(3)

Pēdējos gados Šengenas zona saskārusies ar nepieredzētām problēmām, kas pēc savas būtības skāra vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju. Šādas problēmas izcēla to, ka sabiedriskās kārtības un drošības saglabāšana Šengenas zonā ir kopīga atbildība, kas prasa kopēju un saskaņotu rīcību starp dalībvalstīm un Savienības līmenī. Tās arī izcēla trūkumus esošajos noteikumos, kas regulē Šengenas zonas darbību gan pie ārējām, gan iekšējām robežām, un nepieciešamību izveidot spēcīgāku un stabilāku sistēmu, kas ļauj daudz efektīvāk reaģēt uz problēmām, ar ko saskaras Šengenas zona.

(3)

Pēdējos gados Šengenas zona saskārusies ar nepieredzētām problēmām, kas pēc savas būtības skāra vairāk nekā vienas dalībvalsts teritoriju. Šādas problēmas izcēla to, ka sabiedriskās kārtības un drošības saglabāšana Šengenas zonā ir kopīga atbildība, kas prasa kopēju un saskaņotu rīcību starp dalībvalstīm un Savienības līmenī. Tās arī izcēla trūkumus esošajos noteikumos, kas regulē Šengenas zonas darbību , tostarp gan pie ārējām, gan iekšējām robežām, un nepieciešamību izveidot spēcīgāku un stabilāku sistēmu, kas ļauj daudz efektīvāk reaģēt uz problēmām, ar ko saskaras Šengenas zona.

(4)

Robežkontrole pie ārējām robežām notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tā tiek veikta, bet visu to dalībvalstu, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, un Savienības interesēs kopumā. Dalībvalstīm ir jānodrošina augsti standarti savu ārējo robežu pārvaldībā, tostarp, izmantojot pastiprinātu sadarbību starp robežsardzi, policiju, muitu un citām attiecīgajām iestādēm. Savienība sniedz aktīvu atbalstu, nodrošinot finansējumu aģentūrām, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzei, un pārvaldot Šengenas izvērtēšanas mehānismu. Attiecībā uz ārējām robežām piemērojamie noteikumi ir jāpastiprina , lai labāk reaģētu uz jaunajām problēmām, kas nesen radušās pie ārējām robežām.

(4)

Robežkontrole pie ārējām robežām notiek ne tikai to dalībvalstu interesēs, pie kuru ārējām robežām tā tiek veikta, bet visu to dalībvalstu, kuras ir atcēlušas iekšējo robežkontroli, un Savienības interesēs kopumā. Dalībvalstīm ir jānodrošina augsti standarti savu ārējo robežu pārvaldībā, tostarp, izmantojot pastiprinātu sadarbību starp robežsardzi, policiju, muitu un citām attiecīgajām iestādēm. Savienība sniedz aktīvu atbalstu, nodrošinot finansējumu aģentūrām, jo īpaši Eiropas Robežu un krasta apsardzei, un pārvaldot Šengenas izvērtēšanas mehānismu. Attiecībā uz ārējām robežām piemērojamie noteikumi ir efektīvi un rezultatīvi jāīsteno , lai labāk reaģētu uz jaunajām problēmām, kas rodas pie ārējām robežām.

(8)

Tāpat Savienības tiesību aktos ir nepieciešams pastiprināt noteikumus un aizsardzības pasākumus, kas ļautu dalībvalstīm ātri rīkoties, lai novērstu migrantu instrumentalizācijas gadījumus. Šāda instrumentalizācija būtu jāsaprot kā tāda, kas attiecināma uz situāciju, kad trešā valsts izraisa neatbilstīgas migrācijas plūsmas uz Savienību, aktīvi veicinot vai atvieglojot trešo valstu valstspiederīgo ierašanos pie dalībvalstu ārējām robežām, ja šādas darbības liecina par nodomu destabilizēt Savienību kopumā vai atsevišķu dalībvalsti un ja šādu darbību raksturs var apdraudēt būtiskas valsts funkcijas , arī tās teritoriālo integritāti , likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību.

(8)

Tāpat Savienības tiesību aktos ir nepieciešams efektīvi un rezultatīvi piemērot noteikumus un aizsardzības pasākumus, kas ļautu dalībvalstīm ātri rīkoties, lai novērstu migrantu instrumentalizācijas gadījumus. Šāda instrumentalizācija būtu jāsaprot kā tāda, kas attiecināma uz situāciju, kad trešā valsts vai tās finansēts aktors aktīvi mudina ievērojamu skaitu trešo valstu valstspiederīgo mēģināt masveidā nelikumīgi ierasties kādā no Savienības dalībvalstīm ar nodomu destabilizēt Savienību vai atsevišķu dalībvalsti, ja skartā dalībvalsts spēj pienācīgi pamatot, kāpēc šādu darbību raksturs apdraud būtiskas valsts funkcijas, likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību , un ja Eiropadome steidzamības kārtā ir atzinusi, ka Savienība vai viena vai vairākas tās dalībvalstis saskaras ar migrantu instrumentalizāciju .

(9)

Migrantu instrumentalizācija var attiekties uz situācijām, kad trešā valsts ir aktīvi veicinājusi trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīgu ceļošanu uz savu teritoriju vai atvieglojusi šādu viņu ceļošanu , lai sasniegtu dalībvalstu ārējo robežu, bet tā var attiekties arī uz trešo valstu valstspiederīgo, kuri jau atrodas šajā trešajā valstī, neatbilstīgas ceļošanas aktīvu veicināšanu vai atvieglošanu. Migrantu instrumentalizācija var arī ietvert piespiedu līdzekļu piemērošanu, kuru mērķis ir neļaut trešo valstu valstspiederīgajiem atstāt tās trešās valsts pierobežas teritorijas, kura īsteno instrumentalizāciju, dodoties citā virzienā, nevis caur dalībvalsti.

