52022IP0072

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52022IP0072 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022IP0072

Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūcija par 2020. gada ziņojumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Eiropas Parlamentā (2021/2039(INI))

OV C 347, 9.9.2022, p. 139–149 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 347, 9.9.2022, p. 128–138 (GA)

HTML

PDF

Official Journal

9.9.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 347/139

P9_TA(2022)0072

Integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Eiropas Parlamentā — 2020. gada ziņojums

Eiropas Parlamenta 2022. gada 10. marta rezolūcija par 2020. gada ziņojumu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Eiropas Parlamentā (2021/2039(INI))

(2022/C 347/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2. un 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 8., 10. un 19. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu,

—	ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija), kas stājās spēkā 2014. gada 1. augustā,

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 5. marta paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam” (COM(2020)0152),

—	ņemot vērā Komisijas 2008. gada 2. jūlija priekšlikumu Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas (COM(2008)0426) — Horizontālā diskriminācijas aizlieguma direktīva)

—

ņemot vērā Komisijas 2012. gada 14. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotēto uzņēmumu direktoru bez izpildpilnvarām vidū un saistītiem pasākumiem (Direktīva par sieviešu pārstāvību valdēs) (COM(2012)0614 — sieviešu uzņēmumu valdēs direktīva),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Direktīvu (ES) 2019/1158 par darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un aprūpētājiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 2010/18/ES (1) (“Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīva”),

—	ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 09/2021 “Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ES budžetā: laiks pārvērst vārdus darbībā — Īpašais ziņojums Nr. 10, 2021”,

—	ņemot vērā Eiropas Ombuda 2018. gada 17. decembra ziņojumu par cieņu darbā ES iestādēs un aģentūrās,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPRS) 2021. gada pētījumu Gender mainstreaming in the European Parliament: state of play (Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana Eiropas Parlamentā: pašreizējais stāvoklis),

—

ņemot vērā pēc Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas (FEMM) pieprasījuma Parlamenta Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departamenta pasūtīto 2021. gada pētījumu Gender equality: Economic value of care from the perspective of the applicable EU funds(Dzimumu līdztiesība: aprūpes ekonomiskā vērtība no piemērojamo ES fondu viedokļa),

—	ņemot vērā 2021. gada brošūru par sievietēm Eiropas Parlamentā,

—	ņemot vērā FEMM pieprasīto 2021. gada 16. marta darbsemināru “Dzimumu līdztiesības principa ievērošana ES atlabšanas pasākumu kopumā”,

—	ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 13. marta rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai Eiropas Parlamentā (2),

—	ņemot vērā Parlamenta 2007. gada 18. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju darbā (3),

—	ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa rezolūciju par integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai komiteju un delegāciju darbā (4),

—	ņemot vērā Parlamenta 2009. gada 7. maija rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai ES ārējās attiecībās un miera/valsts nostiprināšanā (5),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 15. janvāra rezolūciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai Eiropas Parlamentā (6),

—	ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 24. novembra rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu (7),

—	ņemot vērā Parlamenta 2019. gada 28. novembra rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai (8),

—	ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūciju par seksuālās uzmākšanās un izmantošanas apkarošanu Eiropas Savienībā (9),

—	ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūciju par pasākumiem, ar kuriem Eiropas Savienībā novērst un apkarot personas aizskaršanu un seksuālu uzmākšanos darbavietā, sabiedriskās vietās un politiskajā dzīvē (10),

—	ņemot vērā Parlamenta 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par ES dzimumu līdztiesības stratēģiju (11),

—	ņemot vērā 2020. gada 17. decembra rezolūciju par vajadzību pēc specializēta Padomes sastāva dzimumu līdztiesības jautājumā (12),

—	ņemot vērā Parlamenta 2020. gada 26. novembra rezolūciju par Eiropas vēlēšanu izvērtēšanu (13),

—	ņemot vērā 2021. gada 21. janvāra rezolūciju par dzimumperspektīvu Covid-19 krīzes laikā un pēc tās (14),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A9-0021/2022),

tā kā dzimumu līdztiesība ir uzskatāma par vienu no ES pamatvērtībām; tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai, izstrādājot, īstenojot un izvērtējot visas politikas jomas, programmas un pasākumus, ar kuriem veicina dzimumu līdztiesību un apkaro diskrimināciju, ir globāli atzīta stratēģija, ar kuru nodrošina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu; tā kā dzimumu līdztiesības jautājumi ir aktuāli visur, tostarp jomās, kurām uzmanība nav pievērsta, piemēram, aplikšanai ar nodokļiem, tirdzniecībai un zaļajai pārkārtošanās; tā kā dzimumu līdztiesība ir jāpanāk, izmantojot transversālu pieeju, kas aptver visas Parlamenta darba jomas;

tā kā, neraugoties uz dažās jomās gūtajiem dzimumu līdztiesības panākumiem, sievietes joprojām cieš no diskriminācijas dzimuma dēļ publiskajā un privātajā sfērā un darāmā joprojām ir daudz, tostarp attiecībā uz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas sadrumstaloto īstenošanu visās politikas jomās un iestādēs ES un valstu līmenī;

C.	tā kā diskriminācija dzimuma dēļ bieži vien pārklājas ar citiem tādiem diskriminācijas veidiem citu iemeslu dēļ, kas noved pie daudzkārtējām un saasinošām tādu konkrētu grupu diskriminācijas formām, kuras darbojas un mijiedarbojas vienā un tajā pašā laikā tādā veidā, ka tās nav atdalāmas;

tā kā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pasākumi cita starpā ietver kvotas, darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumus, uzmākšanās novēršanas politiku, dzimumvērīgas darbā pieņemšanas procedūras, ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumus, dzimumu līdztiesības rādītājus, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā un dzimumvērīgus izvērtējumus nolūkā pieņemt dzimumvērīgus tiesību aktus, dzimumneitrālas valodas izmantošanu un dzimumvērīgu saziņu;

