(1)

Taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas joprojām ir svarīgas Savienības politiskās prioritātes. Lai gan pēdējos gados šajā jomā ir panākts būtisks progress, jo īpaši pieņemot Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164 (10) par nodokļu apiešanas novēršanu un paplašinot darbības jomu Padomes Direktīvai 2011/16/ES (11) par administratīvo sadarbību, ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu tādu konkrēti identificētu praksi nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jomā, kas nav pilnībā aptverta spēkā esošajā Savienības tiesiskajā regulējumā. Jo īpaši starptautiskas grupas bieži veido uzņēmumus bez minimāla satura , lai samazinātu savas kopējās nodokļu saistības, tostarp novirzot peļņu no konkrētām dalībvalstīm ar augstu nodokļa likmi, kurās tās veic saimniecisko darbību un rada vērtību savam uzņēmumam. Šis priekšlikums papildina progresu, kas panākts korporatīvās pārredzamības jomā, izmantojot prasības attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kuras ieviestas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un kuras attiecas uz situācijām, kad uzņēmumi ir izveidoti, lai slēptu patiesās īpašumtiesības neatkarīgi no tā, vai tie ir paši uzņēmumi, vai to pārvaldītie un īpašumā esošie aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums vai augstvērtīgs īpašums.

(1)

Taisnīgas un efektīvas nodokļu uzlikšanas nodrošināšana iekšējā tirgū un cīņa pret nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas joprojām ir svarīgas Savienības politiskās prioritātes. Lai gan pēdējos gados šajā jomā ir panākts būtisks progress, jo īpaši pieņemot Padomes Direktīvu (ES) 2016/1164 (10) par nodokļu apiešanas novēršanu un paplašinot darbības jomu Padomes Direktīvai 2011/16/ES (11) par administratīvo sadarbību nodokļu jomā , ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, lai novērstu tādu konkrēti identificētu praksi nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas jomā, tostarp ļaunprātīgi izmantojot čaulas vienības, kas nav pilnībā aptverta spēkā esošajā Savienības tiesiskajā regulējumā. Šajā kontekstā Pandoras dokumentos atklātā informācija liecināja par čaulas uzņēmumu izveidi ar mērķi pārvietot naudu starp bankas kontiem, izvairīties no nodokļu maksāšanas un izdarīt finanšu noziegumus, tostarp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un apiet Savienības sankcijas pret Krievijas oligarhiem. Jo īpaši starptautiskas grupas bieži veido uzņēmumus bez minimālas ekonomiskās būtības , lai samazinātu savas kopējās nodokļu saistības, tostarp novirzot peļņu no konkrētām dalībvalstīm ar augstu nodokļa likmi, kurās tās veic saimniecisko darbību un rada vērtību savam uzņēmumam. Šis priekšlikums papildina progresu, kas panākts korporatīvās pārredzamības jomā, izmantojot prasības attiecībā uz informāciju par faktiskajiem īpašniekiem, kuras ieviestas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu un kuras attiecas uz situācijām, kad uzņēmumi ir izveidoti, lai slēptu patiesās īpašumtiesības neatkarīgi no tā, vai tie ir paši uzņēmumi, vai to pārvaldītie un īpašumā esošie aktīvi, piemēram, nekustamais īpašums vai augstvērtīgs īpašums.

(1a)

Uzņēmumu ar minimālu ekonomisko saturu izmantošanai var būt pamatoti iemesli. Tāpēc ir svarīgi garantēt samērīgu tiesisko regulējumu, kas aizsargā to mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) stāvokli, kuri izmanto juridiskas struktūras, lai veicinātu ieguldījumus, ievērotu valsts tiesību aktus vai darbotos dažādu valstu tirgos, un tajā pašā laikā pieņemtu arī konkrētus tiesību aktus attiecībā uz čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Tāpēc datu kvalitātei un pilnīgumam ir būtiska nozīme, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no šīs direktīvas.

(1b)

Tā kā nav tāda starptautiska instrumenta, ar kuru novērš čaulas vienību ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu vajadzībām, rodas ievērojamas nepilnības globālajos centienos apkarot krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī agresīvu nodokļu plānošanu. Turklāt tas rada nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem. Šāda instrumenta neesamība apliecina šajā direktīvā noteikto juridisko standartu nozīmīgumu. Ir būtiski nodrošināt, ka šajā direktīvā paredzētie pienākumi ir nodokļu ziņā samērīgi un efektīvi un ka tajā pašā laikā tiek saglabāta arī Eiropas uzņēmumu konkurētspēja.

(1c)

Čaulas vienību ļaunprātīga izmantošana nodokļu vajadzībām rada nodokļu saistību samazināšanos un nodokļu zaudējumus Savienībā. Tādēļ ir svarīgi ar šo direktīvu paredzēt vērienīgus un samērīgus standartus kopīgu minimālā satura prasību noteikšanai, uzlabot informācijas apmaiņu starp valstu nodokļu iestādēm un atturēt no tādu čaulas vienību izmantošanas, kuru darbību veicina atsevišķi starpnieki.

(2)

Ir atzīts, ka dalībvalstī var izveidot uzņēmumus bez minimāla satura ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības, jo īpaši samazinot citas dalībvalsts nodokļu bāzi. Lai gan dažas dalībvalstis ir izstrādājušas tiesisko vai administratīvo regulējumu, lai aizsargātu savu nodokļu bāzi no šādām shēmām, attiecīgajiem noteikumiem bieži vien ir ierobežota ietekme, jo tos piemēro tikai vienas dalībvalsts teritorijā un tie faktiski neaptver situācijas, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts. Turklāt valstu noteikumi, ko piemēro šajā jomā, Savienībā ievērojami atšķiras, savukārt dažās dalībvalstīs vispār nav noteikumu, lai novērstu tādu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu, kuriem nav nekāda satura vai ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām.

