EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2022

COM(2022) 525 final

2022/0325(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamo zvejas iespēju noteikšanu groza Padomes Regulu (ES) 2022/110

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar KZP mērķiem un noteikumiem.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Saskaņā ar demersālajām zvejniecībām Vidusjūras rietumdaļā izstrādāto daudzgadu plānu Padomei ir sadalījumā pa dalībvalstīm jānosaka maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, ko kuģi, kuri ar trali zvejo demersālajos krājumos Vidusjūras rietumdaļā, katrā zvejas piepūles grupā drīkst īstenot attiecībā uz plāna I pielikumā norādītajām krājumu grupām.

Turklāt, lai rosinātu likt lietā zvejas rīku selektivitāti un izveidotu zvejas aizlieguma apgabalus efektīvas zivju mazuļu un nārstotāju aizsardzības nolūkā, ar 2022. gada zvejas iespēju regulu tika izveidots kompensācijas mehānisms, kas saistīts ar traleriem piemērojamo zvejas piepūles režīmu, un Komisija ierosina 2023. gadā šā mehānisma īstenošanu turpināt.

Pamatojoties uz pirmajā piemērošanas gadā gūto pieredzi, Komisija uzskata, ka ir jākonkretizē, kā mehānisms būtu jāīsteno ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada. Turklāt saskaņā ar zinātnisko ieteikumu par 2023. gadu Komisija ierosina iedalīt pm % no zvejas dienām.

B.    Vidusjūrā piemērojamie GFCM pasākumi, kuru vidū ir šādi:

– sarkanā koraļļa zvejas ieguves limiti un zvejas atļauju skaita limiti visā Vidusjūrā (1.–27. ĢAA);

– lielās korifēnas zvejas atļauju skaita limiti visā Vidusjūrā (1.–27. ĢAA);

– pasākumi, kas attiecas uz mazo pelaģisko sugu krājumiem saskaņā ar 2021. gadā pieņemto GFCM daudzgadu pārvaldības plānu attiecībā uz mazajām pelaģiskajām sugām Adrijas jūrā (17. un 18. ĢAA).

Komisija ierosina 2023. gadā turpināt īstenot minēto plānu, kurā ievērota divpakāpju pieeja, kas paredz pārejas periodu un ilgtermiņa pasākumus.

2023. gads ir otrais pārejas perioda gads, un Komisija ierosina turpināt īstenot nozvejas limitus, tai skaitā pārejas periodā piemērojamu daļu, kas sadalāma starp Itāliju un Horvātiju, un pārejas perioda rezervi, kas noteikta Slovēnijai, kā arī flotes kapacitātes maksimumu riņķvada kuģiem un pelaģiskajiem traleriem, kuri zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos.

Šim kapacitātes maksimumam vajadzētu būt tādam pašam kā 2022. gada zvejas iespēju regulā un balstīties uz kapacitāti, kas GFCM paziņota 2014. gadā;

– pasākumi, kas saskaņā ar daudzgadu plānu piemērojami demersālajiem krājumiem Adrijas jūrā (17. un 18. ĢAA).

GFCM 45. gadskārtējā sesijā 2022. gada novembrī būtu jāpieņem jauns ieteikums 2023. gadā samazināt durvju traļa kuģu (OTB) un rāmja traļa kuģu (TBB) zvejas piepūli. Pēc GFCM gadskārtējās sesijas priekšlikums tiks atjaunināts ar neoficiālu dokumentu, kurā norādīti samazinājuma līmeņi.

Flotes maksimālā kapacitāte, kas noteikta 2022. gada zvejas iespēju regulā, būtu jāsaglabā arī 2023. gadā.

