(a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (1),

(b)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013 (2) un (ES) Nr. 229/2013 (3),

(c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (4),

(d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2116 (5),

(e)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (6).

(a)

lauksaimniecības īpatnības, ko rada lauksaimniecības sociālā struktūra un dažādu lauksaimniecības reģionu struktūras un dabas apstākļu atšķirības;

(b)

vajadzība attiecīgos pielāgojumus īstenot pakāpeniski;

(c)

tas, ka dalībvalstīs lauksaimniecības nozare ir cieši saistīta ar visu tautsaimniecību.

a)

atbalstīt lauku saimniecību ienākumu pietiekamību un lauksaimniecības nozares izturētspēju visā Savienībā, lai ilgtermiņā uzlabotu nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimniecības daudzveidību, kā arī Savienībā nodrošinātu lauksaimnieciskās ražošanas ekonomisko ilgtspēju;

b)

pastiprināt orientēšanos uz tirgu un gan īstermiņā, gan ilgtermiņā uzlabot lauku saimniecību konkurētspēju, arī vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju;

c)

uzlabot lauksaimnieku stāvokli vērtības veidošanas ķēdē;

d)

palīdzēt mīkstināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, arī samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicinot oglekļa sekvestrēšanu, kā arī sekmēt ilgtspējīgu enerģētiku;

e)

veicināt dabas resursu, piemēram, ūdens, augsnes un gaisa, ilgtspējīgu attīstību un efektīvu pārvaldību, arī samazinot atkarību no ķimikālijām;

f)

palīdzēt apturēt un pavērst pretējā virzienā biodaudzveidības zudumu, uzlabot ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt dzīvotnes un ainavas;

g)

piesaistīt un noturēt gados jaunus lauksaimniekus un citus nozares jaunpienācējus un veicināt ilgtspējīgu darījumdarbības attīstību lauku apvidos;

h)

veicināt nodarbinātību, izaugsmi, dzimumu līdztiesību, kā arī sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecībā, sociālo iekļaušanu un vietējo attīstību lauku apvidos, veicināt arī aprites bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību;

i)

uzlabot Savienības lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, arī uz prasību pēc kvalitatīvas, nekaitīgas un uzturvielām bagātas pārtikas, kas ražota ilgtspējīgā veidā, un prasību samazināt pārtikas izšķērdēšanu, uzlabot dzīvnieku labturību un apkarot rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem.

(a)

lauksaimniecības nozarei paredzēti pasākumi, kurus finansē tikai no nacionālajiem līdzekļiem un kurus īsteno vienā no šādiem veidiem:

(b)

mežsaimniecības nozarei paredzēts atbalsts (II daļas 2. nodaļa), ko īsteno vienā no šādiem veidiem:

(c)

atbalsts, kas paredzēts uzņēmumiem, kuri darbojas lauku apvidos, un ko īsteno vienā no šādiem veidiem:

(1)

“aktīvs lauksaimnieks” ir lauksaimnieks, ko dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā (20) noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 5. punktu;

(2)

“ad hoc atbalsts” ir atbalsts, ko piešķir, neizmantojot atbalsta shēmu;

(3)

“dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir tādi nelabvēlīgi laikapstākļi kā sals, vētras un krusa, ledus, spēcīgs vai ilgstošs lietus vai ilgstošs sausums, kas lauksaimniecības nozarē iznīcina vairāk nekā 30 % no vidējās produkcijas, ko aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējo trīs gadu vai četru gadu periodu, vai no trīs gadu vidējās produkcijas, ko aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu vai astoņu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, un mežsaimniecības nozarē – vairāk nekā 20 % mežsaimnieciskā potenciāla;

(4)

“konsultācijas” ir visas konsultācijas, kas sniegtas saskaņā ar vienu un to pašu līgumu;

(5)

“lauksaimnieciska darbība” ir darbība, ko dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 2. punktu;

(6)

“lauksaimniecības platība” ir platība, ko dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 3. punktu;

(7)

“lauku saimniecība” ir vienība, kas sastāv no zemes, telpām un objektiem, kurus izmanto primārajai lauksaimnieciskajai ražošanai;

(8)

“lauksaimniecības produkts” ir Līguma I pielikumā minēts produkts, izņemot zvejas un akvakultūras produktus, kas uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1379/2013 (21) I pielikumā;

(9)

“lauksaimniecības nozare” ir visi uzņēmumi, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecisko ražošanu, lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību;

(10)

“agromežsaimniecības sistēmas” ir zemes izmantošanas sistēmas, kurās koki tiek audzēti zemē, ko vienlaikus izmanto lauksaimniecībā;

(11)

“atbalsts” ir ikviens pasākums, kas atbilst visiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem;

(12)

“atbalsta intensitāte” ir atbalsta bruto summa pirms nodokļu un citu maksu atskaitīšanas, izteikta procentos no attiecināmajām izmaksām;

(13)

“atbalsta shēma” ir ikviens dokuments, uz kura pamata bez turpmākiem īstenošanas pasākumiem var piešķirt individuālu atbalstu uzņēmumiem, kas vispārīgā un abstraktā veidā ir noteikti attiecīgajā dokumentā, un ikviens dokuments, uz kura pamata vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz nenoteiktu laiku un/vai nenoteiktā apmērā var piešķirt atbalstu, kas nav saistīts ar konkrētu projektu;

(14)

“godīga konkurence” ir apstākļi, kuros līgumslēdzēju pušu darījuma nosacījumi neatšķiras no tiem, kas būtu paredzēti, slēdzot darījumu starp neatkarīgiem uzņēmumiem, un nesatur slepenas vienošanās elementus. Par godīgas konkurences principam atbilstošiem uzskata darījumus, kas noslēgti atklātas, pārredzamas un beznosacījumu procedūras rezultātā;

