EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.7.2022

COM(2022) 450 final

2022/0213(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko piešķir ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

ES atbalsts Ukrainai pašreizējā ārkārtas situācijā pamatojas uz stiprām ilgtermiņa attiecībām. Ukraina kopš 2014. gada ir veidojusi spēcīgu partnerību ar Eiropas Savienību, kas neaprobežojas tikai ar divpusēju sadarbību, lai virzītos uz pakāpenisku politisku asociāciju un ekonomisko integrāciju. ES un Ukrainas Asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī un ietver padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, ir bijis galvenais instruments Ukrainas un ES tuvināšanai 1 . Papildus tam, ka tiek veicinātas ciešākas politiskās saites, stiprāka ekonomiskā saikne un kopīgo vērtību ievērošana, nolīgums nodrošina stabilu pamatu vērienīgai reformu programmai, kas vērsta uz korupcijas apkarošanu, neatkarīgu tiesu sistēmu, tiesiskumu un labāku uzņēmējdarbības vidi. ES ir apliecinājusi pastāvīgu atbalstu Ukrainas nozīmīgajām strukturālajām reformām, kurām ir izšķiroša nozīme ieguldījumu piesaistīšanai, ražīguma palielināšanai un dzīves līmeņa celšanai vidējā un ilgākā termiņā. Pēc tam, kad valsts bija iesniegusi pieteikumu dalībai Savienībā, Eiropadome atzina Ukrainas Eiropas perspektīvu un piešķīra kandidātvalsts statusu, tādējādi paredzams, ka sadarbība ar Ukrainu padziļināsies, valstij virzoties uz priekšu ceļā uz Eiropu.

Ukrainas ilgtermiņa ekonomikas attīstība un reformu ievirze ir saskārusies ar milzīgu izaicinājumu, kopš Krievija 2022. gada 24. februārī, veicot bezprecedenta nepamatotas un neprovocētas agresijas aktu, iebruka valstī. Papildus milzīgajām cilvēku ciešanām Ukrainā notiekošais karš jau ir radījis ārkārtīgi lielus postījumus fiziskajai infrastruktūrai (ceļiem, tiltiem, rūpnīcām u.t.t.) un dzīvojamām un komunālajām ēkām (mājokļiem, skolām, slimnīcām u.t.t.). Karadarbības rezultātā notiek arī cilvēku masveida izceļošana, proti, ir vairāk nekā 6 miljoni iekšzemē pārvietotu personu un vairāk nekā 7 miljoni bēgļu.

Krievijas agresīvais karš pret Ukrainu ir izraisījis ne tikai milzīgu kaitējumu ekonomikai, bet arī to, ka valsts zaudē piekļuvi starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Saskaņā ar iestāžu un SVF aplēsēm maksājumu bilances finansējuma deficīts 2022. gadā sasniegs aptuveni 39 miljardus USD. Saskaņā ar SVF novērtējumu Ukraina no šā deficīta varētu finansēt 9 miljardus USD, drošā veidā izmantojot savas oficiālās starptautiskās rezerves, kas neapdraudētu tās makrofinansiālo stabilitāti 2 . G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē 18.–20. maijā Ukrainai solītās divpusējās un daudzpusējās finansiālā atbalsta saistības ir sasniegušas gandrīz 20 miljardus ASV dolāru. Vācija piešķīra dotāciju tiešam budžeta atbalstam 1 miljarda EUR apmērā. ES dalībvalstu papildu saistības ietver Itālijas saistības 200 miljonu EUR apmērā un Francijas saistības 190 miljonu EUR apmērā. Lai palīdzētu finansēt atlikušo aplēsto Ukrainas finansējuma deficītu 2022. gadā aptuveni 10 miljardu USD apmērā, Komisija plāno iesniegt priekšlikumu par ārkārtas MFP darbību Ukrainai līdz 9 miljardu EUR apmērā.

Lai risinātu Ukrainas neatliekamās un steidzamākās finansējuma vajadzības, Komisija kā pirmo soli iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šo priekšlikumu lēmumam piešķirt Ukrainai papildu MFP līdz 1 miljardam euro kā ilgtermiņa aizdevumu augstās sesijas laikā. Otrkārt, Komisija plāno pēc iespējas drīz iesniegt šīs visai ārkārtējās paketes atlikušo daļu, ņemot vērā tās raksturu un apjomu. Tādēļ tā reaģē uz Eiropadomes 23. un 24. jūnija aicinājumu ātri iesniegt priekšlikumu. Kopā ar ārkārtas MFP 1,2 miljardu EUR apmērā, kas šogad izmaksāta iepriekš 3 , kopējais ES finansiālais atbalsts Ukrainai kopš kara sākuma sasniegtu 2,2 miljardus EUR un varētu sasniegt līdz pat 10 miljardiem EUR, tiklīdz sāks darboties visa ārkārtas MFP Ukrainai 4 . Šī finansiālā palīdzība ir piešķirta papildus daudziem citiem atbalsta veidiem, jo īpaši humānajai palīdzībai, attīstības un aizsardzības atbalstam, visu ievedmuitas nodokļu atcelšanai uz vienu gadu Ukrainas eksportam, vai citām solidaritātes iniciatīvām, piemēram, transporta caurlaidības problēmu novēršanai, lai varētu nodrošināt eksportu, jo īpaši graudu eksportu.

Šī papildu makrofinansiālā palīdzība līdz 1 miljarda EUR apmērā tiek uzskatīta par pirmo daļu, un Komisija plāno nākt klajā ar priekšlikumu par ārkārtas MFP otro daļu, tiklīdz tas būs iespējams. Šīs ārkārtas MFP pirmās daļas mērķis ir sniegt ātru finansiālo atbalstu situācijā, kad pastāv akūtas finansējuma vajadzības, un nodrošināt Ukrainas valsts svarīgāko funkciju nepārtrauktu darbību. Tās pieejamības periods būs viens gads, un to izmaksās kā vienu maksājumu, ko var sadalīt vienā vai vairākās daļās. Saprašanās memorands, par ko jāvienojas ar Ukrainas iestādēm, būs priekšnosacījums maksājuma veikšanai un palīdzībai. Šis saprašanās memorands ietvers lielāku pārredzamību un ziņošanu par līdzekļu izlietojumu, kā arī noteiks ziņošanas prasību noteikšanu, ar kurām šī MFP būs saistīta. Tādā gadījumā varētu būt apsvērti arī politikas pasākumi, lai uzlabotu valsts noturību un stabilitāti pārvaldības un tiesiskuma jomā, kā arī enerģijas nozarē no 2022. gada martā un maijā izmaksātajiem 1,2 miljardiem EUR ārkārtas MFP ietvaros, kas netika pabeigta nepārvaramas varas iemeslu dēļ. Paredzams, ka šī MFP kā pirmā daļa no paziņojumā “Ukrainas palīdzības un atjaunošanas” paziņotās ārkārtas MFP tiks īstenota līdztekus humānajai palīdzībai un atbalstam, ko finansē no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta “Eiropa pasaulē” (NDICI-GE) 5 . Turklāt tā ir daļa no divpusēju līdzekļu devēju un starptautisko finanšu iestāžu unikālajiem starptautiskajiem centieniem atbalstīt Ukrainu šajos kritiskajos apstākļos.