Priekšlikumā iekļauta virkne vietturu attiecībā uz krājumiem, kuriem paredzēto GFCM pārejas pasākumu termiņš beidzas 2022. gada beigās un attiecībā uz kuriem GFCM 45. gadskārtējā sesijā 2022. gada novembrī būtu jāpieņem jauni pasākumi;

– sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles pārvaldības pasākumi, kas piemērojami Sicīlijas šaurumā (12.–16. ĢAA), Jonijas jūrā (19.–21. ĢAA) un Levantes jūrā (24.–27. ĢAA);

– pasākumi, kas piemērojami sarkanspuru pagelei Alvoranas jūrā (1.–3. ĢAA).

C.    Melnajā jūrā piemērojamie GFCM pasākumi, kuru vidū ir šādi:

– autonoma brētliņas kvota, kuras pamatā ir zinātniskais ieteikums;

– akmeņplekstes KPN un kvotas sadalījums saskaņā ar GFCM pieņemto akmeņplekstes zvejniecību daudzgadu pārvaldības plānu, ar kuru īsteno Ieteikumu GFCM/43/2019/3 (29. ĢAA).

Attiecībā uz akmeņplekstes KPN un kvotu apjomiem Komisijas priekšlikums tiks atjaunināts pēc GFCM 45. gadskārtējās sesijas, kas plānota 2022. gada novembrī.

Līdz 2017. gadam sniegtie GFCM ieteikumi ES tiesību aktos ir ieviesti ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011 (ar grozījumiem) 5 , un Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par GFCM 2018. un 2019. gadā pieņemto ieteikumu ieviešanu (COM(2021) 434 final).

Šajā priekšlikumā ir iekļauti ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti pasākumi, piemēram, ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi, jo bez šādiem aizlieguma periodiem zvejas iespējas (piemēram, attiecībā uz akmeņpleksti Melnajā jūrā) nebūtu iespējams noteikt tādā pašā līmenī. Aizlieguma periodu ilgums var atšķirties atkarībā no krājuma stāvokļa, kas novērtēts zinātniskajā ieteikumā.

2022/0325 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamo zvejas iespēju noteikšanu groza Padomes Regulu (ES) 2022/110

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 6 6. pantā prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2) Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā paredzēts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm būtu jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.

(3)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteikts, ka kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (MSY) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi sasniegt, ja iespējams, līdz 2015. gadam, un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem. Līdz 2020. gadam noteiktā pārejas perioda mērķis bija MSY sasniegšanu attiecībā uz visiem krājumiem līdzsvarot ar potenciālo sociālekonomisko ietekmi, kas izriet no iespējamās saistīto zvejas iespēju pielāgošanas.

(4)Tāpēc kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(5)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā paredzēts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem.

(6)Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā, tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 7 un stājās spēkā 2019. gada 16. jūlijā (“plāns”). Minētā plāna mērķis ir sasniegt un uzturēt mērķa krājumu MSY, tādā veidā panākot, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

(7)Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 4. panta 1. punktu būtu jānosaka minētās regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļautu MSY atbilstošu zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt, ja iespējams, līdz 2020. gadam un vēlākais – līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka ar traleru un āķu jedu kuģu maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli, kas jānosaka saskaņā ar plāna 7. pantā izklāstīto zvejas piepūles režīmu, kā arī ar maksimālajiem Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus) un sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea) nozvejas limitiem, kas piemērojami dziļūdens apgabalos un jānosaka saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem.

(8)[vieta skaidrojumam par zinātnisko ieteikumu] Pamatojoties uz šādu ieteikumu, 2023. gadā maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas piemērojama traleriem Vidusjūras rietumdaļā, saskaņā ar plāna 7. panta 3. punkta b) apakšpunktu būtu jāsamazina par pm % salīdzinājumā ar 2015.–2017. gada bāzlīnijas vērtību, un šis samazinājums jāatskaita no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas 2022. gadam noteikta ar Padomes Regulu (ES) 2022/110 8 .  

