Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52022IP0229

    Eiropas Parlamenta 2022. gada 8. jūnija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu (12208/2021 – C9-0419/2021 – 2021/0300M(NLE))

    OV C 493, 27.12.2022, p. 152–157 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
    OV C 493, 27.12.2022, p. 127–132 (GA)

    27.12.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    C 493/152


    P9_TA(2022)0229

    ES un Mauritānijas ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums un tā īstenošanas protokols (rezolūcija)

    Eiropas Parlamenta 2022. gada 8. jūnija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu (12208/2021 – C9-0419/2021 – 2021/0300M(NLE))

    (2022/C 493/20)

    Eiropas Parlaments,

    ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12208/2021),

    ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2021/99 (2021. gada 25. janvāris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku par to, lai tiktu pagarināts tā protokola darbības termiņš, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēti Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, un kura darbības termiņš beidzas 2021. gada 15. novembrī (1),

    ņemot vērā Padomes Lēmumu (ES) 2021/2123 (2021. gada 11. novembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku un tā īstenošanas protokolu (2),

    ņemot vērā 2022. gada 8. jūnija normatīvo rezolūciju (3) par lēmuma projektu,

    ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku, kurš stājās spēkā 2008. gada 8. augustā (4),

    ņemot vērā Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku (5),

    ņemot vērā 2022. gada 3. maija rezolūciju par virzību uz ilgtspējīgu zilo ekonomiku ES: zvejniecības un akvakultūras nozaru loma (6),

    ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punktu un 218. panta 6. punktu (C9-0419/2021),

    ņemot vērā 2000. gada 23. jūnija Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (7) (Kotonū nolīgums),

    ņemot vērā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2015. gada publikāciju “Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnes par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā”,

    ņemot vērā ANO darba grupas 2020. gadā sagatavoto kopsavilkuma ziņojumu par mazo pelaģisko zivju pie Ziemeļrietumāfrikas krastiem novērtējumu (2019. gads),

    ņemot vērā kopējo zivsaimniecības politiku, jo īpaši tās ārējo dimensiju,

    ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju,

    ņemot vērā ES apņemšanos nodrošināt attīstībai nepieciešamo politikas saskaņotību, kā noteikts LESD 208. pantā,

    ņemot vērā Komisijas ex ante un ex post novērtējumus par iepriekšējo nolīgumu un protokolu,

    ņemot vērā 2021. gada 10.–12. februārī notikušās Apvienotās zinātniskās komitejas ārkārtas sanāksmes ziņojumu par zivsaimniecības nolīgumu starp Mauritānijas Islāma Republiku un Eiropas Savienību,

    ņemot vērā 2021. gada 20. oktobra rezolūciju par stratēģiju “No lauka līdz galdam” taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā (8),

    ņemot vērā Reglamenta 105. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Attīstības komitejas atzinumus,

    ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A9-0154/2022),

    A.

    tā kā ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (IZPN) ir jāīsteno saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas zvejas darbības, kurās tiek izmantots tikai partnervalsts pieļaujamās nozvejas pārpalikums; tā kā nozares atbalstam būtu jāveicina zvejniecības nozares ilgtspējīga attīstība, jo īpaši atbalstot mazapjoma zvejniecības un vienlaikus arī stiprinot vietējo pārtikas nodrošinājumu un vietējās kopienas;

    B.

    tā kā pirmais zivsaimniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Mauritānijas Islāma Republiku tika noslēgts 1987. gadā un tā kā jaunākais īstenošanas protokols, kura sākotnējais darbības termiņš bija četri gadi, proti, no 2015. gada līdz 2019. gadam, divreiz tika pagarināts uz vienu gadu un zaudēja spēku 2021. gada 15. novembrī;

    C.

    tā kā Savienība un Mauritānija 2021. gada 28. jūlijā panāca vienošanos par jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un protokolu;

    D.

