52023AE3611

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52023AE3611 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52023AE3611

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu: a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par satvaru piekļuvei finanšu datiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010 un (ES) 2022/2554” (COM(2023) 360 final – 2023/0205 (COD)); b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Direktīvu 98/26/EK un atceļ Direktīvu (ES) 2015/2366 un Direktīvu 2009/110/EK” (COM(2023) 366 final – 2023/0209 (COD)); un c) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010” (COM(2023) 367 final – 2023/0210 (COD))

EESC 2023/03611

OV C, C/2024/1594, 5.3.2024, ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1594/oj (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1594/oj

HTML

PDF - authentic OJ

e-signature

How to verify the authenticity of the Official Journal

Oficiālais Vēstnesis
Eiropas Savienības

Serija C

C/2024/1594

5.3.2024

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu:

a) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par satvaru piekļuvei finanšu datiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010, (ES) Nr. 1094/2010, (ES) Nr. 1095/2010 un (ES) 2022/2554”

(COM(2023) 360 final – 2023/0205 (COD))

b) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Direktīvu 98/26/EK un atceļ Direktīvu (ES) 2015/2366 un Direktīvu 2009/110/EK”

(COM(2023) 366 final – 2023/0209 (COD))

un c) “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010”

(COM(2023) 367 final – 2023/0210 (COD))

(C/2024/1594)

Ziņotājs:

João NABAIS

Apspriešanās

a)	Eiropas Parlaments, 19.10.2023.

b)	Eiropas Parlaments, 11.9.2023.

c)	Eiropas Parlaments, 11.9.2023.

Juridiskais pamats

a)	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

b)	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

c)	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants

Atbildīgā specializētā nodaļa

Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa

Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē

23.11.2023.

Pieņemts plenārsesijā

14.12.2023.

Plenārsesija Nr.

583

Balsojuma rezultāts

(par/pret/atturas)

197/7/13

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē elektroniskās naudas pakalpojumu, kā arī neatkarīgu bankomātu pakalpojumu iekļaušanu direktīvas (un regulas) darbības jomā, jo tādējādi tiek stiprinātas aizsardzības garantijas lietotājiem.

1.2.

EESK skatījumā jaunajā direktīvā būtu jāprecizē, vai tās darbības jomā ietilpst digitālie maki (piemēram, Apple Pay vai Google Pay).

1.3.

Uzņēmējas valsts uzraudzības iestāžu loma būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot plašākas pilnvaras attiecībā uz maksājumu iestādēm, kas savas darbības veic saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību.

1.4.

EESK atzinīgi vērtē direktīvas priekšlikumā paredzēto noteikumu par skaidras naudas izsniegšanas pakalpojumiem mazumtirdzniecības veikalos.

1.5.

Komitejas skatījumā direktīvas priekšlikuma pārskatīšanas klauzulā (43. pantā) noteiktais piecu gadu termiņš ir pārāk ilgs.

1.6.

Pārskatītās Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas pārstrādē (1) (MPD2), to aizstājot ar direktīvu un ierosināto regulu par maksājumu pakalpojumiem (2) (MPR), iztrūkst noteikums par stingrāku patērētāju aizsardzību pret jauniem krāpšanas veidiem un izkrāpšanu, tāpēc EESK ierosina virkni pasākumu, kas izklāstīti šā atzinuma 3.2.7. punktā.

1.7.

EESK pozitīvi vērtē noteikto pienākumu (Regulas par maksājumu pakalpojumiem 7. pants) pirms skaidras naudas izņemšanas sniegt informāciju par izņemšanas maksu.

1.8.

Komiteja atzinīgi vērtē priekšlikumu (Regulas par maksājumu pakalpojumiem 28. pants) piemērojamo maksu palielināšanas aizliegumu attiecināt arī uz kredīta pārvedumiem un tiešā debeta darījumiem visās Eiropas Savienības valūtās.

1.9.

EESK ir gandarīta arī par to, ka Regulā par maksājumu pakalpojumiem ir ietverta prasība izveidot atļauju infopaneli un ieviest lietotāja sniegtu atļauju maksājumiem.

1.10.

Komiteja brīdina, ka nav pieņemami likt patērētājiem trešo personu tīmekļa vietnēs norādīt savus drošības datus.

1.11.

Komiteja aicina apsvērt saikni starp ierosināto direktīvu par zibmaksājumiem un Regulu par maksājumu pakalpojumiem saistībā ar starptautiskā bankas konta numura (IBAN) pārbaudi. Vēlas šajā saistībā izdarīt atsauci uz savu atzinumu par zibmaksājumu regulu (3).

1.12.

Turklāt EESK aicina apsvērt iespēju šo pakalpojumu piemērot sērijveida maksājumu pakalpojumiem.

