52023BP1830

L'accesso al diritto dell'Unione europea

Lingua
- Il mio EUR-Lex
- Connettersi
- Registrarsi
- Le mie ricerche recenti (0)

Questo documento è un estratto del sito web EUR-Lex.

Consigli per la ricerca

Servono più opzioni di ricerca? Utilizzare la Ricerca avanzata

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52023BP1830 - IT

Documento 52023BP1830

Guida

Eiropas Parlamenta rezolūcija (ES) 2023/1830 (2023. gada 10. maijs) ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta

OV L 242, 29.9.2023, pagg. 111–122 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/res/2023/1830/oj

HTML

PDF

Gazzetta ufficiale

29.9.2023

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 242/111

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2023/1830

(2023. gada 10. maijs)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2021. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, V iedaļa – Revīzijas palāta,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0081/2023),

tā kā Revīzijas palāta ir Savienības ārējais revidents, kam uzticēts, veicot neatkarīgu, profesionālu un efektīvu revīziju, izvērtēt Savienības darbības saimnieciskumu, efektivitāti, atbilstību izvirzīto mērķu sasniegšanai, likumību un pareizību, lai uzlabotu pārskatatbildību, pārredzamību un finanšu pārvaldību un tādējādi palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos un efektīvi reaģētu uz pašreizējām un turpmākajām problēmām, ar ko Savienībai nākas/nāksies saskarties;

tā kā, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. un 319. panta noteikumus, Revīzijas palātas ieņēmumu un izdevumu pārskatus katru gadu kopš 1987. finanšu gada slēgšanas revidē neatkarīgs ārējais revidents un kopš 1992. finanšu gada ārējā revidenta pārskats tiek publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

tā kā vadības pārskatatbildība budžeta lēmējinstitūciju priekšā tiek nodrošināta, izmantojot Revīzijas palātas ģenerālsekretāra gada darbības pārskatu, kura mērķis saskaņā ar Finanšu regulas 74. panta 9. punktu ir sniegt informāciju par resursu, tostarp sistēmu, pārvaldību un par Revīzijas palātas iekšējās kontroles sistēmu efektivitāti un atbilstību izvirzīto mērķu sasniegšanai;

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību, un īstenot uz sniegumu balstītas budžeta sagatavošanas un cilvēkresursu labas pārvaldības koncepciju;

E.	tā kā Revīzijas palāta, darbojoties pārredzami un neatkarīgi, veicina demokrātisku uzraudzību, publiskas debates un Savienības finanšu pārvaldības pareizību;

tā kā Revīzijas palāta ir pieņēmusi nostāju, saskaņā ar kuru Savienības pārvaldības, tās pārskatatbildības un pārredzamības un par Savienības politiku īstenošanu sniegtās informācijas un datu kvalitātes un ticamības izvērtēšanai labākais risinājums būtu pilnvarot Revīzijas palātu veikt revīziju visās Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās, kas izveidoti ar Līgumiem vai balstoties uz tiem, kā arī visās starpvaldību struktūrās, kurām ir būtiska nozīme Savienības darbībā; tā kā tāpēc Revīzijas palāta atzinīgi novērtētu jebkuru iniciatīvu, ar ko tai tiktu uzticētas plašākas pilnvaras,

atzīmē, ka Revīzijas palātas budžets ietilpst daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 7. izdevumu kategorijā “Eiropas publiskā pārvalde”, kuras kopējā summa 2021. gadā bija 10,7 miljardi EUR (5,9 % no Savienības budžeta izdevumiem); norāda, ka Revīzijas palātas budžets ir aptuveni 1,5 % no Savienības kopējiem pārvaldes izdevumiem un mazāk nekā 0,1 % no Savienības kopējiem izdevumiem;

atzīmē – Revīzijas palāta ir norādījusi, ka tās daudzu gadu laikā veiktais darbs liecina, ka DFS 7. izdevumu kategorija kopumā attiecas uz zema riska izdevumiem;

ir informēts, ka Revīzijas palātas gada pārskatus revidē neatkarīgs ārējais revidents, lai tai piemērotu tādus pašus pārredzamības un pārskatatbildības principus, kādus tā piemēro savām revidējamām vienībām; ar gandarījumu atzīmē, ka ārējais revidents, pamatojoties Revīzijas palātas revīziju, nav konstatējis nekādas īpašas problēmas;

Budžeta un finanšu pārvaldība

atzīmē, ka Revīzijas palātas galīgais 2021. gada budžets bija 153 721 727 EUR, t. i., nedaudz (par 0,97 %) lielāks nekā 2020. gadā (152 237 000 EUR), un ka pieauguma galvenais iemesls bija darba algas pielāgošana;

konstatē, ka budžeta izpildes līmenis bija augsts – 96,65 % salīdzinājumā ar 95,70 % 2020. gadā – un ka maksājumi bija 94,45 % no kopējām saistībām salīdzinājumā ar 94,12 % 2020. gadā; uzsver, ka vidējais maksājumu veikšanas laiks 2021. gadā bija 10,7 dienas un elektronisko rēķinu īpatsvars – 19 % salīdzinājumā ar 11 % 2020. gadā;

piebilst, ka uz 2021. gadu pārnesto apropriāciju summa bija 8 242 668 EUR jeb 5,55 % no kopējā saistību apjoma (salīdzinājumā ar attiecīgi 8 565 175 EUR un 5,88 % 2020. gadā); konstatē, ka apropriāciju automātiskas pārnešanas no 2020. gada uz 2021. gadu rezultātā 2021. gadā izmantošanas līmenis bija 91,70 % salīdzinājumā ar 92,24 % 2020. gadā;

atzīmē, ka 2021. gadā Covid-19 pandēmija ietekmēja Revīzijas palātas darbību, kā rezultātā dažās budžeta pozīcijās apropriāciju izmantošana samazinājās, savukārt citās pozīcijās veselības krīzes dēļ bija nepieciešami papildu izdevumi; norāda, ka attiecīgi 2021. gadā Revīzijas palāta veica 30 apropriāciju pārvietojumus par kopējo summu 4 397 588 EUR, lai pārdalītu līdzekļus īpašu vajadzību finansēšanai;

konstatē, ka papildu izdevumi 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu bija saistīti ar telpu aprīkošanu (+ 294,55 %), drošību (+ 167,55 %), IT (+ 12,34 %) un tehnisko aprīkojumu un uzstādīšanu (+ 31,85 %), savukārt, ietaupījumi tika panākti, samazinot izdevumus komandējumiem (– 48,83 %), publikācijām (– 41,29 %), kopīgiem mutiskās tulkošanas un konferenču pakalpojumiem (– 61,54 %) un juridiskajiem pakalpojumiem (– 75 %); uzsver, ka Covid-19 pandēmijas dēļ, kas liedza revidentiem iespēju ceļot, personāla komandējumiem paredzēto apropriāciju izmantošanas līmenis 2021. gadā bija 25,03 % no galīgajām apropriācijām salīdzinājumā ar 23,94 % 2020. gadā; atgādina Revīzijas palātai, ka tai jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka komandējumiem paredzētās apropriācijas tiek izmantotas, stingri ievērojot saimnieciskuma, efektivitātes un lietderīguma principu;

