52022IP0037

EUR-Lex

Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

EUROPA
EUR-Lex home
EUR-Lex - 52022IP0037 - EN

Help

Search tips

Need more search options? Use the Advanced search

Document 52022IP0037

Eiropas Parlamenta 2022. gada 16. februāra rezolūcija par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (Rotaļlietu drošuma direktīva) īstenošanu (2021/2040(INI))

OV C 342, 6.9.2022, p. 99–108 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV C 342, 6.9.2022, p. 88–97 (GA)

HTML

PDF

Official Journal

6.9.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 342/99

P9_TA(2022)0037

Rotaļlietu drošuma direktīvas īstenošana

(2022/C 342/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīvu 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (1) (Rotaļlietu drošuma direktīva),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 19. novembra izvērtējumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu (SWD(2020)0287),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīvu 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību (2) (GPSD),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 765/2008, ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (3),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmumu Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (4),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (5),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK un Regulas (EK) Nr. 765/2008 un (ES) Nr. 305/2011 (6),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regulu (ES) 2019/881 par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (Kiberdrošības akts) (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 28. aprīļa Regulu (ES) 2021/690, ar ko izveido iekšējā tirgus, uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspējas, augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības jomas un Eiropas statistikas programmu (vienotā tirgus programma) un atceļ Regulas (ES) Nr. 99/2013, (ES) Nr. 1287/2013, (ES) Nr. 254/2014, un (ES) Nr. 652/2014 (8),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (9),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (10),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (11),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (12),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (13) (Vispārīgā datu aizsardzības regula),

—	ņemot vērā Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem (14) (Produktatbildības direktīva),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 8. jūnija Direktīvu 2011/65/ES par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (15) (RoHS direktīva),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1223/2009 par kosmētikas līdzekļiem (16) (Kosmētikas līdzekļu regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 27. oktobra Regulu (EK) Nr. 1935/2004 par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (17) (Pārtikas kontaktmateriālu regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (18) (Bateriju direktīva),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (19) (CLP regula),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulu (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (20) (NOP regula),

—	ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par produktu drošuma jautājuma risināšanu vienotajā tirgū (21),

—	ņemot vērā 2020. gada 25. novembra rezolūciju par virzību uz ilgtspējīgāku uzņēmumiem un patērētājiem paredzētu vienoto tirgu (22),

—	ņemot vērā 2020. gada 12. februāra rezolūciju par automatizētiem lēmumu pieņemšanas procesiem: patērētāju aizsardzības un preču un pakalpojumu brīvas aprites nodrošināšana (23),

—	ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par vienotā tirgus pasākumu kopumu (24),

—	ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par Eiropas standartiem 21. gadsimtam (25),

—	ņemot vērā 2017. gada 4. jūlija rezolūciju par ilgāku produktu derīguma laiku: priekšrocības patērētājiem un uzņēmumiem (26),

—	ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju (27),

—	ņemot vērā 2020. gada 20. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par digitālo pakalpojumu tiesību aktu: vienotā tirgus darbības uzlabošana (28),

—	ņemot vērā 2020. gada 20. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par mākslīgā intelekta, robotikas un saistīto tehnoloģiju ētisko aspektu satvaru (29),

—	ņemot vērā 2019. gada 18. aprīļa rezolūciju par visaptverošu Eiropas Savienības satvaru attiecībā uz endokrīniem disruptoriem (30),

—	ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ilgtspēju sekmējošu stratēģiju attiecībā uz ķimikālijām (31),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta 2021. gada aprīļa paziņojumu “ES direktīva par rotaļlietu drošumu”,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (COM(2020)0825),

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā (mākslīgā intelekta akts) un groza dažus Savienības leģislatīvos aktus (COM(2021)0206),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumu par ilgtermiņa rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai un izpildei (COM(2020)0094),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 14. oktobra paziņojumu “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020)0667),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 21. aprīļa paziņojumu “Veicinot Eiropas pieeju mākslīgajai inteliģencei” (COM(2021)0205),

—	ņemot vērā Komisijas 2020. gada 13. novembra paziņojumu “Jaunā patērētāju tiesību aizsardzības programma — Patērētāju noturības stiprināšana, lai panāktu ilgtspējīgu atveseļošanos” (COM(2020)0696),

—	ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. marta paziņojumu par ES stratēģiju par bērna tiesībām (COM(2021)0142),

—	ņemot vērā Padomes 2021. gada 15. marta secinājumus “Virzībā uz ilgtspējīgu Savienības ķimikāliju politikas stratēģiju: laiks rīkoties”,

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

—	ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A9-0349/2021),

A.	tā kā 2009. gadā tika pieņemta Rotaļlietu drošuma direktīva (RDD) ar mērķi nodrošināt augsta līmeņa veselības aizsardzību un drošību bērniem un uzlabot iekšējā rotaļlietu tirgus darbību, novēršot šķēršļus rotaļlietu tirdzniecībai starp dalībvalstīm,

