EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 19.7.2022

COM(2022) 359 final

2022/0226(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Pievienotā regulas priekšlikuma mērķis ir uz laiku apturēt Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētos kopējā muitas tarifa nodokļus, ko piemēro precēm, kuras izmanto tādu slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanā, kas patlaban klasificēti kombinētās nomenklatūras (KN) apakšpozīcijās 2814 10 un 3102 10.

Eiropas Savienībā (ES) konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu tirgus ir lielā mērā atkarīgs no importa no trešām valstīm. Eiropas Savienība slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai 2021. gadā importēja 2,9 miljonus tonnu amonjaka un 4,7 miljonus tonnu karbamīda. 2021. gadā minēto produktu cenas ievērojami palielinājās, bet pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā tās ir palielinājušās vēl vairāk.

Lai mazinātu ES mēslošanas līdzekļu ražotāju izmaksas un līdz ar to samazinātu ES lauksaimnieku izmaksas un veicinātu Eiropas Savienībā ražotās pārtikas pienācīgu piegādi, ir lietderīgi veikt šajā priekšlikumā izklāstītos tirdzniecības liberalizācijas pagaidu pasākumus. Lai piegāde būtu stabilāka, ir arī lietderīgi nepreferenciālas izcelsmes ģeogrāfisko tvērumu, kas pašlaik ir koncentrēts uz Krieviju, paplašināt, to attiecinot uz citām valstīm. Tas, ka starpposma ražošanas resursu, piemēram, amonjaka un karbamīda, importam Eiropas Savienībā ir noteikti tarifi, īpaši laikā, kad starptautiskajos slāpekļa mēslošanas līdzekļu tirgos valda trūkums, faktiski nestimulē ES tirgus apgādi, salīdzinājumā ar citiem pasaules tirgiem, kur šādu importa tarifu nav. Ņemot vērā, ka šajā kategorijā tirgotās preces galvenokārt ir izejvielas, šāda tarifu atšķirība apgrūtina centienus dažādot importu Eiropas Savienībā.

Turklāt Komisija savā 2022. gada 23. marta paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana” norādījusi, ka jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā izejvielu tirgos bija vērojams būtisks cenu kāpums, kas lauksaimniecības tirgos bija jūtams enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu pieauguma dēļ, un rezultātā palielinājās lauksaimniecības produktu cenas. Iebrukums Ukrainā un izejvielu cenu lēciens pasaulē ir paaugstinājis cenas lauksaimniecības produktu tirgos vēl vairāk un atklāj no mēslošanas līdzekļu importa daļēji atkarīgās Savienības pārtikas sistēmas neaizsargātību. Komisija uzsver, ka īstermiņā minerālo mēslošanas līdzekļu izmaksām un pieejamībai jābūt prioritātei, kamēr notiek pāreja uz ilgtspējīgu mēslošanas līdzekļu veidu vai mēslošanas metožu izmantošanu. Lai ražotu mēslošanas līdzekļus pašā ES, minētās pārejas perioda laikā mēslošanas līdzekļu nozarei ES ir vajadzīga piekļuve nepieciešamajam importam, arī ielaides resursiem.

