Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52023BP1972

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2023/1972 (2023. gada 10. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

OV L 242, 29.9.2023, p. 570–575 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2023/1972/oj

29.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/570

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1972

(2023. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0089/2023),

A.

tā kā Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (“Kopuzņēmums”) tika izveidots 2018. gada oktobrī uz laikposmu līdz 2026. gada 31. decembrim (1) un 2020. gada septembrī kļuva autonoms;

B.

tā kā 2021. gada jūlijā Padome pieņēma jaunu dibināšanas regulu, ar ko pagarina Kopuzņēmuma darbības termiņu saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam uz laikposmu, kas beidzas 2033. gada 31. decembrī (2), un tā uzdevums ir Savienībā izstrādāt, ieviest, paplašināt un uzturēt pasaulē vadošu apvienotu, drošu un hipersavienotu superdatošanas, kvantu datošanas, pakalpojumu un datu infrastruktūras ekosistēmu un atbalstīt uz pieprasījumu orientētu un uz lietotāju orientētu inovatīvu un konkurētspējīgu superdatošanas sistēmu izstrādi un ieviešanu, pamatojoties uz piegādes ķēdi, kura nodrošinās komponentus, tehnoloģijas un zināšanas traucējumu riska ierobežošanai, un plaša šīm sistēmām optimizētu lietotņu klāsta izstrādi, kā arī paplašināt šīs superdatošanas infrastruktūras izmantošanu, attiecinot to uz lielu skaitu publiskā un privātā sektora lietotāju, un atbalstīt divējādo pārkārtošanos un Eiropas zinātnei un rūpniecībai nepieciešamo pamatprasmju attīstību;

C.

tā kā Kopuzņēmuma dibinātāji ir Savienība, ko pārstāv Komisija, iesaistītās valstis (3) un divi privātā sektora partneri, kurus pārstāv Eiropas Augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju platforma un lielo datu vērtības asociācijas; tā kā 2021. gada beigās Kopuzņēmuma valde pieņēma trešā privātā sektora partnera – Eiropas Kvantu nozares konsorcija – dalības pieprasījumu;

D.

tā kā maksimālais Savienības finansiālais ieguldījums Kopuzņēmumā (ieskaitot EEZ apropriācijas) saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1173 ir līdz 3,081 miljardam EUR, tostarp 92 miljoniem EUR administratīvajām izmaksām, ar nosacījumu, ka iesaistīto valstu ieguldījums vismaz sasniedz vai pārsniedz minēto summu,

Vispārīga informācija

1.

 atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas ziņojumā konstatēts, ka Kopuzņēmuma pārskati par 2021. gada 31. decembrī slēgto gadu visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo tā finanšu stāvokli 2021. gada 31. decembrī, tā darbību rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā slēgtajā gadā saskaņā ar tā finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem; uzsver, ka pārskatiem pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

2.

 tomēr norāda, ka Revīzijas palāta uzskatīja, ka gada pārskatu ticamības risks ir vidējs, jo vēl nav izveidotas aktīvu atzīšanas un pārvaldības procedūras un ir izvirzītas prasības attiecībā uz ziņošanu par tās dalībnieku ieguldījumiem natūrā, to sertificēšanu un validēšanu;

3.

 norāda, ka Kopuzņēmums saņems papildu finansējumu aptuveni 2 miljardu eiro apmērā no programmas “Digitālā Eiropa”, kā arī papildu finansējumu 200 miljonu EUR apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ar mērķi atbalstīt superdatoru un kvantu datoru infrastruktūru iegādi, izvēršanu, modernizāciju un darbību;

4.

 atzīst, ka pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa 2020” Kopuzņēmumam ir paredzēti vērienīgi mērķi, kurus var sasniegt tikai tad, ja tiek izstrādāti un īstenoti efektīvi risinājumi, kas novērš trūkumus iekšējās kontroles sistēmās un sagatavo nākotnes izaicinājumiem, kuri izriet no atbildības palielināšanās, piemēram, cilvēkresursu pārvaldības un plānošanas jomā; šajā kontekstā norāda, ka īpaši sarežģīti un apgrūtinoši aprēķini un ziņošanas prasības rada ievērojamu kļūdu risku, un tādēļ aicina izpētīt iespējas tos vienkāršot, kad vien tas ir iespējams un atbilst spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam;

5.

 norāda, ka 2021. gads Kopuzņēmumam bija pirmais pilnais darbības gads kopš tas 2020. gada septembrī kļuva autonoms;