(9)

Migrantu instrumentalizācija var attiekties uz 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertajā 27. punktā definētajām situācijām, kad trešā valsts ir aktīvi atvieglojusi trešo valstu valstspiederīgo neatbilstīgu ceļošanu uz Eiropas Savienību , lai sasniegtu dalībvalstu ārējo robežu, bet tā var attiekties arī uz trešo valstu valstspiederīgo, kuri jau atrodas šajā trešajā valstī, neatbilstīgas ceļošanas aktīvu atvieglošanu. Migrantu instrumentalizācija var arī ietvert piespiedu līdzekļu piemērošanu, kuru mērķis ir neļaut trešo valstu valstspiederīgajiem atstāt tās trešās valsts pierobežas teritorijas, kura īsteno instrumentalizāciju, dodoties citā virzienā, nevis caur dalībvalsti. Situācijas, kurās nevalstiski aktori ir iesaistīti organizētā noziedzībā, it īpaši kontrabandā, nebūtu jāuzskata par migrantu instrumentalizāciju, ja nav mērķa destabilizēt Savienību vai kādu dalībvalsti. Tāpat par instrumentalizāciju nebūtu jāuzskata humānās palīdzības operācijas.

(10)

Savienībai būtu jāmobilizē visi instrumenti tās diplomātisko, finanšu un operatīvo pasākumu klāstā, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras saskaras ar instrumentalizāciju. Savienības vai attiecīgās dalībvalsts diplomātiskajiem centieniem kā instrumentalizācijas problēmas risināšanas līdzekļiem būtu jāpiešķir prioritāte. Vajadzības gadījumā Savienība tos var papildināt nosakot piemērotus ierobežojošus pasākumus .

(10)

Savienībai būtu jāmobilizē visi instrumenti tās diplomātisko, finanšu un operatīvo pasākumu klāstā, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras saskaras ar instrumentalizāciju. Savienības vai attiecīgās dalībvalsts diplomātiskajiem centieniem kā instrumentalizācijas problēmas risināšanas līdzekļiem būtu jāpiešķir prioritāte. Savienībai tie būtu jāpapildina ar piemērotiem preventīviem pasākumiem, kuros jāiesaista trešās valstis, kas veic instrumentalizāciju, un instrumentalizēto migrantu izcelsmes valstis .

(11)

Vienlaikus papildus šiem pasākumiem ir tikpat svarīgi vēl vairāk pastiprināt spēkā esošos noteikumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un robežuzraudzību. Lai vēl vairāk palīdzētu dalībvalstij, kura saskaras ar migrantu instrumentalizāciju, Regula (ES) XXX/XXX papildina noteikumus par robežkontroli, paredzot īpašus pasākumus patvēruma un atgriešanas jomā , vienlaikus ievērojot attiecīgo personu pamattiesības un jo īpaši nodrošinot patvēruma tiesības un ANO aģentūrām un citām attiecīgajām organizācijām sniedzot nepieciešamo palīdzību.

(11)

Ir svarīgi pilnībā īstenot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz ārējo robežu kontroli un robežuzraudzību, vienlaikus ievērojot patvēruma meklētāju pamattiesības un jo īpaši nodrošinot patvēruma tiesības un ANO aģentūrām un citām attiecīgajām organizācijām sniedzot nepieciešamo palīdzību , it īpaši attiecībā uz nepavadītiem nepilngadīgajiem .

(12)

Jo īpaši instrumentalizācijas situācijā attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamības gadījumā būtu jānodrošina iespēja ierobežot satiksmi pierobežā līdz minimumam, slēdzot noteiktas robežšķērsošanas vietas, vienlaikus garantējot patiesu un efektīvu piekļuvi starptautiskās aizsardzības procedūrām. Jebkurā šādā lēmumā būtu jāņem vērā, vai Eiropadome ir atzinusi, ka Savienība vai viena vai vairākas tās dalībvalstis saskaras ar migrantu instrumentalizāciju. Turklāt jebkādiem šādiem ierobežojumiem būtu pilnībā jāņem vērā Savienības pilsoņu, trešo valstu valstspiederīgo, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar starptautisku nolīgumu, un trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem vai kuri ir ilgtermiņa vīzu turētāji, kā arī viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības. Šādi ierobežojumi būtu arī jāpiemēro tā, lai tiktu ievērotas ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai saistītās saistības, jo īpaši neizraidīšanas princips.

(12)

Jo īpaši instrumentalizācijas situācijā , kas definēta 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā ietvertajā 27. punktā, attiecīgajai dalībvalstij nepieciešamības gadījumā būtu jānodrošina iespēja ierobežot satiksmi pierobežā līdz minimumam, slēdzot noteiktas robežšķērsošanas vietas, vienlaikus garantējot patiesu un efektīvu piekļuvi starptautiskās aizsardzības procedūrām. Jebkurā šādā lēmumā būtu jāņem vērā, vai Eiropadome ir atzinusi, ka Savienība vai viena vai vairākas tās dalībvalstis saskaras ar migrantu instrumentalizāciju. Turklāt jebkādiem šādiem ierobežojumiem nebūtu jāierobežo Savienības pilsoņu, trešo valstu valstspiederīgo, kuriem ir tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar starptautisku nolīgumu, un trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar valsts vai Savienības tiesību aktiem vai kuri ir ilgtermiņa vīzu turētāji, kā arī viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības. Šādi ierobežojumi būtu arī jāpiemēro tā, lai tiktu ievērotas ar piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai saistītās saistības, jo īpaši neizraidīšanas princips.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 41. panta 1. punktu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektoram ir jāiesaka dalībvalstij pieprasīt Aģentūrai sākt, veikt vai pielāgot Aģentūras atbalstu, lai novērstu identificētos apdraudējumus un problēmas pie ārējām robežām, ja ir izpildīti minētajā noteikumā paredzētie nosacījumi. Vajadzība pēc Aģentūras atbalsta jo īpaši var kļūt acīmredzama situācijās, kad Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra ir veikusi īpašu neaizsargātības novērtējumu saistībā ar migrantu instrumentalizāciju. Izpilddirektoram, pamatojoties uz neaizsargātības novērtējuma rezultātiem, vai gadījumos, ja vienam vai vairākiem ārējās robežas posmiem ir piešķirts kritisks ietekmes līmenis, un ņemot vērā attiecīgos elementus dalībvalsts ārkārtas rīcības plānā, Aģentūras riska analīzi un Eiropas situācijas attēla analīzes slāni, būtu jāiesaka attiecīgajai dalībvalstij pieprasīt Aģentūrai sākt, veikt vai pielāgot Aģentūras atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 41. panta 1. punktu. Šī izpilddirektora kompetence neskar vispārējo atbalstu, ko Aģentūra var sniegt dalībvalstīm.

