Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 52023BP1860

Eiropas Parlamenta Rezolūcija (ES) 2023/1860 (2023. gada 10. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

OV L 242, 29.9.2023, p. 235–239 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2023/1860/oj

29.9.2023   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/235

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1860

(2023. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras (EASA) 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—

ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2021. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas atzinumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0098/2023),

A.

tā kā saskaņā ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (“Aģentūra”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tās 2021. finanšu gada galīgais budžets bija 203 802 000 EUR, t. i., par 11,34 % lielāks nekā 2020. gadā; tā kā Aģentūras budžetā 38 900 000 EUR tiek iegūti no Savienības budžeta un 109 791 000 EUR ir ieņēmumi no maksām un nodevām (2);

B.

tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūras 2021. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

1.

 norāda, ka 2021. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis attiecībā uz kārtējā gada saistību apropriācijām bija 96,31 %, t. i., par 2,31 % zemāks nekā 2020. gadā; turklāt norāda, ka kārtējā gada maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 87,34 %, t. i., par 5,30 % zemāks nekā 2020. gadā;

2.

 norāda, ka Aģentūra noslēdza gadu ar nodevu un maksājumu pārpalikumu 11,2 miljonu EUR apmērā; norāda, ka, nodevu un maksājumu pārpalikums tika pieskaitīts uzkrātajam pārpalikumam, kas tādējādi no 60,9 miljoniem EUR palielinājās līdz 72,1 miljonam EUR;

3.

 atzīmē, ka atcelto apropriāciju līmenis uz 2021. gadu pārnestajām saistībām samazinājās līdz 1,55 % (5,46 % 2020. gadā), kas ir zem Komisijas noteiktā 5 % maksimālā apjoma;

Sniegums

4.

 norāda, ka 2021. gadā Aģentūra izmantoja konkrētus pasākumus, lai novērtētu, kāda pievienotā vērtība ir tās veiktajām budžeta pārvaldības uzlabošanas darbībām un citiem pasākumiem, izmantojot 130 mērķu un 60 galveno snieguma rādītāju (KPI) kombināciju 11 galvenajās darbības jomās un vēl 9 horizontāla rakstura projektus vai iniciatīvas; norāda – neraugoties uz Covid-19 krīzes ilgstošajām sekām, Aģentūras sniegums bija labs, proti, tās 2021. gada darba programmas izpildes līmenis bija 84 % un KPI – 76 %; atzinīgi vērtē to, ka ir izpildīti KPI un ka Aģentūra ir vērsusi uzmanību uz pasākumiem, kas var uzlabot Aģentūras darba efektivitāti un lietderību; tomēr iesaka Aģentūrai ņemt vērā rādītājus, kas vēl nav sasniegti vai kuru sasniegšana notiek ar aizkavēšanos, jo īpaši attiecībā uz savlaicīgu notikumu ziņojumu apstrādi un ar revīzijas konstatējumiem saistīto korektīvo pasākumu slēgšanas rādītāju;

5.

 atzinīgi vērtē Aģentūras galvenos sasniegumus un progresu 2021. gadā jaunajās jomās, kas saistītas ar zaļajiem risinājumiem un digitalizāciju; šajā sakarībā norāda, ka Aģentūra ir pastiprinājusi centienus tīras aviācijas nodrošināšanai saistībā ar EASA 2021. gada ilgtspējīgas aviācijas programmu, īstenojot dažādas darbības, piemēram, ilgtspējīgu aviācijas degvielu (SAF), ūdeņraža un hibrīda aviācijas izmantošanu un vides marķēšanas programmas izmēģinājuma posma pabeigšanu; atzīmē citus Aģentūras sasniegumus saistībā ar tās dronu programmu, piemēram, pirmā U-Space reglamentējošo tiesību aktu kopuma publicēšanu, kā arī saistībā ar dažādiem projektiem gaisa satiksmes pārvaldības darbību racionalizēšanā, apvienojot ATCO licencēšanu un zemes aprīkojumu; atzinīgi vērtē apstiprinājumu Boeing 737 Max pārveidotās versijas nodošanai ekspluatācijā; atzinīgi vērtē Aģentūras papildu centienus pētniecības un inovācijas jomā, 2021. gadā pievienojoties programmām “Apvārsnis Eiropa”, “Tīra aviācija” un SESAR; turklāt atzinīgi vērtē Aģentūras pastāvīgos drošības uzlabojumus un apņemšanos atbalstīt inovāciju saistībā ar Eiropas aviācijas drošības plānu, 2021. gadā īstenojot nozīmīgus projektus, piemēram, pieņemot atzinumu par ekspluatāciju visos laikapstākļos; norāda, ka Brexit rezultātā 2021. gadā ievērojami palielinājās pieteikumu skaits organizāciju apstiprinājumiem;

