EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2023. gada 5. jūlijs)

par priekšlikumu ekonomikas pārvaldības reformai Savienībā

(CON/2023/20)

(2023/C 290/03)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2023. gada 12. maijā un 27. jūnijā saņēma attiecīgi Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Parlamenta lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ekonomikas politikas efektīvu koordināciju un budžeta daudzpusēju uzraudzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (turpmāk – “ierosinātā jaunā Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) preventīvās daļas regula”) (1). ECB 2023. gada 12. maijā saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (turpmāk – “ierosinātie grozījumi SIP korektīvās daļas regulā”) (2), un lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2011/85/ES par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (turpmāk “ierosinātie grozījumi budžeta struktūru direktīvā”) (3) – pēdējā minētā kopā ar ierosināto jauno SIP preventīvās daļas Regulu un ierosinātajiem grozījumiem SIP korektīvās daļas regulā turpmāk saukti par “Komisijas priekšlikumi”.

ECB kompetence sniegt atzinumu par ierosināto jauno SIP preventīvās daļas Regulu un ierosinātajiem grozījumiem Budžeta struktūru Direktīvā balstīta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu, jo efektīva ekonomikas politikas koordinācija un daudzpusēja budžeta uzraudzība attiecas uz Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) galveno mērķi saglabāt cenu stabilitāti saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu un 282. panta 2. punktu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 2. pantu.

ECB kompetence sniegt atzinumu par ierosinātajiem grozījumiem SIP korektīvās daļas regulā balstīta uz LESD 126. panta 14. punkta otro daļu, kurā noteikts, ka Padome, cita starpā apspriedusies ar ECB, pieņem attiecīgus noteikumus par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas arī attiecas uz iepriekš minēto ECBS galveno mērķi.

ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

ECB atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. Reformas mērķis ir nodrošināt valsts parāda ilgtspēju, fiskālās politikas pretcikliskumu, pieņemt vidēja termiņa pieeju budžeta politikai, kā arī panākt vienkāršošanu un palielināt valstu atbildību par sistēmu. Tajā arī atzīts, ka reformas, investīcijas un fiskālā ilgtspēja ir savstarpēji pastiprinošas un tādēļ tās būtu jāveicina ar integrētas pieejas palīdzību. Visbeidzot, reformas mērķis ir nodrošināt efektīvākus izpildes pasākumus. Lai atbalstītu šo mērķu sasniegšanu, ECB piedāvā dažus konkrētus tehniskus apsvērumus un ierosinājumus par Komisijas priekšlikumiem, lai vēl vairāk uzlabotu jauno regulējumu un nodrošinātu, ka tas būs pārredzamāks un paredzamāks.

Stabila Savienības ekonomikas un fiskālās politikas koordinācijas un uzraudzības sistēma atbilst Eiropas Savienības, dalībvalstu un jo īpaši euro zonas būtiskām un visaptverošām interesēm (4). ECB uzsver ilgtspējīgu fiskālo pozīciju nozīmi cenu stabilitātei un ilgtspējīgai izaugsmei netraucēti funkcionējošā ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS) (5). Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas reforma var piedāvāt reālistisku, pakāpenisku un noturīgu valsts parāda korekciju apvienojumā ar nacionālo strukturālo politiku veicināšanu.

ECB aicina Savienības likumdevējus pēc iespējas drīz un vēlākais līdz 2023. gada beigām panākt vienošanos par Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu. Tā kā līdz tam laikam tiks deaktivēta SIP noteiktā vispārējā izņēmuma klauzula (6), šāda vienošanās būtu ļoti svarīga, lai nostiprinātu gaidas attiecībā uz parāda atmaksājamību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Nespēja ātri vienoties par ticamu, pārredzamu un paredzamu fiskālo sistēmu un to ieviest varētu radīt nenoteiktību un nepamatoti aizkavēt vajadzīgās fiskālās korekcijas un stimulu reformām un investīcijām.

