Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52023BP1896

    Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2023/1896 (2023. gada 10. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

    OV L 242, 29.9.2023, p. 336–341 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2023/1896/oj

    29.9.2023   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 242/336


    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1896

    (2023. gada 10. maijs)

    ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

    EIROPAS PARLAMENTS,

    ņemot vērā lēmumu par Eiropas Zāļu aģentūras 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

    ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

    ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu,

    ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0106/2023),

    A.

    tā kā saskaņā ar Eiropas Zāļu aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2021. finanšu gada galīgais budžets bija 379 228 000 EUR, t. i., par 2,56 % lielāks nekā 2020. gadā; tā kā finansējumu Aģentūrai nodrošina maksu iekasēšana – aptuveni 89,40 % no tās 2021. gada ieņēmumiem ir no farmācijas nozares uzņēmumiem iekasētās maksas par sniegtajiem pakalpojumiem, 9,90 % ir no Savienības budžeta atvēlētie līdzekļi un 0,7 % ir ārējie piešķirtie ieņēmumi;

    B.

    tā kā Revīzijas palāta ziņojumā par Aģentūras 2021. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) norāda, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

    Budžeta un finanšu pārvaldība

    1.

    norāda, ka 2021. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām bija 96,38 %, t. i., par 2,46 % zemāks nekā 2020. gadā; pauž nožēlu, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 72,36 %, t. i., par 6,11 % zemāks nekā 2020. gadā;

    Sniegums

    2.

    norāda, ka Aģentūra, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisītajām grūtībām, turpināja veicināt funkcionējošu cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu vienoto tirgu, darbodamās kā to regulatīvo iestāžu Eiropas tīkla centrs, kuras ir kompetentas zāļu jomā un īsteno šādiem ražojumiem piemērojamo Savienības tiesisko regulējumu; atzinīgi vērtē Aģentūras sniegto atbalstu Savienības reakcijā uz Covid-19 pandēmiju, savlaicīgi novērtējot vakcīnas un terapijas līdzekļus SARS-CoV-2 vīrusa infekciju profilaksei un ārstēšanai;

    3.

    atzinīgi vērtē Aģentūras ievērojamos sasniegumus 2021. gadā, cita starpā – četras Covid-19 vakcīnas un piecas apstiprināšanai ieteiktās Covid-19 ārstēšanas metodes, 92 jaunas cilvēkiem paredzētas zāles un 12 jaunas veterinārās zāles, kas ieteiktas tirdzniecības atļaujas saņemšanai, sešas apstiprināšanai ieteiktās zāles ar PRIME apzīmējumu un 19 zālēm apstiprināts retu slimību ārstēšanai paredzēto zāļu statuss; atzinīgi vērtē arī Aģentūras progresu, kas panākts, lai izveidotu pilnībā funkcionējošu Klīnisko pētījumu informācijas sistēmu, un to, ka ir uzsākta ES iniciatīva “Paātrināt klīnisko izpēti”;

    4.

    norāda, ka 2021. gadā tika sasniegti vai pārsniegti lielākā daļa Aģentūras darba slodzes un galveno snieguma rādītāju mērķrādītāji, savukārt lielākās daļas izvirzīto mērķu sasniegšana noritēja pēc plāna vai tika pabeigta; turklāt attiecībā uz pasākumiem, kas veikti saistībā ar pagājušā gada konstatējumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu, norāda, ka, neraugoties uz grūtībām, ko radījusi Covid-19 pandēmija, Aģentūra turpina ieviest jaunus snieguma pārvaldības instrumentus, koncepcijas un procesus, izstrādājot visaptverošu snieguma un attīstības programmu, kas paredz mērķu kaskādes no augstāka līmeņa līdz pat komandas vai individuālajam līmenim un regulāru progresa uzraudzību, izmantojot pastāvīgu snieguma pārvaldību; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei, kad tiks pabeigta šo iniciatīvu ieviešana Aģentūras darbībās;

    5.