Ierosinātais maksājums 1 miljarda EUR apmērā tiks atbalstīts ar uzkrājumiem, kas pieejami no ES budžeta Ārējās darbības garantijai, kura izveidota saskaņā ar NDICI-GE. Šie noteikumi nodrošina ES līdzekļus, lai atmaksātu ieguldītājiem obligācijas, kas ir izmantotas MFP aizdevumu finansēšanai gadījumā, ja saņēmējvalsts nepilda savas atmaksas saistības pret ES. Pašreizējā DFS ir paredzēta vispārēja MFP programma aptuveni 11 miljardu EUR apmērā aizdevumu veidā, kas kopumā tiek nodrošināti 9 % apmērā. Pamatojoties uz to, finanšu plānošanas noteikumos ir paredzēti uzkrājumi 1 miljarda EUR apmērā MFP aizdevumiem trešām valstīm saskaņā ar pašreizējo DFS. Uzkrājumi būtu jāfinansē Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punkta otrajā daļā noteiktajās robežās. Šis nodrošinājums nodrošinās budžeta līdzekļus, kas būs pamatā ierosinātajam aizdevumam Ukrainai.

Tomēr, ņemot vērā nesenos dramatiskos un neparedzamos notikumus Ukrainā, uzkrājumu likme 9 % apmērā, ko parasti piemēro valstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzi, šajā gadījumā nav adekvāta. Šis priekšlikums paredz 70 % seguma likmi, izmantojot Savienības budžeta iemaksātos uzkrājumus. Šo ārkārtīgi augsto nodrošinājuma līmeni uzskata par pietiekamu, lai ierobežotu risku, kas izriet no šīs papildu MFP Ukrainai, saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem. Šīs 70 % nodrošinājuma likmes piemērošana paredzētajai aizdevumu programmai līdz 1 miljardam EUR aizdevuma veidā nozīmē, ka summa 700 miljonu EUR apmērā, kas saskaņā ar šo DFS jau ir pieejama makrofinansiālajai palīdzībai trešām valstīm, tiks izmantota kā rezerve pret iespējamiem zaudējumiem no šā jaunā aizdevuma. Minētā uzkrājumu likme tiktu piemērota Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punkta trešajā daļā paredzētā vispārīgā noteikuma vietā.

Atzīstot ārkārtīgi sarežģīto situāciju, ar ko Ukraina saskaras, lai ierobežotu šā aizdevuma ietekmi uz fiskālo ilgtspēju, tiek arī ierosināts, ka ES budžetā izņēmuma kārtā tiek segtas procentu likmju izmaksas, kas rodas no ierosinātās makrofinansiālās palīdzības līdz 1 miljardam EUR aizdevuma veidā. Tādējādi ES sniegs papildu finansiālu atbalstu Ukrainai, kas palīdzēs uzlabot tās valsts parāda atmaksājamību. Komisija organizēs aizdevumu ar ilgu atmaksas termiņu, lai Ukrainai nodrošinātu pēc iespējas ilgāku laiku izaugsmes atsākšanai, tās ekonomikas rekonstruēšanai saskaņā ar tās centieniem Eiropā un maksimāli palielinātu pilnīgas atmaksas iespējas.

Pēc šā priekšlikuma pieņemšanas un visu saistīto formalitāšu nokārtošanas (saprašanās memoranda parakstīšana, aizdevuma līguma stāšanās spēkā) Komisija šo aizdevumu organizēs steidzamības kārtā, ņemot vērā Ukrainas vajadzības. Komisija turpinās sagatavošanās darbus, lai pēc iespējas ātrāk organizētu atlikušo MFP ārkārtas aizdevumu paketi.

•Vispārīgais konteksts

Ukrainas ekonomiskais stāvoklis ir būtiski pasliktinājies pēc Krievijas agresīvā kara sākšanas. Neoficiāli aplēsts, ka Ukrainas IKP no marta līdz aprīlim ir samazinājies par 35-40 %, salīdzinot ar to pašu periodu iepriekšējā gadā. Inflācija aprīlī palielinājās līdz 18,0 %, salīdzinot ar rādītāju iepriekšējā gada maijā. Ukrainas Valsts banka (UVB) uz konflikta laiku apturēja inflācijas mērķrādītāju sistēmu un saglabāja savu galveno refinansēšanas likmi 10 % apmērā līdz 3. jūnijam, kad tā to paaugstināja līdz 25 %, lai mazinātu pieprasījumu pēc ārvalstu valūtas, kas sāka palielināties maija otrajā pusē. Turklāt nepietiekama privātā pieprasījuma gadījumā tā apsolīja nopirkt valsts kara obligācijas un faktiski nopirka šo obligāciju ekvivalentu apmēram 4,1 miljarda USD vērtībā. Tomēr nākamo monetāro budžeta finansējumu absorbēja UVB ĀV pārdošanas intervences, kas radīja kopējo valsts ārvalstu valūtas rezervju samazinājumu apmēram par 4 miljardiem USD no janvāra beigām līdz maija beigām apmēram par 25,1 miljardam USD.