6.

 norāda, ka kopuzņēmumiem nav vienotas administratīvo izmaksu definīcijas, pamatojoties uz ko tiek aprēķinātas to dalībnieku finansiālās iemaksas un kas ir priekšnoteikums šādu izmaksu salīdzināmības panākšanai; ņemot to vērā, aicina pieņemt vienotas pamatnostādnes, lai visi kopuzņēmumi izmantotu saskaņotu pieeju dažu administratīvo izmaksu izdevumu kategoriju, piemēram, izdevumi konsultācijām, izpētei, analīzei, novērtējumiem un tehniskajai palīdzībai, klasificēšanā;

Budžeta un finanšu pārvaldība

7.

 norāda, ka 2021. gadā jauno maksājumu apropriāciju budžets bija 207,5 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 181,5 miljoniem EUR 2020. gadā) un jauno saistību apropriāciju budžets bija 722,4 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 509,1 miljonu EUR 2020. gadā); norāda, ka pieejamais maksājumu budžets bija 348,2 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 181,5 miljoniem EUR 2020. gadā) un pieejamais budžets, par ko bija uzņemtas saistības, bija 753,4 miljoni EUR (salīdzinājumā ar 509,1 miljonu EUR 2020. gadā); norāda, ka pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, piešķirtos ieņēmumus un pārdali nākamajam gadam;

8.

 ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta Kopuzņēmuma budžeta pārvaldības risku klasificēja kā vidēju risku, ņemot vērā budžeta plānošanas un uzraudzības procesā konstatētos trūkumus, kā arī tā līgumu un dotāciju darbību sarežģītību un daudzgadu raksturu; aicina Kopuzņēmumu risināt šo jautājumu turpmākajās budžeta un uzraudzības procedūrās;

9.

 norāda, ka 2021. gada beigās Kopuzņēmums jau bija piešķīris 180 miljonus EUR pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas dotāciju 50 % līdzfinansējumam, kas ir Regulā (ES) 2018/1488 noteiktais minimālais mērķis un ka iesaistītās valstis finansēs atlikušos 50 % no kopējām projekta izmaksām, bet privātie dalībnieki sniegs ieguldījumu papildus dotāciju darbību maksimālajām attiecināmajām izmaksām; tomēr ar bažām norāda, ka līdz šim datumam privātā sektora dalībnieki bija ziņojuši par iemaksām natūrā tikai 4,2 miljonu EUR apmērā; norāda, ka Revīzijas palāta uzskata, ka pastāv augsts risks, ka līdz dotācijas projektu īstenošanas beigām privātā sektora dalībnieku iemaksas nesasniegs 420 miljonus EUR, kā prasīts Regulā (ES) 2018/1488;

10.

 norāda, ka Padomes Regulā (ES) 2021/1173 ir noteikts, ka Kopuzņēmums īsteno projektus 7 miljardu EUR apmērā, no kuriem 3,1 miljards EUR būtu jāiegūst no iesaistītajām valstīm un 900 miljoni EUR – no privātā sektora dalībniekiem kā iemaksas naudā un natūrā; uzsver, ka tas ir ievērojams palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo DFS, saskaņā ar kuru Kopuzņēmumam bija jāīsteno projekti aptuveni 1,4 miljardu EUR apmērā, un tādēļ ievērojami palielinās risks, ka Kopuzņēmums nesasniegs Regulā (ES) 2021/1173 noteiktos pārējo dalībnieku ieguldījuma mērķrādītājus;

11.

 norāda, ka Kopuzņēmuma 2021. gada budžetā, kas bija pieejams pamatprogrammas operatīvajiem projektiem, operatīvās saistību un maksājumu apropriācijas tika izpildītas attiecīgi 2 % un 47 % apmērā; norāda, ka ļoti zemais saistību apropriāciju izpildes līmenis lielā mērā ir skaidrojams ar to, ka 2021. gada jūlijā Kopuzņēmums novēloti sāka darbību saskaņā ar 2021.–2027. gada DFS un ka Komisija un iesaistītās valstis 2021. gada decembrī Kopuzņēmumam pārskaitīja līdzekļus 700 miljonu EUR apmērā; norāda, ka zemo izpildes līmeni veicināja arī mitinātāju kavējumi un galveno komponentu piegādes problēmas, kuru cēlonis bija globālās pandēmijas izraisītā situācija attiecībā uz to ēku (datu centru) būvniecību, kas nepieciešamas jau iegādāto superdatoru mitināšanai un ekspluatācijai;