E.	tā kā ESAO definē dzimumu līdzsvaru kā “dzīves iespēju un resursu vienlīdzīgu sadalījumu sieviešu un vīriešu starpā un/vai sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu pārstāvību”;

F.	tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE) horizontālo segregāciju definē kā “sieviešu un vīriešu atšķirīgu izplatību dažādās nozarēs un profesijās”;

tā kā seksuālās uzmākšanās un seksuālās vardarbības jautājuma risināšanā pēc trim kustības MeToo gadiem gūtais progress nav pietiekams un ES iestādēs un ārpus tām darāmā vēl ir daudz; tā kā pētījumi liecina, ka aizskaršana ir izplatītāka, nekā parasti tiek uzskatīts, un tā kā par to tiek ziņots ļoti nepietiekami;

tā kā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana ir jāpiemēro arī budžeta procesā; tā kā dzimumvērīga budžeta plānošana nenozīmē tikai līdzekļu piešķiršanu konkrētām dzimumu līdztiesības ierosmēm, bet arī nepieciešamību izprast budžeta un politikas lēmumu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un attiecīgi pielāgot publiskos izdevumus un ieņēmumus; tā kā budžeta resursi un pakalpojumu sniegšana būtu jāpiešķir atbilstoši uz datiem balstītai vajadzību apzināšanai, tostarp kvalitatīviem datiem par ietekmi uz dzimumu līdztiesību;

I.	tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka dzimumu līdztiesība ES budžeta ciklā pienācīgi ņemta vērā nav; tā kā Revīzijas palāta ir ieteikusi Komisijai novērtēt un ziņot par to, vai dzimumu līdztiesība ir ņemta vērā dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānos;

tā kā visu ES iestāžu darbības pamatā ir Līgumi un ES dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam; tā kā Parlamentam dzimumu līdztiesības veicināšanā būtu jābūt citu Parlamenta struktūru līderim, būtu jāmācās no citu Parlamenta struktūru paraugprakses dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanā savās struktūrās un procesos un jāņem vērā pamācoši dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas publiskajā un privātajā sektorā un pilsoniskajā sabiedrībā piemēri; tā kā integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai Parlamenta praksē un noteikumos joprojām pilnībā integrēta nav (15); tā kā uzklausīšanās, ko lielākā daļa Parlamenta komiteju organizēja laikposmā no pašreizējā sasaukuma sākuma līdz 2020. gada novembrim, sievietes veidoja mazāk nekā 50 % no klātesošajām; tā kā cita starpā Lauksaimniecības un lauku attīstības, Zivsaimniecības, lūgumrakstu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai šis īpatsvars bija mazāks par 25 %;

tā kā darba un privātās dzīves līdzsvaru Parlamentā ir būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un digitālie rīki, kā rezultātā gan deputātiem, gan darbiniekiem bieži vien nācās strādāt ilgāk; tā kā darbs no mājām nevar aizstāt bērnu aprūpes pakalpojumus; tā kā Parlaments kā darba devējs un iestāde, kas darbojas kā paraugs visai sabiedrībai, var gūt labumu no motivēta darbaspēka un veselīgas vides un darba ņēmējiem būtu jāvar baudīt darba un privātās dzīves līdzsvaru visā karjeras laikā,

Vispārīgas piezīmes

atkārtoti pauž savu stingro apņemšanos panākt līdztiesību un atbalsta integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai kā vienu no Parlamenta oficiālajām politikas pieejām, ar kuru minēto līdztiesību nodrošina; pauž nožēlu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas sadrumstaloto īstenošanu ES līmenī — visās politikas jomās un iestādēs; uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir uzskatāma par kopīgu atbildību, kas prasa visu ES iestāžu, dalībvalstu un aģentūru rīcību partnerībā ar pilsonisko sabiedrību, sieviešu organizācijām, sociālajiem partneriem un privāto sektoru;

uzsver, ka sievietes sastāda pusi iedzīvotāju un tādēļ viņas cieš no daudzveidīgām pārklājošamies diskriminācijas formām; uzsver, ka pret dzimumu līdztiesības nodrošināšanas pasākumiem ir jāizturas kompleksi, lai nevienu neatstātu novārtā un izskaustu jebkāda veida diskrimināciju, tostarp pārklājošamies formas; uzsver, ka ir arī jārada līdzdalības procesi, kuros ir iesaistīti visi attiecīgie dalībnieki un apvienotas lejupējas un augšupējas pieejas;

atzinīgi vērtē politikā iesaistīto sieviešu skaita pieaugumu, taču uzsver, ka mēs dzimumu paritāti neesam sasnieguši ne tuvu un ka sabiedriski prominentas sievietes, piemēram, politiķes un aktīvistes, bieži tiek vajātas, lai grautu viņu vēlmi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanas jomā; uzsver, ka nav iespējams izstrādāt feministiskus tiesību aktus vai politikas virzienus, ar kuriem ir iecerēts panākt dzimumu līdztiesību visās jomās, ja lēmumu pieņemšanas procesā nav iesaistītas sievietes; atgādina, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumvērīgu darba vidi, ar kuru uzlabo sieviešu pārstāvību visos Parlamenta līmeņos, tostarp politiskajās grupās un Eiropas Parlamenta locekļu birojos;

konstatē, ka ES iestādēs papildus datiem par sieviešu skaitu dažādos amatos kvantitatīvu un kvalitatīvu datu par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai nav; tādēļ prasa apkopot visaptverošu statistiku par dzimumu līdztiesību un apņemas izveidot kvalitatīvus tās rādītājus nolūkā vākt dzimumu griezumā strukturētus papildu datus, lai turpinātu uzlabot dzimumu līdztiesību;

atzinīgi vērtē EIGE instrumentāriju “Dzimumvērīgi parlamenti”, kurā galvenā vērība ir pievērsta piecām galvenajām jomām, kuras ir jārisina: vienlīdzīgas iespējas strādāt parlamentā, vienlīdzīgas iespējas ietekmēt parlamenta darba procedūras, pienācīga uzmanība parlamenta darba kārtībā ir atvēlēta sieviešu interesēm un bažām, dzimumsensitīvu tiesību aktu izstrāde un parlamenta simboliskās funkcijas ievērošana;