(2)

Ir atzīts, ka dalībvalstī var izveidot uzņēmumus bez minimāla satura ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības, jo īpaši samazinot citas dalībvalsts nodokļu bāzi , kas paver iespējas agresīvai nodokļu plānošanai . Lai gan dažas dalībvalstis ir izstrādājušas tiesisko vai administratīvo regulējumu, lai aizsargātu savu nodokļu bāzi no šādām shēmām, attiecīgajiem noteikumiem bieži vien ir ierobežota ietekme, jo tos piemēro tikai vienas dalībvalsts teritorijā un tie faktiski neaptver situācijas, kurās iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts. Turklāt valstu noteikumi, ko piemēro šajā jomā, Savienībā ievērojami atšķiras, savukārt dažās dalībvalstīs vispār nav noteikumu, lai novērstu tādu uzņēmumu ļaunprātīgu izmantošanu, kuriem nav nekāda satura vai ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tādēļ ir svarīgi izveidot Savienības mēroga juridisku pieeju, lai nodrošinātu satvaru iekšējā tirgus integritātes saglabāšanai, pilnībā ievērojot augstākos pieejamības, vienkāršības un pārredzamības standartus.

(3)

Ir jāizveido kopēja sistēma, lai stiprinātu dalībvalstu noturību pret nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksi, kas saistīta ar tādu uzņēmumu izmantošanu, kuri neveic saimniecisku darbību, pat ja tie, domājams, ir iesaistīti saimnieciskā darbībā, un kuriem tāpēc nav nekāda satura vai ir tikai minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuriem nav minimāla satura, netiek izmantoti kā instrumenti, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai apietu nodokļus. Tā kā šie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, bet tos var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir ļoti svarīgi vienoties par vienotu noteikumu kopumu, lai noteiktu, kas iekšējā tirgū būtu jāuzskata par nepietiekamu saturu nodokļu vajadzībām, kā arī lai noteiktu konkrētas fiskālās sekas, kas saistītas ar šādu nepietiekamu saturu. Ja tiek konstatēts, ka uzņēmumam ir pietiekams saturs saskaņā ar šo direktīvu, tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm turpināt piemērot noteikumus par nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu, ar nosacījumu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem.

(3)

Ir jāizveido kopēja sistēma, lai stiprinātu dalībvalstu noturību pret nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksi, kas saistīta ar tādu uzņēmumu izmantošanu, kuri neveic saimniecisku darbību, pat ja tie, domājams, ir iesaistīti saimnieciskā darbībā, un kuriem tāpēc nav nekāda satura vai ir tikai minimāls saturs nodokļu vajadzībām. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi, kuriem nav minimāla satura, netiek izmantoti kā instrumenti, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas vai apietu nodokļus. Tā kā šie uzņēmumi var veikt uzņēmējdarbību vienā dalībvalstī, bet tos var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir ļoti svarīgi vienoties par vienotu noteikumu kopumu, lai noteiktu, kas iekšējā tirgū būtu jāuzskata par nepietiekamu saturu nodokļu vajadzībām, kā arī lai noteiktu konkrētas fiskālās sekas, kas saistītas ar šādu nepietiekamu saturu. Ja tiek konstatēts, ka uzņēmumam ir pietiekams saturs saskaņā ar šo direktīvu, tam nebūtu jāliedz dalībvalstīm turpināt piemērot stingrākus noteikumus par minimālo saturu un citus noteikumus par nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu, ar nosacījumu, ka tie atbilst Savienības tiesību aktiem.

(3a)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi palielināt nodokļu iestāžu spējas un uzlabot informācijas apmaiņu visā Savienībā. Dalībvalstīm ir jāapmainās ar attiecīgo informāciju, kura ir to rīcībā, jāievieš sistēmas, ar kuru palīdzību šādu informācijas apmaiņu var veikt, un, visbeidzot, jāpiemēro ierosinātās sankcijas pret vienībām, kas neievēro noteikumus. Komisijai būtu jāierosina konkrētas darbības Fiscalis programmas ietvaros šīs direktīvas atbalstam.

(4)

Lai nodrošinātu visaptverošu pieeju, noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem Savienībā, kuri ir apliekami ar nodokli kādā dalībvalstī, neatkarīgi no to juridiskās formas un statusa, ja vien to rezidence nodokļu vajadzībām ir kādā dalībvalstī un tie ir tiesīgi saņemt nodokļu rezidenta apliecību šajā dalībvalstī.

(4)

Lai nodrošinātu visaptverošu un samērīgu pieeju, noteikumi būtu jāpiemēro visiem uzņēmumiem Savienībā, kuri ir apliekami ar nodokli kādā dalībvalstī, neatkarīgi no to juridiskās formas un statusa, ja vien to rezidence nodokļu vajadzībām ir kādā dalībvalstī un tie ir tiesīgi saņemt nodokļu rezidenta apliecību šajā dalībvalstī. Šo plašo darbības jomu ierobežo standartu kopums attiecībā uz to uzņēmumu saimniecisko darbību, kas iekļauti šīs direktīvas darbības jomā.