Krievijas agresīvais karš ir izraisījis ievērojamas finansējuma vajadzības Ukrainas budžetam, kas atspoguļo ievērojamu ārējā finansējuma deficītu. No vienas puses, karš izraisīja ievērojamu valsts ieņēmumu samazinājumu, lai gan daži no tiem ir politikas virzīti kā palīdzības pasākumi maziem un vidējiem uzņēmumiem (PVN moratorijs, atbrīvojums no muitas nodokļiem). No otras puses, ievērojami palielinājās izdevumi, lai segtu Ukrainas ārkārtas militārās un humanitārās vajadzības, tostarp sociālais atbalsts iekšzemē pārvietotām personām un lielāki algas aizsardzības izdevumi. No tā izrietošais kopējais maksājumu bilances finansējuma deficīts saskaņā ar iestāžu un SVF aplēsēm visā 2022. gadā sasniegs aptuveni 39 miljardus USD. Saskaņā ar SVF novērtējumu Ukraina no šā deficīta varētu finansēt 9 miljardus ASV dolāru, drošā veidā izmantojot savas oficiālās starptautiskās rezerves, kas neapdraudētu tās makrofinansiālo stabilitāti 6 . G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē 18.–20. maijā Ukrainai solītās divpusējās un daudzpusējās finansiālā atbalsta saistības ir sasniegušas gandrīz 20 miljardus ASV dolāru. Vācija piešķīra dotāciju tiešam budžeta atbalstam 1 miljarda EUR apmērā. ES dalībvalstu papildu saistības ietver Itālijas saistības 200 miljonu EUR apmērā un Francijas saistības 190 miljonu EUR apmērā. Lai sniegtu ievērojamu ieguldījumu, lai finansētu atlikušo aplēsto Ukrainas finansējuma deficītu 2022. gadā aptuveni 10 miljardu USD apmērā, Komisija plāno – jo īpaši kā to aicinājusi 23. un 24. jūnija Eiropadome, – sniegt Ukrainai ārkārtas MFP līdz 9 miljardu EUR apmērā ļoti izdevīgu ilgtermiņa aizdevumu veidā. Lai risinātu Ukrainas neatliekamās un steidzamākās finansējuma vajadzības, pirmais ir pašreizējais priekšlikums par papildu MFP aizdevuma veidā līdz 1 miljardam EUR. Komisija plāno drīzumā nākt klajā ar atbilstīgu priekšlikumu par pārējo ārkārtas MFP Ukrainai. Tā mērķis ir palīdzēt finansēt vissteidzamākās un neatliekamākās Ukrainas finansējuma vajadzības, vienlaikus ņemot vērā pašreizējos pieejamos līdzekļus no Savienības budžeta. Starptautisko līdzekļu devēju ievērojamās iemaksas Ukrainas vispārējā maksājumu bilances finansējuma deficīta finansēšanā varētu ierobežot negatīvo inflācijas un kopējās destabilizācijas ietekmi, kas būtu neizbēgama, ja tas tiktu pilnībā finansēts no UVB emitētās naudas.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

LESD 212. pants ir piemērots juridiskais pamats attiecībā uz finansiālo palīdzību trešām valstīm.

Krievijas neprovocētās un nepamatotās militārās agresijas dēļ Ukrainai ir jāpiešķir papildu finanšu palīdzība. Lai stiprinātu šo pasākumu budžeta ilgtspēju, ir arī nepieciešams palielināt papildu MFP aizdevuma seguma likmi līdz 70 %, izmantojot iemaksātos noteikumus saskaņā ar Savienības budžetu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes princips ir ievērots, jo dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar pietiekamā mērā sasniegt mērķi atjaunot Ukrainā makrofinansiālo stabilitāti īstermiņā un to labāk spēj izdarīt Eiropas Savienība. Galvenie iemesli ir budžeta ierobežojumi valsts līmenī un vajadzība pēc spēcīgas līdzekļu devēju koordinācijas, lai palielinātu palīdzības apjomu un efektivitāti, vienlaikus ierobežojot slogu Ukrainas iestāžu administratīvajai spējai, kas ir ļoti noslogota pašreizējos apstākļos.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

Projekta finansējums vai tehniskā palīdzība nebūtu ne piemērota, ne pietiekama, lai sasniegtu nedz šīs MFP, nedz kopējās plānotās ārkārtas MFP plašākos makrofinansiālos mērķus. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība ir ārējā finansējuma iegūšanas ātra atvieglošana, kā arī palīdzība stabila makrofinansiālā satvara nodrošināšanai, tostarp veicinot maksājumu bilances un budžeta noturību un ilgtspēju pienācīgā ziņošanas prasību un politikas nosacījumu satvarā. Palīdzot nodrošināt pienācīgu vispārējo politikas satvaru, MFP var palielināt to pasākumu efektivitāti, kuri Ukrainā finansēti ar citiem, specifiskākiem ES finanšu instrumentiem. Nosakot darbību ļoti izdevīgā veidā, ar garākiem atmaksāšanas termiņiem un subsīdiju, lai segtu procentu izmaksas, ietekme uz valsts parāda atmaksājamību ir mazināta. Tādēļ tik ļoti vajadzīgo un apjomīgo finansiālās palīdzības summu ātra nodrošināšana, izmantojot MFP ļoti izdevīgo režīmu aizdevumiem, šķiet pamatota, jo īpaši, ņemot vērā ierobežojumus, ar ko saskaras starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, lai nodrošinātu būtisku dotāciju finansēšanu.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Agrākie ex post izvērtējumi par iepriekšējām MFP darbībām Ukrainai ir parādījuši, ka kopumā tās bijušas ļoti būtiskas šīs palīdzības mērķu, finansējuma apjoma un politikas mērķu ziņā.

Tās izrādījās izšķiroši svarīgas, palīdzot Ukrainai risināt maksājumu bilances problēmas un īstenot galvenās strukturālās reformas, kuru mērķis ir stabilizēt ekonomiku un palielināt tās ārējās pozīcijas ilgtspēju. Tās palīdzēja radīt fiskālos ietaupījumus un finansiālus ieguvumus un darbojās kā katalizators papildu finansiālā atbalsta saņemšanai un ieguldītāju uzticības palielināšanai. MFP nosacījumu kopums bija pilnībā saskaņots ar attiecīgo SVF programmu un radīja politiski pastiprinošu ietekmi, kas veicināja Ukrainas iestāžu pievēršanos būtiskajām reformām, īpaši jomās, uz kurām neattiecās citas starptautisko līdzekļu devēju programmas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šī ārkārtas MFP tiek sniegta kā neatņemama daļa no starptautiskā atbalsta Ukrainai. Gatavojot šo priekšlikumu, Komisijas dienesti ir apspriedušies ar SVF, Pasaules Banku un citiem divpusējiem un daudzpusējiem līdzekļu devējiem ar ievērojamām speciālām zināšanām, tostarp par Ukrainas ekonomiku. Komisija ir arī regulāri sazinājusies ar Ukrainas iestādēm.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisijas dienesti šo priekšlikumu ir balstījuši uz rūpīgu analīzi, kas veikta sadarbībā ar SVF un kompetentajām starptautiskajām iestādēm, par Ukrainas finansiālajām vajadzībām un plašāku makrofinansiālo stāvokli.

Komisijas dienesti ir iesaistījušies arī apspriešanā ar to iestāžu partneriem starptautisko finanšu iestāžu riska departamentos, kurām ir apjomīgi riska darījumi Ukrainā. Šīs apspriešanās mērķis bija saprast, kā šīs iestādes veidos uzkrājumus un pārvaldīs savus riska darījumus attiecībā uz Ukrainu. Apspriešanās ir atklājusi pakāpi, līdz kurai katras iestādes institucionālā pieeja ir atkarīga no tā, kā tās bilance ir pakļauta ar Ukrainas riska darījumiem saistīto zaudējumu ietekmei. Dažas iestādes gūst labumu no pilnīgām garantijām vai pretgalvojumiem saviem riska darījumiem, vai gūst labumu no citiem aizsardzības veidiem (rezerves, ko Ukraina turēja SVF). Situācija, kādā atrodas ES, kas ir finansējusi makrofinansiālās palīdzības aizdevumus, izmantojot kompensējošos aizdevumus, nozīmē, ka tā ir unikālā situācijā, kad tai jānodrošina vienmērīga un paredzama maksājumu plūsma tās obligāciju ieguldītājiem atbilstoši fiksētam un regulāram maksājumu grafikam neizpildīto saistību maksājumu plūsmu gadījumā no aizdevuma saņēmējiem. Lai varētu ātri nodrošināt šo papildu MFP, kas ir pirmais solis pilnas ārkārtas MFP paketes organizēšanā un ar drošu budžeta atbalstu, Savienībai ir jāpiemēro 70 % uzkrājumu likme šim papildu riska darījumam ar Ukrainu.