ECB uzsver šādus iemeslus ekonomikas pārvaldības sistēmas reformai. Pirmkārt, augstāki valdības parāda koeficienti un parāda neviendabīgums pēc koronavīrusa pandēmijas pastiprina nepieciešamību efektīvi koordinēt fiskālo stāvokli, izmantojot SIP. Reālistiska, pakāpeniska un noturīga valsts parāda korekcija, ņemot vērā dominējošo izaugsmes un inflācijas perspektīvu, ir svarīga, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspēju un atjaunotu fiskālo telpu pirms iespējamās lejupslīdes. Otrkārt, ir būtiski fiskālo politiku padarīt pretciklisku. Vajadzīga apņēmīga rīcība recesijas laikā, lai izvairītos no nelabvēlīgām ekonomikas norisēm, taču ir arī būtiski, lai rezerves tiktu atjaunotas, tiklīdz ekonomika ir stabilizēta, lai nodrošinātu parāda atmaksājamību. Efektīvi veicinot makroekonomikas stabilizāciju lielu satricinājumu laikā, pretcikliska fiskālā politika atbalsta monetāro politiku, lai vidējā termiņā panāktu cenu stabilitāti. Treškārt, ir būtiski, lai ekonomikas pārvaldības sistēma izvirzītu priekšnoteikumus tam, ka ekonomikas politika kļūst izaugsmei labvēlīgāka. Strukturālās reformas, investīcijas un fiskālā stabilitāte būtu labāk jāintegrē fiskālajā un makroekonomikas uzraudzībā, tostarp saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP) (7). Turklāt, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši lai pildītu Savienības un dalībvalstu saistības klimata jomā saskaņā ar starptautiskajām un ES tiesībām (8), būs vajadzīgas ievērojamas privātās un publiskās investīcijas, ko veicinās papildinoša struktūrpolitika. Lai panāktu ticamu valsts parāda koeficientu stabilizāciju, vajadzīga izaugsmei labvēlīga ekonomikas politika, tostarp publiskās investīcijas, kas ir pienācīgi jāstimulē reformētajā Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā. Ja NextGenerationEU un jo īpaši Atveseļošanas un noturības mehānisms tiks efektīvi īstenots, tas palīdzēs dalībvalstīm risināt šīs problēmas un demonstrēs Savienības mēroga rīcības potenciālu. Tomēr būs vajadzīgi lielāki resursi un investīcijas Savienības līmenī, kā arī noturīgas valsts finansētas investīcijas, kam nepieciešami vai nu papildu ieņēmumu avoti, vai izdevumu prioritāšu maiņa, jo īpaši dalībvalstīs ar paaugstinātiem parāda koeficientiem. Ceturtkārt, ECB atzinīgi vērtētu turpmāku progresu ar euro zonu saistītos Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmas aspektos, piemēram, euro zonas fiskālās politikas nostājas efektīvāku koordināciju un pienācīgi izstrādātas pastāvīgas centrālās fiskālās kapacitātes izveidi. Plašākā nozīmē EMS ekonomiskās un institucionālās struktūras izveides pabeigšana joprojām ir būtiska, lai stiprinātu euro zonas šoka absorbēšanas spējas un veicinātu stabilitāti un izaugsmi (9).

Īpaši apsvērumi

1.   Valsts parāda atmaksājamība un fiskālā korekcija

1.1   Parāda atmaksājamības analīzes nozīme

1.1.1

ECB saprot, ka saskaņā ar ierosināto jauno SIP preventīvās daļas Regulu Komisijas sagatavotajai parāda atmaksājamības analīzei (PAA) būs svarīga loma, izstrādājot tehniskās trajektorijas valdības neto izdevumiem, ko Komisija ierosinājusi, lai sniegtu norādījumus dalībvalstīm (10). Komisijas PAA ir vērtīgs instruments, lai identificētu fiskālos riskus, kas nav pietiekami atspoguļoti reģistrētajos parāda līmeņos, piemēram, nākotnes izmaksas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanos, iespējamās saistības un parāda termiņu struktūra. Lai nodrošinātu PAA atkārtojamību, paredzamību un pārredzamību un regulējuma konsekventu īstenošanu visās dalībvalstīs un laikam ritot, ECB uzsver nepieciešamību precizēt Komisijas PAA pamatā esošo metodiku apspriežoties ar dalībvalstīm un saņemot to atbalstu. Turklāt ECB arī uzskata, ka būtu lietderīgi par šo metodiku apspriesties ar Eiropas Fiskālo padomi.

1.1.2

ECB atzinīgi vērtē to, ka Komisijas tehniskā trajektorija vērsta uz neto izdevumu trajektoriju, kas principā nepaļautos uz ikgadējām reālā laika aplēsēm par nenovērojamo starpību starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu. Tas var uzlabot fiskālās politikas pretcikliskumu, tostarp ciklisko apstākļu radīto ieņēmumu svārstības. Lai vēl vairāk uzlabotu Komisijas priekšlikumu skaidrību, ECB iesaka sīkāk precizēt “neto izdevumu” definīciju (11), precizējot šādus aspektus. Definīcijai būtu: a) jāpaskaidro, vai neto izdevumu attīstība tiks definēta nominālā izteiksmē vai reālā izteiksmē; b) jāprecizē un jānovērtē metodoloģiju diskrecionāro ieņēmumu pasākumu aprēķināšanai, kas jāatskaita no bruto izdevumiem, un c) jāprecizē, kādā mērā rādītāja aprēķini balstīsies uz novērojamiem posteņiem, jo īpaši precizējot bezdarbnieka pabalstu izdevumu ciklisko elementu aprēķināšanas metodoloģiju.