(9)2021. gadā ZZTEK ieteikusi: lai attiecībā uz Vidusjūras rietumdaļas zivju krājumiem sasniegtu MSY mērķrādītājus, ir jāturpina strauji rīkoties, jo īpaši jāpārvalda ar demersālo āķu jedu kuģiem veiktās zvejas izraisītā zivju mirstība. Pamatojoties uz šādu ieteikumu, saskaņā ar plāna 7. panta 5. punktu Padomes Regulas (ES) 2022/110 III pielikumā, balstoties uz zvejas piepūli, kas izteikta ar zvejas dienu skaitu laikā no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim, tika noteikta maksimālā pieļaujamā āķu jedu kuģu zvejas piepūle.

(10) [Vieta tekstam par labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu] Pamatojoties uz šādu ieteikumu, 2023. gadā maksimālā pieļaujamā āķu jedu kuģu zvejas piepūle būtu jāsamazina par pm % salīdzinājumā ar 2015.–2017. gada bāzlīnijas vērtību, un šis samazinājums jāatskaita no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas 2022. gadam noteikta ar Padomes Regulu (ES) 2022/110. Šai maksimālajai pieļaujamai āķu jedu kuģu zvejas piepūlei nebūtu jāskar maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle, kas jānosaka 2024. gadam.

(11)2021. gadā ZZTEK ieteikusi: lai vēlākais līdz 2025. gadam panāktu MSY, būtu ievērojami jāsamazina zvejas izraisītā Āfrikas dziļūdens garneles mirstība 1., 5., 6., 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA) un 8., 9., 10., 11. ĢAA. Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) zinātniskā padomdevēja komiteja, kas atbild par zvejniecību jautājumiem, līdzīgu ieteikumu ir sniegusi par zvejas izraisīto Āfrikas dziļūdens garneles mirstību 2. ĢAA. Turklāt ZZTEK aplēses liecina, ka Āfrikas dziļūdens garneles biomasa samazinās. Pamatojoties uz šādu ieteikumu, Padomes Regulā (ES) 2022/110 2022. gadam tika noteikti maksimālie nozvejas limiti, kas piemērojami Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 5., 6., 7. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA) un 8., 9., 10., 11. ĢAA.

(12) [vieta tekstam par labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu] Tāpēc 2023. gada maksimālajiem nozvejas limitiem, kas piemērojami Āfrikas dziļūdens garnelei 1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA, vajadzētu būt pm %, un maksimālajam nozvejas limitam, kas piemērojams Āfrikas dziļūdens garnelei 8., 9., 10. un 11. ĢAA, vajadzētu būt pm %.

(13)2021. gadā ZZTEK ieteikumā sacīts, ka sarkanās milzu garneles biomasa 8., 9., 10., 11. ĢAA samazinās. Pamatojoties uz šādu ieteikumu, Padomes Regulā (ES) 2022/110 2022. gadam tika noteikti maksimālie nozvejas limiti, kas piemērojami sarkanajai milzu garnelei 8., 9., 10., 11. ĢAA.

(14)[vieta tekstam no ZZTEK galīgā ieteikuma] Tāpēc 2023. gadā maksimālajiem nozvejas limitiem, kas piemērojami sarkanajai milzu garnelei 8., 9., 10., 11. ĢAA, vajadzētu būt pm %.

(15)GFCM 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem tika ieviests zvejas piepūles režīms un flotes kapacitātes maksimums. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(16)GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/1 par zvejas piepūles noteikšanu galvenajām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem tika noteikts maksimālais pieļaujamais zvejas dienu skaits katram traļa tipam un flotes segmentam. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(17)GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/20 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgai mazo pelaģisko sugu krājumu izmantošanai Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu tika noteikts maksimālais nozvejas apjoms un ar to saistītais flotes kapacitātes maksimums riņķvada kuģiem un pelaģiskajiem traleriem, kas zvejo mazās pelaģiskās sugas, un paredzēta atkāpe valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā desmit riņķvada kuģu un/vai pelaģisko traleru, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(18)Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un tās niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un demersālo sugu krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un tālab Slovēnijas flotei nodrošināt piekļuvi vismaz minimālam mazo pelaģisko sugu krājumu apjomam un vismaz minimālai demersālo krājumu zvejas piepūlei.