    norāda, ka pēc 2020. gada decembrī notikušā kiberuzbrukuma Aģentūra ir vēl vairāk nostiprinājusi savas kiberdrošības spējas un aizsardzību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka tika izveidota Informācijas drošības pārvaldības koordinācijas komiteja ar mērķi nodrošināt Aģentūras mēroga uzraudzību, atbildību un virzību attiecībā uz informācijas drošības stratēģiju un tās īstenošanas plānu, Drošības operāciju centrs, kas nepārtraukti uzrauga Aģentūras tīklu, un izstrādāta drošības izpratnes un apmācības programma, kas paredz veicināt spēcīgu drošības kultūru Aģentūrā; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo pasākumu rezultātiem; norāda, ka pašlaik tiek pārskatīta Aģentūras informācijas drošības stratēģija ar mērķi ieviest trīs gadu uzlabošanas ceļvedi saskaņā ar līdzīgu organizāciju paraugpraksi;

    6.

    atzinīgi vērtē Aģentūras centienus apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, jo īpaši to, ka ir pieņemta Veterināro zāļu komitejas (CVMP) 2021.–2025. gada stratēģija par antimikrobiāliem līdzekļiem; ar gandarījumu norāda, ka saskaņā ar 2022. gada novembrī publicēto Eiropas veterināro antimikrobiālo līdzekļu uzraudzības projekta ziņojumu “Sales of veterinary antimicrobial agents in 31 European countries in 2021 – Trends from 2010 to 2021” [Veterināro antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomi 31 Eiropas valstī 2021. gadā: tendences no 2010. gada līdz 2021. gadam] veterināro antimikrobiālo līdzekļu kopējais pārdošanas apjoms Eiropas valstīs 2021. gadā bija par 47 % mazāks nekā 2011. gadā;

    7.

    uzsver, ka izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšanai jābūt zāļu izstrādes prioritātei, piemērojot 3R principus – aizstāt, reducēt un optimizēt dzīvnieku izmantošanu zāļu izstrādē, ražošanā un testēšanā; pauž nožēlu par to, ka 2021. gadā 3R jautājumu darba grupa bija jāaptur saistībā ar Covid-19 pandēmiju īstenotās darbības nepārtrauktības plānošanas politikas dēļ, tāpēc Aģentūra nesagatavoja darbības pārskatu par šo jautājumu; atzinīgi vērtē 3R jautājumu darba grupas darbības atsākšanu 2022. gada beigās un sanāksmju rīkošanu ar ieinteresētajām personām par šo jautājumu 2023. gadā; sagaida, ka Aģentūra pēc iespējas drīz sagatavos divgadu ziņojumus par 3R darbībām;

    8.

    norāda uz Aģentūras oficiālo darba vienošanos ar tām Savienības aģentūrām, kas ir tās galvenās partneres (Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Ķimikāliju aģentūru un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru), – tajā nosaka sadarbību un savstarpējas apspriešanās kopīgu interešu jomās; norāda uz Aģentūras aktīvo sadarbību ar Eiropas Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi medicīnisko pretlīdzekļu jomā un saprašanās memoranda sagatavošanu, lai precizētu to uzdevumus un pienākumus un nodrošinātu papildināmību; ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra regulāri piedalās kopīgās iepirkuma procedūrās ar citām Savienības decentralizētajām aģentūrām un Komisijas dienestiem un organizē kopīgas iepirkuma procedūras, kurās varēja piedalīties pārējās Savienības aģentūras;

    Personāla politika

    9.

    pieņem zināšanai to, ka 2021. gada 31. decembrī bija aizpildīti 98,02 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un bija aizpildītas 644 no 657 Savienības budžetā apstiprinātajām pagaidu darbinieku vietām (salīdzinājumam – 2020. gadā bija 596 apstiprinātas amata vietas); atzīmē, ka 2021. gadā Aģentūrā strādāja arī 206 līgumdarbinieki, 28 norīkotie valstu eksperti un 138 pagaidu darba aģentūru darbinieki;

    10.

    pauž bažas par to, ka, pieaugot uzdevumu klāstam un saistībā ar apstiprināto zāļu portfeļa paplašināšanos gadu gaitā palielinoties ar maksām saistītajai darba slodzei, netika pienācīgi palielināts Aģentūras darbinieku skaits, un šis apstāklis Aģentūru pakļauj ievērojamam spiedienam; aicina Aģentūru izpētīt veidus, kā apsekot darbinieku labjutību un izmantot metodes, kas novērstu izdegšanu un mazāku sniegumu;