12.

 norāda, ka pamatdarbības maksājumu apropriāciju zemo izpildes līmeni galvenokārt izraisīja dažu jaunu infrastruktūras projektu novēlota uzsākšana, kā rezultātā aizkavējās priekšfinansējuma maksājumi, kas plānoti par 2021. gadu, kā arī negaidītais papildu laiks, kas nepieciešams nodevumu ex ante kontroles darbam saistībā ar pirmajiem starpposma dotāciju maksājumiem par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem;

13.

 norāda, ka attiecībā uz administratīvajām saistību un maksājumu apropriācijām Kopuzņēmums, plānojot savu 2021. gada administratīvo budžetu, pietiekami neņēma vērā iepriekšējos gados neizlietoto maksājumu apropriāciju ievērojamu summu pārdali; turklāt norāda, ka no iepriekšējiem gadiem pārdalītās budžeta apropriācijas netika izlietotas pirms gada jaunajām apropriācijām;

14.

 ar bažām norāda, ka Kopuzņēmumam joprojām trūkst uzticamu procedūru mantisko ieguldījumu sertificēšanai un validēšanai, par ko ziņojuši tā privātie dalībnieki un iesaistītās valstis, un ka tas ir vienīgais Kopuzņēmums, kuram nav stratēģiska īstenošanas plāna citu dalībnieku ieguldījumu sasniegšanai; aicina Kopuzņēmumu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu šāda plāna trūkumu; uzsver, ka Kopuzņēmumam būtu jāīsteno uzticamas procedūras, ar kurām apliecināt un apstiprināt iemaksas natūrā, kā arī stratēģiskais īstenošanas plāns (ceļvedis) ar reāliem atskaites punktiem un gada iemaksu mērķrādītājiem gan iesaistītajām valstīm, gan privātā sektora dalībniekiem programmas līmenī; turklāt norāda, ka Kopuzņēmums ir atzinis Revīzijas palātas ierosināto rīcību un apņēmies savlaicīgi risināt šo jautājumu;

15.

 norāda, ka 2021.–2027. gada DFS pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” un programma “Digitālā Eiropa” joprojām ir galvenie kopuzņēmumu finanšu resursi ar kopējo budžetu 15,1 miljarda EUR apmērā kopuzņēmumu pētniecības un inovācijas darbību līdzfinansēšanai un ka kopuzņēmumi īsteno 11,6 miljardu EUR finansējumu, kas veido aptuveni 12 % no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” kopējā budžeta 95,5 miljardu EUR apmērā; no otras puses, atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums un nākamais kopuzņēmums “Mikroshēmas” (4) saskaņā ar programmu “Digitālā Eiropa” īstenos lielus spēju veidošanas, izvēršanas un investīciju projektus, kas saistīti ar Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģiju, un ka Kopuzņēmums un nākamais kopuzņēmums “Mikroshēmas” saņems Savienības līdzekļus 3,4 miljardu EUR apmērā no programmas “Digitālā Eiropa”, kas veido 39 % no programmas kopējā finansējuma 8,6 miljardu EUR apmērā, lai īstenotu minētās darbības;

16.

 pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka, pamatojoties uz Regulām (ES) 2021/695 (5) un (ES) 2021/1173, Kopuzņēmumam ir pienākums ieviest jaunu centralizētu pārvaldības procesu, proti, Finanšu iemaksu centralizētas pārvaldības (CMFC) sistēmu, lai pārvaldītu iesaistīto valstu finanšu iemaksas;

17.