Iekšējā pārvaldība, sniegums un iekšējā kontrole

atgādina par Revīzijas palāta stratēģiju 2021.–2025. gadam un uzsver, ka Revīzijas palāta ir pastiprinājusi centienus, lai revīzijā pēc iespējas efektīvāk izmantotu modernās tehnoloģijas un jaunus paņēmienus nolūkā sniegt vairāk informācijas un uzlabot tās kvalitāti pārskatatbildības procesa vajadzībām; atzinīgi vērtē Revīzijas palātas spēju veikt revīziju uz vietas, neraugoties uz ceļošanas ierobežojumiem un sabiedrības veselības aizsardzības pasākumiem, kuri būtiski ietekmēja revīzijas veikšanu uz vietas, un pastiprināto attālinātas revīzijas izmantošanu, kas ļāva nodrošināt ciešu mijiedarbību ar ieinteresētajām personām un savlaicīgu rezultātu sniegšanu; norāda uz Parlamenta ieinteresētību efektīvi un savlaicīgi uzraudzīt Revīzijas palātas jaunās stratēģijas 2021.–2025. gadam īstenošanu, lai garantētu atbilstību visaugstākajiem pārredzamības un pārskatatbildības standartiem un sniegtu efektīvus publiskās revīzijas pakalpojumus Savienībā; uzskata, ka šādas uzraudzības veikšanai ir nepieciešams izstrādāt snieguma rādītājus un noteikt starpposma mērķrādītājus un izmērāmus rezultātus, kad tiks sagatavoti stratēģijā minētie rīcības plāni, kā arī periodiski ziņot par stratēģijas īstenošanā sasniegto progresu, tostarp veikt termiņa vidusposma un salīdzinošo pārbaudi;

10.

konstatē, ka 2021. gadā revīzijas uz vietas tika veiktas kopumā 1 156 dienas salīdzinājumā ar 1 817 dienām 2020. gadā un 6 109 dienām 2019. gadā; piebilst, ka galveno nodrošināmo produktu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem nav mainījies vai dažos gadījumos ir palielinājies: Revīzijas palāta 2021. gadā sniedza 256 ieteikumus salīdzinājumā ar 189 ieteikumiem 2020. gadā un sagatavoja 7 gada ziņojumus – tikpat cik 2020. gadā –, kā arī 27 īpašos ziņojumus salīdzinājumā ar 26 īpašajiem ziņojumiem 2020. gadā, savukārt, atzinumu skaits samazinājās no 11 atzinumiem 2020. gadā līdz 2 atzinumiem 2021. gadā un apskatu skaits – no 6 apskatiem 2020. gadā līdz 5 apskatiem 2021. gadā;

11.

atzinīgi vērtē iekšējo pārdomu procesu, ko sāka, lai noteiktu uzlabojumus, kas nepieciešami nolūkā sasniegt izvirzīto mērķi – panākt, ka īpašo ziņojumu sagatavošanai un izstrādei tiek veltīti ne vairāk kā 13 mēneši –, intensificējot revīzijas progresa uzraudzību, samazinot iekšējās pārbaudes procedūru ilgumu bez kvalitātes pasliktināšanās un saīsinot vai atceļot paziņošanas un aprites periodus, kad vien tas ir iespējams;

12.

konstatē, ka 2021. gada jūlijā Revīzijas palāta pieņēma attīstības plānu 2021.–2025. gadam, lai revīzijā labāk izmantotu tehnoloģiju un datus, īpašu uzmanību pievēršot datu pastiprinātai izmantošanai un nosakot mērķus nākamajam laikposmam attiecībā uz tehnoloģijas izmantošanu Revīzijas palātas revīzijas mērķu atbalstam; atzinīgi vērtē DATA (dati un tehnoloģija revīzijai) komandas izveidi, kura sastāv no ekspertiem, datu zinātniekiem un IT revidentiem un kuras mērķis ir sniegt atbalstu revīzijas komandām un uzņemties atbildību par Revīzijas palātas revīzijas darba digitalizācijas virzīšanu; atbalsta Revīzijas palātas būtiskos centienus uzlabot kapacitāti IT jomā, lai veiktu modernizētu datu analīzi;

13.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pieeju savu stratēģiju balstīt uz tendenču analīzi, riska izvērtējumu un institucionālo ieinteresēto personu un revidējamo vienību prioritātēm; uzskata – lai nodrošinātu svarīgāko jautājumu, par kuriem panākta vienošanās, saskaņotību un atbilstošu tvērumu, vienlaikus izvairoties no dublēšanās vai pārklāšanās, būtu jāracionalizē un jākoordinē Revīzijas palātas un Parlamenta dialogs interesējošo tematu un prioritāšu noteikšanai; ir informēts, ka Revīzijas palāta savu darba programmu izstrādā pilnīgi neatkarīgi, lai gan tā izmanto Parlamenta pienesumu, ko tas nodrošina ar Parlamenta Komiteju priekšsēdētāju konferences starpniecību; uzskata, ka Revīzijas palātas darba programma būtu jāizstrādā tā, lai nodrošinātu efektīvāku analīzi, jo īpaši attiecībā uz dažām noteiktajām prioritātēm, lai padarītu to elastīgāku attiecībā uz nākotnē gaidāmo ievērojamo darba slodzi saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM); atgādina, ka Revīzijas palātas resursus nevajadzētu izmantot, lai palielinātu īpašo ziņojumu skaitu, bet gan lai lielāku uzmanību veltītu tādu īpašo ziņojumu sagatavošanai, kuri ir saistīti ar pašreizējo situāciju Eiropā un tādiem sarežģītiem uzdevumiem kā ANM, Next Generation EU (NGEU), cīņa pret Covid-19 pandēmiju un muitas pārvaldība;

14.

atzīst, ka Revīzijas palāta ir veikusi vajadzību izvērtēšanas analīzi un pieprasījusi palielināt 2023. gadam paredzēto revidenta amata vietu skaitu un vienlaikus aizpildījusi papildu 20 amata vietas, kas tai bija piešķirtas 2022. gada štatu sarakstā, lai īpašu uzmanību veltītu NGEU; atzīst, ka NGEU Revīzijas palātai radīs papildu darba slodzi un ka tā ir paudusi nodomu īpašu uzmanību pievērst ANM; pauž dziļu nožēlu par to, ka budžeta kontroles noteikumi, ko Padome paredzējusi ANM, nenodrošina Revīzijas palātai pietiekamas revīzijas prerogatīvas attiecībā uz dalībvalstu izdevumiem;

15.

uzskata, ka Revīzijas palātas darbam būtu jānodrošina efektīvāka pārējo Savienības institūciju analīze, jo tās ir būtiska daļa no budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras; uzskata – lai gan izdevumu kategorijas “Eiropas publiskā pārvalde” izdevumi tiek uzskatīta par zema riska izdevumiem un to revīzijā līdz šim nav konstatētas kļūdas, kas pārsniedz būtiskuma slieksni, šīs kategorijas izdevumu revīzija budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sniegtu vairāk attiecīgas informācijas, ja to veiktu, izmantojot atšķirīgu pieeju, saskaņā ar kuru nav nepieciešama katras institūcijas ikgadēja atsevišķa izvērtēšana;

16.

atzīst, ka izmaiņas, kas saistītas ar nākamo DFS, ANM un NGEU, ietver Savienības budžeta finansēšanu un izmantošanu, tostarp jaunus pašu resursu veidus, daudzās politikas jomās pārejot no noteikumiem, kas balstās uz atbilstību, uz aspektiem, kuri balstās uz sniegumu; saprot, ka Revīzijas palāta pastāvīgi pilnveidos savu revīzijas pieeju un metodiku, lai nodrošinātu drošu ticamību arī minētā mainīgā scenārija apstākļos;

17.

mudina Revīzijas palātu palielināt savu pienesumu ar Savienības budžetu saistītās krāpšanas apkarošanā, ne tikai apzinot trūkumus, kuru dēļ Savienības finansētās programmas ir pakļautas krāpšanas riskam, un ziņojot par tiem, bet arī ņemot vērā pašlaik notiekošās debates starp Savienības krāpšanas apkarošanas sistēmas dalībniekiem un pastiprinot revīzijas darbu sadarbībā ar struktūrām, kas atbild par krāpšanas atklāšanu, šajā nolūkā regulāri izvērtējot šo struktūru darbības un sniedzot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei atsauksmes, kuras ir svarīgas tās veiktajai analīzei;