1.13.

EESK ļoti atzinīgi vērtē aizliegumu (51. pants) maksājumu pakalpojumu sniedzējiem vienpusēji palielināt maksājumu instrumentu tērēšanas limitus.

1.14.

Atzinīgi vērtējami noteikumi (Regulas par maksājumu pakalpojumiem 61. pants) par naudas līdzekļu bloķēšanu tādu darījumu veikšanai, kuru summa iepriekš nav zināma.

1.15.

Ņemot vērā plaši izplatītās krāpšanas un izkrāpšanas nopietnību, ierosinātajā regulā būtu jāapsver līdzekļu atgūšanas funkcijas iekļaušana maksājumu shēmās, neskarot norēķinu, ja pastāv pamatotas aizdomas par krāpšanu.

1.16.

EESK vēlas uzsvērt, ka Regulā par maksājumu pakalpojumiem ir jāuzlabo noteikumi par lietotāju drošu autentificēšanu.

1.17.

Ierosinātajā regulā par atvērtu finanšu darbību (4) ir jāpanāk līdzsvars starp dažādu iesaistīto pušu vajadzībām, neaizmirstot par klientu datu aizsardzības nepieciešamību. Lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanu, būtu jānodrošina pienācīga maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācība. EESK uzskata, ka būtu jāgarantē Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (5) (VDAR) noteiktā datu minimizēšanas principa piemērošana.

1.18.

1.19.

Regulas priekšlikumā ir būtiski trūkumi attiecībā uz sensitīvo personas datu un finanšu datu izmantošanas aizliegumu, kā arī nav pienācīgi nodrošināts līdzsvars un pārredzamība.

1.20.

2. Konteksts un konstatētās problēmas

2.1.

Komisija ir paudusi stingru pārliecību par to, ka lēmums iesniegt divus atsevišķus juridiskus instrumentus ir vispiemērotākā pieeja tiesību aktiem par maksājumiem, jo ir pamatoti izstrādāt atsevišķu direktīvu, kas reglamentē to iestāžu licencēšanu un uzraudzību, kuras sniedz maksājumu pakalpojumus un elektroniskās naudas pakalpojumus, jo šīs kompetences joprojām ir dalībvalstu iestāžu atbildības jomā un Komisija neierosina tās nodot ES līmenim.

2.2.

Lai gan varētu uzskatīt, ka Komisijas izvirzītie Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas mērķi lielā mērā ir sasniegti, Komisija ir publicējusi novērtējumu par tās ietekmi un secinājusi, ka maksājumu tirgū Eiropas Savienībā joprojām pastāv četras būtiskas problēmas.

2.3.

Komisijas konstatētās problēmas ir šādas: 1) patērētāji ir pakļauti krāpšanas riskam un neuzticas maksājumiem, 2) atvērtās banku darbības sektorā joprojām notiek attīstība, un tas ir jāpilnveido, 3) ES dalībvalstu uzraudzības iestāžu pilnvaras un pienākumi nav saskaņoti un 4) pastāv nevienlīdzīgi konkurences apstākļi starp bankām un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.

2.4.

Komisija uzskata, ka šo četru problēmu ietekme uz tirgu ir šāda: 1) lietotāji (patērētāji, komersanti un mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)) joprojām ir pakļauti krāpšanas riskam, un viņiem ir ļoti ierobežotas maksājumu pakalpojumu izvēles iespējas, un cenas ir augstākas, nekā tām vajadzētu būt, 2) banku pakalpojumu sniedzēji saskaras ar dažiem pamatpakalpojumu sniegšanas šķēršļiem un tiem ir grūtāk ieviest jauninājumus, 3) maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nav skaidri viņu pienākumi, un nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzēji ir neizdevīgākā konkurences situācijā nekā bankas, 4) rodas ekonomiska neefektivitāte un lielākas komercdarbības izmaksas, kas negatīvi ietekmē ES konkurētspēju, un 5) iekšējais maksājumu tirgus ir sadrumstalots un ir vērojama labvēlīgāku jurisdikciju izvēle (uzņēmumi izvēlas dalībvalstis, kurās pastāv vislabvēlīgākais tiesiskais satvars).

2.5.

Runājot par ierosināto regulu (6), Komisija jau 2020. gadā par vienu no digitālās finanšu un maksājumu stratēģijas prioritātēm noteica datu virzītas finanšu vides veicināšanu un paziņoja par nodomu iesniegt tiesību akta priekšlikumu, lai izveidotu labāku satvaru finanšu datu piekļuvei.

2.6.

Regulējums par piekļuvi finanšu datiem attiecas uz datu apstrādi uzņēmumu savstarpējās attiecībās vai uzņēmumu un klientu (tostarp patērētāju) attiecībās, balstoties uz patērētāja pieprasījumu, kas ir fundamentāla prasība daudzu un dažādu finanšu pakalpojumu gadījumā.

