas izmaksām un/vai neskaidru iznākumu.

Ierosinātās PSD2 pārskatīšanas ir pārmaiņu kopums, kas uzlabos ES maksājumu tirgus darbību un būtiski stiprinās patērētāju aizsardzību. Šīs izmaiņas pilnībā atbilst Komisijas stratēģijas “Neliela apjoma maksājumi” mērķiem un papildina pašreizējās iniciatīvas, piemēram, tiesību akta priekšlikumu par zibmaksājumiem un priekšlikumu par atvērtu finanšu darbību (FIDA), kurus Komisija arī ierosina ar PSD2 pārskatīšanām.

1. PAPILDINĀJUMS

Direktīvas (ES) 2015/2366 108. pants

Pārskatīšanas klauzula

“Komisija līdz 2021. gada 13. janvārim iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, ECB un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un ietekmi un jo īpaši par:

a) šīs direktīvas 62. panta 3., 4. un 5. punktā izklāstīto noteikumu par maksu piemērotību un ietekmi;

b) šīs direktīvas 2. panta 3. un 4. punkta piemērošanu, tostarp novērtējumu par to, vai III un IV sadaļu, ja tas ir tehniski iespējams, var pilnībā piemērot šajos punktos minētajiem maksājumu darījumiem;

c) piekļuvi maksājumu sistēmām, ņemot vērā jo īpaši konkurences līmeni;

d) šīs direktīvas 3. panta l) punktā minēto maksājumu darījumu robežvērtību piemērotību un ietekmi;

e) šīs direktīvas 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto atbrīvojumu robežvērtību piemērotību un ietekmi;

f) to, vai, ņemot vērā notikumu attīstību, būtu vēlams — kā papildinājumu 75. panta noteikumiem par maksājumu darījumiem, kuru summa iepriekš nav zināma un kur tiek bloķēti naudas līdzekļi, — ieviest maksimālos ierobežojumus tam, cik lielas summas šādos gadījumos ir atļauts bloķēt maksātāja maksājumu kontā.

Vajadzības gadījumā Komisija kopā ar ziņojumu iesniedz leģislatīvā akta priekšlikumu.”

2. PAPILDINĀJUMS

Regulas (ES) 2022/2554 (DORA) 58. panta 2. punkts

“Saistībā ar Direktīvas (ES) 2015/2366 pārskatīšanu Komisija novērtē to, vai ir jāpalielina maksājumu sistēmu un maksājumu apstrādes darbību kibernoturība, un to, cik lietderīgi ir paplašināt šīs regulas darbības jomu, iekļaujot tajā maksājumu sistēmu operatorus un maksājumu apstrādes darbībās iesaistītās vienības. Ņemot vērā šo novērtējumu, Komisija Direktīvas (ES) 2015/2366 pārskatīšanas ietvaros iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2023. gada 17. jūlijā.

Pamatojoties uz minēto pārskata ziņojumu un apspriedusies ar EUI, ECB un ESRK, Komisija attiecīgā gadījumā un kā daļu no tiesību akta priekšlikuma, ko tā var pieņemt, ievērojot Direktīvas (ES) 2015/2366 108. panta otro daļu, var iesniegt priekšlikumu nodrošināt, lai visiem maksājumu sistēmu operatoriem un maksājumu apstrādes darbībās iesaistītajām vienībām tiktu piemērota pienācīga pārraudzība, vienlaikus ņemot vērā jau pastāvošu centrālās bankas pārraudzību.”

(1)

Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū.

(2)

Direktīva 2007/64/EK (2007. gada 13. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū.

(3)

Lielākā daļa PSD2 noteikumu ir piemērojami kopš 2018. gada janvāra, bet noteikumi par SCA tiek piemēroti tikai no 2019. gada septembra.

(4)

The Evaluation Report can be found at Annex 5 of the Impact Assessment, SWD 2023/231 final. Novērtējums daļēji bija balstīts uz darbuzņēmēja VVA/CEPS ziņojumu, kas pieejams tīmekļa vietnē šajā saitē .

(5)

  COM/2020/592 final , 24.9.2020.

(6)

COM (2023) 366 final and COM(2023) 367 final.

(7)

ECB, Statistisko datu krātuve, Maksājumu statistikas ziņojums , 2022. gada jūlijs.

(8)

Sk. https://www.epicompany.eu/.

(9)

 Juniper pētījuma dati, kas citēti Statista . Nav oficiālu statistikas datu par atvērtu banku darbību ES.

(10)

Parasti API, jo lielākā daļa KAMPS ir izvēlējušies API kā atvērtas banku darbības saskarni.

(11)

Saskaņā ar Komisijas darbuzņēmēja BVA/CEPS ziņojumu vienreizējas īstenošanas izmaksas pārsniedz 2 miljardus EUR.

(12)

 PSD2 kontekstā ES būtībā ir divi galvenie API standarti (Berlīnes grupas standarts un “STET” standarts).

(13)

  PAZIŅOJUMS PRESEI. Berlīnes grupa piedāvā atbalstu jaunām Eiropas maksājumu shēmām (berlin-group.org) .

(14)

Piem., SEPA maksājumu kontu piekļuves shēma, kas pašlaik tiek apspriesta tirgū. SEPA maksājumu kontu piekļuves shēma | Eiropas Maksājumu padome .

