EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52023BP1902

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2023/1902 (2023. gada 10. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

OV L 242, 29.9.2023, p. 352–356 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2023/1902/oj

29.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/352


EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1902

(2023. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Jūras drošības aģentūras (EMSA) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Jūras drošības aģentūras 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0113/2023),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Jūras drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2021. finanšu gada galīgais budžets bija 105 774 716,82 EUR, t. i., par 9,36 % lielāks nekā 2020. gadā; tā kā Aģentūras budžetu finansē no Savienības budžeta un pamatdarbības ienākumiem;

B.

tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2021. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.

ar gandarījumu ņem vērā to, ka 2021. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā attiecīgā gada saistību apropriāciju līmenis bija 99,67 %, t. i., nedaudz – par 0,78 % – augstāks nekā 2020. gadā, un ka attiecīgā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 97,32 %, t. i., arī nedaudz – par 1,24 % – augstāks;

2.

ar gandarījumu ņem vērā to, ka, saistībā ar 2020. gada budžeta izpildes apstiprināšanu veicot dažādus turpmākus pasākumus, lai risinātu maksājumu kavējumu problēmu, maksājumu kavējumu līmenis ir ievērojami pazeminājies, proti, līdz 0,56 % 2021. gadā; turklāt ņem vērā, ka 2021. gadā tika sasniegti abi mērķi – saistību apropriāciju izpilde vairāk nekā 95 % apmērā un maksājumu apropriāciju atcelšana mazāk nekā 5 % apmērā;

Sniegums

3.

ņem vērā, ka Aģentūra izmanto galvenos snieguma rādītājus (KPI), lai novērtētu, kā tiek īstenota tās gada darba programma galvenajās jomās, kurās Aģentūra sniedz ieguldījumu (ilgtspēja un tehniskā palīdzība, drošums, drošība, digitālie pakalpojumi un vienkāršošana un uzraudzība), un horizontālās darbības; ņem vērā to, ka, neraugoties uz pastāvīgajiem ierobežojumiem, ko radīja Covid-19 pandēmija, 2021. gadam izvirzītie mērķi kopumā tika sasniegti, augstā līmenī īstenojot gada darba programmu;

4.

ņem vērā, ka Aģentūra sadarbojās ar Eiropas Vides aģentūru (EVA) jūras transporta nozares vides dimensijas analīzē un šīs sadarbības rezultātā tika publicēts pirmais Eiropas jūras transporta vides ziņojums; ņem vērā to, ka Aģentūra sadarbojas ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA), jo tās atrodas netālu viena no otras; turklāt ņem vērā Aģentūras pakalpojumu līmeņa vienošanos ar Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA) attiecībā uz grāmatvedības funkcijas rezerves mehānismu;

5.

pauž gandarījumu par Aģentūras, EFCA un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) trīspusējās darba vienošanās sekmīgo darbību kopš 2017. gada; uzskata, ka šī vienošanās ir paraugs ES aģentūru sinerģijai un tai būtu jākalpo par iedvesmas avotu citām aģentūrām citās jomās; aicina Aģentūru turpināt centienus šajā jomā un uzskata, ka ir lietderīgi arī pastiprināt sadarbību starp Aģentūru, EVA un EFCA, lai vāktu zinātniskajai pētniecībai vajadzīgos datus par jūras ekosistēmām;

6.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpina īstenot divus tehniskās palīdzības sadarbības projektus ar trešām valstīm Vidusjūrā (SAFEMEDIV) un Melnajā un Kaspijas jūrā (BCSEA); uzskata, ka šie projekti ar trešām valstīm ir labs piemērs sadarbībai, ar ko tiek uzlabota kuģošanas drošība, jūras drošība un jūras vides saglabāšana; aicina Aģentūru turpināt centienus šajā jomā un apsvērt jaunu līdzīgu sadarbību ar trešām valstīm;

7.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra joprojām ir svarīgs Komisijas un dalībvalstu partneris jūras drošības standartu izstrādē, ES kuģniecības digitalizācijā un vienkāršošanā; atzinīgi vērtē arī Aģentūras sniegto tehnisko un operatīvo palīdzību;