(14)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 41. panta 1. punktu Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras izpilddirektoram ir jāiesaka dalībvalstij pieprasīt Aģentūrai sākt, veikt vai pielāgot Aģentūras atbalstu, lai novērstu identificētos apdraudējumus un problēmas pie ārējām robežām, ja ir izpildīti minētajā noteikumā paredzētie nosacījumi.

(15)

Turklāt migrantu instrumentalizācijas gadījumā attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpastiprina robežkontrole, tostarp vajadzības gadījumā veicot papildu pasākumus nelikumīgas robežšķērsošanas novēršanai un izvietojot papildu resursus un tehniskos līdzekļus robežu neatļautas šķērsošanas novēršanai. Šādi tehniskie līdzekļi var ietvert modernās tehnoloģijas, tostarp dronus un kustības sensorus, kā arī mobilās vienības. Šādu tehnisko līdzekļu, jo īpaši tādu tehnoloģiju, kas spēj vākt personas datus, izmantojumam ir jābalstās skaidri definētos valsts tiesību aktu noteikumos un jānorit atbilstīgi šiem noteikumiem.

(15)

Turklāt migrantu instrumentalizācijas situācijā, kas definēta 1. panta 1. punkta b) apakšpunkta 27. punktā un ko par tādu atzinusi Eiropadome, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpastiprina robežuzraudzība, izvietojot papildu resursus un tehniskos līdzekļus , tostarp modernās tehnoloģijas, lai vērstos pret mēģinājumiem neatbilstīgi un masveidā šķērsot robežu . Šādi tehniskie līdzekļi var ietvert modernās tehnoloģijas, tostarp dronus un kustības sensorus, kā arī mobilās vienības. Šādu tehnisko līdzekļu, jo īpaši tādu tehnoloģiju, kas spēj vākt personas datus, izmantojumam ir jābalstās skaidri definētos valsts tiesību aktu noteikumos un jānorit atbilstīgi šiem noteikumiem un Eiropas Savienības tiesas judikatūrai .

(16)

Komisijai būtu jāsaņem pilnvaras saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos noteikt atbilstošus robežuzraudzības standartus, it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām, ko dalībvalstis var izmantot, vienlaikus ņemot vērā robežu veidu (sauszemes, jūras vai gaisa), ietekmes līmeņus, kādi piešķirti katram ārējās robežas posmam saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 34. pantu, un citus attiecīgos faktorus, kā konkrētu reaģēšanu migrantu instrumentalizācijas situācijās .

(16)

Komisijai būtu jāsaņem pilnvaras saskaņā ar šo regulu pieņemtajos deleģētajos aktos noteikt atbilstošus kopējos robežuzraudzības standartus, it īpaši attiecībā uz jaunajām tehnoloģijām, ko dalībvalstis var izmantot, vienlaikus ņemot vērā robežu veidu (sauszemes, jūras vai gaisa), ietekmes līmeņus, kādi piešķirti katram ārējās robežas posmam saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 34. pantu, un citus attiecīgos faktorus, kā konkrētu reaģēšanu uz apdraudējumiem, problēmām un neaizsargātību pie ārējām robežām.

(17)

Telpā bez iekšējās robežkontroles personām vajadzētu būtu iespējai brīvi un droši pārvietoties starp dalībvalstīm. Šajā saistībā būtu jāprecizē, ka kontroles aizliegums pie iekšējām robežām neietekmē dalībvalstu kompetenci to teritorijā, arī pie iekšējām robežām, veikt pārbaudes citiem mērķiem, nevis robežkontrolei. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka valstu kompetentās iestādes, tostarp veselības aizsardzības vai tiesībaizsardzības iestādes, principā var brīvi veikt pārbaudes, īstenojot valsts tiesību aktos paredzētās publiskās pilnvaras.

(17)

Telpā bez iekšējās robežkontroles personām vajadzētu būtu iespējai brīvi un droši pārvietoties starp dalībvalstīm. Šajā saistībā būtu jāprecizē, ka kontroles aizliegums pie iekšējām robežām neietekmē dalībvalstu kompetenci to teritorijā, arī pie iekšējām robežām, veikt pārbaudes citiem mērķiem, nevis robežkontrolei. Jo īpaši būtu jāprecizē, ka valsts, reģionālā vai vietējā līmenī kompetentās iestādes, tostarp veselības aizsardzības vai tiesībaizsardzības iestādes, principā var brīvi veikt pārbaudes, īstenojot valsts tiesību aktos paredzētās publiskās pilnvaras.

(18)

Lai gan iekšējās robežkontroles aizliegums attiecas arī uz pārbaudēm ar līdzvērtīgu iedarbību, kompetento iestāžu veiktās pārbaudes nevajadzētu uzskatīt par līdzvērtīgām robežpārbaudēm, ja to mērķis nav robežkontrole, ja to pamatā ir vispārēja informācija un kompetento iestāžu pieredze attiecībā uz iespējamiem sabiedriskās drošības vai sabiedriskās kārtības apdraudējumiem, tostarp gadījumos, kad to mērķis ir apkarot neatbilstīgu atrašanos vai uzturēšanos un ar neatbilstīgu migrāciju saistītos pārrobežu noziegumus, ja tās ir izstrādātas un izpildītas tā, ka tās nepārprotami atšķiras no sistemātiskām personu pārbaudēm pie ārējām robežām, un ja tās tiek veiktas transporta mezglos, piemēram, ostās, dzelzceļa stacijās vai autoostās un lidostās, vai tieši pasažieru pārvadājumos un ja to pamatā ir riska analīze.

