52022IP0242

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52022IP0242 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022IP0242

Help

Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. jūnija rezolūcija par Parlamenta tiesībām nākt klajā ar iniciatīvām (2020/2132(INI))

OV C 493, 27.12.2022, p. 112–119 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 493, 27.12.2022, p. 100–107 (GA)

HTML

PDF

Official Journal

27.12.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 493/112

P9_TA(2022)0242

Parlamenta tiesības nākt klajā ar iniciatīvām

Eiropas Parlamenta 2022. gada 9. jūnija rezolūcija par Parlamenta tiesībām nākt klajā ar iniciatīvām (2020/2132(INI))

(2022/C 493/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

—	ņemot vērā grozīto 2010. gada 20. oktobra pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām (1) (2010. gada pamatnolīgums),

—	ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa nolīgumu Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (2) (Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu),

—	ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības darbības uzlabošanu, izmantojot Lisabonas līguma piedāvāto potenciālu (3),

—	ņemot vērā 2017. gada 16. februāra rezolūciju par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām (4),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 13. februāra rezolūciju par pašreizējo stāvokli debatēs par Eiropas nākotni (5),

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (6),

—	ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (7),

—	ņemot vērā priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas 2019. gada 16. jūlija politiskās pamatnostādnes nākamajai Eiropas Komisijai 2019.–2024. gadam “Eiropas Savienība, kas tiecas uz augstākiem mērķiem – mana programma Eiropai”,

—	ņemot vērā Parlamenta pasūtīto 2020. gada jūlija pētījumu “Eiropas Parlamenta iniciatīvas tiesības”,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0142/2022),

A.	tā kā saskaņā ar LES 15. pantu Eiropadomei nav jāveic likumdošanas funkcijas;

tā kā Parlaments ir vienīgā ES iestāde, ko demokrātiski un tieši ievēlē pilsoņi; tā kā pretēji dalībvalstu konstitucionālajām sistēmām Parlamentam nav vispārēju tiešu likumdošanas iniciatīvas tiesību, kas saskaņā ar LES 17. panta 2. punktu ir Komisijai, izņemot gadījumus, kad Līgumos ir noteikts citādi;

C.	tā kā Līgumos ir piešķirtas netiešas likumdošanas iniciatīvas tiesības, jo saskaņā ar LESD 225. pantu “Eiropas Parlaments ar tā deputātu balsu vairākumu var lūgt Komisiju iesniegt atbilstīgu priekšlikumu par jautājumiem, par kuriem tas uzskata, ka Līgumu īstenošanai ir vajadzīgs Savienības akts”;

D.	tā kā LESD 225. pantā ir arī noteikts, – “ja Komisija neiesniedz priekšlikumu, tā informē Eiropas Parlamentu par iemesliem”;

E.	tā kā Parlamenta patstāvīgie ziņojumi un rezolūcijas ir svarīgs instruments ES politiskās programmas noteikšanā;

tā kā saskaņā ar 2010. gada pamatnolīgumu Komisija ir apņēmusies ziņot par konkrētiem pasākumiem saistībā ar Parlamenta pieprasījumiem iesniegt priekšlikumu saskaņā ar LESD 225. pantu trīs mēnešu laikā pēc attiecīgās rezolūcijas pieņemšanas plenārsēdē; tā kā, ja Komisija neievēro šo pienākumu, to saskaņā ar LESD 265. pantu varētu uzskatīt par bezdarbību;

tā kā tikai vienu trešdaļu no Parlamenta likumdošanas un neleģislatīvās iniciatīvas procedūrām līdz 2019. gadam var uzskatīt par veiksmīgām un lielākajā daļā gadījumu Komisija, reaģējot uz leģislatīvajiem patstāvīgajiem ziņojumiem (INL), kas pieņemti kopš 2011. gada, līdz 2019. gadam nav iesniegusi atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus (8);