(19)GFCM 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu attiecībā uz sarkanā koraļļa (Corallium rubrum) ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas atļauju maksimālo skaitu, tika iesaldēta un ieviesti sarkanā koraļļa ieguves limiti. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(20)GFCM 44. gadskārtējā sanāksmē 2021. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/44/2021/11 par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu lielās korifēnas zvejniecībās Vidusjūrā, un ar šo ieteikumu tika grozīts Ieteikums GFCM/43/2019/1 (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar 2019. gada ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta ar to zvejas kuģu maksimālo skaitu, kuri kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu, tika iesaldēta, un 2021. gada ieteikums minēto pasākumu termiņu ir pagarinājis līdz 2023. gada beigām. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(21) [vieta jauniem pasākumiem attiecībā uz dziļūdens garnelēm Sicīlijas šaurumā]

(22)[vieta jauniem pasākumiem attiecībā uz dziļūdens garnelēm Jonijas jūrā]

(23)[vieta jauniem pasākumiem attiecībā uz dziļūdens garnelēm Levantes jūrā]

(24)[vieta jauniem pasākumiem attiecībā uz sarkanspuru pageli Alvoranas jūrā]

(25)GFCM 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar ieteikumu GFCM/43/2019/3 attiecībā uz akmeņpleksti tika ieviesta atjaunināta reģionāla KPN un kvotu iedalīšanas shēma, kā arī turpmāki saglabāšanas pasākumi, jo īpaši divus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods un zvejas dienu skaita ierobežojums līdz 180 dienām gadā. Šie turpmākie saglabāšanas pasākumi ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, jo – ja minēto pasākumu nebūtu – akmeņplekstes KPN apjoms būtu jāsamazina, lai nodrošinātu tās atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(26)[vieta lēmumam par akmeņplekstes kvotas saglabāšanu līdzšinējā apjomā]

(27)[vieta lēmumam par akmeņplekstes kvotas pārnešanu]

(28)Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu, ko sniegusi GFCM darba grupa Melnās jūras jautājumos, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis ir jāsaglabā. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk minētajam krājumam noteikt autonomu kvotu.

(29)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 9 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(30)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. janvāra. Lai veicinātu šīs regulas ātru īstenošanu, tai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(31)Lai rosinātu likt lietā zvejas rīku selektivitāti un izveidotu zvejas aizlieguma apgabalus efektīvas zivju mazuļu un nārstotāju aizsardzības nolūkā, ar Padomes Regulu (ES) 2022/110 tika izveidots traleriem piemērojams kompensācijas mehānisms. Zinātniskajos ieteikumos arvien tiek ieteikts vēl vairāk uzlabot selektivitāti un noteikt zvejas aizlieguma apgabalus efektīvas zivju mazuļu aizsardzības nolūkā, tāpēc minēto mehānismu būtu jāturpina piemērot arī 2023. gadā. Pamatojoties uz pirmajā piemērošanas gadā gūto pieredzi un tiecoties panākt kompensācijas sistēmas pilnīgu efektivitāti, Komisijas ieskatā ir jākonkretizē, kā mehānisms būtu jāievieš ar atpakaļejošu spēku no 2022. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Regula (ES) 2022/110. Pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu par 2023. gadu, ir jāiedala pm % no zvejas dienām. Tāpēc Regula (ES) 2022/110 būtu attiecīgi jāgroza.

