EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.5.2022

COM(2022) 249 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

Virzībā uz direktīvu par kriminālsodiem par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem

1.IEVADS

1.1.Savienības tiesību akti par ierobežojošiem pasākumiem

Ierobežojošie pasākumi ir būtisks rīks, ar ko veicināt Līgumā par Eiropas Savienību (“LES”) 21. pantā noteikto kopējās ārpolitikas un drošības politikas (“KĀDP”) mērķu sasniegšanu. Šie mērķi cita starpā ir Savienības vērtību sargāšana, starptautiskā miera un drošības uzturēšana, kā arī demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību konsolidācija un atbalstīšana.

Lai saglabātu šīs vērtības, Savienība var piemērot ierobežojošus pasākumus trešām valstīm, vienībām vai fiziskām personām. Šie pasākumi ietver mērķtiecīgus individuālus pasākumus, t. i., aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas ierobežojumus (ceļošanas aizliegumus), kā arī nozaru pasākumus, t. i., ieroču embargo vai ekonomiskus un finansiālus pasākumus (piemēram, importa un eksporta ierobežojumus, ierobežojumus konkrētu pakalpojumu, piemēram, banku pakalpojumu, sniegšanai) 1 . Šobrīd Savienībā ir spēkā vairāk nekā četrdesmit ierobežojošo pasākumu režīmi, un to izmantošana pēdējā laikā ir pastiprinājusies. Ar dažiem no šiem režīmiem tiek īstenoti Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteiktie ierobežojošie pasākumi, un dažos gadījumos ar tiem ir noteikti papildu ierobežojumi; pārējos Savienības ir pieņēmusi autonomi. Papildus režīmiem, kas vērsti uz konkrētām valstīm raksturīgām situācijām, Savienība ir pieņēmusi arī horizontālus režīmus, kuru mērķis ir novērst ķīmisko ieroču izplatīšanu un izmantošanu, kiberuzbrukumus, cilvēktiesību pārkāpumus un terorismu 2 .

Starptautiskā miera un drošības saglabāšana ir īpaši svarīga pašreizējā Krievijas iebrukuma Ukrainā kontekstā. Savienība ir ieviesusi daudzus pret Krievijas un Baltkrievijas personām un uzņēmumiem vērstus ierobežojošus pasākumus, kā arī nozaru pasākumus, no kuriem daži tika ieviesti jau 2014. gadā. Šajā sakarā, lai uzlabotu Savienības līmeņa koordināciju šo ierobežojošo pasākumu izpildē, Komisija izveidoja darba grupu “Freeze and Seize”, kurā piedalās Komisijas dienesti, dalībvalstu pārstāvji un Savienības aģentūras, piemēram, Eurojust un Eiropols 3 . Papildus koordinācijas nodrošināšanai starp dalībvalstīm darba grupas mērķis ir izpētīt mijiedarbību starp ierobežojošiem pasākumiem un krimināltiesību pasākumiem.

1.2.Nepieciešamība uzlabot ierobežojošo pasākumu izpildi, izmantojot krimināltiesības

Par ierobežojošo pasākumu ieviešanu un izpildi galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jānovērtē, vai ir pārkāpta attiecīgā Padomes regula, un jāveic attiecīgi pasākumi. Šajā sakarā Padomes regulās, kas tiek pieņemtas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 215. pantu, sistemātiski tiek iekļauts noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāpieņem valsts noteikumi, kas paredz iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, kurus piemēro par attiecīgās regulas noteikumu pārkāpumiem 4 . Šajās regulās parasti ietilpst:

·ierobežojošie pasākumi;

·pretapiešanas klauzula, kas aizliedz apzinātu un tīšu līdzdalību darbībās, kuru mērķis ir apiet attiecīgos ierobežojošos pasākumus 5 , un

·citi pienākumi, jo īpaši ziņot par pasākumiem, kas veikti ar mērķi īstenot ierobežojošos pasākumus (piemēram, iesaldēto aktīvu summas paziņošana iestādēm).