(5)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, iespējamo noteikumu proporcionalitāti un efektivitāti, būtu vēlams ierobežot to darbības jomu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem piemīt minimāla satura trūkuma un izmantošanas ar galveno mērķi iegūt nodokļu priekšrocības risks . Līdz ar to būtu svarīgi noteikt ieejas kritēriju kopu, proti, trīs kumulatīvu, indikatīvu nosacījumu kopumu, kuri ļauj izsecināt, kuriem uzņēmumiem piemīt pietiekams risks, kas minēts iepriekš, tādā apmērā, lai pamatotu informācijas sniegšanas prasību attiecināšanu uz tiem. Pirmajam nosacījumam būtu jāļauj identificēt tādus uzņēmumus, kas, domājams, nodarbojas galvenokārt ar ģeogrāfiski mobilu saimniecisko darbību, jo vietu, kur šādu darbību faktiski veic, parasti ir grūtāk noteikt. Šāda darbība parasti rada nozīmīgas pasīvo ienākumu plūsmas. Tādējādi uzņēmumi, kuru ienākumus galvenokārt veido pasīvo ienākumu plūsmas, atbilstu šim nosacījumam. Būtu jāņem vērā arī tas, ka vienībām, kuras tur aktīvus privātai lietošanai, piemēram, nekustamais īpašums, jahtas, lidmašīnas, mākslas darbi, vai arī tikai pašu kapitāls, ilgāku laiku var nebūt ienākumu, bet tās var tomēr radīt ievērojamas nodokļu priekšrocības, turot šos aktīvus īpašumā. Tā kā pilnībā iekšzemes situācijas nevarētu apdraudēt iekšējā tirgus labu darbību un tās vislabāk varētu risināt vietējā līmenī, tad otrs nosacījums būtu pievērsties tādiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti pārrobežu darbībās. Iesaistīšanās pārrobežu darbībās būtu jākonstatē, ņemot vērā, no vienas puses, uzņēmuma iekšzemes vai ārvalstu darījumu raksturu un, no otras puses, tā īpašumu, ņemot vērā to, ka vienības, kuras tur aktīvus tikai privātai , ar saimniecisko darbību nesaistītai lietošanai, ilgu laiku var neiesaistīties darījumos. Turklāt ar trešo nosacījumu būtu jānorāda tie uzņēmumi, kuriem nav pašu resursu vai tie ir nepietiekami, lai pildītu galvenās vadības darbības. Šajā sakarā uzņēmumi, kuriem nav pietiekamu pašu resursu, parasti iesaista trešās personas, kuras sniedz pārvaldes, vadības, saziņas un juridiskās atbilstības pakalpojumus vai slēdz attiecīgus līgumus ar saistītiem uzņēmumiem par šādu pakalpojumu sniegšanu, lai izveidotu un uzturētu juridisko un fiskālo klātbūtni. Ārpakalpojumu izmantošana tikai dažiem papildpakalpojumiem, piemēram, tikai grāmatvedības pakalpojumiem, lai gan pamatdarbība paliek uzņēmuma ziņā, vien nebūtu pietiekams pamats, lai uzņēmums atbilstu šim nosacījumam. Lai gan var būt, ka šādi pakalpojumu sniedzēji tiek reglamentēti citām nefiskālām vajadzībām, to pienākumi, kas paredzēti šādām citām vajadzībām, ne vienmēr mazina risku, ka tiek izveidoti un uzturēti uzņēmumi, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksei.

(5)

Lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, iespējamo noteikumu proporcionalitāti un efektivitāti, būtu vēlams ierobežot to darbības jomu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem varētu konstatēt minimālā satura trūkumu un kurus izmanto galvenokārt tādēļ, lai iegūtu nodokļu priekšrocības. Līdz ar to būtu svarīgi noteikt ieejas kritēriju kopu, proti, trīs kumulatīvu, indikatīvu nosacījumu kopumu, kuri ļauj izsecināt, kuriem uzņēmumiem piemīt pietiekams risks, kas minēts iepriekš, tādā apmērā, lai pamatotu informācijas sniegšanas prasību attiecināšanu uz tiem. Uzņēmumiem pašiem būtu jāveic vārtejas tests pašnovērtējuma veidā. Pirmajam nosacījumam būtu jāļauj identificēt tādus uzņēmumus, kas, domājams, nodarbojas galvenokārt ar ģeogrāfiski mobilu saimniecisko darbību, jo vietu, kur šādu darbību faktiski veic, parasti ir grūtāk noteikt. Šāda darbība parasti rada nozīmīgas pasīvo ienākumu plūsmas. Tādējādi uzņēmumi, kuru ienākumus galvenokārt veido pasīvo ienākumu plūsmas, atbilstu šim nosacījumam. Būtu jāņem vērā arī tas, ka vienībām, kuras tur tādus aktīvus privātai lietošanai kā , piemēram, nekustamais īpašums, jahtas, lidmašīnas, mākslas darbi, vai arī tikai pašu kapitāls, ilgāku laiku var nebūt ienākumu, bet tās var tomēr radīt ievērojamas nodokļu priekšrocības, turot šos aktīvus īpašumā. Tā kā pilnībā iekšzemes situācijas nevarētu apdraudēt iekšējā tirgus labu darbību un tās vislabāk varētu risināt vietējā līmenī, tad otrs nosacījums būtu pievērsties tādiem uzņēmumiem, kas ir iesaistīti pārrobežu darbībās. Iesaistīšanās pārrobežu darbībās būtu jākonstatē, ņemot vērā, no vienas puses, uzņēmuma iekšzemes vai ārvalstu darījumu raksturu un, no otras puses, tā īpašumu, ņemot vērā to, ka vienības, kuras tur aktīvus tikai privātai lietošanai, ilgu laiku var neiesaistīties darījumos. Turklāt ar trešo nosacījumu būtu jānorāda tie uzņēmumi, kuriem nav pašu resursu vai tie ir nepietiekami, lai pildītu galvenās vadības darbības. Šajā sakarā uzņēmumi, kuriem nav pietiekamu pašu resursu, parasti iesaista trešās personas, kuras sniedz pārvaldes, vadības, saziņas un juridiskās atbilstības pakalpojumus vai slēdz attiecīgus līgumus ar saistītiem uzņēmumiem par šādu pakalpojumu sniegšanu, lai izveidotu un uzturētu juridisko un fiskālo klātbūtni. Ārpakalpojumu izmantošana tikai dažiem papildpakalpojumiem, piemēram, grāmatvedības pakalpojumiem, lai gan pamatdarbība paliek uzņēmuma ziņā, vien nebūtu pietiekams pamats, lai uzņēmums atbilstu šim nosacījumam. Lai gan var būt, ka šādi pakalpojumu sniedzēji tiek reglamentēti citām nefiskālām vajadzībām, to pienākumi, kas paredzēti šādām citām vajadzībām, ne vienmēr mazina risku, ka tiek izveidoti un uzturēti uzņēmumi, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas praksei.