(20)

Cīņa pret nelikumīgu atrašanos vai uzturēšanos un ar neatbilstīgu migrāciju saistītu pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību, migrantu kontrabandu un dokumentu viltošanu un citus pārrobežu noziedzības veidus, it īpaši varētu ietvert pasākumus, kas ļauj pārbaudīt identitāti, valstspiederību un personas uzturēšanās atļaujas statusu, ja šādas pārbaudes netiek veiktas sistemātiski un ir balstītas riska analīzē.

(24)

Jānodrošina, ka dalībvalstu veiktās pārbaudes, īstenojot to valsts kompetences, pilnībā atbilst telpai bez iekšējās robežkontroles. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru – jo plašākas ir norādes, ka dalībvalstu veiktajām pārbaudēm savās pierobežas teritorijās ir līdzvērtīga ietekme kā robežkontrolei, ņemot vērā šādu pārbaužu mērķi, to teritoriālo darbības jomu un iespējamās atšķirības salīdzinājumā ar pārbaudēm, kas tiek veiktas pārējā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, jo lielāka ir vajadzība pēc stingriem un sīki izstrādātiem noteikumiem un ierobežojumiem, kuros izklāstīti nosacījumi, kā dalībvalstis drīkst izmantot savas policijas pilnvaras pierobežas teritorijā.

(24)

Jānodrošina, ka dalībvalstu veiktās pārbaudes, īstenojot to valsts kompetences, pilnībā atbilst telpai bez iekšējās robežkontroles. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru – jo plašākas ir norādes, ka dalībvalstu veiktajām pārbaudēm savās pierobežas teritorijās ir līdzvērtīga ietekme kā robežkontrolei, ņemot vērā šādu pārbaužu mērķi, to teritoriālo darbības jomu un iespējamās atšķirības salīdzinājumā ar pārbaudēm, kas tiek veiktas pārējā attiecīgās dalībvalsts teritorijā, jo lielāka ir vajadzība pēc stingriem un sīki izstrādātiem noteikumiem un ierobežojumiem, kuros izklāstīti nosacījumi, kā dalībvalstis drīkst izmantot savas policijas vai citas publiskās pilnvaras pierobežas teritorijā.

(25)

Ir jāīsteno pasākumi, lai novērstu tādu trešo valstu valstspiederīgo neatļautu kustību, kuri nelikumīgi uzturas telpā bez iekšējās robežkontroles. Lai stiprinātu Šengenas zonas darbību, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai īstenot papildu pasākumus cīņā ar nelikumīgu pārvietošanos starp dalībvalstīm un nelikumīgas uzturēšanās apkarošanai. Ja dalībvalsts tiesībaizsardzības iestādes policijas pārrobežu operatīvās sadarbības ietvaros aiztur trešo valstu valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas pie iekšējām robežām, šīm iestādēm vajadzētu būt iespējai atteikt šādām personām tiesības ieceļot vai palikt to teritorijā un pārvietot šīs personas uz dalībvalsti, no kuras tās ieceļojušas. Dalībvalstij, no kuras persona ir tiešā ceļā ieradusies, savukārt būtu jāuzņem aizturētie trešo valstu valstspiederīgie.

(25)

Ir jāīsteno pasākumi, lai novērstu tādu trešo valstu valstspiederīgo neatļautu kustību, kuri nelikumīgi uzturas telpā bez iekšējās robežkontroles.

(26)

Procedūrai, saskaņā ar kuru dalībvalsts var pārvietot aizturētos trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi, uz dalībvalsti, no kuras šī persona tiešā ceļā ieradusies, būtu jānoris ātri, taču tai ir jāpiemēro aizsardzības pasākumi un tā jāizpilda, pilnībā ievērojot Pamattiesību hartas 21. pantā nostiprinātās pamattiesības un nediskriminācijas principu, lai novērstu profilēšanu pēc rases. Iestādēm vajadzētu būt iespējai pārbaudīt tām tūlītēji pieejamo atbilstīgo informāciju par attiecīgo personu kustību. Šāda informācija var ietvert objektīvus elementus, kas ļautu iestādēm secināt, ka persona nesen ir ceļojusi no citas dalībvalsts, piemēram, dokumentus, tostarp kvītis vai rēķinus, kas apliecina nesenu ieceļošanu no citas dalībvalsts. Trešo valstu valstspiederīgajiem, uz kuriem attiecas pārvietošanas procedūra, būtu jāsaņem rakstisks pamatots lēmums. Lai gan lēmumam vajadzētu būt nekavējoties izpildāmam, trešās valsts valstspiederīgajam būtu jānodrošina efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis, ļaujot pārsūdzēt pārvietošanas lēmumu vai lūgt to pārskatīt. Šim līdzeklim nevajadzētu būt ar apturošu efektu.

(27)

Šajā regulā paredzētajai pārvietošanas procedūrai nevajadzētu skart dalībvalstu esošo iespēju atgriezt neatbilstīgus trešo valstu valstspiederīgos saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem vai vienošanos dokumentiem, kā minēts Direktīvas 2008/115/EK (“Atgriešanas direktīva”) 6. panta 3. punktā, ja šādas personas tiek atklātas teritorijā, kas neatrodas iekšējo robežu tuvumā. Lai atvieglotu šādu nolīgumu piemērošanu un papildinātu mērķi aizsargāt telpu bez iekšējām robežām, dalībvalstīm būtu jādod iespēja noslēgt jaunus nolīgumus vai vienošanās, kā arī atjaunināt esošos. Komisijai būtu jāziņo visas šādas jauno nolīgumu vai vienošanos izmaiņas vai atjauninājumi. Ja dalībvalsts ir uzņēmusi atpakaļ trešās valsts valstspiederīgo saskaņā ar šajā regulā paredzēto procedūru vai pamatojoties uz divpusēju nolīgumu vai vienošanos, attiecīgajai dalībvalstij būtu jāpieprasa izsniegt atgriešanas lēmumu atbilstīgi Atgriešanas direktīvai. Tāpēc, lai nodrošinātu konsekvenci starp jaunajām šajā regulā paredzētajām procedūrām un spēkā esošajiem noteikumiem par trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, ir nepieciešams mērķtiecīgs Atgriešanas direktīvas 6. panta 3. punkta grozījums.