3. Analīze un vispārīgas piezīmes

3.1. Priekšlikums direktīvai par maksājumu pakalpojumiem un elektroniskās naudas pakalpojumiem (7)

3.1.1.

Attiecībā uz darbības jomu (1. un 2. pants un 13. un 68. apsvērums), šis direktīvas priekšlikums lielā mērā ir balstīts uz Otrās maksājumu pakalpojumu direktīvas II sadaļu par maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kura attiecas tikai uz maksājumu iestādēm.

3.1.2.

Ar izskatāmo priekšlikumu tiek atjaunināti un precizēti minētās direktīvas noteikumi par maksājumu iestādēm, iekļaujot bijušās “elektroniskās naudas iestādes” apakškategorijā “maksājumu iestādes”, tādējādi tiek atcelta Otrā elektroniskās naudas direktīva (8).

3.1.3.

Turklāt ierosinātajā direktīvā ir iekļauti noteikumi par skaidras naudas izņemšanas pakalpojumiem, ko sniedz tirgotāji (bez pienākuma veikt pirkumu) vai neatkarīgi bankomātu izvietotāji, un ar to groza Direktīvu par norēķinu galīgumu (9).

3.1.4.

EESK atzinīgi vērtē elektroniskās naudas pakalpojumu iekļaušanu direktīvas (un arī regulas) darbības jomā, jo tādējādi uzlabojas garantijas šo pakalpojumu lietotājiem, kā arī to pakalpojumu lietotājiem, uz kuriem jau attiecas Otrā maksājumu pakalpojumu direktīva.

3.1.5.

Pozitīvi vērtējama arī neatkarīgu bankomātu pakalpojumu ietveršana.

3.1.6.

Tomēr EESK norāda, ka joprojām pastāv ievērojams skaits izņēmumu, kuru dēļ daudzi pakalpojumi ir ārpus nepieciešamā un atbilstošā tiesiskā regulējuma.

3.1.7.

Šajā jaunajā direktīvā ir jāprecizē, vai digitālie maki, piemēram, Apple Pay vai Google Pay, ietilpst tās darbības jomā vai neietilpst, jo tie tiek plaši izmantoti maksāšanai visā pasaulē un ir diezgan populāri arī Eiropas Savienībā. EESK tāpēc uzskata, ka tie būtu jāiekļauj.

3.1.8.

Ņemot vērā to, cik svarīgi šie pakalpojumi jau ir šobrīd, EESK faktiski uzskata, ka nav pareizi šos maksājumu instrumentus izvērtēt tikai nākamajā pārskatīšanā, kas notiks piecus gadus pēc direktīvas stāšanās spēkā.

3.1.9.

Attiecībā uz direktīvas priekšlikuma 31. pantā minēto atsauci uz to maksājumu iestāžu uzraudzību, kas darbojas saskaņā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai izmantojot pakalpojumu sniegšanas brīvību, uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu loma būtu jāpaplašina, piešķirot tām plašākas pilnvaras.

3.1.10.

Pašlaik daudzos gadījumos lietotāji ir spiesti sūdzības iesniegt tās dalībvalsts iestādēm, kurā atrodas attiecīgā maksājumu iestāde, proti, nevis tajā valstī, kurā lietotāji atrodas, bet citā valstī.

3.1.11.

Šajā sakarā EESK pozitīvi vērtē paredzēto iespēju pēc uzņēmējas dalībvalsts pieprasījuma tās teritorijā izveidot centrālo kontaktpunktu. Tomēr EESK ierosina, ka tam vajadzētu būt pienākumam, nevis iespējai.

3.1.12.

Attiecībā uz skaidras naudas izņemšanas pakalpojumiem mazumtirdzniecības veikalos (ierosinātās direktīvas priekšlikuma 37. pants) šis noteikums ir vērtējams pozitīvi, jo tas atbilst vajadzībām, kas radušās, pakāpeniski samazinoties iespējām piekļūt skaidrai naudai, jo tiek likvidēti daudzi bankomāti un tiek slēgtas banku filiāles.

3.1.13.

Attiecībā uz direktīvas priekšlikuma 43. pantā minēto pārskatīšanas klauzulu EESK uzskata, ka tajā paredzētais piecu gadu termiņš ir pārāk ilgs, ņemot vērā to, ka inovācija pakalpojumu jomā ir strauja: ir sagaidāms, ka parādīsies jauni un vēl specifiskāki pakalpojumu sniedzēji, kā arī radīsies jauni krāpšanas veidi, tāpēc ir svarīgi attiecīgo tiesisko un normatīvo regulējumu atjaunināt biežāk.