(15)

“biodrošības pasākumi” ir pārvaldības pasākumi un fiziskie pasākumi, kuru nolūks ir samazināt risku, ka dzīvnieku slimības ievazāsies, izvērsīsies un izplatīsies a) dzīvnieku populācijā vai b) uzņēmumā, zonā, nodalījumā, transportlīdzeklī vai jebkādos citos objektos, telpās vai vietās;

(16)

“ciltsgrāmata” ir ciltsgrāmata, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1012 (22) 2. panta 12. punktā;

(17)

“KLP stratēģiskais plāns” ir KLP stratēģiskais plāns, kas minēts Regulas (ES) 2021/2115 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

(18)

“kapitalizētie darbi” ir darbi, kurus lauku saimniecībā veic pats lauksaimnieks vai viņa strādnieki un kuru rezultātā tiek radīts aktīvs;

(19)

“oglekļsaistīgas lauksaimniecības shēmas” ir atbalsta shēmas, kas saistītas ar zemes apsaimniekošanas praksēm, kuru rezultātā, uzlabojot oglekļa uztveršanu un/vai samazinot atmosfērā izdalītā oglekļa daudzumu, palielinās dzīvajā biomasā, atmirušajā organiskajā vielā un augsnēs uzglabātā oglekļa daudzums;

(20)

“katastrofāls notikums” ir neparedzēts biotisks vai abiotisks notikums, kuru izraisījusi cilvēka darbība un kurš noved pie būtiskiem meža struktūru iztraucējumiem, galu galā nodarot būtisku ekonomisku kaitējumu meža nozarei;

(21)

“kopa” ir neatkarīgu uzņēmumu – to vidū jaunuzņēmumu, mazo, vidējo un lielo uzņēmumu, kā arī konsultatīvo struktūru vai pētniecības organizāciju – grupējums, kas izveidots, lai, stimulējot intensīvu mijiedarbību, aprīkojuma koplietošanu un zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī sniedzot faktisku ieguldījumu zināšanu pārnesē, tīklošanā un informācijas izplatīšanā starp kopas uzņēmumiem, veicinātu saimniecisko/inovatīvo darbību;

(22)

“kontroles un izskaušanas pasākumi” ir pasākumi, ko veic sakarā ar dzīvnieku slimībām, kuru uzliesmojumu dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi, vai attiecībā uz augiem kaitīgiem organismiem vai invazīvām svešzemju sugām, kuru klātbūtni dalībvalsts kompetentā iestāde ir oficiāli atzinusi;

(23)

“atbalsta piešķiršanas diena” ir diena, kad labuma guvējam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu tiek nodotas likumīgās tiesības saņemt atbalstu;

(24)

“vides incidents” ir konkrēts piesārņojuma, kontaminācijas vai vides kvalitātes pasliktināšanās gadījums, kurš saistīts ar konkrētu notikumu, kuram ir ierobežots ģeogrāfiskais aptvērums un kurš iznīcina vairāk nekā 30 % no lauksaimniecības nozarē aktīva uzņēmuma gada vidējās produkcijas iepriekšējo trīs gadu periodā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, ko aprēķina, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju, un mežsaimniecības nozarē – vairāk nekā 20 % mežsaimnieciskā potenciāla; tas neietver parastus vidiskus riskus, kas nav saistīti ar konkrētu notikumu, piemēram, klimata pārmaiņas vai gaisa piesārņojumu;

(25)

“izvērtēšanas plāns” ir dokuments, kas attiecas uz vienu vai vairākām atbalsta shēmām un satur vismaz šādus elementus: izvērtējamie mērķi, izvērtēšanas jautājumi, rezultātu rādītāji, izvērtējuma veikšanai paredzētā metode, datu vākšanas prasības, ierosinātais izvērtēšanas grafiks, arī starpposma un galīgā izvērtējuma ziņojuma iesniegšanas datums, apraksts par neatkarīgo struktūru, kas veiks izvērtēšanu, vai tās atlasei izmantojamo kritēriju uzskaitījums un kārtība, kādā izvērtējums tiks publiskots;

(26)

“kritušie dzīvnieki” ir dzīvnieki, kas ir eitanazēti ar noteiktu diagnozi vai bez tās vai ir miruši (ieskaitot nedzīvi dzimušus un nedzimušus dzīvniekus) lauku saimniecībā, jebkurās telpās vai transportēšanas laikā, bet nav nokauti lietošanai pārtikā;

(27)

“ātraudzīgi koki” ir īscirtmeta mežs, kurā minimālais laiks līdz koku gāšanai nav mazāks par 8 gadiem un maksimālais laiks līdz koku gāšanai nepārsniedz 20 gadus;

(28)

“pēctecīga fiskālā shēma” ir nodokļu atvieglojumu shēma, kas ir iepriekš pastāvējušas nodokļu atvieglojumu shēmas grozīta versija un aizstāj iepriekšējo shēmu;

(29)

“biodegviela, kas ražota no pārtikas un barības kultūraugiem” ir no pārtikas un barības kultūraugiem ražota biodegviela, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (23);

(30)

“pārtikas produkti” ir pārtikas produkti, kas nav lauksaimniecības produkti un ir minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (24) I pielikumā;

(31)

“mežs” ir zeme, kura aizņem vairāk nekā 0,5 ha un kurā koku augstums pārsniedz 5 m un vainagu projekcija ir lielāka par 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šīs robežvērtības in situ, bet kura neietver zemi, ko galvenokārt izmanto par lauksaimniecības vai urbānu teritoriju zemi, vai arī mežs, kas atbilst definīcijai, kuru dalībvalsts vai reģions izstrādājis un piemēro, pamatojoties uz nacionālajiem tiesību aktiem vai inventarizācijas sistēmu, un kura Komisijai darīta zināma paziņojumā, bet – ja tas ir saistīts ar lauku attīstības intervenci – noteikta KLP stratēģiskajā plānā;

