EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 18.4.2023

COM(2023) 206 final

2023/0100(NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un apmācībā

{SWD(2023) 205}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Savā 2022. gada runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena īpaši uzsvēra, ka prasmju trūkums ir nozīmīga problēma, un ierosināja 2023. gadu pasludināt par Eiropas Prasmju gadu 1 .

Lai gan digitālā pārveide norisinās it visur un tehnoloģija arvien biežāk ir neatņemama daļa no mūsu ikdienas dzīves, daudziem cilvēkiem joprojām trūkst digitālo prasmju, kas ir vajadzīgas mūsdienu sabiedrībā un ekonomikā 2 . Covid-19 krīze izgaismoja risku, ka nepietiekama digitālo prasmju līmeņa dēļ pieaug nevienlīdzība 3 . Tā arī parādīja, ka tehnoloģijai, ja to neizmanto gudri, var būt negatīva ietekme uz personu labbūtību un garīgo veselību 4 . Dažu jauno tehnoloģiju, piemēram, ģeneratīvā mākslīgā intelekta (MI), revolucionārais potenciāls ir skaidri parādījis, ka digitālajām prasmēm ir svarīga nozīme, lai varētu baudīt iespējas, ko sniedz šie rīki, vienlaikus novēršot iespējamos riskus. Pieprasījums pēc digitālajām pamatprasmēm palielinās, nozarēs un profesijās rodas jaunas specializētas digitālās prasmes 5 , un trūkst IKT speciālistu.

“Digitālais kompass” 6 un Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns 7 paredz vērienīgus mērķrādītājus, lai atbalstītu dalībvalstis to digitālajā pārveidē. To mērķis ir nodrošināt, ka 80 % pieaugušo ir vismaz digitālās pamatprasmes un ka ES ir nodarbināti 20 miljoni IKT speciālistu, šajā profesijā vairāk iesaistoties sievietēm. Šie mērķrādītāji ir atspoguļoti politikas programmā “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam 8 , un tos papildina Eiropas izglītības telpā 9 noteikts mērķrādītājs samazināt personu ar zemiem sasniegumiem datorpratībā un informācijpratībā īpatsvaru līdz mazāk nekā 15 %.

Kā noteikts Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem 10 , digitālo prasmju apguve ir tiesības 11 . Digitālās prasmes, kas ir atzītas par vienu no pamatkompetencēm mūžizglītībai 12 , ietver digitālo tehnoloģiju pārliecinātu, kritisku un atbildīgu izmantošanu un darbošanos ar šīm tehnoloģijām mācību un darba vajadzībām un lai iesaistītos sabiedrības dzīvē 13 . Tas attiecas arī uz personīgo finanšu jomu, kur pieaugošās finanšu produktu un pakalpojumu digitalizācijas iespaidā digitālās prasmes ir kļuvušas būtiskas, lai varētu piekļūt finanšu pakalpojumiem un pieņemt pārdomātus lēmumus. Digitālās prasmes arī veicina Savienības ekonomikas noturību.

Digitālo prasmju attīstīšana ir viena no prioritātēm, kas noteiktas Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam, kurā izklāstīta Komisijas ilgtermiņa pieeja digitālajai pārveidei 14 izglītībā un apmācībā. Tās redzējums tika apstiprināts Padomes secinājumos par digitālo izglītību Eiropas zināšanu sabiedrībā 15 , kuros dalībvalstis aicināja Komisiju sākt pārdomas par izglītības un apmācības sistēmu digitālo pārveidi. Savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā priekšsēdētāja fon der Leiena uzsvēra, ka valstu vadītājiem ir jāpievērš uzmanība digitālajai izglītībai un prasmēm, un uzsāka strukturētu dialogu, lai atbalstītu dalībvalstis ar integrētu, saskanīgu un vērienīgāku pieeju 16 . Eiropadomes 2023. gada februāra secinājumos ir norādīts, ka būtu jāveic vērienīgāki pasākumi, lai vēl vairāk attīstītu prasmes, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu zaļo un digitālo pārkārtošanos 17 .

Atveseļošanas un noturības mehānisms (ANM), kas ir daļa no ES atbildes uz Covid-19 pandēmiju, tika izstrādāts kā viens no pamatinstrumentiem digitālās pārkārtošanās paātrināšanai. Dalībvalstu iesniegtie nacionālie plāni paredz plašas reformas un investīcijas digitālo prasmju jomā, piemēram, mācību programmu reformas un prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas skolotājiem, pasniedzējiem un darbaspēkam 18 . Tajā pašā laikā strukturētais dialogs apliecināja politisko nozīmi, kādu valdības piešķir vajadzībai īstenot koordinētu rīcību. Attiecībā uz digitālajām prasmēm dalībvalstu apspriedēs tika īpaši izcelti trīs temati: 1) reformas formālajā izglītībā; 2) jaunas plaša mēroga iniciatīvas ārpus formālās izglītības; 3) notiekošie centieni uzlabot uzraudzību, izvērtēšanu un novērtēšanu. Kopumā dalībvalstis izteica vēlmi saņemt precīzākas vadlīnijas un lielāku atbalstu digitālo prasmju jomā ES līmenī.

Šā Padomes ieteikuma priekšlikuma mērķis ir atbalstīt dalībvalstis to problēmu risināšanā, kas saistītas ar digitālo prasmju attīstīšanu un izglītības un apmācības sistēmu spēju atbalstīt to nodrošināšanu 19 . Priekšlikumā ir atzīts, cik svarīgi ir, lai digitālās prasmes būtu visiem, tajā ir ņemti vērā visi izglītības un apmācības līmeņi, kā arī ir pausts aicinājums iesaistīties dažādām ieinteresētajām personām. Tā īstenošana atbalstīs ES līmeņa mērķrādītāju sasniegšanu attiecībā uz digitālajām prasmēm, arī pievēršoties esošo prasmju trūkumu sociālajai un teritoriālajai dimensijai. Priekšlikums ir saskaņots ar konferences par Eiropas nākotni ziņojuma rezultātiem 20 .

Šī iniciatīva papildina priekšlikumu Padomes Ieteikumam par galvenajiem sekmīgu digitālo izglītību un apmācību veicinošajiem faktoriem Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam.

•Ar šo ierosināto Padomes ieteikumu risināmās problēmas

Zemais digitālo pamatprasmju līmenis un pieaugošā vajadzība gan pēc padziļinātām, gan specializētām digitālajām prasmēm vieš bažas visās dalībvalstīs.

Tikai 54 % cilvēku (vecumā no 16 līdz 74 gadiem) ir vismaz digitālās pamatprasmes 21 salīdzinājumā ar ES līmeņa mērķrādītāju 80 %. Pastāv lielas atšķirības starp dalībvalstīm un valstu iekšienē, kur digitālo prasmju līmeni ietekmē gan atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām, gan iedzīvotāju vecums, sociālekonomiskā vide un izglītība 22 .

Vairāk nekā trešdaļai ES darbaspēka nav digitālo prasmju, kas vajadzīgas lielākajā daļā darbvietu 23 , kaut arī pieprasījums profesijās palielinās, it īpaši ar tehnoloģijām nesaistītās nozarēs 24 .

Eiropas jauniešu (vecumā no 16 līdz 24 gadiem) digitālo prasmju līmenis ir augstāks nekā visiem iedzīvotājiem kopumā (54 %). Tomēr joprojām mazāk nekā četriem no pieciem jauniešiem (71 %) ir vismaz digitālās pamatprasmes 25 . Dalībvalstīs, kas piedalījās starptautiskajā datorpratības un informācijpratības pētījumā (ICILS), 2018. gadā vidēji aptuveni 34 % skolēnu tika novērtēti kā tādi, kam ir nepietiekamas digitālās prasmes 26 (salīdzinājumā ar mērķrādītāju 15 %), pastāvot lielām atšķirībām, kas saistītas ar dzimumu 27 , sociālekonomisko vidi, migrantu vai romu izcelsmi 28 .

Nodarbināto IKT speciālistu skaits (9 miljoni 2021. gadā) nav pietiekams, lai apmierinātu darba tirgus vajadzības, un ievērojami atpaliek no ES līmeņa mērķrādītāja (20 miljoni). Likumīgās migrācijas kanālu izmantošana un trešās valstīs iegūtu prasmju un kvalifikāciju atzīšana var palīdzēt piesaistīt ES vairāk talantu 29 . Šajā nozarē pastāv arī ievērojama dzimumu nevienlīdzība — 81 % nodarbināto IT speciālistu ir vīrieši 30 . Pasākumiem, lai mudinātu vairāk sieviešu strādāt šajā jomā, ir izšķiroša nozīme dzimumu segregācijas novēršanā un darbaspēka trūkuma problēmas risināšanā.

Notiekošā digitālā pārveide nozīmē to, ka izglītības un apmācības sistēmām ir jāpielāgojas un jāreaģē uz to cilvēku vajadzībām, kuri izmanto tehnoloģijas, kas strauji mainās, bieži vien revolucionārā veidā. Ilgtermiņa pierādījumi un nesenās apspriedes ar ieinteresētajām personām norāda uz digitālo prasmju nepietiekamu nodrošinājumu izglītībā un apmācībā kā zemā pratības līmeņa galveno cēloni.

Pirmsskolas izglītībai un aprūpei ir būtiska loma bērnu atbalstīšanā, lai viņi kļūtu par aktīviem pilsoņiem un izglītojamajiem. Pētījumi liecina, ka bērni sāk apgūt digitālās tehnoloģijas arvien agrākā vecumā, un lielākoties tas notiek mājās, imitējot pieaugušo uzvedību un izmantojot “izmēģinājumu un kļūdu” stratēģiju, kas nav bez riska 31 . Digitāli kompetenti speciālisti pirmsskolas un aprūpes līmenī var atbalstīt bērnus un viņu ģimenes to prasmju attīstīšanā, kas ir vajadzīgas viņu drošai mijiedarbībai ar tehnoloģiju, vienlaikus arī nodrošinot vienlīdzīgas iespējas.

Formālajā izglītībā (pamatizglītībā un vidējā izglītībā) digitālās prasmes tiek attīstītas dažādos veidos 32 . Daudzas dalībvalstis nesen mainīja vai patlaban pārskata savas mācību programmas — lai gan puse reformu, kas minētas strukturētajā dialogā, ir transversālas, aptuveni trešdaļa šo reformu paredz atsevišķa mācību priekšmeta ieviešanu mācību programmā. Ir vērojama jauna tendence, kurā pievēršas mācību rezultātiem informātikā gan pamatizglītības otrajā posmā, gan vidējā izglītībā.

Starpdisciplināra pieeja, kad digitālās prasmes tiek mācītas lielākajā daļā priekšmetu, palīdz iesaistīt lielāku skolotāju un skolēnu skaitu. Jaunākajos pētījumos redzama tendence attīstīt digitālās prasmes atsevišķā mācību priekšmetā, piemēram, informātikā; šie pētījumi liecina par dažādām īstenošanas metodēm, kur informātikas apguve bieži vien sākas vidējās izglītības līmenī un ir daļēji fakultatīva, tādēļ nesasniedz visus skolēnus 33 . Lai izvairītos no jauna mācību priekšmeta ieviešanas un uzlabotu izglītības piedāvājuma efektivitāti, dažas valstis iekļauj digitālo prasmju vai informātikas aspektus citā priekšmetā (piemēram, matemātikā vai zinātnē).

Izstrādājot īpašu digitālo prasmju mācību programmu (vai tas būtu atsevišķs priekšmets, vai arī tēma, kas integrēta visos priekšmetos vai citā priekšmetā), ir jāparedz arī plāns, kas nodrošinās, ka digitāli kompetenti skolotāji to saprot, pieņem, māca, atbalsta un izvērtē. Problēmas rodas, kad ir jānodrošina kvalitatīva mācīšana, pietiekami resursi, dzimumu līdzsvars un atbilstoša novērtēšana.

Pēdējos gados ir ieguldītas ievērojamas pūles profesionālās izglītības un apmācības (PIA) digitālās pārveides veicināšanā. Šie pasākumi turpināsies kā daļa no nacionālajiem plāniem Padomes 2020. gada ieteikuma par PIA īstenošanai 34 . Tomēr daudzas iniciatīvas ir vērstas uz tehnoloģijas izmantošanu mācīšanai un mācību apguvei, nevis digitālo prasmju attīstīšanas stiprināšanai 35 . Lai gan svarīgi ir abi aspekti, rīcībpolitikās PIA jomā ir tendence dalīt atsevišķās grupās nozares digitalizāciju un darbības, kas vērstas uz apmācāmo digitālajām prasmēm. Pierādījumi, kas gūti 2020. gadā veiktā pētījumā, liecina, ka sākotnējā PIA digitālās prasmes parasti tiek integrētas mācību priekšmetos, nevis nodrošinātas kā atsevišķs priekšmets. Neraugoties uz augsto pieprasījumu pēc specializētu digitālo prasmju attīstīšanas (kas ietvertu informātikas aspektus), PIA nozarē ir problēmas reaģēt uz šo pieprasījumu, pastāvot ievērojamām atšķirībām starp kontekstiem un dalībvalstīm 36 .