    11.

    ar bažām atzīmē nepietiekamo dzimumu līdzsvaru Aģentūras augstākajā vadībā, proti, to, ka 17 no 28 vadītājiem (61 %) ir vīrieši; norāda uz dzimumu līdzsvaru Aģentūras valdē, proti, 37 no 66 locekļiem (56 %) ir vīrieši, un Aģentūras personālā kopumā – 562 no 850 darbiniekiem (66 %) ir sievietes; aicina Aģentūru veikt konkrētus pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk uzlabotu Aģentūras dzimumu līdzsvaru visos hierarhijas līmeņos, un ziņot par to budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

    12.

    atzīst darbu, ko Aģentūra veikusi, lai izveidotu ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kura pamatā ir darba un privātās dzīves līdzsvars; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir pilnīgi ieviesta hibrīddarba vide, Aģentūras labjutības un darbinieku palīdzības programmas, izveidota darba slodzes pārvaldības darba grupa, īpaša veselības aprūpes komanda personāla daļā, kā arī mācību kursi un apsekojumi par labjutību;

    13.

    norāda, ka tas, ka budžeta lēmējinstitūcija nolēma ievērojami palielināt darbinieku skaitu par 61 pagaidu darbinieku, palīdzēja Aģentūrai tikt galā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto papildu darba slodzi, kā arī veikt darbības, kas saistītas ar Aģentūras paplašināto pilnvaru īstenošanu;

    14.

    uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politiku attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, profesionālo orientāciju visa mūža garumā un īpašu uz karjeras izaugsmi vērstas apmācības iespēju piedāvāšanu, dzimumu līdzsvaru visos personāla līmeņos, tāldarbu, tiesībām atslēgties, ģeogrāfiskā līdzsvara uzlabošanu nolūkā panākt visu dalībvalstu pienācīgu pārstāvību un personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā un integrāciju, kā arī vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret šādām personām un plašu viņu iespēju veicināšanu;

    Iepirkums

    15.

    ar bažām norāda, ka 2021. gads bija trešais gads pēc kārtas, kad Revīzijas palāta iesniedza jaunus ar iepirkumu saistītus apsvērumus par Aģentūru; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda uz apsvērumu par to, ka Aģentūra par augstu aplēsa pamatlīguma vērtību, savukārt zemāka finansiālo un ekonomisko spēju (gada apgrozījuma) robežvērtība būtu ļāvusi lielākam skaitam uzņēmumu iesniegt piedāvājumus; aicina Aģentūru pārbaudīt iepirkuma procesu trūkumus un ņemt vērā arī Revīzijas palātas ieteikumus;

    16.

    norāda, ka joprojām rada bažas iespējamās saistības, kas izriet no Aģentūras bijušo biroju telpu nomas Londonā; pamatojoties uz Revīzijas palātas 2020. un 2021. gada ziņojumiem, ar bažām norāda, ka aplēstā summa, kas atbilst šādām saistībām, ir palielinājusies no 377 miljoniem EUR 2020. gada 31. decembrī līdz 383 miljoniem EUR 2021. gada 31. decembrī; norāda, ka Aģentūra panāca vienošanos ar ēkas īpašnieku par tās bijušo telpu apakšnomu no 2019. gada jūlija; norāda, ka apakšnomas noteikumi ir saskaņā ar pamatnomu un ir spēkā līdz 2039. gadam; pieņem zināšanai, ka Aģentūras telpu izīrēšana apakšnomā trešā valstī nozīmē resursu novirzīšanu tādu darbību veikšanai, kas neietilpst Aģentūras juridiskajās pilnvarās; turklāt atzīst, ka ir vajadzīgs politisks lēmums, lai nodrošinātu ilgtermiņa risinājumu šajā jautājumā;

    17.