Pretēji potašam un fosforam, kuru svarīgākajiem ielaides resursiem jau piemērotā kopējā muitas tarifa nodokļa likme ir nulle, slāpekļa mēslošanas līdzekļi ir viens no trim galvenajiem lauksaimnieku izmantotajiem mēslošanas līdzekļu veidiem, uz kuriem attiecas kopējā muitas tarifa nodokļi, kas piemērojami starpposma ražošanas resursiem, kuri ir svarīgi to ražošanai. Slāpekļa mēslošanas līdzekļi ir arī visplašāk patērētie mēslošanas līdzekļi Eiropas Savienībā, un to cenas kopš 2021. gada arī ir palielinājušās visvairāk. Tāpēc ierosinātie pasākumi ir vērsti uz slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursiem.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Minētās preces ES tirgū patlaban piegādā galvenokārt tās trešās valstis, kurām saskaņā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem ir preferenciāla beznodokļu piekļuve Savienības tirgum. Tomēr Eiropas Savienība lielos apjomos importē slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursus, kuru izcelsme ir valstīs, uz kurām attiecas kopējais muitas tarifs, un patlaban tarifa likmes ir 5,5–6,5 % robežās. Lai padarītu piegādi stabilāku un tā kā patlaban piegāde ir koncentrēta salīdzinoši nedaudzu preferenciālo piegādātāju rokās, ir lietderīgi uz laiku paplašināt piegādātāju valstu ģeogrāfisko tvērumu, to attiecinot ne tikai uz tām, ar kurām noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums. Tomēr šajā priekšlikumā ierosinātie tarifa apturēšanas pasākumi, atšķirībā no preferenciālas tirdzniecības nolīgumu sniegtās piekļuves, ir pagaidu pasākumi.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šajā priekšlikumā ietverto tirdzniecības liberalizācijas pasākumu mērķis ir nodrošināt, ka Savienības kopējā muitas tarifa pagaidu apturēšana notiek LES 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības principu un mērķu kontekstā un ir saskanība starp dažādām Savienības ārējās darbības jomām, kā arī tās ārējo darbību un citām Savienības politikas jomām. Tāpēc ir lietderīgi saskaņā ar ierobežojošajiem pasākumiem, ko Savienība pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu noteikusi pret Krieviju un Baltkrieviju, izslēgt no tarifa samazinājuma šo abu valstu izcelsmes produktus.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šā regulas priekšlikuma juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 31. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Subsidiaritātes principu nepiemēro, jo priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu, jo tas līdzsvaro uzņēmēju (slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražotāju un patērētāju) komercintereses. Priekšlikums paredz apturēt kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošanu tikai tādiem tarifa pozīcijās klasificēto mēslošanas līdzekļu ielaides resursiem, no kuru importa Eiropas Savienība ir atkarīga visvairāk un kuru cenu pieaugums bijis visnopietnākais. Turklāt apturēšana būs spēkā tikai pagaidu periodu. Apturēšana neietekmē nevienas personas pamattiesības; gluži pretēji – tā uz laiku atceļ pienākumu maksāt nodokli.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Šis priekšlikums ir saskaņā ar LESD 207. panta 2. punktu, kurā ir paredzēti kopējās tirdzniecības politikas pasākumi. Ievērojot LESD 31. pantu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu nosaka kopējā muitas tarifa nodokļus.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Neattiecas.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

•Ietekmes novērtējums

Ņemot vērā slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas ielaides resursu būtisko un pēkšņo cenu pieaugumu, ko saasinājusi ārkārtas situācija, kura mēslošanas līdzekļu tirgū izveidojusies sakarā ar Krievijas (otrā lielākā slāpekļa mēslošanas līdzekļu piegādātāja ES) uzbrukumu Ukrainai, ir svarīgi, ka regula stājas spēkā pēc iespējas drīz, lai sekmētu mēslošanas līdzekļu ražošanai nepieciešamo ielaides resursu piegāžu dažādošanu un ražošanas izmaksu samazināšanu pirms gaidāmās stādīšanas/sējas sezonas 2022. gada rudenī. Tādēļ šim pasākumam netika veikts ietekmes novērtējums. Tomēr paredzams, ka ierosinātais pasākums grozīs to piegādātāju profilu, kuri Eiropas Savienībai piegādā slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursus, un palīdzēs rast citus piegādes avotus, kas nav saistīti ar Krieviju.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Pasākums nepalielina regulatīvo slogu uzņēmumiem.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, taču ir finansiāla ietekme uz ieņēmumiem. Ja pasākums tiks piemērots pilnu gadu, tad saskaņā ar muitas nodokļa piemērošanas apturēšanu gadā muitas nodokļos netiks iekasēti aptuveni 15 miljoni EUR. Pasākums ilgs nedaudz vairāk par diviem gadiem, proti, līdz 2024. gada beigām.