 norāda, ka saskaņā ar plānoto CMFC sistēmu katra iesaistītā valsts var izvēlēties maksāt Kopuzņēmumam savus attiecīgos finansiālos ieguldījumus projekta līmenī saņēmējiem, kuri ir iedibināti tās valstī, un minētā procesa laikā katrai iesaistītajai valstij ir veto tiesības arī visos jautājumos, kas saistīti ar tās valsts finansiālā ieguldījuma izmantošanu, kurš iemaksāts Kopuzņēmumam tās valstī iedibinātiem pieteikumu iesniedzējiem, saskaņā ar Savienības finanšu un konkurences noteikumiem, ļaujot iesaistītajai valstij, pamatojoties uz valsts stratēģiskajām prioritātēm, pieņemt lēmumu par to, vai atbalstīt atlasīta un apstiprināta pētniecības un inovācijas projekta valsts atbalsta saņēmēju; norāda, ka, no otras puses, Kopuzņēmumam būs jāveic līdzfinansējuma maksājumi visām iesaistītajām valstīm, kuras izvēlas uzticēt Kopuzņēmumam savas finanšu iemaksas; norāda, ka Kopuzņēmumam būs arī jāpārvalda un jāuzrauga divi alternatīvi procesi, ar ko atbalsta administratīvos nolīgumus ar iesaistītajām valstīm; norāda, ka katrai iesaistītās valsts finansēšanas iestādei ir jāparaksta nolīgums ar Kopuzņēmumu, lai vai nu uzticētu Kopuzņēmumam veikt valsts iemaksas, vai koordinētu valsts nolīgumus par to līdzekļu pārvedumu, no kuriem veic maksājumus saņēmējiem, un ziņošanu par iemaksām; norāda, ka saskaņā ar Kopuzņēmuma grafiku nolīgumi bija jāparaksta, pirms Kopuzņēmums parakstīja pirmos dotāciju nolīgumu paraugus uzaicinājumiem, kas izsludināti saskaņā ar DFS 2021.–2027. gadam; aicina Kopuzņēmumu izpētīt iespējas vienkāršot šo apgrūtinošo procedūru un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par iespējamiem risinājumiem;

18.

 pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas konstatējumiem norāda, ka papildresursu vajadzības plānotās CMFC sistēmas īstenošanai nav nedz novērtējusi Komisija, nedz tās ir iekļautas Kopuzņēmuma sākotnējās personāla resursu aplēsēs Kopuzņēmuma jaunās pētniecības un inovācijas programmas īstenošanai; norāda, ka šis CMFC sistēmas ieviešanas plānošanas trūkums apvienojumā ar personāla situāciju un IT rīku un atbalsta trūkumu var negatīvi ietekmēt Kopuzņēmuma programmu īstenošanu un to, vai citi dalībnieki veic iemaksas pilnā apmērā; ar bažām norāda, ka CMFC sistēmas ir jāpārvalda manuāli un tam būs vajadzīgi ievērojami cilvēkresursi; prasa informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šīs jaunās centralizētās sistēmas īstenošanas statusu;

Iepirkums un personāls

19.

 uzsver, ka Revīzijas palāta Kopuzņēmuma risku saistībā ar līguma izdevumiem un publiskā iepirkuma procedūrām novērtēja kā vidēju risku, ņemot vērā sarežģītās iepirkuma procedūras attiecībā uz augstas vērtības līgumiem;

20.

 norāda, ka 2021. gada beigās Kopuzņēmumā bija nodarbināti 15 štata darbinieki un 3 pagaidu darbinieki, kas palīdz finanšu un komunikācijas komandai; turklāt norāda – tā kā norīkoto valsts ekspertu amata vietu piešķiršana saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1173 tika pārtraukta, pieņemšana darbā tika apturēta un 2022. gadā tiks aizstāta ar programmas speciālista pieņemšanu darbā;

21.

 pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas konstatētās galvenās bažas ir saistītas ar to, ka Kopuzņēmumam ir nepietiekams darbinieku skaits un ka štata darbinieku trūkuma dēļ ir palielinājies pagaidu darbinieku skaits, kas var radīt nepilnības finanšu, budžeta un personāla pārvaldībā un var radīt riskus attiecībā uz darbību nepārtrauktību, pamatkompetenču saglabāšanu un pietiekamas iekšējās kontroles trūkumu, un līdz ar to var negatīvi ietekmēt Kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1173 Kopuzņēmums spēj veikt pasākumus, lai novērstu šo problēmu, un ir sācis darbā pieņemšanas procesu, vienlaikus par prioritāti nosakot svarīgākos amatus, kas saistīti ar Kopuzņēmuma galvenajām funkcijām un riska mazināšanu, piemēram, iekšējā revidenta amatus;

22.

 norāda, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1173 Kopuzņēmumam būs jāizmanto līdzekļi vairāk nekā 7 miljardu EUR apmērā un šajā nolūkā tam būs jāpieņem darbā vēl 39 darbinieki, lai līdz 2023. gada beigām sasniegtu plānoto 54 štata darbinieku līmeni (6); norāda, ka Regula (ES) 2021/1173 tika pieņemta novēloti, tādēļ Kopuzņēmums sāka nepieciešamos darbā pieņemšanas procesus septiņiem augstākās prioritātes amatiem tikai 2021. gada nogalē un 2021. gadā Kopuzņēmums nevarēja palielināt darbinieku skaitu;

23.