(6)

Būtu taisnīgi no paredzētajiem noteikumiem izslēgt tos uzņēmumus, kuru darbībai ir raksturīga pienācīga pārredzamība un kuriem tādējādi nepiemīt risks, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām. No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī tādi uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecībai atļauts pārvedamais vērtspapīrs vai kuri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā arī konkrēti finanšu uzņēmumi, kurus tieši vai netieši stingri reglamentē Savienībā un uz kuriem attiecas pastiprinātas pārredzamības prasības un uzraudzība. Arī tīriem pārvaldītājuzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas operacionālais meitasuzņēmums un to faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), visticamāk, mērķis nav iegūt nodokļu priekšrocības. Tas pats attiecas uz pārvaldītājuzņēmuma uzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas to akcionārs vai galīgais mātesuzņēmums. Tādēļ arī tie būtu jāizslēdz. Tāpat nebūtu jāuzskata, ka tādiem uzņēmumiem, kas nodarbina pietiekamu skaitu personu, kuru pilnas slodzes darbs ir veltīts tikai un vienīgi uzņēmuma darbību veikšanai, nav minimāla satura. Lai gan loģiski varētu gadīties, ka tie neatbildīs ieejas kritērijiem, tomēr tie būtu nepārprotami jāizslēdz juridiskās noteiktības labad.

(6)

Ir taisnīgi un samērīgi no paredzētajiem noteikumiem izslēgt tos uzņēmumus, kuru darbībai ir raksturīga pienācīga pārredzamība un nodokļu kontrole un kuriem tādējādi nepiemīt risks, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām. No šīs direktīvas darbības jomas būtu jāizslēdz arī tādi uzņēmumi, kuriem ir tirdzniecībai atļauts pārvedamais vērtspapīrs vai kuri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, kā arī konkrēti finanšu uzņēmumi, kurus tieši vai netieši stingri reglamentē Savienībā un uz kuriem attiecas pastiprinātas pārredzamības prasības un uzraudzība. Arī tīriem pārvaldītājuzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas operacionālais meitasuzņēmums un to faktiskais(-ie) īpašnieks(-i), visticamāk, mērķis nav iegūt nodokļu priekšrocības. Tas pats attiecas uz pārvaldītājuzņēmuma uzņēmumiem, kas atrodas tajā pašā jurisdikcijā, kurā atrodas to akcionārs vai galīgais mātesuzņēmums. Tādēļ arī tie būtu jāizslēdz. Šāda izslēgšana īpaši attiecas uz regulētiem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kuru nepietiekama satura risks ir mazs. Izslēgšana būtu jāattiecina uz katru vienību atsevišķi, nevis plaši jāpiemēro visai grupai.

(8)

Lai vienkāršotu šīs direktīvas īstenošanu, uzņēmumiem, kuriem piemīt satura trūkuma un izmantošanas ar galveno mērķi gūt nodokļu priekšrocības risks , savā gada nodokļu deklarācijā būtu jādeklarē, ka tiem ir minimāls resursu līmenis, piemēram , cilvēkresursi un telpas nodokļu rezidences dalībvalstī, un attiecīgā gadījumā jāsniedz dokumentāri pierādījumi par to. Lai gan ir atzīts, ka dažādām darbībām var būt vajadzīgi atšķirīgs resursu līmenis vai veids, kopējam minimālajam resursu līmenim vajadzētu būt jebkurā gadījumā. Šim novērtējumam vajadzētu būt vērstam tikai uz to, lai noteiktu uzņēmumu saturu nodokļu vajadzībām, un tas neapšauba lomu, kāda ir “trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējam”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (12), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas identificēšanā. Un otrādi, var uzskatīt, ka minimāla resursu līmeņa neesība var liecināt par satura trūkumu tādā gadījumā, ja uzņēmumam jau piemīt satura nodokļu vajadzībām trūkuma risks. Lai nodrošinātu saderību ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kopējam minimālajam līmenim būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības un starptautiskajiem standartiem par saturīgu saimniecisko darbību saistībā ar preferenciāliem nodokļu režīmiem vai situācijās bez korporatīvo nodokļu seguma (13), kā tas izstrādāts Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu foruma ietvaros. Ir jāparedz dokumentāru pierādījumu, kas pamato uzņēmuma deklarāciju par to, ka tā rīcībā ir minimālie resursi, iesniegšana kopā ar nodokļu deklarāciju. Tas ir nepieciešams arī tādēļ, lai administrācija varētu formulēt viedokli, pamatojoties uz uzņēmuma faktiem un apstākļiem, un izlemt, vai uzsākt revīzijas procedūru.

(8)

Lai vienkāršotu šīs direktīvas īstenošanu, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, kuriem varētu konstatēt minimālā satura trūkumu un kurus izmanto galvenokārt tādēļ, lai iegūtu nodokļu priekšrocības, savā gada nodokļu deklarācijā būtu jādeklarē, ka tiem ir minimāls resursu līmenis, proti , cilvēkresursi un telpas nodokļu rezidences dalībvalstī, un attiecīgā gadījumā jāsniedz dokumentāri pierādījumi par to . Nosakot prasību attiecībā uz telpām dalībvalstī, būtu jāņem vērā tāldarba pieaugošā izplatība, kuras dēļ likumīgi uzņēmumi samazina savas biroja telpas un pārtrauc īrēt ekskluzīvas telpas . Lai gan ir atzīts, ka dažādām darbībām var būt vajadzīgi atšķirīgs resursu līmenis vai veids, kopējam minimālajam resursu līmenim vajadzētu būt jebkurā gadījumā. Šim novērtējumam vajadzētu būt vērstam tikai uz to, lai noteiktu uzņēmumu saturu nodokļu vajadzībām, un tas neapšauba lomu, kāda ir “trasta vai uzņēmuma pakalpojumu sniedzējam”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/849 (12), nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, tās predikatīvo nodarījumu un teroristu finansēšanas identificēšanā. Un otrādi, var uzskatīt, ka minimāla resursu līmeņa neesība var liecināt par satura trūkumu tādā gadījumā, ja uzņēmumam jau piemīt satura nodokļu vajadzībām trūkuma risks. Lai nodrošinātu saderību ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, kopējam minimālajam līmenim būtu jābalstās uz spēkā esošajiem Savienības un starptautiskajiem standartiem par saturīgu saimniecisko darbību saistībā ar preferenciāliem nodokļu režīmiem vai situācijās bez korporatīvo nodokļu seguma (13), kā tas izstrādāts Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu foruma ietvaros. Ir jāparedz dokumentāru pierādījumu, kas pamato uzņēmuma deklarāciju par to, ka tā rīcībā ir minimālie resursi, iesniegšana kopā ar nodokļu deklarāciju. Tas ir nepieciešams arī tādēļ, lai administrācija varētu formulēt viedokli, pamatojoties uz uzņēmuma faktiem un apstākļiem, un izlemt, vai uzsākt revīzijas procedūru.