Augstākajā izglītībā mācību piedāvājumam ir jābūt gan vispārīgam, gan pielāgotam konkrētai nozarei 37 . Universitāšu līmenī digitālās prasmes tiek attīstītas galvenokārt, īstenojot programmas IKT speciālistiem, kaut arī viņu ieguldījums ir svarīgs visās profesijās. 2019. gadā mazāk nekā 5 % jauniešu izvēlējās studēt ar IKT saistītās programmās, esot zemai sieviešu dalībai 38 . Strukturētajā dialogā tika izceltas gan dalībvalstu bažas, gan arī centieni attīstīt digitālās prasmes plašā augstākās izglītības kursu klāstā un palielināt to studentu (it īpaši sieviešu) skaitu, kuri apgūst padziļinātas digitālās prasmes. Pieejamie dati liecina, ka ES trūkst zinātības progresīvu digitālo tehnoloģiju mācīšanā 39 . Kvalifikāciju savstarpējā atzīšanā starp dalībvalstīm ir atšķirības, ko rada IKT speciālistiem paredzētās izglītības un apmācības nozīmīgums un saturs, tādējādi kavējot IKT talantu mobilitāti. Šajā kontekstā tādas struktūras kā ENIC-NARIC tīkli 40 vai kvalitātes nodrošināšanas aģentūras veicina sadarbību kvalifikāciju akadēmiskajā atzīšanā.

Pieaugošo izglītība ir nozare, kurā ir visdaudzveidīgākās problēmas. Neraugoties uz prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas nozīmīgumu, digitālo prasmju nodrošināšana pieaugušajiem joprojām ir izkliedēta. Pat ja ir plašs iespēju klāsts, bieži vien nav reģionāla vai valsts līmeņa pārskata par piedāvājumā esošajiem kursiem. Turklāt problēmas saistībā ar pieejamību rada vēl lielāku nevienlīdzību 41 . Šī situācija ir izplatīta visā pieaugušo izglītības jomā, nevis skar konkrēti digitālās prasmes. Šajā saistībā īsi kursi, pēc kuru pabeigšanas iegūst mikrokvalifikācijas, palīdz uzlabot elastīgas mācīšanās iespējas pieaugušajiem 42 .

Strukturētais dialogs ir norādījis uz tendenci veidot jaunas plašas mēroga digitālo prasmju iniciatīvas nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un bezdarbniekiem 43 . Lielākā daļa dalībvalstu norādīja uz lielām grūtībām uzlabot pieaugušo digitālās prasmes gan finansējuma trūkuma, gan arī motivācijas un pieaugušajiem paredzētu informatīvo pasākumu trūkuma dēļ. Dažas arī minēja, ka uzņēmumiem, it īpaši MVU, nav finanšu un cilvēku resursu sava personāla apmācībai un prasmju pilnveidei. Dažos gadījumos dalībvalstis atzīmēja vajadzību pēc lielāka ES atbalsta, lai palielinātu dalību, sasniegtu neaizsargātas grupas, izvērstu mazas vai izmēģinājuma iniciatīvas un uzraudzītu dalības rādītājus un rezultātus. Neraugoties uz ES 60 % pamatmērķrādītāju, pieaugušo dalība mācību (tai skaitā par digitālajām prasmēm) apguvē joprojām ir ierobežota lielākajā daļā dalībvalstu 44 .

Papildus jautājumiem, kas skar konkrētas nozares, pastāv vispārējas problēmas, kas ir aktuālas visos izglītības un apmācības līmeņos.

–Specializēti mācībspēki. Ir grūti pieņemt darbā, paturēt un apmācīt skolotājus, it īpaši informātikā un citās īpašās vai padziļinātās digitālajās jomās. Ir vairāki faktori, kas kavē attīstību — šajās jomās ir specializējies mazs cilvēku skaits, un tos, kuri ir specializējušies, viegli piesaista ar konkurētspējīgākiem piedāvājumiem privātajā sektorā. Ar prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas programmām un esošajiem atbalsta pasākumiem nepietiek, lai apmierinātu vajadzību pēc skolotājiem, it īpaši, kad runa ir par īpašām vai padziļinātām digitālajām jomām.

–Programmu virzīšana 45 . Lai gan lielākā daļa dalībvalstu ir izstrādājušas stratēģijas digitālajām prasmēm, vien dažas īsteno visaptverošu pieeju, lai nodrošinātu programmu mērķtiecīgu secīgošanu visos izglītības un apmācības līmeņos. Ir problēmas nodrošināt digitālo prasmju rīcībpolitiku saskanīgu īstenošanu visos izglītības un apmācības līmeņos un visās nozarēs.

Dalībvalstis uzsver vajadzību pēc ES atbalsta mācīšanās no līdzbiedriem procesam un informācijas apmaiņai digitālo prasmju attīstīšanai un novērtēšanai formālajā izglītībā un apmācībā un ārpus tās. Tās arī pauž, ka ir vajadzīga informācijas apmaiņa par to, kā koordinēt centienus novērst digitālo prasmju plaisu, un uzskata, ka Komisijai ir jāuzņemas loma turpmākas pētniecības finansēšanā un tehniskā atbalsta sniegšanā.

•Ierosinātā Padomes ieteikuma mērķi

Priekšlikuma mērķi ir šādi:

–veicināt kvalitatīvu, iekļaujošu un saskanīgu pieeju digitālo prasmju attīstīšanai visos izglītības un apmācības līmeņos ar atbalstu no visiem sabiedrības un ekonomikas sektoriem;

–radīt iespējas sadarbībai starp dalībvalstīm kvalitatīvas izglītības informātikā veicināšanā un nodrošināšanā skolās;

–atbalstīt augstāko izglītību digitālo prasmju attīstīšanā starp disciplīnām, risināt vajadzību pēc specializētām un padziļinātām digitālajām prasmēm, sekmēt zinātību daudzdisciplīnu kursu attīstīšanā progresīvo tehnoloģiju jomā;

–atbalstīt digitālo prasmju nodrošināšanu PIA un pieaugušajiem un uzlabot tās pieejamību;

–veicināt pasākumus, kas saistīti ar digitālo prasmju sertifikāciju un savstarpējo atzīšanu;

–atbalstīt specializētu skolotāju un pasniedzēju pieņemšanu darbā, apmācību un noturēšanu.

•Starptautiskā dimensija

Priekšlikuma pamatā ir darbs, kas veikts starptautiskā līmenī, un tas papildina šo darbu. Tas sniedz ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) 2030. gadam 46 , it īpaši 4. IAM un daļēji 5., 8. un 10. IAM, sasniegšanā.

Šī iniciatīva ir saskanīga ar notiekošo darbu pie Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra ceļveža par digitālo sadarbību un ir pielāgota Pasaules izglītības pārveides samita aicinājumam rīkoties digitālo mācību jomā.

Priekšlikums arī palīdz sasniegt ES Global Gateway stratēģijas mērķus, kas paredz veidot ilgtspējīgus un uzticamus savienojumus, kuri darbojas cilvēku un planētas labā.

Priekšlikuma sagatavošanā ir ņemti vērā ESAO Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) un Prasmju rīkkopas un perspektīvas rezultāti. ES mērķrādītājs attiecībā uz astotklasniekiem ar zemu sniegumu ir balstīts uz ICILS, kas nodrošina starptautiskās salīdzināmības iespēju.

•Īstenošanas sekmēšanas rīki

Komisija ir iecerējusi izveidot augsta līmeņa grupu digitālās izglītības un prasmju jautājumos, lai formālā vidē virzītu neformālo koordināciju starp valstu koordinatoriem strukturētā dialoga ietvaros. Tādējādi tiks apvienota zinātība no izglītības un digitālās vides, ko varētu izmantot, lai izstrādātu pamatnostādnes un citus instrumentus digitālās izglītības turpmākas attīstības veicināšanai.  

Priekšlikumu atbalstīs:

–Darba grupa jautājumā par digitālo izglītību — mācīšanās, mācīšana un novērtēšana;

–ES instrumenti, piemēram, Tehniskā atbalsta instruments, un ES finansējums, piemēram, Erasmus+, Eiropas Sociālais fonds Plus, Taisnīgas pārkārtošanās fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, programma “Digitālā Eiropa”, “Apvārsnis Eiropa” un NDICI-Global Europe;

–esošie rīki, platformas un kopienas, piemēram, DigComp, Eiropas digitālās izglītības centrs, ES programmēšanas nedēļa, Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija/platforma, Europass, EPALE, digitālās izglītības hakatons, Prasmju pakts;

–uzlaboti pierādījumi un analīze, izmantojot Mācību laboratoriju ieguldīšanai kvalitatīvā izglītībā un apmācībā;

–starptautiski novērtējumi par digitālajām prasmēm, piemēram, ICILS, PISA un Starptautiskā pieaugušo kompetenču novērtēšanas programma (PIAAC);

–ziņošana un uzraudzība atbilstoši Eiropas izglītības telpas stratēģiskajam satvaram (iekļaujot Izglītības un apmācības pārskatu) un Digitālajai desmitgadei.

•Papildināmība ar citām iniciatīvām

Priekšlikums papildina citus ES pasākumus, kas izklāstīti šādos dokumentos:

–paziņojums par Eiropas izglītības telpu 47 ;

–Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam 48 ,

–Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai 49 ;

Priekšlikums arī veicinās šādu pasākumu īstenošanu:

–Digitālās desmitgades politikas programma 50 ;

–Eiropas sociālo tiesību pīlārs un tā rīcības plāns 51 ;

–līdztiesības savienības stratēģijas;

–Eiropas Prasmju gads 52 .

–Kiberdrošības prasmju akadēmija;

–paziņojums par talantu izmantošanu Eiropas reģionos 53 .

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Šis priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam, kas paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā. Tajā ir pilnībā ievērota dalībvalstu atbildība par mācību saturu, izglītības sistēmu organizāciju, kā arī to kultūras un valodu daudzveidību, vienlaikus atspoguļojot papildinošo un atbalstošo ES funkciju un Eiropas sadarbības izglītības un mācību jomā brīvprātīgo raksturu. Iniciatīvā nav ierosināta ES regulatīvo pilnvaru paplašināšana vai saistoši pienākumi dalībvalstīm. Tās Eiropas pievienoto vērtību veido ES spēja mobilizēt politisko iesaisti un atbalstīt izglītības un apmācības sistēmas ar politikas pamatnostādņu, kopēju rīku un instrumentu starpniecību.

•Proporcionalitāte

Šis priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, kas noteikts LES 5. panta 4. punktā. Ne šā priekšlikuma saturs, ne forma nepārsniedz tā mērķu sasniegšanai nepieciešamo. Saistības, ko dalībvalstis uzņemsies, ir brīvprātīgas, un katra dalībvalsts var lemt, kādu pieeju piemērot.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Lai veicinātu LESD 165. un 166. pantā minēto mērķu sasniegšanu, Līgumā ir paredzēts, ka Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem ieteikumus.

Padomes ieteikums ir piemērots instruments izglītības un apmācības jomā, kur ES ir pienākums sniegt atbalstu. Ieteikumi ir bieži izmantoti Eiropas rīcībai šajās jomās.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi un spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Komisija 2024. gadā veiks visaptverošu pārskatu par Digitālās izglītības rīcības plānu, lai novērtētu tā mērogu un ietekmi.

Novērtējums par digitālās pārveides radītajām iespējām un problēmām izglītībā un apmācībā tika veikts Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots Digitālās izglītības rīcības plānam 2021.–2027. gadam 54 .

Šā priekšlikuma pamatā ir minētie konstatējumi, kā arī rezultāti, kas gūti strukturētajā dialogā, kas nodrošināja forumu, lai pārrunātu esošo valsts satvaru un tiesību aktu gatavību reaģēt uz vajadzībām, kas saistītas ar digitālo izglītību un prasmēm. Priekšlikums ir balstīts uz līdzšinējo darbu, kas veikts Digitālās desmitgades ietvaros, kā arī uz tendencēm, kas novērotas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI).

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Priekšlikums ir balstīts uz rezultātiem, kas gūti 2020. gadā organizētajā atklātajā sabiedriskajā apspriešanā par Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam 55 , strukturētā dialoga rezultātiem un atsauksmēm, kas apkopotas plašā apspriešanās procesā 56 .