1.1.3

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula nosaka, ka neto izdevumu tehniskā trajektorija nodrošina, ka valsts parāda koeficients tiek ticami samazināts vai saglabājas piesardzīgā līmenī (12). Komisijai jānovērtē un jāpublicē ticamības analīze un tās pamatā esošie dati (13). ECB iesaka Komisijas priekšlikumos sīkāk izklāstīt galvenos parametrus un pieņēmumus, kas ir ticamības novērtēšanas metodikas pamatā (14). Turklāt ECB atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka Komisijas ziņojums Ekonomikas un finanšu komitejai, kurā ietvertas tehniskās trajektorijas, tiks publiskots, pirms dalībvalstis sagatavos savus vidēja termiņa fiskālos strukturālos plānus (turpmāk – “nacionālie plāni”) (15). Turklāt ECB iesaka izstrādāt vienotu sistēmu attiecībā uz “pamatotiem un pārbaudāmiem ekonomiskiem argumentiem”, kas dalībvalstīm jānorāda savos nacionālajos plānos, ja tajos iekļauta augstāka neto izdevumu trajektorija nekā Komisijas ierosinātā (16).

1.2   Aizsardzības pasākumi

ECB atgādina, ka LESD 126. panta 2. punkta b) apakšpunkts attiecas uz situācijām, kurās valdības parāda attiecība pret iekšzemes kopproduktu (IKP) “pietiekami strauji samazinās un tuvojas atsauces vērtībai” (17). Ņemot vērā nepieciešamību izvairīties no parāda stabilizēšanās augstā līmenī, ECB atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikumos iekļauti daži aizsardzības pasākumi, kas atbalsta parāda un deficīta samazināšanu, jo īpaši nodrošinot, ka fiskālā trajektorija plānošanas perioda beigās paredz zemāku valsts parāda koeficientu nekā tehniskās trajektorijas sākumā, izvairoties no fiskālās korekcijas atlikšanas uz pēdējiem korekcijas perioda gadiem un ierosinot obligātu korekciju gadiem, kuros paredzams, ka deficīts pārsniegs 3 % atsauces vērtību (18). ECB saprot, ka jautājums par aizsardzības pasākumiem pašlaik tiek apspriests, un uzskata, ka nepieciešams līdzsvars starp sarežģītību un atbildību, no vienas puses, un parāda samazināšanas efektivitāti, no otras puses, lai nodrošinātu, ka parāds tiek pietiekami samazināts un tiek pienācīgi diferencēts.

2.   Nacionālie vidēja termiņa fiskālie un strukturālie plāni

2.1   Reformas un investīcijas

Ienesīgi ieguldījumi ir priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei, kas atbalstītu publisko finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai fiskālā korekcija nekaitētu investīcijām, jo īpaši investīcijām, kas atbalsta Savienības kopējās prioritātes. Šajā nolūkā būtu efektīvi jāuzrauga arī publisko ieguldījumu līmenis un kvalitāte. Turklāt ECB piekrīt, ka ir steidzami jāveicina izaugsmi veicinošas reformas. Šā iemesla dēļ valstu atbildība par dalībvalstu nacionālajiem plāniem ir būtiska. ECB uzsver, ka tehniskais dialogs starp dalībvalsti un Komisiju saskaņā ar ierosināto jauno SIP preventīvās daļas regulu (19), kas ir svarīgs valstu atbildības elements, būtu jāīsteno raiti, pārredzami un paredzami. Tehniskajam dialogam vajadzētu būt pienācīgi strukturētam un detalizētam, lai palīdzētu skaidri noteikt nacionālo plānu saturu. Tāpēc ECB iesaka ierosinātajā jaunajā SIP preventīvās daļas regulā iekļaut sīkāku informāciju par prasībām attiecībā uz reformām un ieguldījumu saistībām, kas jāiekļauj visos nacionālajos plānos (20).

2.2   Korekcijas periods

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula paredz, ka dalībvalstu plānos jāiekļauj neto izdevumu trajektorija, kas aptver vismaz četrus gadus (21). Ja dalībvalsts apņemas īstenot attiecīgu reformu un investīciju kopumu, korekcijas periodu var pagarināt par ne vairāk kā trim gadiem (22). Šāds periods ir garš un sniedzas pāri tipiskam vēlēšanu ciklam, un tāpēc tas varētu kavēt šādu saistību izpildi. Tāpēc ECB atbalsta nacionālo plānu paplašināšanas piesardzīgu izmantošanu un uzsver, ka pilnībā jāīsteno saistības attiecībā uz papildu reformām un investīcijām. Turklāt ECB ir divi ierosinājumi attiecībā uz korekcijas periodu un tā pagarināšanu. Pirmkārt, ECB atzinīgi vērtē prasību, ka katrai reformu un ieguldījumu saistībai, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai, jābūt pietiekami detalizētai, savlaicīgai, ierobežotai laikā un pārbaudāmai (23). Lai nodrošinātu, ka metodika ir pietiekami skaidra un pārredzama, ECB ierosina pilnveidot novērtēšanas sistēmu dalībvalstu saistību novērtēšanai (24). Jo īpaši būtu jānodrošina, ka šādas saistības veicina potenciālo izaugsmi un līdz ar to parāda atmaksājamību. Turklāt ECB iesaka iekļaut papildu aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka investīcijas tiek palielinātas kritiski svarīgām politikas prioritātēm, piemēram, zaļajai un digitālajai pārejai, un ka reformu un investīciju saistības tiek pietiekami īstenotas perioda sākumā, līdzīgi jau spēkā esošajiem fiskālās korekcijas aizsardzības pasākumiem (25). Otrkārt, līdz 2026. gadam dalībvalstu apstiprinātajos atveseļošanas un noturības plānos iekļautās reformu un investīciju saistības var ņemt vērā, pagarinot korekcijas periodu (26). Lai gan ECB atzinīgi vērtē atveseļošanas un noturības plānu apsvēršanu, tā iesaka novērtēšanas sistēmai nodrošināt, ka ievērojama daļa no dalībvalstu ierosinātajām reformām un investīcijām papildina iepriekš pastāvošās saistības.