    norāda uz pasākumiem, kurus Aģentūra veikusi, reaģējot uz Revīzijas palātas 2019. gada apsvērumu par pamatlīgumu, ko Aģentūra parakstījusi ar trim uzņēmumiem par pagaidu darbinieku nodrošināšanu; turklāt norāda, ka tā rezultātā Revīzijas palāta ir paaugstinājusi šā apsvēruma statusu no “ieviešana nav sākta” uz “ieviešana ir sākta”; konstatē, ka Revīzijas palāta piekrita no jauna novērtēt šo apsvērumu statusu ar iespēju to mainīt uz “ieviests” pēc tam, kad 2022. gada 25. maijā tika sākta jaunā pagaidu darba aģentūru darbinieku nodrošināšanas procedūra;

    18.

    atgādina, ka ir svarīgi visās publiskā iepirkuma procedūrās nodrošināt godīgu konkurenci starp pretendentiem un iepirkt preces un pakalpojumus par vislabāko cenu, ievērojot pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu; aicina ieviest Komisijas izstrādātos e-iepirkuma IT rīkus; aicina iepirkuma pamatnostādnēs no jauna precizēt procedūras un veidnes; ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu par to, ka nepilnību skaits publiskā iepirkuma procedūrās turpina pieaugt, un šis lielākajā daļā aģentūru joprojām ir lielākais nepareizu maksājumu cēlonis;

    Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

    19.

    pieņem zināšanai Aģentūras pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; norāda, ka 2021. gadā netika ziņots par iekšējām trauksmes celšanas lietām, taču tika saņemti 29 ziņojumi par ārējām trauksmes celšanas lietām, no kurām 23 lietas tika slēgtas un 6 joprojām tiek izmeklētas; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par progresu izmeklēšanā esošajās lietās;

    20.

    norāda, ka Aģentūra savā tīmekļa vietnē ir publicējusi valdes locekļu, augstākās vadības un Aģentūras darbā iesaistīto zinātnisko ekspertu CV un interešu deklarācijas; turklāt norāda, ka 2021. gadā Aģentūra nav ziņojusi par nevienu interešu konflikta gadījumu; atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir ieviesusi noteikumus valdes locekļiem par interešu konfliktiem un “virpuļdurvju efekta” situācijām;

    21.

    atzinīgi vērtē turpmākos pasākumus, kas veikti, lai uzlabotu Aģentūras darbību pārredzamību, cita starpā ziņojot par sanāksmēm, ko Aģentūras darbinieki rīko ar ārējām ieinteresētajām personām, un šo ziņojumu pieejamību Aģentūras tīmekļvietnē;

    22.

    uzstāj, ka ir jāuztur spēkā sistemātiski noteikumi par pārredzamību, neatbilstību, interešu konfliktiem, nelikumīgu lobēšanu un virpuļdurvju efektu; aicina Aģentūru pārskatīt un uzlabot rīcības kodeksu un turpināt iekšējās kontroles un revīzijas mehānismu stiprināšanu, tostarp izveidot iekšēju korupcijas apkarošanas mehānismu;

    23.

    uzsver – neraugoties uz to, ka lielākā daļa finansējuma tiek iegūta no privātiem avotiem, Aģentūra ir publiska iestāde; uzsver, ka sabiedrības uzticēšanās un Aģentūras neatkarības un integritātes garantēšana ir ļoti svarīgi aspekti un tādēļ visās Aģentūras darbībās ir jānodrošina augsta pārredzamības pakāpe, lai nepieļautu regulatīvās kontroles pārņemšanu un nodrošinātu iedzīvotāju uzticēšanos farmācijas jomas tiesiskajam regulējumam un reglamentējošajiem noteikumiem Savienībā;

    Iekšējā kontrole

    24.

    norāda, ka Aģentūras izveidotā iekšējās kontroles sistēma ir kopumā efektīva gan atsevišķu elementu, gan visas sistēmas ziņā, taču ir vajadzīgi daži uzlabojumi, lai vēl vairāk stiprinātu dažu konkrētu elementu efektivitāti; turklāt norāda, ka 2021. gadā Aģentūras valde apstiprināja jaunu pieeju un jaunus iekšējos norādījumus par finanšu ex post pārbaužu metodiku, ieviešot jaunus termiņus, lai šo procedūru varētu veikt slīdošā 18 mēnešu laikposmā; norāda, ka iekšējās kontroles procedūrās netika konstatēti būtiskas nepilnības, lai gan tika konstatētas divas kontroles jomas, kurās iespējami uzlabojumi un kuras pašlaik tiek risinātas ar īpašiem uzlabošanas rīcības plāniem; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā jautājumā;