Saskaņā ar Finanšu regulas prasībām Komisijas dienesti palīdzības īstenošanas laikā veiks Ukrainas finanšu plūsmu un administratīvo procedūru darbības novērtējumus (DN), lai pārliecinātos, ka palīdzības programmas, tostarp MFP, pārvaldības procedūras nodrošina atbilstošas garantijas, ņemot vērā arī kara ārkārtas apstākļus. Tas dos iespēju atjaunināt iepriekšējo novērtējumu, kurā secināts, ka finanšu plūsmas un procedūras Ukrainā balstās un darbojas uz saprātīgu principu pamata, tādēļ uzskatāmas par atbilstīgām makrofinansiālās palīdzības mērķiem.

•Ietekmes novērtējums

Savienības makrofinansiālā palīdzība ir finanšu instruments, kas izmantojams ārkārtas gadījumos ar mērķi sniegt atbalstu nopietnu maksājumu bilances problēmu novēršanai trešās valstīs. Ņemot vērā specifisko kontekstu un ārkārtas situāciju, uz šo MFP priekšlikumu neattiecas prasība veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar Komisijas Labāka regulējuma pamatnostādnēm (SWD(2015) 111 final), jo šajā situācijā, kurā ir nepieciešama ātra reaģēšana, pastāv politiska vajadzība strauji virzīties uz priekšu.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Līdzekļi līdz 1 miljardam EUR papildu MFP Ukrainai tiks aizņemti kapitāla tirgos un aizdoti Ukrainai. Piemēro palielināto nodrošinājumu 70 % apmērā, kas nepieciešams, lai atspoguļotu ar šo aizdevumu saistītos augstākos riskus, kas atšķiras no Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punkta trešās daļas. Attiecīgie uzkrājumi tiks rezervēti saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu (NDICI - Eiropa pasaulē) par kopējo summu 700 miljoni EUR (budžeta pozīcija 14 02 01 70 “NDICI — Kopējā uzkrājumu fonda finansējums”).

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Pilnās ārkārtas MFP Ukrainai īstenošanas pirmajā posmā Eiropas Savienība šo papildu MFP saskaņā ar šo lēmumu piešķir Ukrainai par kopējo summu līdz 1 miljardam EUR ilgtermiņa aizdevuma veidā. Šī palīdzība, ko plānots izmaksāt kā vienu maksājumu, kuru var sadalīt vienā vai vairākās daļās, palīdzēs segt atlikušo ārējā finansējuma deficītu Ukrainai 2022. gadā. Vienas daļas izmaksa notiktu tūlīt pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas un attiecīgā saprašanās memoranda stāšanās spēkā, kas norādīs uz ziņošanas prasību izveidi.

Palīdzību pārvaldīs Komisija. Tiek piemēroti īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

9. pants apraksta Komisijas ziņošanas pienākumus Eiropas Parlamentam un Padomei makrofinansiālās palīdzības Ukrainai īstenošanas laikā

10. pants izskaidro šīs makrofinansiālās palīdzības spēkā stāšanās noteikumus.

2022/0213 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko piešķir ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 9 ,

tā kā:

(1)Asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu 10 (“Asociācijas nolīgums”), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī. Tā kā Eiropadome 23. jūnijā nolēma atzīt Ukrainas Eiropas perspektīvu un piešķirt tai kandidātvalsts statusu, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(2)Ukraina 2014. gada pavasarī uzsāka vērienīgu reformu programmu ar mērķi stabilizēt valsts ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Starp darba kārtības galvenajām prioritātēm ir korupcijas apkarošana, kā arī konstitucionālā, vēlēšanu un tiesu reforma. Šo reformu īstenošana tika atbalstīta ar sešām secīgām makrofinansiālās palīdzības programmām, kuru ietvaros Ukraina ir saņēmusi palīdzību aizdevumu veidā par kopējo summu 6,2 miljardi EUR. Pēdējā ārkārtas makrofinansiālā palīdzība, kas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam (ES) 2022/313 11 tika darīta pieejama saistībā ar pieaugošo spriedzi pie robežas ar Krieviju, nodrošināja aizdevumus Ukrainai 1,2 miljardu EUR apmērā, kuri tika izmaksāti divos maksājumos 600 miljonu EUR apmērā 2022. gada martā un maijā.

(3)Neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu, kas sākās 2022. gada 24. februārī, un kopš tā laika notiekošais karš ir izraisījuši tirgus piekļuves zudumu un publisko ieņēmumu krasu samazināšanos, savukārt publiskie izdevumi humanitārās situācijas risināšanai un valsts pakalpojumu nepārtrauktības saglabāšanai ir ievērojami palielinājušies. Šajā ļoti nenoteiktajā un nestabilajā situācijā Starptautiskā Valūtas fonda veiktās labākās aplēses par Ukrainas finansējuma vajadzībām norāda uz ārkārtas finansējuma iztrūkumu aptuveni 39 miljardu ASV dolāru apmērā 2022. gadā, no kā aptuveni pusi varētu segt, ja tiktu pilnībā izmaksāts līdz šim solītais starptautiskais atbalsts. Šīs pirmās Savienības makrofinansiālās palīdzības Ukrainai ātra sniegšana, kas ir pirmais posms pilnīgas ārkārtas makrofinansiālās palīdzības (MFP) īstenošanā, pašreizējos ārkārtas apstākļos tiek uzskatīta par piemērotu īstermiņa reakciju uz Ukrainas tūlītējām un visneatliekamākajām vajadzībām un uz būtiskajiem riskiem valsts makrofinansiālajai stabilitātei. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Ukrainas makrofinansiālo stabilizāciju un stiprinātu valsts noturību, tādējādi veicinot Ukrainas valsts parāda atmaksājamību un tās spēju galu galā atmaksāt savas finansiālās saistības.