    tā kā Eiropas Savienība un Āfrikas valstis ir parakstījušas vairākus IZPN;

    E.

    tā kā jaunais protokols aptver piecu gadu laikposmu un tajā paredzētās zvejas iespējas līdzinās iepriekšējā protokolā paredzētajām, Savienības finansiālais ieguldījums par piekļuvi zvejai ir noteikts 57,5 miljoni EUR gadā un kopējais ieguldījums nozariskajam atbalstam sasniedz 16,5 miljonus EUR;

    F.

    tā kā zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums ar Mauritāniju ir ES lielākais jauktais nolīgums; tā kā tas ANO Jūras tiesību konvencijas 62. pantā definētā pieejamā pārpalikuma robežās, ņemot vērā Mauritānijas flotu zvejas kapacitāti, nodrošina zvejas iespējas 10 dalībvalstu kuģiem, kuri kā mērķsugas zvejo demersālās un pelaģiskās sugas, kuras, tāpat kā tunzivis, ir tālu migrējošu zivju sugas;

    G.

    tā kā mazo pelaģisko sugu krājumu, jo īpaši sardinellu krājumu, pārzveja un šo sugu zivju pārstrāde zivju miltos un zivju eļļā nodara milzīgu kaitējumu ne tikai vietējiem ūdeņiem, piemēram, piesārņojumu ar notekūdeņiem, bet arī visa Rietumāfrikas reģiona vietējo iedzīvotāju nodrošinātībai ar pārtiku; tā kā Mauritānija 2017. gadā apņēmās samazināt zivju miltu un zivju eļļas ražošanu un līdz 2020. gadam to pakāpeniski izbeigt; tā kā kopš 2010. gada to ražošana ir trīskāršojusies un Mauritānijā un kaimiņvalstīs ir notikusi zivju miltu rūpnīcu ekspansija;

    H.

    tā kā ir vajadzīgi pārliecinoši zinātniskie dati, efektīvas uzraudzības un kontroles sistēmas un pārredzamība attiecībā uz nozvejām un zvejas licencēm, lai piekrastes valstis varētu noteikt mazo pelaģisko sugu kopīgo krājumu pieejamo pārpalikumu un nodrošinātu, ka tiek pieņemti tādi lēmumi par krājumu pārvaldību, kuru rezultātā zivju ieguve no šiem krājumiem nepārsniedz zinātniskos limitus; tā kā attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumu pārvaldību Mauritānijā Apvienotās zinātniskās komitejas 2021. gada ārkārtas sanāksmes ziņojumā ir atbalstīti papildu pasākumi, ar kuriem samazināt zvejas piepūli valsts 15 jūras jūdžu zvejas zonā, piemēram, kvotu noteikšana krājumiem, kuru pārmērīga izmantošana ir zinātniski apstiprināta;

    I.

    tā kā saskaņā ar jauno protokolu nozariskais atbalsts ir vērsts uz astoņām intervences jomām; tā kā tās cita starpā ietver atbalstu mazapjoma zvejniecībām un piekrastes kopienām, zinātniskās pētniecības stiprināšanai, kontroles un pārraudzības darbību stiprināšanai un tehnisko atbalstu Mauritānijas iestādēm; tā kā Apvienotā komiteja apstiprinās nozares daudzgadu programmu šā atbalsta izmantošanai; tā kā Mauritānijas iestādēm ir pienākums iesniegt galīgo ziņojumu par nozariskā atbalsta īstenošanu;

    J.

    tā kā ar jauno protokolu tiek izveidota jauna koordinācijas struktūra (cellule de coordination), kurai jāatbalsta programmā noteikto projektu īstenošana un kura būs atbildīga par Apvienotās komitejas lēmumu uzraudzību;

    K.

    tā kā jaunā protokola 7. pantā ir paredzēta iespēja, ka Savienība un Mauritānija trešajā īstenošanas gadā var pārskatīt zvejas iespējas, ievērojot zvejas apgabala resursu ilgtspēju un pielāgojot ES finansiālo ieguldījumu;