atzinīgi vērtē to, ka visas Parlamenta komitejas ir pieņēmušas rīcības plānus dzimumu līdztiesības jomā; tomēr secina, ka šie plāni uzraudzīti un īstenoti netiek; tādēļ prasa komitejām uzraudzīt savus dzimumu līdztiesības rīcības plānus, lai novērtētu progresu un nodrošinātu to īstenošanu; uzsver, ka Parlamenta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas tīkls ir atbildīgs par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai komiteju un delegāciju vidē un darbā;

atzinīgi vērtē 2019. gadā pieņemto Parlamenta Reglamenta jauno noteikumu, kurā ir noteikts pienākums pieņemt dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kura mērķis būtu dzimumu līdztiesības aspektu iekļaut visās katrā līmenī un posmā veiktajās Parlamenta darbībās; atzinīgi vērtē dzimumu līdztiesības rīcības plāna pieņemšanu 2020. gada jūlijā un tā īstenošanas ceļveža pieņemšanu 2021. gada aprīlī; prasa sagatavot ziņojumus, ar kuriem regulāri uzrauga progresu, kas ir panākts dzimumu līdztiesības rīcības plāna īstenošanā; pauž nožēlu par to, ka dzimumu līdztiesības rīcības plāns un ceļvedis nav publiski pieejami un ka lielākā daļa iekļauto pasākumu ir formulēti kā principi, taču bez skaidriem mērķiem un pienākumiem, kas liecina par politiskās ieinteresētības trūkumu to īstenošanā;

prasa vēl ciešāk strukturēti sadarboties visām ES iestādēm, piemērojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai labāk nodrošinātu dzimumu līdztiesību; uzskata, ka Parlamentam un politiskajām grupām būtu jāapvieno spēki, lai uzlabotu dzimumu līdztiesību un cīnītos pret antifeministiskām un pret dzimumu līdztiesību vērstām kustībām, kas vienmēr — gan Eiropā, gan visā pasaulē — izrādās arī antidemokrātiskas;

Iespējas iekļūt Parlamentā

konstatē, ka deputātu sieviešu īpatsvars kopš pēdējā sasaukuma beigām ir nedaudz samazinājies — no aptuveni 39,6 % līdz 39,1 %; tomēr atzinīgi vērtē Parlamenta vadošo lomu šajā jomā, tostarp tā panākto progresu attiecībā uz sieviešu politisko pārstāvību, kas ir augstāka par vidējo rādītāju dalībvalstu parlamentos — 30,4 % un ievērojami pārsniedz pasaules valstu parlamentu vidējo rādītāju — 25,2 %; atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis un politiskās partijas ir ieviesušas noteikumus, ar kuriem nodrošina dzimumu līdzsvaru savos vēlēšanu sarakstos, un uzstāj, ka gaidāmajā ES vēlēšanu likuma (16) pārskatīšanā ir jānodrošina dzimumu līdzsvars, izmantojot rāvējslēdzēju sarakstus vai citas līdzvērtīgas metodes, lai sievietēm un vīriešiem būtu vienlīdzīgas iespējas tikt ievēlētiem;

10.

mudina dalībvalstis, izstrādājot vēlēšanu likumu grozījumus, ņemt vērā nepieciešamību pēc dzimumu līdztiesības principu īstenojošiem parlamentiem; turklāt mudina valstu politiskās partijas, pieņemot lēmumus par vēlēšanu kandidātiem, ieviest kvotas, pat ja likumā tās paredzētas nav; šajā nolūkā prasa ar politiskajām partijām dalīties atbalsta mehānismos un paraugpraksē; uzsver —, lai nodrošinātu sieviešu dzimuma kandidātu klātbūtni, partiju iekšējai organizācijai un procedūrām ir jāatbilst dzimumu līdztiesības principam, iekļaujot tādus pasākumus kā, piemēram, dzimumu līdztiesības nepārprotama pasludināšana partiju noteikumos, lēmumu pieņemšanas lomu dzimumu kvotu izveide un labi funkcionējošu lobēšanas, aizstāvības un diskusiju forumu darbība, tostarp sieviešu spārnu un komiteju darbība;

11.

pauž nožēlu par to, ka Parlamentā trūkst dzimumvērīgu darbā pieņemšanas procedūru, un prasa Parlamenta dienestiem un politiskajām grupām virzīt uz priekšu šīs procedūras, lai izvairītos no diskriminācijas un palielinātu sieviešu klātbūtni jomās, kurās viņas ir pārstāvētas nepietiekami gan administrācijā, gan politiskajās grupās; prasa pieņemt konkrētus šīs plaisas novēršanas pasākumus;

Iespējas ietekmēt Parlamenta darba procedūras

12.

atzinīgi vērtē pilnībā dzimumu līdzsvaru Parlamenta Prezidijā, kurā 8 priekšsēdētāja vietnieki no 14 un 2 no 5 kvestoriem ir sievietes; tomēr norāda, ka tikai 3 no 7 Parlamenta politisko grupu priekšsēdētājiem vai līdzpriekšsēdētājiem ir sievietes, 8 no 25 komitejām pašlaik vada sievietes un 15 no 43 delegāciju priekšsēdētājām ir sievietes; prasa uzlabot dzimumu līdzsvaru komiteju, delegāciju un politisko grupu vadībā; atzinīgi vērtē Parlamenta Reglamenta 213. panta 1. punkta grozījumu, saskaņā ar kuru katras komitejas prezidijs nodrošina dzimumu līdzsvaru; tomēr pauž nožēlu par to, ka šis grozījums stāsies spēkā tikai tad, kad tiks atklāta pirmā sesija pēc nākamajām Parlamenta vēlēšanām, kas notiks 2024. gadā;

13.