2.3   Nacionālo plānu pārskatīšana

Ierosinātajā jaunajā SIP preventīvās daļas regulā noteikta iespēja dalībvalstīm iesniegt pārskatītu nacionālo plānu, ja pastāv objektīvi apstākļi, kas neļauj īstenot sākotnējo plānu, vai ja jauna valdība pieprasa jauna nacionālā plāna iesniegšanu (27). ECB iesaka ierosinātajā jaunajā SIP preventīvās daļas regulā precizēt objektīvos apstākļus, kas tiktu uzskatīti par būtiskiem, un precizēt, kā Komisija ņem vērā attiecīgās dalībvalsts iepriekšējo korekciju vai tās trūkumu, sagatavojot savu jauno tehnisko trajektoriju. Turklāt ECB iesaka ierosinātajai jaunajai SIP preventīvās daļas regulai nodrošināt, ka pārskatītais plāns neļauj atlikt reformas un investīcijas.

3.   Mijiedarbība ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru

3.1

ECB atzinīgi vērtē nacionālo strukturālo reformu saistību, kā arī ieguldījumu un fiskālās politikas holistisko uzraudzību, kas ir daļa no nacionālajiem plāniem, attiecībā uz visām nacionālajām strukturālajām politikām, jo īpaši tām, kas var veicināt makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanu un koriģēšanu, ko uzrauga saskaņā ar MNNP (28).

3.2

ECB atzinīgi vērtē prasību nacionālajos plānos ņemt vērā Savienības konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, t. sk. tos, kas saistīti ar makroekonomikas nelīdzsvarotību, kura konstatēta saskaņā ar MNNP (29). ECB iesaka nacionālajos plānos pievērsties galvenajiem riskiem, ko makroekonomikas nelīdzsvarotība rada fiskālajai ilgtspējai, ilgstošiem konkurētspējas zaudējumiem un lielai ārējai nelīdzsvarotībai.

3.3

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula nosaka, ka gadījumā, ja dalībvalsts neīsteno reformu un investīciju saistības, kas iekļautas tās nacionālajā plānā, lai īstenotu konkrētai valstij adresētos ieteikumus saistībā ar MNNP, un ja attiecīgo dalībvalsti skar pārmērīga nelīdzsvarotība, var sākt pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (PNNP) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 7. panta 2. punktu (30) (31). Tādā gadījumā dalībvalstij jāiesniedz pārskatīts nacionālais plāns, kas kalpo arī par korektīvo pasākumu plānu, kas prasīts Regulas (ES) Nr. 1176/2011 8. panta 1. punktā. ECB šajā jautājumā ir divi komentāri. Pirmkārt, ņemot vērā makroekonomisko problēmu mainīgo raksturu, ECB uzskata, ka būtu lietderīgi, ja regulējums varētu arī atvieglot nacionālo plānu korekciju neatkarīgi no tā, vai PNNP sākta vai nav sākta. Tas nodrošina, ka attiecīgās reformas un investīcijas var pielāgot, lai savlaicīgi un efektīvi risinātu visas jaunās makroekonomiskās nelīdzsvarotības un makroekonomikas problēmas. Otrkārt, ECB atzīmē, ka saskaņā ar spēkā esošo ekonomikas pārvaldības sistēmu izpildes pasākumu īstenošana attiecībā uz makroekonomikas nelīdzsvarotību ir bijusi viena no galvenajām problēmām. ECB uzsver, ka procedūras makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanai un koriģēšanai būtu jānosaka, izmantojot pārredzamus un efektīvus aktivizēšanas mehānismus, t. sk. detalizētu paziņošanu par procesuālajiem lēmumiem (32). Lai nodrošinātu, ka dalībvalstis savlaicīgi un efektīvi risina makroekonomiskās nelīdzsvarotības problēmu, kā norādījusi Padome (33), ECB uzsver, ka MNNP būtu pilnībā jāizmanto tās potenciāls, pārredzamā un konsekventā veidā, nodrošinot, ka dalībvalstis uzņemas atbildību par procedūru, tostarp attiecīgā gadījumā aktivizējot PNNP.