(32)

“dotācijas bruto ekvivalents” ir atbalsta summa, kāda tā būtu bijusi, ja atbalsts labuma guvējam būtu piešķirts dotācijas veidā, pirms nodokļu vai citu maksu atskaitīšanas;

(33)

“individuāls atbalsts” ir ad hoc atbalsts un atbalsts, ko saskaņā ar atbalsta shēmu piešķir individuāliem labuma guvējiem;

(34)

“nemateriālie aktīvi” ir aktīvi, kam nav fiziska vai finansiāla iemiesojuma, piemēram, patenti, licences, zinātība vai cits intelektuālais īpašums;

(35)

“invazīva svešzemju suga” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1143/2014 (25) 3. panta 3. punktā definētā invazīvā svešzemju suga, kas rada bažas Savienībai, un 3. panta 4. punktā definētā invazīvā svešzemju suga, kas rada bažas dalībvalstij;

(36)

“lieli uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas neatbilst Komisijas Regulas (ES) 2022/2472 (26) I pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

(37)

“vietējie tirgi” ir vieni no šādiem tirgiem:

(38)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir turēšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot lauksaimnieka veiktu pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem un visas darbības, kurās produktu sagatavo šādai pirmajai pārdošanai; primārā ražotāja veiktu pārdošanu galapatērētājiem par lauksaimniecības produktu tirdzniecību uzskata tad, ja tā notiek šim nolūkam rezervētās atsevišķās telpās vai objektos;

(39)

“kopfonds” ir shēma, ko dalībvalsts akreditējusi saskaņā ar saviem tiesību aktiem un kas paredz iesaistīto lauksaimnieku, meža tiesisko valdītāju un meža apsaimniekotāju apdrošināšanos un kompensāciju izmaksāšanu iesaistītajiem lauksaimniekiem, meža tiesiskajiem valdītājiem un meža apsaimniekotājiem, kuri cieš ekonomiskus zaudējumus;

(40)

“neienesīga investīcija” ir investīcija, kas nerada saimniecības vērtības vai ienesīguma būtisku pieaugumu;

(41)

“operācijas, ko veic pirms rūpnieciskās pārstrādes” ir koku gāšana, atzarošana, mizošana, sagarumošana, uzglabāšana, aizsargapstrāde un žāvēšana, kā arī visas citas darba operācijas, ko veic pirms koku rūpnieciskas sazāģēšanas kokzāģētavā, kā arī sazāģēšana, ja kokzāģētavas maksimālā jauda, izteikta ar apaļkoku ielaidi, ir 20 000 m3 gadā;

(42)

“citi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi” ir nelabvēlīgi laikapstākļi, kas nav dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi;

(43)

“tālākie reģioni” ir reģioni, kas minēti Līguma 349. panta pirmajā daļā;

(44)

“augiem kaitīgais organisms” ir jebkādas sugas, celma vai biotipa augs, dzīvnieks vai patogēns, kas nodara kaitējumu augiem vai augu produktiem;

(45)

“profilakses pasākumi” ir pasākumi, ko attiecībā uz dzīvnieku slimību, augiem kaitīgo organismu vai invazīvu svešzemju sugu veic pirms to parādīšanās;

(46)

“primārā lauksaimnieciskā ražošana” ir Līguma I pielikumā minēto zemkopības un lopkopības produktu ražošana, kurā neveic nekādas papildu darbības, kas izmainītu šādu produktu iedabu;

(47)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir ikviena darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā tiek iegūts produkts, kas arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauku saimniecībā veiktas darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

(48)

“ražotāju grupa vai organizācija” ir grupa vai organizācija, kas izveidota ar vismaz vienu no šādiem mērķiem:

(49)

“aizsargājamais dzīvnieks” ir jebkurš dzīvnieks, kas aizsargājams saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, arī tādu sugu dzīvnieki, attiecībā uz kurām valsts tiesību aktos ir paredzēti īpaši noteikumi par populācijas saglabāšanu;

(50)

“atmaksājams avanss” ir projektam domāts aizdevums, kuru izmaksā vienā vai vairākās daļās un kura atlīdzināšanas nosacījumi ir atkarīgi no projekta iznākuma;

(51)

“pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija” ir tāds subjekts (piemēram, universitāte vai pētniecības institūts, tehnoloģiju pārneses aģentūra, inovācijas starpnieks, uz pētniecību orientēts fiziskas un/vai virtuālas sadarbības subjekts) neatkarīgi no tā juridiskā statusa vai finansēšanas veida, kura galvenais mērķis ir neatkarīgi veikt fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi, kā noteikts Nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai, vai plaši izplatīt šādu darbību rezultātus, izmantojot mācīšanu, publikācijas vai zināšanu pārnesi; ja šāds subjekts veic arī saimniecisko darbību, saimnieciskās darbības finansējums, izmaksas un ieņēmumi ir jāuzskaita atsevišķi. Uzņēmumi, kas var izšķiroši ietekmēt šādu subjektu, piemēram, tā kvalitāti, tādi kā akcionāri vai dalībnieki, nedrīkst iegūt prioritāru piekļuvi tā pētnieciskajām jaudām vai radītajiem rezultātiem;

(52)

“īsa piegādes ķēde” ir piegādes ķēde, kurā iesaistīts neliels skaits ekonomikas dalībnieku, kas apņēmušies sadarboties, attīstīt vietējo ekonomiku un uzturēt ciešas ģeogrāfiskās un sociālās attiecības starp ražotājiem, pārstrādātājiem un patērētājiem;