    25.

    ar bažām norāda uz Revīzijas palātas ziņojumā konstatēto, ka divās revidētajās darbā pieņemšanas procedūrās ir vairāki ar procedūru saistīti trūkumi, kas apdraud pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus; aicina Aģentūru novērst Revīzijas palātas konstatētās nepilnības darbā pieņemšanas jomā un stiprināt tās iekšējās kontroles sistēmu; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šajā jomā panākto progresu;

    26.

    pauž nožēlu par to, ka ar procedūru saistītie trūkumi darbā pieņemšanas procedūrās apdraud pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principu; prasa Aģentūrai uzlabot savu iekšējo darbā pieņemšanas procedūru, lai padarītu skaidrākus vērtēšanas procesus un paziņojumus par vakancēm; norāda, ka Aģentūras gada pārskatā struktūrvienību vadītāju skaits 2021. gadā bija 18, savukārt 2020. gadā – 13;

    27.

    atgādina, cik svarīgi ir stiprināt pārvaldības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu Aģentūras pienācīgu darbību; stingri uzstāj uz prasību ieviest efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas, lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktu gadījumiem, ex ante/ex post pārbaužu neveikšanas, budžeta un juridisko saistību neatbilstošas pārvaldības un problēmu nereģistrēšanas izņēmumu reģistrā;

    Digitalizācija un zaļā pārkārtošanās

    28.

    norāda, ka 2021. gadā Aģentūra īstenoja efektivitātes palielināšanas stratēģiju, pamatojoties uz digitālo pārveidi un Digitālās uzņēmējdarbības pārveides darba grupas darbībām; ar gandarījumu norāda, ka šādas darbības ietvēra mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās un robotikas izpēti, lai izstrādātu pragmatiskus risinājumus Aģentūras pašreizējām uzņēmējdarbības vajadzībām, un inovācijas paātrināšanu ar Digitālās inovācijas laboratoriju, kas izstrādāja sistēmu, pēc kuras analizēt procesus, lai ar tehnoloģijām un digitālo inovāciju uzlabotu efektivitāti visā Aģentūrā;

    29.

    ar gandarījumu norāda uz progresu, kas panākts attiecībā uz Aģentūras administrācijas digitalizācijas programmu, kuras mērķis ir modernizēt procesus un rīkus, ko izmanto personāla pārvaldības, finanšu un plānošanas jomās; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā tika izvērsts snieguma un attīstības programmas 1. un 2. posms, kas cita starpā paredz ieviest jaunu digitālo rīku, kurš pārvaldītu visus snieguma un attīstības procesus un kurš būtu integrēts jau esošajās piesaistes sistēmās, un ieviest digitālās personas datnes visiem štata darbiniekiem, aizstājot vēsturisko papīra personas datni un skenētās darba datnes;

    30.

    atzinīgi vērtē Aģentūras 2021. gadā īstenotos centienus palielināt ilgtspēju, lai samazinātu tās darbību radīto oglekļa pēdu; norāda, ka šādi centieni ir devuši dažādus pozitīvus rezultātus, tostarp ievērojamu enerģijas un ūdens patēriņa samazinājumu Aģentūrā; atzinīgi vērtē Aģentūras progresu 2021. gadā attiecībā uz tās reģistrāciju vides vadības un audita sistēmā, Aģentūras vides pārvaldības (VP) sistēmas atjaunināšanu ar mērķi apzināt resursus, kas palīdzēs integrēt VP darbības operatīvajos darbības procesos un uzraudzīt Aģentūras vidisko pēdu, piemērojot Siltumnīcefekta gāzu protokolu;

    31.