4.   Atbilstība un izpildes pasākumi

4.1   Dalībvalstu apmierinoša to saistību izpilde, kas ir korekcijas perioda pagarināšanas pamatā

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula paredz, ka, ja dalībvalstij piešķirts piemērojamā korekcijas perioda pagarinājums, bet tā apmierinoši nepilda reformu un ieguldījumu saistību kopumu, kas ir pagarinājuma pamatā, Padome pēc Komisijas ieteikuma var ieteikt pārskatītu neto izdevumu plānu ar īsāku korekcijas periodu (34). Šajā sakarā ECB uzsver, ka jānodrošina savlaicīga, atbilstīga un pārredzama uzraudzība un izpildes pasākumu īstenošana attiecībā uz to, kā dalībvalstis ievēro savas reformu un ieguldījumu saistības, lai nodrošinātu fiskālo un makroekonomisko stabilitāti. Tādējādi varētu būt vēlams, ka šajā gadījumā ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula uzliek Padomei pienākumu rīkoties pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar principu “ievēro vai paskaidro” (35), lai ieteiktu pārskatītu neto izdevumu plānu ar īsāku korekcijas periodu (36). Šajā sakarā ECB atzīmē Komisijas atsauci uz gaidāmo darbu jaunu izpildes instrumentu izstrādāšanā (37). ECB atzinīgi vērtētu sīkāku informāciju par jauno izpildes instrumentu, kas vēl nav iekļauts Komisijas priekšlikumos.

4.2   Būtisku valsts parāda atmaksājamības problēmu un citu būtisku faktoru novērtējums saistībā ar Komisijas ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu

ECB atzinīgi vērtē to, ka attiecīgās dalībvalsts valsts parāda atmaksājamības problēmu pakāpe iekļauta kā būtisks faktors pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras uzsākšanai (38). Ņemot vērā to, cik svarīgi ir novērtēt būtiskos faktorus pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanai, ECB aicina ierosinātajos grozījumos SIP korektīvās daļas regulā iekļaut skaidri definētu un pārredzamu metodisku pieeju šo faktoru novērtēšanai.

4.3   Koriģējošā neto izdevumu plāna izstrāde

ECB uzsver nepieciešamību pakāpeniski, bet ātri novērst pārmērīgu parādu un deficītu. Šajā sakarā tā atzīst, ka tika ieviesti aizsardzības pasākumi, kuru mērķis bija ierobežot fiskālās korekcijas atlikšanas risku attiecībā uz to, kā koriģējošajam neto izdevumu plānam jāpievēršas parāda koeficientam (39). ECB atzinīgi vērtē skaitlisko prasību attiecībā uz deficītu, apstiprinot, ka tajos gados, kuros sagaidāms, ka vispārējās valdības budžeta deficīts pārsniegs atsauces vērtību, koriģējošajam neto izdevumu plānam jāatbilst obligātajai korekcijai. Tomēr būtu jāprecizē, kā šī korekcija tiek mērīta. Tomēr ECB atzīmē, ka ar ierosinātajiem grozījumiem SIP korektīvās daļas regulā (40) tiktu atcelta pašreizējā prasība, ka Padomes ieteikumā saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu jānosaka konkrēts termiņš pārmērīga budžeta deficīta novēršanai, “kas jāpabeidz nākamajā gadā pēc tā konstatēšanas, ja vien nepastāv īpaši apstākļi” (41).

4.4   Kontroles konts

ECB atzinīgi vērtē prasību Komisijai izveidot kontroles kontu, lai sekotu līdzi faktisko neto izdevumu kumulatīvajām novirzēm – gan augšupējām, gan lejupvērstām – no neto izdevumu trajektorijas (42). Tas ir būtisks elements, lai nodrošinātu atbilstību un nodrošinātu noteikuma pretcikliskumu, izmantojot iespēju ekonomiski labvēlīgos laikos veidot fiskālās rezerves, ko var izmantot ekonomiski sliktos laikos. Kontroles kontā iekļautā informācija tiek ņemta vērā Komisijas ziņojuma saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu kontekstā (43), un tādējādi tā ir svarīgs faktors, kas attiecas uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras sākšanu. Šā iemesla dēļ ECB iesaka sīkāk precizēt kontroles konta darbību un galvenos parametrus. Turklāt ECB iesaka aprēķinus attiecībā uz katru dalībvalsti un katras dalībvalsts statusu kontroles kontā publicēt Komisijas interneta vietnē, vēlams kopā ar Komisijas pavasara un rudens prognozēm. Visbeidzot, ECB ieteiktu ieviest robežvērtību faktisko neto izdevumu novirzei no neto izdevumu plāna, kas liktu Komisijai sagatavot ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu (44).