prasa nodrošināt dzimumu līdzsvaru visos plenārsēžu, komiteju un delegāciju darba līmeņos, tostarp, ieceļot koordinatorus, referentus un ēnu referentus un sadalot uzstāšanās laiku;

14.

prasa ieviest horizontālās segregācijas novēršanas pasākumus, lai nodrošinātu dzimumu līdzsvaru dažādās komitejās un izbeigtu dzimtisko koncentrāciju konkrētās nozarēs, kas nozīmē, ka jomas, kurās ir lielāks sieviešu īpatsvars, tiek novērtētas mazāk;

15.

aicina politiskās grupas un to sekretariātus pieņemt iekšējos noteikumus un citus attiecīgus pasākumus, piemēram, rīcības kodeksus un dzimumu līdztiesības integrēšanas instrumentus, apmācību un uzraudzību, ar kuriem nodrošina dzimumu līdztiesību to iekšējā darbībā, jo īpaši attiecībā uz iecelšanu amatā un funkciju un pienākumu sadali; prasa nodrošināt, lai politiskajām grupām būtu pieejamas paraugprakses pamācības un konsultācijas, tostarp darbinieku un deputātu apmācība, par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai tās savā iekšējā darbībā varētu labāk izprast un īstenot integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai koncepciju;

16.

aicina attiecīgos ģenerāldirektorātus nodrošināt, ka pētījumu autoru atlasē tiek ievērots dzimumu līdzsvars;

17.

konstatē, ka, neraugoties uz visiem gūtajiem panākumiem un pieliktajiem pūliņiem, dzimumu līdztiesība visos Parlamenta administrācijas pārvaldības līmeņos vēl sasniegta nav; atzinīgi vērtē to, ka direktoru līmenī ir panākta paritāte, taču pauž nožēlu, ka tikai 23,1 % ģenerāldirektoru un 39,3 % nodaļu vadītāju ir sievietes; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Parlamenta administrācijas mērķi panākt, lai līdz 2024. gadam 50 % no vidējā un augstākā līmeņa vadītāju amatiem un 40 % no vadošajiem amatiem administrācijā būtu sievietes; prasa par prioritāti uzskatīt sieviešu pieņemšanu darbā, ja viņas ir nepietiekami pārstāvētas un ja kandidātu attiecīgie nopelni ir līdzvērtīgi; uzsver, ka vadības līmenī ir jāveido un jāstiprina zināšanas par dzimumu līdztiesību; prasa īstenot mentorēšanas programmas;

18.

prasa vākt datus par politisko grupu darbinieku vertikālo un horizontālo pārstāvību un anonimizētus datus par deputātu palīgu, grupu darbinieku vai administratīvo darbinieku darba samaksas atšķirībām, lai nodrošinātu darba samaksas pārredzamību;

19.

prasa regulāri apkopot pēc dzimuma kritērija sadalītus datus par to Parlamenta darbinieku īpatsvaru, kuri strādā nepilnu darba laiku; prasa veikt pasākumus, pamatojoties uz esošajiem datiem (17), lai novērstu būtisko nelīdzsvarotību un novērtētu, kā Parlaments var sniegt papildu atbalstu, ja darbinieki vēlas atgriezties pilna laika darbā;

20.

uzsver, ka uzmākšanās darbavietā ir nopietns uzbrukums personas psiholoģiskajai un fiziskajai veselībai un var tai darbā likt justies apdraudētai un dažos gadījumos liegt tai iespējas veikt savu darbu; konstatē, ka sievietes daudz biežāk nekā vīrieši ir pakļautas seksuālai uzmākšanās; uzskata, ka, neraugoties uz visiem līdzšinējiem centieniem nodrošināt pilnīgas uzmākšanās izskaušanas politiku, Parlamentā joprojām ir novērojami seksuālas uzmākšanās gadījumi un būtu jāpastiprina centieni novērst seksuālu uzmākšanos; tādēļ atkārtoti aicina īstenot šādus pasākumus, lai uzlabotu uzmākšanās apkarošanas politiku:

a)	publicēt ārējo novērtējumu, ko izstrādā Padomdevēja komiteja, kas izskata sūdzības par deputātu aizskarošu izturēšanos;

ar neatkarīgu un pārredzami izvēlētu revidentu palīdzību veikt neatkarīgu Parlamenta pašreizējās tās Uzmākšanās apkarošanas komitejas izvērtējumu, kas izskata sūdzības par seksuālu uzmākšanos darbinieku vidū, no tās efektivitātes viedokļa un, ja nepieciešams, veikt jebkādus grozījumus, kas ir jāierosina pēc iespējas drīzāk, bet pirms šā sasaukuma beigām, lai nodrošinātu neatkarību no politiskās ietekmes un dzimumu līdzsvaru un izvairītos no interešu konfliktiem esošajās struktūrās;

nodrošināt vispusīgāku un holistiskāku sūdzību un tiesiskās aizsardzības līdzekļu analīzi un mainīt Padomdevējas komitejas un Uzmākšanās apkarošanas komitejas sastāvu, lai panāktu, ka neatkarīgie eksperti, kuri ir apliecinājuši pieredzi ar uzmākšanos saistītu problēmu risināšanā darbavietā, tostarp ārsti, terapeiti un juridiskie eksperti, ir oficiāli locekļi ar pilnām balsstiesībām;

d)	ieviest visiem deputātiem domātu obligātu apmācību par uzmākšanos un padarīt to viegli pieejamu, tostarp, nodrošinot apmācības pieejamību visās oficiālajās valodās vai ar mutisko tulkošanu un ar informatīviem pasākumiem uzrunājot konkrēti atsevišķas delegācijas un politiskās grupas;

ieviest visiem cilvēkiem, kuri regulāri strādā Parlamenta telpās, obligātu apmācību par Parlamenta kategoriskas neiecietības pret uzmākšanos politiku, proti, kritērijiem, pateicoties kuriem, viņi spēs atpazīt visus uzmākšanās veidus, tostarp un jo īpaši seksuālu uzmākšanos, un ziņot par tiem, kā arī sniegt pielāgotu informāciju par pieejamām atbalsta struktūrām, kas padarīs šīs atbalsta struktūras plašāk zināmas un vieglāk pieejamas;