(32)Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus, 

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu nosaka zvejas iespējas, kas 2023. gadā pieejamas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri darbojas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un izmanto šādus zivju krājumus:

(a)sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā, kas definēta 4. panta b) punktā;

(b)Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā, kas definēta 4. panta c) punktā;

(c)anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā, kas definēta 4. panta d) punktā;

(d)heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā, kas definēta 4. panta d) punktā;

(e)sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā, kas definēts 4. panta e) punktā, Jonijas jūrā, kas definēta 4. panta f) punktā, un Levantes jūrā, kas definēta 4. panta g) punktā;

(f)sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā, kas definēta 4. panta h) punktā;

(g)brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā, kas definēta 4. panta i) punktā.

2.Šo regulu piemēro arī citām Savienības zvejas darbībām, tai skaitā atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.

3. pants
Definīcijas 

(1)Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

(2)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

(3)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

(4)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

(5)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, kādu katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma,

(6)visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, kādu gada laikā drīkst nozvejot no katra krājuma;

(7)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

(8)“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

(9)“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums;

(10)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

(11)“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis.

4. pants
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas ģeogrāfisko zonu definīcijas:

(1)“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie apgabali;

(2)“Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(3)“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(4)“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(5)“Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(6)“Jonijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(7)“Levantes jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(8)“Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(9)“Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi.

II SADAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA
Vidusjūra

5. pants

Sarkanais korallis

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum), proti, specializētajai un atpūtas zvejai Vidusjūrā.

2.Specializētajā zvejā maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko iegūst Savienības zvejas kuģi un Savienības ieguves darbībās, nepārsniedz I pielikumā noteiktos apjomus.

3.Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas 2. punkts, ir aizliegts jūrā veikt sarkanā koraļļa pārkraušanu citā kuģī.

4.Attiecībā uz atpūtas zveju dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu sarkanā koraļļa ieguvi un paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu.

6. pants
Lielā korifēna

1.Šo pantu piemēro visām komerciālajām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās, lai nozvejotu lielo korifēnu (Coryphaena hippurus), izmanto zivju pievilināšanas ierīces un kuras norisinās Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.

2.Maksimālais skaits kuģu, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts II pielikumā.

II NODAĻA
Vidusjūras rietumdaļa

7. pants
Demersālie krājumi 

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots demersālajos krājumos, kas minēti Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā, un kuras norisinās Vidusjūras rietumdaļā.

2.Maksimālā pieļaujamā traleru un āķu jedu kuģu zvejas piepūle ir noteikta šīs regulas III pielikumā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–34. pantu.

3.Šīs regulas III pielikumā ir noteikts arī Savienības zvejas kuģiem Vidusjūras rietumdaļas Savienības ūdeņos piemērojamo maksimālo nozvejas limitu iedalījums dalībvalstīm.

4.    Dalībvalstīm iedalītās zvejas iespējas, kas minētas šajā pantā un noteiktas III pielikumā, atbilst šādiem nosacījumiem:

   a) tās ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 17. pantā noteiktajiem kritērijiem;

   b) tās neskar:

i)apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu,

ii)atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu,

iii)papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu vai Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu,

iv)daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu vai nodoti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu,

v)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105., 106. un 107. pantu.

8. pants 
Kompensācijas mehānisms

1.Attiecībā uz attiecīgo flotes segmentu dalībvalsts sava karoga kuģiem drīkst iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot pm % no minētās dalībvalsts traleru zvejas piepūles, kas noteikta III pielikumā.

2.Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu.

3.Kopējos pm % no zvejas piepūles aprēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no 2023. gada 1. janvāra.

4.Dalībvalsts 1. punktā minētās papildu zvejas dienas drīkst iedalīt ar noteikumu, ka:

(a)minētie kuģi izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas, vai

(b)minētie kuģi dziļūdens zvejniecībās izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozvejas, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm, vai

(c)minētie kuģi izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas ir tādas, ka saskaņā ar ZZTEK zinātnisko pētījumu tā izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās vismaz par 25 % vai nārstotāju nozvejas – vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, vai

(d)attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu demersālo sugu mazuļu nozvejas vai vismaz par 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas.