tā kā Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu ir noteikts, ka Komisijai ir jāpieņem īpašs paziņojums par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šādiem pieprasījumiem un ka gadījumā, “ja tā nolemj neiesniegt priekšlikumu, atbildot uz šādu pieprasījumu, tai attiecīgi ir jāsniedz iespējamo alternatīvu analīze un jāatbild uz visiem jautājumiem, ko likumdevēji izvirzījuši saistībā ar analīzi par “Eiropas pievienoto vērtību” un “Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām””;

tā kā Līgumos Parlamentam ir piešķirtas tiešas iniciatīvas tiesības attiecībā uz tā sastāvu, deputātu ievēlēšanu un nolikumu, Eiropas Ombuda statūtiem un Parlamenta izmeklēšanas tiesībām un šādos gadījumos piemēro īpašu procedūru, ka arī attiecībā uz procedūru uzsākšanu, kas saistītas ar tiesiskuma ievērošanu un Līgumu pārskatīšanu;

J.	tā kā Parlamenta tiešās iniciatīvas tiesības nebūt nav pietiekami plašas, lai tas varētu pārstāvēt pilsoņu, pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru viedokli Eiropas iestādēs, faktiski atstājot Komisijai monopolstāvokli likumdošanas iniciatīvas īstenošanā;

K.	tā kā, lai Parlamentam piešķirtu lielāku nozīmi Savienības darba kārtības noteikšanā, stiprinot Parlamenta iniciatīvas tiesības, ir nepieciešams paplašināt parasto likumdošanas procedūru, attiecinot to arī uz citām politikas jomām, un pastiprināt iestāžu sadarbību;

tā kā Parlaments 2016. gada oktobrī (9) un 2020. gada oktobrī (10) pieņēma īpaši vērienīgu likumdošanas iniciatīvu par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi, aicinot Komisiju un Padomi sākt sarunas ar Parlamentu par iestāžu nolīgumu saskaņā ar LESD 295. pantu; tā kā tiesiskums ir viena no jomām, kurā varētu attīstīt Parlamenta iniciatīvas tiesības;

M.	tā kā, piešķirot Parlamentam tiešas iniciatīvas tiesības, tiktu atjaunots līdzsvars Savienības likumdošanas procesā;

N.	tā kā empīriski pierādījumi liecina, ka Parlamenta iniciatīvu panākumi galvenokārt ir atkarīgi no Padomes lēmumu pieņemšanas procedūras (kvalificēts balsu vairākums vai vienprātība) (11);

tā kā rezolūcijā par pašreizējo stāvokli debatēs par Eiropas nākotni Parlaments atgādināja, ka “līgumu iespējamas turpmākas pārskatīšanas gadījumā likumdošanas iniciatīvas tiesības varētu piešķirt arī Parlamentam kā ES pilsoņu tiešajam pārstāvim”; tā kā konference par Eiropas nākotni cita starpā bija vēsturiska iespēja veicināt Eiropas demokrātijas un Līgumu reformu, iesaistot iedzīvotājus;

P.	tā kā konferences par Eiropas nākotni digitālajā platformā Eiropas demokrātija bija viens no jautājumiem, kas visvairāk saņēma iedzīvotāju ieguldījumu;

tā kā rezolūcijā par Eiropas Savienības pašreizējās institucionālās struktūras iespējamo attīstību un korekcijām Parlaments ierosināja “saskaņā ar vairāku dalībvalstu ierasto praksi – abām ES likumdevēja palātām, Padomei un jo īpaši Parlamentam, kas ir vienīgā pilsoņu tieši ievēlētā iestāde, būtu jāpiešķir likumdošanas iniciatīvas tiesības, neskarot Komisijas likumdošanas pamatprerogatīvu”,

tā kā Parlamenta Reglamentā ir paredzēti noteikumi rezolūciju izstrādei un pieņemšanai saskaņā ar LESD 225. pantu; tā kā praksē pastāv atšķirība starp patstāvīgajiem (INI) un INL ziņojumiem; tā kā 2010. gada pamatnolīgumā un Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu šāda nošķiršana nav iekļauta,