21.

apņemas nodrošināt optimālu darba un privātās dzīves līdzsvaru deputātiem, grupu darbiniekiem, reģistrētiem deputātu palīgiem un administratīvajiem darbiniekiem, piemēram, pieņemot darba un privātās dzīves līdzsvaram labvēlīgu darba laiku un sadarbojoties ar Komisiju un Padomi, lai rastu kopīgu risinājumu sanāksmēm, kurās ir iesaistītas visas trīs iestādes; prasa pārskatīt darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumus, ar kuriem uzlabo un stiprina pašreizējo regulējumu, vienlaikus, cita starpā ņemot vērā tāldarba ietekmi pēc Covid-19 pandēmijas un līdzsvarojot elastīgas darba struktūras ar labi funkcionējoša un spēcīga Parlamenta prasībām;

22.

prasa Parlamenta darbiniekiem palielināt stingri personisko, abiem vecākiem pirmajā gadā pēc bērna nākšanas pasaulē pienākošos grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu un paternitātes atvaļinājumu par ne ilgāk kā sešiem mēnešiem; uzsver, ka bērna kopšanas sešus mēnešus garajam atvaļinājumam vajadzētu būt pieejamam pirmo trīs bērna dzīves gadu laikā; pauž nožēlu par to, ka, izmantojot bērna kopšanas atvaļinājumu, ES iestāžu darbinieki saņem tikai fiksētu pabalstu, nevis 100 % no algas, kas ir uzskatāms par galveno šā atvaļinājuma izmantošanas šķērsli; prasa, lai bērna kopšanas atvaļinājums tiktu apmaksāts pilnībā; atzinīgi vērtē pabalstus, kas Parlamenta darbiniekiem ir pieejami;

23.

jo īpaši prasa, izdarot grozījumus Eiropas Parlamenta deputātu nolikumā, atzīt Parlamenta deputātu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājumu un bērna kopšanas atvaļinājumu; turklāt prasa īstenot risinājumus, kas garantētu deputātiem iespēju turpināt strādāt grūtniecības un dzemdību, paternitātes vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, piemēram, saglabāt iespēju balsot attālināti atvaļinājuma laikā vai rast iespēju veikt pagaidu aizvietošanu, kas nodrošinātu, ka vēlētājiem netiktu liegta pārstāvība, kamēr viņu deputāti atrodas atvaļinājumā, un lai deputāti netiktu pakļauti spiedienam nekavējoties atgriezties darbā; uzsver, ka lēmums izmantot pagaidu aizvietošanu būtu attiecīgā deputāta izvēle;

24.

prasa Parlamenta dienestiem pārbaudīt menopauzes ietekmi uz Parlamenta darbinieku darba dzīvi; uzsver, ka minētajai pārbaudei būtu jābūt balstītai uz pierādījumiem un jāietver norādījumi par pusmūža un menopauzes simptomu medicīnisko un dzīvesveida pārvaldību, izmantojot valsts un starptautiskās pamatnostādnes; aicina slimības un apmeklējumu pārvaldības politikā ņemt vērā menopauzi;

Dzimumu līdztiesības aspekta svarīgums parlamentārajās darbībās

25.

atzinīgi vērtē FEMM komitejas, Augsta līmeņa grupas dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos un Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas tīkla kā vadošo struktūru darbu dzimumu līdztiesības integrēšanā Parlamentā; tomēr aicina īstenot ciešāku un strukturētāku šo struktūru sadarbību un koordināciju, jo īpaši tādos ārkārtas apstākļos kā Covid-19 krīze un tās sekas, rīkojot regulāras sanāksmes, lai apmainītos ar informāciju un sagatavotu kopīgus tematiskos ziņojumus;

26.

atzinīgi vērtē Delegāciju priekšsēdētāju konferences jauno iniciatīvu aicināt visas delegācijas iecelt deputātus, kas būtu atbildīgi par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, un atzinīgi vērtē Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas tīkla un deputātu, kas delegācijās atbild par dzimumu līdztiesību un daudzveidību, sadarbību;

27.

prasa Reglamentā iekļaut Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas tīklu, lai atspoguļotu tā lomu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas veicināšanā Parlamenta komiteju un delegāciju darbībās; prasa nodrošināt nepieciešamos resursus, lai tas varētu veikt savas funkcijas un sagatavot attiecīgus ieteikumus; prasa komiteju sanāksmju darba kārtībās iekļaut pastāvīgu diskusiju jautājumu;

28.

atzinīgi vērtē EIGE apmācības sesiju deputātiem par ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumiem un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, kas tika pielāgota Parlamenta vajadzībām; mudina ciešāk sadarboties ar EIGE, lai deputātiem, grupu darbiniekiem, parlamentārajiem asistentiem, parlamentārajiem dienestiem un komiteju sekretariātu personālam nodrošinātu regulāru apmācību par dzimumu līdztiesības integrēšanu; atgādina, ka gan politiskajā, gan administratīvajā līmenī ir svarīgi piedāvāt programmas, kas būtu pielāgotas konkrētajām vajadzībām un zināšanām;

29.

norāda, ka FEMM komiteja kā pilntiesīga komiteja, kas atbild par sieviešu tiesībām un dzimumu līdztiesību, strādā pie daudziem horizontāliem jautājumiem, kuri bieži skar citu komiteju darbu; norāda, ka FEMM komitejas ierosinājumu iekļaušana atzinumu vai grozījumu veidā dažādās komitejās atšķiras; atzinīgi vērtē ceļvedī pausto apņemšanos ar attiecīgo dienestu un struktūru starpniecību apkopot skaidrus rādītājus, lai novērtētu, vai FEMM ieguldījums tiek iekļauts citu komiteju darbā un Parlamenta galīgajā nostājā; prasa sistemātiski, pārredzami un atbildīgi uzraudzīt FEMM komitejas to ierosinājumu integrāciju, kas ir būtiski, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības principa pienācīgu piemērošanu un dzimumu līdztiesības aspekta nepieciešamo integrēšanu;