Komisija un Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos sakarā ar sesto ierobežojošo pasākumu kopumu, ar ko reaģē uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, ir ierosinājuši pastiprināt Padomes Regulās (ES) Nr. 833/2014 un 269/2014 paredzētos noteikumus par sodiem. Saskaņā ar grozītajiem noteikumiem dalībvalstīm būtu pienākums paredzēt noteikumus par sodiem, tai skaitā vajadzības gadījumā par kriminālsodiem, ko piemēro par šo regulu noteikumu pārkāpumiem. Dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka šie sodi tiek pareizi īstenoti un piemēroti. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atturošiem. Dalībvalstīm ir arī jāparedz atbilstīgi pasākumi šādos pārkāpumos iegūto līdzekļu konfiscēšanai. Ierobežojošie pasākumi tiek pieņemti, pamatojoties uz LES 29. pantu un LESD 215. pantu. Šie noteikumi ir juridisks pamats dalībvalstu pienākumam noteikt sodus, tai skaitā kriminālsodus, tomēr tos nevar izmantot, lai noteiktu precīzus kriminālsodu veidus un līmeņus. Uzliekot dalībvalstīm pienākumu ieviest kriminālsodus, bet netuvinot krimināltiesiskās definīcijas un sodus ar direktīvu, kura pamatojas uz LESD 83. pantu, tiktu radīta ierobežota ietekme, proti, dalībvalstīm aizvien nebūtu saskaņotas pieejas attiecībā uz konfiskācijas pasākumiem saistībā ar Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, turklāt iesaldēšanas, pārvaldības un konfiskācijas pasākumi, kas paredzēti pašreizējā un turpmākajā Savienības tiesību aktu kopumā aktīvu atgūšanas un konfiskācijas jomā, neattiektos uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Lai gan vairākās dalībvalstīs par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem jau ir noteikta kriminālatbildība, atšķirības starp dalībvalstīm var novest pie sadrumstalotas pieejas pārrobežu lietās.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija nāk klajā ar priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko LESD 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām pievieno Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus 13 . Pēc Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu pievienošanas LESD 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām Komisija otrajā posmā uzreiz varēs saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ierosināt direktīvu, ar ko tiek tuvinātas noziedzīgu nodarījumu definīcijas un sodi par tiem. Šāda Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu krimināltiesisko definīciju un par tiem piemērojamo sodu tuvināšana papildinātu Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju 14 , kas arī tika pieņemts šodien. Šis priekšlikums būtiski pastiprina pašreizējo ES aktīvu atgūšanas regulējumu, ko veido Konfiskācijas direktīva un Padomes Lēmums par līdzekļu atguves dienestiem 15 .

Ierosinātā direktīva par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju Savienības ierobežojošo pasākumu efektīvu piemērošanu veicina divos veidos. Pirmkārt, tajā dalībvalstīm ir noteikts pienākums vajadzības gadījumā sākt izmeklēšanu nolūkā izsekot un identificēt aktīvus, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgus nodarījumus, kas saistīti ar Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, un paplašināt aktīvu atguves dienestu pilnvaras, lai ātri izsekotu un identificētu to personu un vienību īpašumus, uz kurām attiecas mērķtiecīgas ES finanšu sankcijas, un vajadzības gadījumā tos steidzami iesaldētu, lai nepieļautu to izņemšanu no jurisdikcijas. Otrkārt, saskaņā ar priekšlikumu uzlabotie noteikumi par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju būtu piemērojami noziedzīgajam nodarījumam – Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, un tādējādi līdz brīdim, kad būs veikta Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu krimināltiesiskās definīcijas un sodu par tiem tuvināšana, tiktu nodrošināta Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu rezultātā iegūtu līdzekļu efektīva izsekošana, iesaldēšana, pārvaldība un konfiskācija.

Kā sīkāk paskaidrots priekšlikumā Padomes lēmumam, ar ko LESD 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām pievieno Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus 16 , ir izpildīti LESD 83. panta 1. punktā minētie kritēriji jaunas noziegumu jomas pievienošanai, kas saistīti ar minētās noziegumu jomas pārrobežu dimensiju (būtība, ietekme, īpaša nepieciešamība apkarot kopīgi).

Tas tā ir tāpēc, ka Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi būtu jākvalificē kā noziegumu joma, un lielākā daļa dalībvalstu 17 tos jau ir kvalificējusi kā noziegumu jomu, taču tie vēl nav iekļauti pašreizējā Savienības noteikto noziegumu jomu sarakstā, kas sniegts LESD 83. panta 1. punktā. Turklāt tas ir īpaši smags noziegums, jo tas var radīt ilgstošus draudus starptautiskajam mieram un drošībai, apdraudēt demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību konsolidāciju un atbalstīšanu un radīt būtisku kaitējumu ekonomikai, sabiedrībai un videi.

