Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauniešu loma zaļās pārkārtošanās procesā”

(Izpētes atzinums pēc prezidentvalsts Zviedrijas pieprasījuma)

(2023/C 184/03)

Ziņotāja:

Nicoletta MERLO

No Padomes prezidentvalsts Zviedrijas saņemts atzinuma pieprasījums	2022. gada 14. novembra vēstule
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.3.2023.
Pieņemts plenārsesijā	22.3.2023.
Plenārsesija Nr.	577
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	152/00/01

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka jauniešiem var būt un viņiem ir jāuztic nozīmīga loma zaļās pārkārtošanās procesā. Komiteja uzskata, ka būtiski ir radīt jaunu pārvaldības modeli, kas ir iekļaujošāks un, pārvarot joprojām pastāvošos šķēršļus, spēj nodrošināt jauniešu aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos.

1.2.

EESK uzsver, ka ir svarīgi, tostarp garantējot jaunatnes organizācijām nepieciešamo finansiālo atbalstu, nodrošināt tām vadošu lomu lēmumu pieņemšanas procesā un ar ilgtspēju un vidi saistītu projektu izstrādē un izplatīšanā.

1.3.

EESK uzskata, ka ir ļoti būtiski ar īstenojamo politikas pasākumu ekonomiskās, politiskās un sociālās ietekmes novērtēšanu, kurā tiek izmantoti rādītāji un kura tiek veikta pirms šo pasākumu apstiprināšanas, tās gaitā un pēc tās, pastāvīgi uzraudzīt, kā publiskie ieguldījumi, tostarp tie, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos, ietekmē un turpmāk ietekmēs jauniešus.

1.4.

EESK mudina ES iestādes un dalībvalstis veikt pasākumus un izveidot mehānismus, lai nodrošinātu, ka jaunatnes perspektīva tiek ņemta vērā visās politikas jomās, un radīt telpu, kas, visaptveroši izmantojot ietekmes novērtēšanas instrumentu “ES jauniešu tests” (EU Youth Test) spēj garantēt jauniešu aktīvu līdzdalību.

1.5.

EESK uzskata, ka ir būtiski Eiropas Prasmju gada kontekstā īstenotās iniciatīvas un politikas pasākumus sasaistīt ar tādiem tematiem kā zaļā pārkārtošanās, ilgtspējīga attīstība un jauniešu problēmas strauji mainīgajā pasaulē.

1.6.

EESK uzskata, ka ir svarīgi attiecībā uz izglītību un to prasmju attīstību, kuras no jauniešiem sagaida šajā jomā, izmantot transversālu pieeju, kas, arī iedibinot un uzlabojot gan iespējas pārejai no skolas uz nodarbinātību, gan profesionālo māceklību un vienlaikus iesaistot sociālos partnerus, spēj nodrošināt teorētiskas un praktiskas prasmes. Ar šiem tematiem saistītās apmācības saturs būtu arī jāstrukturē un plašākā sistēmā valsts līmenī jāizstrādā un jāpilnveido, vadoties no reģioniem un to vajadzībām.

1.7.

EESK uzskata, ka zināšanas par ilgtspēju un vides aizsardzību ir jāapgūst jau agrīnā vecumā un ka šajā procesā ir jāizmanto novatoriski izglītības instrumenti, kas uzmanību pievērš vides aizsardzībai, sociālai un ekonomiskai attīstībai un ar to saistīto mērķu sasniegšanai. Lai to varētu panākt, būtiska ir kvalitatīva izglītība visiem un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība tiem, kas šādu izglītību nodrošina.

1.8.

EESK uzsver: ir svarīgi, ka skolas sadarbībā ar vietējām pašvaldībām un ārpusskolas pasākumu rīkotājiem, it īpaši ar jauniešu organizācijām un organizētu pilsonisko sabiedrību, iesaistās zaļās pārkārtošanās jautājumu risināšanā, tādējādi palielinot parasto iedzīvotāju informētību un līdzdalību. Šajā saistībā EESK pozitīvi vērtē “Zaļās Erasmus programmas” īstenošanā uzkrāto pieredzi un pauž cerību, ka programma tiks sekmīgi īstenota.

1.9.