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Priekšlikuma pamatā ir:

–rezultāti, kas gūti strukturētajā dialogā ar dalībvalstīm par digitālo izglītību un prasmēm;

–Eiropas izglītības telpas stratēģiskā satvara, Izglītības un apmācības pārskata īstenošanā gūtās atziņas un dažādu darba grupu (tai skaitā Darba grupas jautājumā par digitālo izglītību — mācīšanās, mācīšana un novērtēšana) vēstījumi;

–atklātās sabiedriskās apspriešanas par Digitālās izglītības rīcības plānu 2021.–2027. gadam un pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta rezultātu analīze;

–vairāki ziņojumi un pētījumi par būtiskiem tematiem, piemēram, Covid-19 krīzes ietekmi, kvalitatīviem ieguldījumiem izglītībā un apmācībā un digitālo prasmju plaisu. Literatūras pārskats un divi pētījumi sniedza informāciju par digitālo prasmju nodrošināšanu jauniešiem un pieaugušajiem visā Eiropā 57 ;

–uz pierādījumiem balstītas zināšanas un padoms no Eiropas Izglītības ekonomikas ekspertu tīkla (EENEE) un ekspertu grupām, kas strādā pie vadlīnijām par dezinformācijas apkarošanu un digitālās pratības veicināšanu 58 un par MI un datu ētisku izmantošanu mācīšanas un mācīšanās procesā 59 ;

–pierādījumi un ieguldījums no Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) un Starptautiskā pētījuma par datorpratību un informācijpratību (ICILS);

–ESAO, UNESCO, Eiropas padomes, Kopīgā pētniecības centra, Cedefop un Eurydice ziņojumu un pētījumu, kā arī Tehniskā atbalsta instrumenta projektu ad hoc analīze.

•Ietekmes novērtējums

Tā kā pasākumi papildina dalībvalstu iniciatīvas un ir brīvprātīgi, kā arī ņemot vērā gaidāmo ietekmi, ietekmes novērtējums netika veikts. Priekšlikuma izstrādē tika izmantoti līdzšinējie pētījumi un rīkota atklāta sabiedriska apspriešanās un mērķtiecīgas konsultācijas ar ieinteresētajām personām 60 .

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Neattiecas.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums ir saskaņā ar pamattiesībām un pamatprincipiem, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it īpaši tiesībām uz persondatu aizsardzību, kas noteiktas 8. pantā, akadēmisko brīvību, kas noteikta 13. pantā, tiesībām uz izglītību, kas noteiktas 14. pantā, tiesībām uz nediskrimināciju, kas noteiktas 21. pantā, un tiesībām uz personu ar invaliditāti integrāciju, kas noteiktas 26. pantā. Pasākumi tiks veikti saskaņā ar Savienības tiesībām par persondatu aizsardzību, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 61 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šai iniciatīvai nebūs vajadzīgi papildu resursi no ES budžeta.

5. CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Lai sekmētu īstenošanu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm rosina savstarpējās mācīšanas pasākumus un paraugprakses noteikšanu, kā arī pētījumu, vadlīniju, rokasgrāmatu un citu konkrētu, ar pierādījumiem pamatotu nodevumu sagatavošanu. Komisija plāno ziņot par ieteikuma izmantošanu, izmantojot Eiropas izglītības telpas stratēģisko satvaru.

•Paskaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•Padomes ieteikuma priekšlikuma un Komisijas dienestu darba dokumenta izklāsts

Atbilstoši Eiropas Prasmju gadam priekšlikumā ir atzīta digitālo prasmju loma divējādās pārkārtošanās procesā attiecībā uz aktīvu dalību sabiedrībā, sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgām iespējām visiem, labbūtību, drošību un teritoriālo kohēziju, kā arī nodarbināmību, inovāciju, produktivitāti un izaugsmi.

Ievērojot strukturētā dialoga rezultātus un ņemot vērā ES līmeņa mērķrādītājus digitālo prasmju jomā, priekšlikuma mērķis ir uzlabot digitālo prasmju nodrošināšanu visos izglītības un apmācības līmeņos, arī stiprinot pašreizējos centienus un aicinot uz plašāku sadarbību starp izglītību un apmācību, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību.

Tajā ir ierosināti norādījumi un rīcība, ko dalībvalstis var īstenot, lai labāk attīstītu visus digitālo prasmju līmeņus (pamata, padziļinātais, specializētais līmenis) izglītībā, apmācībā un mūžizglītībā. Priekšlikumā ir arī izklāstīta Komisijas iecere atbalstīt un papildināt dalībvalstu rīcību šajā jomā.

Pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā ir izklāstīti ieinteresēto personu viedokļi un sniegti piemēri par esošajiem pierādījumiem, rīcībpolitikām un praksi, kas ir ierosinātā Padomes ieteikuma pamatā.

2023/0100 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES IETEIKUMS

par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un apmācībā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Digitālās prasmes mūsdienās ir nepieciešamas gandrīz ikvienā sabiedrības un ekonomikas sektorā, un tās būtiski ietekmē sociālo iekļaušanu, labbūtību, aktīvu pilsonību, nodarbināmību, produktivitāti, drošību un izaugsmi 62 . Visiem iedzīvotājiem tās ir vajadzīgas, lai viņi būtu informēti, īstenotu savas tiesības, piekļūtu tiešsaistes pakalpojumiem, sazinātos, kā arī patērētu, radītu un izplatītu digitālo saturu.

(2)Eiropadomes 2023. gada 9. februāra secinājumos uzsvērta vajadzība pēc vērienīgākas rīcības, lai ar izglītību, apmācību, kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju turpinātu attīstīt prasmes, kas nepieciešamas zaļās un digitālās pārkārtošanās nodrošināšanai, un risinātu problēmas saistībā ar darbaspēka trūkumu un pārmaiņām nodarbinātībā un darba paņēmienos, tai skaitā ņemot vērā demogrāfiskās problēmas 63 .

(3)Pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētājas paziņojuma, ka 2023. gads tiks pasludināts par Eiropas Prasmju gadu 64 , starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm ir panākta politiska vienošanās par Komisijas priekšlikumu strādāt kopā, lai turpinātu veicināt prasmju attīstīšanu 65 .

(4)Eiropas 2022. gada Deklarācijā par digitālajām tiesībām un principiem digitālajai desmitgadei 66 ir izklāstīts, kā Eiropas vērtības un pamattiesības būtu jāpiemēro digitālajā pasaulē. Deklarācijā ir formulēti principi, kas paredz, ka cilvēki ir digitālās pārveides centrā, ka digitālajai pārveidei būtu jāveicina taisnīga sabiedrība un ekonomika un ka ikvienam ir tiesības apgūt digitālās prasmes.

(5)Digitālo prasmju nozīme ir atzīta arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra 67 pirmajā principā. Šajā kontekstā ir pausts aicinājums ar izglītības un apmācības sistēmām atbalstīt visu iedzīvotāju digitālo prasmju attīstīšanu. Šajā jomā risinājumus piedāvā arī neformālās izglītības nodrošinātāji, sniedzot plašu un daudzveidīgu izglītības piedāvājumu izvēli jauniešiem un pieaugušajiem.

(6)Līdztiesības savienības stratēģijās 68 ir uzsvērta kvalitatīvas un iekļaujošas izglītības un apmācības svarīgā loma virzībā uz līdztiesības savienību visiem neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas. Lai ieviestu līdztiesības savienību un pārvarētu digitālo plaisu, ir jārīkojas un īpaša uzmanība jāpievērš neaizsargātām un sociālekonomiski neizdevīgā situācijā esošām grupām, cilvēkiem, kuri dzīvo lauku un attālos apvidos, personām ar invaliditāti.

(7)Komisijas paziņojumā par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam 69 ir izklāstīts redzējums, kā veidot noturīgākas un iekļaujošākas izglītības un apmācības sistēmas.

(8)Šā redzējuma ietvaros Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam 70 ir izklāstīta Eiropas pieeja izglītībai digitālajā laikmetā un digitālo prasmju attīstīšana ir atzīta par vienu no stratēģiskajām prioritātēm. Plānā ir noteikts, ka skaidrai izpratnei par digitālo pasauli vajadzētu būt daļai no formālās un neformālās izglītības. Tas ir īpaši svarīgi notiekošās digitālās pārveides un jaunu digitālo rīku, kas balstīti, piemēram, uz ģeneratīvajām MI sistēmām, kontekstā. Tas nozīmē, ka izglītības un apmācības iestādēm ir jāsagatavo iedzīvotāji veselīgai, drošai un jēgpilnai tehnoloģiju izmantošanai.

(9)Savā 2021. gada runā par stāvokli Savienībā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja aicināja augstākā līmeņa vadītājus pievērst uzmanību digitālajai izglītībai un prasmēm, kā rezultātā tika sākts strukturēts dialogs par digitālo izglītību un prasmēm 71 . Dalībvalstis 2022. gadā Strukturētā dialoga augsta līmeņa valsts koordinatoru grupā iecēla dalībniekus, kuri pārstāv tos valstu dienestus, kas atbild par dažādiem digitālās izglītības, apmācības un prasmju aspektiem (tai skaitā izglītību, darbaspēku, digitalizāciju, rūpniecību un finanšu jomu). Strukturētā dialoga rezultāti apstiprināja, ka dalībvalstīm ir vajadzīgs vairāk norādījumu, atbalsta un sadarbības, lai nostiprinātu digitālo prasmju attīstīšanu un uzlabotu digitālo prasmju nodrošināšanu mūžizglītības perspektīvā. Šīs grupas vērtīgais darbs nākotnē būtu jāturpina.

(10)Padomes Ieteikumā par pamatkompetencēm mūžizglītībā 72 pārliecināta, kritiska, atbildīga un ilgtspējīga digitālo tehnoloģiju izmantošana un darbošanās ar šīm tehnoloģijām ir atzīta par vienu no astoņām pamatkompetencēm mūžizglītībā. Satvarā pilsoņu digitālai kompetencei (DigComp) 73 ir izklāstīti digitālās kompetences pamatelementi piecās savstarpēji saistītās jomās ar atšķirīgiem pratības līmeņiem. Izglītības, apmācības un sertifikācijas nodrošinātāji izmanto satvaru kā atsauci digitālo prasmju attīstīšanai un novērtēšanai.

(11)Digitālo prasmju nozīmi sabiedrībai un nodarbināmībai apliecina vairāki mērķrādītāji, kas attiecas uz digitālo prasmju apguves līmeni. Ar Padomes Rezolūciju par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) 74 Padome apņēmās sasniegt Savienības līmeņa mērķrādītāju attiecībā uz jauniešu digitālajām prasmēm, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka jauniešu ar zemiem sasniegumiem īpatsvars ir mazāks par 15 %. Eiropas Prasmju programmā 75 ir ierosināts veicināt digitālo prasmju attīstīšanu un sasniegt mērķrādītāju, kas paredz, ka līdz 2025. gadam 70 % pieaugušo vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz digitālās pamatprasmes. Digitālās desmitgades politikas programmā 76 pausta apņemšanās sadarboties, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir digitāli prasmīga un ka ir pieejami augsti kvalificēti digitālie speciālisti, proti, vismaz 80 % iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir vismaz pamata digitālās prasmes un Savienībā ir nodarbināti vismaz 20 miljoni IKT speciālistu, īpaši atbalstot sieviešu piekļuvi šai nozarei un palielinot IKT absolventu skaitu.

(12)Tomēr pieejamie dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstīs, kas piedalījās starptautiskajā datorpratības un informācijpratības pētījumā, vidēji aptuveni 34 % astotklasnieku digitālās prasmes tika novērtētas kā vājas 77 (noteiktais mērķrādītājs ir 15 %). Savienībā 2021. gadā tikai 54 % personu vecumā no 16 līdz 74 gadiem bija vismaz digitālās pamatprasmes 78 , vairāk nekā puse Savienības uzņēmumu ziņoja par grūtībām aizpildīt vakantās IKT speciālistu darbvietas 79 , un visā Savienībā tikai 9 miljoni cilvēku strādāja IKT jomā 80 . Ar IKT saistītās profesijās vīriešu īpatsvars ir 81 % no kopējā nodarbināto skaita 81 . Šie skaitļi apstiprina vajadzību plašāk atbalstīt digitālo prasmju attīstīšanu, tai skaitā mazināt atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām un mazināt ietekmi, kāda uz digitālo prasmju līmeni ir vecumam, sociālekonomiskajai videi un izglītībai.

(13)Ir jāpieliek pūles gan attiecībā uz digitālajām pamatprasmēm, gan padziļinātām digitālajām prasmēm. Šajā kontekstā jaunajā Eiropas Inovācijas programmā 82  ir uzsvērta vajadzība koncentrēties uz talantu attīstīšanu progresīvo tehnoloģiju nozarēs. Šajā nolūkā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūtam ir uzticēts koordinēt iniciatīvu “Progresīvo tehnoloģiju talanti” 83 , kuras mērķis ir apmācīt vienu miljonu progresīvo tehnoloģiju speciālistu līdz 2025. gadam visās dalībvalstīs. Stratēģisko iniciatīvu vidū ir arī Kiberprasmju akadēmija — visaptverošs instruments, kura mērķis ir palielināt kiberdrošības speciālistu skaitu Eiropā 84 .