B.	tā kā ES stingrais rotaļlietu drošuma regulējums ir izstrādāts tā, lai nodrošinātu, ka bērniem ir pēc iespējas drošāka spēlēšanās, un kuru ļoti daudzi uzskata par pasaules mēroga standartu;

tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām, kuru parakstījušas visas ES dalībvalstis, spēlēšanās ir atzītas par katra bērna tiesībām; tā kā spēlēšanās veicina bērnu attīstību, veselību un labsajūtu un ir būtiska izaugšanas daļa; tā kā pētījumi liecina, ka rotaļlietas var bagātināt spēlēšanos un bērni ar tām spēlējas ilgāk;

tā kā RDD ir maksimālā saskaņošanas direktīva, kas nozīmē, ka dalībvalstīm nav atļauts pieņemt prasības, kas atšķiras no šajā direktīvā noteiktajām; tā kā noteikumi un prasības attiecībā uz rotaļlietām daudzos gadījumos ir stingrākas nekā citiem ražojumiem, ņemot vērā to patērētāju neaizsargātību, kuriem rotaļlietas ir paredzētas;

E.	tā kā ES RDD efektivitāti pārāk bieži apdraud negodīgu tirgotāju rīcība un neatbilstīgu produktu pārdošana tiešsaistē;

tā kā, neraugoties uz visaptverošu datu par tās ietekmi pilnā apjomā trūkumu, RDD joprojām lielākoties nodrošina rotaļlietu efektīvu un brīvu apriti vienotajā tirgū un tā kā to uzņēmumu skaits, kas darbojas tirgū kopš RDD pilnīgas piemērošanas, laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam palielinājās par 10 %, turklāt kopš tās stāšanās spēkā ES rotaļlietu ražošanas nozares apgrozījums ir pastāvīgi palielinājies; tā kā 99 % no nozares uzņēmumiem ir MVU un lielākā daļa šo uzņēmumu ir mikrouzņēmumi;

tā kā RDD ir noteikts, ka rotaļlietām, kas darītas pieejamas ES tirgū, jābūt drošām un ir jānodrošina bērniem augsta līmeņa aizsardzība pret apdraudējumiem, ko rada rotaļlietās esošās ķīmiskās vielas; tā kā gadījumos, ja zinātnes un tehnoloģiju attīstība liecina, ka rodas iepriekš nezināmi riski un problēmas saistībā ar rotaļlietām, var būt nepieciešams ātri pielāgot īpašas prasības un standartus;

tā kā ilgtspēju sekmējošā ķimikāliju stratēģijā Komisija uzsvēra nepieciešamību ieviest vai pastiprināt noteikumus, kas ļautu ņemt vērā ķīmisko vielu apvienoto iedarbību, tostarp saistībā ar rotaļlietām, un paplašināt vispārējo pieeju riska pārvaldībai, lai nodrošinātu, ka patēriņa preces, tostarp rotaļlietas, nesatur ķīmiskas vielas, kas izraisa vēzi vai gēnu mutācijas, ietekmē reproduktīvo sistēmu vai endokrīno sistēmu vai ir noturīgas un bioakumulatīvas; tā kā ilgtspēju sekmējošā ķimikāliju stratēģijā turklāt ir paredzēts, ka Komisijai ir jānovērtē kārtība un termiņi, kādos attiecībā uz patēriņa precēm šī pati vispārējā pieeja būtu jāpaplašina, lai tā aptvertu vēl citas kaitīgas ķīmiskas vielas, arī tādas, kas ietekmē imūnsistēmu, nervu sistēmu un elpošanas sistēmu vai ir toksiskas konkrētam orgānam;

I.	tā kā uzlabota ilgtspējība ir svarīga, tomēr rotaļlietu drošumam vienmēr vajadzētu būt prioritātei; tā kā ilgtspējības uzlabošanas prasībām nevajadzētu apdraudēt drošumu;

atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto Rotaļlietu drošuma direktīvas izvērtējuma ziņojumu, kura mērķis ir novērtēt tās darbību kopš stāšanās spēkā;

atzīst RDD pievienoto vērtību, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu izpaužas kā bērnu drošības uzlabojums un vienlīdz augsta aizsardzības līmeņa nodrošināšana visā vienotajā tirgū, kā arī tās nozīmi juridiskās noteiktības un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanā uzņēmumiem; pauž nožēlu par to, ka daži trešo valstu ražotāji, kuri pārdod savus ražojumus vienotajā tirgū, jo īpaši tiešsaistes tirgū, neievēro ES tiesību aktus un daudzas Savienībā pārdotās rotaļlietas joprojām bērniem rada būtisku apdraudējumu;