(29)

Turklāt nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai var radīt arī plaša mēroga neatļauta neatbilstīgu migrantu kustība starp dalībvalstīm gadījumos, kad tā rada spiedienu uz atbildīgo valsts dienestu kopējiem resursiem un spējām, ja citi līdzekļi, kas paredzēti šajā regulā, nav pietiekami, lai risinātu minēto ienākošo plūsmu un kustības jautājumu. Šajā saistībā dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paļauties uz objektīviem un kvantitatīviem ziņojumiem par neatļautu kustību, kad vien tie ir pieejami, it īpaši, ja kompetentās Savienības aģentūras tos regulāri sagatavo atbilstīgi savām attiecīgajām pilnvarām. Dalībvalstij vajadzētu būt iespējai izmantot aģentūru sniegto informāciju, riska novērtējumā pierādot neatļautas kustības izraisītā konstatētā apdraudējuma ārkārtējo raksturu, lai tādējādi pamatotu iekšējās robežkontroles atjaunošanu.

(34)

Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, Padomes lēmums būtu jāpieņem uz ierobežotu laikposmu līdz sešiem mēnešiem, ko var pagarināt ar nosacījumu, ka to pēc Komisijas priekšlikuma regulāri pārskata tik ilgi, kamēr tiek konstatēts, ka apdraudējums joprojām pastāv . Sākotnējā lēmumā būtu jāiekļauj pieņemto pasākumu paredzamās ietekmes novērtējums, tostarp to negatīvās blakusparādības, lai noteiktu, vai kontrole pie iekšējām robežām ir pamatota vai tās vietā varētu efektīvi piemērot mazāk ierobežojošus pasākumus. Turpmākajos lēmumos būtu jāņem vērā konstatētā apdraudējuma attīstība. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo Komisijai un dalībvalstīm iekšējās robežkontroles atjaunošana atbilstīgi Padomes lēmumam.

(34)

Lai nodrošinātu proporcionalitātes principa ievērošanu, Padomes lēmums būtu jāpieņem uz ierobežotu laikposmu līdz sešiem mēnešiem, ko var pagarināt kopumā līdz 24 mēnešiem, ja tiek konstatēts, ka apdraudējums joprojām pastāv, ar nosacījumu, ka to pēc Komisijas priekšlikuma regulāri pārskata. Sākotnējā lēmumā būtu jāiekļauj pieņemto pasākumu paredzamās ietekmes novērtējums, tostarp to negatīvās blakusparādības, lai noteiktu, vai kontrole pie iekšējām robežām ir pamatota vai tās vietā varētu efektīvi piemērot mazāk ierobežojošus pasākumus. Turpmākajos lēmumos būtu jāņem vērā konstatētā apdraudējuma attīstība. Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo Komisijai un dalībvalstīm iekšējās robežkontroles atjaunošana atbilstīgi Padomes lēmumam.

(35)

Iekšējās robežkontroles atjaunošanas iespējai vajadzētu saglabāties arī tad, ja pastāv nopietni trūkumi ārējo robežu pārvaldībā, tādējādi apdraudot telpas bez iekšējās robežkontroles vispārējo darbību. Laikposmi, kuros dalībvalstis ieviesa robežkontroli situācijas steidzamības dēļ, vai gadījumā, ja Padome pieņem lēmumu ieteikt atjaunošanu, jo apdraudējums skar ievērojamu skaitu dalībvalstu, nebūtu jāiekļauj divu gadu laikposmā, ko piemēro atjaunošanai, pamatojoties uz nopietniem trūkumiem pie ārējām robežām.

(35)

Iekšējās robežkontroles atjaunošanas iespējai vajadzētu saglabāties arī tad, ja pastāv nopietni trūkumi ārējo robežu pārvaldībā, tādējādi apdraudot telpas bez iekšējās robežkontroles vispārējo darbību. Laikposmi, kuros dalībvalstis ieviesa robežkontroli situācijas steidzamības dēļ, vai gadījumā, ja Padome pieņem lēmumu ieteikt atjaunošanu, jo apdraudējums skar ievērojamu skaitu dalībvalstu, būtu jāiekļauj divu gadu laikposmā, ko piemēro atjaunošanai, pamatojoties uz nopietniem trūkumiem pie ārējām robežām.

(38)

Lai ierobežotu iekšējās robežkontroles atjaunošanas radītās kaitīgās sekas, jebkurš lēmums atjaunot iekšējo robežkontroli vajadzības gadījumā būtu jāpapildina ar sekas mazinošiem pasākumiem. Tiem būtu jāietver pasākumi netraucētai preču tranzīta, pārvadājumu jomā strādājošo un jūrnieku pārvietošanās darbībai, izveidojot “zaļās joslas”. Turklāt, lai ņemtu vērā vajadzību nodrošināt to personu pārvietošanos, kuru darbība var būt būtiska piegādes ķēdes saglabāšanai vai būtisku pakalpojumu sniegšanai, dalībvalstīm būtu jāpiemēro esošās pamatnostādnes arī attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem45. Ņemot vērā minēto, noteikumos par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām būtu jāņem vērā pamatnostādnes un ieteikumi, kas pieņemti visā Covid-19 pandēmijas laikā kā uzticams drošības tīkls vienotajam tirgum, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis attiecīgā gadījumā tos piemēro kā seku mazināšanas pasākumus iekšējās robežkontroles atjaunošanas laikā. Jo īpaši būtu jānosaka pasākumi vienotā tirgus nepārtrauktas darbības nodrošināšanai un pārrobežu reģionu un “dvīņu pilsētu” interešu aizsardzībai, tostarp, piemēram, piemērojot atļaujas vai atkāpes pārrobežu reģionu iedzīvotājiem.