(14)Tādas struktūras kā ENIC-NARIC tīkli 85 un kvalitātes nodrošināšanas aģentūras atbalsta sadarbību kvalifikāciju atzīšanā, kas veicina mobilitāti, karjeras iespējas un tālākizglītību. Lai gan ir jau veikts darbs, lai noteiktu standartus IKT profesijai, kas aptver visus IKT sektorus ar iedibinātu zināšanu kopumu, kuru pieņēmusi CEN/CENELEC 86 , darbs ir jāturpina, lai piesaistītu digitālajam sektoram plašāku un daudzveidīgāku talantu fondu. Kā noteikts 2022. gada Prasmju un talantu paketē 87 , Savienības konkurētspējas stiprināšanā nozīmīga loma ir augsti kvalificētiem darbiniekiem no trešām valstīm. Šajā kontekstā ir vajadzīga rīcība, lai pilnvērtīgi izmantotu Zilās kartes direktīvu 88 , kas pieņemta 2021. gadā. Minētā direktīva atvieglo augstprasmīgu migrantu pievienošanos ES darbaspēkam, arī veicinot viņu profesionālo prasmju atzīšanu. Turklāt sadarbībā ar ieinteresētajām dalībvalstīm Komisija uzsāk talantu partnerības ar galvenajām partnervalstīm 89 . Tās apvieno tiešu atbalstu mobilitātes shēmām ar spēju veidošanu un investīcijām cilvēkkapitālā. Talantu partnerības ir pieejamas visiem prasmju līmeņiem un var attiekties uz dažādiem tirgus sektoriem, piemēram, IKT.

(15)ES dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam 90 ir uzsvērts, cik svarīgi ir novērst plaisu starp dzimumiem un apkarot dzimumu stereotipus un aizspriedumus. Stereotipiskas gaidas, kuru pamatā ir pieņemtas normas attiecībā uz sievietēm un vīriešiem, meitenēm un zēniem, ierobežo viņu centienus izvēlēties studijas vai apmācību digitālajā jomā un veidot karjeru šajā jomā. Tas, savukārt, ietekmē digitālo produktu izstrādi, kur sieviešu un meiteņu vajadzības vai specifika var netikt pienācīgi ņemtas vērā. Atbilstīgi Saistību deklarācijai par sievietēm digitālajā jomā 91 ir vajadzīga rīcība, lai panāktu vienlīdzīgu dalību visās ekonomikas nozarēs un jo īpaši digitālajā nozarē.

(16)Padomes secinājumos par Covid-19 krīzes pārvarēšanu izglītības un apmācības jomā 92 dalībvalstis ir aicinātas izvērtēt inovācijas, paātrinātas digitālās pārveides un digitālo prasmju tālākattīstīšanas iespējas. Padomes Secinājumos par digitālo izglītību Eiropas zināšanu sabiedrībā 93 ir pausts aicinājums nodrošināt digitālo izglītību, kas aptver arī medijus, digitālo pratību un datpratību, kritisko domāšanu un cīņu pret maldinošu informāciju un dezinformāciju, naidīgu un kaitīgu runu, kā arī kiberiebiedēšanu un kiberatkarību. Turklāt Padomes Secinājumos par atbalstu labbūtībai digitālajā laikmetā 94  ir aplūkota vajadzība ņemt vērā digitālo prasmju nozīmīgo lomu visu mācīšanas un mācīšanās procesā iesaistīto dalībnieku labbūtības nodrošināšanā.

(17)Nacionālie atveseļošanas un noturības plāni apliecina dalībvalstu politisko stimulu vēl vairāk attīstīt izglītojamo, skolotāju un darbaspēka digitālās prasmes un nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu un vajadzīgo aprīkojumu un infrastruktūru 95 . Šajā kontekstā ir ārkārtīgi svarīgi, lai dalībvalstis turpinātu efektīvi un lietpratīgi īstenot savus nacionālos plānus, arī ņemot vērā vajadzību stratēģiski pievērsties digitālo prasmju attīstīšanai.

(18)Izglītībā un apmācībā digitālo prasmju attīstīšana tiek nodrošināta ar dažādām pieejām, un katrā izglītības un apmācības līmenī ir atšķirīgas problēmas. Padomes Ieteikumā par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām 96 ir uzsvērta pirmsskolas izglītības un aprūpes nozīme bērnu attīstības atbalstīšanā un sociālekonomisko un teritoriālo nevienlīdzību mazināšanā, kā arī vecāku, it īpaši sieviešu atbalstīšanā, viņiem(-ām) (re-)integrējoties darba tirgū. Kā noteikts Padomes Ieteikumā, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem 97 , dalībvalstis ir aicinātas nodrošināt nabadzības vai sociālās atstumšanas riskam pakļautajiem bērniem efektīvu un bezmaksas piekļuvi izglītībai, un, kā noteikts ES stratēģijā par bērnu tiesībām 98 , tas arī nozīmē nodrošināt, ka bērni var justies droši digitālajā vidē. Ņemot vērā, ka bērni sāk darboties ar digitālajām tehnoloģijām arvien agrākā vecumā un ka lielākoties tas notiek mājās 99 , digitāli kompetentiem skolotājiem pirmsskolas izglītībā un apmācībā ir nozīmīga loma ģimeņu un mazu bērnu atbalstīšanā, lai viņi labāk izprastu digitālās pasaules sniegtās iespējas un radītos riskus vienlīdzīgākā un iekļaujošā veidā. Šajā kontekstā ir īpaši svarīgi būt soli priekšā mākslīgā intelekta (MI) un citu jauno tehnoloģiju nepareizai izmantošanai izglītojamo vidū un n ovērst to, veicinot pareizu izpratni par šīm tehnoloģijām un izskaidrojot, kā droši izmantot to potenciālu.

(19)Padomes Ieteikuma par ceļiem uz panākumiem skolā 100 mērķis ir palielināt iekļautību un labbūtību skolā, savukārt Padomes Ieteikumā par jaukta tipa mācīšanās pieejām kvalitatīvai un iekļaujošai pamatizglītībai un vidējai izglītībai 101 ir īpaši pausts aicinājums veicināt izglītojamo un skolotāju digitālo prasmju attīstīšanu, ņemot vērā digitālo plaisu un digitālo prasmju un iespēju atšķirības starp dzimumiem. Šajā kontekstā strukturālais dialogs apstiprināja, ka pamatizglītībā un vidējā izglītībā digitālās prasmes tiek attīstītas, kombinējot dažādas pieejas 102 , un ka daudzas dalībvalstis pārskata savas mācību programmas, lai labāk veicinātu digitālās prasmes (gan kā atsevišķu priekšmetu, gan integrēti vienā vai vairākos priekšmetos). Jauna tendence ir informātikas 103 (ko dažādi dēvē arī par “datorzinātni” vai “analītiski algoritmisko domāšanu”) kā atsevišķa priekšmeta ieviešana vai tās integrēšana esošā mācību pamatjomā, piemēram, matemātikā vai zinātnē. Neatkarīgi no izglītības satura izvēlēm ir jāveicina kvalitatīva izglītība informātikā, ko atbalsta ar vecumam un attīstības līmenim piemērotām mācīšanas metodēm, kvalitatīviem resursiem, dzimumu ziņā līdzsvarotas pieejas izmantošanu, dzimumu līdzsvarotu pārstāvību un pienācīgu izvērtēšanu 104 .

(20)Padomes Ieteikumā par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai 105 ir ierosināts pārskatīts Savienības politikas redzējums attiecībā uz PIA, paredzot arī ievērojamus centienus tās digitalizācijai. Eiropadomes 2022. gada 8. decembra secinājumos 106 dalībvalstis ir aicinātas atbalstīt personu ar invaliditāti profesionālo izglītību un apmācību. Ieteikuma īstenošanas nacionālo plānu analīze un Osnabrikas deklarācija 107 liecina, ka vairāk nekā puse dalībvalstu plāno integrēt digitālās prasmes un kompetences PIA mācību programmā. Tomēr ir jāturpina veicināt izcilību digitālo prasmju attīstīšanā visiem PIA studentiem.

(21)Paziņojumā par Eiropas universitāšu stratēģiju 108 augstākās izglītības iestādes ir mudinātas pieņemt visaptverošu institucionālu pieeju un piedāvāt mācības, kas paredzētas IKT speciālistiem un nodrošina digitālās prasmes konkrētu nozaru mācību programmās. Kā noteikts Padomes Ieteikumā par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai 109 , tas attiecas gan uz zaļajām, gan digitālajām prasmēm. Iniciatīva “Eiropas universitātes” 110 , īstenojot savu pirmreizīgo ciešo institucionālo sadarbību starpvalstu līmenī, ir spēcīga inovatīvu digitālo prasmju apguves attīstības veicinātāja un veicina augstākās izglītības nozares digitālās pārveides paātrināšanu. Mācīties no šīs pieredzes ir svarīgi, lai novērstu zinātības trūkumu, kas Eiropā ir vērojams progresīvu digitālo tehnoloģiju (piemēram, MI, kiberdrošība un augstas veiktspējas datošana) mācīšanā un šo tehnoloģiju integrēšanā augstākās izglītības mācību programmās un specializētos kursos 111 .

(22)Padomes Ieteikumā par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā 112 ir noteikts satvars, lai atbalstītu elastīgu, pieejamu mācīšanās iespēju nodrošināšanu daudzveidīgam studentu klāstam, tai skaitā jauniešiem un mūžizglītības apguvējiem; tas nepieciešams, lai risinātu pašreizējās vajadzības digitālo prasmju apguvē.

(23)Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā 113 ir ierosināti skaidri mērķrādītāji pieaugušo dalībai apmācībā (60 % līdz 2030. gadam), arī attiecībā uz digitālajām prasmēm. Padomes Rezolūcijā par jaunu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem 2021.–2030. gadam 114 ir noteikta vajadzība sekmēt prasmes, kas saistītas ar digitālo pārveidi, un Padomes Ieteikumā “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem” 115 digitālās prasmes ir atzītas par vienu no trim pamatprasmēm, kas būtu jāattīsta visiem pieaugušajiem. Neraugoties uz to, ka šim jautājumam tiek pievērsta politiskā uzmanība, pieaugušo dalība apmācībā ir zema, tai skaitā apmācībā par digitālajām prasmēm, un digitālo prasmju nodrošināšana pieaugušajiem ir izkliedēta un neviendabīga 116 . Dalībvalstis cenšas risināt šo problēmu ar esošām un jaunām iniciatīvām, kas plānotas to atveseļošanas un noturības plānos, un iesaistot dažādas ieinteresētās personas, piemēram, sociālo, brīvprātīgo un nevalstisko sektoru. Individuālie mācību konti, kas aprakstīti Padomes ieteikumā 117 , tos kombinējot ar stimuliem (arī finansiāliem), veicina to cilvēku skaita palielināšanos, kuri katru gadu iesaistās apmācībā.

(24)Uzņēmumiem ir nozīmīga loma savu darbinieku prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, taču joprojām pastāv lielas atšķirības. Tikai neliels MVU īpatsvars (20,9 %) nodrošināja apmācību visiem saviem darbiniekiem, lai uzlabotu viņu ar IKT saistītās prasmes, salīdzinājumā ar lieliem uzņēmumiem, kam šis īpatsvars bija 69,5 % 118 . Prasmju pilnveides paktā 119 uzņēmumi, sociālie partneri un publiskās organizācijas ir aicinātas apvienot spēkus un īstenot konkrētu rīcību, lai nodrošinātu darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju visā Savienībā. Turklāt Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija apvieno dalībvalstis, uzņēmumus, sociālos partnerus, bezpeļņas organizācijas un izglītības nodrošinātājus, lai kopīgi risinātu digitālo prasmju trūkuma problēmu Eiropā 120 . Šajā kontekstā Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam tika ierosināts izveidot Eiropas digitālo prasmju sertifikātu, lai uzlabotu digitālo prasmju sertifikācijas pārredzamību un atzīšanu.

(25)Lai gan lielākā daļa dalībvalstu ir izstrādājušas stratēģijas digitālajām prasmēm, vien dažas īsteno visaptverošu pieeju programmu pakāpeniskā īstenošanā dažādos izglītības un apmācības līmeņos 121 . Nesenajā Komisijas Paziņojumā par kvalitatīviem ieguldījumiem izglītībā un apmācībā 122 ir uzsvērta nepieciešamība veikt novērtējumu par dažādu programmu ietekmi uz izglītojamo mācību rezultātiem. Tā ir vispārēja problēma, kas attiecas arī uz digitālajām prasmēm, jo tikai dažas dalībvalstis veic regulāru uzraudzību un izvērtēšanu.

(26)Padomes secinājumos par Eiropas skolotājiem un pasniedzējiem nākotnei 123 ir uzsvērts, ka skolotāji ir virzītājspēks, kas jāiesaista izglītības un apmācības politikas veidošanā, taču viņi ir arī jāatbalsta, nodrošinot visaptverošu pieeju skolotāju sākotnējai izglītībai, ievirzīšanai amatā un profesionālajai tālākattīstībai. Digitālā kompetence ir joma, kurā lielākā daļa skolotāju izjūt lielu vajadzību pēc profesionālās pilnveides 124 . Turklāt strukturētais dialogs izceļ problēmas, ar kurām lielākā daļa dalībvalstu saskaras skolotāju pieņemšanā darbā, noturēšanā un sagatavošanā, it īpaši informātikā (pamatizglītībai / vidējai izglītībai un PIA) vai citās īpašās/padziļinātās digitālajās jomās (augstākajai izglītībai).