(4)Ar šo lēmumu piešķirtās Savienības makrofinansiālās palīdzības apjoma noteikšana, vienlaikus ņemot vērā arī turpmāko pilnīgo ārkārtas MFP, balstās uz Ukrainas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību kvantitatīvu novērtējumu, kas veikts sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu un citām starptautiskajām finanšu iestādēm, un tajā ir ņemta vērā šīs valsts spēja finansēt sevi no saviem resursiem. Šajā noteikšanā ņemtas vērā arī gaidāmās finanšu iemaksas, ko sniedz divpusējie un daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējā izmantošana Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienotā vērtība. Būtu jāņem vērā arī Ukrainas iestāžu apņemšanās cieši sadarboties ar SVF, izstrādājot un īstenojot īstermiņa ārkārtas pasākumus, un to nodoms strādāt kopā ar SVF pie atbilstīgas ekonomikas programmas, kad apstākļi to ļaus. Savienības makrofinansiālās palīdzības mērķim vajadzētu censties saglabāt makrofinansiālo stabilitāti un noturību kara apstākļos. Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības ir saskaņā ar pasākumu, kas veikti dažādās jomās ārējā darbībā un citos attiecīgos Savienības politikas virzienos, pamatprincipiem un mērķiem.

(5)Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ukrainu. Komisijas dienestiem un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visā makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(6)Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Pašreizējiem kara apstākļiem un jo īpaši izsludinātajam karastāvoklim nebūtu jāietekmē šo principu ievērošana, neraugoties uz varas koncentrēšanos izpildvaras zarā.

(7)Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības ārkārtas makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisija veic pārbaudes, ka Revīzijas palāta veic revīzijas un ka Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences.

(8)Savienības papildu makrofinansiālā palīdzība kā Ukrainai paredzētās ārkārtas makrofinansiālās palīdzības īstenošanas pirmais posms būtu jāsaista ar ziņošanas prasībām, kuras jāizklāsta saprašanās memorandā (SM). Stingrākajām ziņošanas prasībām pašreizējos kara apstākļos būtu jānodrošina līdzekļu izmantošanas efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība. Turpmākajām MFP operācijām tiks piesaistīti politikas nosacījumi, kam būtu jāstiprina valsts tūlītējā noturība un tās parāda atmaksājamība ilgtermiņā, tādējādi samazinot riskus, kas saistīti ar tās nenokārtoto un turpmāko finansiālo saistību atmaksu.

(9)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 12 .

(10)Makrofinansiālā palīdzība līdz 1 miljardam EUR saskaņā ar šo lēmumu veido Savienības finanšu saistības Ārējās darbības garantijas kopējā apjoma ietvaros.

(11)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (“Finanšu regula”) 210. panta 3. punktu iespējamās saistības, kuras izriet no budžeta garantijām vai finansiālās palīdzības, ko sedz no budžeta, tiek uzskatītas par ilgtspējīgām, ja to prognozētā daudzgadu attīstība ir savienojama ar Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 13 , ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu, kā paredzēts LESD 312. panta 2. punktā, noteiktajām robežām un ar gada maksājumu apropriāciju maksimālo robežu, kas paredzēta Padomes Lēmuma 2014/335/ES, Euratom 14 3. panta 1. punktā. Lai Savienība finansiāli drošā veidā varētu sniegt Ukrainai būtisku atbalstu, izmantojot makrofinansiālo palīdzību, vienlaikus saglabājot Savienības augsto kredītspēju un līdz ar to tās spēju nodrošināt efektīvu finansējumu gan saistībā ar tās iekšpolitiku, gan ārpolitiku, ir būtiski pienācīgi aizsargāt Savienības budžetu no minēto iespējamo saistību realizēšanās un nodrošināt, ka tās ir finansiāli ilgtspējīgas Finanšu regulas 210. panta 3. punkta nozīmē.

(12)Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu pirms papildu makrofinansiālās palīdzības aizdevumu sniegšanas Ukrainai ir jāpastiprina kopējā uzkrājumu fonda noturība ar līdzekļiem, kas ir samērīgi ar riskiem, kuri izriet no iespējamām saistībām, kas saistītas ar šo makrofinansiālo palīdzību Ukrainai. Bez šādas pastiprināšanas Savienības budžets nebūtu spējīgs finansiāli droši sniegt šo palīdzību, kas Ukrainai vajadzīga saistībā ar karu. Lai aizsargātu Savienības budžetu, pamatojoties uz pašreizējās situācijas novērtējumu, plānotajam segumam attiecībā uz visiem ārkārtas MFP aizdevumiem Ukrainai līdz 8,8 miljardu EUR apmērā, ieskaitot šo daļu 1 miljarda EUR apmērā, vajadzētu būt 70 % apmērā no aizdevuma vērtības.

(13)Tādējādi šā aizdevuma 1 miljarda EUR apmērā uzkrājumu likme būtu jānosaka 70 % apmērā, nevis jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/947 15  31. panta 5. punkta trešajā daļā paredzētais vispārējais noteikums. Attiecīgā summa 700 miljonu EUR apmērā būtu jāfinansē no ģeogrāfiskā finansējuma saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947. Par šo summu būtu jāuzņemas saistības, un tā būtu jāiemaksā kopējā uzkrājumu fonda īpašā nodalījumā laikposmā līdz 2027. gadam.

(14)Ņemot vērā palielināto uzkrājumu likmi šai makrofinansiālās palīdzības daļai, finansiālās saistības, kas izriet no makrofinansiālās palīdzības saskaņā ar šo lēmumu, ir lietderīgi pārvaldīt atsevišķi no citām finanšu saistībām atbilstīgi Ārējās darbības garantijai. Turklāt tiek ierosināts šai makrofinansiālajai palīdzībai kopējā uzkrājumu fondā rezervētos uzkrājumus izmantot tikai finanšu saistībām saskaņā ar šo lēmumu, nevis saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 31. panta 6. punktā izklāstīto vispārīgo noteikumu. Pēc tam uzkrājumi, kas rezervēti šai makrofinansiālajai palīdzībai, būtu jāizslēdz no faktiskās uzkrājumu likmes piemērošanas, ko īsteno saskaņā ar Finanšu regulas 213. pantu.

(15)Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, piešķirt papildu makrofinansiālo palīdzību Ukrainai ar mērķi jo īpaši atbalstīt tās ekonomisko noturību un stabilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. panta 3. punktā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētā panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(16)Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Krievijas neprovocētās un nepamatotās militārās agresijas izraisītie ārkārtas apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(17)Ņemot vērā Ukrainas sarežģīto situāciju, ko izraisījusi Krievijas agresija, un nepieciešamību atbalstīt tās ilgtermiņa stabilitāti, ir lietderīgi atkāpties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta un atļaut Savienībai iespēju segt ar šo aizdevumu saistītās procentu likmju izmaksas, kā arī nelikt Ukrainai segt administratīvās izmaksas. Procentu likmes subsīdija ārkārtēji būtu jāpiešķir kā instruments, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbalsta efektivitātes nodrošināšanai, Finanšu regulas 220. panta 1. punkta nozīmē, un tā būtu jāsedz no Savienības budžeta. 2021.–2027. gada DFS darbības periodā tā būtu jāsedz no finansējuma, kas minēts Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā. Ukraina katru gadu līdz marta beigām varētu pieprasīt procentu likmes subsīdiju un atbrīvojumu no administratīvajām izmaksām. Lai nodrošinātu elastību pamatsummas atmaksāšanā, vajadzētu būt arī iespējai, atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 2. punkta, refinansēt saistītos aizņēmumus, par kuriem noslēgti līgumi Savienības vārdā.