EESK uzskata: lai darba ņēmējiem – gan gados jaunākiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem – nodrošinātu prasmes pārvaldīt zaļās pārkārtošanās radītos jauninājumus, ir svarīgi atvēlēt līdzekļus darba vidē balstītām mācībām un atbalstīt apmācību darbavietā un kvalitatīvu stažēšanos un māceklību, kas spēj radīt pozitīvu dialogu starp tirgus vajadzībām un jauniešu individuālajām prasmēm. Šajā saistībā būtiska nozīme var būt sociālajam dialogam un sarunām par darba koplīgumu slēgšanu.

1.10.

EESK uzskata, ka ir svarīgi īstenot holistiskus apmācības politikas pasākumus, kas būtu saistīti ar rūpniecības politikas pasākumiem, saskaņoti ar citām attīstības stratēģijām un detalizēti plānoti teritoriālajā un vietējā līmenī un ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, lai nodrošinātu, ka zaļā pārkārtošanās ir taisnīga pārkārtošanās, kura nevienu neatstāj novārtā.

1.11.

EESK uzskata: lai nodrošinātu sieviešu pienācīgu iesaisti ar zaļo pārkārtošanos saistītajās nozarēs, dzimumu līdztiesības aspektam ir jābūt neatņemamai zaļās pārkārtošanās sastāvdaļai. Dalībvalstīm vairāk resursu būtu jāatvēl jauniešu karjeras attīstības atbalsta sniegšanai skolās un viņu virzības uz nodarbinātību atbalstīšanai, ko nodrošina efektīvi valsts nodarbinātības dienesti, kuri ir atbilstoši informēti par ražošanas struktūru attiecīgajā reģionā.

1.12.

Gados jauniem uzņēmējiem var būt svarīga loma inovācijas attīstībā, tostarp zaļās pārkārtošanās jomā. EESK uzskata, ka šie jaunieši ir jāiedrošina ar īpašu apmācību un atbalstu novatoriskiem projektiem, kā arī ar pienācīgu finansiālo atbalstu.

1.13.

EESK uzskata: lai nodrošinātu, ka zaļā pārkārtošanās ir arī taisnīga pārkārtošanās un ka tiek novērsta uzņēmumu slēgšana, kas izraisīs darbvietu zudumu, dalībvalstīm prioritāri ir jāiegulda ievērojami resursi, sākot ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem atvēlētajiem līdzekļiem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem jāpārveido sava darbība, jauna darba atrašanu atlaistiem darba ņēmējiem un uzņēmējus, it īpaši gados jaunos uzņēmējus, kas plāno investēt zaļos uzņēmumos.

2.   Atzinuma konteksts

2.1.

Šo izpētes atzinumu pieprasīja ES Padomes prezidentvalsts Zviedrija nolūkā analizēt jauniešu lomu zaļās pārkārtošanās procesā.

2.2.

“Zaļā pārkārtošanās” ir ES ekonomikas un sabiedrības pārkārtošanās, lai varētu sasniegt klimata un vides aizsardzības mērķus, galvenokārt ar politikas pasākumiem un ieguldījumiem saskaņā ar Eiropas Klimata aktu, kurā noteikts pienākums līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, Eiropas zaļo kursu un Parīzes nolīgumu, nodrošinot, ka pārkārtošanās ir taisnīga un visus iekļaujoša.

2.3.

Saskaroties ar šīm lielajām problēmām, ir svarīgi atzīmēt, ka tieši jaunieši ir paaudze, kas visskaidrāk izprot un apzinās nepieciešamību rīkoties, lai panāktu vides ilgtspēju. Faktiski, ja šodien ir kāds jautājums, kas spēj starp jauniešu interesēm un vērtībām un neatrisinātajiem mūsdienu problēmjautājumiem radīt pozitīvu saikni, kurai ir liels ražošanas un patēriņa modeļu inovācijas potenciāls, tad tas ir vides, veselības veicināšanas un planētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jautājums.

2.4.

Pēdējos gados klimatrīcība ir mobilizējusi daudzus jauniešus visā Eiropā, un vietējā un reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī ir izvērsušās daudzas ekoloģiskas un sociālas kustības, ko veido jaunieši, kuri piedalās demonstrācijās un pieprasa no valdībām un politikas veidotājiem reālus pasākumus, kas būtu vērsti uz vides aizsardzību un klimatneitralitātes panākšanu.

2.5.

2022. gads tika pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu, lai ne tikai godinātu un atbalstītu jauniešus, kas ir pandēmijas vissmagāk skartā paaudze, un dotu viņiem jaunas cerības, spēku un ticību nākotnei, bet arī izmantotu iespēju uzsvērt, kādas jaunas perspektīvas un iespējas paver zaļā un digitālā pārkārtošanās.