Līgumos noteiktās tiešās Parlamenta tiesības nākt klajā ar iniciatīvu

uzsver, ka Parlamentam, neraugoties uz to, ka tas ir vienīgā tieši ievēlētā ES iestāde, nav vispārēju tiešu iniciatīvas tiesību, un pauž nožēlu par to;

uzsver, ka jau Lisabonas līgums piešķir Parlamentam tiešas iniciatīvas tiesības, atzīstot tā kompetenci pašam organizēties, tā kontroles funkciju un demokrātisko leģitimitāti kā vienīgajai tieši ievēlētajai ES iestādei;

uzsver, ka institucionālā struktūrā, kurā Parlamentam vēl nav paredzētas vispārējas tiešas iniciatīvas tiesības, tā uzsāktajām īpašajām likumdošanas procedūrām ir īpaša konstitucionāla pārākums un prioritāte pār parastajām likumdošanas procedūrām;

atgādina, ka iepriekšējo 20 gadu laikā Parlaments ir konsekventi izmantojis šādas īpašas likumdošanas tiesības, kaut arī tās ir nepietiekamas; tomēr pauž nožēlu par to, ka šīs īpašās likumdošanas procedūras pārāk reti tiek sekmīgi pabeigtas, jo nav panākta vienošanās ar Komisiju un Padomi (12);

uzsver, ka Parlaments ir izmantojis savas iniciatīvas tiesības, uzsākot tiesiskuma procedūru saskaņā ar LES 7. pantu; nosoda to, ka Padome nav spējusi veikt turpmākus pasākumus, izmantojot paredzēto procedūru un reaģējot uz Parlamenta atkārtotajiem aicinājumiem rīkoties, un norāda uz to, ka apstāklis, ka Padome nav efektīvi piemērojusi LES 7. Pantu, turpina graut Eiropas kopējo vērtību integritāti, savstarpējo uzticēšanos un Savienības kā tādas uzticamību; uzskata par ļoti būtisku nodrošināt, ka pilnība un nekavējoties tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2092 (2020. gada 16. decembris) par vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai (13), respektējot Parlamenta kā viena no likumdevējiem lomu; uzskata, ka Savienība joprojām ir strukturāli nesagatavota cīņai pret regresu demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību jomā un to pārkāpumiem dalībvalstīs; uzskata, ka šo jautājumu pasliktināšanās dažādās dalībvalstīs ir parādījusi, ka ir nepieciešama īstena iestāžu savstarpēja sadarbība; pauž dziļu nožēlu par to, ka nav pienācīgi reaģēts uz Parlamenta iniciatīvu izveidot ES mehānismu demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām, un atkārtoti aicina Komisiju un Padomi nekavējoties sākt sarunas ar Parlamentu par iestāžu nolīgumu;

atkārtoti izsaka savu argumentēto priekšlikumu par to, ka pastāv acīmredzams risks, ka Ungārija smagi pārkāpj vērtības, uz kuru pamata ir dibināta Savienība; atkārtoti pauž savas dziļās bažas par to, ka uzklausīšanas standarta procedūras nenodrošina vienlīdzīgas iespējas Parlamenta, no vienas puses, un Komisijai un trešdaļai dalībvalstu, no otras puses, kad jāiesniedz pamatots priekšlikums un jāpiekļūst informācijai; pauž nožēlu par to, ka uzklausīšanas nekādu būtisku progresu attiecībā uz to, kā novērst nepārprotamu varbūtību, ka smagi tiks pārkāptas vērtības, vēl devušas nav;

pauž nožēlu par to, ka trīs dalībvalstis vēl nav ratificējušas 2018. gadā pieņemto grozīto Eiropas Savienības vēlēšanu likumu;

pauž nožēlu arī par to, ka Padome līdz šim ir atteikusies risināt sarunas ar Parlamentu par tā izmeklēšanas tiesībām, kaut gan tas ir pretrunā LESD 226. pantam un lojālas sadarbības principam, tādējādi neīstenojot Līguma noteikumu, neskatoties uz pienākumu darīt to;

atzinīgi vērtē jauno Eiropas Ombuda statūtu pieņemšanu, sekojot Parlamenta iniciatīvai, kas nodrošina statūtu atbilstību Lisabonas līgumam;