8.

jo īpaši atzinīgi vērtē Aģentūras aizvien nozīmīgāko loma ES jūras drošības tiesību aktu novērtēšanā, pārbaudīšanā un īstenošanā, kas gadu gaitā ir palielinājusies, un pieprasījums sniegt atbalstu Komisijai un EBTA Uzraudzības iestādei, paredzams, turpinās pieaugt, atspoguļojot šo ES līmenī arvien pieaugošo prioritāti;

9.

uzsver Aģentūras lomu Eiropas ūdeņu uzraudzībā un nelikumīgu piesārņojuma noplūžu atklāšanā sadarbībā ar dalībvalstīm; aicina Aģentūru turpināt stiprināt uzraudzības un digitālās spējas, lai apkarotu nelikumīgu ūdens piesārņojumu; uzsver darbu, ko Aģentūra veic, atbalstot dalībvalstu meklēšanas un glābšanas centienus;

Personāla politika

10.

ņem vērā to, ka 2021. gada 31. decembrī bija aizpildīti 99,06 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un darbā bija pieņemti 210 ierēdņi un pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajām 212 vietām (salīdzinājumā ar 212 apstiprinātajām štata vietām 2020. gadā); ņem vērā, ka 2021. gadā Aģentūrā strādāja arī 50 līgumdarbinieki un 13 norīkotie valstu eksperti;

11.

ar gandarījumu norāda, ka ir panākts dzimumu līdzsvars starp Aģentūras augstākās vadības locekļiem un 3 no 5 (60 %) ir sievietes; ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras valdes locekļu vidū, jo 47 no 65 (72 %) ir vīrieši; turklāt ar bažām norāda, ka Aģentūras darbinieku vidū trūkst dzimumu līdzsvara; proti, 172 no 268 darbiniekiem (64 %) ir vīrieši; ņem vērā arī to, ka Aģentūra 2021. gadā sekmīgi sāka iniciatīvu Speed Network, lai sievietēm, kuras interesējas par amatu Aģentūrā vai karjeru jūrniecības nozarē kopumā, piedāvātu iespēju īsām neformālām sarunām ar Aģentūras darbiniecēm; mudina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus Aģentūras valdes locekļu amatam;

12.

ņem vērā, ka Aģentūrai ir politika psiholoģiskas aizskaršanas un seksuālas uzmākšanās novēršanai, kas ietver konfidenciāli strādājošus konsultantus darbinieku atbalstam, kā arī regulāras apmācības un izpratnes veidošanas sesijas un īpašu informāciju Aģentūras iekštīklā;

Iepirkums

13.

ņem vērā, ka 2021. gadā tika sākta 51 iepirkuma procedūra (25 atklātas, 3 īpašas sarunu procedūras, 4 konkursi ar sarunu procedūru un 19 zemas un ļoti zemas vērtības sarunu procedūras) un kopumā tika parakstīti 65 līgumi;

14.

ņem vērā Revīzijas palātas ziņojumā sniegto informāciju par to, ka Aģentūra grozīja 14 īpašos līgumus par pakalpojumu sniegšanu, grozījumu kopējai vērtībai sasniedzot 6,8 miljonus EUR, kas ir par 76 % vairāk nekā līgumu sākotnējā vērtība, un ka šie grozījumi neatbilda Finanšu regulas 172. panta 3. punkta d) apakšpunktam; turklāt norāda, ka 2021. gadā izmaksātās summas (5,4 miljoni EUR) radās, piemērojot attiecīgajos pamatlīgumos noteiktās vienības cenas, un tās atbilda sākotnējā pamatlīguma maksimālajam apjomam, un ka attiecīgie grozījumi nemainīja ekonomisko līdzsvaru par labu darbuzņēmējam un neradīja konkurences izkropļojumus, tāpēc attiecīgie maksājumi netika ietekmēti; ņem vērā Aģentūras atbildi par to, ka tā ir veikusi pasākumus, lai attiecīgi grozītu turpmākās konkursu specifikācijas un līgumu veidnes. aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par situācijas attīstību šajā jautājumā;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