Turklāt Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem nepārprotami ir pārrobežu dimensija, kas tiem dažkārt ir pat raksturīga, un tāpēc ir vajadzīga vienota pārrobežu reakcija ES un pasaules līmenī. Šos noziegumus parasti izdara fiziskas un juridiskas personas, kas darbojas pasaules mērogā, un reizēm Savienības ierobežojošie pasākumi (piemēram, ierobežojumi sniegt banku pakalpojumus) pat aizliedz pārrobežu darbības.

Turklāt tas, ka dalībvalstu administratīvajās tiesībās un/vai krimināltiesībās Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumi ir definēti ļoti atšķirīgi un par tiem ir paredzēti atšķirīgi sodi, liecina, ka par vienu un to pašu rīcību var piemērot atšķirīgus sodus un to izpildes līmenis var atšķirties. Tas rada risku, ka privātpersonas un uzņēmumi var izvēlēties labvēlīgāko tiesu, un kopumā apdraud uzticēšanos Savienības mērķiem saglabāt starptautisko mieru un drošību un atbalstīt Savienības kopīgās vērtības. Tāpēc jo īpaši ir nepieciešams kopīgi rīkoties Savienības līmenī, lai, izmantojot krimināltiesības, vērstos pret Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Šajā ziņā Savienība varētu arī veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē.

Visbeidzot, dalībvalstu administratīvajās tiesībās un/vai krimināltiesībās sniegtās Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu atšķirīgās definīcijas un atšķirīgie par tiem paredzētie sodi kavē Savienības ierobežojošo pasākumu politikas konsekventu piemērošanu.

Ņemot vērā steidzamo nepieciešamību saukt pie atbildības fiziskas un juridiskas personas, kas iesaistītas Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumos, šā paziņojuma pielikumā jau ir izklāstīti galvenie elementi, ko varētu iekļaut gaidāmajā direktīvā par kriminālsodiem par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Tas veicinās raitu sadarbību ar Eiropas Parlamentu un Padomi šajā jautājumā.

(1)

     Padome pieņem ierobežojošus pasākumus. Padome vispirms pieņem KĀDP lēmumu saskaņā ar LES 29. pantu. Padomes lēmumā paredzētie pasākumi tiek īstenoti vai nu Savienības, vai arī valstu līmenī. Saskaņā ar līdzšinējo praksi tādus pasākumus kā ieroču embargo vai ieceļošanas ierobežojumi tieši īsteno dalībvalstis, kurām saskaņā ar Padomes KĀDP lēmumiem ir juridisks pienākums rīkoties. Citus pasākumus, ar kuriem daļēji vai pilnībā pārtrauc vai samazina ekonomiskos sakarus ar trešo valsti, kā arī individuālus pasākumus, ar kuriem iesaldē līdzekļus un saimnieciskos resursus un ar kuriem aizliedz darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus, īsteno ar regulu, ko Padome saskaņā ar LESD 215. pantu pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgu priekšlikumu. Abu veidu tiesību aktos ir ietverti pretapiešanas noteikumi.

(2)

   Pārskats ir pieejams ES noteikto sankciju kartē šajā tīmekļa vietnē: https://www.sanctionsmap.eu/#/main .

(3)

   Enforcing sanctions against listed Russian and Belarusian oligarchs: Commission’s “Freeze and Seize” Task Force steps up work with international partners”, paziņojums presei, Eiropas Komisija, 17.3.2022., pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_22_1828 ; ‘Freeze and Seize Task Force’: Almost €30 billion of assets of Russian and Belarussian oligarchs and entities frozen by the EU so far”, paziņojums presei, Eiropas Komisija, 8.4.2022., pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/IP_22_2373 .

(4)

   Sk., piemēram, 8. pantu Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā; tās konsolidētais teksts ir pieejams šeit: EUR-Lex - 02014R0833-20220413 - LV - EUR-Lex (europa.eu) .

(5)

     Sk., piemēram, Padomes Regulas (ES) Nr. 833/2014 12. pantu. Jānorāda, ka šī klauzula ir piemērojama arī tad, ja ierobežojošie pasākumi nav pārkāpti; pietiek ar dalību tādam nolūkam izveidotās shēmās.