3.   Jauniešu iesaiste zaļās pārkārtošanās procesā

3.1.

Lai panāktu taisnīgu zaļo pārkārtošanos, ar Eiropas zaļo kursu ir jāīsteno ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tajā izvirzītie 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM), tostarp ieviešot jaunu pārvaldības modeli, kas ir iekļaujošāks un spēj aktīvi iesaistīt jauniešus lēmumu pieņemšanas procesos.

3.2.

Šodien politisko vadītāju pieņemtie lēmumi par klimata pārmaiņām un citiem vides jautājumiem ietekmēs mūsdienu jaunatni un it īpaši nākamās paaudzes. Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam norādīts, ka jauniešiem ir tiesības paust viedokli par jautājumiem, kas viņus skar, un ka jaunieši var būtiski sekmēt virzību uz programmā izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

3.3.

Jauniešu loma ilgtspējīgākas, iekļaujošākas un zaļākas pasaules veidošanā tiek atzīta arvien biežāk un viņiem tika veltīts īpašs Eiropas gads, taču ir skaidrs, ka patiesībā jauniešiem joprojām neizdodas aktīvi līdzdarboties lēmumu pieņemšanas struktūrās.

3.4.

Pēdējos gados, neraugoties uz jauniešu lielo ar klimata pārmaiņu ierobežošanu saistīto aktivitāti, vērojama arī pieaugoša jauniešu neapmierinātība un arvien mazāka uzticēšanās politiskajām iestādēm, un tas nozīmē, ka mazinās viņu aktīva līdzdalība politiskajās partijās un viņu kā vēlētāju vai kā kandidātu vēlme piedalīties politiskās vēlēšanās. Tas apdraud demokrātijas sistēmu un kavē uz nākotni vērstu politikas pasākumu izstrādi, sākot ar tādiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, un kas spēj reaģēt uz dažādām aktuālām problēmām un vajadzībām. Šajā saistībā EESK uzskata, ka prioritāri vajadzētu veicināt jauniešu līdzdalību politikā un citos lēmumu pieņemšanas procesos un ka būtu jāapsver visas iespējas, kā šādu līdzdalību nodrošināt un kā panākt tās efektivitāti visos līmeņos.

3.5.

Vispirms būtu svarīgi apzināt un pārvarēt sociālos, ekonomiskos un ar kultūru saistītos šķēršļus, kas kavē jauniešu visaptverošu līdzdalību un kas, iespējams, izskaidrojami arī ar informētības trūkumu vai apgrūtinātu piekļuvi informācijai par jauniešu līdzdalības un pārstāvības mehānismiem. Vēl viens aspekts, kas būtu jāuzsver, attiecas uz jaunajiem, bieži vien neformāliem veidiem, kā jaunieši šodien iesaistās un veido dialogu, bieži izmantojot tehnoloģijas un sociālos medijus, un kas būtu pienācīgi jāņem vērā, jo šī neformālā saziņa spēj mobilizēt veselas paaudzes.

3.6.

Ilgtspēja ir dziļi iesakņojusies jauniešu pasaules uztverē un viņu lēmumu pieņemšanas procesos, taču viņu pieeja ir ļoti pragmatiska. Tāpēc jaunatnes organizācijām, kas pārstāv miljoniem Eiropas jauniešu intereses un rūpes, var būt svarīga loma centienos nodrošināt, ka jaunajai paaudzei ir ne tikai iespēja paust viedokli iestādēs un pilsoniskajā sabiedrībā, bet arī iespēja sniegt jēgpilnu un kvalificētu ieguldījumu lēmumu pieņemšanas procesā vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī (1).

3.7.

Minēto iemeslu dēļ EESK uzsver, ka ir svarīgi radīt iespējas visām reprezentatīvākajām jaunatnes organizācijām, sākot ar tām, kas pārstāv visneaizsargātākos jauniešus un tālākajos un lauku apvidos dzīvojošos, piedalīties ar ilgtspējas jautājumiem saistītas politikas veidošanā un ideju ģenerēšanā.

3.8.

Jaunatnes organizācijas var pildīt daudzas funkcijas, un tām var būt būtiska nozīme ar vidi un ilgtspēju saistītu projektu popularizēšanā un īstenošanā. Tāpēc EESK aicina ES iestādes sniegt šīm apvienībām strukturālu finansiālu atbalstu, izmantojot atbilstošus un īpašus resursus, lai jauniešu organizācijām būtu piemēroti apstākļi, kas nodrošinātu un izvērstu jauniešu iesaistīšanos zaļās pārkārtošanās procesā.

