Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Digitālais euro”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2023/C 75/04)

Ziņotājs:

Juraj SIPKO

Pilnsapulces lēmums	20.1.2022.
Juridiskais pamats	Reglamenta 52. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	6.10.2022.
Pieņemts plenārsesijā	26.10.2022.
Plenārsesija Nr.	573
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	183/1/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Pateicoties straujajam tehnoloģiskās inovācijas procesam finanšu jomā, centrālās bankas visā pasaulē pakāpeniski ir izveidojušas digitālās valūtas. Līdzīgi kā citas centrālās bankas visā pasaulē arī Eiropas Centrālā banka (ECB-Eurosistēma) 2021. gada jūlijā pieņēma lēmumu uzsākt izpētes posmu pirms iespējamās digitālā euro ieviešanas. EESK ir gandarīta, ka ECB turpina darbu pie digitālā euro ieviešanas. Pašlaik ECB-Eurosistēma pakāpeniski virzās uz digitālā euro ieviešanu, kas notiek atbilstoši noteiktajam grafikam. Tomēr lēmums par to, vai ieviest digitālu euro, vēl nav pieņemts.

1.2.

EESK uzskata, ka digitālā euro ieviešanā ļoti svarīga ir finansiālā un digitālā iekļautība. Komiteja vēlas, lai eurozonā no digitālā euro ieviešanas ieguvēji būtu visi. Digitālajam euro būtu jāsekmē maksājumu darījumu ātrāka un efektīvāka veikšana.

1.3.

EESK norāda, ka digitālais euro kļūs par jaunu naudas veidu. Šajā saistībā Komiteja uzsver, ka, apsverot tā ieviešanu, ir jāņem vērā visi pozitīvie aspekti un iespējas, tomēr ir jāizceļ arī visi iespējamie riski un jo īpaši tie, kuri ir saistīti ar finanšu sektoru. Tāpēc, veidojot digitālo euro, būs jāņem vērā ar to saistīto iespējamo risku uzraudzība, pārraudzība un pārvaldība.

1.4.

EESK uzskata, ka virzībā uz digitālā euro ieviešanu viens no svarīgākajiem jautājumiem ir finanšu stabilitāte. Tāpēc turpmākajā procesā būs svarīgi, lai ECB veiktu visus nepieciešamos pasākumus pārraudzības jomā un novērstu nelikumīgus darījumus, īpaši tos, kuru mērķis ir nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana, kā arī lai tā apkarotu kiberuzbrukumus.

1.5.

Saistībā ar gatavošanos iespējamajai digitāla euro ieviešanai EESK saskata iespējas padarīt maksājumu sistēmu efektīvāku un konkurētspējīgāku. Digitālais euro varētu samazināt risku, vienlaikus veicinot finanšu stabilitāti.

1.6.

EESK atbalsta darbu, kuru ECB-Eurosistēma veic digitālā euro ieviešanas nolūkā. Tā kā šis projekts ir ļoti sarežģīts un to spēcīgi ietekmē arī pašreizējā inovatīvo tehnoloģiju attīstības dinamika, būs svarīgi, lai ECB paredzētu vairākus iespējamos variantus. Attiecīgi ir svarīgi, lai būtu iespējami gan tiešsaistes, gan bezsaistes darījumi. Turklāt pārrobežu maksājumu darījumu gadījumā sistēmām ir jābūt savstarpēji saderīgām.

1.7.

EESK rūpīgi seko līdzi ECB darbam digitālā euro pieņemšanas saistībā un to darīs arī turpmāk. Tāpēc, ECB-Eurosistēmas līmenī virzoties uz priekšu lēmumu pieņemšanas procesam, būs svarīgi, lai būtu veikti visi pamata un sistēmiskie pasākumi un būtu iespējams izvēlēties vispiemērotāko modeli, kas nodrošinātu iekļautību, finanšu stabilitāti un privātumu. ECB pašlaik pēta un pārskata dažādas izveides iespējas.

1.8.