(38)

Lai ierobežotu iekšējās robežkontroles atjaunošanas radītās kaitīgās sekas, jebkurš lēmums atjaunot iekšējo robežkontroli vajadzības gadījumā būtu jāpapildina ar sekas mazinošiem pasākumiem. Tiem būtu jāietver pasākumi netraucētai preču tranzīta, pārvadājumu jomā strādājošo un jūrnieku pārvietošanās darbībai, izveidojot “zaļās joslas”. Turklāt, lai ņemtu vērā vajadzību nodrošināt to personu pārvietošanos, kuru darbība var būt būtiska piegādes ķēdes saglabāšanai vai būtisku pakalpojumu sniegšanai, dalībvalstīm būtu jāpiemēro esošās pamatnostādnes arī attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem45. Ņemot vērā minēto, noteikumos par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām būtu jāņem vērā pamatnostādnes un ieteikumi, kas pieņemti visā Covid-19 pandēmijas laikā kā uzticams drošības tīkls vienotajam tirgum, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis attiecīgā gadījumā tos piemēro kā seku mazināšanas pasākumus iekšējās robežkontroles atjaunošanas laikā. Jo īpaši , ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību pozīciju pārrobežu reģionos, būtu jānosaka pasākumi vienotā tirgus nepārtrauktas darbības nodrošināšanai un pārrobežu reģionu un “dvīņu pilsētu” interešu aizsardzībai, tostarp, piemēram, piemērojot atļaujas vai atkāpes pārrobežu reģionu iedzīvotājiem.

(45)

Lai varētu veikt lēmuma par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām post factum analīzi, dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt pienākumam pēc kontroles atcelšanas iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām. Ja kontroles tiek saglabātas ilgstoši, šāds ziņojums būtu jāiesniedz arī pēc 12 mēne šiem un pēc tam katru gadu, ja izņēmuma kārtā tiek saglabātas kontroles, un tik ilgi, kamēr kontroles saglabājas . Ziņojumā jo īpaši būtu jāizklāsta sākotnējais un sekojošais novērtējums par iekšējās robežkontroles nepieciešamību un kritēriju ievērošanu robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām. Komisijai īstenošanas aktā būtu jāpieņem veidne un tā jādara pieejama tiešsaistē.

(45)

Lai varētu veikt lēmuma par robežkontroles pagaidu atjaunošanu pie iekšējām robežām pastāvīgu un post factum analīzi, dalībvalstīm arī turpmāk vajadzētu būt pienākumam šīs kontroles īstenošanas laikā iesniegt Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai regulārus ziņojumus par robežkontroles atjaunošanu pie iekšējām robežām un iesniegt noslēguma ziņojumu pēc tās atcelšanas . Ja kontroles tiek saglabātas ilgstoši, pastāvīgie novērtējuma ziņojumi būtu jāiesniedz ik pēc sešiem mēnešiem un galīgais post factum ziņojums ir jāiesniedz, tiklīdz iekšējās robežkontroles ir atceltas . Šajos ziņojumos jo īpaši būtu jāizklāsta sākotnējais un sekojošais novērtējums par iekšējās robežkontroles nepieciešamību un kritēriju ievērošanu robežkontroles atjaunošanai pie iekšējām robežām. Komisijai īstenošanas aktā būtu jāpieņem veidnes un tās jādara pieejamas tiešsaistē.

b)

pievieno šādu 27.–30. punktu:

b)

pievieno šādu 27.–30. punktu:

“27.

“migrantu instrumentalizācija” apzīmē situāciju, kad trešā valsts izraisa neatbilstīgas migrācijas plūsmas uz Savienību, aktīvi veicinot vai atvieglojot trešo valstu valstspiederīgo pārvietošanos uz ārējām robežām pa savu teritoriju vai no tās un pēc tam tālāk uz minētajām ārējām robežām, ja šādas darbības liecina par trešās valsts nodomu destabilizēt Savienību vai dalībvalsti, ja šādu darbību būtība var apdraudēt būtiskas valsts funkcijas, arī tās teritoriālo integritāti, likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību;

“27.

“migrantu instrumentalizācija” apzīmē situāciju, kad trešā valsts vai tās finansēts aktors aktīvi mudina ievērojamu skaitu trešo valstu valstspiederīgo mēģināt masveidā nelegāli ierasties kādā no Savienības dalībvalstīm ar nodomu destabilizēt Savienību vai dalībvalsti, ja skartā dalībvalsts spēj pienācīgi pierādīt, kāpēc šādu darbību būtība apdraud būtiskas valsts funkcijas, likumības un kārtības uzturēšanu vai valsts drošības aizsardzību un ja Eiropadome ir atzinusi, ka Savienību vai vienu vai vairākas tās dalībvalstis skar migrantu instrumentalizācijas situācija ;

28.

“būtisks ceļojums” ir ceļojums saistībā ar būtisku funkciju izpildi vai būtisku vajadzību, ņemot vērā visas piemērojamās Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas uzskaitīti XI pielikumā;

28.

“būtisks ceļojums” ir ceļojums saistībā ar būtisku funkciju izpildi vai būtisku vajadzību, ņemot vērā visas piemērojamās Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas uzskaitīti XI pielikumā;

29.

“nebūtisks ceļojums” ir ceļojums, kura nolūks nav būtisks ceļojums;

30.

“transporta mezgli” ir lidostas, jūras vai upju ostas, dzelzceļa stacijas un autoostas.;

29.

“nebūtisks ceļojums” ir ceļojums, kura nolūks nav būtisks ceļojums”;

30.