(53)

“maza mēroga infrastruktūra” ir infrastruktūra, kuras attiecināmās izmaksas nepārsniedz 2 miljonus EUR;

(54)

“mazais ekonomikas dalībnieks” ir mikrouzņēmums, kas definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (27), vai fiziska persona, kas atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī neveic saimniecisko darbību;

(55)

“Egejas jūras nelielās salas” ir nelielās salas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 229/2013 1. panta 2. punktā;

(56)

“MVU” jeb “mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir uzņēmumi, kas atbilst Komisijas Regulas (ES) 2022/2472 I pielikumā izklāstītajiem kritērijiem;

(57)

“projekta darbu vai darbības sākums” ir ar investīciju saistītu darbību vai būvdarbu faktiskais sākums vai pirmā juridiski saistošā apņemšanās pasūtīt aprīkojumu vai izmantot pakalpojumus, vai citas saistības, kas projektu vai darbību padara neatgriezenisku, – atkarībā no tā, kas sākas pirmais; zemes pirkšanu un tādus sagatavošanas darbus kā atļauju iegūšana un priekšizpētes veikšana par darbu vai darbības sākumu neuzskata; ja zemes iegādes attiecināmās izmaksas ir vienādas ar 100 % no investīcijas attiecināmajām izmaksām, (153) punkta a) apakšpunktā un (502) punkta c) apakšpunktā minēto zemes iegādi uzskata par projekta vai darbības sākumu;

(58)

“meža ilgtspējīga apsaimniekošana” ir meža zemju uzraudzība un izmantošana tādā veidā un intensitātē, kas ļauj saglabāt to biodaudzveidību, produktivitāti, atjaunošanās spēju, vitalitāti un potenciālu gan tagad, gan nākotnē pildīt attiecīgas ekoloģiskas, ekonomiskas un sociālas funkcijas vietējā, valsts un pasaules mērogā un kas nenodara kaitējumu citām ekosistēmām;

(59)

“materiālie aktīvi” ir tādi aktīvi kā zeme, ēkas un ražotnes, tehnika un aprīkojums;

(60)

“darījumu izmaksas” ir papildu izmaksas, kas saistītas ar saistību izpildi, bet nav tieši attiecināmas uz to īstenošanu vai nav iekļautas tieši kompensējamās izmaksās vai negūtajos ienākumos, un ko var aprēķināt uz standarta izmaksu bāzes;

(61)

“transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) un govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) testu izmaksas” ir visas izmaksas, ieskaitot testu komplektu izmaksas un paraugu ņemšanai un laboratoriskai testēšanai vajadzīgo paraugu ņemšanas, transportēšanas, testēšanas, uzglabāšanas un iznīcināšanas izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001 (28) X pielikuma C nodaļu;

(62)

“īscirtmeta atvasājos audzējami koki” ir dalībvalstu noteiktu sugu koki ar KN kodu 06 02 9041, kas veido daudzgadīgu kokaugu stādījumus, kuros saknes vai celmi pēc mežizstrādes paliek zemē un nākamajā sezonā dzen jaunas atvases un kuru maksimālais cirtes aprites laiks ir jānosaka dalībvalstīm;

(63)

“grūtības nonācis uzņēmums” ir uzņēmums, kas atbilst kritērijiem, kuri noteikti 2.2. iedaļā Komisijas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai;

(64)

“Savienības standarts” ir obligāts standarts, kas noteikts Savienības tiesību aktos un nosaka līmeni, kurš jāsasniedz uzņēmumiem individuāli, jo īpaši attiecībā uz vidi, higiēnu un dzīvnieku labturību; attiecīgi standartus vai mērķrādītājus, kas noteikti Savienības līmenī un ir saistoši dalībvalstīm, bet ne uzņēmumiem individuāli, par Savienības standartiem neuzskata;

(65)

“gados jauns lauksaimnieks” ir lauksaimnieks, ko dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 6. punktu;

(66)

attiecībā uz ģenētisko resursu saglabāšanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā:

(a)

attiecībā uz investīcijām lauksaimniecības produktu pārstrādē un lauksaimniecības produktu tirdzniecībā domātu individuālo atbalstu, kas paredzēts II daļas 1.1.1.3. iedaļā, – attiecināmās izmaksas, kas pārsniedz 25 miljonus EUR, vai dotācijas bruto ekvivalents, kas pārsniedz 12 miljonus EUR;

(b)

attiecībā uz noieta veicināšanas kampaņām domātu atbalstu, kas paredzēts II daļas 1.3.4. iedaļā, – noieta veicināšanas kampaņas, kuru gada budžets pārsniedz 5 miljonus EUR.

(a)

Pirmais nosacījums – atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību:

(b)

Otrais nosacījums – atbalsts nerada tādu pārmērīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm:

(a)

ar II daļas 1.3.6. un 2.9.2. iedaļu saskanīgas atbalsta shēmas zemes konsolidācijai un ar II daļas 2.8. iedaļu saskanīgas atbalsta shēmas ar ekoloģiskiem, aizsardzības un rekreatīviem mērķiem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(b)

ar II daļas 1.1.6. iedaļu saskanīgs atbalsts par platībatkarīgiem traucēkļiem, kas izriet no noteiktām obligātajām prasībām;

(c)

ar II daļas 1.1.7. iedaļu saskanīgs atbalsts apgabaliem, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi;

(d)

ar II daļas 1.1.10.1. iedaļu saskanīgs atbalsts informēšanas darbībām lauksaimniecības nozarē, kuru nolūks ir informāciju darīt pieejamu nenoteiktam skaitam labuma guvēju;