    atgādina, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras darba digitalizāciju ne tikai attiecībā uz iekšējo darbību un pārvaldību, bet arī tādēļ, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; aicina Aģentūru pēc iespējas pāriet uz bezpapīra dokumentu pārvaldību un procesiem; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai par katru cenu izvairītos no digitālās plaisas starp aģentūrām; tomēr vērš uzmanību uz vajadzību veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai novērstu jebkādu apdraudējumu apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē;

    32.

    mudina Aģentūru cieši sadarboties ar ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru) un CERT-EU (Savienības iestāžu, struktūru un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību) un veikt regulārus savas IT infrastruktūras riska novērtējumus, kā arī nodrošināt, ka tās kiberaizsardzības jomā tiek veiktas regulāras revīzijas un testi; ierosina piedāvāt regulāri atjauninātas ar kiberdrošību saistītas apmācības programmas visiem Aģentūras darbiniekiem; aicina Aģentūru ātrāk izstrādāt savu kiberdrošības politiku, ieviest to līdz 2023. gada 31. decembrim un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par sasniegto;

    Darbības nepārtrauktība Covid-19 krīzes laikā

    33.

    norāda, ka, 2021. gadā īstenojot darbības nepārtrauktības plānošanu, dažas Aģentūras darbības bija jāaptur, jāatliek vai jāsamazina; turklāt norāda, ka Aģentūra turpināja uzraudzīt savu darbības nepārtrauktības plānu un plānu attiecībā uz sabiedrības veselības apdraudējumu, lai aizsargātu darbinieku, delegātu un līgumslēdzēju veselību un drošību, vienlaikus turpinot pildīt savu uzdevumu;

    34.

    norāda, ka Aģentūra ir veikusi vairākus pasākumus, lai uzraudzītu un mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas, piemēram, pārvaldījusi veselības un drošības riskus, ieviešot sociālo distancēšanos un atļaujot darbiniekiem strādāt no mājām; norāda, ka Covid-19 pandēmija nav būtiski ietekmējusi Aģentūras darbību un rezultātus;

    Citi komentāri

    35.

    atzinīgi vērtē Aģentūras centienus 2021. gadā sniegt skaidru, pārredzamu, precīzu un savlaicīgu informāciju par Covid-19 vakcīnu un ārstēšanas metožu apstiprināšanu un uzraudzību Savienībā ar vēl nepieredzētu ātrumu un biežumu; atzīst, ka Aģentūras īstenotā komunikācija bija izšķirīgi svarīga, lai pārliecinātu Savienības iedzīvotājus, cīnītos pret maldinošu informāciju un dezinformāciju, veidotu uzticēšanos un aizsargātu sabiedrības veselību; atzinīgi vērtē Aģentūras rādītāju uzlabošanos un pozitīvās atsauksmes par tās tīmekļa vietņu datplūsmu, preses konferencēm un sociālo mediju kontiem 2021. gadā;

    36.

    norāda, ka 2021. gadā Aģentūra izstrādāja jaunu piecgadu (2021–2025) pamatstratēģiju ārējai komunikācijai un iesaistei, kuras mērķis ir veidot labāku izpratni par Aģentūru un tās darbu Savienības iedzīvotāju vidū, kā arī nodrošināt stratēģisku satvaru ikgadējo komunikācijas un iesaistes plānu izstrādei; norāda, ka jaunajā pamatstratēģijā cita starpā ir noteikti mērķi, piemēram, palielināt ietekmi uz sabiedrības veselību, stiprināt sadarbību ar partneriem un ieinteresētajām personām un izveidot optimizētus krīzes komunikācijas procesus;

    37.

    aicina Aģentūru arī turpmāk attīstīt sinerģiju ar citām Savienības aģentūrām (piemēram, attiecībā uz cilvēkresursiem, ēku pārvaldību, IT pakalpojumiem un drošību) un pastiprināt sadarbību, labas prakses apmaiņu un diskusijas ar šīm aģentūrām savstarpēju interešu jomās, lai uzlabotu efektivitāti;

    38.

    attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2023. gada 10. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (2).

    (1)   OV C 141, 29.3.2022., 26. lpp.

    (2)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0190.


    Top