    L.

    tā kā ar jauno protokolu tiek ieviestas atšķirīgas maksas, kas no kuģu īpašniekiem iekasējamas par 6. kategoriju (pelaģiskās zvejas saldētājtraleri), un tās vairāk atbilst katras konkrētās pelaģiskās sugas tirgus vērtībai;

    M.

    tā kā jaunā nolīguma 3. pantā ir paziņots, ka uz ES floti jāattiecina tādi paši tehniskie nosacījumi par zveju un piekļuvi resursiem, kādus piemēro visām pārējām flotēm; tā kā tajā pašā pantā ir paredzēts stiprināt informācijas apmaiņu un noteikts, ka Mauritānijai ir jāpublisko visi nolīgumi, ar ko ārvalstu kuģiem atļauj darboties tās zvejas zonā;

    N.

    tā kā jaunais protokols maina un paplašina mazo pelaģisko sugu zvejas zonu ES kuģiem; tā kā protokola 9. pantā ir noteikts, ka Mauritānijai sešu mēnešu laikā pēc protokola īstenošanas sākumdienas ir jāizstrādā mazo pelaģisko sugu zvejniecībām paredzēts ilgtspējīgas pārvaldības plāns, kas piemērojams visām flotēm, kuras darbojas Mauritānijas ūdeņos; tas ir jaunās zvejas zonas izveides nosacījums; tā kā Savienības finansiālais ieguldījums 7,5 miljonu EUR apmērā ir atkarīgs no tā, vai Apvienotā komiteja šo pārvaldības plānu apstiprinās;

    O.

    tā kā jaunais protokols ļauj ES kuģiem ārkārtējos apstākļos izkraut nozveju ārpus Mauritānijas ostām, ko sen jau pieprasījuši ES zvejas kuģi, kuri darbojas Mauritānijā;

    P.

    tā kā Komisijas veiktajā iepriekšējā protokola novērtējumā prasīts izveidot reģionālu pārvaldības satvaru mazo pelaģisko sugu un Senegālas heka kopīgo krājumu izmantošanai, kā prasīts ANO Jūras tiesību konvencijas 63. pantā;

    1.

    atzinīgi vērtē to, ka Savienība un Mauritānija noslēdz jaunu ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un protokolu, kuri izstrādāti, lai uzlabotu un modernizētu pašreizējo nolīgumu; pozitīvi vērtē to, ka papildu protokola darbības termiņa pagarinājumi uz vienu gadu turpmāk nebūs vajadzīgi vai, ja tie nav noteikti nepieciešami, tiks izbeigti, nekaitējot Eiropas flotei;

    2.

    atzinīgi vērtē arī partnerības nolīguma pārveidi par pilnīgu IZPN un norāda, ka šāda veida nolīgumi ir labs pamats sadarbībai okeānu pārvaldības un zivju krājumu ilgtspējīgas pārvaldības jomā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Savienības zivsaimniecības nolīgumos, tostarp to īstenošanā, tiktu atspoguļoti kopējās zivsaimniecības politikā nostiprinātie ilgtspējīgas pārvaldības principi;

    3.

    norāda, ka šis nolīgums stiprina vidisko, ekonomisko, sociālo, administratīvo un zinātnisko sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejniecību, uzlabotu okeānu pārvaldību, apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, uzraudzītu un kontrolētu zvejas darbības un veicinātu nolīguma pārredzamu īstenošanu un darbvietu radīšanu saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2007. gada Konvenciju par darbu zvejniecībā (Nr. 188); uzsver, ka partnerībai ir jānodrošina garantijas un aizsardzība visiem uz ES kuģiem strādājošajiem; uzsver, ka visiem zvejniekiem, kas darbojas Mauritānijas ūdeņos, ir svarīga godīga konkurence;