“transporta mezgli” ir lidostas, jūras vai upju ostas, dzelzceļa stacijas un autoostas.”;

2)

regulas 5. pantam pievieno šādu jaunu 4. punktu:

2)

regulas 5. pantam pievieno šādu jaunu 4. punktu:

a)

tādu personu tiesības, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

a)

tādu personu tiesības, kuras izmanto tiesības brīvi pārvietoties saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)

trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK56, un personu, kuru uzturēšanās tiesības izriet no citiem Savienības instrumentiem vai valsts tiesību aktiem vai kurām ir attiecīgās valsts ilgtermiņa vīzas, kā arī viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības;

b)

trešo valstu valstspiederīgo, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/109/EK56, un personu, kuru uzturēšanās tiesības izriet no citiem Savienības instrumentiem vai valsts tiesību aktiem vai kurām ir attiecīgās valsts ilgtermiņa vīzas, kā arī viņu attiecīgo ģimenes locekļu tiesības;

c)

trešo valstu valstspiederīgo, kas meklē starptautisko aizsardzību, tiesības.”;

c)

trešo valstu valstspiederīgo, kas meklē starptautisko aizsardzību, tiesības. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem būtu atvērti un pieejami reģistrācijas punkti, tostarp robežšķērsošanas punkti, pietiekamā skaitā un būtu garantēta efektīva aizsardzība pret izraidīšanu, tostarp tiesības iesniegt starptautiskās aizsardzības pieteikumus, un lai tiktu īstenoti mazaizsargātiem cilvēkiem paredzēti aizsardzības pasākumi. ”;

3)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

3)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

5)

regulas 23. pantu aizstāj ar šādu:

a)

dalībvalstu tādu kompetento iestāžu policijas vai citu publisko pilnvaru īstenošanu to teritorijā, tostarp to iekšējās pierobežas teritorijās, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja vien minēto pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm.

a)

dalībvalstu tādu kompetento iestāžu policijas vai citu publisko pilnvaru īstenošanu to teritorijā, tostarp to iekšējās pierobežas teritorijās, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja vien minēto pilnvaru īstenošana iedarbības ziņā nav līdzvērtīga robežpārbaudēm.

Kompetento iestāžu pilnvaru īstenošanu jo īpaši nedrīkst uzskatīt par līdzvērtīgu robežpārbaudēm, ja veiktie pasākumi:

Kompetento iestāžu pilnvaru īstenošanu jo īpaši nedrīkst uzskatīt par līdzvērtīgu robežpārbaudēm, ja veiktie pasākumi:

b)

iespēju dalībvalstīm veikt personu drošības pārbaudes transporta mezglos, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem, to kompetentās iestādes un pārvadātāji, ja šādas drošības pārbaudes veic arī personām, kuras ceļo pa dalībvalsts teritoriju;

b)

iespēju dalībvalstīm veikt personu drošības pārbaudes transporta mezglos, ko veic kompetentās iestādes saskaņā ar katras dalībvalsts tiesību aktiem, to kompetentās iestādes un pārvadātāji, ja šādas drošības pārbaudes veic arī personām, kuras ceļo pa dalībvalsts teritoriju;

c)

iespēju dalībvalstīm tiesību aktos paredzēt pienākumu, ka personai ir jābūt personas dokumentiem vai tie jānēsā līdzi;

c)

iespēju dalībvalstīm tiesību aktos paredzēt pienākumu, ka personai ir jābūt personas dokumentiem vai tie jānēsā līdzi;

d)

iespēju dalībvalstij pieņemt tiesību aktu par trešo valstu valstspiederīgo pienākumu saskaņā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (“Šengenas konvencija”), 22. panta noteikumiem ziņot par atrašanos tās teritorijā;

d)

iespēju dalībvalstij pieņemt tiesību aktu par trešo valstu valstspiederīgo pienākumu saskaņā ar Konvencijas, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (“Šengenas konvencija”), 22. panta noteikumiem ziņot par atrašanos tās teritorijā;

e)

pasažieru datu pārbaudes drošības nolūkos attiecīgajās datubāzēs par personām, kuras ceļo telpā bez kontroles pie iekšējām robežām, ko var veikt kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.”;

e)

pasažieru datu pārbaudes drošības nolūkos attiecīgajās datubāzēs par personām, kuras ceļo telpā bez kontroles pie iekšējām robežām, ko var veikt kompetentās iestādes saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem.”;

6)

regulā iekļauj šādu 23.a pantu:

a)

attiecīgais trešās valsts valstspiederīgais neatbilst vai vairs neatbilst 6. panta 1. punktā noteiktajiem ieceļošanas nosacījumiem;

b)

uz trešās valsts valstspiederīgo neattiecas 6. panta 5. punkta a) apakšpunktā noteiktā atkāpe;

c)

trešās valsts valstspiederīgais tiek aizturēts policijas pārrobežu operatīvās sadarbības ietvaros, jo īpaši kopīgas policijas patruļas laikā;

d)

pamatojoties uz informāciju, kas uzreiz pieejama aizturēšanas iestādēm, tostarp attiecīgās personas paziņojumiem, personas identitāti, ceļošanas vai citiem dokumentiem, kas atrasti pie minētās personas, vai meklēšanas rezultātiem attiecīgajās valsts un Savienības datubāzēs, pastāv skaidras norādes uz to, ka trešās valsts valstspiederīgais ir tiešā ceļā ieradies no citas dalībvalsts.

8)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

8)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

a)

ar terorismu vai organizēto noziedzību saistītas aktivitātes;

a)

ar terorismu vai organizēto noziedzību saistītas aktivitātes;

b)

plaša mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas;

b)

plaša mēroga sabiedrības veselības ārkārtas situācijas;

c)

situācija, ko raksturo plaša mēroga neatļauta trešo valstu valstspiederīgo kustība starp dalībvalstīm, apdraudot telpas bez iekšējās robežkontroles vispārējo darbību;

c)

plaša mēroga vai augsta līmeņa starptautiski notikumi, piemēram, sporta, profesionālie vai politiskie pasākumi.

d)

plaša mēroga vai augsta līmeņa starptautiski notikumi, piemēram, sporta, profesionālie vai politiskie pasākumi.

