EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.4.2022

COM(2022) 184 final

2022/0125(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.    PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•    Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Finanšu regulā 1 ir noteikti principi un vispārīgie finanšu noteikumi Savienības budžeta izveidei un izpildei un Savienības finanšu kontrolei.

Ja Komisija piemēro naudas sodu, citu sodu vai sankciju, bet tie tiek apstrīdēti Savienības tiesās, to adresāti var līdz galīgā sprieduma pasludināšanai vai nu provizoriski samaksāt naudas sodu, vai sniegt bankas garantiju, kas sedz naudas soda summu un piemērojamos procentus par atlikto maksājumu. Ja tiek veikts provizorisks maksājums, attiecīgā persona šo summu ieskaita Komisijas bankas kontā. Kopš 2009. gada naudas sodi, kas provizoriski samaksāti Komisijai, tiek noguldīti īpašā fondā (BUFI), lai tos tieši vai netieši ieguldītu ļoti drošās valsts obligācijās un saglabātu to vērtību gadījumam, ja attiecīgās summas būtu jāatdod attiecīgajai personai, pamatojoties uz to, ka Savienības tiesas ir atcēlušas vai samazinājušas naudas sodu.

Tiesa 2021. gada 20. janvāra spriedumā lietā C-301/19 P Komisija/Printeos nolēma, ka, rīkojoties saskaņā ar LESD 266. panta 1. punktā noteikto pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, ar ko samazina vai atceļ naudas sodu konkurences jomā, ko uzņēmums provizoriski samaksājis, Komisijai ir jāmaksā nokavējuma procenti par naudas soda novēlotu atmaksu par periodu no dienas, kad uzņēmums provizoriski samaksājis naudas sodu, līdz atmaksas dienai.

Saistībā ar savu apelācijas sūdzību lietā C-221/22 P Komisija/Deutsche Telekom Komisija lūdza Tiesu pārskatīt tās spriedumu Printeos lietā, lai precizētu pienākumus, kas attiecas uz Komisiju gadījumā, ja tiek samazināts vai atcelts provizoriski samaksāts naudas sods, lai pienācīgi kompensētu naudas soda adresātam naudas soda summas nepieejamību laikposmā, kamēr tas tika pārskatīts tiesā.

Tomēr, kamēr Tiesa nav sniegusi prasītos precizējumus, Komisija saskaras ar nepieredzētiem procentu prasījumiem, kas ievērojami pārsniedz par provizoriski samaksātajām summām gūtos procentus un attiecībā uz kuriem Savienības budžetā ir jārod piemērots risinājums. Neskarot apelācijas iznākumu lietā C-221/22 P, ir steidzami jāierosina leģislatīvi pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu kompensācijas līmeni provizoriski samaksāta naudas soda atmaksāšanas gadījumā un Savienības budžeta spēju segt no tā izrietošās finansiālās vajadzības. Tam nepieciešami vairāki mērķtiecīgi grozījumi 48. panta 2. punktā, 99. panta 4. punktā, 107. panta 2. punktā un 108. panta 1., 2. un 4. punktā.

Saskaņā ar vispārējo restitutio in integrum principu, ko piemēro Savienības iestāžu noteiktu naudas sodu, citu sodu vai sankciju atmaksāšanai, kas ir provizoriski samaksāti un ko Eiropas Savienības Tiesa vēlāk atcēlusi vai samazinājusi, būtu jāprecizē, ka no atmaksājamās summas nebūtu jāatskaita nekādi negatīvi ienākumi no šādu naudas sodu, citu sodu vai sankciju provizoriski iekasētās summas.

Lai kompensētu naudas līdzekļu izmantošanas iespējas zaudēšanu no dienas, kad uzņēmums provizoriski samaksājis naudas sodu Komisijai, līdz atmaksas dienai, tiek ierosināts atmaksāto summu palielināt ar procentiem pēc likmes, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinātu par pusotru procentpunktu kā atbilstošu kompensāciju uzņēmumam šādās situācijās, tādējādi izslēdzot vajadzību šai summai piemērot jebkādu citu procentu likmi. Šī likme atbilst procentu likmei, kas piemērojama debitoram, ja debitors izvēlas atlikt naudas soda, cita soda vai sankcijas samaksu un maksājuma vietā sniedz finanšu garantiju.