18.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas stratēģiju apņemties formulēt izmaksu ziņā efektīvus ieteikumus, lai veicinātu birokrātijas mazināšanu; norāda, ka minētā mērķa sasniegšanai jo īpaši noder Revīzijas palātas ieteikumi par procedūru efektivitātes paaugstināšanu, izmantojot labāko praksi, uzlabojot koordināciju, nosakot standarta procedūras, novēršot pārmērīgu reglamentēšanu un veicot vienkāršošanu un digitalizāciju;

19.

uzsver, ka 2021. gadā Revīzijas palāta ieteica attīstīt analīzes un koordinācijas spēju Savienības līmenī, lai labāk koordinētu riska izvērtēšanu, un izveidot un uzturēt Savienības mēroga riska datubāzes dalībvalstu vajadzībām; īpaši norāda uz Revīzijas palātas nozīmīgo atbalstu centieniem, kas veikti, lai attīstītu efektīvas datizraces spēju nolūkā veikt datu analīzi Savienības līmenī un noteikt riskus Savienībai; atzinīgi vērtē atbalstu, ko Revīzijas palātas sniedz dalībvalstīm, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un atbilstību izvirzīto mērķu sasniegšanai, identificējot regulatīvus un administratīvus šķēršļus un uzlabojot satvaru informācijas apmaiņai starp Savienību un dalībvalstīm; aicina Revīzijas palātu noteikt prasības, kas vajadzīgas, lai viegli un sadarbspējīgā veidā vāktu, apstrādātu un uzglabātu datus, kuri nepieciešami publiskā finansējuma izmantošanas revīzijai dalībvalstīs;

20.

aicina Revīzijas palātu turpināt centienus risināt zaļās iezīmēšanas jautājumu ANM un izvērtēt ANM no tā saskaņotības ar Eiropas zaļā kursa mērķiem klimatrīcības jomā un ieguldījuma šo mērķu sasniegšanā viedokļa, un atzīmē, ka šādi centieni nesen ietvēra īpašo ziņojumu un atzinumu sagatavošanu par principu “nenodarīt būtisku kaitējumu” un par ES taksonomijas piemērošanu; aicina Revīzijas palātu arī iekļaut konkrētus uzdevumus, lai izvērtētu ANM digitalizācijas mērķu devumu Savienības digitālās stratēģijas un digitālās pārveides īstenošanā un ietekmi uz tām; pauž bažas par to, ka Komisija tikai 2023. gada 21. februārī noteica skaidru metodiku, kā skaitliski izmērīt finansiālo ietekmi, ko rada viena vai vairāku maksājumu pamatā esošo starpposma mērķrādītāju neapmierinoša izpilde;

Cilvēkresursi, līdztiesība un darbinieku labbūtība

21.

atzīmē, ka 2021. gada beigās Revīzijas palātā bija 853 pastāvīgas un pagaidu amata vietas (tāpat kā iepriekšējos gados), no kurām 527 amata vietas bija apakšpalātās, to skaitā 104 amata vietas – locekļu birojos, un ka tā nodarbināja 92 līgumdarbiniekus un 25 norīkotos valsts ekspertus (salīdzinājumā ar 83 līgumdarbiniekiem un 15 norīkotajiem valstu ekspertiem 2020. gadā);

22.

konstatē, ka Revīzijas palātā 2021. gadā kopējais pilnslodzes ekvivalenta darbinieku skaits bija 955, no kuriem 749 darbinieki jeb 79 % veica revīzijas uzdevumus;

23.

atzīmē, ka 2021. gadā tika sāktas svarīgas darbības, lai nodrošinātu resursus NGEU revīzijai, un jo īpaši 2021. gada septembrī tika izsludināts iekšējs uzaicinājums paust ieinteresētību un 2021. gada oktobrī tika publicēts norīkotajiem valsts ekspertiem paredzēts uzaicinājums izvirzīt savu kandidatūru, ka tika pabeigta atlase rezerves sarakstam, no kura aizpildīt vēl 20 pagaidu amata vietas, un ka procedūru šo 20 amata vietu faktiskai aizpildīšanai paredzēts pilnībā pabeigt 2023. gada pirmajā ceturksnī;

24.

konstatē, ka 2021. gada 31. decembrī aizņemto amata vietu īpatsvars Revīzijas palātā bija 97,3 % (no 853 pastāvīgajām un pagaidu amata vietām 23 vietas bija vakantas un pieejamas aizpildīšanai) salīdzinājumā ar 97,2 % 2020. gada beigās; atzinīgi vērtē pastāvīgos centienus saglabāt intensīvu pieņemšanu darbā, kā rezultātā 2021. gadā tika pieņemti darbā 80 jauni darbinieki, no kuriem 16 ierēdņi, 21 pagaidu darbinieks, 30 līgumdarbinieki un 13 norīkotie valsts eksperti;

25.

atzīmē, ka ir veiksmīgi nodrošināts un saglabāts personāla dzimumu līdzsvars: 50,76 % no ierēdņiem un 60,82 % no pagaidu darbiniekiem bija sievietes un tuvu šim līmenim ir arī sieviešu īpatsvars līgumdarbinieku vidū (47,83 %) un norīkoto valsts ekspertu vidū (48 %); atzinīgi vērtē pozitīvo situāciju dzimumu sadalījuma ziņā vadošajos amatos: sievietes ieņem 13 no 28 Revīzijas palātas locekļu biroju vadītāja amatiem un 4 no 10 direktora amatiem, savukārt atbildīgo vadītāju vidū dzimumu līdzsvars joprojām nav panākts: sievietes ieņem 18 no 50 amata vietām;

26.

pauž nožēlu par dzimumu līdzsvara trūkumu Revīzijas palātas locekļu kolēģijā; norāda, ka dzimumu līdztiesība ir viena no pamatvērtībām, kas iekļautas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā; uzsver, ka dzimumu līdztiesībai būtu jāatvēl pienācīga loma ne tikai visās Savienības politikās, bet arī tās institūciju iekšējā organizācijā; uzskata par nepieņemamu to, ka visā Revīzijas palātas vēsturē no 116 tās locekļiem tikai 16 ir bijušas sievietes; tomēr atzīst, ka pašreizējās kolēģijas sastāvs jau ir tuvāks dzimumu līdzsvara nodrošināšanai, jo no 27 locekļiem 10 ir sievietes;

27.

saprot, ka ir grūti panākt dzimumu līdzsvaru, jo iecelšana amatā ir tikai dalībvalstu ziņā, un ar nožēlu atzīmē, ka 13 dalībvalstis uz Revīzijas palātu nekad nav nosūtījušas sievieti; tomēr aicina Revīzijas palātu analizēt tās vispārējo sastāvu nolūkā informēt Padomi un iesaistītās dalībvalstis, lai, pieņemot iecelšanas lēmumu, tiktu ņemts vērā dzimumu līdzsvars; atkārtoti prasa panākt dzimumu līdzsvaru un mudina valstu iestādes izvirzīt dažādu dzimumu kandidatūras, lai Revīzijas palātas locekļu vidū panāktu tādu dzimumu attiecību, kas tuva dzimumu līdzsvaram;

28.

pauž nožēlu, ka Padome atkārtoti ieceļ Revīzijas palātas locekļus, kuru kandidatūru Parlaments ir noraidījis; uzsver, ka Parlamenta veiktais kandidātu piemērotības Revīzijas palātas locekļa amatam izvērtējums būtu jāuzskata par saistošu;

29.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā tika pieņemta jauna daudzveidības un iekļautības stratēģija un daudzveidības un iekļautības politika un rīcības plāns 2021.–2025. gadam, un konstatē, ka jaunajā politikā ir iekļauts vadītāju snieguma izvērtēšanas kritērijs, lai izvērtētu viņu spēju attīstīt iekļaujošu pārvaldību un veicināt daudzveidību, iekļautību un darba un privātās dzīves līdzsvaru; atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā pirmo reizi Revīzijas palātas loceklis tika iecelts par vēstnieku invaliditātes jautājumos un to, ka ar viņa atbalstu tika rīkota invaliditātes apzināšanās nedēļa, lai veicinātu iekļaujošu kultūru;