Līgumos noteiktās Padomes un Eiropadomes likumdošanas iniciatīvas tiesības

10.

pauž nožēlu, ka ekonomikas un monetārās politikas jomā LESD 121. pantā ir paredzēts tikai informēt Parlamentu; norāda arī, ka Padome ir izmantojusi LESD 121. pantu kā de facto iniciatīvas tiesības šajā jomā, un prasa, lai Parlamentam kā vienīgajai ES iestādei, kas pārstāv pilsoņu viedokli, būtu papildu kompetences;

11.

turklāt atzīst, ka Eiropadome ir izmantojusi LESD 68. pantu kā faktiskas iniciatīvas tiesības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā; uzsver, ka Eiropadome nav viens no likumdevējiem un ka būtu jāpārskata tas, ka Eiropadome pieņem daudzgadu darbības programmas šajā jomā bez pienākuma apspriesties ar Parlamentu vai Komisiju, ņemot vērā šīs politikas īpaši nopietno ietekmi uz pilsoņu pamattiesībām; prasa, lai Parlamentam un Padomei šī kompetence tiktu piešķirta ar vienādiem nosacījumiem gaidāmajā Līguma pārskatīšanā;

12.

norāda, ka saskaņā ar LESD 76. pantu Padomei ir iniciatīvas tiesības ar ceturtās daļas dalībvalstu starpniecību, kas sakrīt ar Komisijas iniciatīvas tiesībām attiecībā uz sadarbību administratīvo tiesību jomā un policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;

13.

norāda, ka šīs norises ir daļa no plašākas tendences, kas dažādā mērā noved pie lielākas nelīdzsvarotības starp Padomi, Eiropadomi un Komisiju lēmumu pieņemšanas pilnvaru jomā visās politikas jomās; uzsver, ka šāda prakse grauj ES institucionālo uzbūvi, kas izveidota ar Līgumiem; uzskata, ka būtu jāatjauno līdzsvars par labu demokrātiskai leģitimitātei, piešķirot Parlamentam līdzvērtīgas tiesības;

14.

ar bažām norāda uz to, ka trūkst pārredzamības, Padomei izmantojot tās LESD 241. pantā paredzētās netiešās iniciatīvas tiesības; aicina Padomi ērti lietojamā veidā un visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās publicēt visus pieprasījumus, kas izteikti, izmantojot šo juridisko pamatu, un uzstāj uz savu aicinājumu Padomei nodrošināt pēc iespējas augstāku pārredzamības līmeni visos tās tiesību aktos (14), pilnībā ievērojot ES noteikumus par piekļuvi dokumentiem;

Līgumos noteiktās netiešās Parlamenta tiesības nākt klajā ar iniciatīvu

15.

atgādina, ka kopš Māstrihtas līguma stāšanās spēkā Parlamentam, atzīstot tā unikālo demokrātisko leģitimitāti, ir bijušas tiesības prasīt Komisijai iesniegt tiesību aktu priekšlikumus;

16.

norāda, ka saskaņā ar LESD 225. pantu pieprasījumiem ir jābūt Savienības kompetencē un ka pašlaik vienīgais Komisijas pienākums ir informēt Parlamentu par iemesliem, kāpēc tā neiesniedz priekšlikumu;

17.

atgādina, ka Parlaments un Komisija vienojās ar 2010. gada pamatnolīgumu vēl vairāk uzlabot šīs tiesības; norāda, ka Komisija ir apņēmusies trīs mēnešu laikā ziņot par pasākumiem, kas veikti saistībā ar Parlamenta pieprasījumiem, un, ja kolēģija tā nolemj, iesniegt tiesību akta priekšlikumu;

18.

uzskata, ka ir pienācis laiks izrādīt vērienīgāku politisko gribu, un tādēļ aicina apsvērt iespēju pārskatīt 2010. gada pamatnolīgumu, lai Parlamentam nodrošinātu lielākas iniciatīvas tiesības;

19.