3.2. Priekšlikums regulai par maksājumu pakalpojumiem (10)

3.2.1.

Ar direktīvām, kas pieņemtas maksājumu pakalpojumu jomā pēdējos gados, ir ieviesti pasākumi, kuriem ir spēcīga pozitīva ietekme, piemēram, atbildības apjoma samazināšana līdz 50 euro norēķinu karšu lietotājiem neautorizētu maksājumu gadījumā, tiesības uz atmaksu astoņu nedēļu laikā nepamatota tiešā debeta maksājuma gadījumā, aizliegums noteikt papildu maksu par maksājumiem ar kredītkarti vai debetkarti un, visbeidzot, prasību ieviešana par drošu lietotāju autentificēšanu.

3.2.2.

Tomēr krāpšana un izkrāpšana joprojām rada nopietnas bažas, un šobrīd to mērķis vairs nav maksājumu instruments vai kanāls, bet gan lietotājs.

3.2.3.

Tāpēc ar tiesisko un normatīvo regulējumu būtu jāizskauž šādi uzbrukumi patērētājiem/klientiem, un jāvēršas arī pret pikšķerēšanu un viltvārdību (spoofing). Lai efektīvāk cīnītos pret krāpšanu, Komisijai būtu jākoncentrējas uz tās nepieļaušanu un atklāšanu un jāvēršas pret šiem likumpārkāpējiem, nosakot pienākumu pasākumus īstenot visiem dalībniekiem, kuru pakalpojumi un sistēmas ir pakļautas kiberkrāpšanas draudiem. Vienlaikus būtu jāpalielina lietotāju informētība par nepieciešamību aizsargāt piekļuves informāciju un datus.

3.2.4.

Kā zināms, maksātājiem vai klientiem daudzos gadījumos tiek prasīts veikt tādas darbības kā norādīt savus drošības datus, piemēram, paroles vai kodus, vai arī maksāt no saviem kontiem.

3.2.5.

Praktiski šīs darbības veic maksātāji vai klienti, taču tas notiek likumpārkāpēju ietekmē, kuriem ir izdevies imitēt noteiktus apstākļus un viņus apmānīt. Lai gan attiecīgo darbību fiziski ir veicis maksātājs, fakts paliek fakts, ka subjektīvi šī darbība neatbilst tam, ko viņš tiešām ir vēlējies.

3.2.6.

Šajā kontekstā, Otro maksājumu pakalpojumu direktīvu aizstājot ar šo ierosināto regulu (Regulu par maksājumu pakalpojumiem), trūkst noteikuma par spēcīgāku patērētāju aizsardzību pret šiem jaunajiem krāpšanas un izkrāpšanas veidiem; iztrūkst tādi plašāki noteikumi, pasākumi un prasības, kas būtu piemērojamas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un citām struktūrām, kuru pakalpojumi un sistēmas ir pakļautas kiberkrāpšanai (piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumi un sociālo mediju platformas).

3.2.7.

EESK ierosina šādus pasākumus: 1) skaidri definēt jēdzienus “rupja neuzmanība”, “atļauja” un “krāpšana vai drošības draudi vai aizdomas par tiem”, 2) noteikumus, kuros būtu skaidri definēta atbildība šādos krāpšanas un/vai izkrāpšanas gadījumos, un ierosina skaidri definēt rupju nolaidību un kontroli, kā arī tiesības uz tūlītēju no bankas konta izņemto summu atmaksu, 3) stingra satvara izveide atbildības sadalei starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksātājiem un maksājumu saņēmējiem, iesaistot citus maksājumu ķēdes dalībniekus, 4) prasība maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pastiprināti uzraudzīt darījumus, tostarp visiem maksājumu pakalpojuma dalībniekiem nosakot skaidrus pienākumus/atbildību 5) pienākums investēt līdzekļus, lai izveidotu rīkus krāpnieku izmantotu viltotu tīmekļa vietņu un IBAN numuru atklāšanai, 6) pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedalīties strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrās, lai konkrēti īstenotu 122. apsvērumu, 7) tādu likumīgu līdzekļu paredzēšana, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju apturēt maksājumu pakalpojumus, ja pastāv aizdomas par krāpšanu, tostarp bloķējot konkrētus maksājumus un atgūstot pārskaitītos līdzekļus, 8) noteikums pienācīgi sagatavot maksājumu pakalpojumu sniedzēju personālu šajā saistībā, kā arī pasākumi lietotāju informētības palielināšanai par to, kā pareizi izmantot maksājumu instrumentus, kā atklāt krāpniekus/izkrāpējus un ko darīt krāpšanas vai izkrāpšanas gadījumā.

3.2.8.