atzīst standartu būtisko nozīmi, ļaujot ražotājiem efektīvi un veikli piemērot direktīvu, kā arī paziņoto struktūru lomu atbilstības nodrošināšanā gadījumos, kad standarti nav pieejami vai netiek piemēroti; uzsver, ka dažos reģionos ir jāpalielina paziņoto struktūru skaits; uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu būt atvērtiem, iekļaujošiem, ilgtspējīgiem, pārredzamiem un augstas kvalitātes standartiem; uzsver, ka standartiem vajadzētu būt arī tehnoloģiski neitrāliem un balstītiem uz sniegumu, nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MVU;

uzsver nepieciešamību izstrādāt vērienīgus standartus attiecībā uz adaptīvām rotaļlietām, kas ļauj bērniem ar invaliditāti izbaudīt un mijiedarboties ar rotaļlietām, kuras viņi citādi nevarētu izmantot;

norāda, ka dažas tirgus uzraudzības iestādes saskaras ar problēmām, īstenojot RDD 11. panta noteikumus, kas uzliek ražotājiem pienākumu skaidri redzamā, viegli salasāmā, saprotamā un precīzā veidā marķēt uz rotaļlietām izvietotus brīdinājumus; uzsver, ka šādas problēmas rada konkrētu prasību un saistīto standartu trūkums; tādēļ aicina Komisiju ieviest īpašas prasības attiecībā uz brīdinājumu redzamību un salasāmību uz rotaļlietām, lai dalībvalstis varētu šīs prasības vienoti piemērot;

atzīst, ka RDD īstenošana un sagatavošanās tās pienācīgai piemērošanai bija darbietilpīgs process daudzu gadu garumā, kas prasīja ievērojamus finanšu ieguldījumus no Eiropas rotaļlietu ražotājiem; uzsver juridiskās stabilitātes nozīmi vietējo uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo ģimenes uzņēmumu, stabilai attīstībai;

tomēr norāda, ka joprojām ir nekonsekvence, kuras dēļ RDD ir jāpārskata; tādēļ aicina Komisiju turpināt izvērtēšanas procesu un veikt visaptverošu ietekmes novērtējumu, lai pārbaudītu, vai un kā šos jautājumus risināt; uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, jo īpaši tiesībaizsardzības iestāžu centieni, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmēji, kas laiž rotaļlietas ES tirgū, piemēro stingras drošuma prasības; uzsver, ka ir jāņem vērā problēmas, īpašie riski un negatīvā ietekme uz uzņēmumiem, kuri ražo prasībām atbilstošas rotaļlietas, ko rada neatbilstīgu, nedrošu un viltotu rotaļlietu pārdošana, kuras lielākoties nāk no trešām valstīm, un jānovērš riski, ko rada jaunu tehnoloģiju izmantošana;

Ķīmiskās vielas

atzīst, ka spēkā esošā RDD ir elastīga un nākotnes prasībām diezgan atbilstoša, ņemot vērā to, ka laikposmā no 2012. līdz 2019. gadam tā tika grozīta 14 reizes ar mērķi pielāgoties jaunajām zinātniskajām atziņām, kuras norāda uz iepriekš nezināmiem riskiem bērniem, jo īpaši saistībā ar ķīmiskām vielām; tomēr pauž bažas par to, ka joprojām pastāv problēmas, kas var apdraudēt bērnu drošību un ko ar īstenošanas aktiem var atrisināt tikai daļēji;

uzsver, ka rotaļlietām, kas tiek laistas ES tirgū, neatkarīgi no to ražošanas vietas ir jāatbilst RDD, kā arī attiecīgajiem ES tiesību aktiem par ķīmiskajām vielām, jo īpaši REACH regulai un direktīvai par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (RoHS), kā arī Kosmētikas līdzekļu regulai, Regulai par materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku, Bateriju direktīvai, CLP regulai un NOP regulai;

10.

uzsver, ka prasību izkliedēšana vairākos tiesību aktos un dažādu robežvērtību noteikšana var radīt apgrūtinājumu, jo īpaši MVU, un dažos gadījumos var būt nepieciešams mērījumus attiecībā uz vielām veikt divas reizes, kā tas ir vielu migrācijas un satura robežvērtību gadījumā; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju vienā tiesību aktā konsolidēt visus rotaļlietām piemērojamos ierobežojumus nolūkā vienādot vērtības, ko pamatos turpmāks novērtējums, lai racionalizētu atbilstības novērtēšanu un padarītu prasību izpildi vieglāku un mazāk apgrūtinošu; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju racionalizēt piekļuvi informācijai, tostarp izmantojot tiešsaistes portālu, lai precizētu, kādos apstākļos kas ir vajadzīgs, un padarīt šos dažādos tiesību aktus saprotamākus gan tirgus uzraudzības vajadzībām, gan ekonomikas dalībniekiem un patērētājiem;

11.