3.9.

Tomēr ar iesaistīšanos vien nebūs gana. Visās publiskās politikas jomās ir jāņem vērā tās ietekme uz jauniešiem un viņu, tostarp nākamo paaudžu, cerībām. Tāpēc ir jāveic visu, tostarp ar zaļo pārkārtošanos saistīto ieguldījumu ex ante, in itinere un ex post novērtējums, lai, izmantojot rādītājus, droši noteiktu, kāda būs to ekonomiskā, politiskā un sociālā ietekme uz jaunajām paaudzēm.

3.10.

EESK mudina ES iestādes un dalībvalstis veikt pasākumus un izveidot mehānismus, lai nodrošinātu, ka jaunatnes perspektīva tiek ņemta vērā visās politikas jomās, un, visaptveroši izmantojot ietekmes novērtēšanas instrumentu “ES jauniešu tests” (EU Youth Test), radīt telpu, kas paver jauniešiem iespēju dot saskaņotu un uz kompetencēm balstītu ieguldījumu to problēmu risināšanā, ar kurām viņi saskaras (2).

3.11.

Gan planētai, gan mūsu dalībvalstu progresīvai attīstībai ir vajadzīgs, ka jauniešiem tiek nodrošinātas pilnvērtīgas iespējas četros pīlāros: iesaiste pārmaiņu procesos; iespēja aktīvi darboties, uzņemoties atbildību par individuālo un kolektīvo izvēli; labākas zināšanas par notiekošajām pārmaiņām un zaļās un digitālās pārkārtošanās nenovēršamajām sekām; un prasmju attīstīšana, lai pienesums būtu kvalitatīvs.

4.   Zaļā pārkārtošanās izglītības jomā un darba tirgū

4.1.

2023. gads ir pasludināts par Eiropas Prasmju gadu. EESK uzskata, ka ir būtiski šajā kontekstā īstenotās iniciatīvas un politikas pasākumus sasaistīt ar tādiem tematiem kā zaļā pārkārtošanās, ilgtspējīga attīstība un jauniešu problēmas strauji mainīgajā pasaulē.

4.2.

Tā kā klimata un vides jomā izveidojusies ārkārtas situācija, vajadzētu paredzēt, ka uz ilgtspēju vērsta izglītība ir skolu prioritāte. Pedagogiem ir būtiska loma centienos nodrošināt, ka skolēni ir apguvuši izpratni par klimatu un viņiem ir dalībai zaļajā ekonomikā vajadzīgās zināšanas un prasmes. Skolotāji un skolas var izmantot daudz pieeju, lai kopā ar skolēniem iedziļinātos šajos jautājumos, taču tāpēc ir vajadzīga arī kvalitatīva izglītība visiem un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība tiem, kas šādu izglītību nodrošina. EESK uzskata, ka ir svarīgi Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī nodrošināt pienācīgu finansējumu, lai varētu atbalstīt projektus un iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt un ieviest mācīšanu un mācīšanos vides un ilgtspējas jomā.

4.3.

Zaļā pārkārtošanās un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas ir absolūti transversāli temati. Tāpēc ir svarīgi attiecībā uz izglītību un to prasmju attīstību, kuras no jauniešiem sagaida šajā jomā, izmantot transversālu pieeju, kas, arī iedibinot un uzlabojot gan iespējas pārejai no skolas uz nodarbinātību, gan profesionālo māceklību, spēj nodrošināt teorētiskas un praktiskas prasmes. Ar šiem tematiem saistītās apmācības saturs būtu arī jāstrukturē un plašākā sistēmā valsts līmenī un, ņemot vērā mūžizglītības aspektu, jāizstrādā un jāpilnveido, vadoties no reģioniem un to vajadzībām.

4.4.

Bērnu izglītošanai par ilgtspējas un vides aizsardzības jautājumiem būtu jāsākas agrīnā vecumā, sākot ar pirmsskolas posmu un turpinot ar īpašām programmām visā izglītības ceļā. Tāpēc ir svarīgi, ka arī skolotāji tiek īpaši apmācīti un ka viņiem ir garantētas iespējas pastāvīgi atjaunināt savas prasmes.

4.5.