Attiecībā uz bezkontakta maksājumiem Komisija stratēģijā “Neliela apjoma maksājumi” ir norādījusi, ka tiks izvērtēta iespēja ieviest funkcionalitāti, ar kuras palīdzību patērētāji varētu noteikt sev vēlamo bezkontakta maksājumu maksimālo robežvērtību, un EESK aicina šādu risinājumu īstenot.

3.2.9.

Tas mazinātu to daudzo patērētāju neapmierinātību, kuriem pašreizējā maksimālā summa 50 euro apmērā šiem bezkontakta maksājumiem ir pārāk augsta, un kuri savai debetkartei vēlas zemāku līmeni.

3.2.10.

Attiecībā uz informācijas sniegšanas prasībām skaidras naudas izņemšanas pakalpojumiem EESK atzinīgi vērtē regulas priekšlikuma 7. pantā noteikto pienākumu iepriekš informēt lietotājus par skaidras naudas izņemšanas izmaksām.

3.2.11.

Attiecībā uz tiesībām un pienākumiem saistībā ar maksājumu pakalpojumu izmantošanu Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka aizliegums palielināt piemērojamo maksu jāattiecina arī uz kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem visās Eiropas Savienības valūtās (regulas priekšlikuma 28. pants).

3.2.12.

Atzinīgi vērtējams arī tas, ka ir jānodrošina, lai tirgotāju uzsāktā darījumu noteikumu izstrāde tiktu saskaņota ar tiešā debeta darījumu noteikumiem un uz abiem tiktu attiecināti vienādi patērētāju aizsardzības noteikumi.

3.2.13.

Grozījumi, kas izdarīti regulas priekšlikuma 32. pantā un ļauj maksājumu iestādēm piekļūt maksājumu kontam, ir svarīgi un likvidē nepamatotus ierobežojumus šādai piekļuvei.

3.2.14.

Īpaši lietderīgi ir regulas priekšlikumā ierosinātie noteikumi, kas paredz pienākumu izveidot atļauju infopaneli un lietotāja sniegtu atļauju; regulas priekšlikumā ir dota arī iespēja lietotājiem pārvaldīt katru no tiem. Tomēr EESK uzskata, ka 61. apsvērumā noteiktais ekrāna satura ierakstīšanas aizliegums būtu jāiekļauj pantos par piekļuvi konta datiem.

3.2.15.

Arī šajā jomā EESK vēlas brīdināt, ka nav pieņemami likt patērētājiem trešo personu tīmekļa vietnēs iesniegt savus drošības datus. Patērētāju sensitīvos datus nedrīkstētu apstrādāt, un ir patērētājiem jāgarantē, ka viņiem netiks liegta piekļuve konkrētiem produktiem vai pakalpojumiem, ja viņi atteiksies piedalīties atvērtā banku vidē.

3.2.16.

Atzinīgi vērtējama priekšlikumā 50. pantā paredzētā prasība ieviest pienākumu bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem sniegt bezmaksas IBAN numura pārbaudes pakalpojumu līdzīgi tam, kas jau ir paredzēts priekšlikumā regulai par zibmaksājumiem. EESK prasa apsvērt saikni starp abiem attiecīgajiem priekšlikumiem (zibmaksājumi un Regula par maksājumu pakalpojumiem) attiecībā uz IBAN pārbaudīšanu. Turklāt EESK mudina apsvērt iespēju šo pakalpojumu piemērot uzņēmumu sērijveida maksājumiem.

3.2.17.

Tomēr minētais pasākums attiecas tikai uz vienu krāpšanas veidu; kā norādīts iepriekš, Regulā par maksājumu pakalpojumiem būtu jāiekļauj vairāk pasākumu, kas varētu novērst krāpšanu, tostarp krāpšanu ārpus maksājumu pakalpojumu vides, un palīdzēt krāpšanā cietušajiem lietotājiem. Komiteja iesaka apsvērt, kā šos pasākumus varētu piemērot plašākā kontekstā nekā maksājumi.

3.2.18.

EESK ļoti atzinīgi vērtē maksājumu pakalpojumu sniedzējiem noteikto aizliegumu vienpusēji palielināt tērēšanas limitus, kas noteikti maksājumu instrumentiem (51. pants).

3.2.19.

Kas attiecas uz atbildību par neautorizētiem maksājumiem, neraugoties uz dažām pozitīvām inovācijām, joprojām pastāv iespējas pilnveidot attiecīgo tiesību aktu noteikumus tā, lai Regulas par maksājumu pakalpojumiem 79. apsvērums kļūtu efektīvs. Tāpēc EESK aicina Komisiju tālāk izvērtēt nepieciešamību radīt mehānismu, kas būtu piemērots atbildības ķēdei visā maksājumu pakalpojumu vidē un ietvertu pakalpojumu lietotājus.