Tā kā šis ir komplekss un īpaši sarežģīts projekts, kas attiecas uz visiem Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotājiem, EESK uzsver, ka pilsoniskā sabiedrība ir jāiesaista turpmākajos sagatavošanās posmos, sarunās un diskusijās par digitālā euro ieviešanu.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Tehnoloģiju pastāvīgā attīstība ir cēlonis straujai digitalizācijai visos ekonomikas sektoros, kas ietver arī vispārējo sociālo struktūru. Straujā attīstība un tehnoloģiskās inovācijas ietekme ir vērojama arī finanšu sektorā un iestādēs, kas nodrošina maksājumu pakalpojumus. Digitalizācijas straujais process turpinās arī publiskajā sektorā.

2.2.

Visā pasaulē centrālās bankas pašlaik spriež, vai ieviest centrālās bankas digitālo valūtu un pieņem lēmumus šajā saistībā. Bahamu salu un Nigērijas centrālās bankas jau ir pieņēmušas lēmumu par digitālo valūtu kā likumīgu maksāšanas līdzekli. Papildus tam vairāk kā 110 valstis visā pasaulē izskata digitālās valūtas ieviešanas iespēju.

2.3.

No G20 valstīm Ķīnas Tautas Republika (1) kā pirmā ir sekmīgi uzsākusi digitālās valūtas projektu, kas pagaidām nav sasaistīts ar citām centrālajām bankām pasaulē. 2022. gada janvārī ASV Federālo rezervju sistēma publicēja pētījumu par digitālā dolāra ieviešanas priekšrocībām un trūkumiem.

2.4.

Aptuveni 90 % centrālo banku, kuras aptver 95 % no globālā IKP, pašlaik apsver digitālās valūtas pieņemšanu (2). Aptuveni puse pasaules centrālo banku izstrādā vai veic īpašas pārbaudes saistībā ar centrālās bankas digitālās valūtas ieviešanu. Turklāt divas trešdaļas centrālo banku ir paredzējušas īsā vai vidējā termiņā ieviest centrālās bankas digitālo valūtu neliela apjoma darījumiem.

2.5.

Pastāv vienots viedoklis, ka pēc tam, kad centrālās bankas ievieš digitālo valūtu, samazinās maksājumu darījumu izmaksas, palielinās efektivitāte, ātrums un drošība.

2.6.

Process, kura gaitā centrālās bankas pieņem digitālās valūtas, ir saistīts ar dinamisko attīstību kriptovalūtas tirgū. Turklāt līdz ar Covid-19 uzliesmojumu un straujo izplatīšanos šis digitalizācijas process ir kļuvis vēl straujāks.

2.7.

Izdarot lēmumu par centrālās bankas digitālās valūtas ieviešanu, būs svarīgi ņemt vērā šādu izmaiņu ietekmi uz makrofinansiālo stabilitāti. Gaidāms, ka valstis, kuras ir nolēmušas pieņemt un, iespējams, ieviest digitālo valūtu, varētu izjust ievērojamu pozitīvu ietekmi ne vien darījumu ātruma, efektivitātes un apjomu ziņā, bet varētu arī uzlaboties tas, kā tiek ievērota maksājumu un norēķinu sistēmas darbības nepārtrauktība.

2.8.

Eiropas Centrālai bankai ieviešot digitālo euro, vajadzētu domāt par to, lai publiskie līdzekļi joprojām pildītu maksājumu sistēmas enkura lomu, kā arī par Eiropas stratēģiskās autonomijas un ekonomikas efektivitātes veicināšanu. Papildus tai vajadzētu uzlabot Eiropas neliela apjoma maksājumu tirgus noturību, vienlaikus nodrošinot augstu privātuma un drošības pakāpi. Eurosistēmas pienākums ir panākt, lai varētu pastāvēt augsti privātuma standarti. Tomēr regulatīvajā satvarā būtu jāiekļauj augstāki privātuma līmeņi par tiem, kas paredzēti pašreizējiem maksājumu risinājumiem.