(6)

   Genocīda apkarošanas tīkla 2021. gada ziņojuma Prosecution of sanctions (restrictive measures) violations in national jurisdictions: a comparative analysis pielikums; pieejams https://www.eurojust.europa.eu/sites/default/files/assets/genocide_network_report_on_prosecution_of_sanctions_restrictive_measures_violations_23_11_2021.pdf . Sakarā ar prezentāciju Padomes Ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās saistītu jautājumu darba grupā (COPEN) ziņojums tika publicēts arī Padomes 2022. gada 16. marta dokumentā Nr. 7274/22.

(7)

   Genocīda apkarošanas tīkla 2021. gada ziņojums Prosecution of sanctions (restrictive measures) violations in national jurisdictions: a comparative analysis, 5.1. iedaļa, 22. lpp.

(8)

   Turpat.

(9)

       Turpat, 5.2. iedaļa, 23. lpp.

(10)

       Turpat, 5.3. iedaļa, 24. lpp.

(11)

     Turpat, pamatojoties uz Genocīda apkarošanas tīkla ziņojumu un Komisijas veikto turpmāko izmeklēšanu.

(12)

   Turpat.

(13)

     Eiropas Komisija, priekšlikums – Padomes lēmums, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām pievieno Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus, COM(2022) 247, 25.5.2022.

(14)

     Eiropas Komisija, priekšlikums – Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva par aktīvu atgūšanu un konfiskāciju, COM(2002) 245, 25.5.2022.

(15)

   Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39.–50. lpp.); Padomes Lēmums 2007/845/TI (2007. gada 6. decembris) attiecībā uz sadarbību starp dalībvalstu līdzekļu atguves dienestiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu vai citu īpašumu meklēšanas un identificēšanas jomā (OV L 332, 18.12.2007., 103.–105. lpp.).

(16)

     Eiropas Komisija, priekšlikums – Padomes lēmums, ar ko Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām pievieno Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus.

(17)

     Sk. pārskatu, kas sniegts Genocīda apkarošanas tīkla 2021. gada ziņojumā Prosecution of sanctions (restrictive measures) violations in national jurisdictions: a comparative analysis.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 25.5.2022

COM(2022) 249 final

PIELIKUMS

Komisijas paziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei

Virzībā uz direktīvu par kriminālsodiem par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem

1.1. Ievads

Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu pievienošana Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 83. panta 1. punktā noteiktajām noziegumu jomām ļautu Komisijai saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ierosināt direktīvu, ar kuru varētu tuvināt noziedzīgu nodarījumu definīcijas un sodus par tiem.

Šādam Komisijas priekšlikumam būtu jāatbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam, kuri jāievēro visās ES darbībās 1 . Tam būtu arī jāatbilst labāka regulējuma prasībām 2 . Turklāt priekšlikumā būtu jāņem vērā krimināltiesību specifika 3 . Proti, tuvinot krimināltiesībās noteiktās definīcijas un sodus, būtu jāņem vērā atšķirības starp dalībvalstu krimināltiesību sistēmām, tai skaitā attiecībā uz sodiem.

Turklāt attiecīgajā direktīvā būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) 4 . It īpaši būtu jānodrošina direktīvas noteikumu atbilstība tiesībām uz brīvību un drošību, persondatu aizsardzībai, tiesībām uz īpašumu, tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, nevainīguma prezumpcijai un tiesībām uz aizstāvību, likumības principiem, tai skaitā principam par kriminālsodu nepiemērošanu ar atpakaļejošu spēku un noziedzīgu nodarījumu un sodu samērīgumam, kā arī ne bis in idem principam.

Pamatojoties uz LESD 83. pantu, jaunā direktīva aptvertu virkni krimināltiesību jautājumu, kas Savienības direktīvās ietverti kā paražu tiesības. Turpmāk ir sniegts to iespējamo noteikumu ilustratīvs saraksts, kuri jāiekļauj gaidāmajā tiesību akta priekšlikumā.

1.2. Piemērošanas joma

Pirmajā noteikumā būtu izklāstīts direktīvas mērķis un piemērošanas joma un jo īpaši precizēts, ka tā attiecas uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Šie ierobežojošie pasākumi ir pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 29. pantu un LESD 215. pantu, un tie ietver mērķtiecīgus individuālus pasākumus, t. i., aktīvu iesaldēšanu, aizliegumu darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus, ieceļošanas ierobežojumus (ceļošanas aizliegumus), kā arī ierobežojošus nozaru pasākumus, t. i., ieroču embargo vai ekonomiskus un finansiālus pasākumus (piemēram, importa un eksporta ierobežojumus, ierobežojumus konkrētu pakalpojumu, piemēram, banku pakalpojumu, sniegšanai).