(15)

Izņemot gadījumus, kad proporcionalitātes apsvērumu dēļ uzraudzības iestāde tiem piešķir atbrīvojumu no kādas īpašas saskarnes uzturēšanas, ņemot vērā to uzņēmējdarbības modeli.

(16)

Sk. Komisijas priekšlikumu regulai par saskaņotiem noteikumiem par taisnīgu piekļuvi datiem un to lietošanu (Datu akts), COM(2022) 68 final, 23.2.2022.

(17)

Šī iedaļa atbilst DORA 58. panta 2. punktam; sk. 2. papildinājumu.

(18)

Tie kopā ar citiem kriptoaktīviem, kas nav piemēroti tam, lai tos izmantotu kā maksāšanas līdzekli, tiek reglamentēti Regulā (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem (KAT regula).

(19)

Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību.

(20)

Tomēr vienā PSD2 pantā, proti, 35. pantā, ir noteiktas prasības maksājumu sistēmu operatoriem.

(21)

 DORA 58. panta 2. punkts. Sk. 2. papildinājumu.

(22)

Piem., Finanšu instrumentu tirgu direktīva (Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem) un Vērtspapīru norēķinu un centrālo depozitāriju regula (Regula (ES) Nr. 909/2014) vērtspapīru jomā.

(23)

Lai saglabātu godīgu konkurenci ar bankomātiem un novērstu to, ka veikalos ātri pietrūkst skaidra nauda.

(24)

 PSD2 3. panta o) punkts.

(25)

Šī iedaļa atbilst PSD2 108. panta a) punktam; sk. 1. papildinājumu.

(26)

Regula (ES) 2015/751 (2015. gada 29. aprīlis) par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem.

(27)

Regula (ES) 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro.

(28)

Šī iedaļa atbilst PSD2 108. panta b) punktam; sk. 1. papildinājumu. “Trešās valstis” ir valstis ārpus Eiropas Ekonomikas zonas.

(29)

Regula (ES) 2021/1230, kas ietver pārredzamības pienākumus attiecībā uz aplēsto kopējo summu un piemērojamo maksu par valūtas konvertēšanu.

(30)

  https://www.fsb.org/wp-content/uploads/P131021-1.pdf .

(31)

Šī iedaļa atbilst PSD2 108. panta d) punktam; sk. 1. papildinājumu.

(32)

Šī iedaļa atbilst PSD2 108. panta f) punktam; sk. 1. papildinājumu.

(33)

Sabiedriskajā apspriešanā sniegtās atbildes ir pieejamas tīmekļa vietnē šādā saitē .

(34)

Eiropas Banku iestāde, Diskusiju dokuments par EBI sākotnējiem apsvērumiem attiecībā uz atsevišķiem maksājumu krāpšanas datiem saskaņā ar PSD2, par kuriem tai ziņojusi nozare, EBA/DP/2022/01, 2022. gada 17. janvāris.

(35)

Saskaņā ar darbuzņēmēja VVA/CEPS ziņojumu vienreizējās īstenošanas izmaksas pārsniedz 5 miljardus EUR, bet tās kompensē krāpšanas ikgadējais samazinājums gandrīz par 1 miljardu EUR gadā.

(36)

Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām.

(37)

Balstoties uz EBI datiem, Komisijas dienesti lēš, ka krāpšanas sociālās inženierijas jomā apmērs ir 323 miljoni EUR gadā. Sk. ietekmes novērtējumu, kas pievienots Komisijas priekšlikumam par zibmaksājumiem, SWD(2022) 546 final.

(38)

Šādi pakalpojumi, kas pastāv konkrētās dalībvalstīs iekšzemes līmenī, pirms maksājuma pabeigšanas brīdina maksātāju par jebkādām pretrunām starp konta numuru (IBAN) un maksājuma saņēmēja vārdu. Komisijas tiesību akta priekšlikumā par zibmaksājumiem (COM(2022) 546 final, 26.10.2022.) jau ir ierosināts pienākums MPS piedāvāt šādu sistēmu (bet tikai attiecībā uz tūlītējiem kredīta pārvedumiem euro).

(39)

Šī iedaļa atbilst PSD2 108. panta c) punktam; sk. 1. papildinājumu.

(40)

  EBI atzinums un tam pievienotais ziņojums par riska mazināšanu.pdf (europa.eu) .

(41)

Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, ar grozījumiem.

(42)

Bet EMI kā e-naudas iestādes statuss netiks apvienots ar maksājumu iestādes statusu nākotnē; sk. tālāk 3.7. iedaļas ii) apakšpunktu.

(43)

  Vienotais noteikumu kopums, “Jautājumi un atbildes” | Eiropas Banku iestāde (europa.eu) .

(44)

Šī sadaļa atbilst PSD2 108. panta e) punktam; sk. 1. papildinājumu.

(45)

 PSD2 108. panta e) punkts saistībā ar 32. pantu.

(46)

Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, ar grozījumiem.

(47)

Sk. Komisijas ziņojumu par Direktīvas 2009/110/EK īstenošanu un ietekmi , jo īpaši par piesardzības prasību piemērošanu elektroniskās naudas iestādēm.