3.   Galvenās piezīmes

3.1.

EESK norāda, ka virzībā uz digitālā euro ieviešanu, ECB būtu jākoncentrējas uz iespējamo risku samazināšanu un izskaušanu. Runājot par pašu digitālo euro, tiek apspriesti vairāki modeļi, kuru vidū ir tie, kas balstīti uz trešās puses apstiprinājumu un līdzbiedru izdarītu validāciju, kā arī tādi, kas var darboties bezsaistē un tiešsaistē (3).

3.2.

EESK cer, ka ECB digitālā euro pieņemšanas stratēģijā būs ietverta visu veidu risku analīze un uzmanība vērsta uz potenciālo risku izskaušanas pasākumiem.

3.3.

EESK uzsver, ka ECB digitālā euro ieviešanas plānā uzmanība būtu jāpievērš arī finanšu stabilitātes uzturēšanai un netraucēta monetārajai pārejai. Tāpēc svarīga būs tālākā dažādu digitālā euro veidošanas elementu padziļināta analīze, tostarp saistībā ar digitālā euro ietekmi uz makrofinansiālo stabilitāti nākotnē.

3.4.

EESK uzskata, ka tehnoloģiskās attīstības procesā būs jāņem vērā arī citi riski, kas varētu būt saistīti ar šo procesu. ECB digitālā euro stratēģiju skars divi izaicinājumi: finanšu stabilitātes nodrošināšana un netraucēta monetārās politikas pārkārtošana, no vienas puses, un dinamiska tehnoloģiskā procesa nodrošināšana un inovācija, no otras puses.

3.5.

EESK uzskata, ka ārvalstu maksājumu gadījumā būs jāveic visi nepieciešamie pasākumi pret teroristu finansēšanu un citām nelikumīgām darbībām (4). No šāda viedokļa EESK konstatē būtiskas iespējas īstenot savstarpēji izdevīgu starptautisko sadarbību un koordināciju starp centrālām bankām un starptautiskām monetārām finanšu un ekonomikas iestādēm (5).

3.6.

EESK piezīmē, ka, analizējot dažādus naudas veidus, būtu jāņem vērā to pildītās funkcijas, piemēram, tādas funkcijas kā vērtības uzkrāšana, norēķinu vienība un maiņas līdzeklis. Digitālais euro galvenokārt būtu jāizmanto kā maksāšanas līdzeklis un, lai novērstu negatīvu ietekmi uz finanšu sektoru, tam nebūtu jākļūst par finanšu investīciju instrumentu.

3.7.

EESK uzskata: lai panāktu maksimālu šīs maksāšanas funkcijas efektivitāti, būs svarīgi, ka līdzekļu nodrošinājums ir pietiekams un brīvs no jebkādiem ierobežojumiem. EESK norāda arī, ka savstarpējās maksājumu un norēķinu attiecībās būs svarīgi, lai tiktu akceptētas gan fiziskas, gan juridiskas personas. Tomēr būs vajadzīgi instrumenti, lai novērstu digitālā euro izmantošanu ieguldījumu nolūkā (6).

3.8.

EESK uzskata, ka, apsverot digitālā euro ieviešanu, ECB būs jārisina vairākas problēmas, kas būs saistītas konkrēti ar maksājumu drošību, to efektivitāti, finansiālo integrāciju, tostarp finansiālo stabilitāti, monetārās politikas transmisiju u. c. Privātā sektora uzņēmumu digitālo valūtu ieviešanas plāni ir paātrinājuši Centrālās bankas digitālās valūtas projektus. Ir ļoti svarīgi, lai ECB savlaicīgi sagatavotos konkurencei, kuru radīs privātā sektora digitālās valūtas (7).

3.9.

EESK norāda, ka būs svarīgi, lai ECB izlemtu, kā radīt nosacījumus iespējamu tirgus nepilnību novēršanai. Turklāt būs arī jānosaka, kā attiekties pret privātām bankām un finanšu iestādēm, kas sniedz iekšzemes un ārvalstu maksājumu pakalpojumus. Tāpēc sagatavošanas posmā ECB būs jāpieņem svarīgs lēmums par to, kuru Centrālās bankas digitālās valūtas modeli izvēlēties.