5.   Neatkarīgu fiskālo iestāžu un Eiropas Fiskālās padomes loma

5.1

Neatkarīgo struktūru lomas pastiprināšana fiskālās uzraudzības procesā var palīdzēt mazināt procikliskās tendences, kas raksturīgas fiskālās politikas veidošanai, vienlaikus atbalstot arī valstu atbildību, kas ir būtiski svarīga sistēmas ilgtspējīgai īstenošanai (45). Tāpēc ECB atbalsta priekšlikumu noteikumus, kuru mērķis ir stiprināt neatkarīgu fiskālo iestāžu (NFI) lomu (46), iekļaujot prasības, kas saistītas ar to pārvaldību un neatkarību, un uzticot šādām iestādēm uzdevumus (47), kas pārsniedz to pašreizējos uzdevumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 (48). ECB īpaši atzinīgi vērtē principa “ievēro vai paskaidro” iestrādāšanu Savienības tiesību aktos. ECB atbalsta NFI lomas stiprināšanu ar nosacījumu, ka to kopējās spējas tiek uzlabotas proporcionāli to papildu uzdevumiem un ka tām tiek nodrošināti pienācīgi un stabili resursi, lai efektīvi īstenotu savas pilnvaras (49).

5.2

ECB iesaka, ka, ņemot vērā iepriekš minēto spēju stiprināšanu un neskarot Komisijas lomu saskaņā ar Līgumiem, NFI lomu saskaņā ar ierosināto jauno Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas Regulu varētu vēl vairāk palielināt, piešķirot tām lomu dalībvalstu nacionālo plānu sagatavošanā un skaitļos neizsakāmu mērķu novērtēšanā (piem., attiecībā uz reformu ietekmi). NFI varētu sniegt novērtējumu par pamatā esošajiem pieņēmumiem, par nacionālā plāna atbilstību Komisijas tehniskajai trajektorijai un attiecīgā gadījumā par reformu un investīciju saistību ticamību. Tāpat ECB iesaka vēl vairāk pastiprināt NFI iesaistīšanos saskaņā ar ierosinātajiem grozījumiem SIP korektīvās daļas regulā, pieprasot NFI sagatavot arī atzinumu par Komisijas veikto būtisko faktoru analīzi LESD 126. panta 3. punktā noteiktā ziņojuma vajadzībām.

5.3

Visbeidzot, ECB atzīst Eiropas Fiskālās padomes darbu (50) un pilnībā atbalsta Komisijas nodomu izvērtēt pasākumus tās stiprināšanai. Šajā nolūkā, neierobežojot Komisijas kompetenci, ECB atbalsta Eiropas Fiskālās padomes nozīmīgo lomu Savienības ekonomikas pārvaldības sistēmā (51). Jo īpaši ECB atzinīgi vērtē Eiropas Fiskālās padomes iespēju sniegt atzinumu, nodrošinot informāciju Padomes ieteikumam par vispārējās izņēmuma klauzulas aktivizēšanu vai pagarināšanu saskaņā ar ierosināto jauno SIP preventīvās daļas regulu (52). Kā norādīts iepriekš 1.1.1. punktā, ECB arī uzskata, ka būtu lietderīgi apspriesties ar Eiropas Fiskālo padomi par PAA pamatā esošo metodiku. Turklāt būtu jāstiprina arī Eiropas Fiskālās padomes loma piemērotas euro zonas fiskālās nostājas novērtēšanā.

6.   Komisijas deleģētās pilnvaras grozīt pielikumus

6.1

Ierosinātā jaunā SIP preventīvās daļas regula pilnvaro Komisiju pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu II–VII pielikumu nolūkā tos pielāgot, pienācīgi ņemot vērā turpmākās norises vai vajadzības (53).

6.2

Tā kā pielikumi ir ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas regulas neatņemama sastāvdaļa, ECB iesaka pielikumos jau ex ante iekļaut sīkāku informāciju un specifikācijas. Jo īpaši, kā minēts iepriekš, varētu sniegt sīkāku informāciju par informāciju valsts vidēja termiņa fiskālajā un strukturālajā plānā (II pielikums), kontroles kontu (IV pielikums),metodiku ticamības novērtēšanai (V pielikums) un reformu un investīciju saistību kopuma novērtēšanas sistēmu, kas ir pamatā korekcijas perioda pagarināšanai (VII pielikums).

6.3

Turklāt ECB vēlas uzsvērt, ka saskaņā ar LESD 127. panta 4. punkta pirmo ievilkumu un 282. panta 5. punktu ir svarīgi ar to apspriesties par visiem deleģētajiem un īstenošanas tiesību aktiem, kas ir tās kompetencē (54).