pauž nožēlu par to, ka līdz 2019. gadam pēc Parlamenta likumdošanas iniciatīvas ziņojumiem, kas pieņemti saskaņā ar LESD 225. pantu, Komisija iesniedza tiesību aktu priekšlikumus pēc Parlamenta pieprasījuma tikai mazākumā gadījumu (15); turklāt pauž nožēlu par to, ka lielākajā daļā gadījumu netika ievēroti termiņi, kādos Komisijai jāatbild uz Parlamenta pieprasījumiem un jāiesniedz tiesību aktu priekšlikumi;

20.

uzskata, ka Komisijas vienīgais pienākums informēt Parlamentu par iemesliem neveikt turpmākus pasākumus saistībā ar INL, ko pieņēmis Parlamenta deputātu vairākums, ir nepietiekams, un tādēļ ļoti atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas U. fon der Leienas atbalstu Parlamenta iniciatīvas tiesībām un apņemšanos vienmēr ar tiesību aktu reaģēt uz Parlamenta pieprasījumiem saskaņā ar LESD 225. pantu, pilnībā ievērojot proporcionalitātes, subsidiaritātes un labāka likumdošanas procesa principus; sagaida, ka Komisija saglabās šo apņemšanos ierosināt tiesību aktus pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis jebkādu šādu pieprasījumu ar tā deputātu vairākumu INL procedūrā; uzskata, ka šī apņemšanās būtu jāpastiprina un būtu jāstiprina Parlamenta pilnvaras ietekmēt ES programmu;

21.

atzinīgi vērtē to, ka pašreizējā komisāru kolēģija ir savlaicīgi atbildējusi uz visiem Parlamenta pieprasījumiem (16), izņemot vienu gadījumu (17); turklāt uzsver, ka tikai vienā gadījumā netika iesniegts tiesību akta priekšlikums; uzskata, ka tas pierāda, ka ir izveidots starpiestāžu precedents, un sagaida, ka Komisija turpinās pildīt savu apņemšanos atbildēt uz visiem pieprasījumiem;

22.

uzskata, ka pārdomām par Parlamenta iniciatīvas tiesībām ir jāiet roku rokā ar plašākām pārdomām par politisko iniciatīvu ES lēmumu pieņemšanas procesā;

23.

ierosina, ka būtu jāuzlabo reakcija uz ES pilsoņu iniciatīvām un uzsver, kad tad, ja Komisija noteiktajos termiņos nav publicējusi savus nodomus vai paziņojumā ir norādījusi, ka tā neplāno rīkoties pēc tādas ES pilsoņu iniciatīvas, kas atbilst procedūras prasībām un atbilst Līgumiem, jo īpaši LES 2. pantā noteiktajām Savienības pamatvērtībām, Parlaments varētu pieņemt lēmumu par normatīva patstāvīga (INL) ziņojuma sagatavošanu, reaģējot uz ES pilsoņu iniciatīvu;

Parlamenta tiesības nākt klajā ar iniciatīvām nākotnē

24.

pauž dziļu pārliecību, ka vispārējas un tiešas iniciatīvas tiesības vēl vairāk stiprinātu Savienības demokrātisko leģitimitāti, dotu iespējas Savienības pilsoņiem un atspoguļotu Savienības un tās iestāžu kompetenču attīstību laika gaitā, lai panāktu spēcīgāku Eiropas demokrātiju;

25.

uzskata, ka Parlamentam kā vienīgajai tieši ievēlētajai ES iestādei būtu jāpiešķir tiesības ierosināt tiesību aktus;

26.

pauž stingru pārliecību, ka Līgumi būtu jāpārskata, lai Parlamentam kā vienīgajai tieši ievēlētajai ES iestādei un tādējādi iestādei, kas pārstāv pilsoņu viedokli ES lēmumu pieņemšanas procesā, tiktu piešķirtas vispārējas un tiešas tiesības ierosināt tiesību aktus; uzsver, ka Parlamentam būtu jāuzsāk LES 48. pantā paredzētā procedūra, lai noteiktu šādas likumdošanas iniciatīvas tiesības; uzskata, ka Parlamenta iniciatīvas tiesības būtu jāpiemēro vismaz tajās politikas jomās, kurās Parlaments ir pilnvarots pieņemt tiesību aktus kā viens no likumdevējiem;