15.

pieņem zināšanai to, ka Aģentūras valdes locekļiem un augstākajai vadībai ir interešu konflikta deklarācijas; turklāt norāda, ka tiek parakstītas arī papildu īpašas interešu konfliktu deklarācijas, piemēram, deklarācijas, kas paredzētas locekļiem darbā pieņemšanas komisijās; turklāt norāda, ka Aģentūra ir ieviesusi vairākas politikas nostādnes un procedūras, lai konstatētu interešu konfliktus un izvairītos no tiem, un ka tā ir īstenojusi iekšējos noteikumus par trauksmes celšanu, tostarp veikusi regulāru apmācību;

16.

ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra 2022. gada martā izstrādāja un ieviesa iekšējos noteikumus par EMSA Pārredzamības reģistru un ir pievienojusies nesen pieņemtajam iestāžu nolīgumam par obligātu pārredzamības reģistru interešu pārstāvjiem, ko parakstīja Komisija, Padome un Parlaments;

17.

uzstāj, ka ir nepieciešams ieviest sistemātiskākus noteikumus par pārredzamību, neatbilstību, interešu konfliktu un nelikumīgu lobēšanu; aicina Aģentūru pastiprināt iekšējās kontroles mehānismus, cita starpā izveidojot iekšēju korupcijas novēršanas mehānismu;

Iekšējā kontrole

18.

ņem vērā, ka Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) revīzija par IT pārvaldību un IT portfeļa pārvaldību 2021. gadā tika veikta attālināti un ka IAS secināja, ka, pārstrukturējot IKT jomu, iekļaujot to vienā departamentā, Aģentūra kopumā ir izstrādājusi un ieviesusi efektīvas un lietderīgas pārvaldības un kontroles sistēmas informācijas tehnoloģiju pārvaldības pasākumiem; turklāt ņem vērā, ka IAS sniedza sešus ieteikumus, saistībā ar kuriem Aģentūra sagatavoja rīcības plānu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par situācijas attīstību šajā jautājumā;

19.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā Komisijas Iekšējās revīzijas dienests un Eiropas Revīzijas palāta nav snieguši nekādus būtiskus ieteikumus vai konstatējumus, kuru rezultātā ikgadējā ticamības deklarācijā varētu tikt iekļautas atrunas; norāda, ka 2021. gadā tika sniegts viens ieteikums saistībā ar OLAF izmeklēšanu, attiecībā uz kuru tiek veikti turpmāki pasākumi;

20.

ņem vērā Aģentūras veikto iekšējās kontroles sistēmas ikgadējo novērtējumu un tās secinājumu, ka visi iekšējās kontroles principi un pieci iekšējās kontroles komponenti ir pienācīgi īstenoti un kopumā efektīvi, ka ir vajadzīgi tikai nelieli uzlabojumi un ka nav ziņots par būtiskām kontroles nepilnībām;

Digitalizācija un zaļā pārkārtošanās

21.

ņem vērā to, ka Aģentūra turpināja pašreizējās digitalizācijas darbības, lai atbalstītu ar e-sertifikātiem saistītos mērķus nolūkā atvieglot dalībvalstu kā karoga, ostas un piekrastes valstu darbu, un ka tā atbalstīja Komisiju ietekmes novērtējuma sagatavošanā saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/21/EK (3), kas paredz e-sertifikātu iekļaušanu; uzskata, ka Aģentūrai var būt koordinējoša loma drošības garantēšanā Eiropas ostās un tā var palīdzēt Komisijai to efektīvi panākt;

22.