 norāda, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus par nestabilo situāciju Kopuzņēmumā 2021. gadā, ir jāpieliek lielākas pūles cilvēkresursu jomā kopumā un Komisijas resursu plānošanā, lai uzlabotu cilvēkresursu plānošanu un jo īpaši darbā pieņemšanas procesu, novērstu ilgtermiņa vakanču gadījumus, lielu kadru mainību, lielu ārštata darbinieku skaitu, atkarību no dažu darbinieku zinātības, pārmērīgu darba slodzi un no tā izrietošo darbinieku prombūtni un neefektivitāti, tā vietā piedāvājot pievilcīgus un sociāli taisnīgus nodarbinātības apstākļus, kas veicina Kopuzņēmuma mērķu sasniegšanu;

24.

 norāda, ka saskaņā ar 2021. gada darbības pārskatu, ka no 45 ekspertiem, kas piedalījās novērtējumos un projektu pārskatīšanās, 47 % bija sievietes un 53 % – vīrieši; atzinīgi vērtē šos skaitļus un mudina Kopuzņēmumu turpināt uzlabot dzimumu līdzsvaru Kopuzņēmuma darbinieku vidū;

25.

 norāda, ka Kopuzņēmums sadarbojas ar Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātu, lai precizētu situāciju attiecībā uz Kopuzņēmuma darbinieku pensiju iemaksām saskaņā ar Revīzijas palātas 2021. gada beigās sniegtajiem ieteikumiem; aicina Kopuzņēmumu negaidīt atlikušo iemaksu galīgo aprēķinu, bet ņemt vērā šo pienākumu, plānojot savu turpmāko budžetu, piemēram, paredzot atbilstošu uzkrājumu pensiju iemaksām, un aicina Komisiju veikt pasākumus, lai turpmāk izvairītos no šādām problēmām;

Sniegums

26.

 norāda, ka Kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas darbības 2021. gadā galvenokārt bija vērstas uz 2019. un 2020. gadā uzsākto uzaicinājumu un darbību pabeigšanu (pārņemtie projekti);

27.

 atzinīgi vērtē to, ka trīspadsmit konsorciji 2021. gadā parakstīja nolīgumus ar Kopuzņēmumu un sāka darbu 2021. gada aprīlī; norāda, ka projekti aptver trīs tēmas uzaicinājumā “Virzība uz augstākā līmeņa tehnoloģijām un lietojumiem” un izmanto vairāk nekā 70 % no paredzētā finansējuma, kas pieejams saskaņā ar stratēģiju “Apvārsnis Eiropa 2020”;

28.

 uzsver, ka dažādie konsorciji strādās pie pētniecības un inovācijas darbībām, kas palīdzēs Eiropai kļūt globāli konkurētspējīgai superdatošanas jomā, un ka desmit no šiem projektiem pievērsīsies tēmai EuroHPC-01–2019 “Ārkārtēja mēroga datošana un uz datiem balstītas tehnoloģijas” un ka vēl divi projekti, proti, MICROCARD un REGALE, pievērsīsies tēmai EuroHPC-02–2019 “HPC un uz datiem orientēta vide un lietojumprogrammu platformas”;

29.

 turklāt norāda, ka projektā exaFOAM galvenā uzmanība tiks pievērsta tēmai EuroHPC-03-2019 “Rūpnieciskās programmatūras kodi ārkārtēja mēroga datošanai”; Kopuzņēmums izsludināja uzaicinājumu “Apmācība un izglītība augstas veiktspējas datošanas jomā”, lai izstrādātu un īstenotu Eiropas maģistra programmu HPC jomā; uzaicinājums tika izsludināts gada sākumā, un līdz oktobrim Kopuzņēmums spēja paziņot, ka projekts tiks īstenots Luksemburgas Universitātes vadībā un sadarbībā ar 7 citām Eiropas universitātēm; pauž pārliecību, ka šī iniciatīva veicinās to cilvēku izglītību un profesionālo attīstību, kuriem ir liels potenciāls un kuriem ir izšķiroša nozīme Kopuzņēmuma veiksmīgā darbībā;

30.

 norāda, ka 2021. gadā Kopuzņēmums sagatavoja Eiropas Procesoru iniciatīvas projekta otro posmu, kas ir stūrakmens Eiropas iniciatīvai virzībā uz stratēģisku autonomiju augstas veiktspējas datošanas, mikroshēmu tehnoloģiju un infrastruktūras jomā, kura sākās 2022. gadā, un balstīties uz pirmā posma sasniegumiem;

Iekšējā kontrole

31.