Negatīvā ietekme uz budžeta tradicionālajiem pašu resursiem ir 11,25 miljoni EUR (t. i., 75 % no kopsummas). Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskats sīkāk izklāsta priekšlikuma ietekmi uz budžetu.

Tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējums tiks kompensēts ar dalībvalstu resursu iemaksām no nacionālā kopienākuma (NKI).

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Par slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu importa Eiropas Savienībā attīstību iespējams tiešsaistē ziņot speciāli tam paredzētās Eiropas Komisijas (Eurostat) tīmekļa vietnēs.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2022/0226 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Savienībā (ES) konkrētu slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu tirgus ir lielā mērā atkarīgs no importa no trešām valstīm. Slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai Eiropas Savienība 2021. gadā importēja 2,9 miljonus tonnu amonjaka un 4,7 miljonus tonnu karbamīda. 2021. gadā šo produktu cenas ievērojami palielinājās, un šā gada laikā tās ir palielinājušās vēl vairāk.

(2)Patlaban ievērojamu daļu minēto slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu Savienībā importē no trešām valstīm, kurām ir preferenciāla piekļuve Savienības tirgum, tāpēc importam netiek piemērots nodoklis. Neraugoties uz to, ES lielos apjomos importē slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursus, kuru izcelsme ir valstīs, uz kurām attiecas kopējais muitas tarifs, un patlaban tarifa likmes ir 5,5–6,5 % robežās.

(3)Komisija savā 2022. gada 23. marta paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana” norādījusi, ka jau pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā izejvielu tirgos bija vērojams būtisks cenu kāpums, kas lauksaimniecības tirgos bija jūtams enerģijas un mēslošanas līdzekļu izmaksu pieauguma dēļ, un rezultātā palielinājās lauksaimniecības produktu iepirkuma cenas. Komisija norāda, ka iebrukums Ukrainā un izejvielu cenu kāpums pasaulē ir paaugstinājis cenas lauksaimniecības produktu tirgos vēl vairāk un atklājis no mēslošanas līdzekļu importa daļēji atkarīgās Savienības pārtikas sistēmas neaizsargātību. Tas palielina ražotāju izmaksas un ietekmē pārtikas cenas, radot bažas par patērētāju pirktspēju un ES lauksaimnieku ienākumiem.

(4)Komisija uzsver, ka īstermiņā minerālo mēslošanas līdzekļu izmaksām un pieejamībai jābūt prioritātei, kamēr notiek pāreja uz ilgtspējīgu mēslošanas līdzekļu veidu vai mēslošanas metožu izmantošanu. Lai ražotu mēslošanas līdzekļus pašā ES, minētās pārejas perioda laikā mēslošanas līdzekļu nozarei ES ir vajadzīga piekļuve nepieciešamajam importam, arī ielaides resursiem. Paziņojumā arī uzsvērts – lai nodrošinātu, ka netiek apdraudētas ES ražas izredzes, tiks uzraudzītas mēslošanas līdzekļu cenas un to piegādes lauksaimniekiem.

(5)Ņemot vērā iepriekš minēto, ir lietderīgi rīkoties, lai samazinātu izmaksas, kas, importējot slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai nepieciešamos ielaides resursus, rodas ES mēslošanas līdzekļu ražotājiem.

(6)Turklāt tas, ka starpposma ražošanas resursu, piemēram, amonjaka un karbamīda, importam Eiropas Savienībā ir noteikti tarifi, laikā, kad starptautiskajos slāpekļa mēslošanas līdzekļu tirgos valda trūkums, faktiski nestimulē ES tirgus apgādi, salīdzinājumā ar citiem pasaules tirgiem, kur šādu importa tarifu nav. Šī tarifu atšķirība arī kavē centienus dažādot ES importu.