(9)

Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā, ir obligāti jāparedz kopīgi noteikumi par uzņēmumu deklarāciju saturu. Būtu jāuzskata, ka uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijiem un uz kuriem attiecīgi attiecas informācijas sniegšanas prasības, nav pietiekama satura nodokļu vajadzībām, ja tie arī deklarē, ka tiem nav viena vai vairāku elementu, kas kumulatīvi veido minimālo satura līmeni, vai ja tie nesniedz prasītos apstiprinošos pierādījumus. Savukārt par uzņēmumiem, kas deklarē, ka tiem ir visi minimālā satura līmeņa elementi, un iesniedz prasītos apliecinošos dokumentus, būtu jāuzskata, ka tiem ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām, un uz tiem nevajadzētu attiecināt nekādus papildu pienākumus un sekas saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr tam nebūtu jāskar piemērojamie tiesību akti un administrācijas tiesības veikt revīziju, tostarp pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem, un , iespējams , nonākt pie cita secinājuma .

(9)

Lai nodrošinātu noteiktību un stabilitāti nodokļu jomā, ir obligāti jāparedz kopīgi noteikumi par uzņēmumu deklarāciju saturu. Būtu jāuzskata, ka uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijiem un uz kuriem attiecīgi attiecas informācijas sniegšanas prasības, nav pietiekama satura nodokļu vajadzībām, ja tie arī deklarē, ka tiem nav viena vai vairāku elementu, kas kumulatīvi veido minimālo satura līmeni, vai ja tie nesniedz prasītos apstiprinošos pierādījumus. Savukārt par uzņēmumiem, kas deklarē, ka tiem ir visi minimālā satura līmeņa elementi, un iesniedz prasītos apliecinošos dokumentus, būtu jāuzskata, ka tiem ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām, un uz tiem nevajadzētu attiecināt nekādus papildu pienākumus un sekas saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr tam nebūtu jāskar piemērojamie tiesību akti un administrācijas tiesības veikt revīziju, tostarp pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem . Lai dalībvalstis varētu efektīvi sadalīt savus nodokļu iestāžu resursus, tām vajadzētu būt iespējai noteikt laikposmu, kurā atbilstoši pieņēmumiem uzņēmumam ir minimāls ekonomiskais saturs, ar noteikumu, ka uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi šajā laikposmā paliek nemainīgi.

(10)

Ir atzīts, ka tas , vai uzņēmums faktiski veic saimniecisko darbību nodokļu vajadzībām, vai galvenokārt nodarbojas ar nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, galu galā ir faktu un apstākļu jautājums. Tas būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi attiecībā uz katru konkrēto uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumiem, par kuriem uzskata, ka tiem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām, vajadzētu būt tiesīgiem pierādīt pretējo, tostarp pierādīt, ka tie nekalpo galvenokārt nodokļu mērķiem, un tādējādi atspēkot šādu prezumpciju. Pēc tam, kad ir izpildīti šajā direktīvā noteiktie informācijas sniegšanas pienākumi, tiem būtu jāsniedz papildu informācija tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām. Lai gan tie var sniegt jebkādu papildu informāciju, ko tie uzskata par piemērotu, ir būtiski noteikt kopīgas prasības attiecībā uz to, kas var būt atbilstošs papildu pierādījums un kas tādēļ būtu jāpieprasa visos gadījumos. Ja dalībvalsts, pamatojoties uz šādiem papildu pierādījumiem, uzskata, ka uzņēmums ir apmierinošā veidā atspēkojis prezumpciju par to, ka tam nav satura, tam vajadzētu būt iespējai izdot lēmumu, ar ko apliecina, ka uzņēmumam ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu. Šāds lēmums var palikt spēkā laikposmā, kurā uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi paliek nemainīgi, un līdz 6  gadiem no lēmuma pieņemšanas brīža. Tas ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, par kuriem ir pierādīts, ka uzņēmums nav čaula direktīvas izpratnē.

(10)

Novērtējums par to , vai uzņēmums faktiski veic saimniecisko darbību nodokļu vajadzībām, vai galvenokārt nodarbojas ar nodokļu apiešanu vai izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, galu galā ir faktu un apstākļu jautājums. Tas būtu jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi attiecībā uz katru konkrēto uzņēmumu. Tādēļ uzņēmumiem, par kuriem uzskata, ka tiem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām, vajadzētu būt tiesīgiem pierādīt pretējo, tostarp pierādīt, ka tie nekalpo galvenokārt nodokļu mērķiem, un tādējādi atspēkot šādu prezumpciju. Pēc tam, kad ir izpildīti šajā direktīvā noteiktie informācijas sniegšanas pienākumi, tiem būtu jāsniedz vajadzīgā informācija tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām. Lai gan tie var sniegt jebkādu papildu informāciju, ko tie uzskata par piemērotu, ir būtiski noteikt kopīgas prasības attiecībā uz to, kas var būt atbilstošs papildu pierādījums un kas tādēļ būtu jāpieprasa visos gadījumos. Ja dalībvalsts, pamatojoties uz šādiem papildu pierādījumiem, uzskata, ka uzņēmums ir apmierinošā veidā atspēkojis prezumpciju par to, ka tam nav satura, tam vajadzētu būt iespējai izdot lēmumu, ar ko apliecina, ka uzņēmumam ir minimāls saturs nodokļu vajadzībām saskaņā ar šo direktīvu. Šāds lēmums var palikt spēkā laikposmā, kurā uzņēmuma faktiskie un juridiskie apstākļi paliek nemainīgi, un līdz 5  gadiem no lēmuma pieņemšanas brīža. Tas ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, par kuriem ir pierādīts, ka uzņēmums nav čaula direktīvas izpratnē.