    4.

    atzīst, ka jaunais nolīgums un protokols ir svarīgs, ņemot vērā ievērojamās zvejas iespējas ES flotei, un kā platforma pastāvīgai strukturētai sadarbībai starp Savienību un Mauritāniju, jo īpaši ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības jomā un Eiropas flotes uzturēšanā;

    5.

    aicina Mauritāniju nodrošināt, ka mazās pelaģiskās sugas netiek pārzvejotas, un apturēt un pakāpeniski likvidēt negatīvo ietekmi, ko rada zivju miltu un zivju eļļas rūpniecība Mauritānijā; aicina Eiropas Savienību IZPN satvarā veicināt šo mērķu sasniegšanu; norāda, ka zivis būtu jāizmanto galvenokārt pārtikā, nevis par pārtikas pārstrādes rūpniecības izejvielām, un ka ir svarīgi, lai vietējās iestādes iesaistītos un sadarbotos šajā jautājumā;

    6.

    atzinīgi vērtē to, ka jaunajā protokolā Mauritānijai prasīts publicēt mazo pelaģisko sugu ilgtspējīgas pārvaldības plānu, kas attieksies uz visiem kuģiem, kuri zvejo Mauritānijas ūdeņos; mudina Mauritāniju ņemt vērā Apvienotās zinātniskās komitejas ārkārtas sanāksmes 2021. gada ziņojuma secinājumus un šāda plāna izstrādē vajadzības gadījumā izmantot uz zinātni balstītu piesardzīgu pieeju;

    7.

    uzsver, ka puses ir apņēmušās veicināt zivsaimniecības pārvaldību, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas atrodas šajā apgabalā, un ka Savienības kuģiem būtu jāvar piekļūt pienācīgai zvejas resursu pārpalikuma daļai saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem;

    8.

    atzinīgi vērtē jaunajā nolīgumā un protokolā iekļautās pārredzamības un nediskriminēšanas klauzulas un mudina Komisiju nodrošināt šo klauzulu pilnīgu īstenošanu un ievērošanu; norāda, ka pārredzamības noteikumi bija iekļauti jau iepriekšējā nolīgumā, taču netika pilnībā ievēroti;

    9.

    prasa, lai Mauritānija informētu Komisiju par visiem publiskiem vai privātiem nolīgumiem ar ārvalstu kuģiem, kas darbojas tās zvejas zonā, tostarp trešo valstu kuģiem, un lai šī informācija tiktu iekļauta gada ziņojumā, kas Komisijai jānosūta Parlamentam; pauž bažas par to, ka līdz šim Mauritānija nav publiskojusi dažus zivsaimniecības nolīgumus ar trešām valstīm;

    10.

    norāda uz protokolā prasīto informācijas apmaiņu saistībā ar ziņojumiem par ārvalstu flotu un ārvalstu īpašniekiem piederošu vietējo flotu darbībām Mauritānijas ūdeņos; aicina Mauritāniju sniegt Komisijai pilnīgu informāciju skaidrā un lietotājdraudzīgā formātā par visiem tās ūdeņos zvejojošiem kuģiem, lai varētu gūt skaidru vispārēju priekšstatu par kopējo zvejas piepūli, nozveju pa sugām un krājumu stāvokli; aicina Mauritāniju šo informāciju darīt publiski pieejamu; norāda, ka tas ir nosacījums pārpalikuma aprēķināšanai atbilstoši ANO Jūras tiesību konvencijai;

    11.

    atzinīgi vērtē to, ka Mauritānija ir publicējusi pirmo ziņojumu par Zivsaimniecības pārredzamības iniciatīvu; norāda, ka ziņojuma pamatā ir informācija par 2018. kalendāro gadu; aicina Mauritāniju publiskot jaunākos datus;

    12.

    pauž bažas par karoga maiņas praksi, jo īpaši Mauritānijas ūdeņos un reģionā kopumā;