ņem vērā to, ka ir sākta Aģentūras mākoņdatošanas stratēģijas īstenošana, kas ļaus izveidot mūsdienīgu tehnoloģisko vidi, paātrinot jūrniecības digitālos pakalpojumus; atzinīgi vērtē Maritime Picture izveidi un jaunā SafeSeaNet darbības uzsākšanu;

23.

mudina Aģentūru turpināt centienus sniegt ieguldījumu Eiropas zaļajā programmā jūras transportam, stiprinot Savienības spēju aizsargāt jūras vidi un pārvaldīt klimata pārmaiņas, cita starpā ar jūras transporta nozares palīdzību īstenojot pāreju uz ilgtspējīgu mobilitāti, kā atspoguļots 2020. gada decembrī pieņemtajā Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijā; turklāt atgādina par to, cik liela nozīme Aģentūrai varētu būt riska novērtēšanas spēju uzlabošanā drošības jomās, tostarp alternatīvo degvielu infrastruktūras izvēršanā;

24.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra turpināja īstenot savu stratēģiju 2020.–2024. gadam, jo tādējādi tā sev ir nodrošinājusi turpmāku iespēju pildīt uzdevumus jūras uzraudzības, drošuma un drošības jomā, vienlaikus efektīvi sekmējot Savienības digitālo un vides prioritāšu īstenošanu; īpaši atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra kopā ar Eiropas Vides aģentūru ir publicējusi pirmo Eiropas jūras transporta vides ziņojumu, kurā apkopota pārbaudīta informācija par kuģniecības darbību vidisko pēdu; šajā sakarībā atgādina, ka visi turpmākie klimata un vides pasākumi ir jābalsta uz rūpīgu ietekmes novērtējumu un ka ir svarīgi ar SJO starpniecību īstenot vispārēju pieeju emisiju samazināšanai jūrniecības jomā;

25.

uzskata, ka Aģentūrai ir svarīga loma centienos padarīt Eiropas ūdeņus ne tikai drošākus, bet arī ilgtspējīgākus, un sniegt ieguldījumu zaļās pārkārtošanās programmā; atzinīgi vērtē Aģentūras vides politikas un turpmāko gadu stratēģisko pīlāru un mērķu pieņemšanu, stiprinot ES spēju aizsargāt jūras vidi un pārvaldīt klimata pārmaiņas, tostarp pārejot uz ilgtspējīgu mobilitāti; mudina Aģentūru izstrādāt pasākumus, lai samazinātu plastmasas izmantošanu uz kuģiem;

26.

uzsver Aģentūras lomu sekmīgā pārejā uz atjaunīgu un mazoglekļa degvielu izmantošanu jūras transportā; šajā sakarībā pauž atzinību par Aģentūras ieguldījumu, sniedzot tehnisko atbalstu un datus iniciatīvām, kas saistītas ar Eiropas zaļo kursu, tostarp iniciatīvu FuelEU Maritime, iniciatīvu “Nulles piesārņojuma rīcības plāns” un SJO darbu energoefektivitātes un oglekļietilpības jomā; uzsver to, cik liela nozīme Aģentūrai varētu būt alternatīvo degvielu infrastruktūras un vēja dzinēju tehnoloģiju ieviešanā, kā ari atjaunojamās enerģijas iekārtu uzstādīšanā jūrā; tādēļ uzsver, ka var būt nepieciešams veikt attiecīgus pielāgojumus Aģentūras pilnvarās, iespējams, palielinot tai paredzētos budžeta līdzekļus, lai nodrošinātu, ka Aģentūra var palielināt savu atbalstu;

27.

mudina izmantot jaunas tehnoloģijas (mākslīgo intelektu un mašīnmācīšanos) un Aģentūras 2021. gada 15. decembrī notikušajā jūras digitālo pakalpojumu seminārā prezentētā Aģentūras Jūras analīzes rīka (EMAT) prototipa iespējamo turpmāko attīstību; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo jautājumu;

28.

ar gandarījumu norāda, ka 2021. gada pēdējā ceturksnī Aģentūra sāka projektu ISO 27.001 standarta (par informācijas drošības pārvaldību) ieviešanai, gatavojoties gaidāmajai Kiberdrošības regulas un Informācijas drošības regulas ieviešanai; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

29.

mudina Aģentūru cieši sadarboties ar Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru (ENISA) un ES iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU), veikt regulārus riska novērtējumus attiecībā uz savu IT infrastruktūru un nodrošināt regulāru revīziju un testu veikšanu kiberaizsardzības jomā; ierosina piedāvāt regulāri atjauninātas ar kiberdrošību saistītas apmācības programmas visiem Aģentūras darbiniekiem; aicina Aģentūru ātrāk izstrādāt kiberdrošības politiku, to īstenot līdz 2023. gada 31. decembrim un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

30.