9)

aiz 25. panta iekļauj šādu jaunu 25.a pantu:

9)

aiz 25. panta iekļauj šādu jaunu 25.a pantu:

10)

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

10)

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

a)

robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām piemērotību, ņemot vērā konstatētā nopietnā apdraudējumu būtību un jo īpaši to, vai robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām var adekvāti novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;

a)

tādu alternatīvu pasākumu izmantošanu kā, piemēram, samērīgas pārbaudes, ko veic saistībā ar 23. panta a) apakšpunktā minēto pilnvaru likumīgu īstenošanu;

b)

šāda pasākuma iespējamo ietekmi uz:

b)

robežkontroles atjaunošanas pie iekšējām robežām piemērotību, ņemot vērā konstatētā nopietnā apdraudējumu būtību un jo īpaši to, vai robežkontroles atjaunošana pie iekšējām robežām var adekvāti novērst apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;

—

personu pārvietošanos telpā bez iekšējās robežkontroles un

—

pārrobežu reģionu darbību, ņemot vērā to spēcīgās sociālās un ekonomiskās saites.

c)

šāda pasākuma iespējamo ietekmi uz:

—

personu pārvietošanos telpā bez iekšējās robežkontroles un

—

pārrobežu reģionu darbību, ņemot vērā to spēcīgās sociālās un ekonomiskās saites.

a)

izmantojot alternatīvus pasākumus, piemēram, samērīgas pārbaudes, ko veic saistībā ar 23. panta a) apakšpunktā minēto pilnvaru likumīgu īstenošanu;

a)

izmantojot alternatīvus pasākumus, piemēram, samērīgas pārbaudes, ko veic saistībā ar 23. panta a) apakšpunktā minēto pilnvaru likumīgu īstenošanu;

b)

izmantojot 23.a pantā paredzēto procedūru;

b )

izmantojot policijas sadarbības veidus, kā paredzēts Savienības tiesību aktos, tostarp tādos jautājumos kā kopīgas patruļas, kopīgas operācijas, kopējas izmeklēšanas grupas, citas valsts teritorijā veikta tūlītējas pakaļdzīšanās vai citas valsts teritorijā veikta novērošana.

c)

izmantojot policijas sadarbības veidus, kā paredzēts Savienības tiesību aktos, tostarp tādos jautājumos kā kopīgas patruļas, kopīgas operācijas, kopējas izmeklēšanas grupas, citas valsts teritorijā veikta tūlītējas pakaļdzīšanās vai citas valsts teritorijā veikta novērošana.

11)

regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

11)

regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

a)

atjaunošanas vai pagarināšanas iemeslus, tostarp visus attiecīgos datus, kas sīki atspoguļo notikumus, kuri rada nopietnu apdraudējumu tās sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai;

a)

atjaunošanas vai pagarināšanas iemeslus, tostarp visus attiecīgos datus, kas sīki atspoguļo notikumus, kuri rada nopietnu apdraudējumu tās sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai , un iemeslus, kuru dēļ alternatīvie pasākumi nav bijuši piemēroti ;

b)

ierosinātās atjaunošanas vai pagarināšanas apjomu, precizējot, kurā iekšējo robežu daļā vai daļās robežkontrole jāatjauno vai jāpagarina;

b)

ierosinātās atjaunošanas vai pagarināšanas apjomu, precizējot, kurā iekšējo robežu daļā vai daļās robežkontrole jāatjauno vai jāpagarina;

c)

oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

c)

oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

d)

plānotās atjaunošanas vai pagarināšanas ieviešanas dienu un ilgumu;

d)

plānotās atjaunošanas vai pagarināšanas ieviešanas dienu un ilgumu;

e)

nepieciešamības un proporcionalitātes apsvērumus, kas norādīti 26. panta 1. punktā un pagarinājuma gadījumā – 26. panta 2. punktā;

e)

nepieciešamības un proporcionalitātes apsvērumus, kas norādīti 26. panta 1. punktā un pagarinājuma gadījumā – 26. panta 2. punktā;

f)

attiecīgos gadījumos – pasākumus, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

f)

attiecīgos gadījumos – pasākumus, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

12)

iekļauj šādu 27.a pantu:

12)

iekļauj šādu 27.a pantu:

13)

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

13)

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

14)

regulas 31. pantu groza šādi:

14)

regulas 31. pantu groza šādi:

a)

regulas 31. pants kļūst par 1. punktu;

a)

regulas 31. pants kļūst par 1. punktu;

b)

pievieno šādu 2. punktu:

b)

pievieno šādu 2. punktu:

a)

sīkāku informāciju par iekšējām robežām, pie kurām jāatjauno robežkontrole;

b)

ierosinātās atjaunošanas iemesliem;

c)

oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

d)

plānotās atjaunošanas ieviešanas dienu un ilgumu;

e)

attiecīgos gadījumos – pasākumiem, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

a)

sīkāku informāciju par iekšējām robežām, pie kurām jāatjauno robežkontrole;

b)

ierosinātās atjaunošanas iemesliem;

c)

oficiālo robežšķērsošanas vietu nosaukumus;

d)

plānotās atjaunošanas ieviešanas dienu un ilgumu;

e)

attiecīgos gadījumos – pasākumiem, kas jāveic pārējām dalībvalstīm.

15)

regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

15)

regulas 33. pantu aizstāj ar šādu:

19)

pievieno jaunu XII pielikumu:

“XII PIELIKUMS

A DAĻA

Pie iekšējām robežām aizturēto personu pārvietošanas kārtība

[1.–7.]

B DAĻA

Standartveidlapa pie iekšējām robežām aizturēto personu pārvietošanai

[..]”