1.3. Definīcijas

Šajā direktīvas pantā būtu ietvertas visas attiecīgās definīcijas un vajadzības gadījumā tiktu izmantotas savstarpējas atsauces uz noteikumiem Padomes regulās un lēmumos par ierobežojošiem pasākumiem. Cita starpā tiktu definēti jēdzieni “ierobežojoši pasākumi”, “sarakstā iekļauta vienība” un “sarakstā iekļauta persona”. Attiecīgs tāda krimināltiesību pasākuma piemērs, kura noteikumā par definīcijām ir izmantotas līdzīgas savstarpējas atsauces, ir Direktīva 2014/57/ES par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) 5 .

1.4. Noziedzīgi nodarījumi, tai skaitā uzkūdīšana, atbalstīšana, līdzdalība un mēģinājums

Pantos par nodarījumiem, kuru regulējums jātuvina ar direktīvu, tiktu iekļautas precīzas definīcijas dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, piemēram:

·līdzekļu vai saimniecisko resursu tieša vai netieša nodošana lietošanā sarakstā iekļautai personai/vienībai vai tās labā,

·tādu līdzekļu vai saimniecisko resursu neiesaldēšana, kas ir sarakstā iekļautas personas/vienības īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē,

·iesaistīšanās aizliegtās finanšu darbībās, piemēram, aizliegtu aizdevumu vai kredītu izsniegšanā,

·iesaistīšanās aizliegtā tirdzniecībā, komerciālās vai citās darbībās, piemēram, tādu preču un tehnoloģiju importēšanā vai eksportēšanā, uz kurām attiecas tirdzniecības aizliegumi, vai aizliegtu pakalpojumu sniegšanā,

·kompetento iestāžu piešķirtu atļauju attiecīgo nosacījumu pārkāpšana,

·pienākuma sniegt iestādēm informāciju nepildīšana, piemēram, pienākuma deklarēt visus aktīvus, kas pieder sarakstā iekļautai personai/vienībai, ir tās īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē, nepildīšana,

·apzināta un ar nodomu veikta iesaistīšanās darbībās vai aktivitātēs, kuru mērķis ir tieši vai netieši apiet ierobežojošos pasākumus, tai skaitā iesaiste shēmās, kas izveidotas, lai slēptu sarakstā iekļauto personu/vienību aktīvus vai iesaisti, palīdzēšana tiem, uz ko attiecas ierobežojošie pasākumi, izvairīties no ierobežojošo pasākumu ietekmes vai maldinošas informācijas sniegšana iestādēm,

·neziņošana par ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem vai darbībām, kuru mērķis ir tos apiet, tādējādi pārkāpjot konkrētu ziņošanas pienākumu.

Ja vien nav noteikts citādi, tuvināšana jāveic attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti ar nodomu vai vismaz rupjas nolaidības rezultātā, ko nosaka apziņa, ka rīcība ir saistīta ar personām, vienībām, darbībām vai īpašumu, uz ko attiecas ierobežojoši pasākumi, vai ierobežojošo pasākumu vai ar tiem saistītu juridisku aizliegumu ignorēšanas rezultātā (apzināta nevērība).

Direktīva attiektos arī uz saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Attiecībā uz pēdējo minēto tiktu paredzēts noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noziedzīgais nodarījums – nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kā aprakstīts Direktīvas (ES) 2018/1673 6 3. pantā, attiecas uz īpašumu, kas iegūts tādu noziedzīgo nodarījumu rezultātā, uz kuriem attiecas direktīva.

Turklāt direktīvā būtu iekļauts noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm būtu pienākums veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzkūdīšana izdarīt direktīvā minētos noziedzīgos nodarījumus, to atbalstīšana un līdzdalība tajos, kā arī mēģinājums izdarīt šādus nodarījumus ir sodāmi kā noziedzīgi nodarījumi 7 .