Atkāpjoties no vispārējā noteikuma, ka budžetā neiekļauj negatīvus ieņēmumus, būtu jāprecizē, ka iepriekšminētie procenti un jebkuri citi maksājumi, kas jāmaksā saistībā ar šādām atceltām vai samazinātām naudas sodu, citu sodu vai sankciju summām, tostarp jebkādi negatīvi ienākumi, kas saistīti ar minētajām summām, būtu jāuzskata par negatīviem Savienības budžeta ieņēmumiem, lai izvairītos no nepamatotas ietekmes uz Savienības budžeta izdevumu daļu.

Lai pēc iespējas ātrāk novērstu pārmērīgo spiedienu Savienības budžeta izdevumu daļā, šis priekšlikums tiek iesniegts atsevišķi no gaidāmās Finanšu regulas pārskatīšanas.

•    Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem attiecīgajā politikas jomā

Šis priekšlikums pilnībā atbilst spēkā esošajiem vispārīgajiem finanšu noteikumiem, un tā mērķis ir izvairīties no Printeos lietas judikatūras radīta pārmērīga spiediena uz Savienības budžetu.

2.    JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•    Juridiskais pamats

Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. panta 1. punkts.

•    Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

Savienības vispārīgo finanšu noteikumu pieņemšana ir ekskluzīvā Savienības kompetencē.

•    Proporcionalitāte

Šā priekšlikuma mērķis ir nodrošināt pienācīgu kompensāciju gadījumos, kad tiek atmaksāti provizoriski samaksātie naudas sodi, citi sodi vai sankcijas, un nodrošināt Savienības spēju izpildīt izrietošās finansiālās saistības. Tajā nav ietverti noteikumi, kas nebūtu nepieciešami Līguma mērķu sasniegšanai.

3.    EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•    Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Par šo ierobežoto grozījumu nav notikusi apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

•    Ietekmes novērtējums

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par Finanšu regulas turpmāku pārskatīšanu 2 ietekmes novērtējums nav nepieciešams. Finanšu regulā ir paredzēti vispārīgi noteikumi un instrumentu kopums izdevumu programmu īstenošanai. Tāpēc nav tiešas ekonomiskās, vides vai sociālās ietekmes, kura rodas, pārskatot tiesību aktus, un kuru varētu būt lietderīgi analizēt ietekmes novērtējumā. Ietekmes novērtējumu pievienotā vērtība rodas, izdarot politikas izvēles par konkrētām izdevumu programmām, kam jāatbilst Finanšu regulā paredzētajam tiesiskajam regulējumam. Tā vietā šim priekšlikumam ir veikts ex ante novērtējums, jo īpaši, lai noteiktu vispiemērotāko veidu, kā atspoguļot jaunāko judikatūru attiecībā uz attiecīgajiem uzņēmumiem, kā arī attiecībā uz atbilstošo summu iegrāmatošanu budžetā.

•    Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Lai gan šis Finanšu regulas grozījums neietilpst Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT) darbības jomā, tas veicina labāka regulējuma programmas īstenošanu. Šis priekšlikums ir atbilde uz nepieciešamību pārskatīt noteikumus par saistību neizpildes un kompensācijas procentiem un negatīviem ieņēmumiem saskaņā ar jaunāko judikatūru. Ierosinātā pieeja pilnībā atbilst labāka regulējuma satvaram un vienkāršošanas centieniem.

•    Pamattiesības

Priekšlikums atbilst Savienības Pamattiesību hartai.

4.    IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums budžetu neietekmē.

5.    Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Kā norādīts 4. iedaļā, priekšlikums pats par sevi neietekmē Savienības budžetu. Priekšlikumā ir precizēti budžeta instrumenti un procedūras, lai novērstu sekas, ko rada Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, ar kuriem samazina vai atceļ naudas sodus, citus sodus vai sankcijas, ko sākotnēji noteikusi kāda Savienības iestāde. Tikai šādi Eiropas Savienības Tiesas spriedumi var radīt maksājuma saistības pret trešām personām.

