Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums attiecībā uz Direktīvu par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu

A. Rīcības nepieciešamība

Kāda ir problēmas būtība un kāpēc problēma ir nozīmīga ES mērogā?

Ķīmiskie pesticīdi veicina biodaudzveidības samazināšanos. Eiropas zaļā kursa mērķis ir samazināt ķīmisko pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku. Stratēģijā “No lauka līdz galdam” ir noteikti ES mērķrādītāji — līdz 2030. gadam par 50 % samazināt pesticīdu lietošanu un ar to saistīto risku. Pašreizējā Direktīva par pesticīdu ilgtspējīgu lietošanu neatspoguļo šos vērienīgos mērķus. Tā nav sekojusi tehnoloģiskajam progresam un nespēj panākt pesticīdu iedarbīgu ilgtspējīgu lietošanu. Turklāt Direktīvas īstenošana ir nevienmērīga un nepilnīga. Dalībvalstis varētu darīt vairāk, lai veicinātu alternatīvas neķīmiskas kaitīgo organismu apkarošanas metodes. Daudzas nav noteikušas valsts mērķrādītājus nolūkā samazināt pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku.

Kas būtu jāpanāk?

Komisijas priekšlikuma konkrētais mērķis ir aizsargāt biodaudzveidību, vidi un veselību, visā ES samazinot ķīmisko pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku. Lai to panāktu, dalībvalstīm būtu jāatbalsta stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteiktie mērķrādītāji. Komisijas priekšlikuma mērķis ir uzlabot datu vākšanu par pesticīdu lietošanu un atbalstīt ķīmisko pesticīdu alternatīvu lietošanu.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)? 

Pesticīdu ietekme uz biodaudzveidību, ūdens kvalitāti un citiem vides parametriem sniedzas pāri valstu robežām. Tādēļ ir nepieciešama saskaņota ES rīcība nolūkā papildināt un veicināt valsts un vietējā mēroga darbības. Šādas darbības palīdzēs arī sasniegt attiecīgos Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktos ilgtspējīgas attīstības mērķus.

B. Risinājumi

Kādi ir risinājumi, lai sasniegtu izvirzītos mērķus? Vēlamais risinājums (ja ir). Ja nē, tad kāpēc?

1. risinājums. ES mērķrādītāji pesticīdu lietošanas samazināšanai par 50 % un arī to izraisītā riska samazināšanai par 50 % aizvien būtu juridiski nesaistoši. Tiktu uzlabotas konsultāciju sistēmas un norādījumi pesticīdu lietotājiem. Tiktu veicinātas precīzās lauksaimniecības metodes nolūkā samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu un to izraisīto risku.

2. risinājums. 50 % samazināšanas mērķrādītāji kļūtu juridiski saistoši ES līmenī. Dalībvalstis noteiktu savus valsts samazināšanas mērķrādītājus, izmantojot noteiktos kritērijus. Šie valsts mērķrādītāji būtu attiecīgi juridiski saistoši un izpildāmi. Jutīgās zonās būtu aizliegta bīstamāku pesticīdu lietošana. Profesionālajiem pesticīdu lietotājiem būtu nepieciešams veikt elektronisku uzskaiti par pesticīdu lietojumu un integrēto augu aizsardzību. Valsts iestādes analizētu šos datus nolūkā uzraudzīt progresu. Neatkarīgi konsultatīvie dienesti konsultētu pesticīdu lietotājus par alternatīvām metodēm un integrēto augu aizsardzību.

3. risinājums būtu līdzīgs 2. risinājumam. Taču 3. risinājumā 50 % samazināšanas mērķrādītāji būtu juridiski saistoši ES un valsts līmenī. Jutīgās zonās būtu aizliegta visu ķīmisko pesticīdu lietošana.

Vēlamais risinājums ir 3. risinājums, izņemot mērķrādītājus, kuru ziņā vēlamais ir 2. risinājums. Šajā gadījumā vēlamais risinājums paredzētu, ka 50 % samazināšanas mērķrādītāji kļūtu saistoši ES līmenī, dalībvalstīm nosakot savus valsts samazināšanas mērķrādītājus. Risinājumi ir novērtēti, ņemot vērā iespējamo pamatscenāriju, kurā direktīva netiek grozīta.