1.5. Sodi fiziskām un juridiskām personām

Padomes regulās, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 215. pantu, sistemātiski tiek iekļauts noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm ir jāpieņem valsts noteikumi, kas paredz iedarbīgus, samērīgus un atturošus sodus, kurus piemēro par attiecīgās regulas noteikumu pārkāpumiem 8 . Tā kā šis pienākums nenovērš būtiskas atšķirības starp sodu apmēriem un veidiem, jaunajā direktīvā būtu jāiekļauj pants par sodiem fiziskām personām. Šie sodi būtu piemērojami par visiem 1.4. iedaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, un dalībvalstīm būtu jāpiemēro iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi, kā arī jānosaka konkrēts maksimālo kriminālsodu minimums, tai skaitā naudas sodi fiziskām personām. Šiem sodiem vajadzētu būt samērīgiem ar nodarījumu ievērojamo smaguma pakāpi 9 .

Turklāt direktīvā būtu iekļauts noteikums par juridisko personu atbildību. Šis noteikums būtu piemērojams par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas minēti iepriekš 1.4. iedaļā. Saskaņā ar šo noteikumu dalībvalstīm būtu jāparedz sodi un atbildība juridiskām personām:

(I)par jebkuru no 1.4. iedaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ko to labā izdarījušas personas, kuras veic juridiskās personas vadības pienākumus, vai

(II)gadījumā, ja personu, kas veic juridiskās personas vadības pienākumus, uzraudzības vai kontroles trūkums ir darījis iespējamu to, ka persona, kas ir to pakļautībā, minētās juridiskās personas labā ir izdarījusi jebkuru no iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem 10 .

Ar direktīvu arī tiktu tuvināti juridiskām personām piemērojamie sodi. Konkrēti, dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kura tiek saukta pie atbildības saskaņā ar attiecīgajiem 1.4. iedaļā minētajiem noteikumiem, tiek piemēroti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi, piemēram:

·naudas sods kā kriminālsods vai naudas sods, kas nav kriminālsods,

·pagaidu aizliegums piekļūt publiskajam finansējumam, tai skaitā iepirkuma procedūrām, dotācijām un koncesijām,

·pagaidu vai pastāvīgs aizliegums veikt uzņēmējdarbību,

·atļauju un pilnvaru veikt darbības, kuru rezultātā izdarīts noziedzīgais nodarījums, atsaukšana,

·pakļaušana tiesas uzraudzībai,

·likvidācija ar tiesas lēmumu, kā arī

·to uzņēmumu pagaidu vai pastāvīga slēgšana, kuri izmantoti noziedzīgā nodarījuma izdarīšanai 11 .

Turklāt direktīvā varētu paredzēt, ka dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas, kas gūst labumu no citu personu izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem, ir sodāmas ar naudas sodiem, kuru maksimālais apmērs nedrīkst būt mazāks par noteiktu procentuālo daļu no juridiskās personas kopējā apgrozījuma pasaulē finanšu gadā pirms lēmuma par naudas soda uzlikšanu pieņemšanas.

Juridisko personu atbildība neizslēgtu iespēju sākt kriminālprocesu pret fiziskām personām, kas ir 1.4. iedaļā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarītājas. 

1.6. Atbildību pastiprinoši un atbildību mīkstinoši apstākļi

Direktīvā būtu iekļauts arī pants, kurā izklāstīti atbildību pastiprinoši apstākļi, kas jāņem vērā, piemērojot sodus par 1.4. iedaļā minētu nodarījumu. Šie atbildību pastiprinošie apstākļi varētu būt šādi:

·pārkāpumam ir smagas sekas attiecībā uz ierobežojošo pasākumu mērķiem,

·augsta attiecīgo līdzekļu, saimniecisko resursu, preču vai tehnoloģiju vērtība,

·noziedzīgo nodarījumu ir izdarījusi valsts amatpersona, pildot savus pienākumus,

·noziedzīgais nodarījums ir izdarīts, veicot privātu profesionālo darbību, tostarp pārkāpjot profesionālos pienākumus,

·noziedzīgais nodarījums ir izdarīts saistībā ar noziedzīgu organizāciju Pamatlēmuma 2008/841/TI 12 nozīmē,

·noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar fiktīvu vai viltotu dokumentu izmantošanu,

·noziedzīgā nodarījuma izdarītājs jau iepriekš ir izdarījis līdzīgus Savienības tiesību aktu par ierobežojošiem pasākumiem pārkāpumus,

·noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir aktīvi kavējis izmeklēšanas darbības, iebiedējis vai ietekmējis lieciniekus, un

·noziedzīgais nodarījums ir radījis vai varēja radīt būtiskus finansiālus ieguvumus (būtiska finansiāla ieguvuma jēdziens būtu sīkāk jādefinē apsvērumā).