6.

 aicina nodrošināt pietiekamu finansējumu un stimulus turpmākai SAF pētniecībai un izstrādei, lai padarītu tās efektīvākas un cenas ziņā pieejamākas un uzlabotu un atvērtu to tirgu;

7.

 atzinīgi vērtē Aģentūras neatlaidīgos centienus rast jomas, kurās būtu iespējama vēl lielāka sadarbība ar citām Savienības aģentūrām, ņemot vērā darbību raksturu, lai samazinātu iespējamo pārklāšanos; atzinīgi vērtē konkrētos pasākumus, kas veikti sadarbībā ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma aģentūru, Eiropas Izglītības fondu, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Vides aģentūru; aicina Aģentūru turpināt attīstīt sinerģijas un paplašināt sadarbību un paraugprakses apmaiņu ar citām Eiropas aģentūrām, lai uzlabotu efektivitāti (attiecībā uz cilvēkresursiem, ēku pārvaldību, IT pakalpojumiem, drošību utt.);

8.

 atzīst Aģentūras pastāvīgos centienus uzlabot efektivitāti, atbrīvojot resursus, tostarp kvalificētus darbiniekus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir izmantojusi valstu aviācijas iestāžu speciālās zināšanas, īstenojot 26 partnerības nolīgumus un 2 pamatlīgumus ar kvalificētām struktūrām, tādējādi atvieglojot ārpakalpojumu izmantošanu 63 000 darba stundu apmērā 2021. gadā;

9.

 mudina Aģentūru, izmantojot gan savas speciālās zināšanas, gan pienācīgus resursus, iesaistīties Savienības 2023. gada budžeta izmēģinājuma projektā par Eiropas aviācijas degvielas standartu un drošības sertifikācijas struktūru;

10.

 atzinīgi vērtē Aģentūras centienus atbalstīt jaunu tehnoloģiju, darbību un uzņēmējdarbības modeļu integrāciju Eiropas aviācijas sistēmā, izmantojot savu pētniecības un inovācijas programmu;

11.

 atzinīgi vērtē militārās programmas (no 2020. gada) īstenošanas gaitu un uzsver Aģentūras lomu Eiropas militārajā mobilitātē; aicina ātri un būtiski palielināt ES budžeta pozīciju militārajai mobilitātei, lai varētu reaģēt uz problēmām šajā nozarē;

12.

 aicina palielināt sinerģiju starp civilajām un militārajām vajadzībām saskaņā ar Militārās mobilitātes rīcības plānu, vienkāršojot procesus un saskaņojot noteikumus; uzsver, ka tas varētu sniegt Aģentūrai iespēju vēl vairāk atbalstīt valstu un nozares konkurētspēju, piemēram, izstrādājot kopīgus noteikumus un sertificējot valsts gaisa kuģus;

Personāla politika

13.

 pieņem zināšanai to, ka 2021. gada 31. decembrī bija aizpildīti 92,94 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un no 680 Savienības budžetā apstiprinātajām pagaidu darbinieku vietām aizpildītas bija 632 (salīdzinājumam – 2020. gadā bija 680 apstiprinātas amata vietas); norāda, ka 2021. gadā Aģentūrā strādāja arī 91 līgumdarbinieks un 18 norīkotie valstu eksperti; norāda, ka ar Covid-19 saistīto finansiālo seku dēļ Aģentūras darbinieku skaits samazinājās salīdzinājumā ar 2019. gadu, kā rezultātā Aģentūra samazināja ar personālu saistītās investīcijas, vienlaikus veicinot iekšējo mobilitāti un resursu kopīgu izmantošanu; atzinīgi vērtē Aģentūras paziņotos pasākumus, kuru mērķis ir novērst lielu kadru mainību, kuras līmenis 2021. gadā bija 0,84 %;

14.