30.

atzinīgi vērtē visaptverošo snieguma rādītāju un mērķu kopumu, kas pieņemts Revīzijas palātas daudzveidības un iekļautības iniciatīvu uzraudzībai, kā arī apsekojumus par vienlīdzīgām iespējām un personāla iesaistīšanos; atzīmē – apsekojumu rezultāti liecina par to, ka lielākā daļa personāla pozitīvi uztver pilnvaru palielināšanu, atbalstu un uzticēšanos;

31.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2021. gada 14. oktobrī parakstīja Diversity Charter Lëtzebuerg (Luksemburgas Daudzveidības hartu) – Luksemburgas valsts saistību dokumentu, ar ko tika iepazīstināta ikviena organizācija Luksemburgā, kas vēlas apņemties ar konkrētu rīcību veicināt un pārvaldīt daudzveidību;

32.

atzīmē, ka joprojām nav panākts Revīzijas palātas personāla ģeogrāfiskais līdzsvars, kas liecina par tās grūtībām piesaistīt cilvēkus strādāt (un dzīvot) Luksemburgā, cita starpā augstās dzīves dārdzības dēļ; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir sākusi veicināt uzaicinājumu paust ieinteresētību publicēšanu digitālos laikrakstos un darba sludinājumu vietnēs dalībvalstīs, kuras nav pietiekami pārstāvētas Revīzijas palātā, un, izmantojot saziņu ar attiecīgajiem Revīzijas palātas birojiem, kas izveidoti konkrētajām dalībvalstīm; atzīmē arī Revīzijas palātas proaktīvo pieeju, izvirzot jautājumu par nekonkurētspējīgo darba algu, lai meklētu risinājumus; mudina Revīzijas palātu, izmantojot dalībvalstu pastāvīgās pārstāvniecības Savienībā, komunicēt ar valsts iestādēm, aktīvāk izmantot sociālos medijus informēšanai par savām darbā pieņemšanas procedūrām un piedalīties karjeras gadatirgos un līdzīgos pasākumos nepietiekami pārstāvētajās dalībvalstīs, lai popularizētu Revīzijas palātu kā darba devēju; atbalsta tās dalību iniciatīvā “European Academia network” kā instrumentu, lai, izmantojot kopīgus universitātēm paredzētus projektus, piesaistītu talantus Savienības iestādēm, kas atrodas Luksemburgā;

33.

atzīmē, ka 2021. gadā Revīzijas palātas dienesta ārstam tika ziņots par septiņiem izdegšanas gadījumiem un ka Revīzijas palāta to uzskata par ļoti augstu rādītāju, kas varētu būt saistīts ar ārkārtējiem darba un dzīves apstākļiem Covid-19 pandēmijas laikā; norāda, ka Revīzijas palāta ir veikusi apsekojumu, lai izprastu, kā Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi darbiniekus, un sākusi komunikācijas kampaņu ar mērķi veicināt veselīgu darba un privātās dzīves līdzsvaru; daudzo iniciatīvu vidū atzinīgi vērtē paplašināto psiholoģiskā atbalsta sniegšanu personālam;

34.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas labbūtības programmu “Atpakaļ birojā”, kura ietver psiholoģisko, fizisko un sociālo atbalstu un ir īpaši pielāgota darba un privātās dzīves hibrīdmodeļa īpatnībām un kuras mērķis ir novērst izdegšanu un palielināt izturību; atzinīgi vērtē arī to, ka Revīzijas palāta atbalsta tiesības būt bezsaistē, ieviešot noteiktu “pieslēgšanās ilgumu”, kuru pārsniedzot, no personāla netiek sagaidīts, ka tas veiks darba pienākumus vai būs sasniedzams, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, kad par to panākta iepriekšēja vienošanās;

35.

atzīmē, ka Revīzijas palātas personāla politika ietver aizskarošas izturēšanās apkarošanas mehānismu, kas sastāv no atbalsta tīkla, ar kura palīdzību tiek koordinēts konfidenciālo konsultantu, dienesta ārsta, tiešo vadītāju, starpniecības dienesta un cilvēkresursu nodaļas darbs; atkārtoti aicina Revīzijas palātu turpināt darbu pie tā, lai uzlabotu instrumentu sūdzību iesniegšanai par aizskarošu izturēšanos un iekšējo ētikas satvaru; ir informēts par to, ka Revīzijas palāta savu jaunāko aizskarošas izturēšanās apkarošanas politiku pieņēma 2017. gadā; mudina Revīzijas palātu atjaunināt šo politiku – kuras pārskatīšana tika sākta 2021. gadā –, lai pievērstu lielāku uzmanību profilaksei, izpratnes palielināšanai un dažādo atbalsta sniegšanā iesaistīto personu koordinēšanai un lai noteiktu skaidrāku sūdzību iesniegšanas procedūru un komunikācijas pieeju;

36.

atzīmē 2021. gada novembrī pieņemto lēmumu par hibrīddarbu un norāda, ka darba apstākļi ietver darba intervālus un elastīgu darba laiku; konstatē, ka tāldarbs ir ierobežots līdz 10 darba dienām mēnesī;

37.

atgādina par pieredzi, kas gūta saistībā ar pārkāpumiem, ko izdarīja Karel Pinxten, kad viņš bija Revīzijas palātas loceklis: pret viņu nebija iespējams vērsties ar prasību atlīdzināt visu Revīzijas palātai un Savienībai kopumā nodarīto finansiālo un ar reputāciju saistīto kaitējumu, jo nebija juridiska pamata atgūt Karel Pinxten izmaksāto darba algu par prombūtnes dienām komandējuma laikā, kad viņš neveica savus amata pienākumus, un par pārējiem neattaisnotas prombūtnes gadījumiem; uzsver – kā norādīts Tiesas 2021. gada 30. septembra spriedumā (1) –, ka šādu Karel Pinxten rīcību veicināja arī neskaidrie iekšējie noteikumi un tā bija iespējama ieviesto kontroles pasākumu trūkumu dēļ; pieņem zināšanai pasākumus, ko Revīzijas palāta sadarbībā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikusi šajā jomā, atceļot imunitāti un sekmīgi pabeidzot LESD 286. panta 6. punktā paredzēto procedūru; uzsver, ka Revīzijas palātai būtu jādara viss iespējamais, lai nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē, un tāpēc ir apņēmies atbalstīt Revīzijas palātu un sadarboties ar to, kad tā veiks nepieciešamos pielāgojumus savos iekšējos noteikumos; atzīmē, ka Revīzijas palātai būtu jārīkojas kā Savienības finanšu sargātājai un jāpiemēro visaugstākās ētikas normas, jo īpaši personām, kas ieņem augstu amatu Savienības institūcijās;

38.

atzīmē, ka, neraugoties uz Parlamenta paustajām prasībām, līdz 2020. gadam apmeklējumu reģistrs aptvēra tikai nedaudzās Revīzijas palātas locekļu kolēģijas klātienes sanāksmes; norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas Lēmumu Nr. 21-2021 apmeklējumu reģistrā ir jāreģistrē arī tās locekļu piedalīšanās citās sanāksmēs, un atkārto kopš 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras katru gadu pausto prasību paplašināt apmeklējumu reģistra tvērumu, iekļaujot tajā darba dienas, komandējumus, atvaļinājumu un attaisnotu prombūtni, lai sniegtu Revīzijas palātas locekļu veiktā darba precīzu kartējumu un lai ar šī reģistra palīdzību proaktīvi novērstu iespējamus neattaisnotus prombūtnes gadījumus; norāda, ka Revīzijas palātas locekļiem ir pienākums pilnībā nodoties savu pilnvaru īstenošanai; apstiprina, ka Revīzijas palātas locekļu 2021. gada apmeklējumu reģistrs 2022. gada janvārī tika darīts pieejams Parlamenta Budžeta kontroles komitejas locekļiem; atkārtoti prasa katru gadu iesniegt atjauninātu apmeklējumu reģistru, lai Parlaments varētu ar to iepazīties budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā;