(27)“Erasmus+” skolotāju akadēmiju 125 mērķis ir atbalstīt kompetentus, motivētus un augsti kvalificētus skolotājus, pasniedzējus, pedagogus un skolu vadītājus un veicināt viņu profesionālo tālākattīstību, citstarp digitālo prasmju jomā. Dažas no jaunākajām nozīmīgajām iniciatīvām ir pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā 126 un pamatnostādnes par mākslīgā intelekta un datu ētisku izmantošanu mācīšanas un mācīšanās procesā 127 . Šie abi pamatnostādņu kopumi ir jāpopularizē plašāk, lai atbalstītu skolotājus, kuri saskaras ar konkrētiem digitālo tehnoloģiju un prasmju attīstīšanas aspektiem, jo īpaši aktuālu sociālo jautājumu kontekstā.

(28)Lai veicinātu ieinteresēto personu iesaisti un vietējo inovāciju digitālajā izglītībā un prasmēs, tiek rīkotas dažādas dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas, piemēram, ES programmēšanas nedēļa 128 un Digitālās izglītības hakatons 129 . Līdzīgi Eiropas stratēģija “Bērniem labāks internets” (BIK+) 130 veicina sadarbību ar ieinteresētajām personām, arī izmantojot drošāka interneta centru 131 tīklu, lai radītu drošāku interneta vidi bērniem. Šīs iniciatīvas atbalsta digitālo prasmju attīstīšanu neformālajā sektorā un būtu jāpopularizē arī turpmāk kā veids, kā atbalstīt digitālo prasmju attīstīšanu.

(29)Šajā ieteikumā pilnībā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi. Lēmumus par to, kā ieteikumu īstenot, dalībvalstis pieņems atbilstoši saviem apstākļiem,

IESAKA DALĪBVALSTĪM:

1.izmantojot visas valdības pieeju, sadarbībā ar galvenajām ieinteresētajām personām vienoties par valsts stratēģiju digitālajai izglītībai un prasmēm, kuru izstrādā vai atjaunina atbilstoši šā ieteikuma principiem, un uzraudzīt tās efektivitāti un ietekmi. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

1.1.jānosaka nacionālie mērķi digitālo prasmju nodrošināšanai un jānodrošina to regulāra pārskatīšana un atjaunināšana;

1.2.iepriekš 1.1. punktā minētie nacionālie mērķi būtu jāpielāgo stratēģiskajām prioritātēm, kas izvirzītas Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam, un šie nacionālie mērķi būtu jāatspoguļo valstu ceļvežos, kas dalībvalstīm jāpieņem saskaņā ar politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam;

1.3.jāapzina “prioritārās vai grūti sasniedzamās grupas” 132 un jāievieš atbilstoši pasākumi, lai veicinātu šo grupu dalību, ņemot vērā pieejamības, teritoriālās 133 un sociālekonomiskās atšķirības digitālo prasmju jomā;

1.4.jānodrošina saskanīga pieeja digitālo prasmju nodrošināšanai visos izglītības un apmācības sektoros un līmeņos, sākot ar pirmsskolas izglītību un aprūpi, turpinot pamatskolas, vidusskolas un profesionālās izglītības un apmācības (PIA) līmenī un līdz pat augstākajai izglītībai un pieaugušo izglītībai, aktīvi apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un sociālajiem partneriem nolūkā panākt vienotu izpratni par galvenajiem aspektiem, kas jāņem vērā digitālo prasmju attīstīšanā konkrētām vecuma grupām un izglītības sektoriem;

1.5.jāizstrādā īpaša un saskanīga pieeja, kas aptver visu digitālo prasmju spektru, sākot no digitālajām pamatprasmēm un beidzot ar padziļinātām digitālajām prasmēm, visos darba tirgus sektoros, tai skaitā IKT speciālistiem;

1.6.jānodrošina atbilstoša un metodiski pārdomāta izglītības iniciatīvu un apmācības programmu par digitālajām prasmēm uzraudzība, izvērtēšana un novērtēšana vietējā, reģionālajā un valsts līmenī, lai pierādītu un uzlabotu veikto darbību efektivitāti un kvalitāti;

1.7.jāveicina mācīšanās no līdzbiedriem, prakses apmaiņa un koordinācija, arī starp politikas jomām, Eiropas un visas pasaules līmenī, lai rastu kopējus risinājumus problēmām, kas skar vairākus kontinentus, valstis un reģionus;

2.jau agrīnā posmā ievirzīt izglītojamos digitālajā pasaulē un piedāvāt vienlīdzīgas iespējas digitālo prasmju attīstīšanai. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

2.1.saskanīgi ar pirmsskolas izglītības un aprūpes vispārējām prioritātēm jānodrošina, ka pirmsskolas vecuma izglītojamajiem un it īpaši viņu vecākiem, aprūpētājiem un ģimenēm tiek sniegts atbalsts digitālo prasmju attīstīšanā un ka viņi apzinās un labāk saprot ar digitalizāciju saistītās iespējas un riskus;

2.2.jāizmanto vecumam un attīstības līmenim piemēroti pasākumi, piemēram, bezsaistes digitālās izglītības pasākumi 134 un uz spēlēm balstīta digitālo prasmju apguve 135 pirmsskolas izglītībā un aprūpē;

2.3.vēl vairāk jānostiprina digitālo prasmju nodrošināšana pamatizglītībā un vidējā izglītībā, tai skaitā PIA. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš to prasmju nodrošināšanai, kas vajadzīgas atbilstošas izpratnes veidošanai un jēgpilnai, veselīgai, drošai un ilgtspējīgai mijiedarbībai ar digitālajām tehnoloģijām, tai skaitā ģeneratīvām MI sistēmām;

3.paplašināt starpdisciplīnu pieeju (t. i., kad digitālās prasmes māca transversāli dažādos mācību priekšmetos) un uzlabot šīs pieejas novērtēšanu un skolotāju apmācību. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

3.1.jāatbalsta starpdisciplināras pieejas digitālo prasmju nodrošināšanai formālajā izglītībā (pirmsskolas izglītība un aprūpe, pamatizglītība un vidējā izglītība, kā arī PIA);

3.2.jānodrošina starpdisciplināra digitālo prasmju novērtēšana, izmantojot līdzekļus, kas pielīdzināmi tiem, kurus piemēro citām pamatprasmēm, vismaz katra izglītības cikla — pamatizglītības, vidējās izglītības un PIA — beigās (apkopojošs novērtējums);

3.3.atbilstoši priekšlikumam Padomes ieteikumam par galvenajiem veiksmīgu digitālo izglītību un apmācību veicinošajiem faktoriem jānovērš šķēršļi starpdisciplinārai pieejai, nodrošinot kvalitatīvu apmācību par digitālās tehnoloģijas izmantošanu mācīšanas un mācīšanās nolūkos (digitālā pedagoģija) skolotāju un pasniedzēju sākotnējā apmācībā un profesionālajā pilnveidē;

3.4.aktīvāk jārīkojas, lai novērstu pedagogu-sieviešu un pedagogu-vīriešu digitālo prasmju līmeņa atšķirības;

3.5.jāveicina tas, ka klasēs tiek izmantotas Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā 136 un rīkkopa par to, kā pamanīt un cīnīties ar dezinformāciju 137 , kā arī Pamatnostādnes par MI un datu ētisku izmantošanu mācīšanas un mācīšanās procesā 138 ;

4.atbalstīt kvalitatīvu informātikas izglītību skolās. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

4.1.jāsadarbojas ES līmenī mācību programmu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā;

4.2.jau no obligātās izglītības paša sākuma jānodrošina, ka visiem skolēniem ir iespēja attīstīt digitālās prasmes, iepazīstoties ar informātikas pamatelementiem;

4.3.jāapsver iespēja ieviest atsevišķu mācību priekšmetu “informātika”, lai nodrošinātu mērķtiecīgāku priekšmeta mācīšanu, nosakot skaidrus izglītības un apmācības mērķus, atvēlot tam pietiekamu laiku un veicot strukturētu novērtēšanu;

4.4.jānodrošina, ka informātikas mācīšanu un mācīšanos atbalsta kvalificēti un specializēti skolotāji ar piekļuvi kvalitatīviem un pieejamiem mācību resursiem un ņemot vērā skolu lielumu, kā arī pienācīgi novērtējot mācību rezultātus;

4.5.jāveicina daudzveidība un dzimumu līdzsvars un jāizvairās no jebkādiem stereotipiem informātikas mācīšanā un mācīšanās procesā. Šajā sakarā būtu jāveic pētījumi, pirmkārt, par kultūras, sociālekonomiskajiem un institucionālajiem šķēršļiem, kas meitenēm traucē tiekties uz digitālo nozari un tai piekļūt (ieskaitot meitenes, kuras pieder rasu vai etniskajām minoritātēm), un, otrkārt, par tādu mācību grāmatu un citu resursu ietekmi, ar kuriem digitālos mācību priekšmetus māca iekļaujošākā veidā;

4.6.jāizmanto iespējas attīstīt kvalitatīvu informātikas pedagoģiju, izmantojot “Erasmus+” skolotāju akadēmijas;

4.7.jāmudina visas skolas, it īpaši tās, kurās māca grūti sasniedzamas apmācāmo grupas, piedalīties ES programmēšanas nedēļā; tas ir pirmais posms, lai mazinātu šķēršļus, kuri liedz integrēt ar informātiku saistītus elementus (piemēram programmēšanu) ikdienas mācīšanas praksē inovatīvā un iesaistošā veidā. Šai dalībai vajadzētu nodrošināt iespējas atbalstīt jaunas skolu vai vietējās/reģionālās stratēģijas un rīcībpolitikas;

4.8.jāveicina skolu piekļuve digitālās izglītības hakatonam un dalība tajā un jāsasaista informātikas mācīšana un mācīšanās ar praktiskiem, inovatīviem digitālās izglītības risinājumiem;

5.ieviest un uzlabot pasākumus specializētu skolotāju pieņemšanai darbā un apmācībai informācijas un progresīvo digitālo tehnoloģiju jomā. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

5.1.par pamatu jāizmanto notiekošās iniciatīvas, piemēram, Prasmju pilnveides pakts un Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija, lai atbalstītu divpusēju informācijas apmaiņu un sadarbību starp izglītības un apmācības iestādēm privātajā sektorā 139 , lai:

5.1.1.speciālisti, kuri strādā digitālajā nozarē (piemēram, informātikas jomā), varētu atbalstīt klašu skolotājus pamatizglītības vai vidējās izglītības līmenī (ieskaitot PIA), un

5.1.2.specializēti skolotāji apgūtu īpašas prasmes informātikā un konkrētās digitālo tehnoloģiju jomās (piemēram, MI, kiberdrošība);

5.2.jāpārskata profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas piedāvājums digitālo prasmju jomā specializētiem skolotājiem, radot īpašas mācību iespējas, lai viņi varētu uzlabot zināšanas informātikā, tai skaitā izmantojot mikrokvalifikācijas un individuālos mācību kontus;

6.nodrošināt padziļinātu un specializētu digitālo prasmju attīstību profesionālajā izglītībā un apmācībā, arī progresīvo tehnoloģiju jomā un citās spēju pamatjomās. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

6.1.jāstiprina digitālo prasmju nodrošināšana un jāatvieglo piekļuves iespējas izglītojamajiem (gan PIA sākumposmā, gan turpmākajā PIA), lai viņi varētu apgūt padziļinātas un specializētas digitālās prasmes, kas arvien vairāk ir vajadzīgas daudzos profesionālajos profilos, arī izmantojot darba vidē balstītas mācības un māceklību, starpdisciplīnu programmas vai īsos kursus, pēc kuru pabeigšanas iegūst mikrokvalifikācijas;

6.2.jāpaplašina profesionālās programmas tādās jomās kā MI, kiberdrošība un programmatūru izstrāde un jāpiesaista lielāks izglītojamo skaits, kuri izvēlas šādas programmas, atbilstoši darba tirgus vajadzībām; jāsadarbojas ES līmenī mācību programmu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā;

6.3.jāatbalsta PIA studenti tādu digitālo prasmju apguvē, kas ir vajadzīgas, lai izmantotu iekļaujošas tehnoloģijas, piemēram, virtuālo realitāti, paplašināto realitāti, simulāciju un spēļu spēlēšanu, kā arī adaptīvo mācīšanos;

7.sekmēt plaša digitālo prasmju klāsta attīstību augstākajā izglītībā un novērst pastāvošās un iespējamās neatbilstības digitālo prasmju jomā. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