 pieņem zināšanai dzimumu līdzsvaru Aģentūras augstākā līmeņa vadītāju vidū, proti, to, ka 3 no 5 (60 %) ir vīrieši; ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu Aģentūras valdē, proti, to, ka 63 no 82 tās locekļiem (77 %) ir vīrieši; turklāt pieņem zināšanai dzimumu līdzsvaru Aģentūras kopējā darbinieku skaitā – 643 (67 %) no 959 ir vīrieši; aicina Aģentūru turpināt centienus dzimumu līdzsvara nodrošināšanai personāla līmenī, veicot konkrētas darbības, kas piesaista sieviešu pieteikumus Aģentūras piedāvātajiem amatiem; norāda, ka Aģentūra pastāvīgi uzrauga dzimumu līdzsvara tendences un ka sieviešu pārstāvība vadošos amatos (no nodaļu vadītāja līdz direktora amatam) ir palielinājusies no 16,9 % līdz 21,25 % 2021. gadā un ka kopš 2020. gada janvāra divas no četriem Aģentūras direktoriem ir sievietes;

15.

 pieņem zināšanai Aģentūras aplēses attiecībā uz gaidāmo pensionēšanās gadījumu skaita pieaugumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē kompetences pārvaldības un stratēģiskās darbaspēka plānošanas programmas izveidi, kas palīdzēs Aģentūrai cita starpā izvērtēt jomas, kurās nepieciešami ārējo resursu ieguldījumi; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs programmas rezultātiem; turklāt norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi vidēja termiņa personāla komplektēšanas scenāriju, lai stiprinātu galvenās kompetences jomas un veicinātu personāla attīstību, 2021. gadā savā struktūrā piedāvājot profesionālās karjeras iespējas dažādās kompetences jomās aptuveni 80 darbiniekiem;

16.

 atgādina, ka ir svarīgi izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu rīcībpolitiku attiecībā uz darba un privātās dzīves līdzsvaru, profesionālo orientāciju visa mūža garumā un īpašu uz karjeras izaugsmi vērstas apmācības iespēju piedāvāšanu, dzimumu līdzsvaru visos personāla līmeņos, tāldarbu, tiesībām atslēgties, ģeogrāfiskā līdzsvara uzlabošanu nolūkā panākt visu dalībvalstu pienācīgu pārstāvību un personu ar invaliditāti pieņemšanu darbā un integrāciju, kā arī vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanu pret šādām personām un plašu viņu iespēju veicināšanu; norāda, ka ir svarīgi nodrošināt dažādas apmācības iespējas visiem Aģentūras darbiniekiem; ierosina, ka aptauja par darbinieku iesaisti būtu jāveic reizi gadā, nevis reizi trijos gados;

Iepirkums

17.

 norāda, ka 2021. gadā Aģentūra pārvaldīja un/vai noslēdza 33 lielas un vidējas vērtības procedūras, 90 mazas vērtības procedūras un 48 ekspertu līgumus un 600 konkrētus līgumus saskaņā ar pamatlīgumiem; atzinīgi vērtē konsolidētas iepirkuma stratēģijas īstenošanu attiecībā uz ēku tehniskās pārvaldības pakalpojumiem, apvienojot vairāku veidu līgumus, lai uzlabotu līgumu pārvaldību un centralizētu ārpakalpojumus;

18.

 attiecībā uz turpmākajiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumiem par 2020. gadu, norāda, ka Aģentūra ir veikusi pasākumus, lai uzlabotu savu iepirkuma praksi ar mērķi maksimāli palielināt godīgu konkurenci un rentabilitāti, palielināt pārredzamību un samazināt izņēmumu nepieciešamību, cita starpā izmantojot izpratnes veicināšanas apmācību finanšu dalībniekiem; atzinīgi vērtē Aģentūras progresu attiecībā uz e-rēķinu risinājumu; aicina Aģentūru turpināt savu digitālo risinājumu optimizāciju un modernizāciju, lai uzlabotu iepirkuma procesu racionalizāciju, un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par sasniegumiem šajā jomā;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

19.

 pieņem zināšanai esošos Aģentūras pasākumus un centienus, kas pašlaik tiek īstenoti, lai nodrošinātu pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā nebija faktisku interešu konflikta gadījumu; turklāt norāda, ka visus iespējamos gadījumus Aģentūrā varētu risināt, izmantojot ietekmējuma mazināšanas pasākumus; pieņem zināšanai, ka valdes locekļu un augstākā līmeņa vadītāju CV un interešu deklarācijas ir publicētas Aģentūras tīmekļa vietnē; aicina Aģentūru iesaistīties jaunizveidotajā iestāžu nolīgumā par interešu pārstāvju obligātu pārredzamības reģistru, kuru parakstījusi Komisija, Padome un Parlaments;

20.

 pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu par neatbilstību Civildienesta noteikumu 16. pantam attiecībā uz iespējamu interešu konfliktu; aicina Aģentūru pabeigt korektīvos pasākumus un novērst interešu konflikta risku; pieņem zināšanai Aģentūras atbildi, kurā norādīts, ka ir veikts rūpīgs novērtējums;

21.

 norāda, ka Aģentūra atjaunināja savu pārvaldības un interešu konfliktu novēršanas politiku, pieņemot EASA darbinieku rīcības kodeksu, kas paredz prasību visiem Aģentūras darbiniekiem aizpildīt interešu konflikta deklarāciju, noteikumus par dāvanām un viesmīlību un visiem Aģentūras darbiniekiem obligātu apmācību par minēto rīcības kodeksu un tā pielikumiem;

22.

 atgādina, cik svarīgi ir stiprināt pārvaldības un kontroles sistēmas, lai nodrošinātu Aģentūras pienācīgu darbību; stingri uzstāj uz prasību ieviest efektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas, lai izvairītos no iespējamiem interešu konflikta gadījumiem, ex ante/ex post pārbaužu neveikšanas, budžeta un juridisko saistību neatbilstošas pārvaldības un problēmu nereģistrēšanas izņēmumu reģistrā;

23.

 norāda – ņemot vērā Aģentūras tehnisko raksturu, tā rīko atklātus dialogus ar aviācijas nozares ieinteresētajām personām un, pieņemot lēmumus par noteikumu izstrādi un sertifikācijas procedūrām, ņem vērā viņu viedokļus; turklāt norāda, ka visi Aģentūras kopīgi ar aviācijas nozares ieinteresētajām personām organizētie tehniskie darbsemināri ir atspoguļoti Aģentūras tīmekļa vietnes pasākumu lapā;

Iekšējā kontrole

24.

 norāda, ka Aģentūras iekšējās kontroles standarti ietver sistēmu, ko veido pieci iekšējās kontroles komponenti, 17 principi un starptautiskais kvalitātes standarts (ISO 9001:2015); turklāt norāda, ka 2021. gadā tika veikta uzraudzības revīzija, kuras rezultātā tika secināts, ka Aģentūras iekšējās kontroles sistēma pilnībā atbilst tās pārvaldības standartiem;

25.

 norāda, ka Aģentūra ir īstenojusi lielāko daļu darbību, kas izriet no Iekšējās revīzijas dienesta veiktās revīzijas attiecībā uz sertifikāciju un organizāciju iesaistes līmeni 2021. gadā; aicina Aģentūru īstenot pārējos ieteikumus;

26.

 norāda, ka iekšējās revīzijas struktūra 2021. gadā veica trīs revīzijas ticamības apliecināšanas uzdevumus, lai attiecīgi novērtētu, vai Aģentūrā ir ievēroti konkrētie noteikumi, ir sasniegti procesa mērķi vai pienācīgi mazināti galvenie riski; norāda, ka tika sniegti daži ieteikumi, lai vēl vairāk uzlabotu vai nu kontroles vidi, vai arī procesu vispārējo efektivitāti; aicina Aģentūru pabeigt atlikušo darbību īstenošanu saistībā ar 2021. gada pēcpārbaudes revīzijām;

Digitalizācija un zaļā pārkārtošanās

27.

 atzinīgi vērtē Aģentūras plašo pasākumu kopumu, kuru mērķis ir samazināt tās vidisko pēdu; šajā sakarībā uzsver tehnoloģijas, kas ir Aģentūras ilgtspējīgās ēkas aprīkojumā un palīdz optimizēt enerģijas un ūdens patēriņu, energovadības kā pakalpojuma iekļaušanu iepirkuma specifikācijās, 100 % atjaunīgās enerģijas iegādi un citus pasākumus, kas nodrošina stimulus tās darbiniekiem braucieniem izmantot vilcienu vai sabiedrisko transportu, kā arī samazina darījumu braucienus; turklāt atzinīgi vērtē Aģentūras kompensēšanas shēmu attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu un darījumu braucieniem ar vilcienu;

28.

 atzinīgi vērtē vairāku Eiropas partnerību apstiprināšanu ar mērķi paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp attiecībā uz programmu “Eiropas vienotās gaisa telpas ATM pētniecība 3”, kuras mērķis ir paātrināt ATM digitālo pārveidi saskaņā ar Eiropas ATM ģenerālplānu; šajā sakarībā atgādina, cik svarīga ir Eiropas vienotā gaisa telpa 2+, lai panāktu saskaņotību, uzlabotu sadarbspēju un efektivitāti;