48. panta 2. punkts par negatīviem ieņēmumiem:    lai nodrošinātu pareizu iegrāmatošanu budžetā un izvairītos no nepamatota finansiāla spiediena Savienības budžeta izdevumu daļā, būtu jāparedz, ka procenti un visas kompensācijas, kas maksājamas, ja naudas sods, cits sods vai sankcija ir atcelti vai to summa ir samazināta, tostarp jebkādi negatīvi ienākumi, kas saistīti ar šādiem naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, ir jāatskaita no Savienības budžeta ieņēmumu daļas (negatīvie ieņēmumi). Tā būtu ierobežota un pienācīgi pamatota atkāpe no 48. panta 1. punktā paredzētā vispārējā noteikuma, ka budžetā neiekļauj negatīvus ieņēmumus.

99. panta 4. punkts par nokavējuma procentiem: būtu jāprecizē, ka likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, palielināta par pusotru procentpunktu, ja naudas sodu, citu sodu vai sankciju debitors sniedz finanšu garantiju, ko grāmatvedis pieņem maksājuma vietā, ir izslēgta no šā noteikuma, jo tā neattiecas uz nokavējuma procentiem. Tā vietā atsauce uz šo likmi būtu jāpārceļ uz 108. panta 1. punktu.

107. panta 2. punkts par iekļaušanu budžetā: Lai nodrošinātu pietiekamu naudas plūsmu ar mērķi kompensēt trešām personām naudas līdzekļu izmantošanas iespējas zaudēšanu, būtu jāprecizē, ka saņemtās naudas sodu, citu sodu vai sankciju summas un jebkurus uzkrātos procentus vai citus to radītos ienākumus var iekļaut budžetā līdz nākamā finanšu gada beigām.

108. panta 1., 2. un 4. punkts par Savienības iestāžu uzlikto naudas sodu, citu sodu vai sankciju summu iekasēšanu:

Kā paskaidrots iepriekš, finanšu garantijas gadījumā atsauce uz 99. panta 4. punkta pirmo daļu būtu jāaizstāj ar procentu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, palielinātu par pusotru procentpunktu, kā pašlaik norādīts 99. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

108. panta 2. punktā atsauce uz pozitīviem ienākumiem būtu jāaizstāj ar atsauci uz pareizu finanšu pārvaldību. Ņemot vērā iespēju gūt negatīvus ienākumus no ieguldījumiem, Komisijai nevajadzētu censties panākt pozitīvus sagaidāmos ienākumus, ja tālab būtu jāuzņemas nepamatoti augsta līmeņa ieguldījumu risks. Tādēļ saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu būtu jāprecizē, ka Komisijai, ieguldot finanšu aktīvos, par prioritāti būtu jānosaka mērķis nodrošināt naudas drošību un likviditāti.

Saskaņā ar vispārējo restitutio in integrum principu, ko piemēro provizoriski samaksātu naudas sodu, citu sodu vai sankciju atmaksāšanai, kurus Eiropas Savienības Tiesa vēlāk atcēlusi vai samazinājusi, būtu jāprecizē, ka no atmaksājamās summas nebūtu jāatskaita nekādi negatīvi ienākumi no naudas sodu, citu sodu vai sankciju provizoriski iekasētās summas. Tādējādi 108. panta 4. punkta otrā daļa būtu jāsvītro. Lai kompensētu naudas līdzekļu izmantošanas iespējas zaudēšanu, atmaksātā summa būtu jāpalielina, pieskaitot procentus, kas atbilst likmei, kuru Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kura palielināta par pusotru procentpunktu, pēc analoģijas ar procentu likmi, kas debitoram jāsedz, ja finanšu garantijas segtā naudas soda, cita soda vai sankcijas summa tiek samaksāta vēlāk.

2022/0125 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu 3 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 4 ,

tā kā:

(1)Tiesa 2021. gada 20. janvāra spriedumā lietā C-301/19 P 5  Komisija/Printeos nolēma, ka, rīkojoties saskaņā ar LESD 266. panta 1. punktā noteikto pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Eiropas Savienības Tiesas spriedumu, ar ko samazina vai atceļ naudas sodu konkurences jomā, ko uzņēmums provizoriski samaksājis, Komisijai ir jāmaksā nokavējuma procenti par naudas soda novēlotu atmaksu no dienas, kad uzņēmums provizoriski samaksājis naudas sodu Komisijai, līdz atmaksas dienai.