3.2.20.

Joprojām trūkst skaidrības par to, kas ir rupja nolaidība un kā to iespējams pierādīt, un tāpēc arī turpmāk krāpšanas gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji patērētājus varētu uzskatīt par vainīgiem, lai gan patiesībā viņi ir cietušie.

3.2.21.

Apsveicami ir 61. panta noteikumi par maksāšanas līdzekļu bloķēšanu, ja darījuma summa iepriekš nav zināma, jo šie noteikumi samazinās vai pat pilnībā novērsīs patērētāju sūdzības par bloķētām nesamērīgām summām vai to atbloķēšanas kavējumiem.

3.2.22.

3.2.23.

Atzinīgi vērtējams 82. pantā noteiktais pienākums ziņot par krāpšanu, jo tādējādi ir uzsvērta Eiropas Banku iestādei (EBI) piešķirtā svarīgā loma.

3.2.24.

Lai novērstu turpmākus krāpšanas gadījumus (83. pants), maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, sākot no pirmā krāpšanas mēģinājuma un neraugoties uz to vai tas ir izdevies vai novērsts, būtu obligāti jāatklāj krāpnieciskie IBAN un citi dati, ko varētu izmantot krāpšanas novēršanai, un nebūtu jāpastāv prasībai saņemt ziņojumus no diviem patērētājiem. EESK aicina izvērtēt, vai šo pienākumu nebūtu iespējams piemērot trešām pusēm, tostarp, publiskajām iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, lai izmantotu tīkla efektu. Ja tiks nodrošināta ātrāka datu apmaiņa starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ar pārvaldes iestādēm, uzlabosies krāpšanas atklāšana un novēršana.

3.2.25.

EESK ļoti atzinīgi vērtē 84. pantā noteiktās prasības nosūtīt brīdinājumus par jauniem krāpšanas veidiem, taču tās nekādā gadījumā nedrīkst mazināt maksājumu pakalpojumu sniedzēju atbildību par krāpšanas novēršanu, pierādīšanas pienākumu un patērētāju tiesību aizsardzību.

3.2.26.

Pozitīvi jāvērtē arī Regulā par maksājumu pakalpojumiem paredzētie noteikumi par maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācības programmu ieviešanu.

3.2.27.

EESK atzinīgi vērtē Regulas par maksājumu pakalpojumiem noteikumus par drošu lietotāju autentificēšanu, kas nodrošinās, lai ikvienam, tostarp cilvēkiem ar fizisku invaliditāti, veciem cilvēkiem, cilvēkiem, kuri nespēj izmantot digitālos rīkus, un cilvēkiem, kuriem nav piekļuves digitālajiem kanāliem vai viedtālruņiem, arī būtu vismaz viens drošas autentificēšanas līdzeklis.

3.2.28.

Daudzi patērētāji pauž neapmierinātību par to, ka drošas lietotāju autentificēšanas veikšanai parasti ir vajadzīga piekļuve uz lietotnēm balstītam risinājumam.

3.2.29.

Daudzi no viņiem tāpēc nevar veikt noteiktus maksājumus, it īpaši ar karti apmaksāt pirkumus tiešsaistē. EESK iesaka izvērtēt, kuri drošas lietotāju autentificēšanas risinājumi ir vispiemērotākie iekļautības nodrošināšanai, ņemot vērā jautājumus, kas saistīti ar citu tiesību aktu, tostarp VDAR un Eiropas Piekļūstamības akta (11), īstenošanu un izpildi.

3.2.30.

Atzinīgi vērtējams ir risinājums, kas Eiropas Banku iestādei dod pilnvaras ietekmēt maksājumu produktus, kurus piedāvā maksājumu pakalpojumu sniedzēji (104. pants).

3.2.31.

Kā norādīts Trešajā maksājumu pakalpojumu direktīvā (MPD3), izskatāmās Maksājumu pakalpojumu regulas noteikumu pārskatīšanai ir noteikts pārāk tāls termiņš.

3.2.32.

EESK iesaka likumdevējiem īstenošanas periodu pagarināt vēl par 6 mēnešiem, lai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būtu laiks pielāgoties būtiskajām tehniskajām pārmaiņām.

3.3. Priekšlikums regulai par satvaru piekļuvei finanšu datiem (atvērta finanšu darbība) (12)

3.3.1.

Iepriekš minētā regulas priekšlikuma mērķis ir risināt problēmas, kas konstatētas datu kopīgošanas jomā, un ar to paredzēts uzlabot patērētāju un uzņēmumu iespējas piekļūt saviem finanšu datiem.

3.3.2.