39.

ar gandarījumu atzīmē, ka pēc Parlamenta ieteikuma grozītais Revīzijas palātas locekļu un bijušo locekļu ētikas kodekss, kas publicēts 2022. gada 2. maijā, ietver jaunu 10. panta 1. punktu, kas paredz, ka “Revīzijas palātas locekļi ar atdevi strādā, lai īstenotu viņiem uzticētās pilnvaras. Revīzijas palātas locekļu dzīvesvietai ir jābūt tur, kur atrodas Revīzijas palātas galvenā mītne”; uzskata, ka šis pārskatītais noteikums atbilst Parlamenta sniegtajai interpretācijai, pareizas finanšu pārvaldības principam un ētikas standartiem, kas jāievēro Revīzijas palātai; atzīmē, ka pašlaik visu Revīzijas palātas locekļu galvenā dzīvesvieta ir Luksemburgā;

40.

atzīmē, ka Revīzijas palātas locekļiem paredzētais iekārtošanās pabalsts tiek piešķirts ar nosacījumu, ka viņi sniedz apliecinājumu, ka dzīvesvietas maiņa bija nepieciešama, lai sāktu pildīt amata pienākumus, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 20. pantā noteikto principu; saprot, ka Revīzijas palātas darbinieku un locekļu visu finansiālo tiesību, tostarp iekārtošanās pabalsta, pārvaldība ir deleģēta Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojam (PMO), kas pieprasa nepieciešamos apliecinošos dokumentus un pārbauda to derīgumu; atzīmē, ka pēc Revīzijas palātas pieprasījuma PMO 2021. gadā veica iekārtošanās pabalsta ex post kontroli un par tās rezultātiem ziņoja Revīzijas palātai, norādot, ka 2021. gadā pārkāpumi netika konstatēti;

41.

atzīmē Revīzijas palātas nesen pieņemto noteikumu un izmantošanas nosacījumu kopumu, kura mērķis ir reglamentēt autoparka izmantošanu privātām vajadzībām; saprot, ka Revīzijas palātas locekļiem tagad ir jāsedz faktiskās izmaksas, kas rodas, izmantojot automobili ar komandējumu nesaistītām vajadzībām, un ar pienākumu izpildi saistītu braucienu izdevumi, ja tiek pārsniegta standarta kilometrāža, kas noteikta šāda veida izmantošanai; pauž bažas, ka ar minēto lēmumu ieviestā jaunā sistēma radīs neskaidrības un neapliecinās no tās sagaidīto administratīvo efektivitāti; atkārto iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu pausto viedokli, ka Revīzijas palātas autoparks būtu jāizmanto tikai tās locekļu pienākumu veikšanai; atzīmē, ka Savienības institūcijās bez jebkāda acīmredzama pamatojuma ir pieņemti atšķirīgi noteikumi par dienesta automobiļu izmantošanu; aicina Komisiju ierosināt visām Savienības institūcijām kopīgus noteikumus par dienesta automobiļu izmantošanu;

42.

uzstāj, ka komandējumi ir svarīgi, lai Revīzijas palāta varētu pildīt savu lomu un lai Revīzijas palātas locekļi varētu darboties kā tās sūtņi savā attiecīgajā piederības valstī; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta savā tīmekļa vietnē publicē informāciju par tās locekļu komandējumiem, taču uzstāj, ka informācijas par iepriekšējos gados notikušajiem komandējumiem glabāšana tās tīmekļa vietnē ļoti īsu laikposmu ir pretrunā pārredzamības un pārskatatbildības standartiem, kas ir jāievēro Revīzijas palātai; tāpat arī atkārtoti prasa nodrošināt pārredzamību attiecībā uz Revīzijas palātas locekļu komandējumu mērķiem un izmaksām un ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par gadījumiem, kad ex ante vai ex post kontrolē tiek atklāti pārkāpumi; noraida Revīzijas palātas vērtējumu un lēmumu nepievienoties Savienības Pārredzamības reģistram un mudina to vēlreiz pārdomāt šo jautājumu, atkārtoti prasot pievienoties šim reģistram, jo tas nekādi neapdraudēs Revīzijas palātas pilnīgo neatkarību;

43.

atzinīgi vērtē lēmumu publicēt arī ārpus kārtējā gada notikušos Revīzijas palātas locekļu komandējumus, taču atgādina, ka ir svarīgi publicēt arī tās locekļu pilnīgu darba kārtību, tostarp publiskās un profesionālās tikšanās;

44.

aicina Revīzijas palātu pārliecināties, ka spēkā esošie noteikumi spēj novērst jebkādu iespējamu komandējuma rīkojumu ļaunprātīgu izmantošanu, kas var apdraudēt tās locekļu integritāti, neatkarību un objektivitāti; jo īpaši prasa skaidri norādīt Revīzijas palātas locekļa uzdevumus un pienākumus komandējuma laikā, lai izvairītos no jebkāda veida iespējamiem amata pienākumu pārkāpumiem;

45.

vērš Revīzijas palātas uzmanību uz tās Iekšējā revīzijas dienesta (IAS) 2021. gada ieteikumu nodrošināt, ka PMO efektīvi veic komandējuma izdevumu pārbaudi, jo īpaši, pareizi piemērojot Revīzijas palātas Komandējumu rokasgrāmatu, un atvieglot jauno lēmumu par automobiļu parka pārvaldību un izmantošanu, noteikumu par reprezentācijas izdevumiem, noteikumu par profesionālo apmācību un Revīzijas palātas locekļu un bijušo locekļu ētikas kodeksa īstenošanu, jo īpaši, sniedzot turpmākus norādījumus visiem iesaistītajiem dalībniekiem;

46.

konstatē, ka Revīzijas palāta 2021. gadā ir pieņēmusi darbā 55 praktikantus un ka viņi visi saņēma ikmēneša pabalstu, izņemot vienu, kurš nebija tiesīgs to saņemt, jo piedalījās universitātes programmas ietvaros; aicina Revīzijas palātu veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi tās praktikanti saņem pienācīgu atalgojumu;

Ētikas regulējums un pārredzamība

47.

atzinīgi vērtē notiekošās reformas, ko Revīzijas palāta veic saskaņā ar iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu sniegtajiem ieteikumiem, īpašu uzmanību veltot dažiem finanšu pārvaldības, pārredzamības un ētiskas rīcības aspektiem;

48.

uzskata, ka Revīzijas palātas kā neatkarīga Savienības ārējā revidenta un tās finanšu sargātāja loma un nozīme uzliek pienākumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei piemērot ļoti stingrus vērtēšanas kritērijus, savukārt Revīzijas palātai – ievērot augstākos iespējamos standartus; šajā sakarā – tāpat kā iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu – uzsver, ka augstākajām revīzijas iestādēm, tādām kā Revīzijas palāta, tiek prasīts ievērot augstus standartus un tāpēc tām jārīkojas kā paraugorganizācijām un jāiedveš uzticēšanās un ticamība, un to vadībai ar savu rīcību jārāda piemērs, lai to panāktu; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas pašreizējo priekšsēdētāju ievēlējuši tās locekļi, jo tas sniedz papildu garantijas attiecībā uz būtisku pieredzi darbā Savienības institūcijās un jautājumos, kas saistīti ar Savienības finanšu līdzekļu pārvaldības revīziju;

49.