    13.

    uzskata, ka Savienībai, ņemot vērā tās Ziemeļrietumāfrikā spēkā esošo zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu un IZPN tīklu, ir jāmudina Mauritānija un tās kaimiņvalstis pastiprināt sadarbību kopīgo krājumu pārvaldībā, jo īpaši krājumu, piemēram, krājumu, kas ir svarīgi vietējā pārtikas nodrošinājuma ziņā, un zvejas iespēju noteikšanā; īpaši norāda, ka Savienībai ir svarīgi aktīvi sadarboties ar saviem partneriem šajā reģionā, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pārvaldības lēmumus attiecīgajā reģionālajā zvejniecības pārvaldības organizācijā; aicina ES, Mauritāniju un kaimiņvalstis atbalstīt visaptveroša reģionāla kopīgo krājumu pārvaldības satvara īstenošanu, izveidojot reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju minēto krājumu saistībā un sākot starptautisku dialogu ar attiecīgajām valstīm;

    14.

    atzinīgi vērtē visu pušu apņemšanos nolīgumu īstenot pārredzami un saskaņā ar Kotonū nolīgumu, ievērojot cilvēktiesības, demokrātijas principus, tiesiskumu un labu pārvaldību; aicina īpašu uzmanību pievērst cilvēktiesībām Mauritānijā, tostarp zivsaimniecības nozarē, īpašu uzsvaru liekot uz darba apstākļiem; norāda, ka Kotonū nolīguma neīstenošana attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu var izraisīt nolīguma apturēšanu saskaņā ar tā 21. pantu un jaunā īstenošanas protokola 14. pantu;

    15.

    norāda, ka iepriekšējā protokola ex post izvērtējumā secināts, ka kopumā Mauritānija un ES ir ieguvušas līdzīgu pievienotās vērtības daļu, proti, 40–45 % katra; tomēr norāda — izvērtējumā teikts, ka pievienotā vērtība, ko Mauritānijai rada ES kuģu veiktās darbības, ir salīdzinoši maza, jo nenotiek ekonomiskā mijiedarbība uz sauszemes; šajā sakarībā aicina ES izpētīt veidus, kā šo situāciju uzlabot jaunā protokola satvarā;

    16.

    norāda, ka Mauritānijai ir bijušas grūtības izmantot nozarisko atbalstu; tāpēc aicina Komisiju sniegt tehnisko palīdzību nozares daudzgadu programmas sagatavošanā un īstenošanā un stiprināt Mauritānijas administratīvās spējas, jo īpaši attiecībā uz jauno koordinācijas struktūru;

    17.

    uzskata, ka nozariskais atbalsts ir svarīgs elements Mauritānijas zivsaimniecības nozares attīstīšanā un darbvietu nodrošināšanā piekrastes kopienās;

    18.

    atzinīgi vērtē nozarisko atbalstu saskaņā ar 6. un 7. virzienu; aicina Apvienoto komiteju veicināt infrastruktūras projektus, kas palielinās zivju produktu vietējo patēriņu, un finansēt projektus, kas dod tiešu labumu visai Mauritānijas mazapjoma zvejniecību vērtības ķēdei;

    19.

    aicina īstenot vairāk nozariskā atbalsta projektu, lai palīdzētu Mauritānijas zivsaimniecības nozarē strādājošajām sievietēm un jo īpaši tām, kuras iesaistītas apstrādes darbībās; atzīst šādu projektu nozīmi vietējā pārtikas nodrošinājuma ziņā un prasa, lai sievietes tiktu aicinātas piedalīties darbsemināros par atbalsta darbībām un to plānošanu;

    20.