(7)Tāpēc ir lietderīgi uz laiku apturēt Regulas (ES) Nr. 952/2013 56. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto kopējā muitas tarifa nodokļu piemērošanu konkrētiem slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursiem. Pagaidu pasākums ir spēkā noteiktu laikposmu, kura laikā enerģijas un slāpekļa mēslošanas līdzekļu tirgos gaidāmi cenu traucējumi, kuri, kā prognozēts, saglabāsies līdz 2024. gada beigām.

(8)Tajā pašā laikā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 21. panta 3. punktu Savienībai ir jāgādā par saskanību starp dažādajām savas ārējās darbības jomām, kā arī starp savu ārējo darbību un citām Savienības politikas jomām.

(9)Pēdējo gadu laikā Savienības un Krievijas Federācijas attiecības ir attīstījušās ļoti negatīvā gultnē, tām pasliktinoties īpaši pēdējo mēnešu laikā sakarā ar starptautisko tiesību nerespektēšanu no Krievijas Federācijas puses un īpaši neprovocēto un nepamatoto tās iebrukumu Ukrainā.

(10)Kopš 2014. gada jūlija Savienība Krievijas Federācijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus. Eiropadome 2022. gada 24. februāra secinājumos paziņoja, ka neprovocētā un nepamatotā Krievijas militārā agresija pret Ukrainu rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un ANO Statūtu principus un apdraud Eiropas un globālo drošību un stabilitāti.

(11)Padome 2022. gada 3. jūnijā pieņēma jaunāko – sesto sankciju paketi 1 pret Krievijas Federāciju par tās nepārtraukto agresīvo karu pret Ukrainu un ziņotajām Krievijas bruņoto spēku Ukrainā pastrādātajām zvērībām.

(12)Turklāt, lai arī Krievijas Federācija ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, Savienība, ņemot vērā uz Līguma par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu un īpaši GATT 1994 XXI panta pamata spēkā esošos izņēmumus, ir atbrīvota no saistībām piešķirt no Krievijas Federācijas importētiem produktiem priekšrocības, kādas piešķirtas līdzīgiem no citām valstīm importētiem produktiem (lielākās labvēlības režīms).

(13)Tāpēc nebūtu lietderīgi atļaut, ka importam no Krievijas Federācijas tiek piešķirts beznodokļu un lielākās labvēlības režīms attiecībā uz produktiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(14)Pēdējo gadu laikā ir pasliktinājies stāvoklis arī Savienības un Baltkrievijas starpā, tāpēc ka režīms nerespektē starptautiskās tiesības, pamatbrīvības un cilvēktiesības. Turklāt Baltkrievija jau no paša sākuma ir atbalstījusi Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, arī ļaujot Krievijai šaut ballistiskās raķetes no Baltkrievijas teritorijas, transportēt Krievijas militārpersonas un smagos ieročus, tankus un militāros transportierus, ļaujot Krievijas militārajiem gaisa kuģiem lidot pāri Baltkrievijas gaisa telpai uz Ukrainu, nodrošinot uzpildes punktus un Baltkrievijā uzglabājot Krievijas ieročus un militāro aprīkojumu.

(15)Kopš 2020. gada oktobra Savienība Baltkrievijai ir pakāpeniski piemērojusi ierobežojošus pasākumus. Padome 2021. gada 2. decembrī pieņēma piekto sankciju paketi sakarā ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem un migrantu instrumentalizāciju. Sakarā ar Baltkrievijas iesaistīšanos neprovocētajā un nepamatotajā Krievijas militārajā agresijā pret Ukrainu, 2022. gada 24. februārī, 2. martā, 9. martā un 3. jūnijā tika pieņemtas vēl citas jaunu sankciju paketes. Turklāt Baltkrievija nav Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts. Tāpēc Līgums par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu neuzliek Savienībai par pienākumu piešķirt produktiem no Baltkrievijas lielākās labvēlības režīmu. Turklāt jau tika uzsvērts, ka tirdzniecības nolīgumi atļauj darbības, kas pamatotas ar piemērojamām izņēmuma klauzulām, jo īpaši izņēmumiem drošībai.