(e)

ar II daļas 1.2.1.1. iedaļu saskanīgs atbalsts, kura mērķis ir atlīdzināt dabas katastrofu vai ārkārtēju notikumu nodarītu kaitējumu;

(f)

ar II daļas 1.2.1.2. iedaļu saskanīgs atbalsts, kura mērķis ir kompensēt dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu nodarītu kaitējumu;

(g)

ar II daļas 1.2.1.3. iedaļu saskanīgs atbalsts, kura mērķis ir kompensēt dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu profilakses, kontroles un izskaušanas izmaksas un minēto dzīvnieku slimību un augiem kaitīgo organismu nodarītus zaudējumus;

(h)

ar II daļas 1.2.1.4. iedaļu saskanīgs atbalsts, kura mērķis ir segt kritušo dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas;

(i)

ar II daļas 1.2.1.5. iedaļu saskanīgs atbalsts, kura mērķis ir kompensēt aizsargājamo dzīvnieku nodarītu kaitējumu;

(j)

ar II daļas 2.8.5. iedaļu saskanīgs atbalsts, kura mērķis ir atlīdzināt kaitējumu, ko mežos nodarījuši ar tiesību aktiem reglamentēti dzīvnieki;

(k)

ar II daļas 2.4. iedaļu saskanīgs atbalsts informēšanas darbībām mežsaimniecības nozarē, kuru nolūks ir informāciju darīt pieejamu nenoteiktam skaitam labuma guvēju;

(l)

ar II daļas 1.1.1.2. iedaļu saskanīgs atbalsts lauku saimniecībā esoša kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai paredzētām investīcijām, izņemot individuālo atbalstu, kas pārsniedz 500 000 EUR vienam uzņēmumam vienā investīciju projektā;

(m)

ar (468) punkta b), c) un d) apakšpunktu saskanīgs atbalsts noieta veicināšanas pasākumiem;

(n)

ar (480) un (481) punktu saskanīgs atbalsts, kura mērķis ir kompensēt papildu transporta izmaksas;

(o)

ar II daļas 1.3.7. un 2.9.1. iedaļu saskanīgs atbalsts pētniecībai un izstrādei lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;

(p)

ar II daļas 2.1.3. iedaļu saskanīgs atbalsts, kas paredzēts meža atjaunošanai pēc ugunsgrēku, dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, augiem kaitīgo organismu, dzīvnieku slimību, katastrofālu notikumu un ar klimata pārmaiņām saistītu notikumu nodarītiem postījumiem;

(q)

ar II daļas 2.8.1. iedaļu saskanīgs atbalsts, kura mērķis ir segt augiem kaitīgo organismu un koku slimību apkarošanas un izplatīšanās profilakses izmaksas, un atbalsts, kura mērķis ir atlīdzināt augiem kaitīgo organismu un koku slimību nodarītu kaitējumu.

a)

ietver tikai tādus elementus, kas ir verificējami,

b)

pamatojas uz lielumiem, ko noteikuši attiecīgi eksperti,

c)

skaidri norāda izmantoto lielumu avotus,

d)

ir diferencēti, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā reģionālos vai vietējos apstākļus un faktisko zemes izmantojumu,

e)

neietver elementus, kas saistīti ar investīciju izmaksām.

(a)

vienības izmaksas;

(b)

fiksētas summas;

(c)

vienotas likmes finansējums.

(a)

izmantojot taisnīgu, objektīvu un verificējamu aprēķina metodi, kuras pamatā ir viens vai vairāki no šādiem elementiem:

(b)

saskaņā ar noteikumiem, ar kādiem piemēro atbilstošās vienības izmaksas, fiksētās summas un vienotās likmes, kas Savienības rīcībpolitikās piemērojamas līdzīga veida darbībai.

(a)

atbalsta shēmas un tās īstenošanas noteikumu pilns teksts vai individuālā atbalsta juridiskais pamats, vai saite uz šādu informāciju;

(b)

piešķīrējiestādes vai piešķīrējiestāžu identitāte;

(c)

individuālo labuma guvēju identitāte (37), katram labuma guvējam piešķirtā atbalsta veids un summa, piešķiršanas datums, uzņēmuma veids (MVU/liels uzņēmums), labuma guvēja atrašanās vietas reģions (NUTS II līmenī) un labuma guvēja darbības galvenā ekonomikas nozare (NACE grupas līmenī). No šīs prasības var atkāpties attiecībā uz individuālā atbalsta piešķīrumiem, kas nepārsniedz:

(a)

ražošanas jaudas paplašināšana, kas noved pie jaudas pārpalikuma vai pasliktina pastāvošo jaudas pārpalikuma situāciju, jo īpaši lejupslīdes fāzē esošā tirgū,

(b)

gadījumi, kad labuma guvējam ir būtiska tirgus vara.

(a)

ja investīciju veic, lai lauku saimniecībās ražotu biodegvielas, kas definētas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 33. punktā, atjaunīgās enerģijas ražošanas kompleksi ir atbalsttiesīgi tikai tad, ja to gada ražošanas jauda nav lielāka par to, kas atbilst gada vidējam degvielas patēriņam lauku saimniecībā; saražoto biodegvielu nedrīkstētu pārdot tirgū;

(b)

ja lauku saimniecībās veic investīcijas siltumenerģijas un/vai elektroenerģijas ražošanā no atjaunīgiem energoresursiem, atjaunīgās enerģijas ražošanas kompleksi ir atbalsttiesīgi tikai tad, ja mērķis ir nodrošināt tikai pašpatēriņam vajadzīgo enerģiju un ja to gada ražošanas jauda nepārsniedz siltumenerģijas un elektroenerģijas kopējo gada vidējo patēriņu attiecīgajā lauku saimniecībā, ieskaitot tās mājsaimniecību; elektroenerģiju ir atļauts pārdot elektrotīklam, ja tiek ievērots gada vidējais pašpatēriņa limits.