7.   Saistība ar Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību

ECB atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu mērķi integrēt Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP) būtību Savienības tiesiskajā regulējumā saskaņā ar tā 16. pantu (55). Komisija interpretējusi LSKP būtību tā, lai tā atbilstu Fiskālajam paktam (LSKP III sadaļa). Turklāt ECB norāda, ka LSKP 2. pants nodrošina, ka Komisijas priekšlikumu pieņemšanai nav nepieciešams grozīt vai atcelt LSKP. LSKP 2. panta 1. punktā noteikts, ka līgumslēdzējām pusēm LSKP jāpiemēro un jāinterpretē saskaņā ar Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, jo īpaši Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, un Savienības tiesību aktiem, tostarp procesuālajām tiesībām gadījumos, kuros jāpieņem sekundārie tiesību akti. Turklāt LSKP 2. panta 2. punktā noteikts, ka LSKP piemēro, ciktāl tas ir saderīgs ar Līgumiem, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un Savienības tiesību aktiem, un ka tas nedrīkst ierobežot Savienības kompetenci rīkoties ekonomiskās savienības jomā. Tādējādi ECB saprot, ka, pieņemot Komisijas priekšlikumus un tiem stājoties spēkā, LSKP tiks piemērots un interpretēts saskaņā ar jauno ekonomikas pārvaldības sistēmu.

8.   Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības izveides pabeigšana

Ņemot vērā to, cik svarīga ir stabila Savienības sistēma ekonomikas un fiskālās politikas koordinēšanai monetārās savienības kontekstā, ECB uzsver, ka vajadzīgs turpmāks progress attiecībā uz euro zonai raksturīgajiem aspektiem. Lai nodrošinātu monetārās un fiskālās politikas mijiedarbību, ir svarīgi izstrādāt sistēmu euro zonas kopējās fiskālās nostājas uzraudzībai un virzībai, jo tā var palīdzēt nodrošināt, ka monetārā un fiskālā politika labāk papildina viena otru. Turklāt joprojām ir vajadzīga pastāvīga centrālā fiskālā kapacitāte. Šādam instrumentam, ja tas būtu pienācīgi izstrādāts, varētu būt nozīme makroekonomikas stabilizācijas un konverģences veicināšanā euro zonā ilgākā laika posmā, tostarp ar ieguldījumu palīdzību, tādējādi atbalstot arī vienoto monetāro politiku. Šajā nolūkā pastāvīgai centrālai fiskālajai kapacitātei vajadzētu būt pietiekami lielai un ar pastāvīgu finansējumu (56).

---

(1)  COM(2023) 240 final.

(2)  COM(2023) 241 final.

(3)  COM(2023) 242 final.

(4)  Sk. 1.1. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2018/25 (2018. gada 11. maijs) par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko nosaka noteikumus par fiskālās atbildības un vidējā termiņa budžeta ievirzes stiprināšanu dalībvalstīs (OV C 261, 25.7.2018., 1. lpp.). Visi ECB atzinumi pieejami EUR-Lex.

(5)  Sk. Eurosistēmas atbildi uz Eiropas Komisijas paziņojumu “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, 2021. gada 1. decembris, pieejama ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu

(6)  Sk. Eiropas Komisijas paziņojumu “Fiskālās politikas norādes 2024. gadam: parāda atmaksājamības un ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes veicināšana”, 2023. gada 8. marts.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, ka novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(8)  Parīzes nolīgums, kas pieņemts saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

(9)  Sk. “Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšana”, Ziņojumu sagatavoja Jean-Claude Juncker ciešā sadarbībā ar Donald Tusk, Jeroen Dijsselbloem, Mario Draghi un Martin Schulz, 2015. gada 22. jūnijs, 4. lpp., pieejams Komisijas interneta vietnē www.ec.europa.eu. Sk. arī Vispārējos apsvērumus Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2018/51 (2018. gada 9. novembris) par priekšlikumu regulai par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcijas izveidi (OV C 444, 10.12.2018., 11. lpp.); 1.3. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2019/37 (2019. gada 30. oktobris) par priekšlikumu regulai par euro zonas konverģencei un konkurētspējai paredzētā budžeta instrumenta pārvaldības sistēmu (OV C 408, 4.12.2019., 3. lpp.).

(10)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 5. un 6. pantu un I pielikumu. Sk. arī Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu ievirzēm”, COM(2022) 583 final, 2022. gada 9. novembris.

(11)  Piem., ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 2. panta 2. punktā un/vai II pielikuma a) punktā.

(12)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 6. panta a) punktu.

(13)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 8. pantu un V pielikumu.

(14)  Jo īpaši to varētu iekļaut ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas V pielikumā.

(15)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 5. pantu.

(16)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 11. panta 2. punktu.

(17)  Sk. arī 1. panta 1. punktu ierosinātajos grozījumos SIP korektīvās daļas regulā, ar ko groza 2. panta 1.a punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.).

(18)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 6. panta c) un d) punktu, 15. panta 2. punkt un I pielikuma c) punktu. Sk. ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 2) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu, un ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 4) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu.