Dažādu ieinteresēto personu viedokļi. Kuru risinājumu katra no ieinteresētajām personām atbalsta?

Ieinteresēto personu viedokļi atšķiras. Daudzi valsts un vides organizāciju un ūdens nozares pārstāvji pieprasa stingras darbības un juridiski saistošus mērķrādītājus, kas noteikti, lai samazinātu pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku. Savukārt daži pesticīdu lietotāji un pesticīdu nozares pārstāvji nesaredz nepieciešamību samazināt pesticīdu lietošanu. Pesticīdu lietotāji raizējas par ķīmisko pesticīdu iedarbīgu alternatīvu trūkumu.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Ieguvumi no vēlamā risinājuma (ja tāds ir, pretējā gadījumā — no galvenajiem risinājumiem) 

Vēlamais risinājums samazina pesticīdu lietošanas izraisīto risku cilvēka veselībai un videi. Pesticīdu lietotāji būs labāk informēti par iedarbīgām ķīmisko pesticīdu alternatīvām. Arī valsts iestāžu rīcībā būs labāki instrumenti pesticīdu lietošanas un integrētās augu aizsardzības īstenošanas uzraudzībai.

Cik izmaksās vēlamākais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā — galvenie risinājumi)? 

Profesionāliem pesticīdu lietotājiem būs jārēķinās ar papildu izmaksām par uzskaiti un konsultāciju pakalpojumu izmantošanu. Ķīmisko pesticīdu lietošanas aizliegums jutīgās zonās var izraisīt tajās samazinātus kultūraugu ražas apjomus. Var samazināties pieprasījums pēc pesticīdu nozares produktiem. Lielākas ražošanas izmaksas var izraisīt arī pārtikas cenu palielinājumu ES patērētājiem. Var palielināties ES atkarība no preču, piemēram, labības, importa. Tomēr paredzams, ka turpmākie pielāgojumi, atbalsts un riska ierobežošanas pasākumi laika gaitā samazinās šīs izmaksas.

Ietekme uz MVU un konkurētspēju

Dažādos veidos tiks ietekmēta rentabilitāte visā ražošanas ķēdē. Tas ietekmēs MVU, piemēram, lauksaimniekus un citus pārtikas ražošanas uzņēmumus. Tas ietekmēs arī uzņēmumus, kas atbalsta šādus MVU, piemēram, pesticīdu un iekārtu piegādātājus, lauksaimniecības produktu piegādātājus, darbuzņēmējus un konsultantus. ES kopējā lauksaimniecības politika piedāvā dalībvalstīm līdzekļus noteiktas negatīvās ietekmes mazināšanai. Turklāt konsekventāka ES tiesību aktu piemērošana samazinās konkurences atšķirības starp tādiem MVU, kas pašlaik darbojas dažādās dalībvalstīs.

Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un pārvaldes iestādes? 

Valsts iestādēm būs jāsedz kontroles un administratīvās izmaksas par datu vākšanu un oficiālajām pārbaudēm.

Vai ir paredzama cita būtiska ietekme? 

Augstāku ES standartu ieviešana attiecībā uz pesticīdu lietošanu var ietekmēt lauksaimniecības produktu tirdzniecības globālās tendences.

Proporcionalitāte 

Ierosinātās darbības ir samērīgas ar vispārējo mērķi novērst pašreizējās direktīvas nevienmērīgo un nepilnīgo īstenošanu, lai: i) labāk aizsargātu veselību, biodaudzveidību un vidi un ii) samazinātu ķīmisko pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku.

D. Turpmākā rīcība

Kad politika tiks pārskatīta?

Ik gadu Komisija pārskatīs ES un dalībvalstu progresu, kas panākts virzībā uz pesticīdu lietošanas un to izraisītā riska samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu. Tiesību aktu pienācīgā laikā pārskatīs, pamatojoties uz zinātnisko pierādījumu un jaunu tehnoloģiju attīstību, kas palīdz samazināt pesticīdu lietošanu un to izraisīto risku.