pauž bažas par to, ka RDD noteiktā atkāpe no tādu ķīmisko vielu aizlieguma, kas ir kancerogēnas, mutagēnas vai reproduktīvajai funkcijai toksiskas (CMR), atsevišķos gadījumos pieļauj šo ķīmisko vielu klātbūtni koncentrācijā, kura no bērnu aizsardzības nodrošināšanas viedokļa šķiet pārāk augsta; aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, lai analizētu, vai, ievērojot attiecīgās zinātniskās komitejas ieteikumus, RDD būtu jāsamazina vispārējie ierobežojumi attiecībā uz CMR vielām, uz kurām attiecas atkāpes, un izpētīt, vai saskaņā ar ilgtspēju sekmējošo ķimikāliju stratēģiju būtu jāsvītro iespēja atkāpties no noteikumiem par bērnam nepieejamu CMR vielu klātbūtni rotaļlietās un vai būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi, lai novērstu bērnu pakļaušanu bīstamām, toksiskām, kaitīgām, kodīgām un kairinošām vielām; aicina Komisiju ņemt vērā bērnu kombinēto pakļaušanu ķīmisko vielu iedarbībai, kā arī iespējamo nelielas devas ietekmi;

12.

uzsver, ka valsts līmenī noteiktas zemākas robežvērtības ķīmisko vielu, piemēram, nitrozamīnu un vielu, kuras viegli nitrozējas, klātbūtnei rotaļlietās, kas paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, un citās rotaļlietās, kas domātas ievietošanai mutē, salīdzinot ar tām, kādas noteiktas RDD, rada nekonsekvenci, pat ja Komisija to ir pamatojusi; tomēr norāda, ka visiem bērniem ES vajadzētu būt nodrošinātai vienādai augsta līmeņa aizsardzībai; atzīst, ka minēto robežvērtību nevar grozīt ar īstenošanas aktu, bet tas būtu jādara likumdošanas kārtībā; tādēļ aicina Komisiju pēc visaptveroša ietekmes novērtējuma veikšanas, pārskatot RDD, izvērtēt nepieciešamību pielāgot robežvērtību visstingrākajai vērtībai, kas ir spēkā valsts līmenī, un paredzēt elastīgu mehānismu, kas ļautu ātri pielāgot bīstamo ķīmisko vielu robežvērtības un izvairīties no situācijas, kad valstu līmenī tiek noteiktas atšķirīgas vērtības, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū patērētāju un uzņēmēju interesēs; uzsver, ka Parlamentam ir jāturpina padziļināta pārbaude attiecībā uz īstenošanas aktiem, kas jāpieņem šajā nolūkā;

13.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) definīciju, paplašināt CMR vielām paredzēto vispārējo riska pārvaldības pieeju, piemērojot to arī endokrīnajiem disruptoriem, un ietekmes novērtējumā izanalizēt, vai izmantot to arī turpmākajā RDD pārskatīšanā, lai nodrošinātu, ka rotaļlietās ir aizliegts izmantot endokrīnos disruptorus, tiklīdz tie ir noteikti, kā arī apsvērt iespēju ieviest horizontālus tiesību aktus, kā to vairākkārt pieprasījis Parlaments un Padome, ievērojot arī principu “viena viela – viens novērtējums”, kas ietverts ilgtspēju sekmējošā ķimikāliju stratēģijā; šajā sakarībā atzinīgi vērtē apņemšanos izvērtēt šīs pieejas plašāku piemērošanu, attiecinot to arī uz ķīmiskām vielām, kas ietekmē imūnsistēmu, neiroloģisko vai elpošanas sistēmu, un uz ķīmiskām vielām, kuras ir toksiskas konkrētam orgānam, lai garantētu augstu aizsardzības līmeni pret šīm ķīmiskajām vielām, kā arī nodrošinātu nākotnes prasībām atbilstošus regulatīvos atbildes pasākumus attiecībā uz minēto vielu izmantošanu rotaļlietās saskaņā ar Komisijas ieceri visus šo ķīmisko vielu izmantošanas veidus atzīt par prioritāti REACH regulas ierobežojumu noteikšanai;

14.

pauž bažas, ka pat stingrākajos noteikumos attiecībā uz ķīmiskām vielām rotaļlietās, kas paredzētas bērniem vecumā līdz 36 mēnešiem, nav ņemts vērā tas, ka vecākiem bērniem vēl arvien nav nodrošināta aizsardzība pret bīstamām vielām; norāda, ka šā dalījuma dēļ ražotāji var tiekties apiet noteikumus, norādot, ka rotaļlieta ir paredzēta bērniem, kuru vecums pārsniedz 36 mēnešus, pat tādos gadījumos, kad tas tā nebūt nav; uzsver, ka vairākas ieinteresētās personas, Komisija un dalībvalstis ir norādījušas, ka šis nošķīrums ir acīmredzami nepietiekams, jo tas var radīt nepilnības un ierobežot RDD efektivitāti, un ir lūgušas to novērst; tādēļ aicina Komisiju šo jautājumu analizēt RDD pārskatīšanai paredzētajā ietekmes novērtējumā, pilnībā ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, un izlemt, vai šis nošķīrums ir jāatceļ, kā arī noteikt konkrētas robežvērtības rotaļlietās esošajām ķīmiskajām vielām; uzskata, ka gadījumos, kad parādās zinātniski pierādījumi, ka kāda ķīmiskā viela ir bīstama bērniem, tās izmantošana būtu jāierobežo rotaļlietās, kā arī visos bērniem domātos izstrādājumos;