3.10.

Pagaidām centrālās bankas digitālās valūtas atzītie modeļi ir šādi: tiešais modelis, netiešais modelis, starpmodelis un hibrīdmodelis. Turklāt EESK norāda, ka viena no lielākajām problēmām, kas radīsies, ieviešot vienu no ECB digitālās valūtas modeļiem, būs centrālo banku sadarbspēja (8).

3.11.

EESK vēlētos, lai pārrobežu maksājumu sistēmas neliela apjoma darījumiem, kuros izmanto digitālo euro, būtu pietiekami ātras, ar mazākām izmaksām, pārredzamākas, drošākas un daudz pieejamākas.

3.12.

EESK uzsver, ka, pateicoties neliela apjoma maksājumu starpsavienojumam, būs vieglāk veikt individuālus darījumus atbilstoši dažādiem modeļiem, kurus, ieviešot digitālo euro, būs pieņēmušas atsevišķas centrālās bankas. Jo labāka būs maksājumu pakalpojumu sniedzēju sadarbspēja, jo lielāka būs lietotāju un pakalpojumu sniedzēju apmierinātība.

3.13.

EESK skatījumā digitālais euro būs jauns naudas veids. Tehnoloģiskās inovācijas rezultātā veidojas divi digitālās valūtas veidi: a) centrālās bankas digitālie aktīvi un b) privātie digitālie aktīvi. Šajā saistībā ir jāņem vērā ne vien iespējamā konkurence, bet arī digitālā euro kā otrās svarīgākās rezerves valūtas statuss starptautiskajās monetārajās attiecībās.

4.   Īpaši ieteikumi

4.1.

EESK uzsver, ka digitālā euro ieviešanas gadījumā ECB sadarbībā ar komercbankām nodrošinās, lai joprojām būtu pieejama skaidra nauda un to būtu iespējams izmantot neliela apjoma darījumos (9).

4.2.

EESK uzsver, ka ECB būtu jāuzrauga visi iespējamie riski. “Stabilā kriptomonēta” būs viens no būtiskajiem pasākumiem, kas nodrošinās valūtas stabilitāti blokķēdē (10). Tāpēc būs svarīgi konkrēti norādīt, kā ECB rīkosies ar šo valūtas veidu – ar stabilo kriptovalūtu, kas arī varētu būt sasaistīta ar digitālo euro.

4.3.

EESK uzsver, ka skaidra nauda arī turpmāk būs svarīga valūtas integrācijai. Dažas sabiedrības grupas, piemēram, vecāki cilvēki un finansiāli mazaizsargāti cilvēki ne vienmēr var piekļūt digitālajiem kontiem un kredītkartēm. Viņiem skaidra nauda ir vienīgais maksāšanas līdzeklis. Turklāt skaidra nauda aizsargā pret pārmērīgu iejaukšanos pilsoņu privātajā dzīvē. Pieaugošais banknošu skaits ekonomikā apliecina uzticēšanos šim naudas veidam, iespējams, pēc 2008. gada krīzes un tās dēļ.

4.4.

EESK konstatē, ka pašlaik gandrīz visas centrālās bankas pasaulē, kas ir pieņēmušas stratēģijas centrālās bankas digitālās valūtas ieviešanai, izvēlas un testē savas nākotnes digitālās valūtas veidu, sistēmu, dizainu un modeli.

4.5.

EESK uzskata, ka tehnoloģiskās inovācijas procesa dēļ ECB priekšā ir dilemma (11): kā, nodrošinot sasaisti ar citu centrālo banku digitālajām valūtām, turpināt jau notiekošo euro digitalizācijas procesu un vienlaikus nodrošināt finansiālo integrāciju un makroekonomisko un finansiālo stabilitāti.

4.6.