30.

uzsver, cik svarīgi ir grozījumi, ko FEMM komiteja sagatavo savos atzinumos, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu; saistībā ar patstāvīgajiem ziņojumiem prasa uzlabot sadarbību starp komitejām, nosakot grafiku, ar kuru nodrošina pietiekamu laiku starp vadošās komitejas ziņojuma projekta pieejamību un komitejas balsojumu, lai FEMM komiteja varētu sagatavot savu nostāju, kas izpaustos kā ziņojuma projekta grozījumi; uzsver, ka Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas tīkla locekļi ir atbildīgi par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas pasākumu iekļaušanu savās komitejās; pauž nožēlu, ka šis darbs līdz šim ir bijis ļoti ad hoc darbs, un uzskata, ka tas būtu jāīsteno strukturētāk;

31.

prasa nodrošināt dzimumu līdzsvaru visos komiteju un delegāciju darba braucienos un izskatīt dzimumu līdztiesības aspektu un sieviešu tiesību dimensiju; turklāt prasa aicina darba braucienu programmās iekļaut sanāksmes ar organizācijām, kas veicina dzimumu līdztiesību;

32.

atzinīgi vērtē apņemšanos dzimumu līdztiesības rīcības plānā un ceļvedī nodrošināt, lai komitejās un citās struktūrās, kas rīko uzklausīšanas, darbseminārus un konferences, tiek iesaistītas dzimumu paritāras pārstāvības grupas un eksperti, kas ir kompetenti izskatīt dzimumu līdztiesības aspektu konkrētajā aplūkojamajā jomā; prasa noteikt skaidrus šīs normas īstenošanas mērķus;

33.

atzinīgi vērtē Dzimumu līdztiesības nedēļu, kas Parlamentā pirmo reizi notika 2020. gadā un kurā visas Parlamenta komitejas un delegācijas to kompetences jomās tika aicinātas rīkot pasākumus par dzimumu līdztiesību; atzinīgi vērtē šīs veiksmīgās iniciatīvas turpināšanu un to, ka 16 komitejas un 6 delegācijas piedalījās un 2021. gadā tika organizēts 21 pasākums; aicina visas Parlamenta struktūras, tostarp komitejas un delegācijas, kas to vēl nav izdarījušas, pievienoties un sniegt ieguldījumu šajā iniciatīvā, kas regulāri palielina informētību un stiprina sadarbību;

34.

aicina Dzimumu līdztiesības aspekta integrācijas tīklu, Augsta līmeņa grupu dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, FEMM komiteju un Budžeta un budžeta kontroles komiteju izstrādāt un pieņemt īpašas pamatnostādnes par to, kā īstenot dzimumu līdztiesības aspekta integrāciju un dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā;

35.

atzinīgi vērtē EPRS pētījumu par dzimumu līdztiesības aspekta integrāciju Parlamentā; tomēr norāda, ka EPRS šis pētījums ir regulāri jāatkārto, pamatojoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu statistiku par dzimumu līdztiesību un dzimumu griezumā strukturētiem datiem, kas Parlamenta dienestiem būtu sistemātiski jāvāc un jādara pieejami saskaņā ar dzimumu līdztiesības rīcības plānu un ceļvedi;

36.

atzinīgi vērtē dzimumneitrālas valodas pamatnostādņu tulkošanu visās ES oficiālajās valodās; pauž nožēlu par to, ka šīs pamatnostādnes netiek īstenotas, un prasa papildu izpratnes veicināšanas pasākumus un īpašu apmācību Parlamenta juristiem lingvistiem; prasa regulāri pārskatīt pamatnostādnes un to tulkojumus, lai nodrošinātu, ka tās atspoguļo katras valodas attīstību un joprojām ir precīzi;

37.

apņemas nodrošināt tik daudz līdzekļu un cilvēkresursu, lai panāktu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un uzlabotu tādu dažādu struktūru sadarbību un koordināciju, kas Parlamentā strādā dzimumu līdztiesības un dažādības jomā;

Tiesību aktu īstenošana, ņemot vērā dzimumu līdztiesības aspektu

38.

uzsver, cik svarīgi ir ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumi, lai izstrādātu tiesību aktu priekšlikumus un dzimumvērīgus likumdošanas iniciatīvu izvērtējumus; pauž nožēlu par to, ka Komisijas ietekmes novērtējumos ietekme uz dzimumu līdztiesību tiek iztirzāta reti un ka Komisijas ietekmes novērtējuma pamatnostādnēs attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam ir ieteikts dzimumu līdztiesību ņemt vērā politikas veidošanā tikai tad, ja tas ir “proporcionāli”; aicina Komisiju mainīt savu pieeju, veikt un publicēt ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu par katru tiesību akta priekšlikumu un savos priekšlikumos skaidri iekļaut ar dzimumu saistītus mērķus un izpildes rādītājus; apņemas veikt katra normatīvā patstāvīgā ziņojuma ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, lai tajā iekļautu dzimumperspektīvu; apņemas izpētīt jaunas metodes un instrumentus, ar kuriem uzlabo dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu likumdošanas procesā;

39.

pauž nožēlu par to, ka kopumā dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana visā ES budžetā vēl nav piemērota un budžeta ieguldījums dzimumu līdztiesības sasniegšanā nav pienācīgi uzraudzīts; prasa dzimumu līdztiesības aspektu ES budžetā īstenot sistemātiski; uzsver, ka dzimumu līdztiesības perspektīva ir jāintegrē visos budžeta procesa līmeņos, lai ieņēmumus un izdevumus izmantotu dzimumu līdztiesības mērķu sasniegšanai; atzinīgi vērtē pasākumus, kas ir paredzēti Parlamenta Dzimumu līdztiesības rīcības plānā un ceļvedī par dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, un prasa tos īstenot pēc iespējas ātrāk;

40.