5.Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi atsevišķi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita šajā papildus iedalītajā piepūlē, un šajā nolūkā izmanto īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē šo papildus iedalīto piepūli.

6.Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) vai d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.

9. pants
Datu reģistrēšana un nosūtīšana 

1.    Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.

2.    Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto III pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.

III NODAĻA
Adrijas jūra

10. pants 
Mazo pelaģisko sugu krājumi 

1.    Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sardīne (Sardina pilchardus) un anšovs (Engraulis encrasicolus) Adrijas jūrā.

2.    Maksimālais nozvejas apjoms nepārsniedz IV pielikumā noteiktos apjomus.

3.    Maksimālā, ar kilovatiem, bruto tilpību un skaitu izteiktā flotes kapacitāte, kas piemērojama Savienības zvejas kuģiem, kuriem atļauts zvejot mazo pelaģisko sugu krājumos, ir noteikta IV pielikumā.

11. pants 
Demersālie krājumi  

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā.

2.Maksimālā pieļaujamā demersālo krājumu zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte, kas izmantojama šā panta darbības jomā, ir noteikta IV pielikumā.

3.Dalībvalsts sev iedalīto zvejas piepūli, kas noteikta IV pielikumā, var grozīt, zvejas dienas pārvietojot starp viena un tā paša ģeogrāfiskā apgabala un/vai zvejas rīka zvejas piepūles grupām, ar noteikumu, ka tā piemēro valsts pārrēķina koeficientu, kura pamatā ir labākais pieejamais zinātniskais ieteikums.

4.Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

12. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto IV pielikumā noteiktos krājumu kodus.

IV NODAĻA
Sicīlijas šaurums, Jonijas jūra un Levantes jūra

13. pants
[vieta jauniem pasākumiem]

V NODAĻA
Alvoranas jūra

14. pants

[vieta jauniem pasākumiem]

VI NODAĻA
Melnā jūra

15. pants
Brētliņas zvejas iespēju iedalījums 

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota brētliņa (Sprattus sprattus) Melnajā jūrā.

2.Savienības autonomā brētliņas kvota, šādas kvotas iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.

16. pants
Akmeņplekstes zvejas iespēju iedalījums  

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā.

2.Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, kā arī šādas KPN iedalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.

17. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība

Savienības zvejas kuģi, kuriem akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 16. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma nezvejo vairāk par 180 zvejas dienām gadā.

18. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods

Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa, izkraušanu un pirmo pārdošanu.

19. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju iedalījumu Melnajā jūrā

1.Šīs regulas 15. un 16. pantā noteiktais zvejas iespēju iedalījums dalībvalstīm neskar:

(a)apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

(b)atvilkumus un pārdales, kas veiktas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

(c)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

2.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

20. pants
Datu nosūtīšana 

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto VII pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants

Grozījumi Padomes regulā (ES) 2022/110

 Regulas (ES) 2022/110 III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas VIII pielikumu.

22. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr 21. pantu piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).

(3)    Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 21, 31.1.2022., 165. lpp.).

(4)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(7)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).

(8)    Padomes Regula (ES) 2022/110 (2022. gada 27. janvāris), ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 21, 31.1.2022., 165. lpp.).

(9)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1.–50. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.10.2022

COM(2022) 525 final

PIELIKUMI

priekšlikumam

PADOMES REGULA,

ar ko 2023. gadam nosaka dažu zivju krājumu un krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā un attiecībā uz 2022. gadā Vidusjūrā un Melnajā jūrā piemērojamo zvejas iespēju noteikšanu groza Padomes Regulu (ES) 2022/110

I PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM SARKANĀ KORAĻĻA DAUDZGADU PĀRVALDĪBAS PLĀNA KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais pieļaujamais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa ieguves apjoms Vidusjūrā.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

1. tabula. Maksimālais zvejas atļauju skaits 1

2. tabula. Maksimālais ieguves apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās

II PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot lielo korifēnu Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras starptautiskajiem ūdeņiem.