27.

uzsver, ka konference par Eiropas nākotni ir vēl nepieredzēta iespēja novērst pašreizējos trūkumus un dot jaunu impulsu Eiropas demokrātijai, un stingri mudina ņemt vērā dalībnieku ieteikumus konferencē par labu patiesām Parlamenta iniciatīvas tiesībām;

28.

atkārtoti uzsver īpašo un pastiprināto konstitucionāli nostiprināto suverenitāti jautājumos, uz kuriem pašlaik attiecas Parlamenta iniciatīvas tiesības, un uzskata, ka šādas ekskluzīvas tiesības būtu jāattiecina arī uz jautājumiem, kuros demokrātiskā leģitimitāte ir īpaši svarīga;

29.

norāda, ka Parlamenta pašreizējās iniciatīvas tiesības ietver dažādas īpašas likumdošanas procedūras, piemēram, attiecībā uz noteikumiem par tā sastāvu, deputātu ievēlēšanu un nolikumu, Eiropas Ombuda nolikumu, kā arī Parlamenta izmeklēšanas tiesībām;

30.

uzskata, ka Līgumos šādas procedūras nav reglamentētas, un prasa noslēgt jaunu iestāžu nolīgumu starp trim iestādēm, kurā tiktu reglamentēts vienīgi šis jautājums, pilnībā ievērojot Parlamenta īpašo konstitucionālo suverenitāti un uzlabojot Eiropas Savienības demokrātisko legitimitāti; uzskata, ka šādā jaunā iestāžu nolīgumā varētu apsvērt pasākumus, lai novērstu dokumentu institucionālu bloķēšanu;

31.

uzskata, ka Parlamenta iekšējiem noteikumiem būtu labāk jāatspoguļo šo likumdošanas procedūru īpatnības; jo īpaši iesaka, ka gadījumos, kad Parlamentam tiesību akta pieņemšanai ir vajadzīgs Padomes apstiprinājums vai piekrišana un Komisijas atzinums vai piekrišana, Parlamentam pēc balsojuma par ierosināto tiesību aktu būtu jāuzsāk apspriešanās procedūra ar šīm iestādēm; turklāt uzskata, ka Parlamentam būtu jāracionalizē procedūras šādu ierosināto tiesību aktu grozīšanai pēc minētajām apspriedēm;

32.

uzskata, ka parastās likumdošanas procedūras paplašināšana un parastās likumdošanas procedūras noteikšana gadījumos, kad Parlamentam ir iniciatīvas tiesības, būtu jāuzskata par papildinošiem procesiem;

33.

uzskata, ka Parlamenta tiešu iniciatīvas tiesību atzīšana neizslēdz iespēju Komisijai saglabāt paralēlas tiesības vai saglabāt iniciatīvas monopolu kā, piemēram, budžeta jomā; varētu arī paredzēt, ka Padomei būs tiešas iniciatīvas tiesības stingri noteiktās jomās; aicina trīs iestādes apsvērt, kā varētu efektīvi līdzāspastāvēt paralēlas iniciatīvas tiesības un kā tās varētu īstenot praksē;

34.

apņemas pilnībā izmantot, attīstīt un turpināt nostiprināt potenciālās Parlamenta netiešās iniciatīvas tiesības, kas paredzētas Līgumos un tālāk attīstītas iestāžu nolīgumos, kā arī paustas ar Komisijas priekšsēdētājas U. fon der Leienas apņemšanos;

35.

uzskata, ka Iestāžu nolīgumam par labāku likumdošanas procesu ir būtiska nozīme patiesas un pārredzamas sadarbības nodrošināšanā visā likumdošanas ciklā un ļauj panākt labāku savstarpēju izpratni par dažādu iestāžu attiecīgajām nostājām;

36.