(19)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 10. pantu.

(20)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 11., 12. un 14. pantu un II pielikumu.

(21)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 5. pantu un 11. panta 1. punktu.

(22)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 13. panta 1. punktu.

(23)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 13. panta 3. punktu.

(24)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 13. panta 5. punktu un VII pielikumu.

(25)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 6. panta c) un d) punktu un 15. panta 2. punktu.

(26)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 13. panta 4. punktu.

(27)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 14. panta 1. punktu.

(28)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 11. panta 1. punktu, 12. panta b) punktu, 13. panta 2. punktu un 16. un 30. pantu.

(29)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 11. panta 1. punktu un 12. panta b) punktu.

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 ( 2011. gada 16. novembris ) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011. 25. lpp.).

(31)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 30. pantu.

(32)  Sk. 18. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2011/13 (2011. gada 16. februāris) par ekonomikas pārvaldības reformu Eiropas Savienībā (OV C 150, 20.5.2011. 1. lpp.).

(33)  Sk. Padomes 2022. gada 12. jūlija paziņojumu presei “Makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra: Padome pieņem secinājumus”, kas pieejams Padomes interneta vietnē www.consilium.europa.eu

(34)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 19. pantu.

(35)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 27. pantu.

(36)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 19. pantu. Formulējumu varētu grozīt, lai noteiktu: “[...] Padome pēc Komisijas ieteikuma iesaka pārskatītu neto izdevumu plānu ar īsāku korekcijas periodu.”

(37)  Sk. Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Paziņojums par ES ekonomikas pārvaldības sistēmas reformu ievirzēm”, COM(2022) 583 final, 2022. gada 9. novembris.

(38)  Ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 1. punkts, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punktu.

(39)  Sk. ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 2) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu, un ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 4) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 5. panta 1. punktu.

(40)  Ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 2) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu.

(41)  Sk. Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu.

(42)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 21. panta otro daļu un IV pielikumu.

(43)  Ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 1) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(44)  Piem., saskaņā ar ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 1. punkts, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. pantu.

(45)  Sk. Eurosistēmas atbildi uz Eiropas Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, 2021. gada 1. decembris.

(46)  Sk. Atzinuma CON/2018/25 2.4.1. punktu.

(47)  Sk. 1. panta 8) punktu ierosinātajos grozījumos budžeta struktūru direktīvā, ar ko groza 8. pantu Padomes Direktīvā 2011/85/ES (2011. gada 8. novembris) par prasībām dalībvalstu budžeta struktūrām (OV L 306, 23.11.2011., 41. lpp.). Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 22. pantu. Sk. ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 1) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 3. punktu, un ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 3) punktu, ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 5. punktu.

(48)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.).

(49)  Ierosināto grozījumu SIP korektīvās daļas regulā 1. panta 8) punktu, ar ko groza Padomes Direktīvas 2011/85/ES 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(50)  Komisijas Lēmums (ES) 2015/1937 (2015. gada 21. oktobris), ar ko izveido neatkarīgu konsultatīvo Eiropas Fiskālo padomi (OV L 282, 28.10.2015., 37. lpp.).

(51)  Sk. Atzinuma CON/2011/13 22. punktu.

(52)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 24. pantu.

(53)  Sk. ierosinātās jaunās SIP preventīvās daļas Regulas 32. pantu.

(54)  Sk. Eiropas Centrālās bankas Atzinumu CON/2011/42 (2011. gada 4. maijs) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izdara grozījumus Direktīvā 2003/71/EK un 2009/138/EK attiecībā uz Eiropas Apdrošināšanas un fondēto pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes pilnvarām; sk. 8. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2011/44 (2011. gada 19. maijs) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā; sk. 4. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/2012/5 (2012. gada 25. janvāris) par priekšlikumu direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzību un priekšlikumu regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību uzraudzības prasībām; sk. 1.9. punktu Eiropas Centrālās bankas Atzinumā CON/20181/1 (2018. gada 2. janvāris) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas uzņēmējdarbības statistiku, ar ko groza Regulu (EK) Nr.184/2005 un atceļ 10 tiesību aktus uzņēmējdarbības statistikas jomā.

(55)  Sk. Atzinuma CON/2018/25 1.2. punktu. LSKP 16. pantā paredzēts, ka ne vēlāk kā piecu gadu laikā no LSKP spēkā stāšanās dienas, t. i., līdz 2018. gada 1. janvārim, tiek veikti vajadzīgie pasākumi, lai LSKP būtību iekļautu Savienības tiesiskajā regulējumā.

(56)  Sk. Eurosistēmas atbildi uz Eiropas Komisijas 2021. gada 19. oktobra paziņojumu “ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību”, 2021. gada 1. decembris. Sk. arī Atzinuma CON/2018/51 vispārīgos apsvērumus un Atzinuma CON/2019/37 1.3. punktu.