attiecībā uz Revīzijas palātas Ētikas komiteju un procedūru tās locekļu iecelšanai atzīmē – Revīzijas palātas iekšējās procedūras paredz, ka kandidātu izvirzīšana dalībai Revīzijas palātas locekļu kolēģijā ir Revīzijas palātas priekšsēdētāja prerogatīva; konstatē, ka kolēģijas lēmums iecelt Ētikas komitejas locekļus tiek pieņemts ar balsu vairākumu; turklāt uzsver, ka saskaņā ar LESD 285. pantu Revīzijas palātas locekļi ir pilnīgi neatkarīgi un ka tāpēc arī Ētikas komitejai ir jābūt pilnīgi neatkarīgai; atkārtoti aicina Revīzijas palātu pārskatīt noteikumus par Ētikas komitejas sastāvu un tās locekļu iecelšanu; atkārtoti aicina Revīzijas palātas Ētikas komiteju ziņot par galvenajiem konstatējumiem, kas iekļauti iekšējās revīzijas ziņojumā par ētiku, kas jau tika prasīts saistībā ar 2020. un 2019. gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

50.

atgādina – lai gan grozītajā Revīzijas palātas locekļu un bijušo locekļu ētikas kodeksā ir skaidri noteikts pienākums iesniegt ikgadēju interešu deklarāciju, Revīzijas palātai būtu jāpastiprina pašreizējā sistēma, lai nodrošinātu, ka tās locekļi ievēro visaugstākos ētiskas rīcības standartus un ētikas vērtības un principus, tādus kā integritāte, neatkarība, objektivitāte, profesionāla uzvedība, cieņa, atbildība un lojalitāte;

51.

atzīmē, ka atbalsta struktūra konsultēšanai ētikas jautājumos sastāv no Ētikas komitejas, padomdevējiem ētikas jautājumos, pārredzamības portāla un apmācību komandas, kam uzticēts izstrādāt mācību programmu, kura ietver ētikas kursu, konferences un darbseminārus un ir vērsta uz izpratnes palielināšanu un īpašas apmācības nodrošināšanu konfidenciālajiem konsultantiem par jautājumiem, kas saistīti ar aizskarošu izturēšanos; konstatē, ka ētikas jautājumiem veltītās mācības, tāpat kā mācības par vienlīdzīgām iespējām un aizskarošas izturēšanās novēršanu, ir apmeklējis 131 darbinieks, ka tās ir obligātas jaunpienācējiem un ir papildinātas ar īpašām mācību sesijām, kas paredzētas vadītājiem, padomdevējiem ētikas jautājumos un konfidenciālajiem konsultantiem;

52.

ir informēts, ka 2021. gadā Revīzijas palāta sāka personālam paredzētā ētikas regulējuma atjaunināšanu; pieņem zināšanai, ka Revīzijas palātas ētikas regulējumu izvērtēja ārējs konsultants, kura 2022. gadā sniegtie ieteikumi balstījās uz personāla apsekojumu, darbsemināru, kurā piedalījās darbinieki, intervijām ar vadītājiem un dokumentu pārbaudi; saprot, ka pirmais solis pēc šīs analīzes veikšanas ir atjaunināt Revīzijas palātas ētikas pamatnostādnes un pēc tam – noteikumus par trauksmes celšanu;

53.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas locekļu un bijušo locekļu ētikas kodeksa atjaunināšanu, ņemot vērā Parlamenta piezīmes, kas izteiktas iepriekšējā budžeta izpildes apstiprināšanā; uzsver, ka, balstoties uz Parlamenta ieteikumiem, atjauninātais ētikas kodekss paredz pienākumu Revīzijas palātas locekļiem dzīvot vietā, kur atrodas Revīzijas palātas mītne, regulē līgumattiecības starp Revīzijas palātas locekļiem un tās personālu un ierobežo Revīzijas palātas locekļu iespējas iesaistīties politikā; jo īpaši atzinīgi vērtē to, ka jaunais 12. panta 2. punkts skaidri aizliedz Revīzijas palātas locekļiem ieņemt neatalgotus goda amatus politiskās organizācijās, tādējādi garantējot tās locekļu pilnīgu neatkarību;

54.

konstatē, ka attiecībā uz krāpšanas apkarošanas politiku IAS 2021. gadā secināja, ka nav ne konsolidēta dokumenta par Revīzijas palātas politiku krāpšanas apkarošanai, ne iestādes mēroga stratēģijas krāpšanas apkarošanai;

55.

norāda, ka attiecībā uz iekšējo kontroli, ko veic, lai nepieļautu un atklātu iekšējo krāpšanu, IAS uzskata, ka ir nepieciešama strukturētāka pieeja tās dokumentēšanai, tās saiknei ar riska izvērtēšanu un resursiem, kuri paredzēti krāpšanas riska pārvaldībai un tās efektivitātes nodrošināšanai; aicina Revīzijas palātu rīkoties saskaņā ar IAS ieteikumu un sniegt skaidrāku vēstījumu par Revīzijas palātas lomu krāpšanas apkarošanā;

56.

prasa pārtraukt tādu ārējo uzņēmumu pakalpojumu izmantošanu, kuri saskaņā ar Jēlas universitātes klasifikāciju (2) turpina darboties Krievijā;

Digitalizācija, kiberdrošība un datu aizsardzība

57.

konstatē, ka kopējais 2021. gada IT budžets bija 9 141 000 EUR, ieskaitot pārvietojumus, salīdzinājumā ar 10 093 000 EUR budžetu 2020. gadā un 8 085 000 EUR budžetu 2019. gadā; norāda, ka gan 2020. gadā, gan 2021. gadā budžeta pieaugums bija pamatots – attiecīgi Revīzijas palātas IT datu glabātuves aizstāšanai ik pēc pieciem gadiem un ieguldījumiem, kas tika veikti, lai Revīzijas palāta pielāgotos hibrīddarbam;

58.

piekrīt, ka digitālā pārkārtošanās ir transversāls process visā organizācijā, kurš 2021. gadā izpaudās vairāku iniciatīvu veidā un ietvēra tādu tehnoloģiju izstrādi, kas nodrošina hibrīdlietotāja pieredzi, Revīzijas palātas datu glabāšanas sistēmas atjaunināšanu, Negadījumu seku novēršanas centra pārvietošanu un IT sistēmu drošības pastiprināšanu;

59.

atzīst, ka arī 2021. gadā Revīzijas palāta ir īstenojusi centienus, lai pielāgotos mainīgajiem darba apstākļiem, veicinot revīzijas digitālo pārkārtošanos un tehnoloģijas un prakses līmeņa paaugstināšanu visā organizācijā, lai turpinātu Savienībā sniegt efektīvus publiskās revīzijas pakalpojumus; apzinās – lai panāktu turpmāku progresu šajā virzienā, ir nepieciešams, lai Komisija vai dalībvalstis darītu pieejamus datus prasītajā formātā; aicina Komisiju mudināt dalībvalstis strādāt pie lielākas sadarbspējas panākšanas;

60.

saprot, ka arī 2021. gadā, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, viss revīzijas darbs lielā mērā tika veikts digitāli, aptverot revīzijas sagatavošanu, faktu vākšanu un revīzijas konstatējumu saskaņošanas procedūras, un ka komandējumi uz dalībvalstīm tika aizstāti ar videozvaniem, kas nepieciešamības gadījumā ietvēra attālinātu mutisko tulkošanu;

61.

atzinīgi vērtē svarīgos atskaites punktus, kas ir iezīmējuši Revīzijas palātas digitālo ainu 2021. gadā, tādus kā automatizēšanas pakalpojumu robotizētas procedūras ieviešana, lai revīzijas komandām mazinātu atkārtojošos zemas vērtības darbu, izpildaģentūru revīzijas automatizācija parastā revīzijas procesa ietvaros un pilnīgi jaunas uz mākoni balstītas rakstiskās tulkošanas pārvaldības sistēmas ieviešana;

62.