(2)Šī jaunākā judikatūra ir izraisījusi nepieredzētus procentu prasījumus, kas ievērojami pārsniedz par provizoriski samaksātajām summām gūtos procentus un attiecībā uz kuriem Savienības budžetā ir jārod piemērots risinājums. Lai nodrošinātu pienācīgu kompensācijas līmeni gadījumā, ja tiek atmaksāts provizoriski samaksāts naudas sods, un Savienības budžeta spēju nosegt no tā izrietošās finansiālās vajadzības, ir steidzami jāveic vairāki mērķtiecīgi grozījumi Finanšu regulā.

(3)Jo īpaši ir jāiekļauj atkāpe no vispārējā noteikuma, kas izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 6  48. panta 1. punktā, saskaņā ar kuru budžetā neiekļauj negatīvus ieņēmumus. Minētajai atkāpei būtu jāļauj no Savienības vispārējā budžeta ieņēmumiem atskaitīt visus procentus vai citus maksājumus, kas jāmaksā par atcelto vai samazināto naudas sodu, citu sodu vai sankciju summām, tostarp jebkādus negatīvus ienākumus saistībā ar minētajām summām.

(4)Lai ievērotu vispārējo principu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (restitutio in integrum), kas piemērojams Savienības iestāžu uzliktiem naudas sodiem, citiem sodiem vai sankcijām, kuras Tiesa vēlāk ir atcēlusi vai samazinājusi, ir jāparedz, ka no atmaksājamās summas netiek atskaitīti nekādi negatīvi ienākumi no provizoriski iekasētās šādu Savienības iestāžu noteiktu naudas sodu, citu sodu vai sankciju summas. Tāpēc ir lietderīgi svītrot attiecīgo noteikumu Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 108. panta 4. punktā.

(5)Lai kompensētu naudas līdzekļu izmantošanas iespējas zaudēšanu no dienas, kad uzņēmums provizoriski samaksājis naudas sodu Komisijai, līdz atmaksas dienai, atmaksātā summa būtu jāpalielina ar procentiem pēc likmes, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, pieskaitot pusotru procentpunktu kā atbilstošu kompensāciju uzņēmumam šādās situācijās, tādējādi izslēdzot vajadzību šai summai piemērot jebkādu citu procentu likmi. Turklāt šī likme atbilst procentu likmei, kas piemērojama debitoram, ja debitors izvēlas atlikt naudas soda, cita soda vai sankcijas samaksu un maksājuma vietā sniedz finanšu garantiju. Ir lietderīgi, grozot Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 99. panta 4. punktu un 108. panta 1. punktu, arī precizēt, ka procentu likme, kas piemērojama debitoram, ja debitors izvēlas atlikt naudas soda, cita soda vai sankcijas summas samaksu un sniedz finanšu garantiju maksājuma vietā, nav nokavējuma procenti.

(6)Lai nodrošinātu pietiekamu naudas plūsmu ar mērķi kompensēt attiecīgajām trešām personām naudas līdzekļu izmantošanas iespējas zaudēšanu Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 108. panta 4. punktā minētajos gadījumos, ir jāatļauj līdz nākamā finanšu gada beigām budžetā iekļaut summas, kas saņemtas kā naudas sodi, citi sodi vai sankcijas, un jebkurus uzkrātos procentus vai citus to radītos ienākumus.

(7)Ņemot vērā iespēju gūt negatīvus ienākumus no ieguldījumiem, Komisijai nevajadzētu censties panākt pozitīvus sagaidāmos ienākumus, ja tālab būtu jāuzņemas nepamatoti augsta līmeņa ieguldījumu risks. Komisijai vajadzētu būt iespējai ieguldīt finanšu aktīvos, vienlaikus saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu par prioritāti nosakot to summu drošību un likviditāti, kas provizoriski samaksātas kā naudas sodi, citi sodi vai sankcijas.