atzinīgi vērtē Parlamenta sarunu vedējus par to, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir iekļauta kā horizontāls princips DFS 2021.–2027. gadam; jo īpaši atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos vēlākais līdz 2022. gada beigām ieviest metodiku, saskaņā ar kuru uzskaita to programmu attiecīgos izdevumus, kuras tiek finansētas no 2021.–2027. gada DFS; aicina Komisiju uzlabot pārskatatbildību un budžeta pārredzamību, piemērot jauno metodiku visām ES finansēšanas programmām un īstenot dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā pašreizējās DFS vidusposma pārskatīšanā; mudina Komisiju rīkoties saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas šajā jautājumā formulētajiem ieteikumiem;

41.

atzinīgi vērtē to, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma regula satur vispārīgu mērķi mazināt Covid-19 krīzes sociālo un ekonomisko ietekmi, jo īpaši uz sievietēm, un prasība tajā sniegt skaidrojumu par to, kā nacionālajos atveseļošanas un nesatricināmības plānos iekļautie pasākumi veicinātu dzimumu līdztiesību (18); tomēr pauž nožēlu par to, ka FEMM komitejas aicinājums valstu plānos paredzēt īpašu nodaļu par dzimumu līdztiesību tajā iestrādāts netika; uzsver, ka dzimumvērtīgu ziņojumu izstrādi un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu nevar aizstāt tikai ar sociālo izsekošanu un sociālajiem ieguldījumiem; uzskata, ka dzimumu līdztiesība ir tik svarīga, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma satvarā būtu jāintegrē saskaņā ar atsevišķu metodiku, un atgādina, ka EIGE ir izstrādājis šādu piemērotu metodiku;

42.

aicina Komisiju cieši uzraudzīt Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz spēkā esošajiem normām, kas ir saistītas ar dzimumu līdztiesību, un nodrošināt, lai atveseļošanas un noturības rezultātu pārskats saturētu attiecīgus rādītājus, ar kuriem var uzraudzīt valstu plānu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un šā mērķa atbalstam piešķirto un izlietoto līdzekļu apjomu; uzsver, ka dzimumu līdztiesība ir jāintegrē ES ekonomikas pārvaldības un Eiropas pusgada struktūrā;

43.

pauž nožēlu par to, ka vairākās ES finansēšanas programmās, kurām ir ievērojams potenciāls veicināt dzimumu līdztiesību, piemēram, Eiropas strukturālajos un investīciju fondos, kopējā lauksaimniecības politikā un Erasmus, nav efektīvi ņemta vērā dzimumu līdztiesība;

44.

uzsver, ka sociālais dialogs ir svarīgs instruments no visu lēmumu pieņemšanas procesā iesaistīto pušu viedokļa un tādēļ tam ir būtiska nozīme dzimumu līdztiesības uzlabošanā visās ES iestādēs;

45.

aicina Komisiju stiprināt iestāžu sistēmu, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, un pārvērst tās apņemšanos attiecībā uz integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai konkrētās darbībās; aicina Komisiju pieņemt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas katrā politikas jomā īstenošanas plānu;

46.

pauž nožēlu par to, ka Komisijai nav pilnvērtīgas stratēģijas apmācībai par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu un saviem darbiniekiem piedāvā tikai vienu, neobligātu ievadkursu; mudina Komisiju izstrādāt apmācības stratēģiju par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, nodrošināt, lai apmācība būtu pieejama visiem darbiniekiem, un pilnībā izmantot EIGE rīkus un speciālās zināšanas par integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

47.

aicina Komisiju, vācot datus, sistemātiski tos atspoguļot dzimumu griezumā un, novērtējot ES programmas un ziņojot par tām, ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu; aicina Komisiju turpmākajos tiesību aktu priekšlikumos iekļaut prasību sistemātiski vākt pa dzimumiem sadalītus datus un attiecīgos dzimumu līdztiesības rādītājus par visām programmām un iekļaut dzimumvērīgas uzraudzības un novērtēšanas prasības; uzsver, cik svarīga ir dzimumvērīga uzraudzība un izvērtēšana, pateicoties kurai, var labāk sasniegt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas mērķus;

48.

pauž nožēlu par to, ka Padome nav apņēmusies izstrādāt tiesību aktus, kuros atspoguļotos dzimumu līdztiesības perspektīva, un atkārtoti prasa atbloķēt Stambulas konvencijas ratificēšanu, Horizontālu diskriminācijas novēršanas direktīvu, kas nodrošinās, ka, apkarojot dzimumu diskrimināciju, tiek ņemta vērā pārklāšanās dimensija, un Direktīvu par sievietēm valdēs;

49.

mudina dalībvalstis pilnībā transponēt un īstenot Darba un privātās dzīves līdzsvara direktīvu un aicina Komisiju to efektīvi uzraudzīt;

50.

atkārtoti aicina Padomi un Eiropadomi izveidot Padomes formējumu dzimumu līdztiesības jautājumos, jo ES ir vajadzīga starpvaldību apmaiņas par dzimumu līdztiesību platforma un oficiāls forums ministriem un valsts sekretāriem, kas ir atbildīgi par dzimumu līdztiesību, lai stiprinātu dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās ES politikas jomās un tiesību aktos, pilnveidotu dalībvalstu dialogu un sadarbību, apmainītos ar paraugpraksi un tiesību aktiem, atbloķētu sarunas par galvenajiem ar dzimumu līdztiesību saistītajiem tematiem, sniegtu kopīgus risinājumus ES mēroga problēmām un nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības jautājumi tiek apspriesti augstākajā politiskajā līmenī;

51.

prasa Konferencē par Eiropas nākotni dzimumu līdztiesības aspektus integrēt labāk un efektīvāk, pastiprinot attiecīgo parlamentāro struktūru koordināciju, lai darba grupu ieguldījumā un konferences plenārsēdes debatēs un priekšlikumos stiprinātu dzimumu līdztiesības dimensiju;

52.