7.1.jāsadarbojas ES līmenī mācību programmu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā un jāmudina augstākās izglītības iestādes veicināt tādu digitālo prasmju nodrošināšanu, kas ir gan vispārīgas, gan pielāgotas konkrētām nozarēm. Šiem centieniem būtu jāietver:

7.1.1.digitālo prasmju kursi visos līmeņos un disciplīnās ar mērķi nostiprināt prasmju nodrošināšanu visiem studentiem neatkarīgi no viņu profesionālās karjeras nozares;

7.1.2.elastīgas, pielāgotas un digitāli pieejamas mācību iespējas padziļinātu un specializētu digitālo prasmju apguvei, arī izmantojot īsos kursus, pēc kuru pabeigšanas iegūst mikrokvalifikācijas;

7.2.jāveicina informācijas apmaiņa starp nozares vai profesionālajām grupām un augstākās izglītības iestādēm starpdisciplīnu kursu izstrādei un padziļinātu un specializētu kursu par digitālajām prasmēm plašākai integrēšanai akadēmiskajos grādos;

7.3.jānodrošina nozarei, tai skaitā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atbilstoši stimuli palīdzēt augstākās izglītības iestādēm tādu programmu izstrādē un īstenošanā, kas reaģē uz konkrētām darba tirgus vajadzībām;

7.4.jānodrošina kvalifikāciju un mikrokvalifikāciju kvalitāte un atzīšana (atbilstoši Eiropas pieejai mikrokvalifikācijām);

7.5.jāatalgo un jāatzīst mācībspēku un augstākās izglītības iestāžu centieni stiprināt digitālo prasmju nodrošināšanu visiem studentiem; jārosina, jāveicina un jāatalgo mācībspēku mobilitāte starp augstākās izglītības iestādēm un attiecīgā gadījumā starp akadēmisko un privāto sektoru;

7.6.jāatbalsta augstākās izglītības iestādes studentu, it īpaši sieviešu, piesaistē, lai tie apgūtu un pabeigtu studijas, kas vērstas uz padziļinātu prasmju attīstīšanu vairākās digitālajās jomās (piemēram, aparatūra, programmatūra, digitālais dizains, digitālā integrācija, datu zinātne, MI vai kiberdrošība), un jāveicina divu grādu sistēmas, kurās digitālās prasmes ir integrētas citā disciplīnā;

8.atbalstīt pieaugušo digitālo prasmju attīstību un piedāvāt vienlīdzīgas iespējas. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

8.1.jāiekļauj digitālo prasmju iespējas pieaugušo izglītības sistēmā, piemēram, tās integrējot nacionālajās prasmju stratēģijās; jānodrošina, ka pienācīga uzmanība un atbalsts tiek veltīts pasākumu īstenošanai visos digitālo prasmju līmeņos;

8.2.jāveicina publiskā un privātā sektora partnerības, arī starp tādiem dalībniekiem kā sociālie partneri, valsts un vietējās iestādes, vietējās skolas un kopienu centri, nozare un citi sektori, lai plānotu, izstrādātu, īstenotu, uzraudzītu un izvērtētu jaunas programmas un iniciatīvas, kas vērstas uz konkrētām pieaugušo mācību vajadzībām, arī darba vidē balstītām mācībām; jāsadarbojas ES līmenī mācību programmu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā;

8.3.jārīko mērķtiecīgas informatīvās kampaņas par digitālo prasmju nozīmi un jānodrošina īpašs atbalsts pieaugušajiem, kuriem visvairāk nepieciešama digitālo prasmju uzlabošana, aptverot arī piekļuvi karjeras konsultācijām;

8.4.jāievieš individuālie mācību konti saskaņā ar saistīto Padomes ieteikumu 140 , lai veicinātu pieaugušo regulāru apmācību par digitālajām prasmēm; atbilstoši darba tirgus un sabiedrības vajadzībām pieejamo kursu klāstā jāiekļauj pārbaudītas kvalitātes apmācības iespējas dažādiem digitālo prasmju līmeņiem; jānostiprina tiesību akti par apmaksātu mācību atvaļinājumu un jāmudina darba devēji piešķirt prioritāti darbinieku prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai darba laikā;

8.5.jāpastiprina centieni labāk integrēt uzņēmumus, it īpaši MVU un jaunuzņēmumus, esošajās nozaru, rūpniecības un valsts ekosistēmās, lai sniegtu tiem nepieciešamo atbalstu, tai skaitā kopīgotu zināšanas, vadlīnijas un mācību iespējas;

8.6.jārosina un jāveicina turpmāku digitālo prasmju un darbvietu koalīciju izveide vietējā un reģionālā līmenī, lai izstrādātu konkrētus uz digitālajām prasmēm vērstus pasākumus, kas pielāgoti vietējām un reģionālajām vajadzībām;

9.veicināt digitālo prasmju sertifikācijas attīstību un atzīšanu. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

9.1.jāatbalsta un jāveicina visu iedzīvotāju digitālo prasmju sertifikācija visos izglītības un apmācības sektoros, aptverot arī prasmes, ko iegūst apmācībā, kuru nodrošina ar individuālo mācību kontu starpniecību; jāatbalsta izglītības un apmācības iestādes uzticamas digitālo prasmju sertifikācijas nodrošināšanā;

9.2.sadarbībā ar kompetentajām iestādēm jāatbalsta digitālo prasmju sertifikātu un kvalifikāciju, tai skaitā mikrokvalifikāciju, atzīšana, un jāstrādā pie tā, lai izpildītu saistības līdz 2025. gadam ieviest kvalifikāciju automātisku atzīšanu 141 ; jāizveido atzītu un uzticamu sertificētāju, kā arī apmācības nodrošinātāju saraksts, lai atbalstītu augstas kvalitātes apmācības nodrošināšanu, kā arī sertifikāciju; 

9.3.jānodrošina stimuli mācību procesā vai karjerā nepieciešamo digitālo prasmju apguvei un jāveicina to pamanāmība , palīdzot identificēt, dokumentēt, novērtēt un sertificēt digitālās prasmes, neatkarīgi no tā, vai tās iegūtas formālās, neformālās vai ikdienējās mācībās; jāpalīdz personāla atlases speciālistiem un trešo valstu valstspiederīgajiem visos posmos, kas saistīti ar prasmju un kvalifikāciju atzīšanu un sertifikāciju, arī izmantojot Eiropas digitālo prasmju sertifikātu;

9.4.jāsniedz ieguldījums Eiropas digitālo prasmju sertifikāta izmēģināšanā, izstrādē un ieviešanā;

10.attīstīt stratēģisku un sistemātisku pieeju IKT speciālistu trūkuma problēmas risināšanai. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

10.1.ar prognožu palīdzību jānovērtē dažādu tirgus mērķgrupu, it īpaši MVU, vajadzības pēc digitālajām prasmēm nākotnē, un jāveic izpēte, lai labāk izprastu trūkstošās digitālās prasmes;

10.2.jāizstrādā un valsts stratēģijās un rīcības plānos jāintegrē iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst konkrētu valsts līmenī nozīmīgu digitālo prasmju (piemēram, kiberdrošības jomā) trūkumu; aktīvi jāsniedz ieguldījums Kiberprasmju akadēmijas īstenošanā;

10.3.jāpiesaista un jānotur talanti no ārvalstīm, pilnvērtīgi izmantojot Zilās kartes direktīvu un talantu partnerības; jāuzlabo sadarbība ar citām dalībvalstīm, apmainoties ar praksi un risinājumiem par to, kā piesaistīt Savienībai digitālās jomas speciālistus, un attiecīgā gadījumā veicināt viņu mobilitāti;

10.4.jāīsteno stratēģiskāka un sistemātiskāka pieeja, lai apmācītu un piesaistītu IKT speciālistus arī no trešām valstīm, piemēram, izmantojot IKT profesijas paātrinātās vīzu shēmas un studiju stimulus, īpašu uzmanību pievēršot MVU;

10.5.lai veicinātu jauniešu — it īpaši meiteņu un jaunu sieviešu — interesi par studijām un/vai karjeru IKT jomā, jāpiedāvā visaptveroša informācija par karjeras attīstību un studiju virzību skolu, PIA un augstākās izglītības līmenī; jārīko mērķtiecīgas kampaņas, lai kliedētu mītus par karjeras iespējām tehnoloģiju jomā (īpaši pievēršoties cilvēkiem, kuriem nav IKT priekšzināšanu) un dažādiem iespējamiem karjeras ceļiem, studējot IKT; jāizmanto dažādi saziņas kanāli, lai uzrunātu dažādas sabiedrības grupas un īpaši izceltu iespēju īstenot jēgpilnu IKT karjeru, kas nes labumu sabiedrībai;

10.6.atbilstoši Saistību deklarācijai par sievietēm digitālajā jomā un sinerģijā ar attiecīgajām Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta un Eiropas Inovācijas padomes iniciatīvām jāpiešķir prioritāte centieniem, kuru mērķis ir apkarot ar dzimumu saistītus aizspriedumus, lai novērstu dzimumu pārstāvības atšķirības un darba samaksas atšķirības IKT jomā un sniegtu mērķorientētas prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas iespējas meitenēm un sievietēm visos izglītības un apmācības līmeņos, tādējādi atzīstot viņu ieguldījuma un talanta vērtību;

10.7.jāpalielina digitālā sektora pievilcīgums sievietēm, piemēram, sadarbojoties ar valstu digitālo prasmju un darbvietu koalīcijām, lai izstrādātu informētības veicināšanas kampaņas un pielāgotus nacionālos vēstījumus;

10.8.jārada iespējas skolām, PIA nodrošinātājiem un tehniskajām universitātēm piesaistīt studentus digitālajām karjerām (piemēram, organizējot atvērto durvju dienas, ģimenes dienas, seminārus un veicinot dalību tādās iniciatīvās kā Inovācijas talantu platforma 142 , ES programmēšanas nedēļa, digitālās izglītības hakatons, kā arī ārpusskolas pasākumos);

11.nodrošināt nepieciešamo finansējumu digitālo prasmju attīstīšanai. Dalībvalstīm jo īpaši būtu:

11.1.jāīsteno šā ieteikuma dažādie aspekti, izmantojot valsts un Savienības līdzekļus, tai skaitā “Erasmus+”, Eiropas Sociālo fondu Plus, Taisnīgas pārkārtošanās fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, programmu “Digitālā Eiropa”, programmu “Apvārsnis Eiropa”, un jāturpina īstenot valsts atveseļošanas un noturības plānus;

11.2.jāizmanto Tehniskā atbalsta instruments, citstarp tā vairākvalstu pieeja, lai izstrādātu un īstenotu reformas digitālo prasmju nodrošināšanas stiprināšanai mūžizglītības perspektīvā atbilstoši šim ieteikumam;

11.3.jārosina privātās investīcijas digitālo prasmju attīstīšanā un jāapsver iespēja kombinēt dažādus finansējuma avotus, lai izvērstu iniciatīvas un palielinātu to ietekmi un ilgtspēju,

ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS NODOMU:

pamatoties uz esošajām iniciatīvām, tai skaitā Eiropas Jaunatnes gadu un Eiropas Prasmju gadu, lai atbalstītu un papildinātu dalībvalstu darbības digitālo prasmju jomā. Komisija jo īpaši ir iecerējusi:

1.atbalstīt reformu centienus saistībā ar digitālo prasmju attīstīšanu un augstas kvalitātes informātiku. Komisija jo īpaši ir iecerējusi:

1.1.veicināt dalībvalstu reformas, izmantojot tādus Savienības instrumentus kā Tehniskā atbalsta instruments, arī veicinot informācijas apmaiņu par valstu pieejām digitālo prasmju un ar informātiku saistītu prasmju attīstīšanai. Komisija veicinās esošo instrumentu izmantošanu un pilnveidošanu prasmju izvērtēšanai un veiksmīgas skolotāju apmācības iniciatīvas informātikas jomā;

1.2.cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, atbalstīt kvalitatīvu izglītību informātikā, izstrādājot kopējas pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem, lai sekmētu kvalitatīvu izglītību informātikā, un informātikas kompetences rādītājus atbilstoši esošajiem kompetenču un mācību programmu satvariem 143 ;

1.3.atbalstīt mācīšanos no līdzbiedriem un sadarbību mācību programmu izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā, izmantojot Savienības programmas, piemēram, “Erasmus+”, un instrumentus, piemēram, Eiropas digitālās kompetences satvaru gan iedzīvotājiem, gan pedagogiem;

1.4.atbalstīt dalībvalstis digitālo prasmju attīstīšanas uzraudzībā, tām piedaloties starptautiskos apsekojumos (piemēram, ICILS, PISA, TALIS, PIAAC) un citās Eiropas iniciatīvās (piemēram, Eurograduate), kam ir savstarpēji papildinoši mērķi un kas var stratēģiski papildināt valstu centienus;

2.veicināt izcilību padziļinātu un specializētu digitālo prasmju kursos augstākajā izglītībā un PIA. Komisija jo īpaši ir iecerējusi:

2.1.atbalstīt dalībvalstis tādu apstākļu radīšanā, kas palīdz studentiem, pētniekiem un mūžizglītības apguvējiem iegūt padziļinātas un specializētas digitālās prasmes, ko piedāvā augstākās izglītības iestādes un PIA nodrošinātāji. Tas tiktu darīts gan starpdisciplinārās programmās, gan programmās, kas vērstas uz padziļinātām IKT prasmēm, ņemot vērā vajadzību pastāvīgi pilnveidot šīs prasmes, lai ietu līdzi straujajam inovācijas tempam, kā arī nepieciešamību padarīt šādas programmas iekļaujošas un pieejamas dažādiem izglītojamajiem;

2.2.turpināt atbalstīt akadēmisko piedāvājumu padziļinātu digitālo prasmju apguvei digitālo tehnoloģiju jomās un citās starpdisciplinārās vai vairākdisciplīnu jomās un to pielietojumu stratēģiskās nozarēs, kas nav pietiekami aptvertas ar iepriekš pieņemtajām “Digitālā Eiropa” darba programmām;

3.atbalstīt centienus digitālo prasmju nodrošināšanā pieaugušajiem. Komisija jo īpaši ir iecerējusi:

3.1.veicināt tādas iniciatīvas kā Prasmju pilnveides pakts un Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija, lai apvienotu spēkus un piedāvātu profesionālās pārkvalifikācijas iespējas pieaugušajiem viņu digitālo prasmju uzlabošanai;

3.2.veicināt (izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu un Savienības finansējuma iespējas) pieejamu digitālo prasmju mācību kursu izstrādi, ja iespējams, nodrošinot iespēju pēc kursu pabeigšanas saņemt mikrokvalifikācijas, īpaši pievēršoties konkrētām pieaugušo mācību vajadzībām;

3.3.veicināt tādu pieejamu digitālo prasmju apmācības kursu (tai skaitā padziļinātu digitālo prasmju kursu) izstrādi, pēc kuru apguves, ja iespējams, saņem mikrokvalifikācijas, pievēršoties īpašām pieaugušo mācību un darba tirgus vajadzībām un īpašu uzmanību pievēršot MVU darbiniekiem;

3.4.veicināt informācijas apmaiņu par paraugpraksi pieaugušo mācībās par digitālajām prasmēm, izmantojot valsts nodarbinātības dienestu tīklu, Prasmju pilnveides paktu, Eiropas izglītības telpas darba grupu pieaugušo izglītības jautājumos, valsts koordinatorus pieaugušo izglītības jautājumos un citus attiecīgus forumus;

4.veicināt digitālo prasmju sertifikācijas atzīšanu. Komisija jo īpaši:

4.1.sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām 144 izmēģinās un izvērsīs Eiropas digitālo prasmju sertifikātu ar mērķi palielināt uzticību digitālo prasmju sertifikācijai un tās atzīšanu valdību un nozaru vidū 145 . Šā izmēģinājuma projekta mērķis ir identificēt un testēt minimālās kvalitātes prasības, kādām vajadzētu atbilst ikvienam sertifikātam un sertifikācijas procesam digitālo prasmju jomā. Eiropas digitālo prasmju sertifikāts ļautu ikvienam Eiropas pilsonim uzticamā un pārredzamā veidā norādīt savu digitālo prasmju līmeni atbilstoši DigComp satvaram;

4.2.cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, atbalstīs pamatnostādņu izstrādi un veicinās informācijas apmaiņu par paraugpraksi digitālo prasmju novērtēšanā un izvērtēšanā;

4.3.atbalstīs Eiropas kompetentās struktūras kvalitātes nodrošināšanā un/vai standartizācijā atzīšanas mehānisma izstrādē digitālo prasmju sertifikācijai, ieskaitot mikrokvalifikācijas, un turpinās sniegt atbalstu dalībvalstīm tādu apstākļu ieviešanā, kas padarīs iespējamu šo digitālo prasmju automātisku savstarpējo atzīšanu līdz 2025. gadam;

5.atbalstīt centienus, kuru mērķis ir palielināt IKT speciālistu skaitu un daudzveidību. Komisija jo īpaši ir iecerējusi:

5.1.cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, pamatoties uz Saistību deklarāciju par sievietēm digitālajā jomā, lai vēl vairāk mudinātu sievietes aktīvi un pamanāmi iesaistīties digitālo tehnoloģiju nozarē;

5.2.veicināt sieviešu padziļinātu digitālo prasmju un karjeras attīstību digitālajā nozarē; turpināt un vajadzības gadījumā aktivizēt centienus ceļā uz digitālo iekļaušanu, nodrošinot, ka visas personas un kopienas, arī visnelabvēlīgākajā situācijā esošās, var sniegt ieguldījumu digitālajā pārveidē un gūt labumu no tās;

5.3.atbalstīt dalībvalstis digitālo prasmju dzimumsensitīvas mācīšanas veicināšanā pamatizglītībā un vidējā izglītībā, identificējot inovatīvu mērogojamu mācīšanas praksi, lai likvidētu institucionālos un kultūras šķēršļus, kas liedz meitenēm tiekties uz IKT studijām un karjeru un tai piekļūt Savienībā;

6.atbalstīt šā ieteikuma īstenošanu ar Digitālās izglītības un prasmju augsta līmeņa grupu, kas jāizveido ar Komisijas lēmumu:

6.1.atbalstīt strukturētajam dialogam ar dalībvalstīm izveidotās augsta līmeņa grupas darba efektīvu turpināšanu nolūkā sniegt ievirzi par galvenajiem stratēģiskajiem tematiem, kas aplūkoti šajā ieteikumā. Minētā grupa var izveidot tehniskās apakšgrupas, it īpaši digitālo prasmju novērtēšanai un sertifikācijai, mācību programmu izstrādei un kvalitātes prasību noteikšanai digitālās izglītības rīkiem un saturam. Šim darbam būtu jābūt saskanīgam ar darbu, ko veic Augsta līmeņa grupa izglītības un apmācības jautājumos un Digitālās desmitgades padome, un tas jāpapildina;

7.uzraudzīt progresu, izplatīt labu praksi un palielināt informācijas apmaiņu ar ieinteresētajām personām. Komisija jo īpaši ir iecerējusi:

7.1.uzraudzīt progresu šā ieteikuma īstenošanā, ņemot vērā dalībvalstu nacionālās stratēģijas un iekļaujot konkrētos rezultātus un ietekmi uz digitālo prasmju nodrošināšanu. Tas būtu jādara Eiropas izglītības telpas un tās Izglītības un apmācības pārskata ietvaros un kā daļa no dalībvalstu ziņojumiem, ko sniedz ar programmas “Digitālā desmitgade” starpniecību;

7.2.stiprināt starptautisko sadarbību digitālās izglītības un prasmju jomā;

7.3.pārskatīt šā ieteikuma īstenošanā panākto progresu un ziņot Padomei ne vēlāk kā piecus gadus pēc ieteikuma pieņemšanas.

Strasbūrā,

(1)     https://state-of-the-union.ec.europa.eu/index_lv .

(2)    Centeno, C., Karpinski, Z., Urzi Brancati, C. (2022). Supporting policies addressing the digital skills gap. Identifying priority groups in the context of employment [Atbalsts politikai, kas risina digitālo prasmju trūkumu. Prioritāro grupu noteikšana nodarbinātības kontekstā].

(3)    Di Pietro, G., Biagi. F., Costa, P., Karpiński, Z., Mazza, J. (2020). The likely impact of COVID-19 on education: Reflections based on the existing literature and international datasets [Covid-19 iespējamā ietekme uz izglītību. Pārdomas, pamatojoties uz esošo literatūru un starptautiskajām datu kopām].

(4)    2022/C 469/04.

(5)    Manca, F., Oses Arranz, A. (2022). Skills for the digital transition: assessing recent trends using big data [Prasmes digitālās pārkārtošanās procesam: jaunāko tendenču novērtēšana, izmantojot lielos datus]. 

(6)    COM(2021) 118 final.

(7)     COM(2021) 102 final.

(8)    LĒMUMS (ES) 2022/2481, 14.12.2022.

(9)    2021/C 66/01.

(10)     https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/library/european-declaration-digital-rights-and-principles .

(11)    COM(2021) 118 final.

(12)    2018/C 189/01.

(13)    Šajā priekšlikumā termini “digitālās prasmes” un “digitālās kompetences” ir lietoti kā sinonīmi.

(14)    COM(2020) 624 final.

(15)

   2020/C 415/10.

(16)     https://education.ec.europa.eu/focus-topics/digital-education/action-plan/action-1 .

(17)     https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-1-2023-INIT/lv/pdf .

(18)    Dati par digitālajām prasmēm ir pieejami atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatā: https://ec.europa.eu/economy_finance/recovery-and-resilience-scoreboard/ . Tematiska analīze par digitālajām prasmēm un izglītību, kā arī par pieaugušo izglītību un prasmēm nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos ir atrodama šeit: Atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats (europa.eu) .

(19)    Šajā priekšlikumā termins “nodrošināšana” attiecas uz izglītības un apmācības piedāvājumu vai vispārēju un specializētu kursu klāstu digitālo prasmju attīstīšanai.

(20)    It īpaši attiecībā uz tās Priekšlikumu 32 par digitālo pratību un prasmēm, kurā ir ierosināts nodrošināt “piekļuvi formālajai un neformālajai digitālās pratības un prasmju apmācībai un izglītībai (arī skolu mācību programmās) visos dzīves posmos, pamatojoties uz esošajām Eiropas līmeņa iniciatīvām, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātu grupu un vecu cilvēku iekļaušanai, bērnu digitālo prasmju uzlabošanai tādā veidā, kas ir saderīgs ar viņu veselīgu attīstību, un digitālo nevienlīdzību — tai skaitā digitālās plaisas starp dzimumiem — novēršanai”.

(21)    Eurostat (2021). Apsekojums par IKT izmantošanu mājsaimniecībās.

(22)    Centeno, C., Karpinski, Z., Urzi Brancati, C. (2022). Supporting policies addressing the digital skills gap. Identifying priority groups in the context of employment . [Atbalsta politika digitālo prasmju plaisas novēršanai. Prioritāro grupu apzināšana nodarbinātības kontekstā.]

(23)    Cedefop (2018). Ieskats par prasmju trūkumu un prasmju neatbilstību.

(24)    Cedefop (2021).  Otrais Eiropas apsekojums par prasmēm un darbvietām .

(25)    Eurostat (2021). IKT izmantošana mājsaimniecībās.

(26)    Fraillon, J., Ainley, J., Schulz, W., Friedman, T., Duckworth, D. (2019). Preparing for Life in a Digital World: International Computer and Information Literacy Study 2018 International Report [Sagatavošanās dzīvei digitālajā pasaulē: IEA 2018. gada starptautiskais pētījums par datorpratību un informācijpratību]. 

(27)    ICILS 2018. gada pētījums arī liecina, ka visās dalībvalstīs, kas piedalījās, meiteņu sniegums bija labāks nekā zēniem.

(28)    Karpiński, Z., Di Pietro, G., Biagi, F. (2023) Non-cognitive skills and social gaps in digital skills: Evidence from ICILS 2018 [Nekognitīvās prasmes un sociālās plaisas digitālajās prasmēs. Pierādījumi no 2018. gada ICILS]. Learning and Individual Differences, 102, 102254.

(29)     https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/promoting-our-european-way-life/new-pact-migration-and-asylum/skills-and-talent_lv .

(30)    Eurostat (2021). Nodarbinātie IKT speciālisti.

(31)    Chaudron, S., Di Gioia, R., Gemo, M. (2017). Young Children (0-8) and Digital Technology — A qualitative study across Europe [Mazi bērni (0–8 gadi) un digitālā tehnoloģija — Kvalitatīvs pētījums par visu Eiropu]. 

(32)    Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice (2019).  Digital Education at School in Europe [Digitālā izglītība skolās Eiropā]. 

(33)    Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice (2022).  Informatics education at school in Europe [Informātikas izglītība skolās Eiropā]. 

(34)    2020/C 417/01.

(35)    Cedefop (2022). Pierādījumi, uz kuriem balstās gaidāmais priekšlikums Padomes Ieteikums par digitālo prasmju nodrošināšanas uzlabošanu izglītībā un apmācībā. Darba dokumenta projekts.

(36)    Bocconi, S. et al. (2022). Reviewing Computational Thinking in Compulsory Education [Pārskats par analītiski algoritmisko domāšanu obligātajā izglītībā].

(37)    COM(2022) 11 final.

(38)    Eurostat (2020). Terciārās izglītības statistika.

(39)    Kopīgais pētniecības centrs (2022). Academic Offer of Advanced Digital Skills in 2020–21. Starptautisks salīdzinājums.

(40)    https://www.enic-naric.net/

(41)    Beblavý, M., Bačová, B. (2022). Literature review on the provision of digital skills for adults. EENEE report [Literatūras pārskats par digitālo prasmju nodrošināšanu pieaugušajiem. EENEE ziņojums].