    uzsver, ka viena no vispārējām problēmām saistībā ar Savienības IZPN paredzēto nozarisko atbalstu ir pamanāmības, piekļūstamības un pārredzamības trūkums; tāpēc atzinīgi vērtē ar protokola īstenošanu saistīto darbību pamanāmības un publicitātes veicināšanas pasākumus, kas veikti, lai tā sniegtās priekšrocības būtu pilnībā redzamas un pieejamas visām iesaistītajām pusēm; norāda, ka ir jāuzlabo īstenošana un izmantošana, lai palielinātu nozares atbalstu, tostarp tā efektivitāti;

    21.

    aicina Komisiju un Mauritāniju uzlabot un paātrināt nozariskā atbalsta īstenošanu un palielināt pārredzamību, jo īpaši zvejas licenču jomā; tāpēc atzinīgi vērtē to, ka tiek publicēti gada ziņojumi par nozariskā atbalsta izmantojumu, un aicina tos publiskot; ierosina iepazīstināt Parlamentu ar darbībām vai pasākumiem, kam ir vislielākā nozīme vai ietekme uz tām Mauritānijas teritorijas vai sabiedrības daļām, kuras ir tiesīgas saņemt šo nozarisko atbalstu;

    22.

    norāda, ka ir jāuzlabo datu vākšana par Mauritānijas ūdeņos esošajiem krājumiem un IZPN īstenošanai jābalstās uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem; uzskata, ka nozariskais atbalsts būtu jāizmanto, lai atbalstītu mazapjoma zvejniecības un pirmām kārtām uzlabotu zinātniskos datus par zivju krājumiem, jo īpaši par kopīgajiem mazo pelaģisko sugu, kā sardinellu un stavridu, krājumiem un par visu to zvejas vietās zvejojošo flotu kontroles un pārraudzības darbībām;

    23.

    uzsver, cik svarīgi ir zinātniskie dati par krājumiem, pareiza datu vākšana un labāka uzraudzība, lai jaunais protokols varētu palielināt un uzlabot zinātnisko novērotāju klātbūtni; tam jo īpaši vajadzētu būt mērķim attiecībā uz trešo valstu zvejas kuģiem;

    24.

    mudina Komisiju veicināt ekspertu un zinātnieku līdzdalību un informācijas apmaiņu starp viņiem šā nolīguma satvarā un tā īstenošanas laikā, ja tas vajadzīgs dažādo sugu un nolīguma darbības novērtēšanai;

    25.

    atzinīgi vērtē to, ka jaunajā protokolā paredzēta iespēja trešajā piemērošanas gadā pielāgot ES finansiālo ieguldījumu un pārskatīt zvejas iespējas; aicina Komisiju vajadzības gadījumā izmantot šo elastību;

    26.

    atzinīgi vērtē jaunos noteikumus par maksām, kas iekasējamas no kuģu īpašniekiem, un cer, ka tas un citi protokola uzlabojumi, arī iespēja ES kuģiem ārkārtējos apstākļos izkraut nozveju ostās, kas nav Mauritānijas ostas, turpmāk ļaus labāk izmantot pieejamās zvejas iespējas;

    27.

    atzinīgi vērtē un atbalsta to, ka saskaņā ar protokolu zvejojošo Savienības pelaģiskās zvejas saldētājtraleru un garneļu zvejas kuģu īpašniekiem kā maksa natūrā arī turpmāk būtu jāpalīdz īstenot rīcībpolitiku, kas paredz zivju izdalīšanu trūcīgajiem iedzīvotājiem, 2 % no citā kuģī pārkrautajām vai zvejas reisa beigās izkrautajām pelaģisko sugu nozvejām saglabājot Valsts Zivju izdalīšanas sabiedrībai (Société nationale de distribution de poisson); norāda, ka Mauritānijā pieaug vietējais zivju patēriņš; aicina Komisiju un Mauritānijas iestādes nodrošināt, lai šis ieguldījums sasniegtu iedzīvotājus un nenonāktu zivju miltu rūpnīcās;

    28.

