Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52023BP1905

    Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2023/1905 (2023. gada 10. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

    OV L 242, 29.9.2023, p. 360–364 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2023/1905/oj

    29.9.2023   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 242/360


    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1905

    (2023. gada 10. maijs)

    ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

    EIROPAS PARLAMENTS,

    ņemot vērā lēmumu par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

    ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

    ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0115/2023),

    A.

    tā kā saskaņā ar ENISA (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2021. finanšu gada galīgais budžets bija 23 473 060 EUR, ierēķinot Grieķijas iestāžu iemaksu 640 000 EUR apmērā par biroja ēkas īri, t. i., par 8,26 % lielāks nekā 2020. gadā; tā kā Aģentūras budžets galvenokārt tiek finansēts no Savienības budžeta;

    B.

    tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2021. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

    Budžeta un finanšu pārvaldība

    1.

    norāda, ka 2021. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām bija 99,51 %, t. i., par 2,16 % augstāks nekā 2020. gadā; norāda arī to, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 77,40 %, kas nesasniedza Aģentūras plānoto mērķi (85 %), bet bija par 8,77 % augstāks nekā 2020. gadā;

    Sniegums

    2.

    norāda, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus (KPI), lai novērtētu savas darbības un rezultātus, kas gūti virzībā uz darba programmas mērķu sasniegšanu – tādu mērķu kā nodrošināt pievienoto vērtību Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm, sniedzot atbalstu politikas veidošanai un politikas īstenošanai, un spēt veicināt Savienības kibernoturību, sniedzot savlaicīgu un efektīvu informāciju un zināšanas; atzinīgi vērtē to, ka KPI ir izpildīti un ka Aģentūra ir pievērsusi uzmanību pasākumiem, kas var uzlabot tās darba efektivitāti un lietderību; tomēr iesaka Aģentūrai ņemt vērā KPI, kuri vēl nav sasniegti vai kuru izpilde atpaliek;

    3.

    norāda, ka Aģentūra izskatīja iespēju ar kopīgu pakalpojumu palīdzību sniegt ieguldījumu gaidāmās Savienības iestādēm, struktūrām un aģentūrām paredzētās kiberdrošības regulas īstenošanā sadarbībā ar Savienības datorapdraudējumu reaģēšanas vienību un ES aģentūru tīklu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    Personāla politika

    4.

    norāda, ka 2021. gada 31. decembrī bija aizpildīti 90,79 % no štatu sarakstā iekļautajām amata vietām un darbā bija pieņemti 69 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 76 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumam – 2020. gadā bija apstiprinātas 69 amata vietas); norāda, ka 2021. gadā Aģentūrā strādāja arī 27 līgumdarbinieki un 10 norīkotie valstu eksperti;

    5.

    atkārtoti pauž bažas par dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras augstākajā vadībā, kuru veido pieci vīrieši (71 %) un divas sievietes (29 %); ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras valdē, proti, to, ka 24 no 28 tās locekļiem (86 %) ir vīrieši; pieņem zināšanai arī dzimumu sadalījumu Aģentūras kopējā darbinieku skaitā, proti, to, ka 57 no 106 darbiniekiem (54 %) ir vīrieši; aicina Aģentūru un dalībvalstis augstākās vadības vai valdes locekļu kandidatūru izvirzīšanā un iecelšanā ievērot dzimumu līdzsvaru; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par konkrētiem pasākumiem dzimumu līdzsvara uzlabošanai;

    6.

    norāda, ka Aģentūrai ir politika attiecībā uz personas cieņas aizsardzību un aizskarošas izturēšanās novēršanu, tostarp īpaša iekštīkla lapa, īpaša ikgadēja apmācība un konfidenciālie konsultanti, un ka Aģentūra ir ieviesusi saprašanās memorandu, lai konfidenciālos konsultantus izmantotu kopīgi ar Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop);

    7.