(42)    2022/C 243/02.

(43)    Otrā bieži minētā mērķgrupa ir personāls, kas strādā MVU un publiskajā pārvaldē.

(44)    Tie bija 37 % 2016. gadā (jaunākie pieejamie dati ar rādītāju par 12 mēnešu atsauces periodu).

(45)    Šajā priekšlikumā termins “virzīšana” attiecas uz mācīšanas un mācīšanās mērķtiecīgu secīgošanu vairākos attīstības posmos, vecumos vai klašu līmeņos.

(46)     https://sdgs.un.org .

(47)    COM(2020) 625 final.

(48)    COM(2020) 624 final.

(49)    COM(2020) 274 final.

(50)    COM(2021) 118 final.

(51)     https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/economy-works-people/jobs-growth-and-investment/european-pillar-social-rights_lv .

(52)    COM(2022) 526 final.

(53)    COM(2023) 32 final.

(54)    SWD(2020) 209 final.

(55)     https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12453-Digital-education-action-plan-update-/public-consultation_lv .

(56)    Šim priekšlikumam pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta 2. pielikums.

(57)    Beblavý, M., Bačová, B. (2022). Literature review on the provision of digital skills for adults. EENEE report .     Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice (2022). Informatics education at school in Europe .     Bocconi, S. et al. (2022). Reviewing Computational Thinking in Compulsory Education . 

(58)     https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/a224c235-4843-11ed-92ed-01aa75ed71a1/ .

(59)     https://op.europa.eu/lv/publication-detail/-/publication/d81a0d54-5348-11ed-92ed-01aa75ed71a1/ .

(60)    Šim priekšlikumam pievienotā Komisijas dienestu darba dokumenta 2. pielikums.

(61)    OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.

(62)    Šajā priekšlikumā termini “digitālās prasmes” un “digitālās kompetences” ir lietoti kā sinonīmi.

(63)    Pieejami vietnē:  https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-1-2023-INIT/lv/pdf .

(64)     Priekšsēdētājas fon der Leienas runa par stāvokli Savienībā (europa.eu)

(65)     https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_23_1501  

(66)    OV C 23, 23.1.2023., 1. lpp.

(67)     Eiropas sociālo tiesību pīlārs (europa.eu)

(68)    Lai panāktu progresu virzībā uz līdztiesības savienību, 2020. un 2021. gadā tika pieņemtas piecas līdztiesības stratēģijas: Eiropas dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam ; LGBTIK līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam ; ES rasisma apkarošanas rīcības plāns 2020.–2025. gadam ; ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars 2020.–2030. gadam; personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam .

(69)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (COM(2020) 625 final, 30.9.2020.).

(70)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālās izglītības rīcības plāns 2021.–2027. gadam. Izglītības un apmācības pārveide digitālajam laikmetam” (COM(2020) 624 final, 30.9.2020.).

(71)     Digitālās izglītības rīcības plāns — 1. darbība | Eiropas izglītības telpa (europa.eu) .

(72)    Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā (OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.).

(73)    Vuorikari, R., Kluzer, S., Punie, Y. (2022). DigComp 2.2: The Digital Competence Framework for Citizens — With new examples of knowledge, skills and attitudes [DigComp 2.2: Digitālo kompetenču satvars iedzīvotājiem — Ar jauniem zināšanu, prasmju un attieksmes piemēriem]. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

(74)    OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.

(75)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas Prasmju programma ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai” (COM(2020) 274 final, 1.7.2020.).

(76)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/2481 (2022. gada 14. decembris), ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš” 2030. gadam (OV L 323, 19.12.2022., 4. lpp.).

(77)    Fraillon, J., Ainley, J., Schulz, W., Friedman, T., Duckworth, D. (2019). Preparing for Life in a Digital World: IEA International Computer and Information Literacy Study 2018 International Report. Amsterdama: IEA.

(78)    Eurostat (2021). IKT izmantošana mājsaimniecībās.

(79)

   Eurostat (2021). IKT speciālisti — statistika par grūti aizpildāmām vakancēm uzņēmumos.

(80)

   Eurostat (2021). IKT izmantošana mājsaimniecībās un individuāli.

(81)    Eurostat (2021). Nodarbinātie IKT speciālisti.

(82)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna Eiropas inovācijas programma” (COM(2022) 332 final, 5.7.2022.).

(83)     Progresīvo tehnoloģiju iniciatīva | (eitdeeptechtalent.eu)

(84)    COM(2022) 548 final.

(85)    https://www.enic-naric.net/

(86)

    CEN — CEN/TC 428 (cencenelec.eu)

(87)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Prasmju un talantu piesaistīšana ES” (COM(2022) 657 final, 27.4.2022.). 

(88)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/1883 (2021. gada 20. oktobris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkā un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2009/50/EK (OV L 382, 28.10.2021., 1. lpp.).

(89)    https://home-affairs.ec.europa.eu/policies/migration-and-asylum/legal-migration-and-integration/talent-partnerships_en

(90)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020) 152 final, 5.3.2020.).

(91)     ES valstis apņemas veicināt sieviešu dalību digitālajā jomā | Eiropas digitālās nākotnes veidošana (europa.eu)

(92)    OV C 212I, 26.6.2020., 9. lpp.

(93)    OV C 415, 1.12.2020., 22. lpp.

(94)    OV C 469, 9.12.2022., 19. lpp.

(95)    OV C 469, 9.12.2022., 19. lpp.

(96)    Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām (OV C 189, 5.6.2019., 4. lpp.).

(97)    Padomes Ieteikums (ES) 2021/1004 (2021. gada 14. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem (OV L 223, 22.6.2021., 14. lpp.).

(98)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģija par bērnu tiesībām” (COM(2021) 142 final, 24.3.2021.). 

(99)    Chaudron, S., Di Gioia, R., Gemo, M. (2015). Young Children (0-8) and Digital Technology — A qualitative study across Europe. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

(100)    Padomes Ieteikums (2022. gada 28. novembris) “Ceļi uz panākumiem skolā” un ar ko aizstāj Padomes 2011. gada 28. jūnija Ieteikumu par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (OV C 469, 9.12.2022., 1. lpp.).

(101)    Padomes Ieteikums (2021. gada 29. novembris) par jaukta tipa mācīšanās pieejām kvalitatīvai un iekļaujošai pamatizglītībai un vidējai izglītībai (OV C 504, 14.12.2021., 21. lpp.).

(102)    Piemēram, vairākas mācību programmas aptveroša pieeja, atsevišķs priekšmets citā priekšmetā. Sīkāku informāciju sk. šim priekšlikumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

(103)    Šajā priekšlikumā informātiku, kas zināma arī kā “datorzinātne”, uzskata par atsevišķu zinātnisko disciplīnu, ko raksturo tikai tai piemītoši jēdzieni, metodes, zināšanu kopums un atklāti jautājumi. Tā aptver datošanas struktūru, procesu, artefaktu un sistēmu pamatus un to programmatūras izstrādi, to pielietojumus un ietekmi uz sabiedrību.

(104)    Eiropas Komisija / EACEA / Eurydice (2022). Informatics education at school in Europe. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

(105)    Padomes Ieteikums (2020. gada 24. novembris) par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.).

(106)    Pieejams vietnē:  pdf (europa.eu)

(107)     2020. gada Osnabrikas deklarācija:  par tādu profesionālo izglītību un mācībām, kas veicina atveseļošanu un taisnīgu pārkārtošanos uz digitālo un zaļo ekonomiku | Cedefop (europa.eu)

(108)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas universitāšu stratēģiju (COM(2022) 16 final, 18.1.2022.).

(109)    Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par mācīšanos zaļās pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības sekmēšanai (OV C 243, 27.6.2022., 1. lpp.).

(110)     Iniciatīva “Eiropas universitātes” | Eiropas izglītības telpa (europa.eu) .

(111)    Righi, R., Lopez Cobo, M., Papazoglou, M., Samoili, S., Cardona, M., Vazquez-Prada Baillet, M., De Prato, G. (2022). Academic Offer of Advanced Digital Skills in 2020–21. International Comparison, Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

(112)    Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā (OV C 243, 27.6.2022., 10. lpp.).

(113)    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns” (COM(2021) 102 final, 4.3.2021.).

(114)    OV C 504, 14.12.2021., 9. lpp.

(115)    Padomes Ieteikums (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi — jaunas iespējas pieaugušajiem” (OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.).

(116)    Beblavý, M., Bačová, B. (2022). Literature review on the provision of digital skills for adults. EENEE report. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs. Righi, R., Lopez Cobo, M., Papazoglou, M., Samoili, S., Cardona, M., Vazquez-Prada Baillet, M., De Prato, G. (2022). Academic Offer of Advanced Digital Skills in 2020–21. International Comparison, Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

(117)    Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par individuāliem mācību kontiem (OV C 243, 27.6.2022., 26. lpp.).

(118)

   Eurostat (2022). Uzņēmumi, kas nodrošināja apmācību, lai attīstītu/uzlabotu savu darbinieku IKT prasmes, pēc uzņēmumu lieluma kategorijas.

(119)     Prasmju pilnveides pakts — Nodarbinātība, sociālās lietas un iekļautība — Eiropas Komisija (europa.eu)

(120)

    Digitālo prasmju un darbvietu koalīcija I Digitālo prasmju un darbvietu platforma (europa.eu)

(121)    Šajā priekšlikumā “pakāpeniska īstenošana” nozīmē mācīšanas un mācīšanās mērķtiecīgu secīgu sakārtošanu, ņemot vērā apmācāmo attīstības posmus, vecumu vai klasi.

(122)    Eiropas Komisija (2022). Ieguldījumi mūsu nākotnē: kvalitatīvi ieguldījumi izglītībā un apmācībā. Luksemburga: Eiropas Savienības Publikāciju birojs.

(123)    OV C 193, 9.6.2020., 11. lpp.

(124)    ESAO (2019). TALIS 2018 Results (Volume I): Teachers and School Leaders as Lifelong Learners. Parīze: OECD Publishing.

(125)    “Erasmus+” skolotāju akadēmijas, pieejamas vietnē https://erasmus-plus.ec.europa.eu/programme-guide/part-b/key-action-2/teacher-academies .

(126)     Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā | Eiropas izglītības telpa (europa.eu) .

(127)     Ētikas pamatnostādnes pedagogiem par mākslīgā intelekta un datu izmantošanu mācīšanas un mācīšanās procesā | Eiropas izglītības telpa (europa.eu) .

(128)     Eiropas programmēšanas nedēļa

(129)     https://digieduhack.com/en/

(130)    COM(2022) 212.

(131)     https://digital-strategy.ec.europa.eu/lv/policies/safer-internet-centres

(132)    Piemēram, cilvēki, kuri dzīvo lauku apvidos, neizdevīgā stāvoklī esošas vai marginalizētas grupas, piemēram, personas ar invaliditāti, romi vai trešo valstu valstspiederīgie ar ierobežotām zināšanām par uzņēmējvalsti, un personas ar zema vai vidēja līmeņa izglītību vai kuras nemācās, nestrādā un neapgūst arodu. .

(133)    Piemēram, pilsētu/lauku reģioni, attāli un tālākie reģioni, pārrobežu teritorijas.

(134)    Piemēram, izglītojošas darbības, kas veicina digitālo prasmju attīstīšanu, neizmantojot digitālās ierīces.

(135)    Piemēram, pedagoģiskas pieejas digitālajām prasmēm, kur mazi bērni var pētīt, eksperimentēt, atklāt un risināt problēmas iztēli rosinošā un rotaļīgā veidā.

(136)     Pamatnostādnes skolotājiem un pedagogiem dezinformācijas apkarošanai un digitālās pratības veicināšanai izglītības un mācību procesā | Eiropas izglītības telpa (europa.eu) .

(137)     Pamanīt dezinformāciju un cīnīties pret to (europa.eu)

(138)     Ētikas pamatnostādnes pedagogiem par mākslīgā intelekta un datu izmantošanu mācīšanas un mācīšanās procesā | Eiropas izglītības telpa (europa.eu) .

(139)    Pamatizglītības, vidējās izglītības un terciārās izglītības sektors.

(140)    Padomes Ieteikums (2022. gada 16. jūnijs) par individuāliem mācību kontiem (OV C 243, 27.6.2022., 26. lpp.).

(141)    Padomes Ieteikums (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu. 

(142)     https://euraxess.ec.europa.eu/euraxess/innovation-talent-platform

(143)    Ieinteresētās personas no izglītības un apmācības jomas, sociālie partneri, digitālo prasmju sertifikācijas nodrošinātāji.

(144)    Tas palīdzēs izveidot Eiropas digitālo prasmju sertifikātu, kas ir viena no darbībām, kuras paredzētas Digitālās izglītības rīcības plānā 2021.–2027. gadam, un patlaban ir izstrādes procesā, lai sniegtu atbalstu esošajām un turpmākām digitālo prasmju sertifikācijām un to saskaņošanai ar DigComp.