(18)Ņemot vērā ārkārtas situāciju Ukrainā, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.Savienība saskaņā ar 3. punktu piešķir Ukrainai makrofinansiālo palīdzību ne vairāk kā 1000 miljonu EUR apmērā (“Savienības makrofinansiālā palīdzība”), lai atbalstītu Ukrainas makrofinansiālo stabilitāti. Savienības makrofinansiālo palīdzību Ukrainai piešķir aizdevuma veidā.

2.Lai finansētu Savienības makrofinansiālo palīdzību, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā nepieciešamos līdzekļus aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm un aizdot tos Ukrainai. Maksimālais vidējais aizdevuma atmaksas termiņš ir 25 gadi.

3.Regulas (ES) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā minēto finansējumu izmanto, lai segtu ar makrofinansiālo palīdzību saistīto procentu maksājumu izmaksas 2021. līdz 2027. gada DFS darbības periodā kā procentu likmes subsīdiju, kā minēts šā lēmuma 5. panta 2. punktā.

4.Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu pārvalda Komisija saskaņā ar nolīgumiem vai vienošanās, kas panāktas starp Komisiju un Ukrainu 3. panta 1. punktā minētajā saprašanās memorandā (“SM”).

5.Komisija regulāri informē Eiropas Parlamentu un Padomi par norisēm saistībā ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tostarp par tās izmaksāšanu, un laikus iesniedz minētajām iestādēm attiecīgos dokumentus.

6.Savienības makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu no pirmās dienas pēc 3. panta 1. punktā minētā SM stāšanās spēkā un viena gada pieejamības periodā.

7.Ja Ukrainas finanšu vajadzības Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanas laikā būtiski samazinās salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm, tad Komisija samazina palīdzības summu, to aptur vai atceļ.

2. pants

1.Priekšnoteikums Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanai ir tas, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana.

2.Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests uzrauga 1. punktā izklāstītā priekšnoteikuma izpildi visā Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laikā, jo īpaši pirms izmaksu veikšanas, ņemot vērā arī apstākļus uz vietas un karastāvokļa piemērošanas sekas.

3.Šā panta 1. un 2. punktu piemēro saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES 16 .

3. pants

1.Komisija vienojas ar Ukrainu par skaidri definētām ziņošanas prasībām, ar ko Savienības makrofinansiālā palīdzība jāsaista. Ziņošanas prasības izklāsta SM un pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.Ziņošanas prasības jo īpaši nodrošina Savienības makrofinansiālās palīdzības izmantošanas efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību. Komisija regulāri uzrauga šo ziņošanas prasību īstenošanu.

3.Savienības makrofinansiālās palīdzības detalizētus finanšu noteikumus paredz aizdevuma nolīgumā, ko noslēdz Komisija un Ukraina.

4.Komisija regulāri pārbauda, kā tiek īstenota makrofinansiālā palīdzība un jo īpaši ziņošanas prasības, par ko panākta vienošanās SM. Komisija par šīs pārbaudes rezultātiem informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

4. pants

1.Ievērojot 3. punktā minētās prasības, Komisija Savienības makrofinansiālo palīdzību dara pieejamu vienā daļā aizdevuma veidā. Komisija lemj par šīs daļas izmaksas grafiku. Šo daļu var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos.

2.Komisija pieņem lēmumu par daļas izmaksu, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

(a)ir ievērots 2. panta 1. punktā izklāstītais priekšnoteikums;

(b)ir stājies spēkā SM, kurā paredzēts izveidot ziņošanas sistēmu, kas piemērojama visā aizdevuma periodā.

3.Ja 3. punktā minētās prasības netiek izpildītas, Komisija uz laiku aptur vai atceļ Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšanu vai veic attiecīgus pasākumus atbilstīgi aizdevuma nolīgumam. Šādos gadījumos tā informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētās apturēšanas vai atcelšanas iemesliem.

4.Savienības makrofinansiālo palīdzību parasti izmaksā Ukrainas Valsts bankai. Ievērojot noteikumus, kas jāparedz SM, tostarp apstiprinājumu par atlikušajām budžeta finansēšanas vajadzībām, Savienības līdzekļus var izmaksāt Ukrainas Finanšu ministrijai kā galīgajam saņēmējam.

5. pants

1.Aizņēmumu un aizdevumu darbības veic saskaņā ar Finanšu regulas 220. pantu.

2.Atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkta, Savienība var segt procentus, piešķirot procentu likmes subsīdiju un administratīvās izmaksas saistībā ar aizņēmumiem un aizdevumiem, izņemot izmaksas, kas saistītas ar aizdevuma pirmstermiņa atmaksu, attiecībā uz aizdevumu saskaņā ar šo lēmumu.

3.Ukraina līdz katra gada marta beigām var pieprasīt Savienībai procentu likmes subsīdiju un administratīvo izmaksu segšanu.

4.Vajadzības gadījumā, atkāpjoties no Finanšu regulas 220. panta 2. punkta, Komisija var refinansēt saistītos aizņēmumus, par kuriem noslēgti līgumi Savienības vārdā.

5.Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par to, kā norisinās 2. un 3. punktā minētās darbības.

6. pants

Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanas laikā Komisija, veicot operatīvu novērtējumu, atkārtoti novērtē, vai pareizi darbojas ar šo palīdzību saistītie Ukrainas finanšu līgumi, administratīvās procedūras un iekšējās un ārējās kontroles mehānismi.

7. pants

1.Makrofinansiālajai palīdzībai, ko sniedz kā aizdevumu saskaņā ar šo lēmumu, piemēro uzkrājumu likmi 70 % apmērā, nevis Regulas (ES) 2021/947 31. panta 5. punkta trešajā daļā paredzēto vispārīgo noteikumu.

2.Regulas (ES) 2021/947 31. panta 6. punktā paredzētā vispārīgā noteikuma vietā finansiālās saistības, kas rodas no makrofinansiālās palīdzības, kuru sniedz aizdevuma veidā saskaņā ar šo lēmumu, sedz atsevišķi no citām finanšu saistībām atbilstīgi Ārējās darbības garantijai, un uzkrājumus, kas kopējā uzkrājumu fondā rezervēti makrofinansiālajai palīdzībai, kuru sniedz aizdevuma veidā saskaņā ar šo lēmumu, izmanto tikai attiecīgajām finanšu saistībām.