Šī iniciatīva ļaus patērētājiem un uzņēmumiem gūt labumu no produktiem un pakalpojumiem, kas, pamatojoties uz attiecīgajiem datiem un izvairoties iekšējiem no riskiem, izstrādāti, lai apmierinātu viņu vajadzības. EESK uzskata, ka, izstrādājot tehnoloģiskus risinājumus, jau pašā sākumā būtu jāņem vērā pieejamības un izmantošanas problēmas, lai tādējādi izvairītos no turpmākām problēmām.

3.3.3.

Ar šo regulas priekšlikumu Komisija vēlas uzlabot ekonomiskos rezultātus finanšu pakalpojumu lietotājiem (patērētājiem un uzņēmumiem), veicināt digitālo pārkārtošanos un paātrināt datu virzītu darījumdarbības modeļu ieviešanu Eiropas Savienības finanšu nozarē.

3.3.4.

Lai gan Komiteja pilnībā atbalsta šo datu virzītas ekonomikas veicināšanas mērķi, tā uzskata, ka ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas skaidri noteiktu datu kopīgošanas noteikumus, nodrošinot savstarpīgumu visām iesaistītajām pusēm (arī ārpus Eiropas Savienības). Šis aspekts ir īpaši svarīgs finanšu datu jomā, jo tie ietver sensitīvu informāciju gan attiecībā uz privātpersonām, gan uzņēmumiem.

3.3.5.

Priekšlikumā regulai ir jāpanāk līdzsvars starp iesaistīto pušu vajadzībām, neaizmirstot par klientu datu aizsardzības nepieciešamību. Lai uzlabotu pakalpojumu sniegšanu, būtu jānodrošina pienācīga maksājumu pakalpojumu sniedzēju darbinieku apmācība. EESK uzskata, ka būtu jāgarantē VDAR noteiktā datu minimizēšanas principa piemērošana.

3.3.6.

Regulas priekšlikumā (2. pantā) iekļautais klientu datu kategoriju saraksts ir pietiekami visaptverošs un ir paplašināts, taču iegūtie dati joprojām ir pakļauti ļaunprātīgas izmantošanas vai nelikumīgas iejaukšanās riskam. EESK uzsver arī, ka joprojām nepastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi starp stingri regulētajām finanšu iestādēm un citiem tirgus dalībniekiem.

3.3.7.

EESK uzskata, ka būtu svarīgi, lai Eiropas Banku iestāde (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI) tiktu īpaši pilnvarotas (7. pants) izstrādāt pamatnostādnes par patērētāju datu apstrādi attiecībā uz produktiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar viņu kredīta līmeni un risku novērtēšanu, kā arī attiecībā uz produktiem, kas saistīti ar dzīvības apdrošināšanu vai veselības aprūpes un veselības apdrošināšanu.

3.3.8.

Tomēr regulas priekšlikumā ir būtiski trūkumi attiecībā uz sensitīvo personas datu un finanšu datu izmantošanas aizliegumiem, kā arī nav pienācīgi nodrošināts līdzsvars un pārredzamība.

3.3.9.

EESK atbalsta regulas priekšlikuma noteikums, kas paredz, ka datu turētājiem ir jāsagatavo kopsavilkums vai infopanelis, kas ļautu klientiem pieņemt lēmumus, lai aizsargātu savu nostāju (8. pants).

3.3.10.

Infopaneļos (un portālos) būtu jāievēro īpaši modeļi, kas patērētājiem dotu iespēju apstiprināt piekrišanu datiem, kas var tikt kopīgoti, un noteikt, ar kurām struktūrām un kādā nolūkā šī kopīgošana var notikt. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai patērētāji saprastu un būtu pārliecināti, ka viņu piekrišana ir svarīga.

3.3.11.

EESK uzskata: lai uzlabotu infopaneļu darbību, ir jānovērš ierobežojošas prakses izmantošana datu turētāju vidū.

3.3.12.

Līdzīgi ieteikumiem, kas sniegti Regulas par maksājumu pakalpojumiem noteikumu īstenošanas saistībā, EESK iesaka likumdevējiem apsvērt īstenošanas perioda pagarināšanu par sešiem mēnešiem tehniskajām iezīmēm finanšu datu piekļuves sistēmas ietvaros.

Briselē, 2023. gada 14. decembrī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs

Oliver RÖPKE

(1) COM(2023) 366 final.

(2) COM(2023) 367 final.

(3) OV C 146, 27.4.2023., 23. lpp.

(4) COM(2023) 360 final.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(6) COM(2023) 360 final.

(7) COM(2023) 366 final.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(10) COM(2023) 367 final.

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/882 (2019. gada 17. aprīlis) par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām (OV L 151, 7.6.2019., 70. lpp.).

(12) COM(2023) 360 final.