(11)

Tā kā šīs direktīvas mērķis ir novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas, visticamāk, plauks ar uzņēmumu bez minimāla satura rīcību , un lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un veicinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt iespēju piešķirt atbrīvojumus tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijam, bet kuru iesaistīšanās tomēr faktiski nerada labvēlīgu ietekmi uz uzņēmuma grupas vai faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vispārējo nodokļu situāciju. Šā iemesla dēļ šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām, pieņemt lēmumu, kas pilnībā un pašā sākumā atbrīvo tos no ierosināto noteikumu ievērošanas. Šādam atbrīvojumam turklāt vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai administrācija varētu regulāri pārbaudīt, vai faktiskie un juridiskie apstākļi, kas pamato atbrīvojuma lēmumu, joprojām ir spēkā. Tajā pašā laikā šāda lēmuma iespējamais pagarinājums ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, kuri būtu jāizslēdz no direktīvas darbības jomas.

(11)

Tā kā šīs direktīvas mērķis ir novērst nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ko praktizē uzņēmumi bez minimāla satura, un lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un veicinātu iekšējā tirgus pareizu darbību, ir ārkārtīgi svarīgi paredzēt iespēju piešķirt atbrīvojumus tādiem uzņēmumiem, kuri atbilst ieejas kritērijam, bet kuru iesaistīšanās tomēr faktiski nerada labvēlīgu ietekmi uz uzņēmuma grupas vai faktiskā(-o) īpašnieka(-u) vispārējo nodokļu situāciju. Šā iemesla dēļ šādiem uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem pieprasīt tās dalībvalsts administrācijai, kurā tie ir rezidenti nodokļu vajadzībām, pieņemt lēmumu, kas pilnībā un pašā sākumā atbrīvo tos no ierosināto noteikumu ievērošanas , neprasot uzņēmumam veikt tā darbības satura pārbaudi, ja vien tas var pierādīt, ka tā attiecīgā vienība negūst nodokļu atvieglojumus . Šādam atbrīvojumam turklāt vajadzētu būt ierobežotam laikā, lai administrācija varētu regulāri pārbaudīt, vai faktiskie un juridiskie apstākļi, kas pamato atbrīvojuma lēmumu, joprojām ir spēkā. Tajā pašā laikā šāda lēmuma iespējamais pagarinājums ļaus ierobežot resursus, kas piešķirti gadījumiem, kuri būtu jāizslēdz no direktīvas darbības jomas.

(13)

Lai nodrošinātu ierosinātās sistēmas efektivitāti, ir jānosaka atbilstīgas fiskālās sekas uzņēmumiem, kuriem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām. Uzņēmumiem, kas atbilst ieejas kritērijiem un prezumpcijai, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām, turklāt tie arī nav snieguši pierādījumus par pretējo vai pierādījumus, ka tie nekalpo mērķim iegūt nodokļu priekšrocības, nebūtu jāļauj gūt labumu no noteikumiem nolīgumos un konvencijās, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam un kuru līgumslēdzēja puse ir dalībvalsts, kur atrodas to nodokļu rezidence, un no jebkādiem citiem nolīgumiem, tostarp noteikumiem starptautiskos nolīgumos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām. Šādiem uzņēmumiem nebūtu jāļauj gūt priekšrocības no Padomes Direktīvas 2011/96/ES (14) un Padomes Direktīvas 2003/49/EK (15). Šajā nolūkā šiem uzņēmumiem nevajadzētu būt tiesīgiem saņemt nodokļu rezidenta apliecību, ja tā kalpo šo priekšrocību gūšanai. Tādēļ dalībvalstij, kurā uzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, būtu jāatsaka nodokļu rezidenta apliecība . Vajadzētu paredzēt alternatīvu iespēju, proti, minētā dalībvalsts izdod šādu apliecību ar atrunu, kas brīdina , ka uzņēmumam to nebūtu jāizmanto iepriekš minēto nodokļu priekšrocību gūšanai . Šim nodokļu rezidenta apliecības atteikumam vai arī īpašas rezidenta apliecības izdošanai nevajadzētu būt pretrunā uzņēmuma dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz rezidenci nodokļu vajadzībām un attiecīgajiem pienākumiem, kas ar to saistīti. Tas drīzāk kalpotu tam, lai citām dalībvalstīm un trešām valstīm paziņotu, ka nebūtu jāpiešķir atvieglojumi vai atmaksājumi attiecībā uz tādiem darījumiem, kas saistīti ar šo uzņēmumu, pamatojoties uz kādu līgumu ar uzņēmuma dalībvalsti vai, attiecīgā gadījumā, Savienības direktīvām.

(13)