ņem vērā, ka 2021. gadā Aģentūra turpināja īstenot savu vides pārvaldību un sagatavoja un pieņēma pirmo vides deklarāciju; ar gandarījumu ņem vērā Aģentūras zaļināšanas darbības un projektus 2021. gadā, piemēram, pasākumus, ar kuriem tika nodrošināts, ka izmantotā enerģija ir 100 % atjaunīgo zaļo energoresursu enerģija, saules fotoelementu paneļu uzstādīšanu, bezpapīra biroja politiku un centienus līdz minimumam samazināt ūdens patēriņu;

31.

norāda, ka 2021. gada jūnijā tika veikta iekšējā revīzija par reģistrāciju ES vides vadības un audita sistēmā (EMAS) un ka 2021. gada novembrī tika veikta EMAS reģistrācijas ārējās sertifikācijas revīzijas pirmā daļa; ar gandarījumu ņem vērā, ka ārējā verifikācija tika pabeigta 2022. gadā un Aģentūra tagad ir reģistrēta EMAS un ir publicējusi savu vides deklarāciju;

Darbības nepārtrauktība Covid-19 krīzes laikā

32.

norāda, ka pandēmija paātrināja vairāku rīku un metožu integrāciju Aģentūrā, lai varētu turpināt darbu attālināti, sākot no tiešraides apraides un virtuālās realitātes tehnoloģijas un beidzot ar attālinātām revīzijas metodēm; mudina Aģentūru praksē īstenot pieredzi, kas gūta attiecībā uz attālinātā darba un hibrīddarba metodēm, lai labāk konstatētu, kuras sanāksmes un uzdevumus turpmāk attālināti varētu veikt efektīvāk nekā klātienē; turklāt norāda, ka darbinieki, kas veica funkcijas, kuras tieši ietekmēja Covid-19 ceļošanas ierobežojumi, piemēram, ekspertu un komandējumu izdevumu atlīdzināšana, tika uz laiku norīkoti veikt citus pienākumus un pildīt prombūtnē esošu darbinieku uzdevumus; turklāt norāda, ka saistībā ar šo nopietno veselības krīzi tika konstatēti vairāki jauni riski un iespējas, un ka tie tika iekļauti atjauninātajos riska reģistros;

33.

ar gandarījumu norāda uz Aģentūras ziņojumu “Covid-19 ietekme uz jūrniecības nozari ES”, kurā sniegts padziļināts pārskats par pandēmijas ietekmi uz kuģniecību saistībā ar satiksmi, tirdzniecību, ES karogiem un īpašumtiesībām, kuģu būvi, drošības un vides inspekcijām, kā arī konkrētiem segmentiem, piemēram, kruīziem un pasažieriem;

Citi komentāri

34.

atkārtoti aicina Aģentūru palielināt tās tīmekļa vietnes pieejamību ne tikai angļu valodā, bet arī citās valodās; uzskata, ka lielāka valodu daudzveidība atvieglos Eiropas iedzīvotāju piekļuvi informācijai un tādējādi uzlabos viņu izpratni un zināšanas par Eiropas Savienības rīcību kuģošanas drošības jomā;

35.

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir publicējusi 2021. gada pārskatu par negadījumiem un starpgadījumiem jūrā, kurā sniegti statistikas dati par negadījumiem un starpgadījumiem jūrā laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam;

36.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2023. gada 10. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (4).

(1)   OV C 141, 29.3.2022., 72. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/21/EK (2009. gada 23. aprīlis) par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu (OV L 131, 28.5.2009., 132. lpp.).

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0190.


Top