Tirgus uzraudzība un jaunas tehnoloģijas

15.

norāda, ka RDD paredz dalībvalstu kompetentajām iestādēm pienākumu veikt tirgus uzraudzību, pienācīgi ņemot vērā piesardzības principu, lai testētu tirgū pieejamās rotaļlietas un pārbaudīt ražotāju dokumentāciju ar mērķi izņemt nedrošas rotaļlietas no tirgus un vērsties pret tiem, kas ir atbildīgi par to laišanu tirgū; pauž bažas par to, ka RDD paredzētās tirgus uzraudzības efektivitāte ir ierobežota, lai gan tā joprojām ir būtisks instruments bērnu veselības un drošības aizsardzībai, un ka tā pasliktina vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspēju uzņēmējiem, kuri ievēro tiesību aktus, tādējādi radot priekšrocības negodīgiem tirgotājiem, kuri to nedara; norāda, ka joprojām tiek ziņots par grūtībām iegūt informāciju un dokumentāciju no dažiem ekonomikas dalībniekiem;

16.

atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta Regula (ES) 2019/1020, kuras mērķis ir pilnveidot tirgus uzraudzību, pastiprinot un saskaņojot kontroli, ko veic valstu iestādes, nolūkā nodrošināt, ka ražojumi, tostarp rotaļlietas, kas nonāk vienotajā tirgū, ir droši un atbilst noteikumiem, un aicina dalībvalstis to steidzami īstenot un nodrošināt muitas un tirgus uzraudzības iestādēm pietiekamus cilvēkresursus, finanšu un tehniskos resursus, lai tās varētu palielināt kontroļu skaitu un efektivitāti, tādējādi nodrošinot RDD efektīvu piemērošanu un novēršot nedrošu un neatbilstīgu rotaļlietu izplatīšanu ES;

17.

aicina Komisiju steidzami novērtēt, kā dalībvalstis īsteno un piemēro Regulu (ES) 2019/1020, un aktīvi atbalstīt to centienus valsts tirgus aizsardzības stratēģijas īstenošanā; mudina Komisiju pieņemt īstenošanas aktus, lai, pamatojoties uz kopēju ES līmenī veiktu riska analīzi, noteiktu kritērijus un pārbaudes metodes nolūkā nodrošināt ES tiesību aktu konsekventu izpildi, stiprināt ES tirgū ievesto produktu kontroli un novērst pastāvošās atšķirības, kā arī nodrošināt šādu kontroļu efektīvu un vienotu līmeni; aicina Komisiju saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1020 21. pantu pieņemt īstenošanas aktus, kuros būtu precizētas procedūras ES testēšanas iestāžu izraudzīšanai;

18.

aicina Komisiju pastāvīgi pētīt iespējas izmantot jaunas tehnoloģijas, piemēram, elektronisko marķējumu, blokķēdi un mākslīgo intelektu, nolūkā noteikt nedrošus produktus, mazināt risku un uzlabot atbilstību RDD, kā arī atvieglot tirgus uzraudzības iestāžu darbu, nodrošinot tām viegli pieejamu, atjauninātu, strukturētu un, ja iespējams, digitālu informāciju par ražojumiem un to izsekojamību piegādes ķēdē;

19.

atkārtoti norāda uz finansējuma un cilvēkresursu nepietiekamību, kā rezultātā pēdējos gados ir samazinājusies daudzu tirgus uzraudzības iestāžu efektivitāte un tvērums; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta vienotā tirgus programma un ieviests konkrēts mērķis, paredzot atsevišķu budžeta pozīciju un īpašus resursus tirgus uzraudzībai, kas palīdzēs atbalstīt dalībvalstu pasākumus attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka ES tirgū nonāk tikai drošas un atbilstīgas rotaļlietas;

20.