atzinīgi vērtē kiberdrošības plāna 2018.–2021. gadam īstenošanas pabeigšanu un jauna kiberdrošības plāna pieņemšanu nākamajiem trim gadiem (2022–2024), kas paredz pakāpenisku pāreju uz nulles līmeņa uzticēšanās arhitektūru saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās; atzīmē, ka 2021. gadā netika konstatēts neviens būtisks sekmīgs kiberuzbrukums Revīzijas palātai, un atzīst, ka būtiska nozīme ir sadarbībai ar ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību (CERT-EU); aicina Revīzijas palātu arī turpmāk pievērst pastiprinātu uzmanību kiberdraudiem un informācijas drošībai, jo īpaši tāpēc, ka pēdējos gados ievērojami palielinājies nopietnu kiberuzbrukumu skaits, padarot visas Savienības institūcijas par pievilcīgu mērķi potenciālajiem uzbrucējiem; mudina Revīzijas palātu regulāri veikt savas IT infrastruktūras riska izvērtēšanu;

63.

atzīmē, ka 2021. gadā Revīzijas palāta bija viena no Eiropas kiberdrošības mēneša atklāšanas pasākuma rīkotājām un ka Revīzijas palātas par daudzveidību un iekļautību atbildīgā amatpersona koordinēja vienu no galvenajām atklāšanas pasākuma sesijām – par sievietēm kiberdrošības jomā –, kurā grupa sieviešu, kas nāk no atšķirīgas sociālekonomiskās vides, apmainījās viedokļiem par sieviešu motivāciju sākt darboties kiberdrošības un tehnoloģijas jomā;

64.

atzīmē, ka 2021. gadā tika nolemts pastiprināt budžeta pozīcijas ieguldījumiem aprīkojumā un pakalpojumos, kas galvenokārt saistīti ar hibrīddarbu un digitalizāciju, un ka papildu apropriācijas tika izmantotas arī, lai stiprinātu Revīzijas palātas kiberaizsardzības spēju, ieguldītu jaunā mutiskās tulkošanas pārvaldības sistēmā un jaunā ieinteresēto personu pārvaldības sistēmā un īstenotu ES elektroniskā paraksta risinājumu;

65.

atzinīgi vērtē lēmumu ieviest bezmaksas atklātā pirmkoda programmatūru kā ļoti svarīgu komponentu Revīzijas palātas darbā, piemēram, Linux kā vairāku IT infrastruktūras serveru operētājsistēmu, atklātā pirmkoda programmatūru Belenios aizklātas balsošanas sistēmas vajadzībām un atklātā pirmkoda programmatūru Nagios – Revīzijas palātas IT operāciju komandas vajadzībām; konstatē, ka dokumentu apmaiņai ar revidējamām vienībām ECAFiles sistēmas ietvaros Revīzijas palāta izmanto atklātā pirmkoda programmatūru NextCloud, kas darbojas atbilstoši augstākajiem drošības un persondatu aizsardzības standartiem;

66.

atzinīgi vērtē datu apstrādes līgumu izmantošanu ikreiz, kad datus apstrādā trešās personas, un to, ka Revīzijas palātai kā kontrolējošai institūcijai ir jānodrošina atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (3) 29. pantam un jāsaglabā pilnīga kontrole pār apstrādes darbībām; atzīmē sistemātisko apspriešanos ar Revīzijas palātas datu aizsardzības speciālistu par jautājumiem, kas saistīti ar datu apstrādi un tehniskiem un organizatoriskiem pasākumiem;

Ēkas un drošība

67.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas pieeju, proti, pirms lēmumu pieņemšanas par iniciatīvām ēku renovācijas jomā apspriesties ar personālu un pārstāvjiem; mudina Revīzijas palātu šādās iniciatīvās ņemt vērā personu ar invaliditāti vajadzības, kā arī fizisko un digitālo pieejamību;

68.

atzīmē, ka darbs pie K2 ēkas renovācijas norit saskaņā ar plānu, ka ceturtais un piektais stāvs tika pabeigti 2021. gada decembra beigās un ir pilnībā gatavi izmantošanai un ka ir būtiski pavirzījies uz priekšu darbs otrajā un trešajā stāvā, kā arī darbs pie apkures, gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas nomaiņas; konstatē, ka pēc stiklojuma elementu atdalīšanās no K1 ēkas fasādes 2019. gadā un atbilstošu līdzekļu pārvietošanas Revīzijas palātas Administratīvā komiteja pieņēma lēmumu par fiksēto stiklojuma elementu pārklāšanu ar aizsargplēvi un ka šis darbs ir pabeigts 90 % apmērā;

Vide un ilgtspēja

69.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta 2021. gadā publicēja savu pirmo ilgtspējas ziņojumu, ko sagatavoja saskaņā ar Globālās ziņošanas iniciatīvas standartiem pēc tam, kad ilgtspējas panākšana kā transversāls jautājums tika iekļauts Revīzijas palātas stratēģijā 2021.–2025. gadam;

70.

aicina Revīzijas palātu pieņemt strukturētu mobilitātes plānu, kas ietvertu automobiļu koplietošanu, velosipēdu stāvvietu izveidi un elektrisko akumulatoru lādētāju ierīkošanu, un izpētīt iespēju aprēķināt oglekļa dioksīda budžetu attiecībā uz komandējumu izmaksām, lai pārvietošanās veida izvēle balstītos gan uz ietekmi, gan izmaksām; slavē Revīzijas palātu par to, ka tās telpās ir uzstādīti elektrotransportlīdzekļu un hibrīdautomobiļu uzlādes punkti;

71.

uzsver, ka laikposmā no 2014. līdz 2021. gadam kopējais enerģijas patēriņš ir samazinājies par 24 %, savukārt 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu tas palielinājās par 0,8 % ventilācijas sistēmu ilgākas izmantošanas dēļ ar Covid-19 pandēmiju saistīto preventīvo pasākumu kontekstā; aicina Revīzijas palātu nodrošināt saules enerģijas paneļu uzstādīšanu uz tās ēku jumta;

72.

ir informēts par to, ka Revīzijas palātas 2021. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) izvērtējumā, ar kura palīdzību tiek uzraudzīti tās centieni samazināt oglekļa dioksīda pēdu, ir norādīts, ka kopējās emisijas bija 7 578 tCO2eq salīdzinājumā ar 10 699 tCO2eq 2014. gadā (atskaites gads), proti, SEG minētajā laikposmā bija samazinājušās par 3 121 tCO2eq;

73.

norāda, ka atkritumu radīšana samazinājās par 62 % laikposmā no 2019. līdz 2021. gadam un par 18,7 % – 2021. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu, ka 2021. gadā reciklēšanas rādītājs sasniedza 59 % un šķirošanas rādītājs – 82 % un ka lietus ūdens savākšanas sistēma ar kopējo uzglabāšanas jaudu 95 m3, ko izmanto galvenokārt zaļās zonas uzturēšanai, ir palīdzējusi samazināt kopējo ūdens patēriņu;

74.

piebilst, ka Revīzijas palāta ir viena no institūcijām, kas kopīgi vada projektu grupu “Gatavošanās nākotnes riskiem un klimata krīzei: laiks revīzijā ieviest ilgtermiņa skatījumu”, un ka tā piedalās arī tīklā Inspiring More Sustainability (IMS) Luxembourg, kurš apvieno Luksemburgā iedibinātus uzņēmumus un organizācijas, kas apņēmušies veicināt uzņēmumu sociālo atbildību;

75.

atzinīgi vērtē progresu, kas panākts papīra patēriņa samazināšanā, un mudina Revīzijas palātu vēl vairāk izmantot Covid-19 pandēmijas laikā gūto pieredzi, lai samazinātu papīra patēriņu;

Iestāžu sadarbība

76.

uzskata, ka Revīzijas palātas uzdevuma veikšanai nepieciešams pastiprināt darba koordinēšanu ar Parlamentu un Padomi, veidot konstruktīvas attiecības ar Komisiju kā galveno revidējamo vienību un veikt ciešāku apmaiņu ar dalībvalstīm – gan ar to valdībām, jo īpaši, ņemot vērā to būtisko lomu Savienības finanšu interešu aizsardzībā, gan ar to parlamentiem un citām augstākajām revīzijas institūcijām;