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Maksimālais zvejas atļauju skaits kuģiem, kuri darbojas starptautiskajos ūdeņos(*)

(*) Šo kvotu drīkst apgūt tikai laikā no 2023. gada 15. augusta līdz 31. decembrim saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.

III PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, maksimālie nozvejas limiti un kuģu lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem 31 un demersālo āķu jedu kuģiem, ar kuriem zvejo Vidusjūras rietumdaļas demersālajos krājumos.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

1. tabula.    Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās

2. tabula.    Maksimālais nozvejas limits

IV PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, to vidū maksimālais skaits Savienības zvejas kuģu, kam atļauts zvejot mazās pelaģiskās sugas.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

1. Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA

Maksimālais nozvejas apjoms, izteikts dzīvsvara tonnās

(*) Attiecībā uz Slovēniju par pamatu ņemti 2014. gada nozvejas apjomi, un nozvejām nebūtu jāpārsniedz 300 tonnas.

Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama traleriem un riņķvada kuģiem, kuri aktīvi zvejo mazās pelaģiskās sugas

(*) Noteikumu, kas paredzēts GFCM/44/2021/20 28. punktā, nepiemēro valstu flotēm, kurās ir mazāk nekā desmit riņķvada kuģu un/vai pelaģisko traleru, kas aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos un 2014. gadā reģistrēti gan valsts, gan GFCM reģistrā. Šādā gadījumā aktīvās flotes kapacitāte var palielināties ne vairāk kā par 50 % kuģu skaita ziņā un bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT) un kilovatu (kW) izteiksmē.

2. Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no traļa tipa un flotes segmenta, kas zvejo demersālajos krājumos 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra)

(*) Slovēnija nepārsniedz zvejas piepūles limitu, kas saskaņā ar GFCM/43/2019/5 13. punktu ir 3000 zvejas dienu gadā.

Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama grunts traleriem un rāmja traļa kuģiem, kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos

(*) Ieteikuma GFCM/43/2019/5 9. punkta c) apakšpunkta un 28. punkta noteikumus nepiemēro valstu flotēm, kuras 9. punkta c) apakšpunktā minētajā atsauces periodā izmanto OTB un zvejo mazāk par 1000 dienām. Tās aktīvās flotes zvejas kapacitāte, kura izmanto OTB, nepalielinās vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu.

V PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ, LEVANTES JŪRĀ UN SICĪLIJAS ŠAURUMĀ

[vieta jauniem pasākumiem]

VI PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ

[vieta jauniem pasākumiem]

VII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

(*1)  No 2022. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū nozvejas pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana un pirmā pārdošana.

VIII PIELIKUMS

GROZĪJUMI REGULAS (ES) 2022/110 III PIELIKUMĀ

Regulas (ES) 2022/110 III pielikumu groza šādi:

1)    pielikuma a) punkta tabulā, kas attiecas uz traleriem Alvoranas jūrā, Baleāru salās, Ziemeļspānijā un Lionas līcī (1., 2., 5., 6., 7. ĢAA), 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“2)    Papildus iepriekš minētajai maksimālajai pieļaujamajai traleru zvejas piepūlei dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem drīkst iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot 2 % no minētās dalībvalsts attiecīgā flotes segmenta zvejas piepūles, ar noteikumu, ka:

a) minētie kuģi izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas, vai

b) minētie kuģi dziļūdens zvejniecībās izmanto trali, kura āmaj linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm, vai

c) minētie kuģi izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas saskaņā ar ZZTEK zinātnisko pētījumu ir tādas, ka to izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās par vismaz 25 % vai nārstotāju nozvejas – par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu, vai

d) attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu demersālo sugu mazuļu nozvejas vai par vismaz 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu.

Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita šajā papildus iedalītajā piepūlē, un šajā nolūkā izmanto īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē šo papildus iedalīto piepūli (EFF1/MED1_TR1_AA, EFF1/MED1_TR2_AA, EFF1/MED1_TR3_AA, EFF1/MED1_TR4_AA un EFF2/MED1_TR1_AA, EFF2/MED1_TR2_AA, EFF2/MED1_TR3_AA, EFF2/MED1_TR4_AA).

Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) vai d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.

Kopējos 2 % no zvejas piepūles aprēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no 2022. gada 1. janvāra.”;

(1)pielikuma b) punkta tabulā, kas attiecas uz traleriem Korsikas salā, Ligūrijas jūrā, Tirēnu jūrā un Sardīnijas salā (8., 9., 10., 11. ĢAA), 4. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“3)    Papildus iepriekš minētajai maksimālajai pieļaujamajai traleru zvejas piepūlei dalībvalsts sava karoga zvejas kuģiem drīkst iedalīt papildu zvejas dienas, kopā nepārsniedzot 2 % no minētās dalībvalsts attiecīgā flotes segmenta zvejas piepūles.

Dalībvalsts to drīkst darīt ar noteikumu, ka:

a) minētie kuģi izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 45 mm, lai par vismaz 25 % samazinātu heka mazuļu nozvejas,

vai

b) minētie kuģi dziļūdens zvejniecībās izmanto trali, kura āmja linuma kvadrātveida acu izmērs ir 50 mm, lai 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas Āfrikas dziļūdens garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 25 mm, un lai 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā par vismaz 25 % samazinātu tādas sarkanās milzu garneles nozveju, kuras galvkrūšu vairoga garums ir mazāks nekā 35 mm,

vai

c) minētie kuģi izmanto reglamentētu ļoti selektīvu zvejas rīku, kura tehniskās specifikācijas saskaņā ar ZZTEK zinātnisko pētījumu ir tādas, ka to izmantošanas rezultātā visu demersālo sugu mazuļu nozvejas samazinās par vismaz 25 % vai nārstotāju nozvejas – par vismaz 20 % salīdzinājumā ar 2020. gadu,

vai

d) attiecīgā dalībvalsts ir noteikusi pagaidu aizlieguma apgabalus, lai par vismaz 25 % samazinātu demersālo sugu mazuļu nozvejas vai par vismaz 20 % – visu demersālo sugu nārstotāju nozvejas.

Attiecīgā dalībvalsts paziņo Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas šāda zvejas dienu papildu iedalīšana, kā arī attiecīgo papildu zvejas dienu skaitu.

Turklāt attiecīgā dalībvalsts katru mēnesi paziņo Komisijai īstenoto zvejas piepūli, kas jāieskaita šajā papildus iedalītajā piepūlē, un šajā nolūkā izmanto īpašos ziņošanas kodus, kas apzīmē šo papildus iedalīto piepūli (EFF1/MED2_TR1_AA, EFF1/MED2_TR2_AA, EFF1/MED2_TR3_AA, EFF1/MED2_TR4_AA un EFF2/MED2_TR1_AA, EFF2/MED2_TR2_AA, EFF2/MED2_TR3_AA, EFF2/MED2_TR4_AA).

Attiecīgā dalībvalsts vēlākais līdz 15. oktobrim Komisijai iesniedz visu pieejamo informāciju, kas saistīta ar a), b), c) vai d) apakšpunktā minēto pasākumu īstenošanu.

Kopējos 2 % no zvejas piepūles aprēķina no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kas attiecīgās dalībvalsts attiecīgajam flotes segmentam iedalīta no 2022. gada 1. janvāra.”

(1)    Atspoguļo tādu kuģu un/vai nirēju vai tādu viena nirēja un viena kuģa pāru skaitu, kam atļauts iegūt sarkano koralli.

(2)    Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejniecībām.

(3) 1    TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.