    norāda, ka Aģentūra savu pakalpojumu sniegšanā lielā mērā ir izmantojusi pagaidu darba aģentūras darbiniekus, kuri ir nodrošinājuši atbalstu saistībā ar ikdienas administratīvo slogu, ņemot vērā, ka pēc reorganizācijas un gatavojoties pārejai uz jauno ēku bija vajadzīgs lielāks atbalsts, kas radīja papildu slogu finanšu un iepirkuma grupai; ar gandarījumu norāda arī to, ka Aģentūras pārskatītā darbā pieņemšanas politika ir novedusi pie pagaidu darba aģentūras nodrošināto darbinieku skaita samazināšanās; turklāt pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka darbinieku skaita pieaugums 2021. gadā ir saistīts ar Aģentūras panākumiem vairāku ilgstošu vakanču aizpildīšanā; saprot, ka kiberdrošības un informācijas komunikācijas tehnoloģiju nozarē pastāv ļoti liela konkurence attiecībā uz kvalificēta un motivēta darbaspēka atrašanu;

    8.

    atgādina, ka ir svarīgi izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politiku attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, profesionālo orientāciju visa mūža garumā un īpašu uz karjeras izaugsmi vērstas apmācības iespēju piedāvāšanu, dzimumu līdzsvaru visos personāla līmeņos, tāldarbu, tiesībām būt bezsaistē, ģeogrāfiskā līdzsvara uzlabošanu nolūkā panākt pienācīgu pārstāvību no visām dalībvalstīm un personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā un integrāciju, kā arī vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret šīm personām un plašu viņu iespēju veicināšanu; atgādina Aģentūrai, ka ir jāturpina attīstīt personāla politiku un darba kultūru, lai efektīvāk atbildētu uz darbinieku aptaujās saņemto atgriezenisko saiti;

    Iepirkums

    9.

    norāda, ka 2021. gadā Aģentūra pabeidza kopumā 58 publiskā iepirkuma procedūras, tostarp divas kopīgi ar Cedefop;

    10.

    pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu ar bažām norāda, ka Aģentūra sistemātiski piešķir zemas vērtības līgumu slēgšanas tiesības, lai gan kredītrīkotājs nav apstiprinājis un parakstījis attiecīgo piešķiršanas lēmumu, un tas neatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (2) I pielikuma 30.3. un 30.4. punktam; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka tā jau ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai risinātu šo problēmu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    11.

    pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Aģentūra ir izstrādājusi un izmanto izmaksu un ieguvumu analīzes metodiku, lai izlemtu, vai konkrētu pakalpojumu nodot ārpakalpojumu sniedzējam vai sniegt to pašiem, un ka šai metodikai ir izstrādes trūkumi, kas var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesa objektivitāti un pakļaut Aģentūru finanšu riskiem; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka tā jau ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai risinātu šo problēmu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    12.

    pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Aģentūra divās iepirkuma procedūrās kā piešķiršanas kritēriju ir izmantojusi uzņēmuma tehnisko spēju, kas nepārprotami ir pretendenta, nevis piedāvājuma, novērtēšana, un ka šāda atlases un piešķiršanas kritēriju pārklāšanās mazina juridisko noteiktību un pakļauj Aģentūru reputācijas un juridiskajiem riskiem; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, ka tā jau ir veikusi nepieciešamos pasākumus, lai risinātu šo problēmu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    13.

    atgādina, ka ir svarīgi visās publiskā iepirkuma procedūrās nodrošināt godīgu konkurenci starp pretendentiem un iepirkt preces un pakalpojumus par vislabāko cenu, ievērojot pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu; aicina ieviest Komisijas izstrādātos e-iepirkuma informācijas tehnoloģiju (IT) rīkus; prasa iepirkuma pamatnostādnēs no jauna precizēt procedūras un veidnes; ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka nepilnību skaits publiskā iepirkuma procedūrās turpina pieaugt un ka šīs nepilnības joprojām ir lielākais nepareizu maksājumu cēlonis lielākajā daļā aģentūru;

    Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

    14.

    pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību un interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un norāda, ka valdes locekļu CV, saistību deklarācijas un interešu deklarācijas tiek publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē;

    15.

    pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam Aģentūra izvērtēja trīs iespējamu interešu konfliktu gadījumus saistībā ar to, ka augsta līmeņa darbinieks bija uzņēmies jaunu darbu ārpus Aģentūras, un ka Revīzijas palātas pārbaudītajā gadījumā Aģentūra nebija ievērojusi Civildienesta noteikumu 16. pantu, proti, nebija apspriedusies ar Apvienoto komiteju; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka tā oficiāli izveidos Apvienoto komiteju, lai nodrošinātu atbilstību tiesiskajam regulējumam, kas ir jāpiemēro; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    16.

    uzstāj, ka ir jāievieš sistemātiskāki noteikumi par pārredzamību, neatbilstību, interešu konfliktiem, nelikumīgu lobēšanu un t. s. virpuļdurvju efektu; aicina Aģentūru pastiprināt iekšējās kontroles mehānismus, cita starpā izveidojot iekšēju korupcijas novēršanas mehānismu;

    Iekšējā kontrole

    17.

    norāda, ka Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) 2019. gada ziņojumā par cilvēkresursu pārvaldību un ētiku bija sniegti trīs ļoti svarīgi un četri svarīgi ieteikumi; norāda – lai gan IAS ir slēdzis četrus ieteikumus, 2021. gada beigās vēl nebija slēgti trīs svarīgi ieteikumi un noteiktajā termiņā tie netika pilnībā īstenoti; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    18.

    norāda, ka IAS 2021. gadā veica stratēģiskās plānošanas un snieguma pārvaldības revīziju un 2022. gada aprīlī nāca klajā ar galīgo revīzijas ziņojumu ar trim svarīgiem ieteikumiem; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    19.

    norāda, ka Aģentūra 2021. gadā pieņēma sensitīvu funkciju politiku, kas stājās spēkā 2022. gada maijā;

    20.

    norāda, ka iekšējās kontroles novērtējums 2021. gadā liecina, ka iekšējā kontrole nodrošina pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras politika, procesi, uzdevumi un rīcība, kopā ņemot, atvieglo tās efektīvu un lietderīgu darbību, palīdz nodrošināt iekšējās un ārējās ziņošanas kvalitāti un palīdz nodrošināt atbilstību tās noteikumiem, tomēr ir vajadzīgi daži uzlabojumi saistībā ar dažiem principiem, tostarp Aģentūras iekšējās kontroles sistēmas rādītāju precizēšana, uzņēmumu riska pārvaldības sistēmas izveide, IT pārvaldības un tās pamatā esošā politikas un procedūras satvara pārskatīšana, Aģentūras darbā pieņemšanas politikas pārskatīšana, kā arī Aģentūras darbības nepārtrauktības plāna atjaunināšana; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    21.

    norāda, ka Aģentūras interešu konfliktu politika un krāpšanas apkarošanas stratēģija tika atjauninātas un pieņemtas 2021. gadā;

    22.

    atgādina, cik svarīgi ir stiprināt pārvaldības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu Aģentūras pienācīgu darbību; stingri uzstāj uz prasību ieviest efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas, lai izvairītos no iespējamiem interešu konflikta gadījumiem, ex ante/ex post pārbaužu neveikšanas, budžeta un juridisko saistību neatbilstošas pārvaldības un problēmu nereģistrēšanas izņēmumu reģistrā;

    Digitalizācija un zaļā pārkārtošanās

    23.