(16)Ņemot vērā iepriekš izklāstīto kontekstu, ir lietderīgi un ir atļauts, piemērojot Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikuma vispārīgos noteikumus par nodokļiem un jo īpaši tā 1. sadaļas B daļas 1. punktu, izslēgt Krieviju un Baltkrieviju no šajā regulā izklāstītās autonomo tarifu apturēšanas darbības jomas.

(17)Uz Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes slāpekļa mēslošanas līdzekļu ielaides resursu importu tāpēc nebūtu jāattiecina tarifa apturēšana. Tā vietā to produktu importam no Krievijas un Baltkrievijas, uz kuriem attiecas šī regula, būtu jāturpina piemērot ievedmuitas nodokli, kurš uz tiem attiecās iepriekš,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.    Regulas (EEK) Nr. 2658/87 1. pielikuma 3. ailē tekstu attiecībā uz KN kodu 2814 10 00 aizstāj ar šādu:

“5,5 (*)

_________________

(*) Saskaņā Padomes Regulu 2022/XXXX [šīs regulas numurs] muitas nodokli autonomi aptur līdz 2024. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, kurām tiek piemērota 5,5 % likme.”

2.    Regulas (EEK) Nr. 2658/87 1. pielikuma 3. ailē tekstu attiecībā uz KN kodu 3102 10 10 un 3102 10 90 aizstāj ar šādu:

“6,5 (*)

_________________

(*) Saskaņā Padomes Regulu 2022/XXXX [šīs regulas numurs] muitas nodokli autonomi aptur līdz 2024. gada 31. decembrim, izņemot attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, kurām tiek piemērota 6,5 % likme.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2024. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

Priekšlikums – Padomes Regula, ar ko groza I pielikumu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu

BUDŽETA POZĪCIJAS:

Nodaļa un pants: 12. nodaļa, 120. pants

Budžetā paredzētā summa 2022. gadam: 17 912 606 159

FINANSIĀLĀ IETEKME

◻    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes

X    Priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz izdevumiem, bet ir finansiāla ietekme uz tradicionālo pašu resursu ieņēmumiem šādu iemeslu dēļ.

Ar KN kodu 2814 10 00 klasificētā importa kopējā vērtība 2021. gadā bija 1,3 miljardi EUR. Konvencionālā nodokļa likme šim KN kodam ir 5,5 %. Lielākajai daļai (68 %) minētā importa brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanas rezultātā netika piemērots nodoklis. Papildu 29 % bija imports no Krievijas, uz ko netiks attiecināts tarifa samazinājums. Tādējādi aplēsts, ka gadā nodokļos netiks iekasēts 2,1 miljons EUR (1,3 miljardi EUR x 3 % importa daļas x 5,5 %).

Ar KN kodiem 3102 10 10 un 3102 10 90 klasificētā importa kopējā vērtība 2021. gadā bija 1,8 miljardi EUR. Konvencionālā nodokļa likme šiem KN kodiem ir 6,5 %. Lielākajai daļai (65 %) minētā importa brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanas rezultātā netika piemērots nodoklis. Papildu 24 % bija imports no Krievijas un Baltkrievijas, uz ko netiks attiecināts tarifa samazinājums. Tādējādi aplēsts, ka gadā nodokļos netiks iekasēti 12,9 miljoni EUR (1,8 miljardi EUR x 11 % importa daļas x 6,5 %).

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek lēsts, ka šīs regulas rezultātā ietekme uz ES budžeta ieņēmumu zaudējumiem gadā sasniegs 11,25 miljonus EUR [(12,9 miljoni EUR + 2,1 miljons EUR = 15 miljoni EUR bruto summa, ieskaitot iekasēšanas izmaksas) x 0,75].

Tiek lēsts, ka 2022. gadā ietekme uz tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējumiem ES budžetā būs viena trešdaļa no iepriekš minētās summas, t. i., 3,8 miljoni EUR.

Tradicionālo pašu resursu ieņēmumu zaudējums tiks kompensēts ar dalībvalstu resursu iemaksām no nacionālā kopienākuma.

(1)    www.sanctionsmap.eu