Lai virzību uz zaļo pārkārtošanos un kultūras pārkārtošanos varētu integrēt izglītības procesos, ir atkārtoti jāuzsver, ka skolām ir izglītojoša loma. To uzdevums ir atbalstīt nostāšanos uz pilsoniskās sabiedrības ceļa un tām jāspēj mācīt skolēniem, kā apdzīvot pasauli jaunā un ilgtspējīgā veidā. Tādējādi skolēni kļūst par pārmaiņu veicinātājiem virzībā uz jaunu sabiedrības modeli, kura centrā ir vides aizsardzība un kurš dod viņiem iespēju eksperimentēt un popularizēt jaunu dzīvesveidu, kas ir līdzsvarā ar dabu.

4.6.

Pašreizējā situācijā, kas pastāvīgi un strauji mainās, ir vajadzīga novatoriska izglītības vide, kura jāveido, radot jaunu ekoloģijas alfabētu, un kura atbilst Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam mērķiem. Šo centienu uzmanības centrā vajadzētu būt aprites ekonomikas iedzīvināšanas metodēm un instrumentiem, ko nodrošina aprites cikla pieeja (3), kurā tiek ņemti vērā tādi aspekti kā vides aizsardzība, sociālā un ekonomiskā attīstība un attiecīgo mērķu sasniegšana.

4.7.

EESK uzsver, ka visiem ir vajadzīgas klimata pārmaiņu ierobežošanai nepieciešamās zināšanas, it īpaši tās, kas saistītas ar visiem ilgtspējīga patēriņa un ražošanas aspektiem, atbildīgu pārtikas izvēli un pārtikas izšķērdēšanas mazināšanu, kā arī ilgtspējīgas enerģijas izmantošanu. Jauniešu izglītība būtu jāatbalsta ar vecākiem paredzētu mūžizglītību un pilsonisko audzināšanu (4).

4.8.

Zaļās pārkārtošanās panākumi tāpēc būs atkarīgi no skolu spējas sadarboties ar vietējām pašvaldībām un ārpusskolas pasākumu rīkotājiem, it īpaši ar jauniešu organizācijām un organizētu pilsonisko sabiedrību, tādējādi palielinot tostarp arī ierindas iedzīvotāju informētību un līdzdalību. Šajā saistībā EESK pozitīvi vērtē “Zaļās Erasmus programmas” īstenošanā uzkrāto pieredzi un pauž cerību, ka programma tiks sekmīgi īstenota.

4.9.

Jaunākajai paaudzei, t. i., Z paaudzei (tie, kas jaunāki par 25 gadiem), un tiem, kuriem ir augstāka izglītība un spēcīgāki kultūras instrumenti, vēl vairāk raksturīga informētība, zināšanas un pozitīva līderība vides aizsardzības jomā. Tas nozīmē ne tikai to, ka pieaugs un nostiprināsies izpratne un kvalificēta informētība, bet arī to, ka vajadzīgo pozitīvo reakciju var stiprināt, uzlabojot jauniešu izglītību un vairojot viņu cilvēkkapitālu sociālajā un ekonomikas jomā. Savukārt zems izglītības līmenis un grūtības iekļūt darba vidē ne tikai palēnina ieguldījumu valsts pašreizējā izaugsmē, bet arī vājina jauniešu kā aktīvu dalībnieku lomu jaunos izaugsmes procesos, kas vairāk atbilst viņu laikmeta problēmām.

4.10.

Bez prasmēm pārkārtošanās nebūs iespējama. Ir ļoti svarīgi nodrošināt darba ņēmējiem – gan gados jaunākiem, gan vecāka gadagājuma cilvēkiem – vajadzīgās prasmes, lai viņi spēj pārvaldīt zaļās pārkārtošanās radītos jauninājumus, jo šī pārkārtošanās neizbēgami ietekmē un turpmāk būtiski ietekmēs nodarbinātību. EESK uzskata, ka ir svarīgi līdzekļus atvēlēt darba vidē balstītām mācībām. Darba vidē balstītas mācības, t. i., apmācība un mācīšanā, kas norit darba vidē, it īpaši māceklības veidā, ir ļoti būtiskas centienos (atkārtoti) iegūt gan tehniskas, gan transversālas prasmes. Apmācība darbavietā, stažēšanās un māceklība ir trīs veidi, kas paši par sevi un dažādos veidos palīdz veidot pozitīvu dialogu starp tirgus vajadzībām un jauniešu individuālajām prasmēm. Sociālajiem partneriem, iesaistoties sociālajā dialogā un darba koplīguma slēgšanas sarunās, ir būtiska nozīme centienos sasniegt šo mērķi.

4.11.