EESK skatījumā digitālā euro ieviešana nav paredzēta, lai atrisinātu visas ar straujo tehnoloģisko revolūciju saistītās problēmas. Iespējams, ka strauji samazināsies skaidras naudas norēķinu paņēmieni. Turklāt būs jārisina monetārās suverenitātes jautājums, kā arī jāatbalsta digitalizācijas process, kas saistīts ar ārvalstu maksājumiem un pārvedumiem, un jārisina būtiskā finanšu integrācijas problēma. Visi šie jautājumi ECB vēl ir jāatrisina.

4.7.

EESK norāda, ka digitālajam euro visās dalībvalstīs nav iespējams piemērot vienotu pieeju, jo pastāv nacionālas atšķirības. Tāpēc pārejā uz digitālo euro primārais jautājums būs tā izmantošanas tvērums katrā no dalībvalstīm. Digitālais euro tiks piedāvāts visiem eurozonas iedzīvotājiem tieši tāpat, kā viņiem neatkarīgi no viņu valsts ir pieejama skaidra nauda. Tā izmantojums varēs atšķirties atkarībā no konkrētās valsts paradumiem un normām.

4.8.

EESK izpratnē, domājot par dažādiem digitālā euro ieviešanas elementiem, būs svarīgi īpaši rūpīgi ievērot privātuma nosacījumus, kā arī izvēlēties piemērotu laiku laišanai tirgū. Lai nodrošinātu maksājumu darījumu un procedūru drošību klientu identifikācijas saistībā, būs arī svarīgi izmantot pašreizējo infrastruktūru un jauno tehnisko struktūru.

4.9.

EESK uzskata, ka realitātē digitālais euro ietvers augstu privātuma aizsardzības līmeni. Lai gan precīzs grafiks vēl nav apstiprināts, šajā posmā ir ļoti svarīgi veikt sagatavošanās darbu. Papildus tam EESK norāda, ka, laižot apgrozībā digitālo euro, ECB ņems vērā visas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, bet tas nenozīmē, ka ECB pati veiks pārbaudes, kas saistītas ar principu “pazīsti savu klientu”; tās, piemēram, varētu veikt uzraudzītās struktūras, atkarībā no digitālā euro dizaina.

4.10.

EESK ir pārliecināta, ka svarīgs būs arī nacionālās suverenitātes, kā arī ietekmes uz Eiropas banku sistēmu novērtējums. Lai gan visa Eiropas maksājumu sistēma pašlaik nav pilnībā vienveidīga, liela priekšrocība ir tā, ka tā ir pieejama gan fiziskām, gan juridiskām personām. Līdz šim un kopš globālās krīzes tā ir bijusi samērā efektīva, stabila un droša.

4.11.

EESK aicina pabeigt banku savienību. Pilnīga īsta banku savienība pozitīvi ietekmēs tālāko noturības stiprināšanu un Eiropas banku sektora viendabīgumu. Tas ir izšķiroši svarīgi un lietderīgi arī, ņemot vērā potenciālo digitālo euro.

4.12.

EESK norāda, ka pašlaik eurozonas valstu komercbankām ir maksājumu darījumiem labvēlīgi apstākļi. Šajā kontekstā komercbankas un citas finanšu sektora iestādes, tostarp iestādes, kuras sniedz maksājumu pakalpojumus, varētu ar ECB intensīvi sadarboties digitālā euro izstrādē un ieviešanā.

4.13.

Eurozonas valstīs ieviešot un īstenojot centrālās bankas digitālo valūtu, būs jāņem vērā vismaz sekojoši ļoti svarīgi aspekti: i) pieņemto digitālo euro kā maksājumu pamatlīdzekli, joprojām būs jāpastāv iespējai maksājumu darījumus veikt skaidrā naudā; ii) nepieciešamība pastāvēt iespējai, lai digitālais euro būtu izmantojams un pieejams eurozonā un, iespējams, arī ārvalstīs; un iii) digitalizācijas procesam vajadzētu nozīmēt to, ka digitālo euro iespējams izmantot darījumos jaunos apstākļos, kādi nepastāv skaidras naudas maksājumos.