turklāt aicina veikt pasākumus, ar kuriem nodrošina dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu, un veikt īpašus mērķtiecīgus pasākumus, ar kuriem panāk dzimumu līdztiesību, piemēram, pieņemt tiesību aktus, ieteikumus un politiku, kas būtu saistīti ar vardarbību dzimuma dēļ, darba samaksas pārredzamību un aprūpi;

Dzimumu līdztiesības nodrošināšana Parlamenta simboliskas funkcijas skatījumā

53.

uzsver, ka, lai Parlaments varētu ņemt vērā dzimumu līdztiesības aspektu, tam ir jāapzinās un jāpievērš uzmanība simboliskai nozīmei, ko iestāde pauž savā komunikācijas stratēģijā un fizisko telpu plānošanā; prasa centienus šajās jomās pastiprināt;

54.

prasa pieņemt konkrētus mērķus, ar kuriem nodrošina dzimumu līdzsvaru, Eiropas Parlamenta ēkām, telpām un citām fiziskām platībām piešķirot vārdus;

55.

atzinīgi vērtē ceļvedī pausto apņemšanos veikt to vietu analīzi, kas Parlamenta telpās ir paredzētas bērnu aprūpei, tostarp ar barošanas ar krūti zonām, un prasa apņemties vajadzības gadījumā tās pārplānot, tiklīdz pēc iepriekšējas analīzes būs panākta vienošanās par to pašreizējo statusu;

56.

prasa veikt analīzi par Parlamenta tualešu izkārtojumu un iekārtojumu, lai novērtētu nepieciešamību tās pielāgot visu dzimumu prasībām, tostarp izmantojot tādus pasākumus kā dzimumneitrālu tualešu ieviešana un tualešu ar atsevišķām atkritumu tvertnēm un izlietnēm skaita palielināšana, lai atvieglotu menstruālo piltuvju un citu sanitāro produktu izmantošanu;

57.

prasa pārskatīt Parlamenta komunikācijas stratēģiju, tostarp izmantojot tādus pasākumus kā protokola izveide feminicīda upuriem un Parlamenta tīmekļa vietnes pārskatīšana, lai mājas izvēlnē iekļautu īpašu sadaļu par dzimumu līdztiesību, būtisku informāciju par galvenajiem dokumentiem, piemēram, Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu no ES puses, un atjauninātu informāciju par Parlamenta vēsturi un sastāvu, lai ņemtu vērā dzimumu;

Nobeiguma piezīmes

58.

atkārtoti prasa veikt revīziju (19), lai apzinātu pašreizējo dzimumu līdztiesības un dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas situāciju un izteiktu ieteikumus par Parlamenta darbības gan politisko, gan administratīvo pusi; ierosina, ka šai revīzijai būtu jāaptver visas jomas un rādītāji, kas ir izstrādāti EIGE Dzimumjutīga parlamenta instrumentārijā, un jānosaka noteikumi, kas veicina vai bloķē dzimumu līdztiesību katrā analīzes jomā, lai atjauninātu Parlamenta dzimumu līdztiesības rīcības plānu un ceļvedi; prasa šajā revīzijā iekļaut tās ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, kāda ir fiksētas dzimumu līdzsvara prasības īstenošanai visās parlamentārajās struktūrās, tostarp komitejās, delegācijās un darba braucienos;

59.

norāda, ka dažas jomas, uz kurām attiecas dzimumu līdztiesības rīcības plāns un ceļvedis, ir cieši saistītas ar grupu politisko organizāciju un tādēļ tām ir nepieciešama politiska apspriešana, kurā piedalītos visas grupas; prasa Priekšsēdētāju konferences vadībā izveidot pagaidu darba grupu, kuras sastāvā būtu pārstāvji no katras politiskās grupas un kuru vadītu par dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu atbildīgie Parlamenta pastāvīgie referenti un kas pārzinātu šajā jomā veikto darbu, īstenotu šo rezolūciju un vajadzības gadījumā koordinētu darbu ar Augsta līmeņa grupu dzimumu līdztiesības un dažādības jautājumos, Parlamenta Prezidiju, FEMM komiteju un Dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanas tīklu; mudina politiskās grupas minēto darba grupu izveidot līdz 2022. gada vidum;

o o

60.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 188, 12.7.2019., 79. lpp.

(2) OV C 61 E, 10.3.2004., 384. lpp.

(3) OV C 244 E, 18.10.2007., 225. lpp.

(4) OV C 184 E, 8.7.2010., 18. lpp.

(5) OV C 212 E, 5.8.2010., 32. lpp.

(6) OV C 411, 27.11.2020., 13. lpp.

(7) OV C 224, 27.6.2018., 96. lpp.

(8) OV C 232, 16.6.2021., 48. lpp.

(9) OV C 346, 27.9.2018., 192. lpp.

(10) OV C 433, 23.12.2019., 31. lpp.

(11) OV C 456, 10.11.2021., 208. lpp.

(12) OV C 445, 29.10.2021., 150. lpp.

(13) OV C 425, 20.10.2021., 98. lpp.

(14) OV C 456, 10.11.2021., 191. lpp.

(15) Ahrens, P., Working against the tide? Institutionalizing Gender Mainstreaming in the European Parliament (Iešana pret straumi? Dzimumu līdztiesības aspekta integrācijas Eiropas Parlamentā institucionalizācija), Gendering the European Parliament: Structures, Policies, and Practices (Dzimtiskošana Eiropas Parlamentā: struktūras, politika un prakse), eds. P. Ahrens and A. Rolandsen, Rowman & Littlefield International, 2019., 85.-101. lpp. L. .

(16) Saskaņā ar LESD 223. pantu un ES vēlēšanu likumu, kas ir noteikts 1976. gada Vēlēšanu aktā par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 1976. gadā, kurā grozījumi ir izdarīti 2002. gadā (OV L 278, 8.10.1976., 5. lpp.).

(17) ņemot vērā 2021. gada brošūru par sievietēm Eiropas Parlamentā,

(18) OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.

(19) OV C 323, 11.8.2021., 33. lpp.

Top

Choose the experimental features you want to try