Zaļās pārkārtošanās procesam ir jābūt taisnīgam, nodrošinot darba ņēmēju pārkvalifikāciju un kvalifikācijas celšanu un kvalitatīvas darbvietas visiem un tādā veidā garantējot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Tāpēc EESK uzskata, ka ir būtiski, lai apmācības politikas pasākumi būtu holistiski, saistīti ar rūpniecības politiku, saskaņoti ar citām attīstības stratēģijām un detalizēti plānoti teritoriālajā un vietējā līmenī ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem.

4.12.

Pašlaik fakti liecina par šādas holistiskas pieejas trūkumu un par zaļo prasmju un līdz ar to arī zaļo darbvietu vāju izplatību, it īpaši to cilvēku vidū, kuriem ir zemāks izglītības un prasmju līmenis. Tas rada draudus, ka iespējama jauna polarizācija starp tiem, kuriem ir zaļās prasmes un kuriem tāpēc, izmantojot zaļās pārkārtošanās radītās iespējas, paveras izcila nodarbināmība, un tiem, kas tieši pretēji joprojām ir atstumti no šiem apmācības procesiem, kam ir ierobežotas prasmes un kas bieži ir iesaistīti operatīvos uzdevumos, kuri var izzust zaļās pārkārtošanās un rūpniecības automatizācijas kopējās ietekmes dēļ.

4.13.

Dzimumu līdztiesības aspektam arī jābūt neatņemamai zaļās ekonomikas stratēģiju sastāvdaļai. Jaunas sievietes ir nepietiekami pārstāvētas tehnoloģiju un zinātnes jomā, tāpēc ka ir maz ticams, ka viņas izvēlēsies specializētu izglītību šajās jomās, jo dzimumu stereotipu dēļ daži darbi tiek uzskatīti tikai par vīriešiem piemērotiem. Lai nodrošinātu sieviešu pienācīgu līdzdalību nozarēs, kurās notiek un tuvākajā nākotnē notiks būtiskas pārmaiņas zaļās pārkārtošanās dēļ, ir jāvēršas pret šiem stereotipiem. Būtiska loma šajos centienos var būt profesionālajai orientācijai skolās. EESK uzskata, ka dalībvalstīm vairāk resursu būtu jāatvēl jauniešu karjeras attīstības atbalsta sniegšanai skolās un viņu virzības uz nodarbinātību atbalstīšanai, ko nodrošina efektīvi valsts nodarbinātības dienesti, kuri ir pienācīgi informēti par ražošanas struktūru attiecīgajā reģionā.

4.14.

Inovācijas attīstība ir zaļās pārkārtošanās panākumu atslēga. Tāpēc, lai sasniegtu mērķus, svarīgs uzdevums ir inovācijas procesā rosināt ar uzņēmējdarbības garu apveltītus jauniešus, nodrošinot viņiem īpašu apmācību un atbalstu novatoriskiem projektiem un piešķirot pienācīgu finansiālu atbalstu.

4.15.

Zaļā pārkārtošanās Eiropas Savienībā līdz 2030. gadam varētu radīt 1 miljonu jaunu darbvietu, taču ES Vides aģentūras veiktais ietekmes novērtējums (5) liecina, ka zaļās pārkārtošanās dēļ darbu varētu zaudēt no 500 000 līdz 2 miljoniem cilvēku. EESK uzskata, ka dalībvalstīm prioritāri ir jāiegulda ievērojami resursi, sākot ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem atvēlētajiem līdzekļiem, lai atbalstītu uzņēmumus, kuriem jāpārveido sava darbība, jauna darba atrašanu atlaistiem darba ņēmējiem un uzņēmējus, it īpaši gados jaunos uzņēmējus, kas plāno investēt zaļos uzņēmumos.

---

(1)  EESK atzinums par “Ceļā uz jauniešu strukturētu iesaisti klimata un ilgtspējas jautājumu risināšanā ES lēmumu pieņemšanas procesā” (OV C 429, 11.12.2020., 44. lpp.).

(2)  EESK atzinums “ES jauniešu tests” (OV C 486, 21.12.2022., 46. lpp.).

(3)  https://www.lifecycleinitiative.org/starting-life-cycle-thinking/what-is-life-cycle-thinking/

(4)  EESK atzinums “Palielināt jauniešu iespējas ar izglītību panākt ilgtspējīgu attīstību” (OV C 100, 16.3.2023., 38. lpp.).

(5)  https://www.eea.europa.eu/policy-documents/swd-2020-176-final-part