4.14.

EESK paļaujas, ka ECB gatavojas un ir apņēmusies īstenot virkni pasākumu, kuru mērķis būs digitālā euro ieviešana atbilstoši pieņemtajam grafikam. Komiteja arī uzsver, ka ir nepieciešams ļoti cieši sadarboties maksājumu sistēmas starpsavienojuma nodrošināšanai augstā līmenī un ne tikai eurozonas dalībvalstīs, bet arī ar citām centrālajām bankām visā pasaulē un ar iesaistītajām monetārajām finanšu iestādēm, kuras arī sniegs nepieciešamo tehnisko palīdzību.

4.15.

Digitālā euro ieviešanai būs nepieciešams vesels būtisko un sistēmisko nosacījumu kopums, lai nodrošinātu tā efektīvu darbību. Tā kā tas ietekmēs visus eurozonas dalībvalstu iedzīvotājus, tostarp ES dalībvalstīs, ir skaidrs, ka nākamajos diskusiju posmos par digitālā euro pieņemšanu un ieviešanu ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība, pētnieki un akadēmiskās aprindas.

---

(1)  Ķīna 2014. gadā uzsāka digitālās juaņas projektu, un šī valūta tika izmantota 2022. gada ziemas olimpisko spēļu laikā. Digitālā juaņa līdz šim ir tikusi izmantota tikai Ķīnas teritorijā.

(2)  Plašāka informācija: https://news.bitcoin.com/105-countries-are-exploring-central-bank-digital-currencies-cbdc-tracker-shows/.

(3)  Plašāka informācija: https://www.ecb.europa.eu/paym/digital_euro/investigation/governance/shared/files/ecb.degov220504_magdesignfeatures.en.pdf?2e15ee7911b93a720fbdebe09cfa1a79.

(4)  Plašāka informācija atrodama jaunākajā EESK atzinumā par šo tematu “Tiesību aktu kopums nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanai” (OV C 152, 6.4.2022., 89. lpp.).

(5)  Ar centrālās bankas digitālās valūtas ieviešanu visciešāk ir saistītas sekojošas iestādes: Starptautiskais Valūtas fonds, Starptautisko norēķinu banka, Pasaules Banka un citas publiskās un privātās monetārās finanšu un ekonomikas iestādes.

(6)  Plašāka informācija: https://www.ecb.europa.eu/paym/digital_euro/investigation/governance/shared/files/ecb.degov220711_tools.en.pdf?fb2430528d8f964513dd66ffcd8cbaf7.

(7)  Privātās digitālās valūtas (kriptovalūtas) var konkurēt ar Centrālās bankas digitālajām valūtām. Kopš globālās finanšu krīzes ir būtiski pieaudzis privāto digitālo valūtu skaits.

(8)  Sasaistot dažādus pārrobežu maksājumu sistēmas modeļus, ir svarīgi, lai tie būtu savstarpēji saderīgi.

(9)  Lai iegūtu plašāku informāciju, skatīt iepriekšējo EESK atzinumu par šo tematu “ES stratēģija “Neliela apjoma maksājumi”” (OV C 220, 9.6.2021., 72. lpp.).

(10)  Stabilā kriptomonēta ir fiksētas cenas kriptovalūta, kuras tirgus vērtība ir piesaistīta citiem aktīviem. Atšķirībā no citām kriptovalūtām, piemēram, bitmonētas, stabilo kriptomonētu var piesaistīt aktīviem, piemēram, noteiktām rezervēm vai konvertējamām valūtām, ko var tirgot biržās, tostarp ASV dolāram vai euro.

(11)  Tehnoloģiskā inovācija šajā jomā ir balstīta uz finanšu decentralizācijas procesu. Par to liecina, piemēram, eksperimenti, kurus ir veikušas lielo tehnoloģiju firmas. Diem/Libra un e-CNY ieviešana ir revolucionāra tehnoloģiskā procesa rezultāts.