 atzinīgi vērtē to, ka 2020. gadā Kopuzņēmums izstrādāja rīcības plānu, lai 2021. gadā īstenotu atlikušās darbības saskaņā ar Komisijas iekšējās kontroles sistēmas 17 iekšējās kontroles principiem, un norāda, ka galveno administratīvo darbinieku (kā finanšu un administrācijas vadītāja un iekšējās revīzijas struktūras vadītāja) trūkuma dēļ Kopuzņēmums rīcības plānā noteiktajos 2021. gada termiņos vēl nebija apstiprinājis vairākas svarīgas iekšējās kontroles darbības;

32.

 ar bažām norāda, ka, neraugoties uz riskiem, ar ko Kopuzņēmums saskaras sava palielinātā budžeta dēļ, tas veica tikai vienkāršotu ikgadējo riska novērtējumu; norāda, ka līdz 2021. gada beigām Kopuzņēmums nebija pilnībā pabeidzis ne kontroles un uzraudzības stratēģijas, ne darbības nepārtrauktības un IT drošības plāna izstrādi; uzsver, ka šī kavēšanās palielināja Kopuzņēmuma iekšējās kontroles risku 2021. gadā;

33.

 atzinīgi vērtē to, ka 2022. gadā visi kopuzņēmumi sāka īstenot darbības kļūdu īpatsvara samazināšanai atbilstoši Revīzijas palātas ierosinātajai rīcībai, tostarp izpētot iespējas ieviest vienkāršākus izmaksu veidus, piemēram, vienības izmaksas, fiksētas summas maksājumus un vienotas likmes maksājumus, pievēršoties kļūdu riskam vairāk pakļautiem saņēmējiem, piemēram, maziem un vidējiem uzņēmumiem un jauniem saņēmējiem;

Korupcijas apkarošanas stratēģija un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

34.

 atzinīgi vērtē to, ka Kopuzņēmums ir izstrādājis visaptverošu noteikumu un procedūru kopumu, lai tā darbiniekiem būtu skaidrs satvars darbam un ka šie noteikumi ir efektīvi visā Kopuzņēmuma pārvaldības struktūrā, un ka ir ieviestas interešu konflikta risināšanas procedūras gan pārvaldības struktūras, gan padomdevēju struktūru locekļiem;

35.

 turklāt atzinīgi vērtē to, ka ir īstenoti īpaši pasākumi, lai novērstu un pārvaldītu to ekspertu interešu konfliktus, kas atbild par dotāciju pieteikumu izvērtēšanu un projektu un piedāvājumu izskatīšanu;

36.

 uzsver, ka Kopuzņēmums pieņēma un sāka īstenot kopējo krāpšanas apkarošanas stratēģiju pētniecības jomā un ka attiecībā uz tādu izdevumu jomām, kas nav dotācijas, Kopuzņēmums mutatis mutandis un pēc analoģijas piemēro krāpšanas apkarošanas stratēģiju, ko apstiprinājis Komisijas Komunikācijas tīklu, satura un tehnoloģiju riska pārvaldības ģenerāldirektorāts.

(1)  Padomes Regula (ES) 2018/1488 (2018. gada 28. septembris) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi (OV L 252, 8.10.2018., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (ES) 2021/1173 (2021. gada 13. jūlijs) par Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma izveidi un ar ko atceļ Regulu (ES) 2018/1488 (OV L 256, 19.7.2021., 3. lpp.).

(3)  Dalībvalstis un asociētās valstis, kas izvēlējušās kļūt par kopuzņēmuma dalībniecēm: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Kipra, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Turcija, Ungārija, Vācija, Ziemeļmaķedonija, Zviedrija.

(4)  Komisija 2022. gada februārī ierosināja veikt grozījumu un pārdēvēt kopuzņēmumu “Svarīgas digitālās tehnoloģijas” par topošo kopuzņēmumu “Mikroshēmas”. Paredzēts, ka kopuzņēmumam “Mikroshēmas” būs papildu uzdevums 2021.–2027. gada DFS ietvaros īstenot iniciatīvas “Mikroshēmas Eiropai” spēju veidošanas pasākumus. Šajā kontekstā kopuzņēmums “Mikroshēmas” izmantos programmas “Digitālā Eiropa” budžetu, lai veicinātu inovatīvu nākamās paaudzes pusvadītāju tehnoloģiju izstrādi un stiprinātu Eiropas mikroshēmu ražošanas spējas.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(6)  COM(2020) 569, 19.9.2020.

Top