(a)

lauku saimniecības vispārējā snieguma un ilgtspējas uzlabošana, kādu jo īpaši panāk, samazinot ražošanas izmaksas vai uzlabojot un pārkārtojot ražošanu;

(b)

dabiskās vides, higiēnas vai dzīvnieku labturības standartu uzlabošana;

(c)

ar lauksaimniecības attīstīšanu, pielāgošanu un modernizēšanu saistītas infrastruktūras izveide un uzlabošana, kas ietver piekļuvi lauku saimniecības zemei, zemes konsolidāciju un zemes uzlabošanu, ilgtspējīgas enerģijas piegādi, energoefektivitāti, ūdensapgādi un ūdens taupīšanu;

(d)

tāda lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana, kuram kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, ārkārtēji notikumi vai dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības, augiem kaitīgie organismi, aizsargājamie dzīvnieki, un iepriekš minēto notikumu un faktoru nodarīta kaitējuma profilakse un riska mazināšana;

(e)

ieguldījums klimata pārmaiņu mīkstināšanā un klimatadaptācijā, kas ietver siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un oglekļa sekvestrēšanas uzlabošanu, kā arī ilgtspējīgas enerģijas un energoefektivitātes veicināšanu;

(f)

aprites bioekonomikas sekmēšana un dabas resursu, piemēram, ūdens, augsnes un gaisa, ilgtspējīgas attīstības un efektīvas apsaimniekošanas veicināšana, arī mazinot atkarību no ķimikālijām;

(g)

biodaudzveidības zuduma apturēšanas un apvēršanas veicināšana, ekosistēmu pakalpojumu uzlabošana un dzīvotņu un ainavu saglabāšana.

(a)

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, tai skaitā investīcijas pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanā vai strukturēto kabeļu ievilkšanā datu tīklu vajadzībām un, ja vajadzīgs, pasīvā tīkla palīgdaļā privātīpašumā ārpus ēkas; turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām; attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar vides saglabāšanu un ar oglekli bagātas augsnes saglabāšanu, vai zemes iegādi, ko gados jauni lauksaimnieki veic ar finanšu instrumentu starpniecību, izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut lielāku attiecināmo izmaksu procentuālo daļu;

(b)

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīvu tirgus vērtību;

(c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksa par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmās izmaksas arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi nerodas;

(d)

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas;

(e)

izdevumi par neienesīgām investīcijām, kas saistītas ar (152) punkta e), f) un g) apakšpunktā minētajiem mērķiem;

(f)

attiecībā uz investīcijām, kuru mērķis ir atjaunot lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu, kam kaitējumu nodarījušas dabas katastrofas, ārkārtēji notikumi vai dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku slimības vai augiem kaitīgie organismi un aizsargājamie dzīvnieki, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas, kas radušās par ražošanas potenciāla atjaunošanu, arī veicot kapitalizētos darbus, līdz līmenim, kāds tas bija pirms minētajiem notikumiem; labuma guvējiem attiecīgā gadījumā būtu jācenšas atjaunošanā iekļaut klimatadaptācijas pasākumus;

(g)

attiecībā uz investīcijām, kuru mērķis dabas katastrofu, ārkārtēju notikumu vai dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku slimību, augiem kaitīgo organismu un aizsargājamo dzīvnieku nodarītā kaitējuma profilakse, attiecināmās izmaksas var ietvert izmaksas par īpašiem profilakses pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt šādu iespējamu notikumu sekas. Ja kaitējumu nodarījuši dabas katastrofai pielīdzināmi nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi vai augiem kaitīgie organismi, labuma guvējiem attiecīgā gadījumā būtu jācenšas atjaunošanas pasākumos iekļaut klimatadaptācijas pasākumus, lai minimalizētu kaitējumu un zaudējumus, ko līdzīgi notikumi varētu nodarīt nākotnē.

(a)

lauksaimnieciskās ražošanas tiesību un maksājumtiesību iegādi;

(b)

viengadīgu augu iegādi un stādīšanu;

(c)

dzīvnieku iegādi;

(d)

investīcijām, kuru mērķis ir panākt atbilstību spēkā esošiem valsts vai Savienības standartiem;

(e)

izmaksām, kas nav (153) punktā minētās izmaksas un ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, tādām kā iznomātāja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas;

(f)

apgrozāmo kapitālu;

(g)

instalāciju ierīkošanu vai kabeļu ievilkšanu datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma.

(a)

dzīvnieku iegāde, ko veic, lai sasniegtu (152) punkta d) apakšpunktā minēto mērķi;

(b)

Regulas (ES) 2016/1012 2. panta 24. punktā definēto apdraudēto šķirņu dzīvnieku iegādi (207) punktā minēto saistību satvarā;

(c)

tādu ganu suņu iegādi, kas ganāmpulku sargā no lielajiem plēsējiem.