PIELIKUMS

Turpmāk minētie grozījumi ieguva vismaz vienu ceturto daļu nodoto balsu, taču tika noraidīti debatēs (Reglamenta 74. panta 3. punkts).

3.2.7. punkts

Grozīt šādi

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

EESK ierosina šādus pasākumus: 1) skaidri definēt jēdzienus “rupja neuzmanība”, “atļauja” un “krāpšana vai drošības draudi vai aizdomas par tiem”, 2) noteikumus, kuros būtu skaidri definēta atbildība šādos krāpšanas un/vai izkrāpšanas gadījumos, un ierosina skaidri definēt rupju nolaidību un kontroli, kā arī tiesības uz tūlītēju no bankas konta izņemto summu atmaksu , 3) stingra satvara izveide atbildības sadalei starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksātājiem un maksājumu saņēmējiem, iesaistot citus maksājumu ķēdes dalībniekus, 4) prasība maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pastiprināti uzraudzīt darījumus, tostarp visiem maksājumu pakalpojuma dalībniekiem nosakot skaidrus pienākumus/atbildību 5) pienākums investēt līdzekļus, lai izveidotu rīkus krāpnieku izmantotu viltotu tīmekļa vietņu un IBAN numuru atklāšanai, 6) pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedalīties strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrās, lai konkrēti īstenotu 122. apsvērumu, 7) tādu likumīgu līdzekļu paredzēšana, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju apturēt maksājumu pakalpojumus, ja pastāv aizdomas par krāpšanu, tostarp bloķējot konkrētus maksājumus un atgūstot pārskaitītos līdzekļus, 8) noteikums pienācīgi sagatavot maksājumu pakalpojumu sniedzēju personālu šajā saistībā, kā arī pasākumi lietotāju informētības palielināšanai par to, kā pareizi izmantot maksājumu instrumentus, kā atklāt krāpniekus/izkrāpējus un ko darīt krāpšanas vai izkrāpšanas gadījumā.

EESK ierosina šādus pasākumus: 1) skaidri definēt jēdzienus “rupja neuzmanība”, “atļauja” un “krāpšana vai drošības draudi vai aizdomas par tiem”, 2) noteikumus, kuros būtu skaidri definēta atbildība šādos krāpšanas un/vai izkrāpšanas gadījumos, un ierosina skaidri definēt rupju nolaidību un kontroli, kā arī tiesības saņemt atpakaļ no bankas konta izņemtās summas, 3) stingra satvara izveide atbildības sadalei starp maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, maksātājiem un maksājumu saņēmējiem, iesaistot citus maksājumu ķēdes dalībniekus, 4) prasība maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pastiprināti uzraudzīt darījumus, tostarp visiem maksājumu pakalpojuma dalībniekiem nosakot skaidrus pienākumus/atbildību 5) pienākums investēt līdzekļus, lai izveidotu rīkus krāpnieku izmantotu viltotu tīmekļa vietņu un IBAN numuru atklāšanai, 6) pienākums maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedalīties strīdu alternatīvas izšķiršanas procedūrās, lai konkrēti īstenotu 122. apsvērumu, 7) tādu likumīgu līdzekļu paredzēšana, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem dod iespēju apturēt maksājumu pakalpojumus, ja pastāv aizdomas par krāpšanu, tostarp bloķējot konkrētus maksājumus un atgūstot pārskaitītos līdzekļus, 8) noteikums pienācīgi sagatavot maksājumu pakalpojumu sniedzēju personālu šajā saistībā, kā arī pasākumi lietotāju informētības palielināšanai par to, kā pareizi izmantot maksājumu instrumentus, kā atklāt krāpniekus/izkrāpējus un ko darīt krāpšanas vai izkrāpšanas gadījumā.

Balsojuma rezultāts

Par:	83
Pret:	110
Atturas:	19

3.2.8. punkts

Grozīt šādi

Specializētās nodaļas atzinums

Grozījums

Balsojuma rezultāts

Par:	73
Pret:	126
Atturas:	17

3.2.20. punkts

Grozīt šādi

Specializētās nodaļas atzinums	Grozījums
Joprojām trūkst skaidrības par to, kas ir rupja nolaidība un kā to iespējams pierādīt , un tāpēc arī turpmāk krāpšanas gadījumā maksājumu pakalpojumu sniedzēji patērētājus varētu uzskatīt par vainīgiem, lai gan patiesībā viņi ir cietušie .	Joprojām trūkst skaidrības par to, kas ir rupja nolaidība un kā to iespējams pierādīt.

Balsojuma rezultāts

Par:	68
Pret:	136
Atturas:	17

ELI: http://data.europa.eu/eli/C/2024/1594/oj

ISSN 1977-0952 (electronic edition)

Top

Choose the experimental features you want to try