3.Atkāpjoties no Finanšu regulas 213. panta, faktisko uzkrājumu likmi nepiemēro uzkrājumiem, kas ir rezervēti kopīgajā uzkrājumu fondā attiecībā uz makrofinansiālo palīdzību, kuru sniedz aizdevuma veidā saskaņā ar šo lēmumu.

8. pants

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

9. pants

1.Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisija savā gada ziņojumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējumu par šā lēmuma I nodaļas īstenošanu iepriekšējā gadā, ietverot minētās īstenošanas izvērtējumu. Minētajā ziņojumā:

(a)izvērtē Savienības makrofinansiālās palīdzības īstenošanā gūtos panākumus;

(b)novērtē Ukrainas ekonomikas stāvokli un perspektīvas, kā arī 3. panta 1. punktā minēto prasību un nosacījumu īstenošanu;

(c)norāda saistību starp SM izklāstītajām prasībām un nosacījumiem, Ukrainas tābrīža makrofinansiālo situāciju un Komisijas lēmumu izmaksāt Savienības makrofinansiālās palīdzības daļu.

2.Ne vēlāk kā pēc diviem gadiem no pieejamības perioda beigām Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post izvērtējuma ziņojumu, kurā novērtēti izmaksātās Savienības makrofinansiālās palīdzības rezultāti un efektivitāte un tas, kādā mērā tā ir veicinājusi palīdzības mērķu sasniegšanu.

10. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā 17

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

 jaunu darbību 

jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 18  

 esošas darbības pagarināšanu 

 vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

“Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem – labklājības veicināšana ārpus ES”

1.4.2.Konkrētie mērķi

“Labklājības veicināšana ārpus ES”

Ar ECFIN ģenerāldirektorātu saistītās darbības jomas attiecas uz:

a)    atbalstu makroekonomiskajai stabilitātei un izaugsmi veicinošām reformām ārpus ES, tostarp uzturot regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem ar galvenajiem partneriem un sniedzot makrofinansiālu palīdzību, un

b)    partneriem sniegtu atbalstu paplašināšanās procesā un ES paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas un citu ES prioritāšu īstenošanā, veicot ekonomisko analīzi un sniedzot politikas novērtējumus un konsultācijas.

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

·Sniegt makrofinansiālo palīdzību Ukrainai, lai atbalstītu tās ekonomikas noturību un stabilitāti kara apstākļos.

·Palīdzēt segt Ukrainas ārējā finansējuma vajadzības 2022. gadam, ņemot vērā tās maksājumu bilances būtisku pasliktināšanos, ko izraisīja neprovocētais un nepamatotais Krievijas iebrukums Ukrainā.

·Palīdzēt segt partnera budžeta finansēšanas vajadzības.

·Atbalstīt strukturālās reformas, kuru mērķis ir uzlabot vispārējo makroekonomikas vadību, stiprināt ekonomikas pārvaldību un pārredzamību un uzlabot ilgtspējīgas izaugsmes apstākļus.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

Palīdzības izmaksa būs atkarīga no tā, vai ir izpildīti politiskie priekšnosacījumi, kas uzskaitīti saprašanās memorandā starp Komisiju un Ukrainas iestādēm. Palīdzību plānots izmaksāt vienā daļā. Daļas izmaksa notiktu tūlīt pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas un attiecīgā saprašanās memoranda stāšanās spēkā.

Palīdzību pārvaldīs Komisija. Tiek piemēroti īpaši noteikumi par krāpšanas un citu nelikumību novēršanu saskaņā ar Finanšu regulu.

Komisija un Ukrainas iestādes vienotos par saprašanās memorandu, kurā izklāstītas ziņošanas prasības. Komisija cieši sadarbosies ar starptautiskajām finanšu iestādēm un valsts iestādēm, lai uzraudzītu attiecīgās norises un saprašanās memorandā saskaņoto prasību un nosacījumu ievērošanu.

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

Projekta finansējums vai tehniskā palīdzība nebūtu ne piemērota, ne pietiekama, lai sasniegtu šīs ārkārtas MFP plašākos makrofinansiālos mērķus. Salīdzinot ar citiem ES instrumentiem, galvenā MFP pievienotā vērtība ir ārējā finansējuma iegūšanas ātra atvieglošana, kā arī palīdzība stabila makrofinansiālā satvara nodrošināšanai, tostarp veicinot maksājumu bilances un budžeta noturību un ilgtspēju pienācīgā ziņošanas prasību un politikas nosacījumu satvarā. Palīdzot nodrošināt pienācīgu vispārējo politikas satvaru, MFP var palielināt to pasākumu efektivitāti, kuri Ukrainā finansēti ar citiem, specifiskākiem ES finanšu instrumentiem.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Makrofinansiālās palīdzības darbībām, kas sniegtas partneriem, ir jāveic ex post izvērtējums. Agrākie ex post izvērtējumi par iepriekšējām MFP darbībām Ukrainai ir parādījuši, ka kopumā tās bijušas ļoti būtiskas šīs palīdzības mērķu, finansējuma apjoma un politikas mērķu ziņā.

Tās izrādījās izšķiroši svarīgas, palīdzot Ukrainai risināt maksājumu bilances problēmas un īstenot galvenās strukturālās reformas, kuru mērķis ir stabilizēt ekonomiku un palielināt tās ārējās pozīcijas ilgtspēju. Tās palīdzēja radīt fiskālos ietaupījumus un finansiālus ieguvumus un darbojās kā katalizators papildu finansiālā atbalsta saņemšanai un ieguldītāju uzticības palielināšanai. MFP nosacījumu kopums bija pilnībā saskaņots ar attiecīgo SVF programmu un radīja politiski pastiprinošu ietekmi, kas veicināja Ukrainas iestāžu pievēršanos būtiskajām reformām, īpaši jomās, uz kurām neattiecās citas starptautisko līdzekļu devēju programmas.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Principā uzkrājumi makrofinansiālajai palīdzībai DFS 2021.–2027. gadam tiek veidoti 9 % apmērā no kopējā uzkrājumu fonda, kas izveidots saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 212. pantu.

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ņemot vērā pašlaik aplēsto risku, šie papildu riska darījumi ar Ukrainu ir jāsedz 70 % apmērā no Savienības budžeta uzkrājumiem.

Turklāt, ņemot vērā sarežģīto situāciju Ukrainā un tās atbalstīšanu valsts ilgtermiņa stabilitātes jomā, Savienībai vajadzētu būt iespējai ārkārtas veidā segt procentu likmju izmaksas un atbrīvot Ukrainu no administratīvo izmaksu segšanas. Procentu likmes subsīdija būtu jāsedz no finansējuma, kas attiecībā uz 2023.–2027. gada laikposmu minēts Regulas (EU) 2021/947 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

Iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

Izmantojot aizdevumu, šī MFP darbība palielina ES budžeta efektivitāti, radot sviras efektu, un nodrošina izmaksu ziņā visefektīvāko risinājumu.