prasa kopīgi novērtēt 2010. gada pamatnolīguma darbību un nepieciešamību veikt mērķtiecīgu pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka var efektīvi ievērot tā noteikumus un termiņus, kas saistīti ar Parlamenta netiešajām iniciatīvas tiesībām; prasa Komisijai kopā ar Parlamentu izvērtēt arī to, cik lielā mērā būtu jāpārskata Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu, lai likvidētu iespējamos šķēršļus Parlamenta pilnvarām ierosināt likumdošanas iniciatīvas;

37.

uzskata, ka ir lietderīgi pārskatīt tā iekšējos noteikumus, procedūras un tam izvirzītās prasības, tostarp attiecībā uz normatīvo patstāvīgo ziņojumu sagatavošanu saskaņā ar LESD 225. pantu, lai nodrošinātu, ka priekšlikumi ir vērsti uz būtiskāko un labi pamatoti; ierosina racionalizēt Parlamenta Reglamentā izklāstītās procedūras rezolūciju izstrādei un pieņemšanai saskaņā ar LESD 225. pantu, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi ņemti vērā visi Komisijai iesniegtie likumdošanas iniciatīvas pieprasījumi, vienmēr ievērojot Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, neatkarīgi no Parlamenta rezolūcijas, kurā ir ietverts pieprasījums;

38.

apņemas atbalstīt šos instrumentus kā galveno līdzekli, lai pieprasītu Komisijai iesniegt tiesību aktu priekšlikumus; šajā sakarībā norāda uz nepieciešamību adresēt pieprasījumus Komisijai vienai pašai un nodrošināt, ka normatīvo patstāvīgo ziņojumu saturs nepārsniedz ziņojuma priekšmeta darbības jomu, kā par to ir pieņemts lēmums; uzsver, ka Parlamentam, pieņemot mērķtiecīgus un pienācīgi pamatotus ziņojumus saskaņā ar LESD 225. pantu, ir jānodrošina nepieciešamās tehniskās un administratīvās spējas;

39.

uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ciešu sadarbību ar Komisiju visā likumdošanas patstāvīgo ziņojumu aprites ciklā, lai nodrošinātu, ka process ir pēc iespējas efektīvs, pārredzams un iekļaujošs; šajā sakarībā uzsver Komiteju priekšsēdētāju konferences un Priekšsēdētāju konferences lomu;

40.

uzsver, ka Parlaments pilnībā ievēro Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu, kurā uzsvērta nepieciešamība veikt iepriekšēju Eiropas pievienotās vērtības analīzi, kā arī novērtēt Eiropas integrācijas trūkuma izmaksas, un ka tam ir struktūra ietekmes novērtēšanas darbībām, kas jāveic, ciktāl tas ir iespējams, pirms tiek iesniegts INL ziņojums, lai uzlabotu Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu, kas paredzēts Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu;

41.

uzskata, ka Komisijai, izvērtējot subsidiaritātes, proporcionalitātes un labāka regulējuma principus saistībā ar Parlamenta pieprasījumiem iesniegt tiesību aktu priekšlikumus saskaņā ar LESD 225. pantu, būtu pienācīgi jāņem vērā Parlamenta sagatavotā analīze attiecībā uz “Eiropas pievienoto vērtību” un “Eiropas integrācijas trūkuma radītajām izmaksām”, ko pievieno priekšlikumam; norāda, ka saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu Komisijai jau ir pienākums atbildēt uz visiem jautājumiem, ko likumdevēji izvirzījuši saistībā ar šādu analīzi;

42.

turklāt uzskata, ka Komisijai būtu skaidri jāsasaista priekšlikumu projekti, kas pieņemti pēc Parlamenta priekšlikuma saskaņā ar LESD 225. pantu, ar attiecīgajiem INL ziņojumiem, sniedzot skaidru ietekmi uz likumdošanu;

43.

apņemas veicināt ciešāku koordināciju ar Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, pienācīgi ņemot vērā to atzinumus saskaņā ar LESD 225. pantu;

44.