(a)

saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK noteikumiem Komisijai ir paziņots upes baseina apsaimniekošanas plāns par visu teritoriju, kurā jāveic investīcija, kā arī par visām citām teritorijām, kuru vidi investīcija varētu ietekmēt; pasākumiem, ko saskaņā ar minētās direktīvas 11. pantu veic saskaņā ar upes baseina apsaimniekošanas plānu un kas ir lauksaimniecības nozarei relevanti, jābūt norādītiem attiecīgajā pasākumu programmā;

(b)

ir ieviesta vai kā daļa no investīcijām ir jāievieš ūdens patēriņa mērīšanas sistēma, kas dod iespēju mērīt ūdens patēriņu atbalstāmās investīcijas līmenī;

(c)

investīcija esošas apūdeņošanas iekārtas vai apūdeņošanas infrastruktūras elementa uzlabošanā ir atbalsttiesīga tikai tad, ja:

(d)

atbalstu investīcijām pārgūta ūdens izmantošanā par alternatīvu ūdensapgādi drīkst piešķirt tikai tad, ja šāda ūdens piegāde un izmantošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2020/741 (51);

(e)

investīcijas, kuru rezultātā rodas apūdeņotās platības neto pieaugums un kuras ietekmē konkrētu pazemes vai virszemes ūdensobjektu, ir atbalsttiesīgas tikai tad, ja ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

(a)

investīcijas, kas saistītas ar vienu vai vairākiem konkrētajiem vides un klimata mērķiem, kuri minēti (152) punkta e), f) un g) apakšpunktā, vai ar dzīvnieku labturību;

(b)

gados jaunu lauksaimnieku veiktas investīcijas;

(c)

investīcijas tālākajos reģionos vai Egejas jūras nelielajās salās.

(a)

neienesīgas investīcijas, kas saistītas ar vienu vai vairākiem konkrētajiem vides un klimata mērķiem, kuri minēti (152) punkta e), f) un g) apakšpunktā;

(b)

investīcijas, kas domātas (152) punkta d) apakšpunktā minētajai ražošanas potenciāla atjaunošanai, un investīcijas, kas saistītas ar dabas katastrofu, ārkārtēju notikumu, dabas katastrofai pielīdzināmu nelabvēlīgu klimatisko apstākļu vai aizsargājamo dzīvnieku nodarīta kaitējuma profilaksi un riska mazināšanu.

(a)

80 % no attiecināmajām izmaksām, kas rodas par investīcijām apūdeņošanā, kuras lauku saimniecībā veic atbilstoši (157) punkta c) apakšpunktam;

(b)

100 % no attiecināmajām izmaksām, kas rodas par investīcijām ārpus lauku saimniecības esošā infrastruktūrā, kas izmantojama apūdeņošanai;

(c)

65 % no attiecināmajām izmaksām, kas rodas par citām investīcijām apūdeņošanā, kuras veic lauku saimniecībā.

(a)

izmaksas par investīcijām materiālajos aktīvos;

(b)

kapitalizētie darbi.

(a)

Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (52);

(b)

Reģionālā valsts atbalsta pamatnostādnes;

(c)

šī iedaļa.

a)

izmaksas par nekustamā īpašuma celtniecību, iegādi, ieskaitot izpirkumnomu, vai labiekārtošanu, tai skaitā investīcijas pasīvo iekšējo instalāciju ierīkošanā vai strukturēto kabeļu ievilkšanā datu tīklu vajadzībām un, ja vajadzīgs, pasīvā tīkla palīgdaļā privātīpašumā ārpus ēkas; turklāt zemes iegādes izmaksas ir attiecināmas tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 10 % no attiecīgās darbības kopējām attiecināmajām izmaksām;

b)

izmaksas par tehnikas un aprīkojuma iegādi vai iegādi uz nomaksu, nepārsniedzot aktīva tirgus vērtību;

c)

vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, maksa par arhitektu, inženieru un konsultāciju pakalpojumiem, maksas saistībā ar konsultācijām par vidisko un ekonomisko ilgtspēju, ieskaitot priekšizpētes izmaksas; priekšizpētes izmaksas ir attiecināmās izmaksas arī tad, ja, pamatojoties uz tās rezultātiem, a) un b) apakšpunktam atbilstīgi izdevumi nerodas;

d)

datoru programmatūras, mākoņa un līdzīgu risinājumu iegādes, izstrādes vai izmantošanas maksas un patentu, licenču, autortiesību un preču zīmju iegādes izmaksas.

(a)

izmaksas, kas nav (173) punktā minētās izmaksas un ir saistītas ar izpirkumnomas līgumiem, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas;

(b)

apgrozāmais kapitāls;

(c)

instalāciju ierīkošana vai kabeļu ievilkšana datu tīklu vajadzībām ārpus privātīpašuma;

(d)

izmaksas, kas saistītas ar investīcijām, kuru mērķis ir panākt atbilstību spēkā esošiem valsts un Savienības standartiem.

(a)

investīcijas, kas saistītas ar vienu vai vairākiem konkrētajiem vides un klimata mērķiem, kuri minēti (152) punkta e), f) un g) apakšpunktā, vai investīcijas, kas saistītas ar atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādei vai ar dzīvnieku labturības uzlabojumu;

(b)

gados jaunu lauksaimnieku veiktas investīcijas;

(c)

investīcijas tālākajos reģionos vai Egejas jūras nelielajās salās.

(a)

gados jaunu lauksaimnieku darbības uzsākšanai;

(b)

lauksaimniecisko darbību uzsākšanai.

(a)

ražošanas organizācijām, subjektiem vai struktūrām, piemēram, uzņēmējsabiedrībām vai kooperatīviem, kuru mērķis ir pārvaldīt vienu vai vairākas lauku saimniecības un kuri tāpēc ir viens ražotājs;

(b)

lauksaimnieku apvienībām, kuras savu biedru saimniecībās veic uzdevumus, piemēram, sniedz savstarpējo atbalstu, lauku saimniecības aizvietošanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, taču nav iesaistītas piegāžu kopīgā pielāgošanā tirgum;

(c)

ražotāju grupām, organizācijām vai apvienībām, kuru mērķi nav saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 152. panta 3. punktu un 156. pantu.