Komisija ir pilnvarota Eiropas Savienības un Euratom vārdā aizņemties līdzekļus no kapitāla tirgiem, izmantojot ES galvojumu. Mērķis ir iegūt no tirgus līdzekļus ar vislabākajām pieejamajām likmēm, ņemot vērā ES/Euratom augsto kredītstatusu (AAA reitings: Fitch, Moody’s un DBRS, AA reitings: S&P, visi ar stabilu perspektīvu), un tad aizdot tos atbalsttiesīgiem aizņēmējiem saistībā ar aizdevumiem Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma, maksājumu bilances mehānisma, MFP un Euratom projektu ietvaros. Aizņemšanās un aizdošana tiek veiktas kā kompensējoši darījumi, nodrošinot, ka ES budžets neuzņemas nekādu procentu likmju vai ārvalstu valūtas risku. Mērķis aizņēmumu un aizdevumu darbībām iegūt līdzekļus ar vislabākajām pieejamajām likmēm ir sasniegts, jo šīs likmes ir tādas pašas kā salīdzināmām iestādēm (EIB, EFSM un ESM).

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

 Ierobežots ilgums

–    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–    Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no GGGG. līdz GGGG. gadam.

 Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 20   

 Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

– ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;

–    ko veic izpildaģentūras.

 Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

 Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

– trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;

– starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

– EIB un Eiropas Investīciju fondam;

– Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

– publisko tiesību subjektiem;

– privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuriem ir pienācīgas finanšu garantijas;

– personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Saskaņā ar šo lēmumu finansējamās darbības no galvenās mītnes tiešā pārvaldībā īstenos Komisija.

Šai palīdzībai ir makroekonomisks raksturs. Komisijas dienesti veiks minētās darbības uzraudzību, pamatojoties uz konkrētajiem pasākumiem, par kuriem jāvienojas ar Ukrainas iestādēm Saprašanās memorandā.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Saskaņā ar šo lēmumu finansējamās darbības no galvenās mītnes tiešā pārvaldībā īstenos Komisija.

MFP izmaksu veikšanas priekšnosacījums ir sekmīga pārskatīšana un uz darbību attiecināto politisko priekšnosacījumu izpilde. Komisija cieši uzrauga šo nosacījumu ievērošanu.

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Lai mazinātu krāpnieciskas izmantošanas riskus, ir un tiks veikti vairāki pasākumi.

Pirmkārt, aizdevuma nolīgumā tiks paredzēti vairāki noteikumi par pārbaudēm, krāpšanas novēršanu, revīzijām un līdzekļu atgūšanu krāpšanas vai korupcijas gadījumā. Turklāt ir paredzēts, ka vairākas ziņošanas prasības būs saistītas ar palīdzību, lai stiprinātu pārredzamību un pārskatatbildību par līdzekļu izlietojumu. Palīdzība tiks iemaksāta īpašā kontā Ukrainas Valsts bankā.

Papildus tam saskaņā ar Finanšu regulas prasībām Komisijas dienesti veiks operatīvo novērtējumu par Ukrainas finanšu un administratīvo apriti, lai pārliecinātos, ka esošās procedūras programmu palīdzības, tostarp MFP, pārvaldībai nodrošina pienācīgas garantijas. Iepriekšējais novērtējums tika veikts 2020. gada jūnijā un ietvēra tādas jomas kā budžeta sagatavošana un izpilde, publisko iekšējo finanšu kontrole, iekšējā un ārējā revīzija, publiskā iepirkuma, naudas un publiskā parāda pārvaldība, kā arī centrālās bankas neatkarība. Ierosinātās ārkārtas MFP darbības īstenošanas laikā Komisija veiks otru operatīvo novērtējumu.

Visbeidzot, palīdzībai piemēros pārbaudes, kontroles un revīzijas procedūras, par kurām atbild Komisija, tostarp Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Revīzijas palāta, kā paredzēts Finanšu regulas 129. pantā.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas — nepiemēro

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

–X Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

–    pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–    neparedz trešo personu līdzfinansējumu

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

(1)    Ukraina oficiāli iesniedza pieteikumu dalībai ES 2022. gada 28. februārī, proti, četras dienas pēc Krievijas iebrukuma, un 2022. gada jūnija beigās tai tika piešķirts kandidātvalsts statuss.

(2)    Kā SVF apstiprināja Eiropas Komisijai novērtējuma vēstulē, kas saņemta piektdiena, 2022. gada 3. jūnijā.

(3)    Padomes Īstenošanas lēmums, 28.3.22.

(4)    Pirms ārkārtas makrofinansiālās palīdzības kopš 2022. gada ES ir palīdzējusi Ukrainai ar piecām secīgām makrofinansiālās palīdzības (MFP) darbībām, kas nodrošināja 5,0 miljardu EUR aizdevumus laika posmā no 2014. līdz 2021. gadam.

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).

(6)    Kā SVF apstiprināja Eiropas Komisijai novērtējuma vēstulē, kas saņemta piektdiena, 2022. gada 3. jūnijā.

(7)    Kā izklāstīts Komisijas 18. maija paziņojumā https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/ukraine-relief-reconstruction_en.pdf .

(8)    Kā SVF apstiprināja Eiropas Komisijai novērtējuma vēstulē, kas saņemta piektdiena, 2022. gada 27. maijā.

(9)    Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 21. februāra lēmums.

(10)    Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses ( OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp. ).

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2022/313 (2022. gada 24. marts), ar ko piešķir makrofinansiālo palīdzību Ukrainai ( OV L 55, 28.2.2022., 4. lpp. ).

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13)    Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(14)    Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.).

(15)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV L 209, 14.6.2021., 1. lpp.).

(16)    Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(17)    ABM — budžeta līdzekļu vadība pa darbības jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības jomām.

(18)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(19)    Kā izklāstīts Komisijas 18. maija paziņojumā https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/ukraine-relief-reconstruction_en.pdf .

(20)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx  

(21)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(22)    EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(23)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(24)    Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(25)    Paredzēts pastiprināt no NDICI rezerves jaunām problēmām un prioritātēm, budžeta pozīcija 14 02 04.

(26)    Uzkrājumu summa MFP aizdevumiem (9 %), kas laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam jāpiešķir un jāiemaksā kopējā uzkrājumu fondā, ņemot vērā gada budžetu pieņemšanu.

(27)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(28)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(29)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(30)    Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(31)    AC – līgumdarbinieki, AL – vietējie darbinieki, END – valstu norīkotie eksperti, INT – aģentūru darbinieki, JED – jaunākie eksperti delegācijās.

(32)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).