atkārtoti norāda, ka pieejamība, ētikas aspekti un pārredzamība ir ārkārtīgi svarīgi un ka tiem ir jābūt visu ES iestāžu darbības pamatā; prasa, lai visa attiecīgā informācija par likumdošanas iniciatīvas ziņojumiem, piemēram, iekšējiem procedūras posmiem vai Komisijas turpmākajiem pasākumiem, būtu viegli pieejama tiešsaistē visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās;

45.

atkārtoti uzsver posma pirms tiesību aktu pieņemšanas nozīmi un atgādina par Parlamenta lomu, kas paredzēta Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu un 2010. gada pamatnolīgumā; aicina paātrināt darbu pie kopīgas tiesību aktu datubāzes izveides, kā paredzēts Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu;

46.

atgādina, cik svarīga ES demokrātiskajai leģitimitātei ir pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības līdzdalība; aicina visas ES iestādes jēgpilni iesaistīt tās lēmumu pieņemšanā visos politikas cikla posmos;

o o

47.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.

(2) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(3) OV C 252, 18.7.2018., 215. lpp.

(4) OV C 252, 18.7.2018., 201. lpp.

(5) OV C 449, 23.12.2020., 90. lpp.

(6) OV C 270, 7.7.2021., 71. lpp.

(7) OV C 362, 8.9.2021., 6. lpp.

(8) Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments, pētījums “The European Parliament’s right of initiative” (Eiropas Parlamenta iniciatīvas tiesības), Brisele, 2020, 55. un 57. lpp.

(9) 2016. gada 25. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi (OV C 215, 19.6.2018., 162. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta 2020. gada 7. oktobra rezolūcija par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (OV C 395, 29.9.2021., 2. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments, pētījums “The European Parliament’s right of initiative” (Eiropas Parlamenta iniciatīvas tiesības), Brisele, 2020, 12. un 8. lpp.

(12) Turpat, 34.–35. lpp.

(13) OV L 433 I, 22.12.2020., 1. lpp.

(14) 2019. gada 17. janvāra rezolūcija par Ombuda stratēģisko izmeklēšanu OI/2/2017 par ES Padomes darba sagatavošanas struktūrās notiekošo leģislatīvo diskusiju pārredzamību (OV C 411, 27.11.2020., 149. lpp.).

(15) Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departaments, pētījums “The European Parliament’s right of initiative” (Eiropas Parlamenta iniciatīvas tiesības), Brisele, 2020., 54. lpp.

(16) Komisijas atbildes uz šādām Parlamenta rezolūcijām:

—	2020. gada 8. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai “Digitālā finanšu darbība: jauni ar kriptoaktīviem saistīti riski — regulējuma un uzraudzības problēmas finanšu pakalpojumu, iestāžu un tirgu nozarē” (OV C 395, 29.9.2021., 72. lpp.);

—	2020. gada 22. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par ES tiesisko regulējumu ES izraisītas globālas atmežošanas apturēšanai un vēršanai pretējā virzienā (pieņemtie teksti, P9_TA(OV C 404, 6.10.2021., 175. lpp.);

—	2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai “Digitālo pakalpojumu tiesību akts: komerctiesību un civiltiesību noteikumu pielāgošana komercvienībām, kas darbojas tiešsaistē” (OV C 404, 6.10.2021., 31. lpp.);

—	2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai “Digitālo pakalpojumu tiesību akts: vienotā tirgus darbības uzlabošana” (OV C 404, 6.10.2021., 2. lpp.);

—	2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru (OV C 404, 6.10.2021., 63. lpp.);

—	2020. gada 20. oktobra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgajam intelektam piemērojamo civiltiesiskās atbildības režīmu (OV C 404, 6.10.2021., 107. lpp.);

—	2021. gada 21. janvāra rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par tiesībām atslēgties (OV C 456, 10.11.2021., 161. lpp.);

(17) Komisijas atbilde uz Parlamenta 2020. gada 13. maija rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai “Drošības tīkls ES programmu atbalsta saņēmēju aizsardzībai: DFS ārkārtas rīcības plāna izstrāde” (OV C 323, 11.8.2021., 2. lpp.).

Top

Choose the experimental features you want to try