Direktīvā būtu iekļauts arī pants, kurā izklāstīti atbildību mīkstinoši apstākļi, kas jāņem vērā, piemērojot sodus par 1.4. iedaļā minētu noziedzīgu nodarījumu. Proti, saskaņā ar minēto pantu dalībvalstīm būtu pienākums nodrošināt, lai attiecībā uz iepriekš minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem daži fakti tiktu uzskatīti par atbildību mīkstinošiem apstākļiem. Tas, piemēram, attiecas uz faktu, ka noziedzīgā nodarījuma izdarītājs administratīvajām vai tiesu iestādēm ir sniedzis informāciju, ko tās citādi nebūtu varējušas iegūt, tādējādi palīdzot tām identificēt vai saukt pie atbildības pārējos noziedzīgā izdarījuma izdarītājus vai atrast pierādījumus.

1.7. Jurisdikcijas noteikumi

Direktīvā būtu iekļauta arī tiesību norma par jurisdikcijas noteikumiem. Cita starpā, sekojot Direktīvas (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (“FIA direktīva”), 11. panta piemēram, dalībvalstij būtu jānosaka jurisdikcija attiecībā uz 1.4. iedaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, ja noziedzīgais nodarījums pilnībā vai daļēji būtu izdarīts tās teritorijā vai ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir tās valstspiederīgais. Turklāt dalībvalstīm būtu pienākums informēt Komisiju gadījumā, ja tās nolemj paplašināt savu jurisdikciju attiecībā uz noziedzīgajiem nodarījumiem:

(I)kurus izdarījušas to teritorijā pastāvīgi dzīvojošas personas;

(II)kuri izdarīti tādas juridiskas personas labā, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, vai

(III)kurus izdarījusi kāda valsts amatpersonām, pildot savus dienesta pienākumus.

Ja noziedzīgā nodarījuma izdarītājs ir konkrētās dalībvalsts valstspiederīgais, tā nedrīkstētu noteikt, ka jurisdikcijas īstenošana ir pakļauta nosacījumam, ka kriminālvajāšanu var sākt, tikai pamatojoties uz:

(I)cietušā iesniegumu vietā, kur izdarīts noziedzīgais nodarījums, vai

(II)oficiālu tās valsts paziņojumu, kurā atrodas vieta, kur izdarīts noziedzīgais nodarījums.

Padomes regulās, kas pieņemtas saskaņā ar LESD 215. pantu, sistemātiski ir iekļauta šāda jurisdikcijas noteikšanas klauzula:

“Šo regulu piemēro:

a) Savienības teritorijā, tai skaitā tās gaisa telpā;

b) dalībvalstu jurisdikcijā esošos gaisa kuģos un uz to jurisdikcijā esošiem kuģiem;

c) visām personām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kuras ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie;

d) visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kuras dibinātas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

e) visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām saistībā ar jebkādiem darījumiem, ko tās pilnīgi vai daļēji veic Savienībā.”

Tas tiktu atspoguļots arī direktīvā. Īpaši jāuzsver, ka saskaņā ar e) punktu dalībvalstīm būtu jāpaplašina sava krimināltiesiskā jurisdikcija, attiecinot to arī uz trešo valstu personām ārpus ES teritorijas, ja šo personu uzņēmējdarbībai ir saikne ar ES (kas var attiekties arī uz to aktīviem).

1.8. Noilgums

Direktīvā būtu iekļauts noteikums, kas būtu piemērojams visiem 1.4. iedaļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un paredzētu, ka jānosaka minimālais noilgums, kā arī noteikums par noilgumu sodu izpildei pēc galīgās notiesāšanas. Attiecīgs piemērs ir atrodams FIA direktīvas 12. pantā. Saskaņā ar šo pantu dalībvalstīm:

(I)jāparedz noilgums, kas ir pietiekami ilgs pēc direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas, lai tos varētu efektīvi apkarot, un jāparedz minimālais noilgums attiecībā uz noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem piemērojamais maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz četriem gadiem;

(II)jāveic vajadzīgie pasākumi, lai sodus varētu izpildīt.