uzsver, ka efektīva tirgus uzraudzība ir būtiska, lai atklātu nedrošas rotaļlietas un nodrošinātu RDD pareizu piemērošanu; tādēļ aicina dalībvalstis pastiprināt tirgus uzraudzības pasākumu koordināciju, tostarp apmainoties ar paraugpraksi un digitalizējot savas sistēmas, un uzlabot sadarbību starp tirgus uzraudzības iestādēm un citām iestādēm, piemēram, muitas, telekomunikāciju un datu aizsardzības dienestiem; tādēļ aicina tirgus uzraudzības un muitas iestādes aktīvi dalīties pieredzē un pastiprināt koordināciju un sadarbību savā starpā, tostarp pārrobežu līmenī, lai varētu ātri nodot informāciju par nedrošām rotaļlietām un efektīvi apturēt nedrošu rotaļlietu importu; uzsver, ka joprojām ir svarīgi visā ES pastāvīgi nodrošināt efektīvu kontroli attiecībā uz rotaļlietām, ko ieved iekšējā tirgū, lai nodrošinātu to atbilstību ES prasībām; aicina Komisiju organizēt un finansēt kopīgus tirgus uzraudzības pasākumus, tostarp mācību pasākumus, lai pastiprinātu Savienības tiesību aktu par rotaļlietām izpildi, un sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm nolūkā apmainīties ar informāciju par nedrošām rotaļlietām; turklāt aicina dalībvalstis noteikt minimālo paraugu ņemšanas biežumu vai pārbaudes, lai uzlabotu izpildi;

21.

uzsver — lai efektīvāk atklātu nedrošas rotaļlietas, tirgus uzraudzības iestādēm regulāri un vismaz reizi gadā būtu jāveic kontrolpirkumi, arī tiešsaistes tirdzniecības vietās, jo īpaši tāpēc, ka rotaļlietas ir izstrādājumi, par kuriem visbiežāk tiek ziņots ES bīstamiem produktiem paredzētajā ātrās ziņošanas sistēmā (Safety Gate);

22.

pauž bažas par jaunu veidu ievainojamību un apdraudējumu, ko bērna drošībai, aizsardzībai, privātumam un garīgajai veselībai rada rotaļlietas ar tīmekļa pieslēgumu; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt bērnu privātumu, kad viņi izmanto rotaļlietas ar tīmekļa pieslēgumu; pauž bažas par to, ka dažas no šīm rotaļlietām, kas jau ir laistas ES tirgū, ir izrādījušās nepietiekami drošas, kā arī tās ir nepietiekami vai arī pilnībā nav aizsargātas pret kiberdraudiem; mudina ražotājus savās rotaļlietās ar tīmekļa pieslēgumu drošuma un drošības mehānismus integrēt pēc noklusējuma; aicina Komisiju izpētīt dažādas rīcības iespējas attiecībā uz riska līmeni un proporcionalitātes principu, piemēram, paplašināt RDD darbības jomu, iekļaujot tajā noteikumus par privātumu un informācijas drošību, pieņemt horizontālus tiesību aktus par kiberdrošības prasībām attiecībā uz produktiem ar tīmekļa pieslēgumu un saistītiem pakalpojumiem, piemēram, Eiropas kiberdrošības noturības aktu, vai pastiprināt attiecīgos horizontālos tiesību aktus, piemēram, Radioiekārtu direktīvu, kā arī VDAR, vienlaikus iesaistot Parlamentu tās izvēļu apspriešanā;

23.

pauž bažas par to, ka patērētāji vāji reaģē uz produktu atsaukšanu un bērni turpina izmantot nedrošas rotaļlietas, neraugoties uz to, ka tās ir atsauktas; tādēļ aicina Komisiju publicēt pamatnostādnes par atsaukšanas procedūrām, tostarp konkrētu prasību kontrolsarakstu, un prasa tiešsaistes tirdzniecības vietām izveidot efektīvus mehānismus, lai nodrošinātu, ka tās var sasniegt savus lietotājus, pircējus un pārdevējus, lai viņus pēc iespējas ātrāk informētu, kad atsaukšana ir nepieciešama, un palielinātu to patērētāju skaitu, kurus sasniedz paziņojumi par atsaukšanu;

E-komercija

24.

atzīst e-komercijas pozitīvo lomu, tostarp tiešsaistes tirdzniecības vietu lomu, jo šī komercija ir nodrošinājusi attīstības iespējas ES rotaļlietu ražotājiem; šajā sakarībā uzsver šo uzņēmumu uzņēmējdarbības palielināšanos gan ES, gan ārpus tās; uzsver — lai gan e-komercijas attīstība sniedz ieguvumus patērētājiem, tā arī rada problēmas tirgus uzraudzības iestādēm saistībā ar tiešsaistē pārdotu ražojumu atbilstības nodrošināšanu; norāda, ka daudzi tiešsaistē iegādāti ražojumi neatbilst ES drošības prasībām, un pauž bažas par lielo skaitu bīstamu rotaļlietu, ko tiešsaistē pārdod negodīgi tirgotāji; uzskata, ka ir jānovērš neatbilstīgu un bīstamu rotaļlietu pārdošana tiešsaistē;

25.