    uzsver apņemšanos īstenot SDO principus un tiesības, tos piemērojot visiem zvejniekiem uz ES kuģiem, lai izskaustu diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā; uzskata, ka šī īstenošana būtu jāuzrauga;

    29.

    atzinīgi vērtē kvalificētu Mauritānijas jūrnieku nodarbināšanu uz ES kuģiem saskaņā ar līgumiem, kas atbilst SDO standartiem un ietver sociālo nodrošinājumu; aicina vairāk censties nodarbināt praktikantus, lai palielinātu kvalificētu dalībnieku skaitu nozares programmā;

    30.

    aicina Komisiju IZPN kā būtisku elementu iekļaut ES partnerībā ar Āfriku;

    31.

    atzinīgi vērtē projektus, ko finansē no ES attīstības palīdzības Mauritānijā, piemēram, Promopeche, kura mērķis ir radīt darbvietas un apmācīt jauniešus nerūpnieciskās zvejas jomā; aicina Komisiju uzlabot IZPN un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) saskaņotību un konsekvenci;

    32.

    uzsver, ka zveja, cita starpā mazapjoma zveja, ir svarīga Mauritānijas ekonomikas nozare un tai ir būtiska nozīme valsts ekonomiskās attīstības, pārtikas un uztura nodrošinājuma un nodarbinātības iespēju (jo īpaši sieviešu un jauniešu nodarbinātības iespēju) ziņā, kā arī iekļaujošas un ilgtspējīgas ekonomiskās attīstības, kas dod labumu visiem, nodrošināšanā; tāpēc atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir ievērojami palielināt vietējo dalībnieku (cita starpā nelielu ģimenes uzņēmumu un piekrastes kopienu) noturību pret klimata pārmaiņu un krasta erozijas sekām; uzstāj, ka investīcijas zivsaimniecībā ir skaidri jāsaskaņo ar IAM un tās nedrīkst apdraudēt piekrastes kopienu vajadzības; uzstāj, ka finansiālais ieguldījums, ko sniedz saskaņā jauno nolīgumu, būtu jāsadala tā, lai tiktu ņemta vērā piekrastes kopienu būtiskā loma;

    33.

    prasa veicināt vietējās un reģionālās ekonomikas attīstību un stiprināt piekrastes kopienas, kuras ir atkarīgas no jūras resursiem un kuras tāpēc ir pilnībā jāiesaista jūras un piekrastes teritoriju pārvaldībā; atgādina, ka jūras un piekrastes bioloģiskās daudzveidības atjaunošana spēcina piekrastes kopienas un veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām; uzsver, ka visā īstenošanas procesā ir regulāri jāapspriežas ar piekrastes kopienām;

    34.

    atzīst, ka ES tirgi un ražotāji ir atkarīgi no zivju importa no Mauritānijas un citām valstīm, lai garantētu pārtikas pieejamību ES patērētājiem;

    35.

    prasa, lai ES turpmākie centieni šā IZPN satvarā būtu vērsti uz kaitīgu un neilgtspējīgu zivsaimniecības subsīdiju izbeigšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijas un citu starptautisko struktūru ietvaros, īpašu uzmanību pievēršot nelegālai zvejai;

    36.

    pieprasa, lai Mauritānijā un tās apkārtējā reģionā tiktu ievērots un pienācīgi piemērots ES juridiskais acquis — arī ES Tiesas nolēmumi;

    37.

    uzdod priekšsēdētājai nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Mauritānijas Islāma Republikas valdībai un parlamentam.

    (1)  OV L 34, 1.2.2021., 1. lpp.

    (2)  OV L 439, 8.12.2021., 1. lpp.

    (3)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0228.

    (4)  OV L 343, 8.12.2006., 4. lpp.

    (5)  OV L 439, 8.12.2021., 3. lpp.

    (6)  Pieņemtie teksti, P9_TA(2022)0135.

    (7)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

    (8)  OV C 184, 5.5.2022., 2. lpp.


    Top