29.

 norāda, ka Aģentūra turpināja korporatīvās pārveides programmu Destination: Future-proof (“Mērķis: piemērotība nākotnes vajadzībām”), kuras galvenie mērķi saistīti ar to, lai modernizētu darba metodes un vienkāršotu svarīgākos procesus, tostarp pamatdarbības, piemēram, noteikumu izstrādi, sākotnējo lidojumderīgumu un organizācijas apstiprinājumus; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Aģentūras panākto progresu digitālo pakalpojumu sniegšanā ārējām ieinteresētajām personām, sagatavojot izmantošanai izvēršanas risinājumus ziņošanai par atgadījumiem (ECCAIRS2), nodrošinot piekļuvi EASA noteikumiem (e-noteikumi), FlexTool izņēmumu un atkāpju apkopošanai, sadarbības vietnēm un dronu repozitorijam; aicina Aģentūru turpināt veidot savu jauno digitālo IT pamatplatformu saskaņā ar digitalizācijas ceļvedi (CORAL) un pārsniegt šajā sakarībā noteikto mērķrādītāju (65 %); aicina Aģentūru ieviest kiberdrošības politiku un īstenot informācijas drošības ceļvedi;

30.

 mudina Aģentūru cieši sadarboties ar ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra); uzsver, ka ir svarīgi veikt regulārus IT infrastruktūras riska novērtējumus un regulāri nodrošināt kiberaizsardzības revīzijas un testus; turklāt mudina Aģentūru visiem saviem darbiniekiem, tostarp vadībai, regulāri piedāvāt atjauninātas ar kiberdrošību saistītas apmācības programmas, jo tās ir būtisks efektīvas kiberdrošības sistēmas elements;

Darbības nepārtrauktība Covid-19 krīzes laikā

31.

 pieņem zināšanai Aģentūras konservatīvo pieeju pandēmijas otrajā gadā attiecībā uz izdevumu plānošanu, tostarp ārējo darbinieku pieņemšanas darbā palēnināšanos; turklāt norāda, ka pieaugošā darba slodze tika pārvaldīta, izmantojot jaunas darba metodes (piemēram, tāldarbu un ikdienas hibrīddarba režīmu) un ieguldot efektivitātes un digitalizācijas iniciatīvās, lai samazinātu spiedienu uz esošajiem resursiem; mudina Aģentūru praksē īstenot pieredzi, kas gūta attiecībā uz attālinātā darba un hibrīddarba metodēm, lai labāk organizētu sanāksmes, kuras nākotnē attālināti varētu rīkot efektīvāk nekā klātienē;

32.

 norāda, ka Covid-19 pandēmijas seku dēļ Aģentūra galveno uzmanību pievērsa ceļotāju aizsardzībai un drošības seku apzināšanai un mazināšanai; atzinīgi vērtē Aģentūras darbības saskaņā ar projektu par parastās darbības atsākšanu, publicējot drošības informācijas biļetenus un norādījumus, un citas darbības, kas nodrošina elastības pasākumus un regulatīvus atvieglojumus, novērš veselības riskus un jaunos riskus un veido sadarbību ar partnervalstīm;

33.

 ierosina Aģentūrai pastāvīgi uzraudzīt aviācijas drošību, tostarp salona apkalpes nogurumu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1139 (3), ar ko izveido Aģentūru;

Citi komentāri

34.

 atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra ir sekmīgi izstrādājusi EASA Light – tās tīmekļa vietnē pieejamu sadaļu ar nespeciālistiem paredzētu saturu; mudina Aģentūru attīstīt šo piedāvājumu, ņemot vērā atsauksmes par izmantojamību; turklāt atzinīgi vērtē Aģentūras uzlabotos rādītājus attiecībā uz tādas tās tīmekļa vietnē pieejamās sadaļas EASA Pro izmantošanu, kurā ir profesionālām ieinteresētajām personām paredzēta detalizēta informācija; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā Aģentūra nostiprināja saikni ar akadēmiskajām aprindām, izveidojot zinātnisko komiteju, kurā apvienoti eksperti, kas var konsultēt par norisēm attiecīgajās jomās;

35.

 uzsver, ka visām ES iestādēm ir jāievēro finanšu regulējums un augsti pārvaldības standarti;

36.

 attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2023. gada 10. maija rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (4).

(1)   OV C 141, 29.3.2022., 81. lpp.

(2)   OV C 141, 29.3.2022., 80. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(4)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2023)0190.

Top