Lai nodrošinātu ierosinātās sistēmas efektivitāti, ir jānosaka atbilstīgas fiskālās sekas uzņēmumiem, kuriem nav minimāla satura nodokļu vajadzībām. Uzņēmumiem, kas atbilst ieejas kritērijiem un prezumpcijai, ka tiem nav satura nodokļu vajadzībām, turklāt tie arī nav snieguši pierādījumus par pretējo vai pierādījumus, ka tie nekalpo mērķim iegūt nodokļu priekšrocības, nebūtu jāļauj gūt labumu no noteikumiem nolīgumos un konvencijās, kuri paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam un kuru līgumslēdzēja puse ir dalībvalsts, kur atrodas to nodokļu rezidence, un no jebkādiem citiem nolīgumiem, tostarp noteikumiem starptautiskos nolīgumos par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, ar līdzvērtīgu mērķi vai sekām. Šādiem uzņēmumiem nebūtu jāļauj gūt priekšrocības no Padomes Direktīvas 2011/96/ES (14) un Padomes Direktīvas 2003/49/EK (15). Šajā nolūkā šiem uzņēmumiem nevajadzētu būt tiesīgiem saņemt nodokļu rezidenta apliecību, ja tā kalpo šo priekšrocību gūšanai. Tādēļ dalībvalstij, kurā uzņēmums ir rezidents nodokļu vajadzībām, būtu jāatsaka nodokļu rezidenta apliecība un jāizsniedz izziņa , kurā norādīts pamatojums šāda lēmuma pieņemšanai . Šim nodokļu rezidenta apliecības atteikumam nevajadzētu būt pretrunā uzņēmuma dalībvalsts noteikumiem attiecībā uz rezidenci nodokļu vajadzībām un attiecīgajiem pienākumiem, kas ar to saistīti. Tas drīzāk kalpotu tam, lai citām dalībvalstīm un trešām valstīm paziņotu, ka nebūtu jāpiešķir atvieglojumi vai atmaksājumi attiecībā uz tādiem darījumiem, kas saistīti ar šo uzņēmumu, pamatojoties uz kādu līgumu ar uzņēmuma dalībvalsti vai, attiecīgā gadījumā, Savienības direktīvām.

(13a)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai minētās nodokļu sekas būtu noteiktas atbilstīgi spēkā esošajiem divpusējiem nodokļu nolīgumiem starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

(15)

Tāpēc Direktīva 2011/16/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(15)

Ņemot vērā to, ka Direktīvā 2011/16/ES par administratīvu sadarbību (DAC) ir paredzēti noteikumi un procedūras dalībvalstu sadarbībai dalībvalstu nodokļu iestāžu informācijas apmaiņas jomā, jo īpaši attiecībā uz automātisku informācijas apmaiņu nodokļu uzlikšanas vajadzībām, šī direktīva būtu attiecīgi jāgroza , ļaujot dalībvalstīm automātiski apmainīties ar informāciju, kas saņemta saistībā ar šo direktīvu .

(16)

Lai uzlabotu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un minimālo koordinācijas līmeni visās dalībvalstīs, ir jānosaka minimālā finansiālā sankcija, ņemot vērā arī katra konkrētā uzņēmuma situāciju. Paredzētie noteikumi balstās uz uzņēmumu pašnovērtējumu par to , vai tie atbilst ieejas kritērijiem. Lai panāktu noteikumu efektivitāti, stimulējot pienācīgu atbilstību visā Savienībā un ņemot vērā to, ka čaulas uzņēmumu vienā dalībvalstī var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir svarīgi, lai ikvienai dalībvalstij būtu tiesības pieprasīt citai dalībvalstij veikt nodokļu revīzijas uzņēmumos, kas pakļauti riskam, ka netiks ievērots šajā direktīvā definētais minimālais saturs. Tādējādi, lai pastiprinātu efektivitāti, ir būtiski, lai pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij būtu pienākums veikt šādu revīziju un apmainīties ar informāciju par rezultātu, pat ja netiek konstatēta “čaulas” vienība.

(16)

Lai uzlabotu efektivitāti, dalībvalstīm būtu jānosaka sankcijas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar kuriem transponē šo direktīvu. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Lai nodrošinātu noteiktību nodokļu jomā un minimālo koordinācijas līmeni visās dalībvalstīs, ir jānosaka minimālā finansiālā sankcija, ņemot vērā arī katra konkrētā uzņēmuma situāciju. Paredzētie noteikumi balstās uz pašnovērtējumu , ko uzņēmumi veic, lai noteiktu , vai tie atbilst ieejas kritērijiem. Lai panāktu noteikumu efektivitāti, stimulējot pienācīgu atbilstību visā Savienībā un ņemot vērā to, ka čaulas uzņēmumu vienā dalībvalstī var izmantot, lai samazinātu citas dalībvalsts nodokļu bāzi, ir svarīgi, lai ikvienai dalībvalstij būtu tiesības pieprasīt citai dalībvalstij veikt kopīgas nodokļu revīzijas uzņēmumos, kas pakļauti riskam, ka netiks ievērots šajā direktīvā definētais minimālais saturs. Kopīgas revīzijas ļauj apvienot speciālās zināšanas, kas nodrošina faktu pilnīgu apstiprināšanu un veicina revīzijas rezultātu pieņemšanu. Ar Padomes Direktīvu (ES) 2021/514  (16) tika izveidota vienota sistēma kopīgām revīzijām, tāpēc attiecīgos gadījumos tās būtu jāizmanto.

(18)

Lai novērtētu ierosināto jauno noteikumu efektivitāti, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē.

(18)

Lai novērtētu ierosināto jauno noteikumu efektivitāti, kā arī to ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs un nodokļu iestāžu spējām, Komisijai būtu jāsagatavo novērtējums, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju un citiem pieejamiem datiem. Komisijas ziņojums būtu jāpublicē , un attiecīgā gadījumā, lai palielinātu šīs direktīvas efektivitāti, tam būtu jāpievieno pārskats un leģislatīvā akta priekšlikums, ar ko groza šo direktīvu .

(5)

“faktiskais īpašnieks” ir faktiskais īpašnieks atbilstoši definīcijai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/849 3. panta 6) punktā ;

(5)

“faktiskais īpašnieks” ir faktiskais īpašnieks , kā definēts 2. panta 22. punktā [lūgums ievietot atsauci — priekšlikums regulai par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai — COM(2021)0420] ;

(6a)

(a)

vairāk nekā 75  % no ieņēmumiem, ko uzņēmums uzkrājis iepriekšējos divos taksācijas gados, ir būtiski ienākumi;

(a)

vairāk nekā 65  % no ieņēmumiem, ko uzņēmums uzkrājis iepriekšējos divos taksācijas gados, ir būtiski ienākumi;

(i)

vairāk nekā 60  % no to uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtības, uz kuriem attiecas 4. panta e) un f) apakšpunkts, iepriekšējos divos taksācijas gados atradās ārpus uzņēmuma dalībvalsts;

(i)

vairāk nekā 55  % no to uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtības, uz kuriem attiecas 4. panta e) un f) apakšpunkts, iepriekšējos divos taksācijas gados atradās ārpus uzņēmuma dalībvalsts;

(ii)

vismaz 60  % no uzņēmuma attiecīgajiem ienākumiem tiek gūti vai izmaksāti, izmantojot pārrobežu darījumus;

(ii)

vairāk nekā 55  % no uzņēmuma attiecīgajiem ienākumiem tiek gūti vai izmaksāti, izmantojot pārrobežu darījumus;

(c)

iepriekšējos divos taksācijas gados uzņēmums ir uzticējis ārpakalpojumu sniedzējiem ikdienas darbību administrēšanu un lēmumu pieņemšanu par nozīmīgiem pienākumiem.