77.

atzīmē, ka 2021. gada novembrī tika parakstīts jauns trīspusējs nolīgums starp Revīzijas palātu, Komisiju un Eiropas Investīciju banku (EIB); atzinīgi vērtē to, ka šis nolīgums nodrošina labāku piekļuvi revidētajiem EIB dokumentiem un to lielāku racionalizāciju, tomēr pauž nožēlu, ka tas nepiedāvā Parlamenta prasīto plašo risinājumu; ir informēts, ka Revīzijas palāta nav pilnvarota revidēt operācijas, kurām izmanto tikai EIB pašu kapitālu; atkārtoti norāda, ka no EIB tiek sagaidīts, ka tā Revīzijas palātai nodrošinās neierobežotu piekļuvi visai informācijai, kas saistīta ar EIB operācijām, kuras paredzētas tikai ES politiku īstenošanai; piekrīt Revīzijas palātai attiecībā uz iespēju nākotnē pieņemamajos Savienības tiesību aktos, ar ko EIB tiek uzticētas pilnvaras īstenot Savienības politikas, iekļaut visaptverošas un skaidras pilnvaras, kuras ļauj Revīzijas palātai saskaņā ar Līgumiem revidēt visu, balstoties uz šādiem tiesību aktiem, veikto darbību snieguma aspektus, un nodrošināt tai pilnīgu piekļuvi jebkādiem dokumentiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem minētā uzdevuma veikšanai; aicina Komisiju pirms šādu tiesību aktu ierosināšanas lūgt Revīzijas palātas atzinumu;

78.

atzīmē, ka ir parakstīts saprašanās memorands starp Revīzijas palātu un Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) par Revīzijas palātas revidentiem, kas veic īstermiņa uzdevumus, lai kā konkrētas jomas eksperti palīdzētu darbā ESM Revidentu padomei;

79.

atzinīgi vērtē to, ka ir parakstīta darba vienošanās ar Eiropas Prokuratūru (EPPO), jo šis dokuments nodrošina strukturētu satvaru sadarbības un ļauj Revīzijas palātai nodot lietas tieši EPPO; atzinīgi vērtē intensīvo dialogu ar OLAF, kā rezultātā 2021. gadā ātri tika sākta izmeklēšana sešās lietās pēc tam, kad Revīzijas palāta bija nodevusi attiecīgo informāciju; uzsver, ka ir svarīgi pastiprināt sadarbību starp Revīzijas palātu, EPPO, OLAF un Eiropas Ombudu, lai izvairītos no izmeklēšanas dublēšanās, un uzsver nepieciešamību apspriest kopīgu interešu jomas;

80.

konstatē, ka Revīzijas palāta ir aktīva Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (INTOSAI) locekle un viens no INTOSAI Eiropas reģionālās struktūras – Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas (EUROSAI) – 30 dibinātājlocekļiem; piebilst, ka Revīzijas palāta sadarbojas ar citām augstākajām revīzijas institūcijām un starptautiskām revīzijas organizācijām gan divpusējā līmenī – ar 27 ES dalībvalstu augstākajām revīzijas institūcijām –, gan daudzpusējā līmenī – Eiropas Savienības Augstāko revīzijas institūciju kontaktkomitejas ietvaros – un ka Revīzijas palāta sniedz atbalstu arī Savienības kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu augstākajām revīzijas institūcijām; atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir viena no 25 institūcijām, kas piedalās Pasaules revīzijas līderu forumā, kura mērķis ir uzlabot augstāko revīzijas institūciju, kas ir tā locekles, revīzijas darbu, risināt globālus un stratēģiskus jautājumus un sniegt pienesumu INTOSAI kopienai;

81.

atzīmē, ka Revīzijas palāta veicina iestāžu sadarbību un ka tā izmanto pakalpojumu līmeņa vienošanās, lai optimizētu resursu izmantošanu un panāktu ietaupījumus, vienlaikus izmantojot partneru speciālās zināšanas; konstatē, ka viena šāda pakalpojumu līmeņa vienošanās ir noslēgta ar PMO un tā attiecas uz pensiju, komandējumu, finansiālo tiesību un atalgojuma pārvaldību, viena cita attiecas uz cilvēkresursu pakalpojumu sniegšanu un vēl citas ir saistītas ar mutisko un rakstisko tulkošanu un publicēšanu; piebilst, ka, izdarot grozījumus, ir iespējams paplašināt pakalpojumu līmeņa vienošanos darbības jomu un ka tas notika 2021. gadā attiecībā uz personāla drošības pielaides pakalpojumiem pēc tam, kad Revīzijas palāta pieņēma Lēmumu Nr. 41/2021 par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas (ESKI) aizsardzībai (4);

82.

atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta piedalās Luksemburgā iedibinātās NVO Bridge Forum Dialogue, kuras mērķis ir rosināt diskusijas par jautājumiem, kas attiecas uz Eiropu un apvieno pārvalstiskas institūcijas un aģentūras, valstu iestādes, pilsonisko sabiedrību un akadēmisko pasauli;

Komunikācija

83.

atzīmē, ka 2021. gadā komunikācijas un popularizēšanas darbībām piešķirtais budžets bija 205 000 EUR, jo 70 000 EUR no sākotnējā 275 000 EUR budžeta gada laikā tika pārnesti uz citām budžeta pozīcijām; konstatē, ka līdzekļu izmantošanas līmenis bija 73,9 % (151 562 EUR);

84.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gada jūlijā Eiropas Savienības Augstāko revīzijas institūciju kontaktkomiteja publicēja Revīzijas kompendiju par reaģēšanu uz Covid-19, kurā sniegta informācija par pandēmijas ietekmi un reaģēšanu uz to valsts un pārvalstiskā līmenī; tāpat arī atzinīgi vērtē jaunas sadaļas par Covid-19 izveidi kontaktkomitejas tīmekļa vietnē, lai atvieglotu savlaicīgāku un raitāku informēšanu par attiecīgo revīzijas darbu, ko veikušas Savienības augstākās revīzijas institūcijas;

85.

atzinīgi vērtē to, ka 2021. gadā tika publicēts daudzveidības un iekļautības komunikācijas plāns, kas ietver informāciju par Revīzijas palātas komunikācijas mērķiem, mērķauditoriju, ieinteresētajām personām, vēstījumiem, kanāliem un uzraudzību;

86.

mudina Revīzijas palātu sadarboties ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, lai izmantotu divas atvērtā pirmkoda sociālo mediju platformas – EU Voice un EU Video –, kas tika izveidotas kā publisks izmēģinājuma projekts, lai veicinātu bezmaksas un atvērtā pirmkoda sociālo tīklu izmantošanu; turklāt mudina Revīzijas palātu kā alternatīvu ļoti lielām tiešsaistes platformām izmantot decentralizētus sociālos tīklus, tādus kā Mastodon;

87.

atkārtoti aicina Revīzijas palātu palielināt komunikācijas centienus, lai stiprinātu saikni ar iedzīvotājiem, nodrošinot tās darbību lielāku pārredzamību, intensificējot digitālo tehnoloģiju izmantošanu un īstenojot komunikācijas stratēģiju, kas ļauj pareizi uztvert un izprast Revīzijas palātas lomu un veidu, kā tā iederas Savienības redzējumā, un uzlabo Revīzijas palātas pamanāmību dažādajās dalībvalstīs.

(1) Tiesas 2021. gada 30. septembra spriedums (plēnums), Eiropas Revīzijas palāta/Karel Pinxten, C-130/19, ECLI:EU:C:2021:782.

(2) https://som.yale.edu/story/2022/over-1000-companies-have-curtailed-operations-russia-some-remain

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(4) OV L 256, 19.7.2021., 106. lpp.

In alto