    norāda uz uzdevumiem, kuri Aģentūrai uzticēti saistībā ar Kiberdrošības aktu, lai veicinātu augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā, un kuri cita starpā ietver aktīvu atbalsta sniegšanu dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām kiberdrošības uzlabošanas nolūkā; turklāt norāda uz Aģentūras atbalstu jaunu politikas dokumentu izstrādē tādās jomās kā tīklu un informācijas drošība, digitālās darbības noturība, elektroniskā identifikācija, autentifikācija un uzticamības pakalpojumi, Eiropas Elektronisko sakaru kodekss, 5G, digitālie maki, mākslīgais intelekts un tīkla kodekss kiberdrošības jomā; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra būs tā, kas saskaņā ar ierosināto Kibernoturības aktu novērtēs, vai produkts rada būtisku kiberdrošības risku; uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs personāls, ņemot vērā Aģentūras uzdevumu paplašināšanos;

    24.

    norāda, ka Aģentūra ir ieviesusi kiberdrošības politiku un ka tā jo īpaši piemēro padziļinātas aizsardzības pieeju; turklāt norāda, ka 2021. gadā Aģentūra sāka pārskatīt savu IT politikas un procedūras satvaru, tostarp savu informācijas drošības politiku; norāda arī to, ka katru gadu visiem darbiniekiem tiek nodrošināta apmācība par datu aizsardzību un kiberdrošības izpratnes kursi;

    25.

    atgādina, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras darba digitalizāciju ne tikai attiecībā uz iekšējo darbību un pārvaldību, bet arī tādēļ, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai nepieļautu digitālās plaisas veidošanos starp aģentūrām; tomēr vērš uzmanību uz to, ka ir jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi, lai novērstu jebkādu apdraudējumu apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē;

    26.

    norāda, ka Aģentūra izstrādā vides vadības sistēmu, ar kuras palīdzību ir plānots iegūt ES vides vadības un audita sistēmas sertifikātu; turklāt norāda, ka Grieķijas iestādes Aģentūras vārdā noslēdza nomas līgumu par tās galvenās mītnes ēku Atēnās, kura būs pilnībā izmantojama no 2021. gada 1. jūlija, un ka tas ļaus Aģentūrai noteikt plašāku īstenojamo zaļo pasākumu kopumu;

    Darbības nepārtrauktība Covid-19 krīzes laikā

    27.

    norāda, ka kopš Covid-19 pandēmijas sākuma un 2021. gada laikā Aģentūra ir ieviesusi un saglabājusi pastāvīgas tāldarba iespējas, vienlaikus saglabājot un uzlabojot darbinieku motivāciju, efektivitāti un izaugsmi; ar gandarījumu jo īpaši norāda, ka pandēmijas laikā visiem darbiniekiem, izmantojot īpašu funkcionālo pastkastīti, katru dienu tika nosūtīta jaunākā informācija, norādot saslimšanas gadījumu skaitu un izklāstot jaunākās norises pasaulē, lai darbinieki būtu informēti par notiekošo; mudina Aģentūru īstenot praksē pieredzi, kas gūta attiecībā uz attālinātā darba un hibrīddarba metodēm, lai labāk organizētu sanāksmes un uzdevumus, kurus nākotnē attālināti varētu veikt efektīvāk nekā klātienē;

    Citi komentāri

    28.

    norāda, ka Aģentūra 2021. gada novembrī pieņēma savu starptautisko stratēģiju un ka tas ir ļāvis Aģentūrai sadarboties ar atsevišķām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, jo īpaši strādājot pie sadarbības nolīgumiem ar Ukrainu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju;

    29.

    aicina Aģentūru efektivitātes uzlabošanas nolūkā turpināt attīstīt sinerģiju (piemēram, attiecībā uz cilvēkresursiem, ēku pārvaldību, IT pakalpojumiem un drošību) un pastiprināt sadarbību, labas prakses apmaiņu un diskusijas ar citām Savienības aģentūrām kopīgu interešu jomās;

    30.

    attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2023. gada 10. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (3).

    (1)   OV C 141, 29.3.2022., 84. lpp.

    (2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

    (3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0190.


    Top