atzinīgi vērtē Komisijas norādījumus attiecībā uz Regulas (ES) 2019/1020 4. pantu, kurā precizēti uzņēmēju uzdevumi, jo īpaši attiecībā uz precēm, ko pārdod tiešsaistē un laiž ES tirgū no trešām valstīm; uzsver, ka ir jāvēršas pret neatbilstīgiem produktiem, kas ar tiešsaistes tirdzniecības vietu palīdzību tiek patērētājiem tieši pārdoti no trešām valstīm; atgādina, ka ekonomikas dalībnieki var laist ES tirgū tikai drošus produktus; uzsver, ka visu ekonomikas dalībnieku atbilstība ES noteikumiem ir būtiska, lai nodrošinātu bērnu drošību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem; aicina tirgus uzraudzības un muitas iestādes pastiprināt sadarbību, tostarp apmainīties ar informāciju par neatbilstības konstatējumiem, un veikt stingras izpildes darbības, lai atturētu negodīgus tirgotājus no ES tirgus izmantošanas;

26.

uzsver pievienoto vērtību, ko rada princips “iepazīsti savu klientu” tiešsaistē pārdotu rotaļlietu atbilstības un izsekojamības uzlabošanās ziņā; norāda, ka solījums par produktu drošumu ir brīvprātīgs pasākums un ka tajā ir iesaistījies visai ierobežots tirgus dalībnieku skaits; pauž nožēlu par to, ka ražojumu drošuma solījums līdz šim nav bijis pārāk efektīvs;

27.

uzsver, ka tiešsaistes tirdzniecības vietām var būt milzīga nozīme nedrošu rotaļlietu aprites ierobežošanā; tādēļ uzskata, ka tām vajadzētu būt pienākumam uzņemties lielāku atbildību par to platformās pārdoto rotaļlietu drošumu un atbilstību, jo īpaši identificējot un izņemot no apgrozības neatbilstīgas rotaļlietas, tostarp izpētot Safety Gate sistēmā pieejamo informāciju, un efektīvi sadarbojoties ar tirgus uzraudzības iestādēm, lai izņemtu no apgrozības neatbilstīgās rotaļlietas un novērstu nedrošu rotaļlietu atkārtotu parādīšanos; šajā ziņā stingri uzstāj, ka ir būtiski nodrošināt RDD un dažādu instrumentu, piemēram, Digitālo pakalpojumu tiesību akta, Mākslīgā intelekta akta, Produktu vispārējās drošības regulas un turpmākā leģislatīvā akta, ar ko pārskata Produktatbildības direktīvu, efektīvu un paredzamu īstenošanu un to savstarpējo konsekvenci, lai garantētu visaugstākos drošuma un pamattiesību standartus; prasa rast risinājumus, kas ļautu patērētāju organizācijām un uzticamiem signalizētājiem ziņot par neatbilstīgām rotaļlietām;

28.

uzsver nepieciešamību pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai nepieļautu, ka ES tirgū ienāk nedrošas un neatbilstīgas rotaļlietas, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem; aicina Komisiju publiskot informāciju par tās veiktajiem uzraudzības pasākumiem;

Juridiskais instruments un turpmākā virzība

29.

tā kā RDD de facto darbojas kā regula, aicina Komisiju apsvērt, vai tās pārskatīšana varētu būt iespēja to pārveidot par regulu, lai uzlabotu tās efektivitāti un lietderību un novērstu nekonsekventu tās īstenošanu dalībvalstīs un tirgus sadrumstalotību;

30.

aicina Komisiju izvērtēt, vai turpmākajā pārskatīšanā ir nepieciešams plašāks grozījumu tvērums, ko papildinātu padziļināts ietekmes novērtējums, lai analizētu, vai un kā turpmākajā RDD pārskatīšanā varētu iekļaut mehāniskās un fizikālās prasības, CMR, nitrozamīnu un vielu, kuras viegli nitrozējas, robežvērtības, kā arī alergēnu smaržvielu un bīstamu ķīmisku vielu marķēšanas noteikumus, lai varētu viegli un elastīgi veikt izmaiņas;

31.

pauž bažas par to, ka daži ražotāji izvairās ievērot RDD apgalvojot, ka viņu produkti nav rotaļlietas, lai gan tie tiek nepārprotami izmantoti kā rotaļlietas; uzsver, ka Komisijas vadlīnijas ir noderīgas, lai precizētu, vai produkts ir rotaļlieta vai nav, un lai nodrošinātu saskaņotu RDD īstenošanu gan tirgus uzraudzības iestāžu, gan ekonomikas dalībnieku interesēs; tomēr uzsver, ka joprojām ir produkti, kas atrodas “pelēkajā zonā”, un tādēļ aicina Komisiju atrisināt šo problēmu, nākamajā RDD pārskatīšanā iekļaujot šajā direktīvā rotaļlietu definīciju; uzsver, ka tādēļ ir vajadzīgs atklāts un konstruktīvs dialogs ar attiecīgajām ieinteresētajām personām;

32.

uzsver rotaļlietu svarīgo nozīmi bērnu attīstībā un prasmju veidošanā, kā arī pedagoģisko atbalstu, ko tās jau no agras bērnības sniedz jaunu uzdevumu veikšanai un prasmju uzlabošanai un apguvei; aicina Komisiju pārskatīt Rotaļlietu direktīvu ar mērķi uzlabot rotaļlietu drošumu un vienlaikus samazināt ražotāju administratīvās un juridiskās izmaksas, lai nodrošinātu skaidru virzību uz drošām un cenas ziņā pieejamām rotaļlietām visiem bērniem Eiropas Savienībā.