(c)

iepriekšējos divos taksācijas gados uzņēmums ir uzticējis trešās puses ārpakalpojumu sniedzējiem ikdienas darbību administrēšanu un lēmumu pieņemšanu par nozīmīgiem pienākumiem.

(e)

uzņēmumi, kuros ir vismaz pieci pilnslodzes ekvivalenta darbinieki vai personāls, kuri veic vienīgi darbības, kas rada attiecīgos ienākumus;

(a)

uzņēmumam ir savas telpas dalībvalstī vai telpas vienīgi savai lietošanai;

(a)

uzņēmumam ir savas telpas dalībvalstī, telpas vienīgi savai lietošanai vai telpas, kas ir kopīgas ar tās pašas grupas vienībām ;

(b)

uzņēmumam Savienībā ir vismaz viens aktīvs bankas konts;

(b)

uzņēmumam Savienībā ir vismaz viens aktīvs bankas vai e-naudas konts , kurā tiek saņemti attiecīgie ieņēmumi ;

(2)

ir kvalificēti un pilnvaroti pieņemt lēmumus attiecībā uz darbībām, kas uzņēmumam rada attiecīgus ienākumus, vai attiecībā uz uzņēmuma aktīviem;

(2)

ir pilnvaroti pieņemt lēmumus attiecībā uz darbībām, kas uzņēmumam rada attiecīgus ienākumus, vai attiecībā uz uzņēmuma aktīviem;

(3)

(4)

(ii)

lielākā daļa uzņēmuma pilnslodzes ekvivalenta darbinieku ir rezidenti nodokļu vajadzībām uzņēmuma dalībvalstī vai atrodas no minētajām dalībvalstīm tādā attālumā, kas ir savienojams ar viņu pienākumu pienācīgu izpildi, un šādi darbinieki ir kvalificēti veikt darbības, kas uzņēmumam rada attiecīgos ienākumus.

(ii)

pastāvīgā dzīvesvieta lielākajai daļai uzņēmuma pilnslodzes ekvivalenta darbinieku atbilstoši tam, kā izklāstīts Regulā (EK) Nr. 593/2008, ir uzņēmuma dalībvalstī vai atrodas no minētajām dalībvalstīm tādā attālumā, kas ir savienojams ar viņu pienākumu pienācīgu izpildi, un šādi darbinieki ir kvalificēti veikt darbības, kas uzņēmumam rada attiecīgos ienākumus.

(ga)

pārskats par uzņēmuma un saistīto uzņēmumu struktūru un jebkādiem vērā ņemamiem ārpakalpojumu režīmiem, ieskaitot konkrētās struktūras darbības pamatojumu, kas aprakstīti standartizētā formāta kontekstā;

(gb)

kopsavilkuma ziņojums par dokumentārajiem pierādījumiem, kas iesniegti saskaņā ar šo punktu, tajā īpaši iekļaujot:

(a)

dokumentu, kas ļauj noskaidrot uzņēmuma dibināšanas komerciālo pamatojumu;

(a)

dokumentu, kas ļauj noskaidrot saimniecisko pamatojumu uzņēmuma dibināšanai dalībvalstī, kurā tas veic savu darbību,

(b)

informāciju par darbinieku profiliem, tostarp viņu pieredzes līmeni, lēmumu pieņemšanas pilnvarām kopējā struktūrā, lomu un amatu struktūrshēmā, darba līguma veidu, kvalifikācijas un nodarbinātības ilgumu;

(b)

informāciju par pilna un daļēja laika darbinieku un līgumdarbinieku profiliem, proti, viņu pieredzes līmeni, lēmumu pieņemšanas pilnvarām kopējā struktūrā, lomu un amatu struktūrshēmā, darba līguma veidu, kvalifikācijas un nodarbinātības ilgumu , ievērojot augstu datu aizsardzības un privātuma līmeni,

(a)

atteikt uzņēmumam izdot nodokļu rezidenta apliecību, lai to izmantotu ārpus šīs dalībvalsts jurisdikcijas;

(b)

izdot nodokļu rezidenta apliecību, kurā noteikts, ka uzņēmumam nav tiesību gūt labumu no nolīgumiem un konvencijām, kas paredz novērst nodokļu dubulto uzlikšanu ienākumiem un attiecīgā gadījumā kapitālam, un no starptautiskiem nolīgumiem ar līdzīgu mērķi vai sekām, kā arī no Direktīvas 2011/96/ES 4., 5. un 6. panta un Direktīvas 2003/49/EK 1. panta.

(b)

tā uzņēmuma PVN maksātāja numurs, kuram ir pienākums ziņot saskaņā ar direktīvas [OP] 6. pantu, ja tāds ir;

(b)

Ja nav NMIN, tā uzņēmuma PVN maksātāja numurs, kuram ir pienākums ziņot saskaņā ar direktīvas [OP] 6. pantu, ja tāds ir.

(g)

pierādījumu, ko uzņēmums iesniedzis saskaņā ar 7. panta 2. punktu , kopsavilkums .

(g)

deklarācijas un attiecīgā gadījumā to pierādījumu kopsavilkums , ko uzņēmums iesniedzis saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

(f)

revīziju skaits uzņēmumos, kas atbilst 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

(f)

revīziju skaits uzņēmumos, kas atbilst 6. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem , atsevišķi norādot kopīgās un parastās revīzijas ;