1.9. Sadarbība starp dalībvalstīm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī ar trešām valstīm

Lai uzlabotu tādu lietu izmeklēšanu, kurām ir pārrobežu elements, direktīvā būtu iekļauts noteikums, kas noteiktu, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, ieskaitot Eurojust un Eiropolu, ir savstarpēji jāsadarbojas 13 . Šis direktīvas noteikums arī atvieglotu informācijas apmaiņu ar iestādēm citās dalībvalstīs un ar Komisiju par praktiskiem jautājumiem (jo īpaši par apiešanas modeļiem, piemēram, struktūrām, kuru mērķis ir slēpt informāciju par patiesajām īpašumtiesībām / aktīvu kontroli).

1.10. Trauksmes cēlēji

Lai uzlabotu Savienības ierobežojošo pasākumu efektivitāti, Komisija nesen nāca klajā ar trauksmes celšanas rīku ziņošanai par ES noteikto sankciju pārkāpumiem 14 . Ņemot vērā to, cik svarīgs ir trauksmes cēlēju ieguldījums Savienības ierobežojošo pasākumu pareizā piemērošanā, Komisijas priekšlikumā būtu paredzēts pienākums dalībvalstīm veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar Direktīvu (ES) 2019/1937 15 piešķirtā aizsardzība ir piemērojama personām, kuras ziņo par jaunajā direktīvā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Turklāt dalībvalstīm būtu pienākums veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personām, kuras ziņo par direktīvā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem un sniedz pierādījumus vai citādi sadarbojas šādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanā, kriminālvajāšanā par tiem vai to iztiesāšanā, tiek sniegts nepieciešamais atbalsts un palīdzība kriminālprocesā 16 .

2. TURPMĀKĀ RĪCĪBA

Tiklīdz Padome būs panākusi vienošanos un Eiropas Parlaments būs piekritis LESD 83. panta 1. punktā minētajām noziegumu jomām pievienot Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumus, Komisija uzreiz varēs saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru ierosināt direktīvu, ar kuru varētu tuvināt noziedzīgu nodarījumu definīciju un sodus.

Šādam Komisijas priekšlikumam būtu jāatbilst subsidiaritātes principam un proporcionalitātes principam, kuri jāievēro visās ES darbībās 17 . Tam būtu arī jāatbilst labāka regulējuma prasībām 18 .

(1)

     Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 1. un 4. punkts; 2. protokols par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.

(2)

     Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(3)

     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz ES kriminālpolitiku: ES politikas efektīvas īstenošanas nodrošināšana ar krimināltiesību palīdzību”, COM(2011) 573 galīgā redakcija, 20.9.2011.; Padomes secinājumi par pamatnostādnēm attiecībā uz turpmākām krimināltiesībām ES tiesību aktos, Padomes dokuments Nr. 14162/09, 9.10.2009.; Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. maija rezolūcija par ES pieeju krimināltiesībām (OV C 264 E, 13.9.2013., 7.–11. lpp.).

(4)

     Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391.–407. lpp.).

(5)

     2. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (OV L 173, 12.6.2014., 179.–189. lpp.).

(6)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (OV L 284, 12.11.2018., 22.–30. lpp.).

(7)

     Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (“FIA direktīva”) (OV L 198, 28.7.2017., 29.–41. lpp., 5. pants); Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva, 6. pants.

(8)

   Sk., piemēram, 8. pantu Padomes Regulā (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā; konsolidētais teksts pieejams tīmekļa vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A02014R0833-20220413 .

(9)

   Skatīt arī FIA direktīvas 7. pantu; Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas 7. pants.

(10)

   Skatīt arī FIA direktīvas 6. pantu; Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas 8. pants.

(11)

   Skatīt arī FIA direktīvas 10. pantu; Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīvas 9. pants.

(12)

   Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42.–45. lpp.)

(13)

     Skatīt arī FIA direktīvas 15. pantu.

(14)

     Eiropas Komisija, “Overview of sanctions and related tools”, pieejams tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/international-relations/restrictive-measures-sanctions/overview-sanctions-and-related-tools_en#whistleblower .

(15)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17.–56. lpp.).

(16)

     Sk. arī priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par vides krimināltiesisko aizsardzību un ar ko aizstāj Direktīvu 2008/99/EK (COM(2021) 851 final, 15.12.2021., 13. pants).

(17)

     LES 5. panta 1. un 4. punkts; 2. protokols par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu.

(18)

     Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).