33.

uzskata, ka patērētājiem un vērtības ķēžu dalībniekiem ir vajadzīga informācija, lai veicinātu ilgtspējīgāku uzvedību; tādēļ aicina Komisiju ietekmes novērtējumā analizēt, vai rotaļlietu ilgizturība un remontējamība var ietekmēt to drošumu, un ja šāda ietekme tiek pierādīta, tad analizēt, vai marķēšanas noteikumos varētu samērīgi un neierobežoti iekļaut labāku informāciju par rotaļlietu ilgizturību un remontējamību; šajā sakarībā uzskata, ka šajā gadījumā varētu izmantot inovatīvus un digitālus risinājumus, lai šo informāciju darītu pieejamu patērētājiem, nodrošinot, ka drošības informācija ir skaidri identificējama, vienlaikus izvairoties no pārmērīga sloga uzņēmumiem un līdz minimumam samazinot iepakojuma materiālus;

34.

uzskata, ka brīdinājumi un drošības informācija patērētājiem ir ļoti svarīgi; norāda, ka papildu marķēšanas prasības būtu jāsamazina līdz minimumam, lai izvairītos no uzmanības novirzīšanas; aicina Komisiju izvērtēt iespēju to atbilstības informāciju, kas nav paredzēta galapatērētājam, norādīt elektroniski;

Dati

35.

uzsver — sakarā ar to, ka trūkst konsekventas ES mēroga statistikas par rotaļlietu izraisītiem negadījumiem, ir sarežģīti kvantitatīvi novērtēt RDD radītās aizsardzības līmeni un sniegt informāciju ar rotaļlietām saistītās standartizēšanas vajadzībām; uzskata, ka nepietiekama koordinācija un finansējuma trūkums ES līmenī ir iemesls tam, ka trūkst atbilstīgu datu, un aicina Komisiju to risināt turpmākajā šīs direktīvas pārskatīšanā; aicina Komisiju izvērtēt iespēju izveidot Eiropas mēroga negadījumu un traumu datubāzi ar īpašu rotaļlietām paredzētu sadaļu, kas būtu publiska, lietotājdraudzīga un pieejama valsts iestādēm, patērētājiem un ražotājiem un kas ļautu ievietot un apkopot informāciju par negadījumiem un ievainojumiem, kas radušies bīstamu rotaļlietu, tostarp tiešsaistē pārdotu rotaļlietu, dēļ; turklāt uzskata, ka vēl varētu izmantot rādītājus un datus, piemēram, tos, kas iegūti no tirgus uzraudzības informācijas un komunikācijas sistēmas, Safety Gate un kopīgiem pasākumiem, lai novērtētu RDD efektivitāti, un aicina Komisiju izvērtēt iespēju izveidot digitālus risinājumus, kas varētu uzlabot izsekojamību visā piegādes ķēdē un veicināt augstāku rotaļlietu drošuma līmeni;

36.

aicina dalībvalstis pastiprināt datu vākšanu saistībā ar RDD, jo pašreiz tā ir nevienmērīga, nepilnīga un nav reprezentatīva, un savstarpēji apmainīties ar informāciju par riskiem un neaizsargātību saistībā ar rotaļlietu drošumu; aicina uzņēmumus pastiprināt sadarbību ar dalībvalstīm, palielinot datu apmaiņu par negadījumiem, kas saistīti ar rotaļlietām, lai uzlabotu bērnu drošību un uzlabotu uzticēšanos iekšējā tirgū laistajām rotaļlietām;

37.

aicina Komisiju izmantot iespēju, ko sniedz RDD pārskatīšana, lai izstrādātu rādītājus tās pareizas īstenošanas un vispārējās efektivitātes uzraudzībai; aicina Komisiju uzlabot to datu vākšanu, kas regulāri jāiesniedz dalībvalstīm, tirgus uzraudzības iestādēm un paziņotajām struktūrām; iesaka Komisijai, pamatojoties uz valstu ziņojumiem, izstrādāt vispārēju ES līmeņa ziņojumu, kā arī padarīt tos publiski un viegli pieejamus visām ieinteresētajām personām;

o o

38.

uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 170, 30.6.2009., 1. lpp.

(2) OV L 11, 15.1.2002., 4. lpp.

(3) OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(4) OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(5) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(6) OV L 169, 25.6.2019., 1. lpp.

(7) OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.

(8) OV L 153, 3.5.2021., 1. lpp.

(9) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.