(8)Ņemot vērā steidzamo vajadzību rīkoties saistībā ar jaunākās judikatūras ietekmi uz budžetu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(9)Tādēļ Regula (ES, Euratom) 2018/1046 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 groza šādi:

(1)regulas 48. pantu groza šādi:

(a)panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Budžetā neiekļauj negatīvus ieņēmumus.”;

(b)pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a. Atkāpjoties no 1. punkta, no budžeta ieņēmumiem atskaita:

a) negatīvu atlīdzību par noguldījumiem kopumā;

b) ja Eiropas Savienības Tiesa atceļ vai samazina 108. panta 1. punktā minēto saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu noteikto naudas sodu, citu sodu vai sankciju summas, — visus procentus vai citas maksas, kas pienākas attiecīgajām pusēm, tostarp jebkādus ar minētajām summām saistītus negatīvus ieņēmumus.”;

(2)regulas 99. panta 4. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Naudas sodu, citu sodu vai sankciju gadījumā procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti vai segti ar Komisijas grāmatvedim pieņemamu finanšu garantiju termiņā, kas noteikts Savienības iestādes lēmumā par naudas soda, cita soda vai sankcijas piemērošanu, ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicēta likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir pieņemts lēmums par naudas soda, cita soda vai sankcijas piemērošanu, palielināta par trim ar pusi procentpunktiem.”;

(3)regulas 107. panta 2. punktā iekļauj šādu otro daļu:

“Piemērojot 48. panta 1.a punkta b) apakšpunktu, 1. punktā minētās nepieciešamās summas var iekļaut budžetā līdz nākamā finanšu gada beigām.”;

(4)regulas 108. pantu groza šādi:

(a)panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.    Ja Eiropas Savienības Tiesā ir celta prasība pret Savienības iestādes lēmumu piemērot naudas sodu, citu sodu vai sankciju saskaņā ar LESD vai Euratom līgumu un tikmēr, kamēr nav izsmelti visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi, debitors vai nu provizoriski iemaksā attiecīgās summas Komisijas grāmatveža norādītajā bankas kontā, vai sniedz Komisijas grāmatvedim pieņemamu finanšu garantiju. Pieprasītā garantija ir neatkarīga no pienākuma maksāt naudas sodu, citu sodu vai sankciju, un tā ir izpildāma pēc pieprasījuma. Tā sedz prasījuma pamatsummu un aprēķinātos procentus, ko debitors maksā 3. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā, piemērojot Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētu likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir pieņemts lēmums par naudas soda, cita soda vai sankcijas piemērošanu, palielinātu par pusotru procentpunktu, sākot no termiņa, kas noteikts Savienības iestādes lēmumā par naudas soda, cita soda vai sankcijas piemērošanu.

2.    Komisija var ieguldīt provizoriski iekasētās summas finanšu aktīvos, par prioritāti nosakot naudas drošības un likviditātes mērķi saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu.”;

(b)panta 4. punktu groza šādi:

i) pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“4. Ja visi tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir izsmelti un naudas sods, cits sods vai sankcija ir atcelti vai to summa ir samazināta, veic vienu no turpmāk norādītajiem pasākumiem:

a)    provizoriski iekasētās summas vai — samazinājuma gadījumā — tās attiecīgo daļu atmaksā attiecīgajai trešai personai;

b)    ja ir sniegta finanšu garantija, to atbilstīgi atbrīvo.

Pirmās daļas a) apakšpunktā minētajai summai vai tās attiecīgajai daļai pieskaita procentus pēc Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētas likmes, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā pieņemts lēmums par naudas soda, cita soda vai sankcijas piemērošanu, palielinātu par pusotru procentpunktu.”

   ii) otro daļu svītro.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(2)    2018/C 267 I/01.

(3)    [XXX] Atzinums Nr. [XXX] (OV C ,. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta [XXX] nostāja un Padomes [XXX] lēmums.

(5)    Tiesas 2021. gada 20. janvāra spriedums, Eiropas Komisija/Printeos, SA, C-301/19 P, ECLI:EU:C:2021:39.

(6)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).