(a)

relevantās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un LLVS standartus, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā;

(b)

relevantās minimālās prasības, kas noteiktas attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī citas relevantas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

(c)

nosacījumus, kas noteikti lauksaimniecības platības uzturēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(a)

visa saimniecības ganību platība jāapsaimnieko un jāuztur tā, lai nepieļautu ne pārmērīgu, ne nepietiekamu noganīšanu;

(b)

lauksaimniecības dzīvnieku blīvums jānosaka, ņemot vērā visus saimniecībā turētos ganību dzīvniekus vai – ja saistības paredz ierobežot barības vielu noplūdi – visus saimniecībā turētos dzīvniekus, kas ir konkrēto saistību izpildei relevanti.

(a)

audzēt lauksaimniecības dzīvniekus, kas pieder pie vietējām šķirnēm, kuras ģenētiski pielāgojušās vienai vai vairākām tradicionālās audzēšanas sistēmām vai vidēm valstī un kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā,

(b)

saglabāt vietējiem un reģionālajiem apstākļiem dabiski pielāgojušos augu ģenētiskos resursus, kurus apdraud ģenētiskā erozija.

(a)

ir norādīts attiecīgo vaislas mātīšu skaits valsts līmenī;

(b)

šo skaitu un uzskaitīto šķirņu apdraudētības statusu ir apliecinājusi pienācīgi atzīta relevanta zinātniskā struktūra;

(c)

pienācīgi atzīta relevanta tehniskā struktūra kārto un regulāri atjaunina šķirnes ciltsgrāmatu;

(d)

attiecīgajām struktūrām ir prasmes un zināšanas, kas vajadzīgas, lai identificētu apdraudēto šķirņu dzīvniekus.

(a)

mērķorientētas darbības: darbības, kuras veicina ģenētisko resursu saglabāšanu in situ un ex situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu lauksaimniecībā, ieskaitot tīmeklī balstītus uzskaitījumus, kas aptver patlaban in situ saglabātus (arī in situ/lauku saimniecībā saglabātus) ģenētiskos resursus un ex situ kolekcijas un datubāzes;

(b)

saskaņotas darbības: darbības, kas sekmē dalībvalstu kompetento organizāciju apmainīšanos ar informācijas par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Savienības lauksaimniecībā;

(c)

pavaddarbības: informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

(a)

ūdens, barība un dzīvnieku kopšana saskaņā ar dzīvnieku dabiskajām vajadzībām;

(b)

turēšanas apstākļi, kas uzlabo dzīvnieku komfortu un pārvietošanās brīvību, piemēram, lielāka vienam dzīvniekam atvēlētā platība, grīdas segums, dabiskais apgaismojums, mikroklimata kontrole, kā arī turēšanas apstākļi, piemēram, brīva atnešanās vai dzīvnieku turēšana grupās atkarībā no dzīvnieku dabiskajām vajadzībām;

(c)

apstākļi, kas atļauj dabiskās uzvedības izpausmes, piemēram, dzīves vides apstākļu uzlabošana vai vēlīna atšķiršana no mātes;

(d)

iespējas atrasties ārpus telpām un ganīties;

(e)

prakse, kas palielina dzīvnieku izturību un ilgmūžību, arī lēnaudzīgām šķirnēm;

(f)

prakse, kas nepieļauj dzīvnieku kropļošanu vai kastrāciju; konkrētos gadījumos, kad dzīvnieku kropļošana vai kastrācija tiek uzskatīta par vajadzīgu, jāizmanto anestēzijas līdzekļi, pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti vai imūnkastrācija;

(g)

sanitārie pasākumi, ko veic nepārnēsājamu slimību profilakses nolūkā un kas neprasa izmantot tādas ārstnieciskas vielas kā vakcīnas, insekticīdi vai pretparazītu zāles.

(a)

relevantās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības, izņemot 1. TANPP, kas minēta Regulas (ES) 2021/2115 III pielikumā, un LLVS standarti, kas noteikti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā,

(b)

nosacījumi, kas noteikti lauksaimniecības platības uzturēšanai un ko dalībvalsts KLP stratēģiskajā plānā noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(a)

Natura 2000 ietilpstošas lauksaimniecības platības, kas noteiktas, ievērojot Direktīvu 92/43/EEK un Direktīvu 2009/147/EK;

(b)

citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas ar vidiskiem ierobežojumiem, kuri attiecas uz lauksaimniecību un palīdz īstenot Direktīvas 92/43/EEK 10. pantu; minētās platības nedrīkst pārsniegt 5 % no noteiktajām Natura 2000 teritorijām, kuras ietilpst attiecīgā KLP stratēģiskā plāna teritoriālajā tvērumā;

(c)

lauksaimniecības platības, kas iekļautas upju baseinu apsaimniekošanas plānos saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

(a)

relevantās tiesību aktos noteiktās pārvaldības prasības un LLVS standartus, kuri izklāstīti Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas I nodaļas 2. iedaļā;

(b)

relevantās minimālās prasības, kas noteiktas attiecībā uz mēslošanas līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, un citas relevantas obligātās prasības, kas noteiktas ar valsts un Savienības tiesību aktiem;

(c)

nosacījumi, kas noteikti lauksaimniecības platības uzturēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(a)

izmaksas, kas izriet no jaunas dalības kvalitātes shēmās, proti, izmaksas, kas radušās, iesaistoties atbalstāmajā kvalitātes shēmā, un gada iemaksa par dalību minētajā kvalitātes shēmā, vajadzības gadījumā arī izdevumi par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai pārliecinātos par atbilstību kvalitātes shēmas specifikācijām;

(b)

izmaksas par obligātajiem kontroles pasākumiem, kas saistīti ar kvalitātes shēmām un ko saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem veic dalībvalsts kompetentā iestāde vai kas tiek veikti tās vārdā;

(c)

tirgus izpētes, produktu koncepcijas un izstrādes izmaksas un kvalitātes shēmu atzīšanas pieteikumu sagatavošanas izmaksas.